20.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/46

(1)

Komisija 2011. gada 2. augustā saņēma sūdzību no ieguldījumu fonda S.C. Fondul Proprietatea S.A. (“sūdzības iesniedzējs”) saistībā ar elektroenerģiju, ko S.C. Hidroelectrica S.A. (“Hidroelectrica”) iegādājās no elektroenerģijas piegādātājiem par cenām, kas, iespējams, pārsniedza tirgus līmeni.

(2)

Komisija 2012. gada 25. aprīlī informēja Rumāniju par savu lēmumu uzsākt Līguma 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz līgumiem, saskaņā ar kuriem Termoelectrica S.A. (“Termoelectrica”) un S.C. Electrocentrale Deva S.A. (“Electrocentrale Deva”) uzņēmumam Hidroelectrica veica elektroenerģijas vairumtirdzniecību, turpmāk “lēmums par procedūras uzsākšanu”.

(3)

Lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja Rumānijas iestādes un ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(4)

Rumānijas iestādes 2012. gada 23. jūlijā iesniedza Komisijai savas sākotnējās piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(5)

Komisija saņēma vienīgi Termoelectrica2012. gada 11. jūnija un Electrocentrale Deva2012. gada 12. jūnija sākotnējās piezīmes, ko Rumānijas iestādes pārsūtīja Komisijai 2012. gada 26. jūlijā. Tās pašas sākotnējās piezīmes Rumānijas iestādes vēlreiz pārsūtīja Komisijai 2012. gada 2. augustā.

(6)

Komisija 2013. gada 12. februārī informēja Rumānijas iestādes par to, ka tā nav saņēmusi ieinteresēto personu piezīmes.

(7)

Rumānijas iestādes 2013. gada 24. martā atkārtoti pauda savu sākotnējo nostāju attiecībā uz šo lietu.

(8)

Komisija vēstulēs Rumānijas iestādēm 2013. gada 29. jūlijā un 11. septembrī, 2014. gada 3. martā, 6. augustā un 25. septembrī un 2015. gada 19. janvārī lūdza papildu informāciju. Rumānijas iestādes sniedza papildu informāciju 2013. gada 11. septembrī, 2014. gada 24. martā, 14. maijā, 3. septembrī, 22. septembrī, 10. oktobrī un 21. oktobrī un 2015. gada 20. februārī.

(9)

Rumānija 2015. gada 16. aprīlī atteicās no savām tiesībām atbilstīgi Līguma 342. pantam saistībā ar Regulas Nr. 1 (3) 3. pantu attiecībā uz šā lēmuma pieņemšanu rumāņu valodā un piekrita, ka šis lēmums tiek pieņemts angļu valodā.

(10)

Šajā iedaļā aprakstītas līgumslēdzējas puses (t. i., Hidroelectrica, Termoelectrica un Electrocentrale Deva), citi elektroenerģijas ražotāji, elektroenerģijas pirkšanas līgumi Rumānijas elektroenerģijas tirgū, dažādās norises starp iespējamajiem atbalsta saņēmējiem un to savstarpējā saistība.

(11)

Hidroelectrica tika izveidots 2000. gadā. Hidroelectrica darbību reglamentē parastās uzņēmējdarbības tiesības. Tā akciju kapitāla turētājs ir Rumānijas valsts, proti, Ekonomikas un tirdzniecības ministrija (80,06 %), un sūdzības iesniedzējs (19,94 %). Rumānijas valsts tiek pārstāvēta Hidroelectrica kapitāla daļu turētāju sapulces valdē. Saskaņā ar Hidroelectrica statūtiem ģenerāldirektors vada uzņēmumu un tā ikdienas darbu un patstāvīgi pieņem lēmumus par jautājumiem, kas netiek izšķirti kapitāla daļu turētāju sapulces valdē un Direktoru padomē. Faktiski Hidroelectrica direktori savus pienākumus apvienoja ar amatiem valdībā (4).

(12)

Hidroelectrica ir galvenais elektroenerģijas ražotājs Rumānijā, un parastā hidroloģiskajā gadā tas saražo ap 17,5 TWh gadā. Hidroelectrica ražo elektroenerģiju, izmantojot dambjus un caurteces hidroelektrostacijas. Tomēr šāda ražošana ir pakļauta lielām svārstībām, kas ir atkarīgas no hidroloģiskajiem apstākļiem: 2009. gadā Hidroelectrica saražoja 16,4 TWh, 2010. gadā – 21,3 TWh, bet 2011. gadā – 14,7 TWh. Hidroelectrica 2013. gadā aizņēma 28,24 % tirgus, apsteidzot divus valstij piederošus uzņēmumus: Complexul Energetic Oltenia, kas ražo termoelektroenerģiju un elektroenerģiju, balstoties uz ogļu izmantošanu, un aizņēma 20,83 % tirgus, un Nuclearelectrica, kas aizņēma 20,65 % tirgus.

(13)

Hidroelectrica2012. gada 26. jūnijā tika piemērots maksātnespējas process (5), kas tika pārtraukts 2013. gada 26. jūnijā (6). Hidroelectrica2014. gada 25. februārī vēlreiz tika piemērots maksātnespējas process.

(14)

Piegādātāji, ar kuriem Hidroelectrica noslēdza izmeklēšanai pakļautos līgumus, ir Termoelectrica un Electrocentrale Deva – divi ražotāji, kas ražo elektroenerģiju, balstoties uz ogļu izmantošanu, un kuri pilnībā – tieši vai netieši – pieder valstij, un kuru ražošanas jauda gadā līgumu parakstīšanas brīdī bija attiecīgi 1,7 TW un 1,3 TW, savukārt aizņemtā tirgus daļa – 3 % un 5 % 2009. gadā (7) un 1,9 % un 4,1 % 2011. gadā (8). Termoelectrica un Electrocentrale Deva pārdeva elektroenerģiju, kas tika ražota, izmantojot dārgas, konkurētnespējīgas vietējās ogles (9).

(15)

Electrocentrale Deva bija daļa no Termoelectrica līdz 2001. gada decembra beigām, kad kopā ar citām valstij piederošām vienībām (CE Craiova, Electrocentrale Bucuresti, CE Rovinari u. c.) tas tika atdalīts kā atsevišķs uzņēmums. Līdz 2012. gada 27. martam vienīgais Electrocentrale Deva kapitāla daļu turētājs bija Termoelectrica.

(16)

Elektroenerģijas ražošanas nozarē Rumānijā dominē valstij piederoši uzņēmumi, kuri kopumā aizņem aptuveni 90 % tirgus (10). Kopējā neto saražotā elektroenerģija Rumānijā 2011. gadā bija 60,38 TWh. Ražošanas kopumu galvenokārt veido hidroelektrostacijas (aptuveni 28 % no kopējās saražotās elektroenerģijas), kodolspēkstacijas (aptuveni 18 %) un fosilā kurināmā spēkstacijas (aptuveni 51 %) (11).

(17)

Rumānijas tirgum ir izveidoti starpsavienojumi ar citām valstīm, konkrēti, ar Bulgāriju, kura neto pārvades jauda 2009.–2010. gadā bija 400 MW, un Ungāriju, kura neto pārvades jauda 2009.–2010. gadā bija 500–800 MW. Šo dalībvalstu starpsavienojuma neto jauda minētajā laikposmā netika pilnībā izmantota pārslodzes dēļ. Laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam elektroenerģijas imports Rumānijā un eksports no tās bija šāds: i) 2009. gadā tika importētas 676 GWh elektroenerģijas, bet eksportētas 3 154 GWh (aptuveni 4,8 % no visa Rumānijā saražotās elektroenerģijas apjoma); ii) 2010. gadā tika importētas 943 GWh elektroenerģijas, bet eksportētas 3 854 GWh (aptuveni 3,4 % no visa Rumānijā saražotās elektroenerģijas apjoma); iii) 2011. gadā tika importētas 1 036 GWh elektroenerģijas, bet eksportētas 2 942 GWh (aptuveni 2,8 % no visa Rumānijā saražotās elektroenerģijas apjoma).

(18)

Līgums ar Termoelectrica tika noslēgts 2008. gada 30. jūlijā (12), savukārt līgums ar Electrocentrale Deva tika noslēgts 2009. gada 9. jūnijā (turpmāk šajā lēmumā kopā “abi līgumi”) ar darbības ilgumu uz 10 gadiem. Šo abu līgumu darbību Hidroelectrica maksātnespējas procedūras laikā 2012. gada augusta beigās pārtrauca Hidroelectrica maksātnespējas procesa administrators Euro-Insol  (13).

