Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32014L0080

    Komisijas Direktīva 2014/80/ES ( 2014. gada 20. jūnijs ), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 182, 21.6.2014, p. 52–55 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/80/oj

    21.6.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 182/52

    KOMISIJAS DIREKTĪVA 2014/80/ES

    (2014. gada 20. jūnijs),

    ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (1) un jo īpaši tās 8. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Saskaņā ar pirmo pārskatu, kas veikts atbilstoši Direktīvas 2006/118/EK 10. pantam, nav pieejams pietiekami daudz informācijas, lai minētās direktīvas I pielikumā noteiktu jaunus gruntsūdeņu kvalitātes standartus attiecībā uz piesārņojošajām vielām, taču tās II pielikumā ir nepieciešami tehniski pielāgojumi saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu.

    (2)

    Lai uzlabotu robežvērtību salīdzināmību, ir jāpiemēro vienoti principi attiecībā uz fona līmeņiem.

    (3)

    Pastāv liela iespēja, ka slāpeklis un fosfors gruntsūdeņos varētu radīt eitrofikācijas risku saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām. Papildus nitrātiem, kas jau ir iekļauti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā, un amonijam, kas iekļauts minētās direktīvas II pielikumā, dalībvalstīm, nosakot robežvērtības, būtu arī jāapsver nitrīti kā kopējā slāpekļa daļa un kopējais fosfors kā tāds vai kā fosfāti.

    (4)

    Būtu jāatzīst vajadzība iegūt jaunu informāciju par citām vielām, kas rada potenciālu risku, kā arī vajadzība attiecīgi reaģēt. Tāpēc saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2) kopējās īstenošanas stratēģiju būtu jāizveido gruntsūdeņus piesārņojošo vielu kontrolsaraksts, lai palielinātu to vielu monitoringa datu pieejamību, kas rada risku vai potenciālu risku gruntsūdeņu objektiem, un tādējādi sekmētu to vielu (tostarp potenciāli problemātisku piesārņojošu vielu) apzināšanu, kurām būtu jānosaka gruntsūdeņu kvalitātes standarti vai robežvērtības.

    (5)

    Informācija, ko dalībvalstis pirmajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos sniedza par piesārņojošajām vielām un rādītājiem, kuriem robežvērtības ir noteiktas, jo īpaši informācija par metodēm, kuras saistītas ar gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtējumu, izrādījās nepietiekama, lai varētu pienācīgi izprast un salīdzināt rezultātus. Būtu jāskaidro un jāpapildina attiecīgās prasības sniedzamajai informācijai, lai nodrošinātu novērtējuma pārredzamību. Sniegtā informācija arī sekmētu dalībvalstu ķīmiskās kvalitātes novērtējuma rezultātu salīdzinājumu un veicinātu iespējamu metožu saskaņošanu nākotnē ar mērķi noteikt gruntsūdeņu robežvērtības.

    (6)

    Tāpēc Direktīva 2006/118/EK būtu attiecīgi jāgroza.

    (7)

    Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 9. pantu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Direktīvas 2006/118/EK II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

    2. pants

    1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

    2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

    3. pants

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    4. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 2014. gada 20. jūnijā

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētājs

    José Manuel BARROSO

    (1)  OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

    PIELIKUMS

    Direktīvas 2006/118/EK II pielikumu groza šādi:

    1)

    pielikuma A daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

    “3)

    Ja paaugstināti vielu vai jonu vai to rādītāju fona līmeņi rodas dabīgu hidroģeoloģisku iemeslu dēļ, minētos fona līmeņus attiecīgajā gruntsūdens objektā ņem vērā, nosakot robežvērtības. Nosakot fona līmeņus, jāņem vērā šādi principi:

    a)

    fona līmeņu noteikšanā par pamatu jāņem gruntsūdeņu objektu raksturojums atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK II pielikumam un gruntsūdeņu monitoringa rezultāti atbilstoši minētās direktīvas V pielikumam. Monitoringa stratēģijā un datu interpretācijā jāņem vērā fakts, ka plūsmas apstākļi un gruntsūdeņu ķīmiskais sastāvs atšķiras gan laterāli, gan vertikāli;

    b)

