14.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 329/35

(1)

Komisija 2005. gada 14. februāra vēstulē saņēma sūdzību no uzņēmuma Dopravní podnik Ústeckého kraje a.s. (turpmāk tekstā DPÚK) par iespējamu valsts atbalstu, kas piešķirts reģionālajiem autobusu transporta operatoriem Čehijas Ūsti reģionā. DPÚK ir akciju sabiedrība un reģionālo autobusu transporta pakalpojumu operators Ūsti reģionā.

(2)

Komisija pieprasīja informāciju no Čehijas iestādēm 2005. gada 11. maijā, 2006. gada 23. janvārī, 2006. gada 5. oktobrī un 2007. gada 19. jūlijā.

(3)

Čehijas iestādes atbildēja 2005. gada 22. novembrī, 2006. gada 7. aprīlī, 2006. gada 21. decembrī, 2007. gada 17. oktobrī un 2008. gada 25. martā.

(4)

DPÚK iesniedza papildu informāciju 2006. gada 21. februāra un 2006. gada 31. oktobra vēstulēs.

(5)

Komisija tikās ar DPÚK2007. gada 26. jūlijā un ar Čehijas iestādēm 2007. gada 28. augustā.

(6)

Ar 2008. gada 16. aprīļa vēstuli Komisija paziņoja Čehijai par lēmumu sākt Līguma 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz noteiktiem pasākumiem, kas, iespējams, uzskatāmi par valsts atbalstu (turpmāk tekstā “lēmums par procedūras sākšanu”). Čehija 2008. gada 21. augustā iesniedza piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu.

(7)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par iespējamajiem atbalsta pasākumiem, lēmumu par procedūras sākšanu publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(8)

Komisija 2008. gada 22. augustā saņēma piezīmes no vienas ieinteresētās personas (DPÚK). Tā pārsūtīja šīs piezīmes Čehijai, kurai tika dota iespēja sniegt atbildi. Čehijas atbilde tika saņemta 2008. gada 4. decembra vēstulē.

(9)

Komisija 2010. gada 15. jūlijā pieprasīja Čehijai sniegt piezīmes par Komisijas nodomu pārbaudīt vairāku sūdzībā minēto pasākumu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1370/2007 (3). Čehija sniedza piezīmes 2010. gada 12. augustā.

(10)

Kā norādīja DPÚK, Ūsti reģiona iestādes piešķīra kompensāciju noteiktiem reģionālajiem autobusu transporta operatoriem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam. Turklāt uz minētajiem operatoriem dažādos veidos tika attiecināti vairāki iespējami valsts atbalsta pasākumi, proti, aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem, dotācijas, garantijas, pamatkapitāla palielināšana, transportlīdzekļu noma, autoostu noma un stāvlaika skaitītāju ekspluatācija.

(11)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija secināja, ka tā nevar novērtēt vairāku pasākumu atbilstību Līgumam, jo šie pasākumi ir īstenoti pirms Čehijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Attiecībā uz citiem pasākumiem Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu jau bija konstatējusi, ka tie nav valsts atbalsts.

(12)

Līdz ar to Komisija pauda šaubas attiecībā uz šādiem pasākumiem:

(13)

Čehijā sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus var sniegt tikai licencēti operatori. Čehijā ir divu veidu sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu režīmi. Pirmais režīms attiecas uz transporta pakalpojumiem, ko sniedz komerciāli, pamatojoties uz licencēm, kas izdotas operatoriem, kuriem ir vispārējā atļauja (“koncese”) nodarboties ar sabiedriskajiem autobusu pārvadājumiem. Otrais režīms attiecas uz transporta pakalpojumiem ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām saskaņā ar licencēm atsevišķiem maršrutiem, kas izdotas operatoriem, kuriem ir vispārējā atļauja (“koncese”) nodarboties ar sabiedriskajiem autobusu pārvadājumiem, kā arī saskaņā ar i) līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām vai ii) attiecīgās iestādes lēmumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību noteikšanu (4).

(14)

Čehijā sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus var sniegt tikai licencēti operatori. Čehijas iestādes norāda, ka licence ir iestāžu piešķirta atļauja sniegt regulārus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Šādas licences mērķis ir garantēt, lai autobusu pārvadājumus veiktu tikai tādi operatori, kas atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem. Saskaņā ar Likuma Nr. 111/1994 par autotransportu (lik. krāj.) 18. iedaļu (turpmāk tekstā “Likums par autotransportu” (5)) šajās prasībās jo īpaši ietvertas saistības sniegt pakalpojumu saskaņā ar apstiprinātu grafiku, garantēt noteikta līmeņa drošību pasažieriem, kā arī publicēt grafikus un norādīt uz autobusiem maršrutu nosaukumus. Periodā, par kuru veikta izmeklēšana, reģionālie autobusu transporta pakalpojumi Ūsti reģionā tika pilnībā liberalizēti, jo minētajā periodā Čehijā reģionālos autobusu transporta pakalpojumus varēja sniegt jebkurš citas dalībvalsts operators, kas atbilda licences iegūšanas nosacījumiem. Pašreizējā sistēma šādā formā ir pastāvējusi kopš 2004. gada.

(15)

Likuma par autotransportu 19. iedaļā noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības jāsaprot kā saistības, kuras operatoram jāpilda sabiedrības interesēs un kuras operators citkārt nepieņemtu vai pieņemtu tikai daļēji to ekonomiskā neizdevīguma dēļ. Sabiedrisko pakalpojumu saistības operatoram tiek noteiktas rakstiskā līgumā ar attiecīgajām valsts iestādēm (6). Sabiedrisko pakalpojumu saistības ir definētas, tieši atsaucoties uz Padomes Regulas (EEK) Nr. 1191/69 (7) 14. pantu, kura 1. punktā minēts, ka “sabiedrisko pakalpojumu līgums var īpaši attiekties uz: – transporta pakalpojumiem, kas atbilst noteiktajiem nepārtrauktības, regularitātes, pārvadājumu jaudas un kvalitātes standartiem; – papildu transporta pakalpojumiem; – transporta pakalpojumiem par noteiktām likmēm un ar noteiktajiem nosacījumiem, jo īpaši dažām pasažieru kategorijām vai uz dažiem maršrutiem; – pakalpojumu pielāgošanu faktiskajām prasībām.”

(16)

Saskaņā ar Likumu par autotransportu attiecīgās valsts iestādes pienākums ir kompensēt pierādāmus zaudējumus, kas operatoram radušies, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības (8). Saskaņā ar minētā likuma 19.b iedaļu pierādāmi zaudējumi sabiedriskā pasažieru transporta jomā ir definēti kā “starpība starp ekonomiski pamatotu izmaksu un samērīgas peļņas summu (9) un operatora gūtajiem ienākumiem un ieņēmumiem, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības”.

(17)

Likuma par autotransportu 19.b iedaļas 3. punktā noteikts, ka operators iesniedz objektīvu tāmi par pierādāmiem zaudējumiem attiecībā uz visu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību periodu, par kuru noslēgts sabiedrisko pakalpojumu saistību līgums – tā ir obligāta prasība, lai varētu noslēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Reģions atmaksā pierādāmos zaudējumus, nepārsniedzot objektīvo tāmi. Šo summu var papildināt vienīgi ar neparedzamām izmaksām. Šī pierādāmo zaudējumu objektīvā tāme ir paredzamo zaudējumu aprēķins, ko pirms pakalpojumu sniegšanas ir sagatavojis neatkarīgs eksperts. Saskaņā ar Likuma par autotransportu 19.b iedaļas 3. punktu pat gadījumā, ja pēc līguma izpildes operators pieprasa lielāku kompensāciju par zaudējumiem, valsts iestādes nemaina iepriekš minētajā tāmē noteikto maksimālo summu. Savukārt, ja faktiskie zaudējumi ir mazākas par pierādāmo zaudējumu objektīvo tāmi, tad tiek kompensēti vienīgi faktiskie zaudējumi. Kompensāciju var sniegt arī par neparedzamām izmaksām, kas radušās līguma izpildes gaitā un ko nevarēja paredzēt līguma noslēgšanas brīdī.

(18)

Pierādāmo zaudējumu noteikšana, pierādāmo zaudējumu objektīvas tāmes aprēķina metode, noteikumi par līdzekļu piešķiršanu no attiecīgajiem budžetiem, pierādāmu zaudējumu aprēķina attaisnojošie dokumenti un veids, kādā valdībai jāuzrauga transporta pakalpojumu finansējums, ir reglamentēts īstenošanas noteikumos (10).

(19)

Sākot no 2003. gada 1. janvāra, reģionālās iestādes (tostarp Ūsti reģiona iestādes) kļuva atbildīgas par līgumu noslēgšanu ar transporta operatoriem par reģionālo sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Čehijā. Vispārējie autobusu transporta pakalpojumi Čehijā tiek sniegti divos veidos. Pirmkārt, transporta pamatpakalpojumus, kas saskaņā ar Likuma par autotransportu 19.a un 19.b iedaļu ir uzskatāmi par pakalpojumiem, kuri nodrošina reģionālo transportu, pārvalda attiecīgās reģionālās iestādes. Pierādāmos zaudējums sedz reģioni no saviem budžetiem. Otrkārt, citus transporta pakalpojumus, kas saskaņā Likuma par autotransportu 19.c iedaļu ir uzskatāmi par tādiem, kas nodrošina pašvaldību transporta vajadzības, kuras ir plašākas par reģiona transporta pamatpakalpojumiem, pārvalda pašvaldības. Attiecībā uz šiem pārējiem transporta pakalpojumiem pašvaldība ar operatoru noslēdz sabiedrisko pakalpojumu līgumu un pierādāmos zaudējumus, kas radušies, pildot sabiedrisko pakalpojumu saistības, sedz no sava budžeta. Kompensācijas par transporta pamatpakalpojumiem un citiem pakalpojumiem nedrīkst pārklāties – ja noteikta maršruta zaudējumus sedz reģionālā iestāde, pašvaldības iestāde nedrīkst kompensēt tos pašus zaudējumus un vice versa, lai nebūtu iespējama divkārša kompensācija.

(20)

Kā norāda Čehijas iestādes, Ūsti reģions 2004. gada rudenī mēģināja aizstāt esošos daudzgadu līgumus par reģionālo autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu ar jauniem, iespējams, lētākiem līgumiem. Lai to izdarītu, Ūsti reģions paziņoja par informācijas vākšanas pasākumu sākšanu, lai iegūtu pietiekamus datus par paredzamajām šādu pakalpojumu sniegšanas tirgus cenām. Tomēr pēc šiem pasākumiem galu galā jauni līgumi netika noslēgti.

(21)

Tā vietā Ūsti reģiona iestādes nolēma pagarināt esošos līgumus līdz 2005. gada 30. aprīlim, sagatavojot līgumu pielikumus ar šādiem operatoriem: ČSAD BUS Ústí nad Labem a.s. (turpmāk tekstā ČSAD) (11), Dopravní podnik města Ústí nad Labem a.s. (turpmāk tekstā DP Ústí), Dopravní podnik Teplice, s.r.o. (turpmāk tekstā DP Teplice), Dopravní podnik měst Chomutova a Jirkova a.s. (turpmāk tekstā DP Chomutov), Dopravní podnik města Děčín, a.s. (turpmāk tekstā DP Děčín), Dopravní podnik měst Mostu a Litvínova a.s. (turpmāk tekstā DP Most), Autobusová doprava, s.r.o., Podbořany (turpmāk tekstā Podbořany), Miroslav Ohem – SADO (turpmāk tekstā Miroslav Ohem), Petr Frommel – FOBUS (turpmāk tekstā Petr Frommel) un Petr Stejskal – SPORTBUS (turpmāk tekstā Petr Stejskal).

(22)

2005. gada pavasarī tika noslēgti papildu pielikumi, ar kuriem līgumi tika pagarināti līdz 2005. gada 31. decembrim. Šie pielikumi tika noslēgti ar iepriekšējā apsvērumā uzskaitītajiem operatoriem, izņemot Petr Frommel, kurš vairs nebija ieinteresēts transporta pakalpojumu sniegšanā šajā reģionā. Tā vietā tika noslēgts jauns līgums ar Vilém Graupner, stroj. a stav. údržba (turpmāk tekstā Vilém Graupner).

(23)

1. tabulā ir sniegti pielikumos iekļautie rādītāji, kas tika izmantoti, lai sagatavotu pierādāmo zaudējumu objektīvu aprēķinu par 2005. gadu katram no šiem operatoriem.

1. tabula  (12)

Pārskats par līgumiem 2005. gadā

(Čehijas sniegtie precizētie skaitļi pēc lēmuma par procedūras sākšanu)

(24)

No paredzamās kopējās cenas par transporta pakalpojumiem tiek atskaitīti uzņēmuma plānotie ieņēmumi, galvenokārt pamatojoties uz ieņēmumiem no biļetēm un citiem ienākumiem. Iegūtie pierādāmie zaudējumi, kuros iekļauta arī samērīga peļņa, veido pierādāmo zaudējumu objektīvu tāmi, kas ir obligāta un saistoša maksimālā summa, ko Ūsti reģions var izmaksāt operatoram kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kompensāciju, kā skaidrots 17. apsvērumā.

(25)

Kā norāda Čehijas iestādes, 2005. gadā faktiski izmaksātas šādas kompensācijas:

2. tabula

Faktiskās kompensācijas par zaudējumiem 2005. gadā

(26)

Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju DP Ústí saņēma papildu kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu 2005. gadā CZK 7 335 000 un CZK 4 591 200 apmērā. Tomēr, kā savā atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu paskaidroja Čehijas iestādes, šīs kompensācijas sniedza Ūsti pie Labas pašvaldība un tās attiecās vienīgi uz pašvaldības sabiedrisko transportu minētajā pašvaldībā. Tāpēc šīs kompensācijas ir nesaistītas un ir skaidri nošķiramas no kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ko Ūsti reģions piešķīra reģionālajiem autobusu transporta pakalpojumu sniedzējiem, un tādējādi nav saistītas ar pasākumiem, kas tiek pārbaudīti saskaņā ar šo lēmumu.