(19)

Termoelectrica un Electrocentrale Deva savās piezīmēs Rumānijas Ekonomikas un tirdzniecības ministrijai lūdza ministriju apstiprināt abu līgumu parakstīšanu, kā izklāstīts 20.–22. apsvērumā:

(20)

Termoelectrica2008. gada 15. jūlija piezīmē Nr. 7323 norādīja: “(..) Termoelectrica SA ir izanalizējusi vairākus veidus, kā atrisināt šo steidzamo problēmu, un vienīgais, kas sniegtu jebkādu iespēju gūt strauju rezultātu un kam nav nepieciešams ES apstiprinājums ir šāds: ilgtermiņa līguma (uz 10 gadiem) parakstīšana starp Termoelectrica SA un Hidroelectrica SA par CET Paroșeni elektrostacijas Nr. 4 saražotās elektroenerģijas iepirkšanu. CET Paroșeni tiks piemērota tāda līgumcena, ko regulētā tirgū noteikusi ANRE, balstoties uz Termoelectrica SA attaisnotajām izmaksām; un ilgtermiņa līguma (aptuveni uz 10 gadiem) parakstīšana ar Compania Națională a Huilei Petroșani par ogļu iegādi. Tādējādi attiecībā uz Termoelectrica SA (SE Paroșeni) un pat Compania Națională a Huilei  (14) (..) abiem šiem Žiu ielejas uzņēmumiem tiktu nodrošināta ilgtermiņa nākotne.”

(21)

Electrocentrale Deva2009. gada 27. maija piezīmē Nr. 10855 lūdza: “(..) Lai novērstu uzņēmuma bankrotu un radītu darbības turpināšanai nepieciešamos finansēšanas un ieguldījumu veikšanas apstākļus, lūdzam atļauju vest sarunas un noslēgt līgumu starp Electrocentrale Deva un Hidroelectrica București ar darbības ilgumu uz 10 gadiem par elektroenerģijas pārdošanu Hidroelectrica tādā apjomā, kas atbilst vidējai jaudai 150 MW, papildu tam apjomam, kas tiek piegādāts regulētā tirgū, un piemērojot tādu ANRE apstiprinātu cenu, kas segs ražošanas attaisnotās izmaksas.”

(22)

Abas piezīmes apstiprināja Rumānijas Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas pārstāvji ministra un/vai valsts sekretāra līmenī. Abos līgumos norādīts, ka tie tika noslēgti, pamatojoties uz minētajām piezīmēm.

(23)

Līgumā ar Termoelectrica nedz Hidroelectrica, nedz Termoelectrica nebija iekļauta iespēja izbeigt līgumu. Līgumā ar Electrocentrale Deva gan Hidroelectrica, gan Electrocentrale Deva bija iespēja izbeigt līgumu saskaņā ar šādiem nosacījumiem: i) ja otra puse kvalitātes zuduma dēļ ir zaudējusi ražotāju – piecu darbdienu laikā no minētā kvalitātes zuduma konstatēšanas dienas; ii) ja kāda no pusēm atsakās slēgt jaunu līgumu vai grozīt spēkā esošo līgumu, kam par iemeslu ir ekonomisko vai tehnisko apstākļu izmaiņas tā noslēgšanas dienā; iii) citos gadījumos, kas paredzēti jebkuros piemērojamajos normatīvajos aktos (15).

(24)

Līgumā ar Termoelectrica bija iekļauti šādi elementi: i) līgumcenu ik gadu nosaka Rumānijas Enerģētikas regulatīvā iestāde (“ANRE”), balstoties uz tām ražošanas izmaksām, ko pamatojis Termoelectrica; ii) Hidroelectrica katru mēnesi pērk visu Paroseni spēkstacijas saražoto elektroenerģiju (16). No līguma parakstīšanas dienas līdz brīdim, kad to izbeidza maksātnespējas procesa administrators, līgums tika grozīts 8 reizes (septiņi tā papildinājumi attiecās uz cenu korekcijām) (17).

(25)

Līgumā ar Electrocentrale Deva bija iekļauti šādi elementi: i) līgumcenu ik gadu nosaka ANRE, balstoties uz tām ražošanas izmaksām, ko pamatojis uzņēmums Electrocentrale Deva; ii) ja ANRE vairs neregulē elektroenerģijas cenas, pusēm par cenu jāvienojas sarunu ceļā, un tā nevar būt zemāka par iepriekšējā gada līgumcenu; iii) līgumslēdzējas puses neiekasēs sodanaudu vai jebkādu citu maksu gadījumā, ja pārdevējs nav piegādājis līgumā noteikto elektroenerģijas apjomu vai pircējs nav samaksājis līgumā noteikto cenu (18). No līguma parakstīšanas dienas līdz brīdim, kad to izbeidza maksātnespējas procesa administrators, līgums tika grozīts piecas reizes (19) (visas izmaiņas bija saistītas ar cenu korekcijām).

(26)

Kaut arī abos līgumos ir ietverti skaidri noteikumi, kuri norāda, ka līgumcenu nosaka ANRE, faktiskās cenu korekcijas, izņemot trīs gadījumus, tika veiktas saskaņā ar Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas iepriekšēju apstiprinājumu (20).

(27)

Piemēram, Hidroelectrica savā piezīmē (datums nav salasāms) Ekonomikas un tirdzniecības ministrijai centās iegūt cenu korekcijas apstiprinājumu attiecībā uz laikposmu no 2009. gada 1. augusta līdz 2009. gada 31. decembrim, kā iemeslu norādot “ražošanas izmaksu pieaugumu”. Tajā pašā piezīmē ir skaidri norādīts, ka “abu līgumu noslēgšanas un īstenošanas mērķis ir no antracīta iegūtas elektroenerģijas pārdošana konkurences tirgū kopā ar hidroelektroenerģiju, kā arī tādu līgumu nodrošināšana abiem termoelektroenerģijas ražotājiem, ko finanšu iestādes pieņemtu kā hipotēku ilgtermiņa aizņēmumu iegūšanai, kas nepieciešami, lai veiktu elektroenerģijas ražošanas licenču saglabāšanai vajadzīgos ieguldījumus”.

(28)

Tāpat kādā citā piezīmē Hidroelectrica centās iegūt Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas apstiprinājumu 2009. gada cenas – 230 RON/MWh – saglabāšanai laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. martam, lai “gūtu ieņēmumus, kas vajadzīgi, lai turpinātu pārstrukturēt elektroenerģijas ražošanai paredzētā antracīta ražotāju un termoelektroenerģijas ražotāju (..)”.

(29)

Turklāt pēc tam, kad abi līgumi bija noslēgti, Hidroelectrica 2011. gada piezīmē Nr. 6547 centās iegūt Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas apstiprinājumu cenu koriģēšanai 2011. gadā, lai Termoelectrica un Electrocentrale Deva būtu iespējams “iegūt ilgtermiņa aizņēmumus, kas nepieciešami, lai veiktu konkrētus ieguldījumus saistībā ar elektroenerģijas ražošanas licenču saglabāšanu, un arī gūtu ieņēmumus, kas nepieciešami, lai veiktu ražotāja Compania Nationala a Huilei pārstrukturēšanu”.

(30)

Visās minētajās piezīmēs skaidri norādīts, ka Hidroelectrica centās iegūt Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas apstiprinājumu, “lai pilnvarotu minēto trīs elektroenerģijas ražotāju izpildvadību parakstīt līgumu papildinājumus par jaunajām cenām”.

(31)

Turklāt visos abu līgumu papildinājumos par cenu korekcijām norādītas atsauces uz Hidroelectrica iekšējām piezīmēm, ko apstiprinājis ekonomikas un tirdzniecības ministrs vai arī Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas valsts sekretārs, izņemot 26. apsvērumā minētos trīs izņēmumus, kas bija par pamatu šo cenu korekciju apstiprināšanai (21).

(32)

Saskaņā ar abiem līgumiem laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam tika iepirkts šāds elektroenerģijas apjoms par šādām vidējām cenām (22):

(33)

Elektroenerģijas tirdzniecība Rumānijā lielākoties notiek divos tirgos: i) regulētā elektroenerģijas tirgū, kurā elektroenerģiju tirgo, balstoties uz regulētiem tarifiem un nosacījumiem; un ii) elektroenerģijas konkurences tirgū, kurā notiek brīva elektroenerģijas tirdzniecība un kurā galvenokārt tiek izmantoti divu veidu līgumi: samērā standarta divpusēji līgumi, kurus tirgo centralizētajā tirgū, un brīvi apspriesti divpusēji līgumi jeb tā saucamais tirgus tiešu sarunu ceļā noslēgtiem līgumiem.

(34)

Darījumus regulētajā elektroenerģijas tirgū veic, izmantojot pirkšanas un pārdošanas pamatnolīgumus, kas noslēgti starp regulētajā tirgū aktīviem elektroenerģijas ražotājiem, tostarp Hidroelectrica, un “galējiem piegādātājiem”, kuri nodrošina elektroenerģijas sadali galalietotājam. Attiecināmie klienti pērk elektroenerģiju saskaņā ar regulētiem tarifiem. Regulētā tirgū ANRE ik gadu elektroenerģijas ražotājiem ex ante nosaka cenas un piegādājamos apjomus. Līdz 2009.–2010. gadam, kad sāka īstenot izvērtēšanai pakļautos līgumus, 56–61 % no Rumānijā patērētās elektroenerģijas tika tirgoti regulētā tirgū.

(35)

Kopš 2005. gada elektroenerģijas konkurences tirgus Rumānijā ir sadalīts piecos konkrētos tirgos: i) centralizētie tirgi, kurus pārvalda OPCOM; ii) tirgus tiešu sarunu ceļā noslēgtiem līgumiem; iii) palīgpakalpojumu tirgus; iv) balansēšanas tirgus; un v) eksporta tirgus.

