Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R1307

    Komisijas Regula (ES) Nr. 1307/2014 ( 2014. gada 8. decembris ) par zālāju ar augstu bioloģisko daudzveidību kritēriju un ģeogrāfisko apgabalu definēšanu, kas vajadzīga, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, 7.b panta 3. punkta c) apakšpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu 17. panta 3. punkta c) apakšpunktu

    OV L 351, 9.12.2014, p. 3–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/1307/oj

    9.12.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 351/3


    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1307/2014

    (2014. gada 8. decembris)

    par zālāju ar augstu bioloģisko daudzveidību kritēriju un ģeogrāfisko apgabalu definēšanu, kas vajadzīga, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, 7.b panta 3. punkta c) apakšpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu 17. panta 3. punkta c) apakšpunktu

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (1), un kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/30/EK (2), un jo īpaši tās 7.b panta 3. punkta c) apakšpunkta otro daļu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (3), un jo īpaši tās 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta otro daļu,

    tā kā:

    (1)

    Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK nosaka, ka biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo var ieskaitīt noteiktajos mērķos un ekonomikas dalībnieki var gūt labumu no publiskā atbalsta tikai tad, ja tie atbilst minētajās direktīvās izklāstītajiem ilgtspējas kritērijiem. Šīs shēmas ietvaros biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo var ieskaitīt noteiktajos mērķos un gūt labumu no publiskā atbalsta var gadījumā, ja tie nav ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kas 2008. gada janvārī vai vēlāk bijusi zālājs ar augstu bioloģisko daudzveidību, ja vien – gadījumā ar zālāju ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas nav dabisks, – netiek sniegti pierādījumi, ka izejvielu novākšana ir nepieciešama, lai saglabātu tā zālāja statusu.

    (2)

    Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējā daļa un Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējā daļa prasa, lai Komisija noteiktu kritērijus un ģeogrāfiskos apgabalus, kas noteiktu, kuri zālāji kvalificējami kā zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību atbilstīgi Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunktam un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

    (3)

    Zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību var atšķirties pa klimata joslām, un cita starpā tie var būt virsāji, ganības, pļavas, savannas, stepes, krūmāju zemes, tundra un prērijas. Šajos apgabalos izstrādājas skaidri nošķiramas pazīmes, piemēram, attiecībā uz koku seguma pakāpi un noganīšanas un pļaušanas intensitāti. Tādēļ Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunkta un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpildes vajadzībām ir lietderīgi izmantot plašu jēdziena “zālājs” definīciju.

    (4)

    Direktīvās 98/70/EK un 2009/28/EK ir nošķirtas bioloģiski daudzveidīgas pļavas (zālāji), kas ir dabiskas, un tādas, kas nav dabiskas, un sniegtas to definīcijas. Tādēļ ir lietderīgi šajās definīcijās iekļaut darbības kritērijus. Šīs regulas vajadzībām ir lietderīgi degradētu zālāju uzskatīt par bioloģiskās daudzveidības ziņā noplicinātu.

    (5)

    Atbilstību Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunktam un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunktam verificē saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 1. un 3. punktu un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 1. un 3. punktu.

    (6)

    Starptautiskā līmenī nav pieejama visaptveroša informācija par zālāju ar augstu bioloģisko daudzveidību ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Tādēļ šajā regulā ģeogrāfiskie apgabali noteikti tikai tiem zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību, par kuriem informācija jau ir pieejama.

    (7)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2009/28/EK 25. panta 2. punktu izveidotā Biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ilgtspējas komiteja,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunkta un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpildes vajadzībām piemēro šādus kritērijus un definīcijas:

    1)

    “zālāji” ir sauszemes ekosistēmas, kurās vismaz piecus gadus bez pārtraukuma dominē zālaugu un krūmu veģetācija. Tajos ietilpst pļavas vai ganības, kurās novāc sienu, bet neietilpst zeme, kurā audzē citas kultūras, un uz laiku atmatā atstāta aramzeme. Tajos neietilpst arī Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 4. punkta b) apakšpunktā definētās pastāvīgās mežaudzes, ja vien tās nav agromežsaimniecības sistēmas, kas aptver zemes izmantojuma sistēmas, kurās kopā ar kultūraugiem apsaimnieko kokus, vai lopkopības sistēmas lauksaimnieciskā vidē. Zālaugu un krūmu veģetācijas dominance nozīmē, ka to kopējais zemes segums ir lielāks nekā koku vainagu klājs;

    2)

    “cilvēka iejaukšanās” ir saimnieciska noganīšana, pļaušana, ciršana, novākšana vai dedzināšana;

    3)

    “dabiski zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību” ir zālāji, kas:

    a)

    paliktu zālāji arī bez cilvēka iejaukšanās; un

    b)

    uztur dabisko sugu sastāvu, kā arī ekoloģiskus parametrus un procesus;

    4)

    “zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas nav dabiski” ir zālāji, kas:

    a)

    bez cilvēka iejaukšanās nepaliktu zālāji; un

    b)

    nav degradēti, t. i., tiem nav raksturīga bioloģiskās daudzveidības ilgtermiņa samazināšanās, piemēram, pārmērīgas noganīšanas, mehānisku veģetācijas bojājumu, augsnes erozijas vai kvalitātes pasliktināšanās dēļ; un

    c)

    ir sugām bagāti, proti, ir:

    i)

    nozīmīga dzīvotne īpaši apdraudētām, apdraudētām un neaizsargātām sugām, kas klasificētas saskaņā ar Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības “Apdraudēto sugu sarkano sarakstu” vai citiem ar līdzīgu mērķi izstrādātiem sugu vai dzīvotņu sarakstiem, kas noteikti valsts tiesību aktos vai ko atzīst kompetentā valsts iestāde izejvielas izcelsmes valstī; vai

    ii)

    nozīmīga dzīvotne endēmiskām sugām vai sugām ar ierobežotu areālu; vai

    iii)

    dzīvotne, kas nozīmīga sugas iekšējai ģenētiskajai daudzveidībai; vai

    iv)

    nozīmīga dzīvotne pasaules nozīmes migrējošu vai pulcējošos sugu koncentrācijām; vai

    v)

    reģionālas vai valsts nozīmes vai ļoti apdraudēta vai unikāla ekosistēma.

    2. pants

    Neskarot 3. pantu, par zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību vienmēr uzskata zālājus šādos Eiropas Savienības ģeogrāfiskajos apgabalos:

    1)

    dzīvotnēs, kas iekļautas Padomes Direktīvas 92/43/EEK (4) I pielikumā;

    2)

    dzīvotnēs, kas ir būtiskas Savienības nozīmes dzīvnieku un augu sugām, kuras iekļautas Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā;

    3)

    dzīvotnēs, kas ir būtiskas savvaļas putnu sugām, kuras iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (5) I pielikumā.

    Zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienībā atrodas ne tikai ģeogrāfiskajos apgabalos, uz kuriem norādīts šā panta 1), 2) un 3) punktā. Citi zālāji var atbilst 1. pantā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību.

    3. pants

    Ja tiek sniegti pierādījumi, ka novākt izejvielas ir nepieciešams, lai saglabātu zālāja statusu, nav jāiesniedz nekādi citi pierādījumi, kas apliecina atbilstību Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktam un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktam.

    4. pants

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2015. gada 1. oktobra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

    Briselē, 2014. gada 8. decembrī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētājs

    Jean-Claude JUNCKER


    (1)  OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

    (2)  OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.

    (3)  OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

    (4)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

    (5)  OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.


    Top