(27)

Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju arī DP Teplice saņēma papildu kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu 2005. gadā CZK 34 500 000 apmērā. Turklāt 2003. gadā starp Teplices pašvaldību un DP Teplice tika noslēgti divi nomas līgumi, kā arī 2006. gada 5. maijā un 2006. gada 18. oktobrī parakstīti divi līgumu pielikumi par jaunu trolejbusu nomu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei. Tomēr, kā savā atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu paskaidroja Čehijas iestādes, minētā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un minēto trolejbusu noma bija saistīta vienīgi ar pašvaldības sabiedrisko transportu Teplices pašvaldībā. Šie pasākumi ir nesaistīti un ir skaidri nošķirami no kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ko Ūsti reģions piešķīra reģionālu autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, un tādējādi nav saistīti ar pasākumiem, kas tiek pārbaudīti saskaņā ar šo lēmumu.

(28)

Ūsti reģiona iestādes 2006. gadā noslēdza līgumu papildu pielikumus ar visiem operatoriem, kuri sniedza transporta pakalpojumus laikposmā no 2005. gada maija līdz decembrim, izņemot DPÚK. Līgumu pielikumu noslēgšanas sarunu gaitā DPÚK pieprasīja palielināt atlīdzību, taču Ūsti reģiona iestādes šo prasību noraidīja. Tādēļ 2006. gada 31. janvārī Ūsti reģions lauza līgumu ar DPÚK. Saskaņā ar trīs mēnešu paziņošanas termiņu šis līgums zaudēja spēku 2006. gada 1. maijā. Šajā periodā DPÚK sniedza transporta pakalpojumus, par kuriem tas saņēma kompensāciju.

(29)

Čehijas iestādes Komisijai iesniedza līgumu pielikumos iekļautos parametrus, kas tika ņemti vērā, lai noteiktu pierādāmos zaudējumus 2006. gadā attiecībā uz turpmāk norādītajiem operatoriem.

3. tabula  (15)

Pārskats par līgumiem 2006. gadā

(Čehijas sniegtie precizētie skaitļi pēc lēmuma par procedūras sākšanu)

(30)

Faktiskā kompensācija, kas tika izmaksāta šiem operatoriem par pakalpojumu sniegšanu 2006. gadā:

4. tabula

Faktiskās kompensācijas par zaudējumiem 2006. gadā

(31)

Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju DP Teplice no Teplices pašvaldības saņēma papildu kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu 2006. gadā CZK 35 514 000 apmērā. Tomēr, kā savā atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu paskaidroja Čehijas iestādes, minētā kompensācija attiecās vienīgi uz pašvaldības sabiedrisko transportu minētajā pašvaldībā. Tāpēc šī kompensācija nav saistīta un ir skaidri nošķirama no kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ko Ūsti reģions piešķīra reģionālo autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, un tādējādi nav saistīta ar pasākumiem, kas tiek pārbaudīti saskaņā ar šo lēmumu.

(32)

Kā paskaidrots 28. apsvērumā, DPÚK saņēma kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko tas bija sniedzis laikposmā no 2006. gada janvāra līdz aprīlim. Kā norāda Čehijas iestādes, minētās kompensācijas summa bija CZK 92 172 509,24. Šī summa tika aprēķināta, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem līguma pielikumā noteiktajiem rādītājiem.

5. tabula

DPÚK izmaksātās kompensācijas par laikposmu no 2006. gada janvāra līdz aprīlim

(33)

Tā kā līgums ar DPÚK tika lauzts, Ūsti reģiona iestādes sāka konkursa procedūru, kuras mērķis bija atlasīt operatorus, kas vēlas sniegt reģionālās autobusu satiksmes pakalpojumus maršrutos, kuros iepriekš bija darbojies DPÚK. Minētajā procedūrā darbam šajos maršrutos tika izvēlēts ČSAD Česká Lípa. Tikmēr DPÚK turpināja sniegt transporta pakalpojumus, taču par šo periodu kompensācija netika izmaksāta, tāpēc 2006. gada 1. augustāDPÚK pārtrauca sniegt savus pakalpojumus Ūsti reģionā. Tā kā minētajā datumā ČSAD Česká Lípa nespēja nekavējoties sākt darbu šajos maršrutos, iestādes saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69 vienpusēji noteica saistības DPÚK turpināt sniegt transporta pakalpojumus no 2006. gada 8. augusta līdz 8. septembrim. DPÚK tika iemaksāts avansa maksājums, lai segtu zaudējumus par noteikto saistību izpildi.

(34)

DPÚK2006. gada 8. septembrī galīgi pārtrauca transporta pakalpojumu sniegšanu Ūsti reģionā. ČSAD Česká Lípa2006. gada 9. septembrī bija jāsāk sniegt pakalpojumi maršrutos, kuros iepriekš darbojās DPÚK, taču uzņēmums atkal nespēja to paveikt, tāpēc Ūsti reģiona iestāde nolēma noslēgt līgumus par šo pakalpojumu sniegšanu ar tiem operatoriem, kuru piedāvājumi netika izvēlēti procedūrā, kas tika organizēta, lai atrastu aizstājēju DPÚK pakalpojumiem. Šie operatori tika izvēlēti, ņemot vērā izdevīgāko piedāvājumu aiz ČSAD Česká Lípa piedāvājuma, citiem vārdiem sakot – otro labāko piedāvājumu. Tas bija iespējams deviņos no kopumā piecpadsmit apgabaliem, kuros Ūsti reģions pakalpojumu sniegšanai bija sākotnēji atlasījis ČSAD Česká Lípa, lai aizstātu DPÚK.

(35)

Šī lēmuma 6. tabulā ir uzskaitīti operatori, ar kuriem Ūsti reģions noslēdza sabiedrisko pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu reģionālās autobusu satiksmes pakalpojumus maršrutos, kuros iepriekš bija darbojies DPÚK, kā arī norādīti parametri, kas ņemti vērā, lai noteiktu atlīdzināmo summu, pamatojoties uz pierādāmo zaudējumu objektīvo tāmi, kas radušies, sniedzot šos pakalpojumus laikposmā no 2006. gada 9. septembra līdz 2007. gada 2. jūnijam.

6. tabula

Līgumu pārskats: 2006. gada septembris – 2007. gada jūnijs  (16)

(Čehijas sniegtie precizētie skaitļi pēc lēmuma par procedūras sākšanu)

(36)

Šā dokumenta 7. tabulā redzams, ka šiem operatoriem veiktie faktiskie maksājumi nepārsniedza pierādāmo zaudējumu objektīvajās tāmēs noteiktās summas.

7. tabula

Faktiskā zaudējumu kompensāciju summa, kas samaksāta saskaņā ar līgumiem par laika periodu no 2006. gada 9. septembra līdz 2007. gada 2. jūnijam

(37)

Sešos no piecpadsmit apgabaliem, kurus ČSAD Česká Lípa sākotnēji bija piekritis pārņemt no DPÚK, nebija otrās vietas pretendenta, ar kuru Ūsti reģions varētu noslēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Attiecībā uz šiem apgabaliem Ūsti reģions organizēja otro koncesijas kārtu, taču tajā piedalījās tikai viens pretendents. Tādēļ operatori darbam šajos maršrutos tika izvēlēti saskaņā ar sarunu procedūrām un līgumi ar šiem operatoriem tika noslēgti tikai un vienīgi par periodu, kurā DPÚK bija pārtraucis sniegt pakalpojumus, bet ČSAD Česká Lípa nespēja nodrošināt savu pakalpojumu pienācīgu sniegšanu (17), t. i., līdz 2006. gada beigām, lai reģiona iedzīvotājiem nodrošinātu pietiekamu transporta pakalpojumu līmeni (18).

(38)

8. tabulā ir uzskatīti papildu operatori, ar kuriem Ūsti reģions noslēdza līgumus, kā arī rādītāji, kas tika ņemti vērā, lai noteiktu pierādāmo zaudējumu apjomu.

8. tabula

Līgumu pārskats: 2006. gada 9. septembris – 2006. gada 31. decembris  (19)

(Čehijas sniegtie precizētie skaitļi pēc lēmuma par procedūras sākšanu)

(39)

9. tabulā redzams, ka šiem operatoriem veiktie faktiskie maksājumi bija mazāki par pierādāmo zaudējumu objektīvo tāmi.

9. tabula

Faktiskā zaudējumu kompensāciju summa, kas samaksāta saskaņā ar līgumiem par laika periodu no 2006. gada 9. septembra līdz 2006. gada 31. decembrim

(40)

Ūsti pie Labas pašvaldība 2004. gada 23. jūlijā un 2005. gada 11. aprīlī sniedza divas garantijas DP Ústí, nodrošinot bankas aizdevumus attiecīgi CZK 35 000 000 un CZK 5 000 000 apmērā. Šos aizdevumus piešķīra Komerční banka, a.s.  (20). Čehijas iestādes informēja Komisiju, ka šīs garantijas, kas sedza 100 % no aizdevumu summas, tika sniegtas attiecībā uz aizdevumiem, kas bija paredzēti vienīgi trolejbusu līnijas izbūvei, lai aizstātu lētākos, taču lielāku piesārņojumu radošos autobusu pakalpojumus Ūsti pie Labas pašvaldībā.

(41)

Ūsti pie Labas pašvaldība 2006. gadā palielināja DP Ústí pamatkapitālu par CZK 160 000 000. Kapitāla palielinājums tika sniegts vienīgi, lai finansētu DP Ústí veiktu trolejbusu maršruta izbūvi (Ūsti pie Labas – Strekova) saskaņā ar Ūsti pie Labas pašvaldības stratēģisku ilgtermiņa mērķi elektrificēt sabiedrisko transportu. Šā kapitāla palielinājuma līdzekļi tika glabāti atsevišķā kontā.

(42)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija novērtēja šādus pasākumus, kurus bija norādījis sūdzības iesniedzējs:

(43)

Attiecībā uz pasākumiem, kas ir uzskaitīti 42. apsvēruma i) līdz o) punktā, Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu konstatēja, ka minēto pasākumu pamatā ir līgumi, kuri noslēgti pirms 2004. gada 1. maija, t. i., pirms Čehijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tāpēc Komisijas secināja, ka šādu pasākumu izvērtēšana nav tās kompetencē. Turklāt Komisija konstatēja, ka 42. apsvēruma p) punktā minētais pasākums ir piešķirts saskaņā ar esošu atbalsta shēmu.

(44)

Attiecībā uz pasākumu, kas minēts 42. apsvēruma f) punktā, Komisija secināja, ka CZK 3,5 miljonu lielais aizdevums uzņēmumam DP Chomutov neietver valsts atbalstu.

(45)

Tāpat attiecībā uz pasākumu, kas minēts 42. apsvēruma g) punktā, Komisija secināja, ka jebkādas potenciālas priekšrocības, kas varētu būt saistītas ar DP Děčín veiktu stāvlaika skaitītāju apsaimniekošanu, nevar izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šis pasākums atbilst de minimis atbalsta nosacījumiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 69/2001 (21).

(46)

Attiecībā uz pasākumu, kas minēts 42. apsvēruma h) punktā Komisija secināja, ka tā nav kompetenta novērtēt Teplices pašvaldības veikto trolejbusu izīrēšanu uzņēmumam DP Teplice, pamatojoties uz sākotnējo 2003. gada 10. decembra līgumu. Tomēr, tā kā nomas līgums tika divreiz grozīts (2006. gada 5. maijā un 2006. gada 18. oktobrī), lai segtu papildu trolejbusu izīrēšanas izmaksas, Komisija varēja novērtēt nomu saskaņā ar šiem grozījumiem. Savā lēmumā par procedūras sākšanu Komisija paskaidroja, ka, tā kā šie transportlīdzekļi tika izmantoti vienīgi sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildes vajadzībām, visas saskaņā ar nomas līgumu radušās izmaksas ir uzskatāmas par sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas daļu. Tomēr, kā norādīts 27. apsvērumā, minēto trolejbusu noma bija saistīta vienīgi ar pašvaldības sabiedrisko transportu Teplices pašvaldībā, tāpēc šie pasākumi ir nesaistīti un skaidri nošķirami no sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām par reģionālu autobusu transportu, ko nodrošināja Ūsti reģions, un tādējādi nav saistīti ar pasākumiem, kas ir analizēti saskaņā ar šo lēmumu.

(47)

Attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām, kas noteiktiem transporta operatoriem piešķirtas par dažādiem laikposmiem, kuri uzskaitīti 42. apsvēruma a), b) un c) punktā, Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu izskatīja, vai šie pasākumi ietver valsts atbalstu saskaņā ar nosacījumiem, ko ES Tiesa noteikusi spriedumā Altmark lietā (22). Tā kā Komisija pauda šaubas par to, vai ir izpildīts otrais, trešais un ceturtais Altmark nosacījums, tā secināja, ka nevar izslēgt, ka šīs kompensācijas ir valsts atbalsts Līguma nozīmē.

(48)

Saistībā ar pasākumiem, kas uzskaitīti 42. apsvēruma d) un e) punktā, Komisija analizēja, vai garantijas uzņēmumam DP Ústí un tā pamatkapitāla palielināšana ir valsts atbalsts un, jo īpaši, vai tam varētu piemērot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu (TEIP). Komisija lēmumā par procedūras sākšanu secināja, ka nevar izslēgt, ka šie pasākumi neatbilst TEIP, un tāpēc tie var būt valsts atbalsts Līguma nozīmē.

(49)

Pēc tam Komisija izskatīja, vai 42. apsvēruma a) līdz e) punktā uzskaitītie pasākumi ir uzskatāmi par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

(50)

Attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām, kas minētas 42. apsvēruma a), b) un c) punktā, Komisija norādīja, ka lēmuma par procedūras sākšanu sagatavošanas posmā tā nevar secināt, vai kompensācijas summa nav pārsniegusi summu, kas bija vajadzīga, lai segtu izmaksas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un pamatotu peļņu par šo saistību izpildi.