(36)

Centralizētos tirgus pārvalda OPCOM. OPCOM tika izveidots kā akciju sabiedrība 2001. gadā saskaņā ar valdības Lēmumu Nr. 627/2000, un 100 % pieder pārvades sistēmu operatora Transelectrica meitasuzņēmumam. Saskaņā ar ANRE izsniegto licenci OPCOM bija paredzēts kā elektroenerģijas vairumtirdzniecības platforma Rumānijā. OPCOM ir vienīgā elektroenerģijas birža Rumānijā, kas kalpo kā elektroenerģijas tirdzniecības vieta un darbojas kā koordinators.

(37)

OPCOM ir pieci tirgus segmentu veidi: i) nākamās dienas tirgus; ii) tekošās dienas tirgus (23); iii) centralizēts divpusējais tirgus, proti, centralizēts tirgus divpusējiem līgumiem, par kuriem veikta publiska izsole OPCOM-PCCB, un centralizēts tirgus divpusējiem līgumiem, par kuriem veiktas ilgstošas sarunas, – CMBC-CN; iv) centralizēts tirgus zaļajiem sertifikātiem; un v) platforma siltumnīcefekta gāzu emisiju sertifikātu tirdzniecībai. Darījumi OPCOM sākās tikai 2005. gadā un tikai nākamās dienas un OPCOM-PCCB tirgus segmentos.

(38)

Abi līgumi tika slēgti Rumānijas tirgū, kas paredzēts tiešu sarunu ceļā noslēgtiem līgumiem, un šajā gadījumā šis tirgus segments ir jānovērtē.

(39)

OPCOM-PCCB tirgus segmentā OPCOM rīko elektroenerģijas pārdošanas un pirkšanas publiskas izsoles. Katrs ražotājs/piegādātājs/patērētājs savus pārdošanas/pirkšanas piedāvājumus iesniedz tirgus operatoram. Katrā piedāvājumā jānorāda: i) minimālā cena, par kādu persona elektroenerģiju pārdos, vai arī maksimālā cena, par kādu persona elektroenerģiju pirks; un ii) pamatnolīgums, saskaņā ar kuru persona, kas iesniedz piedāvājumu, plāno elektroenerģiju piegādāt/pirkt. Pārdošanas un pirkšanas piedāvājumos konkrēti norāda piegādes nosacījumus, tostarp elektroenerģijas apjomu, termiņu (no vismaz viena mēneša līdz vienam gadam), kā arī plānoto pamatlīgumu. Attiecībā uz cenu tiek ievērots labākās pretpiedāvājuma cenas princips. Līdz 2009. un 2010. gadam, kad abus līgumus sāka īstenot, OPCOM-PCCB tirgū tika pārdots mazāk nekā 7 % no Rumānijā saražotās elektroenerģijas.

(40)

Pēc tam, kad tika publicēts lēmums par procedūras uzsākšanu, Komisija saskaņā ar Līguma 102. pantu pieņēma lēmumu, jo konstatēja, ka OPCOM pārvaldītā elektroenerģijas birža veido būtisku pakalpojuma tirgu, kurā OPCOM ir dominējošs dalībnieks, atsevišķi no tiešu sarunu ceļā noslēgtu līgumu tirgus (24).

(41)

Tirgus tiešu sarunu ceļā noslēgtiem līgumiem ir brīvs tirgus, ko neregulē ANRE. Līgumslēdzējas puses divpusēji pārrunā apjomus, cenas un citus līguma pantus. Tas pusēm sniedz ļoti lielu elastību, pārrunājot pārdošanas līgumu noteikumus. Līgumu noteikumi ir konfidenciāli.

(42)

Komisija 2014. gada 21. februāra vēstulē Rumānijas iestādēm lūdza sniegt informāciju par citiem Rumānijas tirgū noslēgtiem divpusēji apspriestiem līgumiem, neskaitot šos abus līgumus, kuriem būtu salīdzināmi darbības laiki un elektroenerģijas piegādes apjomi. Komisijas lūgums aptvēra visus Rumānijas elektroenerģijas piegādātājus – gan valstij piederošos, gan privātos. Rumānijas iestādes 2014. gada 14. maijā iesniedza lūgtos būtiskos elementus no visiem līgumiem, ko bija parakstījuši tie elektroenerģijas pircēji, kuri ik gadu patērē vairāk nekā 150 GWh elektroenerģijas, un par katru gadu laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam (25).

(43)

Rumānijas iestādes uzsvēra, ka visi līgumi, kurus mazumtirdzniecības tirgū noslēguši patērētāji, kas nav mājsaimniecības, saskaņā ar konkurences nosacījumiem attiecīgajā laikposmā bija pakļauti ad hoc datu vākšanai, ko bija pieprasījusi Komisija. Konkrēti Rumānijas iestādes no spēkā esošiem līgumiem iesniedza 75 datu kopas par vienu vai vairākiem gadiem laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam, kuras attiecās uz šo lietu. Komisija saprot, ka Rumānijas iestādes iesniedza attiecīgos datus par visiem līgumiem, kas atbilst Komisijas kritērijiem (salīdzināmi darbības laiki un apjomi) par attiecīgo 2009.–2011. gada periodu. Abi līgumi veidoja aptuveni 17 % no kopējā Rumānijas piegādātā elektroenerģijas apjoma, par ko no 2009. līdz 2011. gadam bija parakstīti tiešu sarunu ceļā noslēgti līgumi.

(44)

Rumānijas iestāžu iesniegtie dati atklāja, kādas bija augstākās cenas, kuras brīvajā tirgū tika maksātas par elektroenerģijas pārdošanu mazumtirdzniecībā laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam: 2009. gadā – 266,5 RON/MWh; 2010. gadā – 229,96 RON/MWh un 2011. gadā – 232,33 RON/MWh. Tomēr, skatot katru līgumu atsevišķi, tajos norādītais apjoms bija mazāks nekā katrā no abiem līgumiem.

(45)

Izvērtējot informāciju saistībā ar līgumiem, kurus noslēguši citi piegādātāji, nevis Termoelectrica un Electrocentrale Deva, redzams, ka 2009. gadā, kad tika sākta abu līgumu īstenošana, neviens cits piegādātājs nenoslēdza tādu piegādes līgumu, kas būtu pietiekami līdzīgs šiem abiem līgumiem attiecībā uz apjomiem (katrā aptuveni 900 GWh un 500 GWh) un darbības laiku (10 gadi). Abu līgumu salīdzināšanai ir jēga tikai tad, ja to veic ar tādiem līgumiem, kas slēgti par tādiem pašiem apjomiem, uz tādu pašu darbības laiku un/vai stājās spēkā tajā pašā dienā. Tā kā tādi pilnībā salīdzināmi līgumi nepastāvēja, ir jāveic tāda ekonometriskā analīze par atšķirībām līgumos, kuras pamatojums un rezultāti ir izklāstīti 77.–80. apsvērumā un pielikumā.

(46)

Laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam Hidroelectrica aptuveni 60 % elektroenerģijas pārdeva arī citiem privātajiem pircējiem, izmantojot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ilgtermiņa līgumus, par kuriem Komisija veic izmeklēšanu (26). Hidroelectrica noteiktās pārdošanas cenas šajos līgumos bija par vairāk nekā 40 % zemākas nekā vidējās vairumtirdzniecības iepirkuma cenas, ko Hidroelectrica maksāja Termoelectrica un Electrocentrale Deva. Piemēram, augstākā elektroenerģijas pārdošanas cena saskaņā ar tādiem līgumiem 2009. gadā bija 159,8 RON/MWh, bet 2010. gadā – 168 RON/MWh.

(47)

Hidroelectrica arī slēdza elektroenerģijas pārdošanas līgumus ar citām pusēm par zemākiem apjomiem (27). Augstākā elektroenerģijas pārdošanas cena attiecīgajā laikposmā saskaņā ar tādiem mazumtirdzniecības līgumiem bija 185 RON/MWh 2009. gadā, 190 RON/MWh 2010. gadā un 160 RON/MWh 2011. gadā, kas ir vidēji par aptuveni 13 % mazāk nekā vairumtirdzniecības cenas, ko Hidroelectrica maksāja uzņēmumiem Termoelectrica un Electrocentrale Deva.

(48)

Termoelectrica Paroseni spēkstacija, kas faktiski piegādāja to elektroenerģijas apjomu, kas bija nopirkts saskaņā ar līgumu ar Termoelectrica, kļuva par atsevišķu vienību un 2011. gada 11. jūlijā tika iekļauta Rumānijas Tirdzniecības reģistrā ar nosaukumu Electrocentrale Paroseni  (28). Electrocentrale Paroseni2011. gada 22. septembrī saskaņā ar līgumu ar Hidroelectrica pārņēma visas Termoelectrica tiesības un pienākumus. Electrocentrale Paroseni piegādāja elektroenerģiju Hidroelectrica 2011. gada septembrī un oktobrī, kaut arī tās apjomi bija niecīgi.

(49)

Dienā, kad elektroenerģijas piegāde saskaņā ar abiem līgumiem tika pārtraukta, Termoelectrica joprojām bija vienīgais Electrocentrale Deva un Electrocentrale Paroseni kapitāla daļu turētājs.

