15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/37

(1)

Institucionālās aizsardzības shēma (IAS) Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā definēta kā līgumiska vai likumiska vienošanās par atbildības nodrošināšanu, kas aizsargā iesaistītās iestādes un nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā novērstu bankrotu. Saskaņā ar minēto normu kompetentās iestādes, ievērojot Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktos nosacījumus, var nepiemērot dažas prudenciālās prasības vai ļaut piešķirt noteiktus atbrīvojumus IAS dalībniekiem.

(2)

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) prudenciālās uzraudzības kompetentā iestāde kredītiestādēm, kas atzītas par nozīmīgām, ir atbildīga par šādu iestāžu iesniegto pieteikumu izvērtēšanu.

(3)

IAS izvērtēšanas prudenciālās uzraudzības vajadzībām nosacījumi noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā. Šī regula kompetentajām iestādēm paredz dažas izvēles iespējas, sagatavojot uzraudzības novērtējumu, kas nepieciešams, lai noteiktu, vai ievēroti nosacījumi. Lai nodrošinātu saskaņotību, efektivitāti un caurredzamību, ECB pievienojusi jaunu nodaļu “ECB norādījumiem par Savienības tiesību aktos pieejamām izvēles iespējām un rīcības brīvībām”, kas attiecas uz pieeju institucionālās aizsardzības shēmu (IAS) atzīšanai prudenciālās uzraudzības vajadzībām (3), kurā norādīts, kā ECB izvērtēs IAS un to dalībnieku atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem.

(4)

ECB atbild par efektīvu un konsekventu VUM darbību, un tās pārraudzības uzdevumu ietvaros ECB ir jānodrošina uzraudzības rezultātu konsekvence. Šajā kontekstā ECB pieņem nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) adresētas pamatnostādnes, saskaņā ar kurām jāveic uzraudzības uzdevumi un jāpieņem uzraudzības lēmumi attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm.

(5)

Ņemot vērā, ka ISA var būt gan nozīmīgas, gan mazāk nozīmīgas iestādes, ir svarīgi nodrošināt konsekventu attieksmi pret tās dalībniekiem visā VUM, lai veicinātu ECB un NKI pieņemto lēmumu konsekvenci. Attiecībā uz IAS, kuru dalībnieki ir gan nozīmīgas, gan mazāk nozīmīgas iestādes, ir īpaši svarīgi, ka gan ECB, kas ir atbildīga par nozīmīgu iestāžu prudenciālo uzraudzību, gan NKI, kas ir atbildīgas par mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzību, izmanto vienas specifikācijas atbilstības novērtējumam. Tas, ka NKI izmanto tās pašas specifikācijas, ir pamatots arī tad, ja tiek novērtētas IAS, ko veido vienīgi mazāk nozīmīgas iestādes, jo IAS sastāvs, kā arī tās dalībnieku atzīšana par nozīmīgiem vai mazāk nozīmīgiem laika gaitā var mainīties,

a)

darījuma partneris ir iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, uz kuru attiecas atbilstīgas prudenciālās prasības;

b)

darījuma partneris, kurš lūdz atļauju, veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī.

a)

dalībnieku akciju vai juridiskā struktūra varētu kavēt pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

b)

oficiālais lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz pašu kapitāla pārskaitīšanu dalībnieku starpā nodrošina tūlītējus pārskaitījumus;

c)

dalībnieku nolikumi, akcionāru nolīgumi vai jebkuri citi nolīgumi satur normas, kas varētu traucēt darījuma partnerim veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

d)

pieredzētas nopietnas pārvaldības grūtības vai korporatīvās vadības problēmas saistībā ar dalībniekiem, kuras varētu negatīvi ietekmēt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

e)

trešās personas (6) var īstenot kontroli pār tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu vai novērst to;

f)

pastāv agrākas norādes attiecībā uz līdzekļu plūsmu dalībnieu starpā, kas demonstrē spēju veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu.

a)

šādas vienošanās ietver plašu pasākumu loku, procesus un mehānismus, kas veido regulējumus, saskaņā ar kuru darbojas IAS. Šādam regulējumam būtu jāietver virkne iespējamo darbību, sākot no mazāk stingriem līdz būtiskiem pasākumiem, kas ir proporcionāli labuma saņēmējas iestādes riskam un tās finanšu grūtību smagumam, t. sk. tiešajam kapitālam un likviditātes atbalstam. Atbalsts var būt pakļauts nosacījumiem, piemēram, iestādes īstenotiem noteiktiem atveseļošanās un restrukturēšanas pasākumiem;

b)

IAS pārvaldības struktūra un lēmumu pieņemšanas process par atbalsta pasākumiem ļauj sniegt atbalstu savlaicīgi;

c)

pastāv nepārprotama apņemšanās sniegt atbalstu, kad, neskatoties uz iepriekšēju risku kontroli un agrīnās iejaukšanās pasākumiem, dalībnieks kļuvis vai kļūs maksātnespējīgs vai nelikvīds, un nodrošināt, ka tās dalībnieki ievēro attiecīgās regulatīvā pašu kapitāla un likviditātes prasības;

d)