(51)

Komisija jo īpaši pauda bažas par neparedzamu izmaksu jēdzienu un to aprēķinam izmantoto metodoloģiju, jo sevišķi tāpēc, ka tā dēļ tika veikti maksājumi, kas pārsniedza atlīdzībai paredzēto ierobežojumu uzņēmumiem DP Teplice un DP Ústí 2005. un 2006. gadā. Turklāt Komisija pauda bažas par metodoloģiju, kas tika izmantota, lai pārbaudītu, vai operatoru plānotais cenu līmenis atbilda sniegto pakalpojumu specifikai. Šajā saistībā Komisija arī pauda bažas par to, vai cenās bija iekļauta peļņa, kura būtu uzskatāma par samērīgu.

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju atbilstība Līgumam ir apšaubāma. Komisija prasīja sniegt papildu informāciju, īpaši attiecībā uz metodoloģiju, kas tika izmantota kompensāciju aprēķināšanai (saistībā ar prognozēto cenu līmeņa noteikšanu, samērīgas peļņas aprēķinu un “neparedzamu izmaksu” jēdzienu).

(53)

Attiecībā uz pasākumiem, kas bija minēti 42. apsvēruma d) un e) punktā, Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu paskaidroja, ka Čehijas iestādes tai nav sniegušas pietiekamu informāciju, lai varētu secināt, vai kapitāla palielināšana un divas garantijas bija nepieciešamas un samērīgas, lai sasniegtu vispārējas intereses mērķi, un kā tādas neradīja nevajadzīgus konkurences izkropļojumus. Tāpēc Komisija pauda šaubas par to, vai minētie pasākumi ir uzskatāmi par saderīgiem ar Līgumu.

(54)

Kopā ar atbildi uz lēmumu par procedūras sākšanu Čehijas iestādes iesniedza šādus trīs dokumentus: Ūsti reģiona paziņojumu, Teplices pašvaldības paziņojumu un DP Ústí (viena no iespējamajiem atbalsta saņēmējiem) paziņojumu. Tās arī izmantoja iespēju precizēt lēmuma par procedūras sākšanu 1., 3., 6. un 7. tabulā sniegto informāciju. Kļūdas šajās tabulās bija radušās tāpēc, ka nebija iekļauti noteikti transporta pakalpojumi, kā arī datu nepareizas pārrakstīšanas dēļ. Pareizie dati tagad ir sniegti šā dokumenta 1., 3., 6. un 8. tabulā.

(55)

Kā norādīja Čehijas iestādes, sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas, ko Ūsti reģions bija piešķīris reģionālajiem transporta operatoriem, kuri uzskaitīti 42. apsvēruma a), b) un c) punktā, atbilst četriem Altmark kritērijiem un tāpēc nav valsts atbalsts.

(56)

Saistībā ar pirmo Altmark nosacījumu Čehijas iestādes apgalvoja, ka Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu jau secināja, ka šis nosacījums tika izpildīts attiecībā uz visiem apskatāmajiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem.

(57)

Attiecībā uz otro Altmark nosacījumu Čehijas iestādes paskaidroja, ka saskaņā ar visiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, par kuriem tiek veikta pārbaude, Ūsti reģions sedza operatoru pierādāmos zaudējumus, kas tika aprēķināti kā a) no sabiedrisko pakalpojumu līguma izrietošo transporta pakalpojumu izmaksu un b) transporta pakalpojumu sniedzēja gūto ieņēmumu starpība. Transporta pakalpojumu izmaksas ietvēra i) transporta pakalpojumu sniedzēja parastas uzņēmējdarbības izmaksas un ii) samērīgu peļņu. Šie kritēriji tika iepriekš noteikti pārredzamā un objektīvā veidā, kompensācijas maksimālo līmeni ierobežojot ar eksperta atzinumu jau pašā sākumā. Reģionālajām iestādēm arī bija pilnvaras pārbaudīt, vai šādu aprēķinu sagatavošanai izmantotie dati ir pareizi un atbilst konkrētā operatora situācijai.

(58)

Attiecībā uz dažādiem operatoriem noteiktajām atšķirīgajām cenām par kilometru, par ko savā lēmumā par procedūras sākšanu izteica šaubas Komisija, Čehijas iestādes atbildēja, ka šīs cenas ir saistītas ar dažādu autobusu transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksām, attiecīgo maršrutu un darbības laiku, kā arī citu konkrētā maršruta specifiku. Kā papildu argumentu Čehijas iestādes iesniedza datus par standarta ilgtermiņa koncesiju rezultātiem, kuros piedāvātā cena bija robežās no CZK 25,48/km lauku apvidos līdz CZK 45,79/km piepilsētu teritorijās.

(59)

Tāpēc Čehijas iestādes uzskata, ka ir ievērots otrais Altmark nosacījums attiecībā uz visiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem.

(60)

Saistībā ar trešo Altmark nosacījumu Čehijas iestādes atgādināja, ka ar Ūsti reģionu noslēgtajos sabiedrisko pakalpojumu līgumos bija noteikta pierādāmo zaudējumu provizoriskas objektīvas tāmes sagatavošana. Saskaņā ar Likuma ar autotransportu 19.b iedaļas 3. punktu reģionam ir jāatmaksā pierādāmie zaudējumi, nepārsniedzot minēto tāmi, un to var palielināt vienīgi ar neparedzamām izmaksām. Tātad – ja faktiskie izdevumi attiecīgajā periodā pārsniedz provizorisko tāmi, Ūsti reģions atmaksā zaudējumus tikai līdz tāmē minētajai summai, izņemot neparedzamas izmaksas.

(61)

Šajā saistībā Čehijas iestādes atzīmēja, ka neviens transporta pakalpojumu sniedzējs par sniegtajiem transporta pamatpakalpojumiem nesaņēma kompensāciju, kas pārsniegtu sabiedrisko pakalpojumu līgumos 2005. un 2006. gadā iekļautās pierādāmo zaudējumu sākotnējās objektīvās tāmes līmeni. Turklāt 2006. gadā trīs transporta pakalpojumu sniedzēji, kas apkalpoja piecus Ūsti reģiona apgabalus, cieta finansiālus zaudējumus. Čehijas iestāžu iesniegtie dokumenti liecina, ka trīs minētie pakalpojumu sniedzēji no Ūsti reģiona mēģināja iegūt papildu kompensācijas. Tomēr Ūsti reģions nesniedza papildu kompensācijas un tādējādi lika minētajiem transporta pakalpojumu sniedzējiem segt savas uzņēmējdarbības riskus. Čehijas iestādes arī atzīmēja, ka transporta pakalpojumu sniedzējs nevar vienpusēji izlemt pārtraukt transporta pakalpojumu sniegšanu noteiktos maršrutos vai ietekmēt sniegtā pakalpojuma apmērus un biežumu. Ja transporta pakalpojumu sniedzējs nenodrošina savā līgumā noteiktos transporta pamatpakalpojumus, Ūsti reģions ir tiesīgs noteikt līgumsodus.

(62)

Tomēr Čehijas iestādes atzina, ka Likumā par autotransportu nav sniegta jēdziena “neparedzamas izmaksas” detalizētāka definīcija un ka šīs definīcijas noteikšana ir transporta pakalpojumu individuālo pircēju ziņā. Neparedzamu izmaksu jēdziens tika sīkāk izklāstīts sabiedrisko pakalpojumu līgumos, ko Ūsti reģions noslēdza ar atsevišķiem transporta operatoriem. Neparedzamas izmaksas apzīmē situācijas, ko nevar ietekmēt uzņēmumu vadība, piemēram, dabas katastrofas, valsts veikta cenu maiņa, akcīzes nodokļa un PVN izmaiņas u. c. Čehijas iestādes sniedza Komisijai attiecīgos izvilkumus no sabiedrisko pakalpojumu līgumiem.

(63)

Visbeidzot, attiecībā uz ceturto Altmark nosacījumu Čehijas iestāžu pamatojums par katru no trim sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas pasākumiem bija nedaudz atšķirīgs un tiks izskaidrots atsevišķi.

(64)

Attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem par 2005. un 2006. gadu (pasākums, kas minēts 42. apsvēruma a) punktā) Čehijas iestādes argumentēja, ka, salīdzinot cenas par transporta pakalpojumiem Ūsti reģionā 2005. gadā ar cenām, kas tika piedāvātas saskaņā ar koncesijas konkursiem 2007. gadā un turpmāk, uzskatāms, ka minētie līgumi atbilst šim nosacījumam. Tā kā 2007. gada koncesijas konkursi bija pārredzami, atklāti un nediskriminējoši, šajos konkursos piedāvātās cenas bija tirgus cenas, kur cenā par transporta pakalpojumiem bija iekļauti vienīgi ierasti un pamatoti operatora izdevumi un samērīga peļņa. Veicot cenu starpību analīzi, redzams, ka vidējā cena par transporta pakalpojumiem 2005. gadā bija CZK 30,60/km, bet 2007. gadā – CZK 30,24/km. Cenas par reģionālajiem transporta pakalpojumiem 2005. gadā bija robežās no CZK 21,50/km līdz CZK 37,16/km. Pēc ilgstošām koncesijas atlases procedūrām 2007. gadā cenas bija robežās no CZK 25,48/km līdz CZK 45,79/km. Čehijas iestādes apgalvo, ka no šī salīdzinājuma izriet, ka cena būtiski neatšķīrās un ka cenas atšķirības dažādās teritorijās 2007. gadā bija vēl lielākas nekā 2005. gadā. Šajā pašā analīzē redzams, ka arī peļņa būtiski neatšķīrās starp 2005. un 2007. gada līgumiem. Tāpēc uzskatāms, ka peļņa, ko apskatītajā periodā guva transporta pakalpojumu sniedzēji, atbilst Altmark ceturtajam nosacījumam.

(65)

Turklāt Čehijas iestādes iesniedza Prāgas Tehniskās universitātes (České vysoké učení technické v Praze) profesoru sagatavotu eksperta atzinumu, kurā pierādīts, ka pakalpojumu sniedzēju izmaksas bija saprātīgas izmaksas. Vienīgais izņēmums bija sūdzības iesniedzējs DPÚK, kurš prasīja neadekvāti augstu cenu par saviem reģionālajiem transporta pakalpojumiem, un divi vietējie operatori, kuru cenas bija uzskatāmas par pārāk zemām.

(66)

Attiecībā uz līgumiem par periodu no 2006. gada 9. septembra līdz 2007. gada 2. jūnijam (pasākums, kas minēts 42. apsvēruma b) punktā) un par periodu no 2006. gada 9. septembra līdz 2006. gada 31. decembrim (pasākums, kas minēts 42. apsvēruma c) punktā) Čehijas iestādes apgalvoja, ka Ūsti reģions bija precīzi definējis pieprasīto pakalpojumu apjomu un sniedzis ieinteresētajiem transporta pakalpojumu sniedzējiem attiecīgos ieņēmumu aprēķinus, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Transporta pakalpojumu sniedzējam bija jāsagatavo eksperta atzinums. Izvēlētā transporta pakalpojumu sniedzēja eksperta atzinums tad bija saistošs visu līguma periodu. Tādēļ vienīgais lēmuma pieņemšanas kritērijs bija ieinteresēto transporta pakalpojumu sniedzēju piedāvātā cena.

(67)

Attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām par autobusu satiksmes pakalpojumiem periodā no 2006. gada 9. septembra līdz 2007. gada 2. jūnijam (pasākums, kas minēts 42. apsvēruma b) punktā) Čehijas iestādes argumentēja, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumi, saskaņā ar kuriem tika izmaksātas minētās kompensācijas, tika piešķirti atklātā, pārredzamā un beznosacījuma konkursa procedūrā. Tas, ka galu galā tika izvēlēts otrs labākais pretendents, jo konkursa uzvarētājs atteicās sniegt nepieciešamos pakalpojums, nemazina atklātas, pārredzamas un beznosacījuma konkursa procedūras būtību.

(68)

Pirmajā atlases kārtā piedāvātā cena bija objektīvi iegūtā cena, kas tika noteikta atlases procedūrā, tādējādi šī cena atbilst Altmark trešajam un ceturtajam nosacījumam, jo tā nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs negūs nepamatotu peļņu no pakalpojumu sniegšanas. Līgumi saskaņā ar pasākumu, kas minēts 42. apsvēruma b) punktā, tika noslēgti uz deviņu mēnešu pārejas periodu attiecībā uz deviņiem no piecpadsmit Ūsti reģiona apgabaliem.

(69)

Ja Komisija uzskata, ka ceturtā Altmark nosacījuma pirmā pozīcija nav izpildīta attiecībā uz pasākumu, kas minēts 42. apsvēruma b) punktā Čehijas iestādes argumentēja, ka uzskatāms, ka ir ievērota ceturtā Altmark nosacījuma otrā pozīcija, jo pakalpojumu sniedzēja atlase tika veikta saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja parastas uzņēmējdarbības izmaksu un samērīgas peļņas analīzi.

(70)

Visbeidzot, attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām, ko Ūsti reģions piešķīra par autobusu satiksmes pakalpojumiem laikā no 2006. gada 9. septembra līdz 31. decembrim, risinot tiešas sarunas (pasākums, kas minēts 42. apsvēruma c) punktā), Čehijas iestādes paskaidroja, ka Ūsti reģions iespēju robežās nodrošināja šos sabiedriskā transporta pakalpojumus piecos apgabalos, kuros nebija otrās vietas pretendenta par zemāko iespējamo cenu. Otrā koncesijas kārta tika organizēta, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pamatpakalpojumus līdz brīdim, kad varēja organizēt standarta (nesaīsinātu) koncesijas atlases procedūru. Paziņojums par koncesijas otro kārtu tika publicēts 2006. gada 16. augustā vairākos svarīgos Čehijas dienas laikrakstos (23). Čehijas iestādes iesniedza otrās koncesijas kārtas dokumentāciju. Tā kā ČSAD Česká Lípa neparedzētā atteikuma dēļ šie līgumi bija jānoslēdz divu nedēļu laikā un ņemot vērā to, ka jebkādas koncesijas būtu jāpiešķir uz pagaidu periodu, kas ir īsāks par četriem mēnešiem, Ūsti reģions koncesijas atlases procedūrā iekļāva atlases kritēriju, ka konkursā uzvarējušajam transporta pakalpojumu sniedzējam jāsāk sniegt transporta pakalpojumi, sākot no 2006. gada 9. septembra, t. i., divu nedēļu laikā kopš koncesijas atlases procedūras izziņošanas.