(50)

Izdodot Ārkārtas rīkojumu Nr. 84/2011 (29), starp Termoelectrica un valsti tika veikta parāda konvertēšana pašu kapitālā. Līdz ar to Termoelectrica savas kapitāla daļas dažādos uzņēmumos (Electrocentrale Deva, Electrocentrale Paroseni un Electrocentrale Bucuresti) nodeva valstij, tādējādi nosedzot savus parādus pret valsti. Šī kapitāla daļu nodošana bija balstīta uz neatkarīga vērtētāja sagatavotiem novērtēšanas ziņojumiem.

(51)

Electrocentrale Paroșeni un Electrocentrale Deva tika apvienotas vienā juridiskajā personā ar nosaukumu Complexul Energetic Hunedoara (“CEH”), kas pilnībā piederēja valstij un 2012. gada 1. novembrī tika reģistrēta Rumānijas Tirdzniecības reģistrā. CEH pārņēma visas Electrocentrale Paroseni un Electrocentrale Deva tiesības un pienākumus. CEH2013. gada 1. augustā pārņēma arī Societatea Nationala a Huilei, kas bija no valstij piederošajam Compania Nationala a Huilei atdalītajām raktuvēm, kuras piegādāja ogles uzņēmumiem Termoelectrica un Electrocentrale Deva. Šobrīd visi trīs uzņēmumi ir klasificēti kā CEH filiāles bez juridiskas personas statusa.

(52)

Termoelectrica atrodas likvidācijas procesā (30), un saskaņā ar 2013. gada 1. oktobra ziņojumu tā aktīvu tirgus vērtība ir aptuveni EUR 80 miljoni, likvidācijas vērtība – aptuveni EUR 60,5 miljoni. Tomēr Electrocentrale Deva, Electrocentrale Paroseni un Electrocentrale Bucuresti parādi joprojām tika piedēvēti uzņēmumam Termoelectrica.

(53)

Norises pēc 2011. gada saistībā ar Termoelectrica un Electrocentrale Deva, kā arī daudzveidīgā savstarpējā saistība, kas izklāstīta 48.–52. apsvērumā, ērtības labad ir attēlotas šajā grafikā:

(54)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda bažas par to, vai abos līgumos noteiktās elektroenerģijas iegādes cenas bija atbilstīgas tirgus nosacījumiem un vai tie ietvēra valsts atbalstu. Ja tie ietvēra valsts atbalstu, Komisija pauda bažas par to, vai tāds atbalsts būtu saderīgs ar Līgumu.

(55)

Komisija salīdzināja abos līgumos paredzētās cenas ar elektroenerģijas tirdzniecības cenām OPCOM-PCCB tirgū un pamanīja, ka tās cenas, ko Hidroelectrica maksāja iespējamajiem atbalsta saņēmējiem par elektroenerģiju, bija par 40 %-55 % augstākas nekā brīvajā elektroenerģijas biržas tirgū OPCOM-PCCB dominējošā elektroenerģijas cena. Šķietami tādēļ Hidroelectrica izdevumi bija lielāki nekā nepieciešams, savukārt iespējamajiem saņēmējiem tika piešķirts atbalsts, kas palielināja to ieņēmumus, turklāt bez jebkādas ieceres sasniegt kādu konkrētu kopīgu interešu mērķi. Līdz ar to Komisija pieņēma sākotnējo viedokli, ka iespējamie atbalsta saņēmēji ir guvuši nepamatotu priekšrocību mākslīgi paaugstinātu elektroenerģijas cenu veidā abos līgumos un šo abu līgumu turpmākajos grozījumos.

(56)

Komisija pieņēma sākotnēju secinājumu, ka izvērtējamie elektroenerģijas tarifi pēc būtības bija selektīvi, jo tie tika piemēroti tikai dažiem uzņēmumiem.

(57)

Turklāt Komisija pieņēma sākotnēju secinājumu, ka preferenciālie elektroenerģijas tarifi varētu ietvert valsts līdzekļu pārnešanu, ko varētu attiecināt uz valsti, jo Hidroelectrica kontrolēja Rumānijas valsts (80,06 % akciju kapitāla piederēja Rumānijai). Turklāt Komisija ņēma vērā Ministrijas rīkojumu Nr. 445/2009, ar ko Ekonomikas, tirdzniecības un uzņēmējdarbības vides ministrijas pārstāvjiem un valstij piederošo elektroenerģijas uzņēmumu valdes locekļiem bija pienākums nodrošināt, ka, sākot ar 2010. gada 31. martu, vairumtirdzniecības tirgum paredzētā elektroenerģija tiek tirgota tikai OPCOM.

(58)

Rezultātā Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas pārstāvjiem bija iespējams kontrolēt vai vismaz ietekmēt valstij piederošo uzņēmumu līgumu slēgšanas praksi, tostarp līguma ar Hidroelectrica slēgšanas praksi. Tas būtu varējis ietekmēt tirdzniecību Savienībā Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(59)

Komisija pieņēma sākotnēju secinājumu, ka, ja abos līgumos bija iekļauts valsts atbalsts, tad tie bija jāuzskata par atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktā noteiktos paziņošanas un pārtraukšanas pienākumus.

(60)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija pieņēma sākotnēju secinājumu, ka preferenciālie elektroenerģijas tarifi, iespējams, ietver valsts atbalstu, un aicināja Rumāniju sniegt pietiekamu informāciju, lai šīs bažas mazinātu.

(61)

Rumānijas iestādes atturējās no jebkādu apsvērumu sniegšanas par to, vai abi šie līgumi ietvēra valsts atbalstu. Rumānija 2013. gada 24. martā sniedza apsvērumus par trešo personu piezīmēm attiecībā uz citiem ar Hidroelectrica saistītiem gadījumiem, par kuriem arī Komisija veica izmeklēšanu (31). Rumānijas iestādes kārtējo reizi atturējās no jebkādu viedokļu sniegšanas.

(62)

Saskaņā ar oficiālo izmeklēšanas procedūru Rumānijas iestādes tika lūgtas izskaidrot abu līgumu slēgšanas ekonomisko pamatu. Šajā sakarībā Rumānija nesniedza nekādu pamatojumu. Rumānija vienīgi norādīja, ka abi līgumi ļāva Hidroelectrica veiksmīgāk noteikt ar elektroenerģijas pirkšanu saistīto izmaksu maksimālo vērtību, tādējādi sniedzot aizsardzību pret cenu svārstībām tūlītējā tirgū.

(63)

Turklāt Rumānijas iestādes arī paskaidroja, ka abi līgumi nebija palīdzības nolīgumi, kā tas noteikts Hidroelectrica maksātnespējas procesa administratora ziņojumā par Hidroelectrica maksātnespējas cēloņiem (32). Saskaņā ar minēto ziņojumu palīdzības nolīgumi ir tādi līgumi, kurus Hidroelectrica noslēdza, lai likvidētu ražošanas pārtraukumus. Tāda līguma mērķis ir nepieļaut maksājumu veikšanu saistībā ar jebkādiem zaudējumiem, ko izraisījusi līgumā noteiktā piegādes pienākuma neievērošana.

(64)

Rumānijas iestādes paskaidroja (33), kādēļ praksē, izņemot 28. apsvērumā minētos trīs gadījumus, ANRE nenoteica tādas līgumcenas, kā norādīts abos līgumos. Tika paskaidrots, ka abi līgumi netika noslēgti regulētajā tirgū, un tādēļ ANRE šo cenu nekoriģēja. Rumānijas iestādes arī paskaidroja, ka: i) sākumā ANRE iesniedza Ekonomikas un tirdzniecības ministrijai minimālo un maksimālo robežvērtību, kas bija par pamatu cenu noteikšanai; ii) tādas robežvērtības tika izveidotas, pamatojoties uz skaidri noteiktiem tehniskajiem parametriem, kas ir specifiski termoelektroenerģijas ražotājiem; iii) ANRE galu galā šādu praksi izbeidza, un to pārņēma Ekonomikas un tirdzniecības ministrija, balstoties uz principiem, kuri līdzinājās ANRE izmantotajiem.

(65)

Attiecībā uz līgumu ar Termoelectrica Rumānijas iestādes apstiprināja, ka Hidroelectrica bija vienīgais Termoelectrica Paroseni spēkstacijas saražotās elektroenerģijas patērētājs. Turklāt tika izskaidrots, ka Hidroelectrica nenopirka visu elektroenerģijas apjomu, kā tas sākotnēji bija noteikts līgumā, bet tā vietā nopirka tikai to apjomu, kas nepieciešams, lai segtu ražošanas svārstības, kas rodas neparedzamo hidroloģisko apstākļu dēļ.

(66)

Attiecībā uz līgumu ar Electrocentrale Deva Rumānijas iestādes paskaidroja, ka attiecīgajā laikposmā (2009.–2011. gadā) Electrocentrale Deva elektroenerģiju pārdeva ne tikai Hidroelectrica, bet arī citiem klientiem. Tādējādi tika pierādīts, ka 2010. un 2011. gadā Electrocentrale Deva par salīdzināmām cenām pārdeva milzīgus elektroenerģijas apjomus (tādus pašus vai pat lielākus) ne tikai Hidroelectrica, bet arī citiem klientiem (34).

(67)

Savos sākotnējos apsvērumos par lēmumu uzsākt procedūru gan Termoelectrica, gan Electrocentrale Deva apgalvoja, ka neviena no sākotnējām līgumcenām, nedz arī to turpmākās izmaiņas tiem nepiešķīra nekādas priekšrocības, un norādīja, ka minētās cenas noteica ANRE un tās tika aprēķinātas, pamatojoties uz šo uzņēmumu ražošanas izmaksām.

