32013R1075

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - 1075/2013 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32013R1075

Help

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1075/2013 ( 2013. gada 18. oktobris ) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2013/40)

OV L 297, 7.11.2013, pp. 107–121 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 27/11/2013

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1075/oj

HTML

PDF

Official Journal

7.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/107

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 1075/2013

(2013. gada 18. oktobris)

par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku

(pārstrādāta versija)

(ECB/2013/40)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,

tā kā:

(1)

Skaidrības nodrošināšanai jāpārstrādā Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 24/2009 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2008/30) (2), jo tajā jāveic būtiski grozījumi, īpaši ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu statistikas pārskatu sniegšanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) palīdzību ir tiesības no atsauces pārskatu sniedzējiem vākt Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju. No Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka finanšu instrumentsabiedrības (turpmāk – “FIS”) ir atsauces pārskatu sniedzējas ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildes nolūkiem, t. sk. monetārās un finanšu statistikas jomā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pants liek ECB precizēt faktiskos pārskatu sniedzējus atsauces kopas ietvaros un paredz ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas pārskatu sniedzēju kategorijas no ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

(3)	FIS datu galvenais mērķis ir nodrošināt ECB ar atbilstošu statistiku par FIS apakšsektora finanšu aktivitātēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju.

(4)

Ņemot vērā FIS vērtspapīrošanas darbību un monetāro finanšu iestāžu (MFI) ciešo saikni, nepieciešama konsekventa, savstarpēji papildinoša un integrēta MFI un FIS pārskatu sniegšana. Tāpēc saskaņā ar šo regulu sniegtā statistiskā informācija jāaplūko saistībā ar MFI noteiktajām datu prasībām attiecībā uz vērtspapīrotajiem kredītiem, kas noteiktas Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regulā (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (4).

(5)	Integrētā pieeja FIS un MFI pārskatu sniegšanai un šajā regulā paredzētie atbrīvojumi vērsti uz to, lai samazinātu pārskatu sniedzējiem noteikto pārskatu sniegšanas slogu un novērstu FIS un MFI sniegtās statistiskās informācijas pārklāšanos.

(6)	NCB būtu jābūt tiesībām atbrīvot FIS no statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildes, kas varētu radīt salīdzinājumā ar statistikas ieguvumiem nepamatoti augstas izmaksas.

(7)

Lai gan regulas, ko ECB pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 34.1. pantu, nepiešķir tiesības vai nenosaka pienākumus dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas esošās dalībvalstis”), ECBS Statūtu 5. pants attiecas gan uz euro zonas dalībvalstīm, gan uz ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm. Regulas (EK) Nr. 2533/98 17. apsvērumā ietverta atsauce uz to, ka ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko ārpus euro zonas esošās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības un statistikas jomā laikus sagatavotos šo valstu kļūšanai par euro zonas dalībvalstīm.

(8)	Jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti.

(9)	Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punkts nosaka, ka ECB ir tiesības noteikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kas nepilda ECB regulās vai lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

“FIS” ir uzņēmums, kas saskaņā ar nacionālajiem vai Savienības tiesību aktiem izveidots atbilstoši:

i)	līgumtiesībām – kā pārvaldītājsabiedrību pārvaldīts kopfonds;

ii)	trasta tiesībām;

iii)	komercsabiedrību tiesībām – kā akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

iv)	vai kā jebkurš cits līdzīgs mehānisms,

un kura pamatdarbība atbilst šādiem diviem kritērijiem:

a)	tas gatavojas veikt vai veic vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus, un tā struktūra paredzēta, lai izolētu uzņēmuma maksājumu saistības no darījuma iniciatora vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksājumu saistībām; un

tas emitē vai gatavojas emitēt parāda vērtspapīrus, citus parāda instrumentus, vērtspapīrošanas fondu daļas un/vai atvasinātos finanšu instrumentus (tālāk tekstā – “finanšu instrumenti”), kā arī tam juridiski vai ekonomiski pieder vai var piederēt aktīvi, kas ir pamatā tādu finanšu instrumentu emisijai, kuri tiek pārdoti publiskajā apgrozībā vai pārdoti, izmantojot privāto izvietojumu.