(71)

Tomēr, tā kā nebija iespējams noslēgt līgumus, pamatojoties uz koncesijas otro kārtu, jo attiecībā uz sešiem apgabaliem bija saņemts tikai viens piedāvājums (24), Ūsti reģions noslēdza līgumus tieši ar pieejamajiem transporta pakalpojumu sniedzējiem. Kā norāda Čehijas iestādes, ar šo līgumu noslēgšanu saistīto ārkārtas apstākļu dēļ nebija laika organizēt trešo koncesijas atlases procedūru, un tādi paši laika ierobežojumi neļāva sagatavot eksperta atzinumu. Čehijas iestādes arī uzsvēra, ka jebkurā gadījumā cena par transporta pakalpojumiem būtiski neatšķīrās no cenas, kas tika iegūta pirmajā un otrajā koncesijas kārtā. Summas starpība (aptuveni 7 %) ir uzskatāma par parastu, ņemot vērā to, ka kapitāla un cilvēkresursu īslaicīga norīkošana uz 4 mēnešu periodu ir dārgāka, nekā tā būtu ilgākā periodā.

(72)

Attiecībā uz CZK 5 miljonu un CZK 35 miljonu lielajām garantijām, ar kurām Ūsti pie Labas pašvaldība nodrošināja DP Ústí iegūtos bankas aizdevumus, Čehijas iestādes argumentēja, ka DP Ústí būtu spējis iegūt minētos aizdevumus bez garantijām. Čehijas iestādes atzīmēja, ka DP Ústí 2007. gadā saņēma CZK 40 miljonu lielu aizdevumu par trolejbusu līnijas izbūvi (Ūsti pie Labas – Strekova) un par divu autobusu iegādi. Aizdevumu piešķīra Komerční banka, a.s., proti, tā pati finanšu iestāde, kas uzņēmumam DP Ústí piešķīra divus aizdevumus 2004. un 2005. gadā, attiecībā uz kuriem Ūsti pie Labas pašvaldība piešķīra apstrīdētās garantijas. CZK 40 miljonu aizdevuma nodrošinājumu veidoja DP Ústí aktīvi. Aizdevuma piešķīrējs tika izvēlēts atklātā konkursā, kura rezultātā tika izvēlēts vislabākais piedāvājums, nediferencējot aizdevuma piešķiršanas iespējas, t. i., vai nu ar Ūsti pie Labas pašvaldības sniegto garantiju, vai arī garantiju uzņēmuma aktīvu veidā. Čehijas iestādes uzskata, ka tas pierāda, ka aizdevuma nosacījumi 2007. gadā nebija atkarīgi no nodrošinājuma veida un ka DP Ústí spēja iegūt aizdevumu ar tādiem pašiem nosacījumiem pat bez garantijas. Čehijas iestādes argumentē, ka tas attiecas arī uz abiem aizdevumiem 2004. un 2005. gadā un ka tādējādi garantija DP Ústí neradīja nekādas ekonomiskas priekšrocības.

(73)

Jebkurā gadījumā no aizdevumiem iegūtos līdzekļus nevarēja izmantot citos nolūkos kā vien trolejbusu līnijas izbūvei. Ūsti reģions ir teritorija ar zemu vides kvalitāti, un šī projekta mērķis bija uzlabot šo situāciju minētajā reģionā. Ja DP Ústí nebūtu piešķirts bankas aizdevums, uzņēmums būtu spiests turpināt sniegt autobusu transporta pakalpojumus. Kā atzīmē Čehijas iestādes, ar šo pasākumu faktiski vides aizsardzība tika noteikta kā prioritārāka attiecībā pret lielākajām izmaksām, kas saistītas ar trolejbusu līnijas būvniecību, tāpēc uzskatāms, ka tas ir saskaņā ar Līgumu.

(74)

Čehijas iestādes paskaidroja, ka pamatkapitāla palielinājuma līdzekļi CZK 160 miljonu apmērā tika paredzēti vienīgi Ūsti pie Labas – Strekovas trolejbusu līnijas būvniecības finansēšanai. Šie līdzekļi tika glabāti atsevišķā DP Ústí kontā, no kura tika veikti maksājumi Ūsti pie Labas – Strekovas trolejbusu līnijas izbūvei.

(75)

Šī līnija ir Ūsti pie Labas pašvaldības pilsētas sabiedriskā transporta neatņemama daļa, un to veido liela apjoma ekoloģisks trolejbusu transporta tīkls, kas pašvaldībā tiek būvēts kopš 1984. gada un pakāpeniski sākts ekspluatēt kopš 1988. gada. Šī līnijas būvniecība ir visas sistēmas izbūves noslēdzošais posms, kuru pabeidzot, liela daļa pašvaldības labā krasta daļas tiks savienota ar trolejbusu transporta pamattīklu. Minētās sistēmas paplašināšana ir plānota kopš 1996. gada.

(76)

Kā atzīmē Čehijas iestādes, pateicoties šim ieguldījumam, pašvaldībā tiks būtiski uzlaboti vides apstākļi, galvenokārt, samazinot gaisa piesārņojumu pilsētas labā krasta teritorijā, samazinot transporta trokšņa līmeni attiecīgajos maršrutos, kur kursēs trolejbusi, nevis autobusi (jo īpaši naktīs), un samazinot izplūdes gāzu apjomu attiecīgajās līnijās, kā arī fotoķīmiskā smoga veidošanās risku Strekovas apgabalā.

(77)

Tādēļ Čehijas iestādes apgalvoja, ka uz kapitāla palielinājumu ir attiecināms izņēmums, kas minēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 1107/70 (25) 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Čehijas iestādes norāda, ka ir ievēroti 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi, jo i) trolejbusu tīkla būvniecības mērķis ir transporta koordinācija un optimizācija, ii) tajā ir iekļautas infrastruktūras izmaksas, kuras nav jāsedz citiem operatoriem, kas izmanto citu veidu autotransportu, un iii) nav citas finansiāli izdevīgākas alternatīvas, lai sasniegtu kopējās politikas mērķi (t. i., transporta koordinācija un CO2 emisiju samazināšana).

(78)

DP Ústí 2005. gadā saņēma divas papildu kompensācijas CZK 4 591 200 un CZK 7 335 000 apmērā par tās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Tomēr Čehijas iestādes precizēja, ka šīs kompensācijas, kuras izsniedza Ūsti pie Labas pašvaldība, attiecās vienīgi uz pašvaldības transportu attiecīgajā pašvaldībā un ka tās nebija saistītas ar reģionālā transporta kompensācijām, kuras piešķīra Ūsti reģions un uz kurām attiecas lēmums par procedūras sākšanu.

(79)

Saistībā ar DP Teplice piešķirtajiem pasākumiem Čehijas iestādes paskaidroja, ka Teplices pašvaldības piešķirtās kompensācijas, kā arī transportlīdzekļu noma attiecās vienīgi uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām transporta jomā minētajā pašvaldībā. Tādējādi tās nebija saistītas ar reģionālajām transporta kompensācijām, kuras piešķīra Ūsti reģions un uz kurām attiecas lēmums par procedūras sākšanu. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā DP Teplice ieviesto atsevišķo kontu, nepastāvēja risks, ka ar šīm kompensācijām varētu jebkādā veidā subsidēt DP Teplice reģionālā transporta aktivitātes. Visbeidzot, trolejbusus pēc būtības nevar izmantot ārpus trolejbusu līniju sistēmas Teplices pašvaldībā, lai sniegtu reģionālos transporta pakalpojumus.

(80)

DPÚK bija vienīgā ieinteresētā persona, kura sniedza piezīmes, atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(81)

DPÚK sniedza vispārējas piezīmes par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildes kompensāciju tiesisko regulējumu reģionālas autobusu satiksmes pakalpojumu nozarē Čehijā. DPÚK apgalvoja, ka Čehijā sabiedriskā transporta nozare nav liberalizēta. DPÚK norādīja, ka tādējādi operatoru saistības bija skaidri izklāstītas administratīvajos lēmumos, ar kuriem piešķir licences operatoriem, jo Čehijas tiesību aktu pamatā ir “sabiedrisko pakalpojumu saistību” sistēma Regulas (EEK) Nr. 1191/69 2. panta nozīmē, nevis “sabiedrisko pakalpojumi līgumi” minētās regulas 14. panta nozīmē. DPÚK apgalvo, ka lēmumā par procedūras sākšanu sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju novērtējumu ir ietekmējusi attiecīgā tiesiskā regulējuma nepareiza interpretācija. Uzņēmums arī apgalvo, ka spriedumu Altmark lietā šajā gadījumā nevar piemērot, jo minētais spriedums attiecās uz sistēmu, kuras pamatā ir sabiedrisko pakalpojumu līgumi, nevis sabiedrisko pakalpojumu saistības, kā šajā gadījumā.

(82)

Tādēļ DPÚK apgalvoja, ka par sabiedrisko pakalpojumu saistībām un kompensācijas līmeni reģionālās iestādes un operatori nevarēja vienoties sarunu ceļā. Šādos apstākļos nevarēja būt konkurences starp operatoriem, jo tas nebija iespējams sistēmā, kuras pamatā ir sabiedrisko pakalpojumu saistības, savukārt kompensācija bija nevis līgumcena par sniegtajiem transporta pakalpojumiem, bet gan maksa par zaudējumiem, kas radās, pildot attiecīgās saistības, kuras bija jāievēro saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, kuras nebija atkarīgas no operatoru un iestāžu gribas un par kurām tādējādi vienošanos nevarēja panākt sarunu ceļā. DPÚK arī apgalvoja, ka Ūsti reģions pārkāpa esošos tiesību aktus, noslēdzot sabiedrisko pakalpojumu līgumus ar operatoriem, kuri tika atlasīti saskaņā ar tikai šķietamām konkursa procedūrām. DPÚK apstrīdēja, ka šādi mēģinājumi piemērot konkurences principus ir pretrunā sistēmai, kuras pamatā ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un tāpēc tie ir nelikumīgi. DPÚK argumentēja, ka jaunizvēlētajiem operatoriem licences piešķirtas un tie saņēmuši sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas nelikumīgi, jo to pašu autobusu maršrutu sākotnējo licenču īpašnieks ir DPÚK. Ūsti reģiona iestāžu pieejas motivācijas pamatā bija nevēlēšanās maksāt pašreizējiem operatoriem kompensācijas, kuras tie bija tiesīgi saņemt saskaņā ar likumu, un pašreizējie operatori, kuri nevēlējās pieņemt zemākas subsīdijas darbības nodrošināšanai, tika atstumti un aizstāti ar jauniem operatoriem, izmantojot nelikumīgus pseidokonkursus. DPÚK pieprasīja labot šo situāciju un ļaut tam pārņemt autobusus un darbiniekus no attiecīgajā brīdī nelikumīgi atlasītajiem operatoriem un atsākt pildīt sākotnēji noteiktās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kurām bija jābeidzas tikai 2011. gadā. Turklāt DPÚK apgalvoja, ka dati par 2006.–2008. gadu apliecina tā pieņēmumu, ka jauno operatoru nodrošināto reģionālo autobusu satiksmes pakalpojumu galīgās izmaksas ir lielākas.

(83)

Visbeidzot, DPÚK atzīmēja, ka no jauna izvēlētie operatori daudzos gadījumos ir pašvaldību autobusu satiksmes pakalpojumu operatori, kas pieder attiecīgajām pašvaldībā un kuras tos subsidē, tāpēc starp šiem operatoriem un citiem operatoriem reģionālajā pasažieru transporta tirgū pastāv netaisnīga konkurence. DPÚK norādīja, ka nav pieņemami, ka vietējiem autobusu operatoriem tiek atļauts darboties reģionālajos maršrutos ārpus attiecīgās pašvaldības robežām.

(84)

Attiecībā uz Ūsti pie Labas pašvaldības sniegto garantiju un pamatkapitāla palielināšanu DPÚK apgalvoja, ka tas iestādēm bija piedāvājis ievērojami lētāku alternatīvu, lai nodrošinātu videi nekaitīgus vietējā transporta pakalpojumus maršrutā Ūsti pie Labas – Strekova (izmantojot CNG autobusus, nevis DP Ústí trolejbusus), taču šī alternatīva tika noraidīta.

(85)

Attiecībā uz pasākumiem, kuri, kā minēts lēmumā par procedūras sākšanu, tika piešķirti pirms Čehijas pievienošanās Eiropas Savienībai, DPÚK apgalvoja, ka visiem šiem pasākumiem ir ilgtermiņa ietekme, kas vērā ņemami pārsniedz pievienošanās datumu.

(86)

Saistībā ar Komisijas veikto novērtējumu par stāvlaika skaitītāju apsaimniekošanas nodošanu uzņēmumam DP Děčín, DPÚK apgalvoja, ka analīze lēmumā par procedūras sākšanu nav pareiza, jo de minimis slieksnis nav piemērojams sabiedriskā transporta nozarei.

(87)

DPÚK nesniedza piezīmes par neparedzamo izmaksu jēdzienu. Uzņēmums arī nesniedza piezīmes par to, ka kompensācijas maksimālās cenas noteikšana, pamatojoties uz valsts mēroga statistikas analīzi, varētu garantēt operatoru pārmērīgas kompensēšanas novēršanu.

(88)

Čehijas iestādes nepiekrita DPÚK iesniegtajos dokumentos izklāstītajai tiesiskā regulējuma interpretācijai saistībā ar kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu saistībām reģionālās autobusu satiksmes pakalpojumu nozarē Čehijā. Čehijas iestādes arī nepiekrita DPÚK apgalvojumam, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi Čehijā vēl nav liberalizēti.

