18.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/30

(1)

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir noteikts, ka, lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izvirzītos mērķus, dalībvalstis un Savienība izstrādā koordinētu stratēģiju nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spētu reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

(2)

Komisijas ierosinātā stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020” (“stratēģija “Eiropa 2020””) Savienībai dod iespēju ekonomiku vērst uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ko papildinātu augsts nodarbinātības līmenis, darba ražīgums un sociālā kohēzija. Pieci galvenie mērķi ir kopēji mērķi, kuri ir dalībvalstu rīcības pamatā un kuros ir ņemtas vērā to attiecīgās sākuma pozīcijas un valstu apstākļi, kā arī Savienības pozīcijas un apstākļi. Padome 2015. gada 14. jūlijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2015/1184 (4) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai. Turklāt 2015. gada 5. oktobrī Padome pieņēma Lēmumu (ES) 2015/1848 (5) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam (“nodarbinātības pamatnostādnes”). Abas minētās pamatnostādnes kopā veido integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai (“integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai”). Eiropas Nodarbinātības stratēģijai ir vadošā loma stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un darba tirgus mērķu īstenošanā.

(3)

Integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai saskan ar Eiropadomes 2016. gada 17. un 18. marta secinājumiem un Stabilitātes un izaugsmes paktu. Dalībvalstīm tajās ir doti precīzi norādījumi, kā izstrādāt valsts reformu programmas un īstenot reformas, paturot prātā savstarpējo atkarību. Nodarbinātības pamatnostādnēm vajadzētu būt visu tādu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu pamatā, ko Padome saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu var adresēt dalībvalstīm līdztekus konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem saskaņā ar minētā LESD 121. panta 2. punktu. Uz nodarbinātības pamatnostādnēm būtu arī jābalstās, izstrādājot vienoto nodarbinātības ziņojumu, ko Padome un Komisija ik gadu iesniedz Eiropadomei.

(4)

Vienotajā nodarbinātības ziņojumā iekļauto dalībvalstu valsts reformu programmu pārbaude liecina, ka dalībvalstīm būtu jāpieliek visas pūles, lai veicinātu pieprasījumu pēc darbaspēka, uzlabotu darbaspēka pieejamību, prasmes un kompetences, uzlabotu darba tirgus darbību, veicinātu sociālo iekļaušanu, apkarotu nabadzību un sekmētu vienlīdzīgas iespējas.

(5)

Dalībvalstīm nodarbinātības pamatnostādnes būtu jāīsteno, pārbaudot iespēju izmantot Eiropas Sociālo fondu.

(6)

Lai nodrošinātu orientāciju uz to īstenošanu, nodarbinātības pamatnostādnēm būtu jāpaliek nemainīgām. Tāpēc nodarbinātības pamatnostādņu jebkādai atjaunināšanai vajadzētu būt stingri ierobežotai. Ņemot vērā darba tirgu norišu un sociālās situācijas izvērtējumu kopš nodarbinātības pamatnostādņu pieņemšanas 2015. gadā, atjaunināšana nav vajadzīga. Iemesli, kas bija to pieņemšanai 2015. gadā, nav mainījušies, tāpēc minētajām pamatnostādnēm būtu jāpaliek spēkā,