Šajā definīcijā netiek iekļautas:

a)	Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā definētās monetārās finanšu iestādes (MFI);

b)	Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 18. oktobra Regulas (ES) Nr. 1073/2013 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (5) 1. pantā definētie ieguldījumu fondi (IF);

c)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (6) 13. pantā definētās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības;

alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kuri pārvalda un/vai pārdod alternatīvo ieguldījumu fondus, kā tie definēti 4. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvā 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (7), un uz kuriem Direktīva 2011/61/ES attiecas saskaņā ar tās 2. pantu;

“vērtspapīrošana” ir darījums vai shēma, kuros no iniciatora vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nošķirta struktūra, kas izveidota vai tiek izmantota, lai īstenotu darījumu vai shēmu, ieguldītājiem emitē finansēšanas instrumentus un tiek veikta kāda no šīm darbībām:

aktīvs vai aktīvu kopums, vai to daļa tiek nodoti no iniciatora nošķirtai struktūrai, kas izveidota vai tiek izmantota, lai īstenotu darījumu vai shēmu, nododot iniciatora formāli nostiprinātas īpašumtiesības uz šiem aktīviem vai patiesā labuma gūšanas iespējas vai arī izmantojot pakārtotu līdzdalību;

aktīva vai aktīvu kopuma, vai to daļas kredītrisks, izmantojot kredīta atvasinātos finanšu instrumentus, garantijas vai jebkādu līdzīgu mehānismu, tiek nodots ieguldītājiem finansēšanas instrumentos, kurus emitējusi no iniciatora nošķirta struktūrai, kas izveidota vai tiek izmantota, lai īstenotu darījumu vai shēmu;

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodod apdrošināšanas riskus nošķirtai struktūrai, kas izveidota vai tiek izmantota, lai īstenotu darījumu vai shēmu, kuras ietvaros šī struktūra pilnā apjomā nodrošina līdzekļus, lai segtu uzņemto riskus, emitējot finansēšanas instrumentus, un ieguldītāju šādos finansēšanas instrumentos tiesības uz atmaksu ir pakārtotas šīs struktūras pārapdrošināšanas saistībām.

Ja šādi finansēšanas instrumenti tiek emitēti, tie netiek uzskatīti par iniciatora (vai attiecīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības) maksājuma saistībām;

3)	“iniciators” ir aktīvu vai aktīvu kopuma un/vai aktīva vai aktīvu kopuma kredītriska nodevējs vērtspapīrošanas struktūrai;

4)	“pārskatu sniedzējs” ir pārskatu sniedzējs, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā;

“rezidents” ir rezidents, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā. Šajā regulā, ja struktūrai nav nekādas vērā ņemamas fiziskās klātbūtnes, tās rezidenci nosaka pēc ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras tiesību aktiem struktūra nodibināta. Ja struktūra nav reģistrēta, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, t. i., valsti, kuras tiesību sistēma regulē šīs struktūras izveidi un turpmāko pastāvēšanu;

6)	“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidente ir attiecīgā FIS;

“darbības uzsākšana” ir jebkura darbība, t. sk. sagatavošanās pasākumi, kas saistīta ar vērtspapīrošanu un kas nav tikai tādas struktūras nodibināšana, kura tuvāko sešu mēnešu laikā vērtspapīrošanas darbības neveiks. Jebkura FIS darbība, kas veikta pēc tam, kad ir skaidrs, ka tiks veikta vērtspapīrošana, ir darbības uzsākšana.

2. pants

Pārskatu sniedzēji

1. Atsauces pārskatu sniedzējas ir FIS, kas ir euro zonas dalībvalstu rezidentes. Uz atsauces pārskatu sniedzējiem attiecas 3. panta 2. punktā noteiktie pienākumi.