(89)

Čehijas iestādes norādīja, ka valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzētas divas iespējas, kā organizēt sabiedrisko autobusu transportu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistību režīmu: i) pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu saskaņā ar Likuma par autotransportu 19. iedaļu un Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. pantu un ii) pamatojoties uz vienpusēju lēmumu, ar kuru noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības. Tomēr otrais veids tiek izmantots minimāli. Ūsti reģionā visu reģionālā sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumu pamatā patlaban ir līgumi, kas noslēgti atklātās, pārredzamās un nediskriminējošās konkursa procedūrās. Čehijas iestādes uzskatīja, ka, neraugoties uz zināmām izmantoto terminu atšķirībām, sabiedrisko pakalpojumu līgumi apzīmēja sabiedrisko pakalpojumu līgumus Regulas (EEK) Nr. 1191/69 nozīmē. Tas bija skaidrs no Likuma par autotransportu redakcijas, kā arī tā interpretācijas dažādos attiecīgo iestāžu lēmumos.

(90)

Čehijas iestādes arī precizēja, ka licence par autobusu satiksmes pakalpojumu sniegšanu bija atļauja, kas operatoram ļāva sniegt autobusu transporta pakalpojumus atsevišķos maršrutos, taču ar to netika noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Šīs saistības operatoriem tika noteiktas, noslēdzot sabiedrisko pakalpojumu līgumus starp attiecīgo operatoru un attiecīgo iestādi (šajā gadījumā – Ūsti reģionu). Noteiktam autobusu maršrutam varēja būt vairāki licencēti operatori, taču sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju piešķir tikai tam operatoram, kurš par attiecīgo maršrutu noslēdzis līgumu ar reģionālajām iestādēm vai kuram šīs saistības noteiktas ar iestāžu lēmumu. Turklāt licences izsniegšanu nevarētu pielīdzināt lēmumam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību noteikšanu Regulas (EEK) Nr. 1191/69 1. panta nozīmē, jo tā neparedz kompensācijas piešķiršanu attiecībā uz finanšu slogu, ko radījušas minētās regulas 6. pantā paredzētās saistības.

(91)

Čehijas iestādes turklāt uzskatīja, ka kompensācijas, kas tika izmaksātas saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, atbilda Altmark kritērijiem un tādēļ Komisija par tām netika informēta.

(92)

Čehijas iestādes apgalvoja, ka, atbilstoši atklātām, pārredzamām un nediskriminējošām atlases procedūrām, autobusu transporta pakalpojumi, pildot sabiedrisko pakalpojumu saistības Ūsti reģionā, tika sniegti par cenām, kas bija daudz izdevīgākas nekā iepriekš. Tas ļāva efektīvāk izmantot Ūsti reģiona resursus, nekā tad, ja tam būtu jāmaksā DPÚK vienpusēji pieprasītā kompensācija par zaudējumiem.

(93)

Attiecībā uz DPÚK argumentiem par Ūsti pie Labas pašvaldības piešķirto garantiju un pamatkapitāla palielināšanu Čehijas iestādes paskaidroja, ka minētajā pašvaldībā jau pastāvēja trolejbusu tīkls un ka šie pasākumi tika izmantoti, lai savstarpēji savienotu divus esošus trolejbusu maģistrālo līniju tīklus. Tāpēc jaunās trolejbusu līnijas tikai papildināja esošo trolejbusu satiksmes tīklu, kas tika pakāpeniski ieviests kopš 1988. gada. Visbeidzot, Čehijas iestādes apgalvoja, ka oficiāli nav reģistrēts DPÚK oficiāls iesniegums par alternatīvu projektu ekoloģiska transporta nodrošināšanai pašvaldībā. DPÚK iesniegtajai dokumentācijai pievienotais projekts ir datēts ar 2001. gada jūniju un tādēļ neattiecas uz izvērtēto pasākumu periodu.

(94)

Saskaņā ar EK Līguma 107. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(95)

Tāpēc, lai pasākums tiktu kvalificēts kā atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem: i) pasākumam jābūt attiecināmam uz valsti un jābūt finansētam no valsts līdzekļiem; ii) tam jārada priekšrocības atbalsta saņēmējam; iii) priekšrocībām jābūt selektīvām; iv) pasākumam jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumi un potenciāli jāietekmē tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(96)

Komisija izskatīs, vai katrs no šiem nosacījumiem ir spēkā attiecībā uz šādiem pieciem pasākumiem:

(97)

Sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas par transporta pakalpojumu sniegšanu tika izmaksātas saskaņā ar līgumiem, kas bija noslēgti starp Ūsti reģiona iestādēm operatoriem, kuri uzskaitīti 96. apsvēruma a), b) un c) punktā, un tika apmaksāti no minēto iestāžu publiskajiem līdzekļiem. Tāpēc šīs kompensācijas ir attiecināmas uz valsti un piešķirtas no valsts līdzekļiem.

(98)

No sprieduma Altmark lietā izriet, ka kompensācijas, kas no valsts līdzekļiem vai izmantojot valsts līdzekļus ir piešķirtas attiecīgajiem uzņēmumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi nerada priekšrocības attiecīgajiem uzņēmumiem, tāpēc tās nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, ja ir ievēroti četri kumulatīvi nosacījumi:

(99)

Lai izslēgtu ekonomiskas priekšrocības, kad kompensācija attiecīgajiem uzņēmumiem tiek piešķirta par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, spriedumā Altmark lietā ir noteikts, ka atbilstība jānodrošina kumulatīvi visiem četriem nosacījumiem.

(100)

Attiecībā uz pirmo nosacījumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības autotransporta nozarē ir obligāta prasība, lai nodrošinātu transporta pakalpojumus vispārējās interesēs, ko operators, ņemot vērā savas komerciālās intereses, neuzņemtos vispār vai neuzņemtos tādā pašā apjomā, vai ar tādiem pašiem nosacījumiem bez atlīdzības (26). Šajās robežās dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, lai definētu sabiedrisko pakalpojumu saistības saskaņā ar gala lietotāju vajadzībām. Komisijas uzdevums šādos gadījumos ir nodrošināt, lai šī rīcības brīvība tiktu īstenota bez acīmredzamām kļūdām attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saistību definīciju.

(101)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija jau atzīmēja, ka Čehijas iestādes tai bija iesniegušas līgumus, saskaņā ar kuriem Ūsti reģionālās iestādes ar operatoriem vienojās par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Šajos līgumos ir noteikta sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību darbības joma – sniegt transporta pakalpojumus. Konkrētāk, šajos līgumos ir noteikti maršruti, kuros jādarbojas autobusu satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, grafiki, kā arī pierādāmo zaudējumu objektīva tāme. Tas, ka šie maršruti nav komerciāli izdevīgi, ir pierādīts, salīdzinot paredzamos pierādāmos zaudējumus ar faktiskajiem zaudējumiem šajos maršrutos, kā iepriekš norādīts 1.–9. tabulā. Turklāt operatori nevar vienpusēji nolemt pārtraukt darbību nerentablos maršrutos. Tie arī nevar ietekmēt apkalpoto maršrutu pakalpojumu apjomu un biežumu. Tāpēc tiem jāuzņemas zināms uzņēmējdarbības risks, kas izriet no tā, ka tie var gūt finansiālus zaudējumus, ja ekspluatācijas izdevumi pārsniedz iepriekš pierādāmo zaudējumu objektīvajā tāmē noteiktās summas. Tādēļ Komisija secina, ka attiecībā uz 96. apsvēruma a), b) un c) punktā minētajiem pasākumiem pastāv reālas un iepriekš skaidri definētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Tādējādi ir izpildīts pirmais Altmark sprieduma nosacījums.

(102)

Attiecībā uz otro Altmark sprieduma nosacījumu parametri, pamatojoties uz kuriem tiek aprēķināta kompensācija, jānosaka iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā, lai nodrošinātu to, ka kompensācija neietver ekonomiskas priekšrocības, kas varētu būt par labu kompensācijas saņēmējam uzņēmumam attiecībā pret konkurējošiem uzņēmumiem. Vajadzība noteikt kompensācijas parametrus iepriekš nenozīmē, ka kompensācijas aprēķināšanā jāizmanto īpaša formula. Svarīgāk ir tas, lai no paša sākuma būtu skaidrs, kā kompensācija aprēķināma.

(103)

Savā lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzīmēja, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas tika aprēķinātas saskaņā ar līgumiem, pamatojoties uz paredzamo cenu uz vienu kilometru un plānotajiem ieņēmumiem. Komisija atzina, ka ar šādu metodoloģiju var nodrošināt ex ante kompensācijas aprēķinu objektīvā un pārredzamā veidā. Tomēr Komisija nebija saņēmusi pietiekamu informāciju par metodoloģiju, kas šajā gadījumā tika izmantota, lai noteiktu paredzamās cenas par vienu kilometru, un tāpēc vēl nevarēja secināt, vai ir izpildīts otrais Altmark nosacījums.

(104)

Čehijas iestādes pēc tam paskaidroja, ka piemērojamajos Čehijas tiesību aktos ir noteikti visi parametri, saskaņā ar kuriem aprēķināmi kompensācijas maksājumi, jo īpaši pakalpojumu izmaksas, ieņēmumi un samērīga peļņa. Tādēļ katrā starp Ūsti reģionu un operatoru noslēgtajā līgumā bija iekļauti attiecīgie parametri, kurus izmantoja pierādāmu zaudējumu objektīvas tāmes aprēķināšanai. Aprēķina pamatā ir starpība starp a) līgumā noteikto cenu par kilometru un b) operatora ieņēmumiem no attiecīgajiem pakalpojumiem. Viena kilometra cenā ir iekļautas i) darba izmaksas un ii) samērīga peļņa.

(105)

Attiecībā uz katram operatoram noteiktajām atšķirīgajām cenām par kilometru Čehijas iestādes paskaidroja, ka tās atspoguļo katra operatora atšķirīgos apstākļus (piemēram, saprotams, ka izmaksas par vienu kilometru atšķiras lauku un piepilsētas teritorijās). Jebkurā gadījumā visi parametri, lai aprēķinātu cenas katram operatoram, tika skaidri iepriekš izklāstīti atsevišķajos līgumos. Reģionālajām iestādēm arī bija pilnvaras pārbaudīt, vai šādu aprēķinu sagatavošanai izmantotie dati ir pareizi un atbilst konkrētā operatora situācijai.

(106)

Tāpēc Komisija uzskata, ka parametri kompensāciju aprēķināšanai katram operatoram tika noteikti iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā. Tādēļ Altmark otrais nosacījums ir ievērots attiecībā uz 96. apsvēruma a), b) un c) punktā uzskaitītajiem pasākumiem.

(107)

Saistībā ar Altmark trešo nosacījumu Komisija atzīmē, ka kompensācijas galīgā noteikšana un samaksa tiek veikta vienīgi tad, kad konkrētais operators ir sniedzis apliecinošus dokumentus par faktiskajiem zaudējumiem, kas radušies, sniedzot pakalpojumu. Tajā pašā laikā kompensācijas maksimālā summa bija iepriekš ierobežota ar pierādāmo zaudējumu objektīvu tāmi, kas bija iekļauta līgumā.

(108)

Saskaņā Likuma par autotransportu 19.b iedaļas 3. punktu pierādāmo zaudējumu objektīvā tāme ir iepriekš noteikta maksimālā summa, kuru kompetentā iestāde nedrīkst pārsniegt, kompensējot faktiskos zaudējumus (27). Tādējādi, ja pēc līguma izpildes operators pieprasa lielāku kompensāciju par zaudējumiem, valsts iestādes nevar segt šos zaudējumus. Savukārt, ja faktiskās izmaksas ir mazākas par plānotajiem aprēķinātajiem zaudējumiem, tad tiek kompensēti vienīgi faktiskie zaudējumi.

(109)

To apliecina tas, ka operatoriem faktiski izmaksātās kompensācijas, kā norādīts Tabula 2, Tabula 4, Tabula 7 un Tabula 9, daudzos gadījumos ir mazākas par līgumā norādītajiem prognozētajiem zaudējumiem, kā norādīts Tabula 1,Tabula 3 Tabula 6 un Tabula 8 pozīcijā “Kopējie pierādāmie zaudējumi”.

(110)

Šo maksimālo summu iespējams palielināt vienīgi tad, ja radušās neparedzamas izmaksas, kas gan netika pieskaitītas nevienam no reģionālā transporta līgumiem, kuri skatīti šajā lēmumā. Attiecībā uz jēdzienu “neparedzamas izmaksas”, par kuru Komisija pauda šaubas savā lēmumā par procedūras sākšanu, minētais jēdziens attiecas uz izmaksām, ko nevar ietekmēt uzņēmumu vadības lēmumi, piemēram, saistībā ar dabas katastrofām, valsts veiktu cenu maiņu, akcīzes nodokļa un PVN izmaiņām u. c. Lai pieprasītu kompensāciju, operatoriem ir jāpierāda, ka šādas izmaksas patiešām radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Tomēr šāds kompensācijas maksimālās summas izņēmums nemazina kompensāciju mehānisma spēju nodrošināt, ka operatoram galu galā piešķirtā kompensācija nepārsniedz tā faktiskos zaudējumus.

(111)

Attiecībā uz samērīgu peļņu, kas ir daļa no izmaksu aprēķina un saistībā ar kuru Komisija arī pauda šaubas savā lēmumā par procedūras sākšanu, Čehijas iestādes pierādīja, ka 2005. gadā vidējā peļņa bija CZK 1,53 par vienu kilometru. Tā kā 2005. gadā vidējā cena par kilometru bija CZK 30,60, vidējā peļņa bija aptuveni 5 %, ko Komisija uzskata par samērīgu. Vidējā peļņa 2007. gadā bija CZK 0,97 par vienu kilometru, un vidējā cena par kilometru bija CZK 30,24. Tādējādi vidējā peļņa bija aptuveni 3,2 %. Čehijas iestādes nesniedza datus par vidējo peļņu 2006. gadā. Tomēr ticams, ka vidējā peļņa 2006. gadā ir tādās pašās robežās kā 2005. un 2007. gadā, jo citi attiecīgie dati (piemēram, vidējā cena par kilometru 2007. gadā bija CZK 31,72, un vidējie pierādāmie zaudējumi kilometrā bija CZK 17,49) bija tajās pašās robežas, un arī netika mainīta samērīgas peļņas aprēķina metodoloģija (sk. 9. zemsvītras piezīmi).