    ja ir pieejams maz gruntsūdeņu monitoringa datu, jāsavāc vairāk datu, un tikmēr, izmantojot minētos pieejamos monitoringa datus, jānosaka fona līmeņi, attiecīgā gadījumā ar vienkāršotu pieeju, proti, izmantojot tādu paraugu apakškopu, kuru rādītāji neuzrāda nekādu cilvēka darbības ietekmi. Jāņem vērā informācija par ģeoķīmiskajām pārnesēm un procesiem, ja tāda ir pieejama;

    c)

    ja gruntsūdeņu monitoringa datu ir maz un informācija par ģeoķīmiskajām pārnesēm un procesiem ir ļoti nepilnīga, jāsavāc vairāk datu un informācijas, un tikmēr jāaprēķina fona līmeņi, attiecīgā gadījumā par pamatu izmantojot to pašu ūdens nesējslāņu tipu statistiskos atsauces rezultātus citās teritorijās, kur ir pietiekami monitoringa dati.”;

    2)

    pielikuma B daļas 1. punktā pievieno šādus ierakstus:

    “Nitrīti

    Fosfors (kopējais)/Fosfāti (1)

    (1)  Dalībvalstis var nolemt noteikt robežvērtības vai nu fosforam (kopējam), vai fosfātiem.”;"

    3)

    pielikuma C daļu aizstāj ar šādu:

    “C daļa

    Informācija, kas dalībvalstīm jāsniedz saistībā ar tām piesārņojošām vielām un to rādītājiem, kurām ir noteiktas robežvērtības

    Dalībvalstis upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas jāiesniedz saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, iekļauj informāciju par to, kā ievērota šā pielikuma A daļā izklāstītā procedūra.

    Konkrēti, dalībvalstis norāda:

    a)

    informāciju par visiem gruntsūdeņu objektiem vai gruntsūdeņu objektu grupām, kas raksturoti kā riska objekti vai riska objektu grupas, tostarp šādu:

    i)

    objektu lielums;

    ii)

    visas piesārņojošās vielas vai piesārņojuma rādītāji, kas attiecīgos gruntsūdeņu objektus raksturo kā riska objektus;

    iii)

    vides kvalitātes mērķi, ar kuriem risks saistīts, tostarp attiecīgo gruntsūdeņu objektu faktiskie vai potenciālie lietojuma veidi vai funkcijas un saikne starp attiecīgajiem gruntsūdeņu objektiem un saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

    iv)

    dabā sastopamu vielu gadījumā – dabīgie fona līmeņi attiecīgajos gruntsūdeņu objektos;

    v)

    ja ir pārsniegtas robežvērtības – informācija par pārsniegumu;

    b)

    robežvērtības – neatkarīgi no tā, vai tās piemēro valsts mērogā, upes baseina apgabala mērogā vai starptautiska upes baseina apgabala daļā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, vai gruntsūdeņu objekta vai objektu grupu mērogā;

    c)

    saikni starp robežvērtībām un visu turpmāk minēto:

    i)

    dabā sastopamo vielu gadījumā – fona līmeņiem;

    ii)

    saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

    iii)

    vides kvalitātes mērķiem un citiem ūdens aizsardzības standartiem, kas ir spēkā valstu, Savienības vai starptautiskajā mērogā;

    iv)

    jebkādu attiecīgu informāciju par piesārņojošo vielu toksiskumu, ekotoksiskumu, noturību, bioakumulācijas potenciālu un izplatīšanās tendenci;

    d)

    fona līmeņu noteikšanas metodes, kuru pamatā ir A daļas 3. punktā minētie principi;

    e)

    iemeslus, kāpēc nevienai no B daļā minētajām piesārņojošajām vielām un rādītājiem nav noteiktas robežvērtības;

    f)

    gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtējuma galvenos elementus, tostarp monitoringa rezultātu apkopojuma līmeni, metodi un periodu, pārsnieguma pieļaujamā līmeņa definīciju un tā aprēķināšanas metodi atbilstīgi 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktam un III pielikuma 3. punktam.

    Ja kādi no a) līdz f) apakšpunktā minētajiem datiem netiek iekļauti upju baseinu apsaimniekošanas plānos, dalībvalstis minētajos plānos norāda tā iemeslus.”
    Top