(68)

Turklāt Rumānija norādīja, ka līgumcenu turpmākās izmaiņas ietekmēja naftas (35) vai ogļu (36) cenu pieaugums. Electrocentrale Deva arī apgalvoja, ka elektroenerģijas cenu par aptuveni 70 % ietekmēja ogļu cena.

(69)

Šajā lēmumā Komisija novērtē, vai Termoelectrica un Electrocentrale Deva saņēma valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, skatīt 101. apsvērumu, un, ja tā notika, vai tāds atbalsts varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu, skatīt 102.–105. apsvērumu.

(70)

Līguma 107. panta 1. punktā paredzēts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(71)

Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi ir kumulatīvi, tāpēc, lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu, tam vienlaikus jāatbilst visiem nosacījumiem.

(72)

Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, lai noteiktu, vai pēc abu līgumu noslēgšanas un īstenošanas Termoelectrica un Electrocentrale Deva netika piešķirtas ekonomiskās priekšrocības, kas citādi tirgus apstākļos nav pieejamas, ir jānoskaidro, kādas cenas Rumānijā tika piemērotas tirgus apstākļos līdzīgos darījumos laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam.

(73)

Šajā sakarībā, pretēji sākotnējam viedoklim, kas tika pausts lēmumā par procedūras uzsākšanu, izmeklēšana ir pierādījusi, ka OPCOM-PCCB tirgū noslēgto elektroenerģijas piegādes līgumu noteikumiem un darbības laikiem nav pietiekamas līdzības ar abos līgumos norādītajiem, jo īpaši attiecībā uz darbības laiku un norādītajiem, divpusēji apspriestiem nosacījumiem (18., 23.–25., 39. un 40. apsvērums). Labi funkcionējošos elektroenerģijas tirgos ar atbilstošu likviditāti un progresīviem instrumentiem, kas ļauj paredzēt turpmāko piegāžu cenas, tūlītējas cenas ir labs rādītājs vai tirgus cenu aizstājējvērtība, ko konkrētos līgumos iespējams izmantot kā standartu cenu līmeņu novērtēšanai. Tomēr šajā gadījumā, tā kā regulētie tarifi 2009. gadā Rumānijā tika piemēroti joprojām salīdzinoši lielai pieprasījuma daļai un OPCOM tirdzniecības platformām laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam bija ierobežota likviditāte, un OPCOM pārvaldītās elektroenerģijas biržas bija paredzētas kā būtisks pretmonopola tirgus, kas bija pakļauts dominējošā stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai (34.–40. apsvērums), ir lietderīgi izmantot atbilstīgus standartus, nevis OPCOM-PCCB cenas, lai novērtētu ekonomiskās priekšrocības iespējamību attiecībā uz tirgus cenām.

(74)

Tomēr šajā sakarībā cenu līdzība ar tām, ko maksāja citi pircēji, nevis Hidroelectrica, vai Rumānijas un atbalsta saņēmēju sniegtais uz izmaksām balstītais pamatojums (66.–68. apsvērums) nav pamatots pierādījums tam, ka līguma nosacījumi un attiecīgās cenas atbilda tirgus nosacījumiem.

(75)

Faktiski cenas, ko Hidroelectrica maksāja uzņēmumam Electrocentrale Deva laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam, bija līdzīgas tām, ko maksāja citi valstij piederoši un privātie elektroenerģijas sadales uzņēmumi, kuri pirka elektroenerģiju no Electrocentrale Deva. Tomēr minētie pirkumi tika veikti starp Electrocentrale Deva un tiem elektroenerģijas sadales uzņēmumiem, kuri pārdeva elektroenerģiju mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem mazumtirdzniecības tirgū par regulētām cenām un nosacījumiem (34. apsvērums). Hidroelectrica pirka elektroenerģiju vairumtirdzniecības tirgū, lai pēc tam to tālāk pārdotu rūpnieciskajiem patērētājiem un/vai tirgotājiem mazumtirdzniecības konkurences tirgū, kurā cenas un apjomi netika regulēti un pircēji varēja izvairīties no dārgiem pārdevējiem, piemēram, Termoelectrica un Electrocentrale Deva, un izvēlēties lētāko piegādātāju neatkarīgi no tā ražošanas izmaksām. Tādēļ, pat ja cenas bija līdzīgas, un pieņemot, ka Termoelectrica un Electrocentrale Deva īstenotā elektroenerģijas pārdošana regulētajā tirgū deva iespēju nosegt izmaksas, cenas, ko elektroenerģijas sadales uzņēmumi maksāja Termoelectrica un Electrocentrale Deva, nav salīdzināmas ar tām, ko brīvā konkurences tirgū maksāja Hidroelectrica, un tās nevar izmantot par pienācīgu standartu.

(76)

Tāpat Termoelectrica un Electrocentrale Deva, un Rumānijas iestāžu sniegtajā izmaksu pamatojumā ir paskaidrots vienīgi tas, kādēļ cenas, kuras Termoelectrica un Electrocentrale Deva varēja izmantot pārdošanā, neciešot zaudējumus, bija augstas. Šajā pamatojumā nav norādīts, ka šīs cenas bija atbilstīgas tām tirgus cenām, kas tika noteiktas saskaņā ar tādiem konkurences nosacījumiem, ar kuriem Hidroelectrica vajadzēja noslēgt un īstenot abus līgumus, ja tiktu uzskatīts, ka tajos nav ietverts valsts atbalsts.

(77)

Lai noteiktu, vai līgumcenas Rumānijā bija saskaņā ar tirgus nosacījumiem, ir lietderīgi tās salīdzināt ar tiem cenu nosacījumiem, kas dominē citos divpusēji apspriestos līgumos, kas tika noslēgti vienā laikposmā ar abiem brīvajā tirgū noslēgtajiem līgumiem. Komisija izmantoja Rumānijas iestāžu iesniegto datu kopumu, uzskatot to par vislabāko pieejamo pierādījumu avotu, kas atspoguļo Rumānijas tirgus nosacījumus (42.–45. apsvērums). Kā norādīts 45. apsvērumā, neviens ilgtermiņa līgums, kas tika noslēgts vai bija spēkā 2009. gadā, raksturīgo īpašību ziņā nav līdzīgs abiem līgumiem. Tādēļ Komisija veica ekonometrisko analīzi cenas standarta noteikšanai, pamatojoties uz tiem elektroenerģijas līgumiem, kas tika noslēgti vienā laikposmā ar abiem līgumiem. Detalizēts ekonometriskās analīzes tehniskais apraksts un tās rezultāti ir sniegti pielikumā.

(78)

Tā kā konkrētas atsauces trūkuma dēļ nebija iespējams izveidot “tirgus nosacījumus”, lai pārbaudītu, vai abos līgumos iekļautās cenas pārsniedz tirgus līmeni, tirgus cenu standarts ar piesardzīgiem pieņēmumiem tika izteikts kā aizstājējvērtība, proti, radot nozīmīgas augšupejošas nobīdes no aplēstās tirgus cenas. Pamatojoties uz šo piesardzīgo pieeju, Komisija salīdzināja abu līgumu cenas ar tirgus cenas standartu par laikposmu no 2009. līdz 2011. gadam. Šis salīdzinājums tika veikts par katru gadu, jo abos līgumos iekļautās pārdošanas cenas katru gadu tika palielinātas.

(79)

Minētajā analīzē redzams, ka, pamatojoties uz cenu standartiem un saskaņā ar piesardzīgiem pieņēmumiem, tās cenas, ko Termoelectrica piemēroja Hidroelectrica, pārsniedza tirgus cenas. Ja pienācīgi ņem vērā faktu, ka attiecībā uz abiem līgumiem darījumi vairumtirdzniecības līmenī tiek salīdzināti ar līgumiem mazumtirdzniecības līmenī, pievienojot vidēji 5 % mazumtirdzniecības rezervi, ko tirgotājiem piemēro Rumānijas tirgū, tirgus cenu atšķirība ir šāda: 18,8 RON/MWh 2010. gadā un 19,8 RON/MWh 2011. gadā attiecībā uz Termoelectrica, un 17,5 RON/MWh 2010. gadā un 13,9 RON/MWh 2011. gadā.

(80)

Tādējādi ekonometriskā analīze sniedz pirmo norādi par to, ka ar abiem līgumiem Termoelectrica un Electrocentrale Deva tika piešķirtas ekonomiskas priekšrocības attiecībā uz tirgus nosacījumiem. Tomēr vien fakts, ka abos līgumos iekļautās cenas pārsniedza līdzīgos līgumos norādīto cenu standartu, nav pietiekams, lai apgalvotu, ka šos līgumus nenoslēdza un neuzturēja spēkā kāds tirgus operators, kurš darbojās Hidroelectrica vietā. Objektīvi spriežot, joprojām var secināt, ka augstus cenu līmeņus vienus pašus nevar uzskatīt par ekonomiskas priekšrocības piešķiršanu elektroenerģijas tirgotājiem, neievērojot tirgus nosacījumus. Tādēļ ar papildu pierādījumiem par cenām, ar kurām netiek ievēroti tirgus nosacījumi, ir jāapstiprina ekonometriskās analīzes rezultātu robustums.