(112)

Tāpēc Komisija secina, ka attiecībā uz 96. apsvēruma a), b) un c) punktā uzskaitītajiem pasākumiem ir ievērots Altmark trešais nosacījums.

(113)

Visbeidzot, saskaņā ar Altmark ceturto nosacījumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izvēlas vai nu publiskā iepirkuma procedūrā, vai arī pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, kādas rastos tipiskam uzņēmumam, kas sekmīgi darbojas.

(114)

Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju attiecībā uz 96. apsvēruma a) un c) punktā uzskaitītajiem pasākumiem līgumattiecības starp Ūsti reģionu un operatoriem 2005. un 2006. gadā tika noteiktas, vienkārši pagarinot minētos līgumus, savukārt līgumi par laikposmu no 2006. gada 9. septembra līdz 2006. gada 31. decembrim tika noslēgti pēc sarunu procedūrām. Abās procedūrās citiem operatoriem netika ļauts iesniegt savus piedāvājumus par transporta pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā periodā, un neviena no procedūrām nebija publiskā iepirkuma procedūra, kurā varētu izvēlēties tādus piedāvājumus, kas atspoguļo tirgus apstākļus, kā prasīts ceturtā Altmark nosacījuma pirmajā pozīcijā (28).

(115)

Tādēļ Komisijai ir jāpārbauda, vai saistībā ar attiecīgajiem līgumiem ir nodrošināta atbilstība ceturtā Altmark nosacījumā minētās alternatīvas otrajai pozīcijai. Saskaņā ar šo alternatīvu kompensācijas līmenis ir jānosaka, pamatojoties uz tipiska, labi vadīta un pienācīgi apgādāta uzņēmuma izmaksu analīzi (izmaksu analīze).

(116)

Čehijas iestādes apgalvo, ka kompensāciju līmenis operatoriem 2005. gadā un 2006. gadā atbilst tipiska, labi vadīta un pienācīgi apgādāta uzņēmuma izmaksām. Tās apgalvoja, ka to pierāda 2005. un 2006. gada cenu salīdzinājums ar cenām, kas tika iegūtas atklātās un pārredzamās konkursa procedūrās par pakalpojumu sniegšanu 2007. gadā. Vidējā cena 2005. gadā bija CZK 30,60 par kilometru (ar vidējām izmaksām CZK 29,06 par kilometru), savukārt 2007. gada konkursos iegūtā vidējā cena bija CZK 30,24 par kilometru (ar vidējām izmaksām CZK 29,22 par kilometru). Turklāt, kamēr 2005. gadā cenas dažādiem operatoriem bija robežās no CZK 21,50 līdz CZK 37,16 par kilometru, 2007. gadā tās bija robežās no CZK 25,48 līdz CZK 45,79 par kilometru. Čehijas iestādes argumentē, ka, tā kā 2005. un 2007. gada cenas par kilometru vidējais līmenis un atsevišķu cenu diapazons būtiski neatšķīrās, 2005. gada cenas ir uzskatāmas par tādām, kas atbilst tipiska, labi vadīta un ar nepieciešamajiem transportlīdzekļiem pienācīgi apgādāta uzņēmuma izmaksām. Turklāt Čehijas iestādes iesniedza ekspertu atzinumu, kurā bija apliecināts, ka, izņemot sūdzības iesniedzēja ārkārtīgi augstās izmaksas, visu pārējo operatoru izmaksas atbilda tipiska, labi vadīta un ar nepieciešamajiem transportlīdzekļiem pienācīgi apgādāta uzņēmuma izmaksām.

(117)

Komisija atzīmē, ka iepriekšējā apsvērumā aprakstīto statistikas datu lietošanas mērķis ir konstatēt, ka cena tika noteikta, ņemot vērā izmaksas, kādas rastos tipiskam uzņēmumam. Tomēr, kā jau norādīts lēmumā par procedūras sākšanu, statistikas vēsturisko izmaksu datu lietojums neļauj secināt, ka operatori, kuri piekrita sniegt pakalpojumus 2005. gada izmaksu līmenī, ir uzskatāmi par labi pārvaldītiem operatoriem. Patiesi – izmaksu līmeņa noteikšana pagātnē nerada stimulu nodrošināt transporta operatoru izmaksu pārvaldības efektivitāti. Savukārt, ja mainās kāds būtisks izmaksu parametrs (piemēram, degvielas cena), vēsturiskie izmaksu dati tūlīt pat kļūst novecojuši. Turklāt, identificējot uzņēmumus, attiecībā uz kuriem bija jāveic izmaksu analīze, Čehijas iestādes nepiemēroja objektīvus kritērijus, kas būtu ekonomiski atzīti kā apmierinošas pārvaldības rādītāji, un to analīzes pamatā nebija analītiski koeficienti, kas atspoguļo produktivitāti vai ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanas kvalitāti (29).

(118)

Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 96. apsvēruma c) punktā, Čehijas iestādes Komisijai nesniedza nekādu informāciju, kas norādītu, ka kompensācijas līmenis par līgumiem laikposmā no 2006. gada 9. septembra līdz 2006. gada 31. decembrim tika noteikts, pamatojoties uz tipiska, labi vadīta un pienācīgi apgādāta uzņēmuma izmaksu analīzi.

(119)

Tādēļ, tā kā nav izpildītas visas ceturtā Altmark nosacījuma otrās alternatīvas prasības, Komisija nevar secināt, ka kompensācijas summa, kas tika noteikta saskaņā ar pasākumiem, kuri minēti 96. apsvēruma a) un c) punktā, bija noteikta tādā līmenī, kas garantētu, ka noteiktiem operatoriem nav piešķirtas nekādas priekšrocības. Tāpēc Komisija uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas, kuras tikušas piešķirtas saskaņā ar 96. apsvēruma a) un c) punktā minētajiem pasākumiem, ir radījušas ekonomiskas priekšrocības šajā pašā apsvērumā minētajiem reģionālā sabiedriskā transporta operatoriem.

(120)

Attiecībā uz pasākumu, kas minēts 96. apsvēruma b) punktā, no 2006. gada 9. septembra līdz 2007. gada 2. jūnijam noslēgtie sabiedrisko pakalpojumu līgumi tika noslēgti pēc konkursa procedūras. Šajā konkursa procedūrā Ūsti reģions tika sadalīts piecpadsmit apgabalos, par kuriem operatori varēja iesniegt atsevišķus piedāvājumus. Paziņojums par konkursu tika publicēts tīmekļa vietnē, uz Ūsti reģiona publiskā ziņojumu dēļa, kā arī divos dienas laikrakstos, kas tiek izplatīti visā Čehijā. Konkursā dokumentāciju iesniedza divdesmit trīs ieinteresētās personas. Piešķiršanas kritēriji tika paziņoti iepriekš – atlase tika veikta, ņemot vērā vienīgi cenu, kvalitatīvi parametri netika novērtēti, un konkursa uzvarētājs bija tas operators, kurš piedāvāja viszemāko cenu par kilometru. Tādējādi konkursa procedūra bija pietiekami plaši publiskota, atklāta un pārredzama.

(121)

Kā norāda Čehijas iestādes, cenas tika piedāvātas robežās no CZK 27,57/km līdz CZK 43,73/km. Atskaitot DPÚK sniegto piedāvājumu, piedāvāto cenu diapazons būtu no CZK 27,57/km līdz CZK 33,5 CZK/km. Operatori iesniedza cenu par vienu kilometru piedāvājumus tajās teritorijās, kurās tie vēlējās piedalīties konkursā. ČSAD Česká Lípa uzvarēja visās piecpadsmit konkursa procedūrās. Tā kā galu galā šis operators nespēja sniegt vajadzīgos pakalpojumus, Ūsti reģions noslēdza sabiedrisko pakalpojumu līgumus ar pretendentiem, kuri bija ieguvuši otro vietu attiecīgajos konkursos (deviņos apgabalos). Izvēloties otro izdevīgāko piedāvājumu gadījumā, ja pretendents, kurš sniedzis izdevīgāko piedāvājumu, nenodrošina attiecīgos pakalpojumus, netiek padarīts par spēkā neesošu tas, ka šajos deviņos apgabalos galu galā izvēlētais piedāvājums tikai atlasīts saskaņā ar pietiekami labi publiskotu, atklātu un pārredzamu konkursa procedūru saskaņā ar ceturtā Altmark nosacījuma pirmo pozīciju.

(122)

Tādēļ Komisija uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensācija, ko Ūsti reģions sniedzis saistībā ar 96. apsvēruma b) punktā minēto pasākumu, nerada priekšrocības šajā apsvērumā uzskaitītajiem operatoriem un tāpēc nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Tā kā valsts atbalsta sniegšana saskaņā ar šo nosacījumu tiek konstatēta tikai tad, ja ir noteikta atbilstība visiem četriem 95. apsvērumā uzskaitītajiem nosacījumiem, nav vajadzības turpināt 96. apsvēruma b) punktā minētā pasākuma pārbaudi, jo nav konstatētas priekšrocības.

(123)

Priekšrocības, kas piešķirtas 96. apsvēruma a) un c) punktā minēto pasākumu rezultātā ir selektīvas, jo tikai daži uzņēmumi saņēma minētās kompensācijas.

(124)

Uzskatāms, ka valsts piešķirts pasākums izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, ja tas var uzlabot atbalsta saņēmēja konkurences pozīcijas, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē (30). Tādēļ praktisku apsvērumu dēļ tiek pieņemts, ka pastāv konkurences izkropļojumi Līguma 107. panta nozīmē, tiklīdz valsts piešķir finansiālas priekšrocības uzņēmumam liberalizētā nozarē, kurā pastāv vai varētu pastāvēt konkurence (31).

(125)

Uzskatāms, ka atbalsts, kas ir piešķirts operatoriem tirgū vai nozarē, kura vēl nav liberalizēta, atverot minēto tirgu ārējai konkurencei, nav valsts atbalsts 107. panta 1. punkta nozīmē, jo tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Kā atzīmēts spriedumā Altmark lietā, kopš 1995. gada vairākas dalībvalstis sāka atvērt noteiktus transporta tirgus, lai tajā konkurētu uzņēmumi no citām dalībvalstīm, tāpēc vairāki uzņēmumi jau sniedz savus pilsētas, piepilsētas vai reģionālos transporta pakalpojumus dalībvalstīs, kas nav to izcelsmes valsts. Kā paskaidrots 14. apsvērumā, saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem, kas ir spēkā kopš 2004. gada, reģionālos autobusu satiksmes pakalpojumus, kurus sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, var nodrošināt jebkurš operators, kurš saņēmis licenci par konkrēto maršrutu, ieguvis vispārējo atļauju (“koncese”) atbilstīgi Likumam par komerclicenču piešķiršanu (“živnostenský zákon”) sabiedriskajam autobusu transportam, kā arī ievēro noteikto grafiku. Kā papildus atzīmēts minētajā apsvērumā, periodā, par kuru veikta izmeklēšana, reģionālie autobusu pārvadājumu pakalpojumi Ūsti reģionā bija pilnībā liberalizēti, jo minētajā periodā Čehijā reģionālos autobusu pārvadājumu pakalpojumus varēja sniegt jebkurš citas dalībvalsts operators, kas atbilda licences iegūšanas nosacījumiem.

(126)

Tādēļ uzskatāms, ka jebkāda kompensācija, kas tiek piešķirta reģionālās autobusu satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, izkropļo konkurenci pasažieru autobusu satiksmes pakalpojumu jomā.

(127)

Turklāt parasti tiek pieņemts, ka priekšrocības, kuras piešķirtas uzņēmumam, kas darbojas tirgū, kurš ir atvērts konkurencei, ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Patiesi, “ja valsts finansiālais atbalsts stiprina uzņēmuma pozīcijas, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Kopienas iekšējā tirgū, uzskatāms, ka tos ietekmē šis atbalsts” (32). Tāpēc uzskatāms, ka 96. apsvēruma a) un c) punktā minētie pasākumi var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm tādā mērā, ka tie negatīvi ietekmē citās dalībvalstīs izveidotu transporta uzņēmumu spēju piedāvāt savus pakalpojumus Čehijā un stiprina valsts pakalpojumu kompensāciju saņēmēju pozīcijas tirgū.

(128)

DP Ústí no Ūsti pie Labas pašvaldības saņēma garantijas, 2004. un 2005. gadā nodrošinot bankas aizdevumus CZK 35 miljonu un CZK 5 miljonu apmērā. Šie aizdevumi tika iegūti, lai pabeigtu Ūsti pie Labas – Strekovas trolejbusu līnijas būvniecību.

(129)

Lai šādas garantijas būtu valsts atbalsts, tām jārada priekšrocības atbalsta saņēmējam. Šajā saistībā jānorāda uz Komisijas paziņojumu par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (33).

(130)

Paziņojumā par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā ir norādīts, ka noteiktos apstākļos, kuriem jābūt kumulatīviem, valsts piešķirtas garantijas nav uzskatāmas par valsts atbalstu.

(131)

Pirmkārt, aizņēmējs nedrīkst būt finansiālās grūtībās. Komisija analizēja DP Ústí kontus un secināja, ka 2004. un 2005. gadā (t. i., garantiju saņemšanas periodā) uzņēmums nebija finansiālās grūtībās.

(132)

Otrkārt, garantiju piešķiršanas brīdī to apmērs pienācīgi jāizmēra. Tas nozīmē, ka garantijai jābūt saistītai ar konkrētu finanšu darījumu, tai jābūt noteiktai maksimālai summai un laika ziņā ierobežotai. Komisija atzīmē, ka šajā gadījumā garantija patiešām bija pienācīgi izmērāma, jo tā bija tieši saistīta ar diviem bankas aizdevumiem CZK 35 miljonu un CZK 5 miljonu apmērā. Turklāt šie aizdevumi tika iegūti vienīgi sabiedriskā transporta infrastruktūras finansēšanai – papildu trolejbusu līnijas būvniecībai Ūsti pie Labas. Garantijas bija laika ziņā ierobežotas, jo tās tika piešķirtas uz aizdevuma atmaksas laikposmu (t. i., līdz 2009. gada 30. jūnijam attiecībā uz CZK 35 miljonu aizdevumu un līdz 2010. gada 31. martam attiecībā uz CZK 35 miljonu aizdevumu).

