9.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 351/3

(1)

Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK nosaka, ka biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo var ieskaitīt noteiktajos mērķos un ekonomikas dalībnieki var gūt labumu no publiskā atbalsta tikai tad, ja tie atbilst minētajās direktīvās izklāstītajiem ilgtspējas kritērijiem. Šīs shēmas ietvaros biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo var ieskaitīt noteiktajos mērķos un gūt labumu no publiskā atbalsta var gadījumā, ja tie nav ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kas 2008. gada janvārī vai vēlāk bijusi zālājs ar augstu bioloģisko daudzveidību, ja vien – gadījumā ar zālāju ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas nav dabisks, – netiek sniegti pierādījumi, ka izejvielu novākšana ir nepieciešama, lai saglabātu tā zālāja statusu.

(2)

Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējā daļa un Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējā daļa prasa, lai Komisija noteiktu kritērijus un ģeogrāfiskos apgabalus, kas noteiktu, kuri zālāji kvalificējami kā zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību atbilstīgi Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunktam un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(3)

Zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību var atšķirties pa klimata joslām, un cita starpā tie var būt virsāji, ganības, pļavas, savannas, stepes, krūmāju zemes, tundra un prērijas. Šajos apgabalos izstrādājas skaidri nošķiramas pazīmes, piemēram, attiecībā uz koku seguma pakāpi un noganīšanas un pļaušanas intensitāti. Tādēļ Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunkta un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpildes vajadzībām ir lietderīgi izmantot plašu jēdziena “zālājs” definīciju.

(4)

Direktīvās 98/70/EK un 2009/28/EK ir nošķirtas bioloģiski daudzveidīgas pļavas (zālāji), kas ir dabiskas, un tādas, kas nav dabiskas, un sniegtas to definīcijas. Tādēļ ir lietderīgi šajās definīcijās iekļaut darbības kritērijus. Šīs regulas vajadzībām ir lietderīgi degradētu zālāju uzskatīt par bioloģiskās daudzveidības ziņā noplicinātu.

(5)

Atbilstību Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta c) apakšpunktam un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta c) apakšpunktam verificē saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 1. un 3. punktu un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 1. un 3. punktu.

(6)

Starptautiskā līmenī nav pieejama visaptveroša informācija par zālāju ar augstu bioloģisko daudzveidību ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Tādēļ šajā regulā ģeogrāfiskie apgabali noteikti tikai tiem zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību, par kuriem informācija jau ir pieejama.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2009/28/EK 25. panta 2. punktu izveidotā Biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ilgtspējas komiteja,

1)

“zālāji” ir sauszemes ekosistēmas, kurās vismaz piecus gadus bez pārtraukuma dominē zālaugu un krūmu veģetācija. Tajos ietilpst pļavas vai ganības, kurās novāc sienu, bet neietilpst zeme, kurā audzē citas kultūras, un uz laiku atmatā atstāta aramzeme. Tajos neietilpst arī Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 4. punkta b) apakšpunktā definētās pastāvīgās mežaudzes, ja vien tās nav agromežsaimniecības sistēmas, kas aptver zemes izmantojuma sistēmas, kurās kopā ar kultūraugiem apsaimnieko kokus, vai lopkopības sistēmas lauksaimnieciskā vidē. Zālaugu un krūmu veģetācijas dominance nozīmē, ka to kopējais zemes segums ir lielāks nekā koku vainagu klājs;

2)

“cilvēka iejaukšanās” ir saimnieciska noganīšana, pļaušana, ciršana, novākšana vai dedzināšana;

3)

“dabiski zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību” ir zālāji, kas:

4)

“zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas nav dabiski” ir zālāji, kas:

1)

dzīvotnēs, kas iekļautas Padomes Direktīvas 92/43/EEK (4) I pielikumā;

2)

dzīvotnēs, kas ir būtiskas Savienības nozīmes dzīvnieku un augu sugām, kuras iekļautas Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā;

3)

dzīvotnēs, kas ir būtiskas savvaļas putnu sugām, kuras iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (5) I pielikumā.