(81)

Attiecībā uz to ir lietderīgi noskaidrot, vai Hidroelectrica rīkojās tāpat, kā līdzīgā situācijā to darītu privātais ekonomikas operators (“tirgus ekonomikas operatora pārbaude”/“MEOP”) (37). Tādēļ Komisija novērtēja, vai līdzīgā situācijā nonācis privātais operators būtu rīkojies tāpat kā Hidroelectrica, slēdzot un uzturot abus līgumus. Šajā kontekstā saistoši ir 82.–85. apsvērumā un attiecībā uz abu līgumu slēgšanu un īstenošanu raksturotie apstākļi.

(82)

Pirmkārt, abu līgumu noslēgšanas dienā Hidroelectrica tirgū bija pieejami citi lētāki elektroenerģijas avoti, piemēram, 2008.–2009. gadā Nuclearelectrica piedāvāja elektroenerģiju par 153 RON/MWh salīdzinājumā ar 227 RON/MWh, ko piedāvāja Termoelectrica, un 230 RON/MWh, ko piedāvāja Electrocentrale Deva  (38).

(83)

Otrkārt, Hidroelectrica trešām personām varēja pārdot tikai to elektroenerģiju, ko tā bija nopirkusi no Termoelectrica un Electrocentrale Deva, tādējādi ciešot zaudējumus. Kā norādīts 46. un 47. apsvērumā, Hidroelectrica piedāvātās mazumtirdzniecības cenas brīvajā tirgū bija ievērojami zemākas par šīm vairumtirdzniecības cenām, un augstākā cena, ko Hidroelectrica piemēroja elektroenerģijas tālākai tirdzniecībai tiešu sarunu ceļā noslēgtu līgumu tirgū, 2010. gadā bija 190 RON/MWh, salīdzinājumā ar iepirkuma cenu 230 RON/MWh, ko piemēroja Termoelectrica, un 234 RON/MWh, ko piemēroja Electrocentrale Deva. Tādējādi, pamatojoties uz minētajām cenām, katru no Termoelectrica un Electrocentrale Deva nopirkto MWh Hidroelectrica pārdeva tālāk ar zaudējumiem.

(84)

Šajā sakarībā izmeklēšana nesniedza nekādu skaidrojumu par to, kādēļ Hidroelectrica piekrita iegādāties visu Termoelectrica Paroseni spēkstacijas saražoto elektroenerģiju (24. apsvērums). Apņemšanās 10 gadus pirkt jebkādu kādas spēkstacijas saražoto elektroenerģijas daudzumu ir spēcīgs rādītājs, ka Hidroelectrica līgumi nebija vajadzīgi, lai pildītu savas piegādes saistības saskaņā ar līgumu. To vēl vairāk apstiprina Rumānija (63. apsvērums). Tieši pretēji – nepieciešamību atbalstīt abu uzņēmumu dārgo un konkurētnespējīgo darbību, kā arī ogļraktuves, kas apgādāja tās, atbildīgajam ministram kā iemeslu abu līgumu noslēgšanai ar Hidroelectrica ierosināja uzņēmumu Termoelectrica (20. apsvērums) un Electrocentrale Deva (21. apsvērums) vadītāji.

(85)

Tomēr, ja publiski uzņēmumi, iesaistoties komercdarījumos, apsver atbalsta sniegšanu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem vai nozarēm, kam par iemeslu ir to komercinteresēm neatbilstoša sociālā vai ekonomikas politika, un iesaistās tādos darījumos ar nosacījumiem, ko parasts tirgus operators nepieņemtu, pieņemtie nosacījumi, kas šajā gadījumā attiecas uz Hidroelectrica pirkuma cenām, varētu ietvert nepamatotu ekonomisku priekšrocību citai personai vai personām, tādējādi izpildot vienu no Līguma 107. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem.

(86)

No tā izriet, ka, slēdzot un uzturot abus līgumus, Hidroelectrica nerīkojās kā tirgus ekonomikas operators. Līdz ar to šī pārbaude arī sniedz kvalitatīvu apstiprinājumu ekonometriskās analīzes rezultātam, norādot, ka abi līgumi piešķir Termoelectrica un Electrocentrale Deva ekonomisku priekšrocību, kas citādi saskaņā ar tirgus nosacījumiem nav pieejama.

(87)

Rumānijas iestāžu iesniegtajos datos netika apskatīti ilgtermiņa līgumi, kuros būtu iekļauti tieši tādi paši apjoma un darbības laika nosacījumi kā abos līgumos. Tā kā konkrētas atsauces trūkuma dēļ nebija iespējams izveidot “tirgus nosacījumus”, Komisija pa gadiem salīdzināja līgumcenas, ko maksāja Hidroelectrica, ar augstākajām cenām Rumānijā laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam ilgtermiņa mazumtirdzniecības līgumos, ko iesniedza Rumānija (skatīt 42.–45. apsvērumu).

(88)

Šis salīdzinājums balstās uz piesardzīgu pieņēmumu, ka Termoelectrica un Electrocentrale Deva abus ar Hidroelectrica noslēgtos līgumus varēja aizstāt ar vairākiem līgumiem ar citiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvāja augstākās cenas, un ļoti piesardzīgi pieņem: tā vietā, lai salīdzināmos darījumos par tirgus cenu izmantotu vidējo, vidējo aritmētisko cenu vai cenu režīmu, par tirgus cenu tiek izmantota visdārgākā cena no vairākiem darījumiem, kuri nav pilnībā salīdzināmi. Tā kā darījumi nav vienveidīgi un pastāv iespējami faktori vai atkāpes, kas var palīdzēt izskaidrot to cenas līmeni, kas tika apstiprināts darījumos ar augstāko cenu un kas tika izmantots par atsauci, šī pieeja ir labvēlīga atbalsta saņēmējam, jo tā ir iespējams nepilnīgi novērtēt piešķirto priekšrocību. Turpmāk ir norādītas vidējās svērtās cenas par tiem elektroenerģijas apjomiem, ko uzņēmumam Hidroelectrica piegādāja Electrocentrale Deva un Termoelectrica laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam (32. apsvērums).

(89)

Veicot salīdzinājumu saskaņā ar šiem piesardzīgajiem pieņēmumiem, jāsecina, ka vidējās cenas, ko Hidroelectrica maksāja Termoelectrica un Electrocentrale Deva, joprojām ir augstākas par augstākajām cenām 2010. un 2011. gadā, līdz ar to faktiski pamatojot ekonometriskās analīzes konstatējumus. Cenas, ko Termoelectrica piemēroja Hidroelectrica, par 16,6 RON/MWh pārsniedza augstākās cenas 2010. gadā un bija par 14,3 RON/MWh augstākas nekā 2011. gadā, savukārt cenas, ko Electrocentrale Deva piemēroja Hidroelectrica, par 9,8 RON/MWh pārsniedza augstākās cenas 2010. gadā un bija par 4,4 RON/MWh augstāka nekā 2011. gadā.

(90)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka abi līgumi bija labvēlīgi Termoelectrica un Electrocentrale Deva un piešķīra tiem ekonomisku priekšrocību, kas saskaņā ar tirgus nosacījumiem nav pieejama.

(91)

Tādēļ Komisija secina, ka Hidroelectrica nerīkojās tā, kā šādos apstākļos būtu rīkojies tirgus ekonomikas operators, un Termoelectrica un Electrocentrale Deva tika piešķirta nepamatota ekonomiskā priekšrocība.

(92)

Lai pasākumu uzskatītu par atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, tas jāpiešķir tieši vai netieši no valsts līdzekļiem un tam jābūt attiecināmam uz valsti.

(93)

Kā norādīts 11. apsvērumā, uzņēmumu Hidroelectrica tiešā veidā kontrolē Rumānijas valsts. No tā izriet, ka uzņēmumam Hidroelectrica piešķirtie līdzekļi ir Rumānijas valsts piešķirtie līdzekļi. Rumānijas valsts arī ieceļ direktorus tās padomē. Turklāt minētie direktori vienlaicīgi pildīja politiskus pienākumus ministrijā, kas kontrolē Hidroelectrica valsts daļu.

(94)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru valsts spēja kontrolēt sabiedrības, kas iesaistītas pasākamu īstenošanā, nav automātiski uzskatāma par tūlītēju pierādījumu pieņēmumam, ka šo sabiedrību darbības ir attiecināmas uz valsti. Eiropas Savienības Tiesa jēdzienu par attiecināmību uz valsti saistībā ar lēmumiem par publisku uzņēmumu līdzekļiem skaidrojusi spriedumā lietā Stardust Marine. Publiska uzņēmuma līdzekļi tiek uzskatīti par valsts līdzekļiem un darbības saistībā ar tiem tiek uzskatītas par attiecināmām uz valsti, ja valsts, izmantojot savu dominējošo ietekmi pār tādu uzņēmumu, spēj vadīt tā līdzekļu izmantošanu (39).