IAS regulāros intervālos veic stresa testus, lai kvantitatīvi atspoguļotu potenciālos kapitāla un likviditātes atbalsta pasākumus;

e)

IAS riska absorbēšanas kapacitāte (ko veido apmaksātie līdzekļi, iespējamās ex post iemaksas un salīdzināmās saistības) ir pietiekama, lai segtu iespējamos atbalsta pasākumus, kas veikti attiecībā uz tās dalībniekiem;

f)

izveidots ex ante fonds, lai nodrošinātu, ka IAS ir bez kavēšanās pieejami līdzekļi atbalsta pasākumiem, un:

a)

IAS dalībniekiem ir pienākums regulāros intervālos sniegt IAS galvenajai pārvaldības struktūrai aktuālus datus par savu riska situāciju, t. sk. informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām;

b)

ir izveidotas attiecīgas pienācīgo datu plūsmas un IT sistēmas;

c)

IAS galvenā pārvaldes struktūra nosaka vienādus standartus un metodoloģiju riska pārvaldības regulējumam, kuru piemēros dalībnieki;

d)

IAS veiktās riska kontroles un klasifikācijas vajadzībām pastāv kopēja riska definīcija, attiecībā uz visiem dalībniekiem tiek kontrolētas tās pašas riska kategorija un risku kvantitatīvajam atspoguļojumam tiek izmantoti vienādi pārliecības līmeņi un laika horizonts.

e)

IAS sistēmas riska kontrolei un klasificēšanai iedala dalībniekus saskaņā ar to riska situāciju, t. i., IAS ir definētas dažādas kategorijas, kurās tā iedala savus dalībniekus, lai dotu iespēju agrīnajai intervencei;

f)

IAS spēj ietekmēt savu dalībnieku riska situāciju, sniedzot tiem norādījumus un ieteikumus, piemēram, ierobežojot noteiktas darbības vai prasot noteiktu risku samazināšanu.

a)

IAS regulāros intervālos izvērtē tā sektora riskus un problēmas, kurā ietilpst tās dalībnieki;

b)

riska pārbaudes rezultāti tiek apkopoti pārskatā vai citā dokumentā un iesniegti attiecīgajām IAS lēmējinstancēm un/vai dalībniekiem neilgu laiku pēc to sagatavošanas pabeigšanas;

c)

IAS informē dalībniekus par to riska klasifikāciju, kā tas noteikts 113. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

a)

konsolidēto vai kopsavilkuma pārskatu revidējis neatkarīgs ārējais revidents, pamatojoties uz attiecīgo grāmatvedības regulējumu vai attiecīgos gadījumos – apkopošanas metodi;

b)

ārējam revidentam tiek prasīts sniegt revidenta atzinumu;

c)

konsolidācijas/apkopošanas tvērumā ir iekļauti visi IAS dalībnieki un jebkuri meitasuzņēmumi, starpniecības struktūras, piemēram, pārvaldītājsabiedrības, kā arī struktūra, kura pārvalda pašu IAS (ja tā ir juridiska persona);

d)

gadījumos, kuros IAS sagatavo pārskatu, kas ietver kopsavilkuma bilanci un kopsavilkuma peļņas un zaudējumu pārskatu, apkopošanas metode var nodrošināt, ka izslēgti visi grupas iekšējie riska darījumi.

a)

ārējais revidents, kurš atbild par konsolidētā vai kopsavilkuma pārskata revīziju, var apstiprināt, ka šāda prakse nav pieļauta;

b)

jebkādi dalībnieku darījumi bijuši par pamatu neatbilstīgai pašu kapitāla veidošanai individuālā, subkonsolidētā vai konsolidētā līmenī.

a)

vai IAS ir pietiekami daudz dalībnieku (ņemot vērā iestādes, kas potenciāli ir atbilstošas dalības kritērijiem), lai segtu atbalsta pasākumus, kurus tai varētu būt nepieciešams īstenot;

b)

dalībnieku uzņēmējdarbības modeļus, uzņēmējdarbības stratēģijas, lielumu, klientus, reģionālo fokusu, produktus, finansējuma struktūru, būtisko risku kategorijas, pārdošanas sadarbību un pakalpojumu līgumus ar citiem IAS dalībniekiem utt.;

c)

vai dalībnieku dažādie uzņēmējdarbības profili ļauj kontrolēt un klasificēt to riska situācijas, izmantojot vienoti noteiktās sistēmas, kas ir ir spēkā IAS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta c) apakšpunktu;

d)

ka IAS sektori bieži pamatojas uz sadarbību, proti, ka IAS tīkla centrālās iestādes un citas specializētās iestādes piedāvā produktus un pakalpojumus citiem IAS dalībniekiem. Izvērtējot darbības profilu viendabīgumu, NKI apsver to, ciktāl dalībnieku uzņēmējdarbības aktivitātes ir saistītas ar tīklu (produkti un pakalpojumi, kas tiek sniegti vietējām bankām, pakalpojumi kopējiem klientiem, aktivitātes kapitāla tirgū utt.).