12.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 71/14

---

PADOMES LĒMUMS 2014/130/KĀDP

(2014. gada 10. marts),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2013. gada 18. martā pieņēma Lēmumu 2013/133/KĀDP (1), ar ko Michel Dominique REVEYRAND-DE MENTHON kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2014. gada 28. februārī.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(3)	ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

1.   Ar šo ESĪP Sāhelā Michel Dominique REVEYRAND-DE MENTHON kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts no 2014. gada 1. marta līdz 2015. gada 28. februārim. ESĪP pilnvaras var izbeigt ātrāk, ja Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikuma tā izlemj.

2.   ESĪP pilnvaru nozīmē Sāhela tiek definēta kā tāda, kuras galvenais fokuss aptver ES Stratēģiju drošībai un attīstībai Sāhelā (“stratēģija”), proti, Mali, Mauritāniju un Nigēru. Jautājumos, kuriem ir plašākas sekas reģionā, ESĪP vajadzības gadījumā sadarbojas ar citām valstīm un reģionālām vai starptautiskām vienībām ārpus Sāhelas.

3.   Ievērojot vajadzību pēc reģionālas pieejas attiecībā uz reģionā esošajiem savstarpēji saistītajiem izaicinājumiem, ESĪP Sāhelā cieši sadarbojas ar citiem attiecīgajiem ESĪP, tostarp ESĪP Vidusjūras dienvidu reģionā, ESĪP cilvēktiesību jautājumos un ESĪP Āfrikas Savienībā.

2. pants

Politikas mērķi

1.   ESĪP pilnvaras balstās uz Savienības politikas mērķiem attiecībā uz Sāhelu – aktīvi veicināt reģionālās un starptautiskās pūles panākt ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģionā. ESĪP mērķis turklāt ir uzlabot Savienības daudzveidīgās iesaistīšanās Sāhelā kvalitāti, intensitāti un ietekmi.

2.   ESĪP veicina tādas Savienības pieejas izveidi un īstenošanu, kurā ir ietverti visi Savienības darbības aspekti, jo īpaši politikas, drošības un attīstības jomās, ietverot stratēģiju, un visu Savienības rīcībai nozīmīgo instrumentu koordinēšana.

3.   Sākotnēja prioritāte tiek noteikta Mali un tās ilglaicīgai stabilizēšanai, un tur notiekošā konflikta reģionālajām dimensijām.

4.   Attiecībā uz Mali Savienības politikas mērķi ir, saskaņoti un efektīvi izmantojot visus tās instrumentus, nodrošināt Mali un tās iedzīvotāju atgriešanos uz miera, izlīguma, drošības un attīstības ceļa. Pienācīgu uzmanību arī velta Burkinfaso un Nigērai, īpaši gaidot vēlēšanas minētajās valstīs.

3. pants

Pilnvaras

1.   Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus attiecībā uz Sāhelu, ESĪP ir pilnvarots:

a)	aktīvi veicināt Savienības visaptverošās pieejas reģionālajai krīzei īstenošanu, koordināciju un tālāku attīstību, pamatojoties uz stratēģiju, lai pastiprinātu vispārējo saskaņotību un Savienības darbību Sāhelā efektivitāti, jo īpaši Mali;

b)	sazināties ar visām būtiskajām ieinteresētajām personām reģionā, valdībām, reģionālajām iestādēm, reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un labāku izpratni par Savienības lomu Sāhelā;

c)

pārstāvēt Savienību attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos, tostarp grupā par atbalstu situācijai Mali un tās uzraudzību, un nodrošināt to, lai būtu redzams Savienības atbalsts krīzes pārvarēšanai un konflikta novēršanai, ietverot Eiropas Savienības militāro misiju, lai veicinātu Mali bruņoto spēku apmācību (EUTM Mali), un Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger);

d)

uzturēt ciešu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), jo īpaši ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Rietumāfrikā un ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Mali, Āfrikas Savienību (ĀS), jo īpaši ĀS augsto pārstāvi Mali un Sāhelā, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) un citām vadošām valstu, reģionālajām un starptautiskajām ieinteresētajām personām, tostarp ar citiem īpašajiem sūtņiem Sāhelā, kā arī ar attiecīgajām struktūrām Magrebas reģionā;

e)

rūpīgi sekot krīzes reģionālajai un pārrobežu dimensijai, tostarp terorismam, organizētajai noziedzībai, ieroču kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai, narkotiku tirdzniecībai, bēgļu un migrācijas plūsmām, kā arī ar tām saistītām finanšu plūsmām; ciešā sadarbībā ar ES pretterorisma koordinatoru veicināt turpmāku ES pretterorisma stratēģijas ieviešanu;

f)

regulāri uzturēt augsta līmeņa politiskus kontaktus ar reģiona valstīm, kuras ir skāruši terorisms un starptautiskā noziedzība, lai nodrošinātu saskanīgu un visaptverošu pieeju un nodrošinātu Savienības galveno lomu starptautiskajos centienos cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību. Tas ietver Savienības aktīvu atbalstu reģionālās kapacitātes veidošanā drošības sektorā un nodrošināšanu, ka adekvāti tiek pievērsta uzmanība terorisma un starptautiskās noziedzības Sāhelā rašanās iemesliem;