2. Faktiskie pārskatu sniedzēji ir atsauces pārskatu sniedzēji, izņemot tās FIS, kuras saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir pilnīgi atbrīvotas no statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildes. Uz faktiskajiem pārskatu sniedzējiem attiecas 4. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības, ievērojot 5. pantā noteiktos atbrīvojumus. FIS, kurām jāsniedz to gada finanšu pārskats saskaņā ar 5. panta 3. punktu vai uz kurām attiecas ad hoc pārskatu sniegšanas pienākumi saskaņā ar 5. panta 5. punktu, arī ir faktiskie pārskatu sniedzēji.

3. Ja FIS saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem nav juridiskā persona, par šajā regulā noteiktajiem pārskatu sniedzējiem tiks uzskatītas personas, kas juridiski pilnvarotas pārstāvēt FIS, vai formālas pārstāvības neesamības gadījumā – personas, kas atbilstoši piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem atbild par FIS darbībām.

3. pants

FIS saraksts statistikas vajadzībām

1. ECB Valde, ievērojot šīs regulas noteikumus, izveido un uztur statistikas vajadzībām to FIS sarakstu, kuras ir atsauces pārskatu sniedzēji. FIS iesniedz NCB datus, ko NCB prasa saskaņā ar 2007. gada 1. augusta Pamatnostādni ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (8). NCB un ECB šo sarakstu un tā atjauninājumus atbilstošā veidā dara pieejamus, t. sk. ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot internetu vai pēc attiecīgo pārskatu sniedzēju pieprasījuma – papīra dokumenta veidā.

2. FIS par savu pastāvēšanu informē attiecīgo NCB vienas nedēļas laikā no dienas, kad tā sākusi darbību, neatkarīgi no tā, vai tā gaida vai negaida, ka uz to attieksies jebkuras statistikas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar šo regulu.

3. Ja 1. punktā minētā saraksta jaunākais pieejamais elektroniskais variants nav pareizs, ECB nepiemēro sankcijas pret pārskatu sniedzēju, kas nav pienācīgi izpildījis statistikas pārskatu sniegšanas prasības, ja izpildīta 2. punktā paredzētā prasība un ja pārskatu sniedzējs labticīgi paļāvies uz nepareizo sarakstu.

4. pants

Statistikas ceturkšņa pārskatu sniegšanas prasības un pārskatu sniegšanas noteikumi

1. Faktiskie pārskatu sniedzēji saskaņā ar I un II pielikumu katru ceturksni attiecīgajai NCB sniedz datus par FIS aktīvu un pasīvu atlikumiem, finanšu darījumiem un pilnīgu vai daļēju norakstīšanu.

2. NCB 1. punktā minēto statistisko informāciju par FIS emitētajiem un turētajiem vērtspapīriem, kas nepieciešama, lai izpildītu statistikas pārskatu sniegšanas prasības, var vākt individuālu vērtspapīru līmenī, ciktāl 1. punktā minētos datus var iegūt saskaņā ar III pielikumā norādītajiem obligātajiem statistikas standartiem. Neierobežojot 6. pantā izklāstītās savlaicīguma prasības, NCB var pieprasīt sniegt datus par finanšu darījumiem ar FIS turētiem parāda vērtspapīriem individuālu vērtspapīru līmenī saskaņā ar vienu no Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) (9) I pielikuma I daļas 2. iedaļā minētajām pieejām.