(95)

Tiesa sniedza šādas norādes attiecībā uz attiecināmības konstatēšanu: publiska uzņēmuma integrēšana valsts pārvaldes struktūrās; uzņēmuma darbības veids; uzņēmuma juridiskais statuss; valsts iestāžu veiktās pārraudzības līmenis uzņēmuma pārvaldībā, un jebkura cita norāde, kas konkrētajā gadījumā liecina par valsts iestāžu līdzdalību pasākuma pieņemšanā vai par līdzdalības trūkumu pasākuma pieņemšanā. Šajā gadījumā jāņem vērā arī abu līgumu apmērs, to saturs vai tajos ietvertie nosacījumi.

(96)

Tādēļ ir jāizvērtē, vai būtu jāuzskata, ka Rumānijas iestādes tā vai citādi ir bijušas iesaistītas abu līgumu slēgšanā un uzturēšanā spēkā un līgumcenu grozīšanā.

(97)

Šajā sakarībā Ekonomikas un tirdzniecības ministrija aktīvi iesaistījās lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz abu līgumu slēgšanu un līgumcenu turpmāku koriģēšanu. Konkrēti, Termoelectrica un Electrocentrale Deva saņēma Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas apstiprinājumu abu līgumu ar Hidroelectrica parakstīšanai, kas de facto nozīmē, ka tieši Rumānijas valstij galu galā bija noteicošā ietekme pār pēdējo (19.–22. apsvērums). To vēl vairāk apstiprina fakts, ka Hidroelectrica centās tiešā veidā iegūt Rumānijas Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas apstiprinājumu cenu korekciju veikšanai (26.–31. apsvērums).

(98)

Šo tiešo pierādījumu faktiski pamato Hidroelectrica nerentablie pirkumi un ekonomiskā pamatojuma trūkums, apņemoties pirkt visu Paroseni spēkstacijas saražoto elektroenerģiju (84.–85. apsvērums). Iemesls abu līgumu slēgšanai, liekas, varētu būt saspringtā finansiālā situācija, kurā bija nonākuši divi citi valstij piederoši ražotāji, un ogļu ieguves sociālie apsvērumi (20.–21. apsvērums). Visbeidzot, šo trīs valstij piederošo elektroenerģijas ražotāju, kā arī valstij piederošo ogļraktuvju īpašnieks ir valsts un par tiem atbild valsts, no kuras Termoelectrica un Electrocentrale Deva centās iegūt līdzekļus savu ikdienas darbību finansēšanai.

(99)

Iepriekš minētais apstiprina sākotnējo viedokli, ko Komisija pauda lēmumā par procedūras uzsākšanu, attiecībā uz to, ka abi līgumi un to izpilde nebija pamatoti un patstāvīgi pieņemti Hidroelectrica komerciāls lēmumi, bet gan Rumānijas valsts dominējošās ietekmes izmantošana.

(100)

Tādēļ Komisija secina, ka ir tieši pierādījumi tam, ka abu līgumu slēgšana un īstenošana ir attiecināma uz Rumānijas valsti. Turklāt, ņemot vērā to, ka pēc abu līgumu noslēgšanas un īstenošanas Hidroelectrica, kas ir publisks uzņēmums, cieta zaudējumus, Komisija secina, ka minētie pasākumi ir piešķirti, izmantojot valsts līdzekļus.

(101)

Lai uzskatītu, ka pasākums veido valsts atbalstu, tam jārada selektīva priekšrocība, dodot priekšroku tikai konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai.

(102)

Abi līgumi bija noslēgti ar diviem konkrētiem piegādātājiem – Termoelectrica un Electrocentrale Deva – un katram atsevišķi piešķīra nepamatotu ekonomisko priekšrocību. Neviens cits elektroenerģijas piegādātājs, kas sadarbojās ar Hidroelectrica, nesaņēma tādus nosacījumus, kas līdzinātos abos līgumos iekļautajiem. Tādēļ ekonomiskās priekšrocības, ko piešķīra pārmērīgi augstas līgumcenas, ir selektīvas.

(103)

Ja dalībvalsts piešķirtais atbalsts stiprina uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Savienības iekšējā tirgū, ir jāuzskata, ka minētais atbalsts ietekmē šos uzņēmumus. Konkrēti, konkurences izkropļojums Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē tiek pieņemts, līdzko valsts piešķir finansiālu priekšrocību uzņēmumam liberalizētā sektorā, kurā pastāv vai varētu pastāvēt konkurence (40).

(104)

Termoelectrica un Electrocentrale Deva darbojas elektroenerģijas tirdzniecības tirgū, kas ir atvērts konkurencei (35.–38. apsvērums). Jebkāds šādiem uzņēmumiem piešķirts ekonomiskais labums tiem rada priekšrocību salīdzinājumā ar pārējiem konkurentiem, kuri saskaņā ar tirgus nosacījumiem tādas cenas nesaņem. Šajā gadījumā atbalsta mērķis bija atbalstīt elektroenerģijas ražošanu no oglēm, kas varēja izkropļot konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem. Turklāt Rumānijas tirgus tagad ir (un faktu konstatēšanas laikā bija) savstarpēji saistīts ar citām dalībvalstīm un eksportē elektroenerģiju uz tām (17. apsvērums).

(105)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka abi līgumi varētu izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(106)

Ņemot vērā 72.–105. apsvērumā aprakstītos argumentus, Komisija secina, ka abi līgumi ietver valsts atbalsta sniegšanu Termoelectrica un Electrocentrale Deva Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Rumānija neievēroja pienākumu atturēties no konkrētām darbībām saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Tādēļ valsts atbalsts ir nelikumīgs.

(107)

Tā kā pasākums, ko Rumānija īstenoja uzņēmumiem Termoelectrica un Electrocentrale Deva, ietver valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, tā saderība jāvērtē, ņemot vērā minētā panta 2. un 3. punktā izklāstītos izņēmumus.

(108)

Šajā gadījumā minētais atbalsts tā saņēmējiem radīja kārtējos pamatdarbības ieņēmumus, kas nebija paredzēti kādam konkrētam ieguldījumam, ar ko būtu iespējams uzlabot elektroenerģijas ražošanu vai sadali. Ir sīki jāizvērtē tāda veida darbības atbalsta saderība ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. vai 3. punktu, ievērojot stingrus nosacījumus. Divus gadus atkārtoti un ilgstoši piešķirtais darbības atbalsts, liekas, nav bijis nepieciešams un arī neveicina nevienu skaidri noteiktu Savienības kopīgo interešu mērķi. Tāpat arī nav konstatēta atbalsta proporcionalitāte. Turklāt saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru dalībvalstij jebkurā gadījumā jāpaskaidro iespējamais saderības pamatojums un jāpierāda, ka ir izpildīti tādas saderības nosacījumi (41).

(109)

Rumānijas iestādes nesniedza nevienu iespējamu pamatojumu, kādēļ šo valsts atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar valsts atbalsta iekšējo tirgu, un Komisija nav konstatējusi nekādus saderības iemeslus.

(110)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka valsts atbalsts, kas tika piešķirts, izmantojot abus līgumus, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(111)

Atbilstīgi Līgumam un Tiesas iedibinātajai judikatūrai, ja Komisija konstatējusi atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, tai ir tiesības pieprasīt dalībvalstij šā atbalsta atcelšanu vai pārveidošanu (42). Tāpat Tiesa ir pastāvīgi lēmusi, ka dalībvalsts pienākums ir atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu; tas jādara iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nolūkā (43). No Tiesas apsvērumiem izriet, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi zaudējis priekšrocību, kas tam bija tirgū attiecībā pret konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta izmaksas (44).

(112)

Ievērojot šo judikatūru, Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (45) 14. panta 1. punktā noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (…)”.

(113)

Tādējādi, tā kā attiecīgais valsts atbalsts Komisijai netika paziņots, pārkāpjot Līguma 108. pantu, un līdz ar to ir uzskatāms par nelikumīgu, un tā kā šis atbalsts ir arī nesaderīgs ar iekšējo tirgu, atbalsts jāatgūst, lai atjaunotu to tirgus stāvokli, kas pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas. Atgūstamie līdzekļi būtu jāaprēķina, sākot no dienas, kad saņēmēji guvuši priekšrocības, t. i., kad atbalsts nodots saņēmēju rīcībā, līdz piegāžu pārtraukšanai 2011. gada beigās (46), un atgūstamajām summām līdz to faktiskai atmaksāšanai būtu jāpiemēro procenti.

(114)

Atgūstamā summa būtu starpība starp vidējo gada cenu, par kādu Hidroelectrica iegādājās elektroenerģiju no Termoelectrica un Electrocentrale Deva, kā izklāstīts 32. apsvērumā, un augstākajām cenām, kuras ik gadu tirgū piemēroja kopējam apjomam, ko tie piegādāja. Šī starpība ir norādīta 89. apsvērumā. Pamatojoties uz cenu atšķirībām, kas tika piemērotas visa gada laikā laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim, vienkāršošanas nolūkā atgūstamās summas ir RON 3 656 675 no Electrocentrale Deva un RON 22 619 821 no Termoelectrica. Turklāt Rumānijas iestādes var aplēst šīs summas, pamatojoties uz faktiskajām cenām, kas tika piemērotas Hidroelectrica gada laikā (piemēram, reizi mēnesī, divreiz mēnesī).

(115)

Šīm summām tiks pieskaitīti procenti, neskatoties uz to, kura no abām aprēķināšanas metodēm tiks izmantota, pamatojoties uz faktisko elektroenerģijas ikmēneša piegādes grafiku uzņēmumam Hidroelectrica laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam, ņemot vērā 89. apsvērumā norādīto starpību ar tirgus cenām.