g)	cieši sekot līdzi reģionā radušos humāno krīžu politiskajām un sociālajām sekām;

h)

attiecībā uz Mali dot ieguldījumu reģionālos un starptautiskos centienos, lai veicinātu krīzes atrisināšanu Mali, jo īpaši pilnīgu atgriešanos pie normālas konstitucionālās situācijas un pārvaldības visā teritorijā un uzticamu iekļaujošu dialogu valsts mērogā virzībā uz ilgtspējīgu politisko risinājumu;

i)	veicināt iestāžu izveidi, drošības sektora reformu un ilgstoša miera un izlīguma panākšanu Mali;

j)

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības politika attiecībā uz cilvēktiesībām, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī ES Pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par viņu jebkāda veida diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, tostarp pārraugot attīstību un ziņojot par to, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā sakarā, un uzturēt regulārus kontaktus ar attiecīgām iestādēm Mali un reģionā, Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un cilvēktiesību aizstāvjiem, un novērotājiem reģionā;

k)	sekot līdzi un ziņot par to, vai tiek ievērotas attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas (ANO DPR), jo īpaši ANO DPR 2056 (2012), 2071 (2012), 2085 (2012) un 2100 (2013).

2.   Īstenojot savas pilnvaras, ESĪP, inter alia:

a)	konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu attiecīgi reģionālos un starptautiskos forumos, lai aktīvi veicinātu un stiprinātu Savienības visaptverošo pieeju krīzei Sāhelā;

b)	uztur pārskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas ar attiecīgajām Savienības delegācijām.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP atbild par savu pilnvaru īstenošanu, darbojoties AP pakļautībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pienākumus, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3.   ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām, jo īpaši ar Rietumāfrikas direktorātu.

5. pants

Finansējums

1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmā no 2014. gada 1. marta līdz 2015. gada 28. februārim ir EUR 1 350 000.

2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas un drošības jautājumos. ESĪP par komandas sastāvu pienācīgi informē Padomi un Komisiju.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt darbinieku norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts, attiecīgā Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Viss norīkotais personāls joprojām paliek nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4.   ESĪP personāls tiek izvietots kopā ar attiecīgām EĀDD struktūrvienībām vai Savienības delegācijām, lai nodrošinātu to attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ESĪP un tā personālam ir vajadzīgas misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējām valstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un atbalsts loģistikas jomā

1.   Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, lai ESĪP varētu iegūt visu būtisko informāciju.

2.   Savienības delegācijas un/vai attiecīgos gadījumos dalībvalstis reģionā nodrošina atbalstu loģistikas jomā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un pamatojoties uz drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

a)

izveidojot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi un kurā ietverti konkrēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, reglamentējot rīcību saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz ģeogrāfisko teritoriju un ģeogrāfiskajā teritorijā, kā arī pasākumus drošības negadījumu novēršanai un ārkārtas situāciju un evakuācijas plānu;

b)	visam ārpus Savienības izvietotam personālam nodrošinot apdrošināšanu pret paaugstināta riska apdraudējumiem, ņemot vērā apstākļus ģeogrāfiskajā teritorijā;

c)	nodrošinot, lai visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai pēc ierašanās ģeogrāfiskajā teritorijā būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir tai piešķirta riska izvērtējuma pakāpe;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

1.   ESĪP regulāri sniedz ziņojumus AP un PDK. ESĪP pēc vajadzības sniedz ziņojumus arī Padomes darba grupām. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var iesaistīt Eiropas Parlamenta informēšanā.

2.   ESĪP ziņo par labāko veidu, kā veikt tādas Savienības iniciatīvas kā Savienības veikta reformu veicināšana, tostarp attiecīgo Savienības attīstības projektu politiskos aspektus, sadarbībā ar Savienības delegācijām reģionā.

12. pants

Koordinācija ar citiem Savienības subjektiem

1.   Saistībā ar stratēģiju ESĪP sekmē Savienības politiskās un diplomātiskās rīcības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt, ka visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības tiek veiktas saskanīgi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.

2.   ESĪP darbības koordinē ar Savienības delegāciju un Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz īsu informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām reģionā.

3.   Savu pilnvaru izpildes vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu misiju vadītājiem. ESĪP ciešā sadarbībā ar attiecīgām Savienības delegācijām sniedz EUCAP Sahel Niger misijas vadītājam un EUTM Mali misijas komandierim norādes vietējos politiskos jautājumos. ESĪP, EUTM Mali misijas komandieris un EUCAP Sahel Niger civilās operācijas komandieris pēc vajadzības savstarpēji apspriežas.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2014. gada 30. jūnijam iesniedz Padomei, AP un Komisijai progresa ziņojumu un līdz 2014. gada 30. novembrim – visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 1. marta.

---

(1)  Padomes Lēmums 2013/133/KĀDP (2013. gada 18. marts), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā (OV L 75, 19.3.2013., 29. lpp.).

(2)  Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

---