3. Neierobežojot II pielikumā noteiktos pārskatu sniegšanas noteikumus, par visiem FIS aktīviem un pasīviem datus saskaņā ar šo regulu sniedz atbilstoši pārskatu sniegšanas noteikumiem, kas noteikti attiecīgajos nacionālajos tiesību aktos, kuri transponē Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvu 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (10). Uz FIS, kuras neietilpst Direktīvas 86/635/EEK transponējošo tiesību aktu piemērošanas jomā, attiecas grāmatvedības noteikumi attiecīgajos nacionālajos tiesību aktos, kas transponē Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturto direktīvu 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (11). Uz FIS, kurām nepiemēro nevienu no nacionālajiem tiesību aktiem, kas transponē šīs direktīvas, attiecas citi attiecīgie nacionālie vai starptautiskie grāmatvedības standarti vai prakse.

4. Ja 3. punkts prasa sniegt datus par instrumentiem, novērtējot pēc tirgus cenas, NCB var atbrīvot FIS no šo instrumentu datu sniegšanas, novērtējot pēc tirgus cenas, ja FIS radītās izmaksas būtu nepamatoti augstas. Šādā gadījumā FIS piemēro novērtējumu, kuru izmanto pārskatu ieguldītājiem sagatavošanai.

5. Ja saskaņā ar nacionālā tirgus praksi pieejamie dati attiecas uz jebkuru ceturkšņa dienu, NCB var pārskatu sniedzējiem atļaut sniegt šos ceturkšņa datus, ja vien dati ir salīdzināmi un tiek ņemti vērā nozīmīgi darījumi, kas notiek laikā starp konkrēto dienu un ceturkšņa beigām.

6. Šā panta 1. punktā minēto datu par finanšu darījumiem vietā pārskatu sniedzējs pēc vienošanās ar attiecīgo NCB var sniegt datus par pārvērtēšanas korekcijām un citām apjoma pārmaiņām, no kurām NCB var iegūt informāciju par finanšu darījumiem.

7. Šīā panta 1. punktā minētās pilnīgas vai daļējas norakstīšanas vietā pārskatu sniedzējs pēc vienošanās ar attiecīgo NCB var sniegt citu informāciju, kas NCB ļauj iegūt prasītos datus par pilnīgu vai daļēju norakstīšanu.

5. pants

Atbrīvojumi

1. NCB var piešķirt šādus atbrīvojumus no 4. pantā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām:

attiecībā uz kredītiem, kuru iniciators ir euro zonas MFI un kuri iedalīti pēc termiņa, sektora un debitora rezidences vietas, ja MFI turpina apkalpot vērtspapīrotos kredītus Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) izpratnē, NCB var piešķirt FIS atbrīvojumu no datu sniegšanas par šiem kredītiem. Šo datu sniegšana paredzēta Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33);

NCB var atbrīvot FIS no visām I pielikumā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām, izņemot no pienākuma katru ceturksni sniegt ceturkšņa beigu atlikumu datus par kopējiem aktīviem, ar nosacījumu, ka FIS, kas sniedz savu ieguldījumu ceturkšņa kopējos aktīvos/pasīvos, veido vismaz 95 % no kopējiem FIS aktīviem atlikumu ziņā katrā iesaistītajā dalībvalstī. NCB pārbauda šā nosacījuma izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā katra gada sākumā;

ciktāl 4. pantā minētos datus, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos statistikas standartus, var iegūt no citiem statistikas, publiski pieejamiem vai uzraudzības datu avotiem, neierobežojot a) un b) apakšpunktu, NCB pēc apspriešanās ar ECB var pilnībā vai daļēji atbrīvot pārskatu sniedzējus no I pielikumā izklāstītajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

2. FIS ar attiecīgās NCB iepriekšēju piekrišanu var izvēlēties neizmantot 1. punktā minētos atbrīvojumus un pilnībā pildīt 4. pantā norādītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības.

3. FIS, kam piešķirts atbrīvojums 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, attiecīgajai NCB ziņo to gada finanšu pārskatus, ja tie nav pieejami publiski, sešu mēnešu laikā pēc atsauces perioda beigām vai pēc iespējas ātrāk pēc tam, kā arī saskaņā ar FIS rezidences vietā piemērojamo nacionālo praksi. Attiecīgā NCB par to paziņo tām FIS, uz kurām attiecas šī pārskatu sniegšanas prasība.

