15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/77

(1)

Savienībai būtu jātiecas veidot attiecības un dibināt partnerības ar trešām valstīm. Šī regula ir jauns un papildinošs instruments, ar ko nodrošina tiešu atbalstu Savienības ārpolitikas jomām, sadarbības partnerībās un politikas dialogos ietverot vairāk jomu un tematu, kas pārsniedz sadarbību attīstības jomā. Tā ir balstīta uz pieredzi, kas gūta, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006 (3) sadarbojoties ar industrializētām valstīm un ar valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni.

(2)

Ģeogrāfiskajās programmās paredzētais mērogs sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem saskaņā ar finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (4), attiecas gandrīz tikai uz finansēšanas pasākumiem, kas izstrādāti, lai atbilstu kritērijiem oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP), kurus noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO-APK).

(3)

Pēdējo desmit gadu laikā Savienība ir neatlaidīgi stiprinājusi savas divpusējās attiecības ar daudzām industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu vai vidēju ienākumu līmeni dažādos pasaules reģionos.

(4)

Savienībai ir vajadzīgs globāla mēroga finanšu instruments ārpolitikas jomā, lai varētu finansēt pasākumus, kas nebūtu kvalificējami kā OAP, bet kuriem ir ļoti liela nozīme attiecību padziļināšanā un konsolidēšanā ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši izmantojot politikas dialogus un attīstot partnerības. Ar minēto jauno, darbības jomas un mērķu ziņā inovatīvo instrumentu būtu jāveido labvēlīga vide ciešākām attiecībām starp Savienību un attiecīgām trešām valstīm un būtu jāsekmē Savienības pamatintereses.

(5)

Savienības interesēs ir padziļināt attiecības un dialogu ar valstīm, ar kurām Savienībai ir stratēģiska interese veicināt saiknes, it īpaši ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien lielāka nozīme pasaules norisēs, tostarp globālajā pārvaldībā, ārpolitikā, starptautiskajā ekonomikā, daudzpusējos forumos un struktūrās, piemēram G8 un G20, un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā.

(6)

Savienībai ir jāveido vispusīgas partnerības ar jauniem dalībniekiem starptautiskajā arēnā, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu starptautisko kārtību, nodrošinātu kopējus globālus sabiedriskos labumus, veicinātu Savienības pamatintereses un minētajās valstīs palielinātu zināšanas par Savienību.

(7)

Šīs regulas darbības jomai jāietver visa pasaule, lai attiecīgos gadījumos saskaņā ar šīs regulas mērķiem ļautu atbalstīt sadarbības pasākumus, ar ko veido attiecības ar jebkuru valsti, kurā Savienībai ir stratēģiskas intereses.

(8)

Savienības interesēs ir turpināt sekmēt dialogu un sadarbību ar valstīm, kuras vairs nevar piedalīties divpusējās programmās saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (5) (“attīstības sadarbības instruments”).

(9)

Turklāt Savienība ir ieinteresēta rīkoties, lai veidotu iekļaujošas pasaules mēroga institūcijas, kas balstītas uz efektīvām daudzpusējām attiecībām.

(10)

Saskaņā ar šo regulu Savienībai būtu jāatbalsta stratēģijas, ko Komisija izklāstījusi savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (“Eiropa 2020”) ārējās dimensijas īstenošana, apvienojot trīs pīlārus: ekonomisko, sociālo un vides pīlāru. Jo īpaši ar šo regulu būtu jāatbalsta mērķi, kas saistīti ar pasaules mēroga jautājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, enerģētisko drošību un resursu efektivitāti, pāreju uz zaļāku ekonomiku, zinātni, inovāciju un konkurētspēju, mobilitāti, tirdzniecību un investīcijām, ekonomiskām partnerībām, uzņēmējdarbības, nodarbinātības un normatīvu sadarbību ar trešām valstīm, un labāku tirgus pieejamību Savienības uzņēmumiem, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) internacionalizāciju. Ar to būtu jāveicina arī publiskā diplomātija, sadarbība izglītības un akadēmiskajos jautājumos un izpratnes veicināšanas pasākumi.

(11)

Jo īpaši cīņa pret klimata pārmaiņām ir atzīta par vienu no lielajiem globāla mēroga pārbaudījumiem, kas skar Savienību un plašāku starptautisko sabiedrību. Klimata pārmaiņas ir joma, kurā vajadzīga steidzama starptautiska rīcība un kurā Savienības mērķu sasniegšanai ir jāsadarbojas ar partnervalstīm. Tāpēc Savienībai būtu jāpalielina centieni veicināt pasaules mēroga konsensu šajā jomā. Saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, kurā Savienība tiek aicināta palielināt to sava budžeta daļu, kas paredzēta ar klimatu saistītiem jautājumiem, līdz vismaz 20 %, šai regulai būtu jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

(12)

Tādu starptautisku problēmu risināšanai kā vides degradācija, izejvielu un retzemju pieejamība un to ilgtspējīga izmantošana ir nepieciešama uz noteikumiem balstīta un iekļaujoša pieeja.