(133)

Treškārt, garantija kopumā nedrīkst segt vairāk par 80 % no apmaksājamā aizdevuma. Lai gan šīs prasības neievērošana nenozīmē, ka garantija tiek automātiski uzskatīta par valsts atbalstu (paziņojuma par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā 4.4. punkts), Komisijai tomēr ir jāpārbauda jebkādas garantijas, kas sedz visu (vai gandrīz visu) finanšu darījumu, kā tas bija Ūsti pie Labas pašvaldības sniegtās garantijas gadījumā.

(134)

Komisija atzīmē, ka DP Ústí, kas ir Ūsti pie Labas pilnībā piederošs meitasuzņēmums, vairāk par 95 % savu ieņēmumu guva no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas par pašvaldības autobusu un tramvaju transportu. Šos sabiedriskos pakalpojumu Ūsti pie Labas pašvaldība uzticēja DP Ústí saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Turklāt divi aizdevumi, par kuriem tika sniegtas garantijas, bija paredzēti vienīgi trolejbusu līnijas izbūvei, kas darbotos saskaņā ar DP Ústí noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Tāpēc garantētie aizdevumi bija paredzēti vienīgi DP Ústí sabiedrisko pakalpojumu aktivitātēm. Turklāt DP Ústí ir uzņēmums, kura uzņēmējdarbības pamatā ir gandrīz vienīgi atbilstīgi noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

(135)

Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka garantiju 100 % segums atbilst paziņojuma par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā 3.4. punktam.

(136)

Ceturtkārt, par garantiju ir jāmaksā uz tirgu orientēta cena. Patiesi, riska uzņemšanos parasti vajadzētu atlīdzināt, maksājot atbilstīgu prēmiju par garantēto summu. Ja cena, ko maksā par garantiju, ir vismaz tikpat augsta kā atbilstošais garantijas prēmijas standarts, ko var konstatēt finanšu tirgos, garantija neietver atbalstu.

(137)

Šajā gadījumā garantijas maksa bija 2,3 %. Ņemot vērā to, ka atbalsta saņēmējs ir mazs reģionālās autobusu satiksmes operators, nav iespējams noteikt atbilstošu garantijas prēmijas standartu. Tomēr Čehijas iestādes sniedza pierādījumu, ka garantijas atlīdzība tolaik tika noteikta, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu atzinumu un atspoguļoja tirgus standartapstākļus.

(138)

Visbeidzot, aizņēmējam principā jābūt spējīgam iegūt aizņēmumu saskaņā ar tirgus nosacījumiem no finanšu tirgiem bez valsts iejaukšanās. Šajā saistībā Čehijas iestādes iesniedza tās pašas bankas 2008. gada augustā sagatavotu piedāvājumu uzņēmumam DP Ústí par CZK 40 miljonu lielu aizdevumu ar diviem iespējamiem alternatīviem nodrošinājumiem – vai nu Ūsti pie Labas pašvaldības garantiju, vai arī DP Ústí aktīvu ieķīlāšanu. Aizdevuma nosacījumi abām alternatīvām bija vienādi, kas tika arī skaidri apliecināts bankas vēstulē. Tas pierāda, ka DP Ústí spēja iegūt aizņēmumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem pat bez garantijas.

(139)

Lai gan minētais aizdevums tika izsniegts vēlāk par aizdevumiem, kuru garantijas tiek izvērtētas šajā gadījumā, nav norāžu, ka DP Ústí finansiālā situācija šajos abos periodos būtiski atšķirtos. DP Ústí 2004. gada 31. bilancē redzams, ka DP Ústí paša kapitāls bija CZK 668 miljoni, savukārt tā kopējie parādi bija tikai CZK 122 miljoni (ieskaitot garantēto aizdevumu CZK 35 miljonu apmērā). Tāpēc, ņemot vērā tā finansiālo situāciju, DP Ústí būtu spējis sniegt pietiekamu nodrošinājumu pat 2004./2005. gadā.

(140)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka, lai gan garantija sedza 100 % aizdevumu, Čehijas iestādes iesniedza pietiekami daudz pierādījumu, kas apliecina, ka garantijas DP Ústí neradīja ekonomiskas priekšrocības. Tādēļ Komisija secina, ka garantijas uzņēmumam DP Ústí nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(141)

Uzņēmuma DP Ústí pamatkapitāla palielināšanu veica Ūsti pie Labas pašvaldība. Tādējādi šajā pasākumā bija iesaistīti valsts līdzekļi.

(142)

Attiecībā uz kapitāla palielinājumu Čehijas iestādes argumentē, ka tā mērķis bija sniegt finansējumu kopš 1984. gada veidotā trolejbusu tīkla pēdējam izbūves posmam. Kā norāda Čehijas iestādes, šis papildu ieguldījums Ūsti pie Labas pašvaldības transporta tīkla elektrifikācijā uzlabo vides apstākļus pašvaldībā.

(143)

Tā kā trūkst pierādījumu, ka DP Ústí spētu iegūt līdzīgu finansējumu no citiem avotiem vai ka hipotētisks privātais investors spētu nodrošināt šādu kapitāla palielinājumu, uzskatāms, ka kapitāla palielināšana uzņēmumam DP Ústí radījusi priekšrocības.

(144)

Kapitāla palielināšana ir selektīva, jo tā tikusi piešķirta tikai vienam uzņēmumam – DP Ústí.

(145)

Uzskatāms, ka valsts piešķirts pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, ja tas uzlabo atbalsta saņēmēja konkurences pozīcijas, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē. Tādēļ praktisku apsvērumu dēļ tiek pieņemts, ka pastāv konkurences izkropļojumi Līguma 107. panta nozīmē, tiklīdz valsts piešķir finansiālas priekšrocības uzņēmumam liberalizētā nozarē, kurā pastāv vai varētu pastāvēt konkurence.

(146)

Turklāt parasti tiek pieņemts, ka priekšrocības, kuras piešķirtas uzņēmumam, kas darbojas tirgū, kurš ir atvērts konkurencei, ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pat valsts subsīdijas, kas tiek piešķirtas uzņēmumam, kurš sniedz tikai vietējus vai reģionālus pakalpojumus un nesniedz nekādus pakalpojumus ārpus tā izcelsmes valsts, tomēr var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, kur uzņēmumi no citām dalībvalstīm varētu sniegt šādus pakalpojumus. Tāpēc, ja valsts iestāde palielina kapitālu uzņēmumam, kas sniedz transporta pakalpojumus, šo pakalpojumu sniegšanu minētā palielinājuma dēļ var saglabāt vai palielināt, jo uzņēmumiem no citām dalībvalstīm ir mazāk iespēju sniegt savus transporta pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts tirgū (34).

(147)

Tāpēc Komisija secina, ka DP Ústí kapitāla palielināšana izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(148)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Ūsti pie Labas veiktā DP Ústí pamatkapitāla palielināšana ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(149)

Kā paskaidrots 26., 27. un 31. apsvērumā, papildu kompensācijas, ko Ūsti pie Labas pašvaldība sniegusi DP Ústí, un papildu kompensācijas, kā arī trīs trolejbusu izīrēšana, ko Teplices pašvaldība piešķīrusi DP Teplice, ir saistītas vienīgi ar pašvaldības sabiedriskā transporta pakalpojumiem šajās pašvaldībās, tāpēc šie pasākumi nav saistīti un ir nepārprotami nošķirami no Ūsti reģiona piešķirto sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām par reģionālo autobusu transportu, kas ir izskatīti lēmumā par procedūras sākšanu un šajā lēmumā.

(150)

Lai gan Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu skaidri secināja, ka jebkādas potenciālas priekšrocības, kas radušās, uzticot DP Děčín stāvlaika skaitītāju apsaimniekošanu, nevar izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo tās atbilst de minimis atbalsta nosacījumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001, DPÚK apstrīdēja šo secinājumu, argumentējot, ka de minimis slieksnis nav piemērojams sabiedriskā transporta nozarē.

(151)

Atbildot uz šo apgalvojumu, Komisija atzīmē, ka stāvlaika skaitītāju apsaimniekošana nav uzskatāma par transporta aktivitāti. Lai arī DP Děčín sniedz pasažieru autobusu satiksmes pakalpojumus un darbojas transporta nozarē, tas, ka stāvlaika skaitītāju apsaimniekošana ir uzņēmuma sekundāra aktivitāte, nenozīmē, ka stāvlaika skaitītāju apsaimniekošana ir uzskatāma par transporta aktivitāti, uz kuru neattiecas de minimis slieksnis. Tāpēc Komisija nemaina savu secinājumu, ka maksājumi, ko DP Děčín saņēma par stāvlaika skaitītāju ekspluatāciju, ietilpst Regulas (EK) Nr. 69/2001 darbības jomā.

(152)

Līguma 93. pantā noteikts, ka “Atbalsts ir saderīgs ar Līgumiem, ja tas vajadzīgs transporta koordinācijai vai ja tas ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem”. Attiecībā uz Līguma 106. un 107. pantu šis pants ir lex specialis. Saskaņā ar ES Tiesas praksi (35) atbalstu autotransportam var atzīt par saderīgu, pamatojoties uz Līguma 93. pantu, vienīgi pienācīgi definētos gadījumos, kas neapdraud Savienības vispārējās intereses.

(153)

Komisija secināja, ka 96. apsvēruma a), c) un e) punktā uzskaitītie pasākumi ir atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Attiecībā uz šo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu Komisija pārbaudīs 96. apsvēruma a) un c) punktā minētos pasākumus kopā, jo tie abi ir saistīti ar kompensāciju, ko Ūsti reģions piešķīris par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, savukārt e) punktā minētais pasākums attiecas uz DP Ústí kapitāla palielināšanu, ko veikusi Ūsti pie Labas pašvaldība.

(154)

Tā kā 96. apsvēruma a) un c) punktā uzskaitīto pasākumu sabiedrisko pakalpojumu kompensācija sniegta saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti starp Ūsti reģionu un izvēlētajiem operatoriem, nevis vienpusēji nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, Čehijas iestādes nevar izmantot atbrīvojumu no prasības par Komisijas iepriekšēju informēšanu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktā. No Combus sprieduma izriet, ka jēdziens “sabiedrisko pakalpojumu kompensācija” šā noteikuma nozīmē ir jāinterpretē ļoti šauri (36). Atbrīvojums no 17. panta 2. punktā paredzētās informēšanas attiecas tikai uz kompensāciju par uzņēmumam vienpusēji noteiktām sabiedrisko pakalpojumu saistībām saskaņā ar regulas 2. pantu, un šāda kompensācija tiek aprēķināta, izmantojot regulas 10.–13. pantā aprakstīto metodi (kompensēšanas kopējā procedūra), un neattiecas uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kā noteikts regulas 14. pantā. Savukārt par kompensāciju, ko maksā saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. pantā, un kas veido valsts atbalstu, ir jāpaziņo Komisijai, pirms tā tiek īstenota. Ja paziņošanas pienākums netiek izpildīts, kompensācija ir uzskatāma par nelikumīgi īstenotu atbalstu (37).

(155)

Tādēļ Komisija uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju saderīguma pārbaude ir jāveic atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1370/2007 (38). Saskaņā ar tiesu praksi valsts atbalsta saderības novērtēšanas noteikumi, principi un kritēriji, kas bija spēkā Komisijas lēmuma pieņemšanas datumā, vienmēr uzskatāmi par labāk piemērotiem konkurences apstākļiem (39). Regula (EEK) Nr. 1191/69 vairs nav piemērojama pasažieru autotransporta pakalpojumiem, jo 2009. gada 3. decembrī tā ir atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007. Tādēļ jebkāds pasākuma atbalsta saderības novērtējums ir jāveic, pamatojoties uz noteikumiem, kas bija spēkā Komisijas lēmuma pieņemšanas brīdī, lai noteiktu, vai atbalsts ir jāatmaksā tādēļ, ka tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu (40) – šajā gadījumā tā ir Regula (EK) Nr. 1370/2007, ar ko reglamentē sabiedrisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu sabiedriskā pasažieru transporta nozarē, izmantojot dzelzceļu un autoceļus.

(156)

Kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1370/2007 9. panta 1. Punktā, “Sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas, ko saskaņā ar šo regulu izmaksā par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu vai par vispārējos noteikumos paredzēto tarifu saistību ievērošanu, ir saderīgas ar [iekšējo] tirgu. Tādas kompensācijas ir atbrīvotas no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās iepriekšējas paziņošanas prasības”. Lai sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju uzskatītu par izmaksātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007, ir jābūt ievērotiem vairākiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu, ka kompensācija nepārsniedz summu, kas vajadzīga, lai pildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, minētās regulas 6. panta 1. punktā noteikts, ka attiecībā uz tieši piešķirtiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem kompensācijām jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1370/2007 4. pantā ietvertajiem noteikumiem, kā arī minētās regulas pielikuma noteikumiem.

(157)

Kā paskaidrots 2.2 un 2.4. iedaļā, to sabiedrisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas noslēgti saistībā ar pasākumiem, kuri uzskaitīti 96. apsvēruma a) un c) punktā, tika piešķirtas, nevis organizējot konkursu (41), bet gan tieši piešķirot attiecīgajiem operatoriem. Tādēļ, lai šajos līgumos noteiktā kompensācija atbilstu Regulai (EK) Nr. 1370/2007 un tādējādi būtu saderīga ar iekšējo tirgu un par to nebūtu iepriekš jāpaziņo Komisijai, minētajai kompensācijai jāatbilst regulas 4. panta un tās pielikuma noteikumiem.

(158)

Regulas (EK) Nr. 1370/2007 4. pantā ir noteikts sabiedrisko pakalpojumu līgumos obligāti iekļaujamais saturs, kā arī izklāstīti vispārēji noteikumi:

Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija secina, ka attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kuri saistīti ar 96. apsvēruma a) un c) punktā uzskaitītajiem pasākumiem, tika ievēroti visi Regulas (EK) Nr. 1370/2007 4. panta obligātie noteikumi.