(116)

Ņemot vērā šīs lietas faktus, vēl ir lietderīgi izvērtēt, vai atgūšanas pienākums būtu jāpagarina vai jāpiemēro vēl kādām citām juridiskām personām, ne vien Termoelectrica un Electrocentrale Deva, atbilstoši juridiskajai vai saimnieciskajai pēctecībai ar citu uzņēmumu, kas nav Termoelectrica un Electrocentrale Deva, un kuriem tiktu piemērota saimnieciskā pēctecība gadījumā, ja tie nespētu izpildīt atgūšanas pienākumus. Šajā sakarībā ES Tiesu judikatūra ir noteikusi vairākus kritērijus, ko Komisija varētu ņemt vērā kopā vai atsevišķi, lai noteiktu, vai divu dažādu uzņēmumu starpā pastāv saimnieciskā pēctecība (47).

(117)

Kā aprakstīts 52. apsvērumā, Termoelectrica ir likvidējams uzņēmums. Saskaņā ar iedibināto judikatūru uzņēmuma maksātnespēja un nespēja atmaksāt atbalstu nav iemesls, lai to atbrīvotu no atbalsta atgūšanas. Tādos gadījumos atjaunot iepriekšējo situāciju un likvidēt konkurences izkropļošanu iespējams, būtībā uzņēmuma prasījumu sarakstā reģistrējot tādu prasījumu, kas attiecas uz atbalsta atmaksāšanu (48). Ja valsts iestādes nespēj atgūt pilnu atbalsta summu, reģistrējot prasījumu, atgūšanas pienākumu var izpildīt vienīgi tad, ja maksātnespējas procedūras beidzas ar uzņēmuma darbības pilnīgu izbeigšanu (49). Tomēr, ja uzņēmums, kas saņēma nelikumīgu atbalstu, ir maksātnespējīgs un ir izveidots uzņēmums, lai turpinātu maksātnespējīgā uzņēmuma darbību, tādas darbības veikšana attiecībā uz pilnībā neatgūtu atbalstu var paildzināt konkurences kropļošanu, ko rada konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. Tāpēc tādam jaunizveidotam uzņēmumam, ja tas turpina izmantot minēto priekšrocību, var pieprasīt atmaksāt attiecīgo atbalstu (50). Piemēram, tas notiktu gadījumā, ja aktīvi, kuri guva labumu no atbalsta, pirms atbalsta saņēmēja likvidācijas tiek nodoti meitasuzņēmumam, kas izveidots, lai turpinātu atbalsta saņēmēja darbību (saimnieciskā pēctecība). Turklāt, ja atbalsta saņēmēja uzņēmums tiek apvienots ar citu uzņēmumu, tādējādi nododot visas tā tiesības un pienākumus apvienotajam uzņēmumam, tam tiek nodots arī pienākums atmaksāt atbalstu (juridiskā pēctecība).

(118)

Tā kā šajā gadījumā nav iespējams atgūt pilnīgi visu tā atbalsta summu, kas sekmēja Termoelectrica darbības, ir jāizvērtē, vai starp Termoelectrica un citiem uzņēmumiem varētu pastāvēt saimnieciskā un/vai juridiskā pēctecība.

(119)

Attiecībā uz saimniecisko pēctecību, kā izklāstīts 48. un 51. apsvērumā, 2011. gada septembrī Termoelectrica nodibināja meitasuzņēmumu Electrocentrale Paroseni, kam tas nodeva (tās pašas valstij piederošās grupas ietvaros) spēkstaciju, kas faktiski piegādāja to nopirkto elektroenerģijas apjomu, par ko bija noslēgts līgums ar Termoelectrica (48.–65. apsvērums), tostarp visas Termoelectrica tiesības un pienākumus, kas bija noteiktas minētajā līgumā, un saskaņā ar šo līgumu turpināja pārdot elektroenerģiju uzņēmumam Hidroelectrica līdz 2011. gada oktobrim (kad tas tika apvienots ar CEH). Līdz ar to Electrocentrale Paroseni pārņēma un turpināja tās darbības, kuras saņēma atbalstu, kas bija piešķirts tā mātesuzņēmumam Termoelectrica. Tādēļ tas būtu jāuzskata par Termoelectrica saimniecisko pēcteci.

(120)

Electrocentrale Paroseni 2012. gada novembrī tika apvienots ar Electrocentrale Deva un Electrocentrale Paroseni jaunizveidotā uzņēmumā CEH. Šīs apvienošanās rezultātā CEH pārņēma visas Electrocentrale Paroseni tiesības un pienākumus, kas izzuda kā atsevišķa juridiska persona. No tā izriet, ka starp Electrocentrale Paroseni, kas pārņēma atbalstīto saimniecisko darbību, un CEH, ar ko tas tika apvienots 2012. gada 1. novembrī un kas pārņēma visas tā tiesības un pienākumus, pastāv juridiska pēctecība.

(121)

Tādēļ uzņēmumam CEH būtu jāpiemēro Termoelectrica piešķirtā atbalsta atgūšanas pienākums.

(122)

Kā aprakstīts 51. apsvērumā, Electrocentrale Deva, kas kā neatkarīga juridiskā persona pilnībā saņēma atbalstu, kaut arī to kontrolēja Termoelectrica, vairs nepastāv kā neatkarīga sabiedrība. Tomēr starp Electrocentrale Deva, kas saņēma atbalstu, un CEH, ar ko tas tika apvienots 2012. gada 1. novembrī un kas pārņēma visas tā tiesības un pienākumus, pastāv juridiska pēctecība.

(123)

Turklāt uz saimnieciskās darbības pēctecību starp Electrocentrale Deva un CEH norāda vairāki elementi, piemēram: i) pēc Electrocentrale Deva un Electrocentrale Paroseni apvienošanas jaunizveidotais uzņēmums CEH, sākot ar 2012. gada augustu, pārņēma abus uzņēmumus ar visiem to pamatdarbības līdzekļiem un darbiniekiem; ii) jaunizveidotā uzņēmuma CEH saimnieciskā pamatdarbība, tāpat kā uzņēmumam Electrocentrale Deva, 2012. gadā bija elektroenerģijas ražošana; iii) abi uzņēmumi pilnībā pieder valstij: kā norādīts 50. apsvērumā, dienā, kad tika apturēta elektroenerģijas piegāde saskaņā ar abiem līgumiem, uzņēmumam Termoelectrica, kas pilnībā piederēja valstij, savukārt pilnībā piederēja Electrocentrale Deva un Electrocentrale Paroseni; iv) jaunizveidotais uzņēmums CEH arī pilnībā pieder valstij.

(124)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek konstatēts, ka starp Electrocentrale Deva, Termoelectrica ar Electrocentrale Paroseni starpniecību, no vienas puses, un CEH, no otras puses, pastāv juridiskā un saimnieciskā pēctecība. Šajā sakarībā parāda konvertēšana pašu kapitālā, pamatojoties uz kapitāla daļu nodošanas neatkarīgu novērtējumu, kas tika veikta pirms Electrocentrale Deva un Electrocentrale Paroseni apvienošanas uzņēmumā CEH (50. apsvērums), nepārtrauc šo attiecīgo trīs uzņēmumu pēctecību. Kapitāla daļu pārdošanas darījums neietekmē atbalsta saņēmēja(-u) identitāti un no tā gūtos labumus, kas nodoti neatkarīgi no kapitāla daļu turētāja identitātes un kas turklāt šajā gadījumā galu galā bija Rumānijas valsts līdz 2011. gadam un pēc apvienošanās ar CEH. No tā izriet, ka atgūšanas pienākumi vis-à-vis Electrocentrale Deva un Termoelectrica būtu jāpārnes uz CEH.

(125)

Atgūstamajai summai (neskaitot procentus) principā vajadzētu būt RON 3 656 675 no Electrocentrale Deva un RON 22 619 821 no Termoelectrica. Ņemot vērā juridisko un saimniecisko pēctecību, kas tika konstatēta starp Electrocentrale Deva, Termoelectrica un CEH, atbalsta atgūšanas pienākums no abiem atbalsta saņēmējiem būtu jāpārnes uz CEH.

(126)

Līgumos, ko 2010. un 2011. gadā Hidroelectrica noslēdza ar Termoelectrica un Electrocentrale Deva, bija iekļauti preferenciāli elektroenerģijas tarifi, no kā minētie uzņēmumi guva labumu. Tie ietvēra valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Rumānija nelikumīgi īstenoja šo atbalstu, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu. Šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu,

—

kopējā summa (pamatsumma un atgūšanas procenti), kas jāatgūst no katra atbalsta saņēmēja,

—

šā lēmuma izpildei jau veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts, tostarp pierādījums, ka tā ir atbilstīgi reģistrējusi atbalsta atgūšanas rīkojumu ar atbilstošu prioritātes pakāpi Termoelectrica likvidācijas procesā,

—

ja Termoelectrica nav iespējams izpildīt atbalsta atgūšanas rīkojumu, iesniedz rīkojumu par Termoelectrica uzņēmējdarbības izbeigšanu un pierādījumu tam, ka Termoelectrica patiešām pamet tirgu,

—

dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.