4. Attiecīgā NCB atceļ 1. punkta c) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu, ja attiecīgajai NCB neatkarīgi no iesaistītās FIS vainas pakāpes trīs secīgu pārskatu sniegšanas periodu laikā nav laikus darīti pieejami dati, kuru statistiskais standarts ir salīdzināms ar šajā regulā noteikto. FIS sāk sniegt 4. pantā minētos datus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā NCB pārskatu sniedzējiem darījusi zināmu, ka atbrīvojums ir atcelts.

5. Neierobežojot 3. punktu, lai ievērotu šajā regulā izklāstītās prasības, NCB var noteikt FIS, kam saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķirts atbrīvojums, ad hoc statistikas pārskatu sniegšanas prasības. FIS ad hoc prasīto informāciju sniedz 15 dienu laikā pēc attiecīgās NCB pieprasījuma izteikšanas.

6. pants

Savlaicīgums

NCB iesniedz ECB datus par ceturkšņa kopsavilkuma aktīviem un pasīviem, aptverot rezidentu FIS pozīcijas, līdz darba laika beigām 28. darbdienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas šie dati. NCB nosaka termiņu datu saņemšanai no pārskatu sniedzējiem.

7. pants

Obligātie standarti un nacionālais pārskatu sniegšanas regulējums

1. Pārskatu sniedzēji pilda statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kas uz tiem attiecas saskaņā ar III pielikumā noteiktajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartiem.

2. Pārskatu sniegšanas prasības, kuras jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām prasībām. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt III pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.

8. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt piespiedu kārtā informāciju, kas pārskatu sniedzējiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja faktiskie pārskatu sniedzēji neievēro šīs regulas III pielikumā noteiktos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu obligātos standartus.

9. pants

Pirmā pārskatu sniegšana

1. Pirmā pārskatu sniegšana par ceturkšņa datiem sākas 2014. gada 4. ceturksnī.

2. FIS, kas darbību uzsāk pēc 2014. gada 31. decembra, pārskatu sniegšanu veicot pirmo reizi, sniedz ceturkšņa datus par laiku kopš vērtspapīrošanas darbības sākuma.

3. FIS, kas darbību uzsāk pirms euro ieviešanas dalībvalstī (pēc 2014. gada 31. decembra), pārskatu sniegšanu veicot pirmo reizi, sniedz ceturkšņa datus, sākot ar atsauces laika posmu, kurā dalībvalsts ieviesa euro. Par atsauces laika posmu, kurā dalībvalsts ieviesa euro, FIS sniedz datus tikai par atlikumiem

10. pants

Atcelšana

1. Regula (EK) Nr. 24/2009 (ECB/2008/30) tiek atcelta no 2015. gada 1. janvāra.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

11. pants

Nobeiguma noteikums

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 18. oktobrī

ECB Padomes vārdā

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2) OV L 15, 20.1.2009., 1. lpp.

(3) OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.

(4) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(5) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 73. lpp.

(6) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(7) OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.

(8) OV L 341, 27.12.2007., 1. lpp.

(9) OV L 305, 1.11.2012., 6. lpp.

(10) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

(11) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

I PIELIKUMS

STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS

II PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

1. DAĻA

Instrumentu kategoriju definīcijas

Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Šī tabula nav individuālu finanšu instrumentu saraksts, un apraksti nav visaptveroši. Definīcijas atbilst Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā (turpmāk – “EKS 2010”) definīcijām, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 549/2013.

Dažām instrumentu kategorijām nepieciešams dalījums atbilstoši termiņam. Sākotnējais termiņš, t. i., termiņš emisijas brīdī, ir fiksēts finanšu instrumenta spēkā esamības laiks, pirms kura beigām šo instrumentu nevar dzēst, piem., parāda vērtspapīriem, vai pirms kura to var dzēst, tikai piemērojot soda naudu, piem., dažiem noguldījumiem.

