Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32014D0407

2014/407/ES: Padomes Lēmums ( 2014. gada 20. jūnijs ), ar ko atceļ Lēmumu 2010/287/ES par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Nīderlandē

OV L 190, 28.6.2014, p. 73–75 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/407/oj

28.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/73

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 20. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2010/287/ES par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Nīderlandē

(2014/407/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 2. decembrī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padomes Lēmumā 2010/287/ES (1) nolēma, ka Nīderlandē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2009. gadam plānotais vispārējās valdības budžeta deficīts bija 4,8 % no IKP, tādējādi pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, savukārt plānotais vispārējās valdības bruto parāds 2009. gadā bija 59,7 % no IKP, tādējādi nepārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP. Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda rādītāji 2009. gadam vēlāk tika pārskatīti, nosakot tos attiecīgi 5,6 % no IKP un 60,8 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (2) 3. panta 4. punktu Padome 2009. gada 2. decembrī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Nīderlandei adresētu ieteikumu novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju vēlākais līdz 2013. gadam. Minētais Padomes ieteikums tika publiskots.

(3)

Padome 2013. gada 21. jūnijā lēma, ka Nīderlande ir veikusi iedarbīgus pasākumus atbilstoši Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu un ka pēc sākotnējā ieteikuma pieņemšanas ekonomikā ir norisinājušies negaidīti nelabvēlīgi notikumi ar būtiskām nelabvēlīgām sekām attiecībā uz valdības finansēm. Tāpēc Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, lēma, ka Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi bija izpildīti, un sniedza jaunu ieteikumu Nīderlandei saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu nolūkā novērst pārmērīgā deficīta situāciju vēlākais līdz 2014. gadam. Minētais Padomes ieteikums tika publiskots.

(4)

Saskaņā ar 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2009 (3) 3. pantu divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(5)

Apsverot, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir jāatceļ, Padomei lēmums ir jāpieņem, pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas prognozes liecina, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP (4).

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu, pēc tam, kad Nīderlande līdz 2014. gada 1. aprīlim paziņoja datus, kā arī pamatojoties uz 2014. gada stabilitātes programmu un Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

—

pēc maksimālā apjoma sasniegšanas 5,6 % apmērā no IKP 2009. gadā Nīderlandes vispārējās valdības budžeta deficīts tika pakāpeniski samazināts un sasniedza 2,5 % no IKP 2013. gadā (5). Šā uzlabojuma pamatā bija konsolidācijas pasākumi gan izdevumu, gan ieņēmumu pusē, it īpaši (netiešo) nodokļu palielināšana un publisko izdevumu samazināšana,

—

Nīderlandes 2014. gada stabilitātes programmā prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā palielināsies līdz 2,9 % no IKP un 2015. gadā samazināsies līdz 2,1 % no IKP, savukārt saskaņā ar Komisijas 2014. gada pavasara prognozi 2014. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 2,8 % no IKP un 2015. gadā tas sasniegs 1,8 % no IKP. Tādējādi ir gaidāms, ka prognozes periodā budžeta deficīts saglabāsies zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % no IKP,

—

pēc tam, kad strukturālā bilance 2013. gadā uzlabojās par 1,4 % no IKP, tiek prognozēts, ka strukturālā bilance, t. i., vispārējās valdības bilance, kurā veiktas korekcijas saistībā ar ekonomikas ciklu un no kuras atskaitīti vienreizējie un citi pagaidu pasākumi, 2014. gadā stabilizēsies un 2015. gadā uzlabosies par 0,5 procentpunktiem, pamatojoties uz pieņēmumu, ka rīcībpolitika netiks mainīta. Šajā ziņā šķiet, ka pašlaik veidojas starpība 0,5 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar strukturālās bilances korekciju, kas virzībai uz vidējā termiņa budžeta mērķi (VTM) nepieciešama 2014. gadā; tas liecina, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas pilnīgai ievērošanai ir nepieciešams nostiprināt budžeta pasākumus, ņemot vērā pieaugošo risku, ka notiks būtiska atkāpe no nepieciešamās korekcijas,

—

parāda un IKP attiecība no 2010. līdz 2013. gadam palielinājās aptuveni par 10 procentpunktiem – līdz 73,5 %. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi vispārējās valdības bruto parāds 2014. gadā turpinās palielināties līdz 73,8 % no IKP un 2015. gadā tas samazināsies līdz 73,4 % no IKP.

(7)

Sākot no 2014. gada, kas ir gads pēc pārmērīgā deficīta novēršanas, Nīderlandei tiek piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un tai būtu jāvirzās uz VTM sasniegšanu atbilstošā tempā, tai skaitā ievērojot izdevumu robežvērtību, un jāgūst pietiekami panākumi virzībā uz parāda kritērija ievērošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 1.a punktu.

(8)

Saskaņā ar Līguma 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(9)

Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts Nīderlandē ir novērsts, un tāpēc Lēmums 2010/287/ES būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Nīderlandē ir novērsta.

2.pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2010/287/ES.

3.pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Luksemburgā, 2014. gada 20. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. A. HARDOUVELIS

(1)  Padomes Lēmums 2010/287/ES (2010. gada 19. janvāris) par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Nīderlandē (OV L 125, 21.5.2010., 42. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).

(4)  Saskaņā ar “Specifikācijām par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, 2012. gada 3. septembris. Skatīt: http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf.

(5)  Vispārējās valdības budžeta deficītu 2013. gadā ievērojami ietekmēja SNS Reaal nacionalizācija, kura saskaņā ar Nīderlandes Statistikas biroja (Statistics Netherlands) pēdējo novērtējumu nav ietekmējusi deficīta apmēru, taču galīgais lēmums par Eurostat veikto klasifikāciju vēl nav pieņemts. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, rezultātā deficīts var palielināties ne vairāk kā par 0,3 % no IKP.

Top