(13)

Savienība ir apņēmusies palīdzēt sasniegt pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības mērķus laikam līdz 2020. gadam un sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz saistīto stratēģiju resursu mobilizēšanai.

(14)

Savienība attiecībās ar tās partneriem visā pasaulē ir apņēmusies veicināt pienācīgu darbu visiem, kā arī starptautiski atzītu darba standartu un daudzpusēju vides nolīgumu ratificēšanu un efektīvu īstenošanu.

(15)

Svarīga Savienības stratēģiska interese ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, daudzpusējā un divpusējā līmenī sekmējot godīgu un atvērtu tirdzniecību un investīcijas un atbalstot sarunas par tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kuros Savienība ir puse, un to īstenošanu. Saskaņā ar šo regulu Savienībai būtu jāveicina drošas vides veidošana, lai visā pasaulē palielinātu tirdzniecības un investīciju iespējas, kas pieejamas Savienības uzņēmumiem, tai skaitā MVU, tostarp atbalstot normatīvo sadarbību un konverģenci, sekmējot starptautiskos standartus, uzlabojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un mērķtiecīgi likvidējot nepamatotus šķēršļus tirgus pieejamībai.

(16)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos, un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.

(17)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un savstarpēju papildināmību, kā arī, veidojot sinerģijas starp šo regulu, citiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot programmas, kas izveidotas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai.

(18)

Lai nodrošinātu Savienības palīdzības redzamību saņēmējvalstu un Savienības iedzīvotāju vidū, attiecīgos gadījumos ar atbilstošiem līdzekļiem būtu jāizvērš mērķtiecīga saziņa un informēšana.

(19)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, attiecībās ar galvenajām partnervalstīm ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, kurā ir ņemts vērā šo valstu ekonomiskais, sociālais un politiskais stāvoklis, kā arī Savienības konkrētās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā rīkoties jebkurā pasaules vietā. Savienībai būtu jāpiemēro visaptveroša pieeja ārpolitikā, tostarp Savienības nozaru politikas jomās.

(20)

Lai apņemšanos veicināt un aizstāvēt savas intereses attiecībās ar trešām valstīm darītu efektīvāku, Savienībai būtu jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām vai neparedzētām vajadzībām, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvajās programmās.

(21)

Kad vien iespējams un ir lietderīgi, šīs regulas mērķi būtu jāīsteno, konsultējoties ar attiecīgajiem partneriem un ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, ņemot vērā to uzdevumu svarīgumu.

(22)

Savienības ārējai darbībai, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jāsekmē skaidri rezultāti (gan iznākumu un rezultātu, gan ietekmes ziņā) valstīs, kas ir Savienības palīdzības saņēmējas. Attiecīgos gadījumos un ja vien tas ir iespējams, Savienības ārējās darbības rezultāti un ar šo regulu izveidotā instrumenta efektivitāte būtu jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, skaidriem, pārredzamiem un attiecīgos gadījumos konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti minētā instrumenta specifikai un mērķiem.

(23)

Saskaņā ar šo regulu veiktās darbībās attiecīgajā gadījumā būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas un ieteikumi.

(24)

Lai pielāgotu regulas darbības jomu ļoti mainīgajai realitātei trešās valstīs, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. Pantu attiecībā uz prioritātēm, kuras ir noteiktas pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(25)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6). Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politiskās ievirzes būtību un ietekmi finanšu ziņā, to pieņemšanā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot maza finanšu mēroga tehnisku īstenošanas pasākumu pieņemšanu.

(26)

Kopīgie noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (7) .

(27)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam tās piemērošanas laikposmam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (8) 17. punkta nozīmē.

(28)

Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība ir noteikta Padomes Lēmumā 2010/427/ES (9).

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, jo īpaši Partnerības instrumenta sadarbībai ar trešām valstīm izveidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(30)

Ir lietderīgi pielāgot šīs regulas piemērošanas laikposmu Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311./2003 (10) piemērošanas laikposmam. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

a)

atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogu un izstrādājot kolektīvas pieejas un globālu problēmjautājumu risinājumus. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, inter alia, analizējot galveno partnervalstu panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām vai Savienības standartu vides jomā veicināšanā;

b)

īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” starptautisko dimensiju. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot to, cik plaši galvenajās partnervalstīs atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” politikas jomas un mērķus;

c)

uzlabot partnervalstu tirgu pieejamību un veicināt tirdzniecības, investīciju un uzņēmējdarbības iespējas Savienības uzņēmumiem, un vienlaikus likvidēt šķēršļus tirgus pieejamībai un investīcijām, izmantojot ekonomiskās partnerības un uzņēmējdarbības un normatīvo sadarbību. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot Savienības daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un investīciju plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos saskaņā ar šo regulu;

d)

uzlabot vispārējo izpratni par Savienību, tās redzamību un nozīmi pasaules arēnā ar publiskās diplomātijas, tiešu personisku kontaktu, sadarbību izglītības un akadēmiskajos jautājumos, ideju laboratoriju sadarbības un informācijas sniegšanas pasākumu starpniecību, lai popularizētu Savienības vērtības un intereses. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu var noteikt, inter alia, veicot viedokļu aptaujas vai novērtējumus.