Finanšu prasījumus iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tie ir vai nav apgrozāmi. Prasījums ir apgrozāms, ja tā īpašumtiesības iespējams nekavējoties nodot no vienas struktūras citai, veicot fizisku piegādi vai ar indosamentu, vai veicot ieskaitu (atvasināto finanšu instrumentu gadījumā). Lai gan iespējams tirgot jebkuru finanšu instrumentu, tieši apgrozāmie instrumenti ir paredzēti to tirdzniecībai organizētā tirgū vai ārpusbiržas tirgū, lai gan faktiska tirdzniecība nav nepieciešams nosacījums, lai instrumentu uzskatītu par apgrozāmu.

Visus datus par finanšu aktīviem un pasīviem sniedz pēc bruto principa, t. i., datus par finanšu aktīviem nesniedz, atskaitot finanšu pasīvus.

A tabula

FIS aktīvu un pasīvu instrumentu kategoriju definīcijas

AKTĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.	Noguldījumi un prasījumi no kredītiem

Pārskatu sniegšanas shēmas vajadzībām šajā postenī iekļauj naudas līdzekļus, ko FIS aizdevušas aizņēmējiem un kuriem ir dokumentārs apliecinājums neapgrozāmu dokumentu veidā vai kuriem nav dokumentāra apliecinājuma.

Tiek iekļauti šādi posteņi:

—	FIS noguldījumi, piemēram, noguldījumi uz nakti, noguldījumi ar noteikto termiņu un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu,

—	FIS piešķirtie kredīti,

—	prasījumi no reverse repo darījumiem pret nodrošinājumu skaidrā naudā: atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas samaksāta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu nopirkušas FIS, stingri apņemoties pārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē,

—	prasījumi no vērtspapīru aizņēmumiem pret nodrošinājumu skaidrā naudā: atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas samaksāta apmaiņā pret FIS aizņemtajiem vērtspapīriem.

Šīs regulas vajadzībām šis postenis ietver arī euro un ārvalstu valūtu apgrozībā esošo banknošu un monētu turējumus, kurus parasti izmanto maksājumu veikšanai.

2.	Vērtspapīroti kredīti

Pārskatu sniegšanas shēmas vajadzībām šajā postenī iekļauj kredītus, ko FIS iegādājusies no iniciatora. Kredīti ir finanšu aktīvi, kas rodas, kreditoram aizdodot līdzekļus debitoram, un kas nav apliecināti ar dokumentiem vai ir apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem.

Šeit tāpat tiek iekļauti:

—

trešām personām piešķirti finanšu līzingi: finanšu līzings ir līgums, ar ko ilglietojuma preces juridiskais īpašnieks (turpmāk – “līzinga devējs”) no aktīvu īpašumtiesībām izrietošos riskus un guvumus nodod trešai personai (turpmāk – “līzinga ņēmējs”). Statistikas vajadzībām finanšu līzings tiek uzskatīts par līzinga devēja kredītu līzinga ņēmējam, dodot līzinga ņēmējam iespēju iegādāties ilglietojuma preci. Iniciatora, kas rīkojas kā līzinga devējs, piešķirtie finanšu līzingi tiek grāmatoti aktīvu postenī “vērtspapīroti kredīti”. Šādi iznomātus aktīvus grāmato līzinga ņēmēja, nevis līzinga devēja bilancē,

—	sliktie kredīti, kas vēl nav atmaksāti vai norakstīti: par sliktajiem kredītiem uzskata kredītus, kuru atmaksas termiņš ir pagājis vai kuriem konstatēts cits vērtības samazinājums,

—	neapgrozāmu vērtspapīru turējumi: parāda vērtspapīru turējumi, kas nav apgrozāmi un ko nevar tirgot otrreizējā tirgū,