(159)

Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikumā noteikts, ka kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas atbilst summai, ko veido šādi faktori: izmaksas, kas radušās saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām, mīnus ieņēmumi no biļetēm, mīnus jebkāda pozitīva finansiāla ietekme, kas radusies tīklā, kurā sniedz pakalpojumus saskaņā ar attiecīgajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kā arī samērīga peļņa (pielikuma 2. punkts). Pielikuma 6. punktā samērīga peļņa ir definēta kā “kapitāla rentabilitātes koeficients, kas ir normāls attiecīgajā nozarē konkrētā dalībvalstī un kurā ņem vērā risku vai riska neesamību, kas valsts iestādes piedalīšanās dēļ rodas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam”.

(160)

Attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti 96. apsvēruma a) un c) punktā, pārmērīga kompensēšana tika novērsta, veicot faktisko izdevumu un gūto ieņēmumu ex post pārbaudi. Ja faktiskie zaudējumi bija mazāki par pierādāmo zaudējumu objektīvajā tāmē norādītajiem, operatoriem tika kompensēta tikai faktisko zaudējumu summa. Ja faktiskie zaudējumi bija lielāki, kompensāciju sniedza tikai sākotnējā pierādāmo zaudējumu objektīvajā tāmē norādītās summas apmērā, nosakot papildu maksājumus par neparedzamām izmaksām. Jebkurā gadījumā kompensācija nevarēja būt lielāka par operatora faktiskajiem zaudējumiem.

(161)

Jēdziena “samērīga peļņa” aprēķins Likumā par autotransportu (43) ir saistīts ar nepieciešamību autobusu operatoriem ieguldīt savā autoparkā. Jo īpaši – samērīga peļņa ir definēta kā “summa, kas – pēc aplikšanas ar nodokļiem (…) – nepārsniedz 1/8. daļu no to autobusu cenas, ko parasti izmanto sabiedriskā pasažieru transporta jomā, sniedzot satiksmes pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, no kuras atskaitīta minēto autobusu reālās vērtības samazināšanās kopsumma un summa, kas iztērēta ieguldījumiem attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta nodrošināšanu, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi šo ieguldījumu iekļaušanu pierādāmo zaudējumu aprēķinā”. Komisija atzīmē, ka šajā gadījumā izskatīto līgumu pierādāmo zaudējumu objektīvās tāmes aprēķinos iekļautā samērīgā peļņa bija aptuveni 5 % un ka šāda peļņa ir uzskatāma par samērīgu Čehijas reģionālā autobusu transporta nozarē. (44) Tāpēc izskatītajos līgumos samērīgas peļņas aprēķins atbilst Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 6. punkta prasībām.

(162)

Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 4. punktā noteikts, ka izmaksas un ieņēmumi ir jāaprēķina saskaņā ar spēkā esošajiem grāmatvedības un nodokļu noteikumiem (pielikuma 4. punkts). Turklāt pārredzamības labad ir jānošķir konti (pielikuma 5. punkts).

(163)

Čehijas iestādes apstiprināja, ka izmaksu un ieņēmumu aprēķins tika veikts saskaņā ar spēkā esošajiem grāmatvedības un nodokļu noteikumiem un ka tiesiskajā regulējumā, kas bija piemērojams visiem operatoriem grāmatvedības standartu jomā, kā arī valsts konkurences noteikumos bija prasīts, ka uzņēmumam atšķirīgām aktivitātēm ir jāuztur atsevišķi konti, lai tiktu ievērota arī kontu nošķiršanas prasība. Čehijas iestādes apstiprināja, ka līgumu maksājumi, kas Ūsti reģionā tika veikti reģionālajiem autobusu transporta operatoriem, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, tika kontēti atsevišķi no pārējās tīri komerciālās darbības kontiem, tādējādi novēršot jebkāda veida šķērssubsidēšanu.

(164)

Visbeidzot, Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 7. punktā ir noteikts, ka kompensācijas metodei jāveicina šādu faktoru saglabāšana vai attīstība: sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja veikta efektīva apsaimniekošana, ko var objektīvi novērtēt. Kā arī tajā prasīts veicināt pietiekami augstas kvalitātes pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu. Apskatītajos līgumos paredzētā kompensācijas metode veicina efektīvas uzņēmējdarbības saglabāšanu, kā arī pietiekami augstas kvalitātes pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši tādēļ, ka kompensācijas nevar pārsniegt pierādāmo zaudējumu objektīvo tāmi. Tāpēc transporta operatoriem ir stimuls darboties efektīvi un sniegt pietiekami augstu standartu pakalpojumus pasažieriem, jo gadījumā, ja operatoram radīsies papildu zaudējumi, kas pārsniedz pierādāmo zaudējumu objektīvo tāmi, minētie zaudējumi netiks kompensēti. Sniegto pakalpojumu kvalitātes standartus nodrošina ar kvalitātes prasībām, kas ir iekļautas ar operatoriem noslēgtajos sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību līgumos. Tāpēc kompensācijas metode atbilst Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 7. punktam.

(165)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka ir ievērotas visas Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma prasības.

(166)

Tādēļ Komisija uzskata, ka kompensācijas, kuras tika piešķirtas noteiktiem reģionālajiem autobusu satiksmes operatoriem un kuras ir minētas 96. apsvēruma a) un c) punktā, atbilst Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteikumiem un tādēļ atbilstīgi 9. pantam atbalsts ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu un par to nav iepriekš jāpaziņo.

(167)

Čehijas iestādes norāda, ka Ūsti pie Labas pašvaldības 2006. gadā veiktā DP Ústí pamatkapitāla palielināšana par CZK 160 000 000 ir saderīga ar iekšējo tirgu kā pasākums, kas atbilst transporta koordinācijas vajadzībām saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1107/70 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu (45). Saskaņā ar šo izņēmumu atbalsts transporta koordinācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu, “kad atbalstu piešķir uzņēmumiem, kam jāsedz izdevumi saistībā ar infrastruktūru, kuru tie izmanto, turpretim citus uzņēmumus šie apgrūtinājumi neskar. Aprēķinot tādējādi piešķirtā atbalsta summu, ņem vērā infrastruktūras izmaksas, kas neskar konkurējošos pārvadājumu veidus.”

(168)

Regula (EEK) Nr. 1107/70 tika atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007, lai atbalsta saderību transporta infrastruktūras būvniecībai varētu pārbaudīt tieši saskaņā ar Līguma 93. pantu. Komisija uzskata, ka Ūsti pie Labas pašvaldības sniegtais kapitāla palielinājums, lai finansētu DP Ústí veikto trolejbusu līnijas izbūvi, ir koordinēšanas pasākums minētā panta nozīmē, jo tā mērķis ir mainīt izmantotos transporta veidus.

(169)

Saskaņā ar tās lēmumu praksi (46) atbalsts, kas ir piešķirts uzņēmumiem par transporta koordināciju, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 93. pantu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

(170)

Savienība jau kādu laiku īstenojusi politiku, kuras mērķis ir līdzsvarot dažādus transporta veidus, kā arī veicināt intermodālā transporta konkurētspēju attiecībā uz autotransportu. Savienības intermodālā transporta politikas galvenais mērķis ir panākt transporta veidu maiņu no autotransporta uz citiem transporta veidiem. Baltajā grāmatā par Eiropas transporta politiku (47) ir mudināts izmantot videi nekaitīgus transporta veidus, lai tos padarītu par konkurētspējīgām alternatīvām autotransportam.

(171)

Komisija atgādina, ka transporta nozari ietekmē negatīvi ārēji faktori, jo dažādu transporta veidu operatori nesedz reālās izmaksas, ko tie nosaka sabiedrībai. No tā izriet, ka konkurence starp transporta veidiem ir izkropļota un tajā vērojamas tirgus nepilnības. Attiecīgi Komisija uzskata, ka valstij var būt nepieciešams iejaukties, transporta nozarē ieviešot koordinējošus pasākumus.

(172)

Apskatītais kapitāla palielinājums tika izsniegts vienīgi, lai finansētu DP Ústí veiktu trolejbusu maršruta izbūvi (Ūsti pie Labas – Strekova), lai uzlabotu satiksmes plūsmu starp šiem abiem ģeogrāfiskajiem punktiem un samazinātu vides piesārņojumu. Tādējādi atbalsta mērķis ir veicināt intermodalitāti un uzlabot transporta nozares vides standartus Ūsti reģionā, kas atbilst Savienības vispārējām interesēm. Tāpēc Komisija secina, ka šis pasākums palīdz sasniegt skaidri definētu vispārējas nozīmes mērķi.

(173)

Komisija uzskata, ka pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi pārvirzīt daļu transporta satiksmes no standarta autobusu maršrutiem uz trolejbusu maršrutiem, veicinot intermodālu un videi nekaitīgāku sabiedrisko transportu. Ja nebūtu atbalsta, šādas pārejas nenotiku un transporta pakalpojumi attiecīgajā maršrutā tiktu sniegti, izmantojot mazāk ekoloģisko autobusu transportu.

(174)

Komisija atzīmē, ka DPÚK savās piezīmēs apgalvoja, ka tas iestādēm bija piedāvājis ievērojami lētāku alternatīvu, lai nodrošinātu videi nekaitīgus vietējā transporta pakalpojumus maršrutā Ūsti pie Labas – Strekova (izmantojot CNG autobusus, nevis DP Ústí trolejbusus), taču šī alternatīva tika noraidīta. Tomēr Čehijas iestādēs nav reģistrēts DPÚK oficiāls iesniegums par alternatīvu projektu ekoloģiskāka transporta nodrošināšanai pašvaldībā. DPÚK iesniegtajai dokumentācijai pievienotais projekts ir datēts ar 2001. gada jūniju un tādēļ neattiecas uz izvērtētās kapitāla palielināšanas periodu. Turklāt Čehijas iestādes apgalvo, ka līnija Ūsti pie Labas – Strekova ir neatņemama trolejbusu maršrutu sistēmas daļa, ko pakāpeniski izbūvē kopš 1984. gada un kas darbojas kopš 1988. gada.

(175)

Tāpēc līnija Ūsti pie Labas – Strekova tika būvēta kā neatņemama daļa no esošās trolejbusu līnijas, ko izbūvējis DP Ústí, kas tam pieder un ko tas apsaimnieko. Turklāt nav skaidru pierādījumu par jebkādām pamatotām un iespējamām alternatīvām, kas būtu bijušas pieejamas kapitāla palielināšanas laikā. Tāpēc Komisija uzskata, ka jebkādi alternatīvi risinājumi, ko šai konkrētajai tīkla daļai varēja piedāvāt konkurējošie pakalpojumu sniedzēji, nebija saprātīga alternatīva, kas būtu bijusi jāņem vērā Ūsti pie Labas pašvaldībai.

(176)

Attiecībā uz pasākuma samērīgumu Komisija iepriekš transporta infrastruktūrai ir atļāvusi atbalstu ieguldījumiem, kuru atbalsta intensitāte ir līdz 50 % (48). Turklāt nesen Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos atļāva lielāku atbalsta intensitāti, ja dalībvalstis pierādīja, ka tā ir ekonomiski pamatota (49).

(177)

Šajā gadījumā saskaņā ar 96. apsvēruma e) punktā minēto pasākumu uzņēmumam DP Ústí tika nodrošināta 89 % atbalsta intensitāte – trolejbusu līnijas būvniecības kopējās izmaksas bija aptuveni CZK 179,3 miljoni, no kuriem CZK 160 miljoni tika finansēti ar kapitāla palielinājumu. Tomēr Komisija uzskata, ka kapitāla palielināšana ir samērīga, lai sasniegtu norādīto vispārējas nozīmes mērķi turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(178)

Tādēļ Komisija uzskata, ka atbalsts ir samērīgs, lai sasniegtu norādīto vispārējas nozīmes mērķi.

(179)

Tā kā šī līnija ir sabiedriskā transporta sistēmas daļa, trolejbusi būs nediskriminējoši pieejami visiem pasažieriem.

(180)

Lai trolejbusu transports būtu reāla alternatīva autotransportam, tam ir vajadzīga noteikta pamatinfrastruktūra. Ņemot vērā to, ka kapitāla palielinājums attiecas tikai uz trolejbusu līnijas būvniecībai vajadzīgajām papildu izmaksām un nesedz DP Ústí darbības izdevumus, 96. apsvēruma e) punktā minētais pasākums neizkropļos konkurenci attiecībā uz autobusu transportu tādā apmērā, ka tas kaitētu vispārējām interesēm.

(181)

Tāpēc Komisija secina, ka valsts atbalsts, kas sniegts saskaņā ar pasākumu, ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 93. pantu.

(182)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka kompensācijas, ko Ūsti reģions piešķīris noteiktiem reģionālajiem autobusu transporta operatoriem par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi laikposmā no 2006. gada 9. septembra līdz 2007. gada 2. jūnijam, kā arī garantijas, ko Ūsti pie Labas pašvaldība piešķīrusi uzņēmumam DP Ústí, lai nodrošinātu CZK 35 miljonu un CZK 5 miljonu lielus aizdevumus, nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(183)

Komisija arī secina, ka kompensācijas, ko Ūsti reģions piešķīris noteiktiem reģionālajiem autobusu transporta operatoriem par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi 2005.–2006. gadā, kā arī kompensācijas, ko Ūsti reģions piešķīris noteiktiem reģionālajiem autobusu transporta operatoriem par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi laikposmā no 2006. gada 9. septembra līdz 2006. gada 31. decembrim, ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu un attiecībā uz kuru nav jāievēro iepriekšēja paziņošanas prasība, kas noteikta Līguma 108. panta 3. punktā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 9. panta 1. punktu.

(184)

Visbeidzot, Komisija secina, ka DP Ústí pamatkapitāla palielināšana par CZK 160 miljoniem, ko nodrošināja Ūsti pie Labas pašvaldība, ir valsts atbalsts, ko Čehija ir īstenojusi nelikumīgi, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu. Tomēr valsts atbalsts, kas sniegts saskaņā ar šo darbību, ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 93. pantu.

(185)

Tādēļ Komisija