—	tirgojami kredīti: kredīti, kas faktiski kļuvuši apgrozāmi, tiek klasificēti aktīvu postenī “vērtspapīroti kredīti”, ja nav pierādījumu to tirdzniecībai otrreizējā tirgū. Pretējā gadījumā tos klasificē kā “parāda vērtspapīrus”,

—

pakārtotie parādi noguldījumu vai kredītu veidā: pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi, tādējādi tie iegūst dažas pašu kapitāla īpašības. Atkarībā no finanšu instrumenta raksturīgajām pazīmēm statistikas vajadzībām pakārtotos parādus klasificē kā “vērtspapīrotus kredītus” vai kā “parāda vērtspapīrus”. Ja FIS statistikas vajadzībām visu veidu pakārtoto parādu turējumus uzrāda kā vienu skaitli, šis skaitlis jāiekļauj postenī “parāda vērtspapīri”, pamatojoties uz to, ka pakārtotais parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kredīti,

—	datus par vērtspapīrotajiem aizdevumiem sniedz to nominālvērtībā pat tad, ja tie no iniciatora nopirkti par citādu cenu. Nominālvērtības un iegādes cenas starpības atbilstošo pozīciju iekļauj postenī “pārējie pasīvi”.

Šajā postenī vērtspapīrotos aizdevumus iekļauj neatkarīgi no tā, vai parastā grāmatvedības prakse prasa kredītu iekļaušanu FIS bilancē.

3.	Parāda vērtspapīri

Parāda vērtspapīru turējumi, kas ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kurus var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.

Šajā postenī tiek iekļauti:

—	vērtspapīru turējumi, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu procentu maksājumu veidā un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās) vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī,

—

kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t. i., tirgojamie kredīti, ja ir apliecinājums par otrreizējā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, ko pierāda pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Pretējā gadījumā tie jāklasificē kā “vērtspapīroti kredīti”,

—	pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā.

Vērtspapīri, kas aizdoti, veicot vērtspapīru aizdošanas darījumu, vai pārdoti saskaņā ar repo līgumiem, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir stingra apņemšanās veikt reverso operāciju un nevis tikai iespēja to darīt. Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī.

Šajā postenī iekļauj vērtspapīrotos parāda vērtspapīru turējumus neatkarīgi no tā, vai parastā grāmatvedības prakse prasa vērtspapīru iekļaušanu FIS bilancē.

4.	Pārējie vērtspapīrotie aktīvi

Šajā postenī iekļauj vērtspapīrotos aktīvus, kas netiek iekļauti 2. un 3. kategorijā, piemēram, saņemamos nodokļus vai komerckredītus, neatkarīgi no tā, vai parastā grāmatvedības prakse prasa aktīvu iekļaušanu FIS bilancē.

5.	Pašu kapitāls un ieguldījumu fondu akcijas/daļas

Finanšu aktīvi, kas apliecina īpašuma tiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šādi finanšu aktīvi parasti turētājiem dod tiesības saņemt daļu sabiedrības vai kvazisabiedrības peļņas un daļu no neto aktīviem tās likvidācijas gadījumā.

Šajā postenī iekļauj biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas, citu pašu kapitālu, naudas tirgus fondu (NTF) akcijas/daļas un IF, izņemot NTF, akcijas/daļas.

Pašu kapitāla vērtspapīri, kas aizdoti vērtspapīru aizdevuma darījumu ietvaros vai pārdoti uz repo līguma pamata, saskaņā ar noteikumiem tiek klasificēti kā “parāda vērtspapīri” (3. kategorija).

6.	Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu instrumenti, kas saistīti ar konkrētu finanšu instrumentu, rādītāju vai preci un ar kuru starpniecību iespējama konkrētu finanšu risku patstāvīga tirdzniecība finanšu tirgos.

Šajā postenī tiek iekļauti:

—	iespēju līgumi,

—	garantijas (warrants),

—	biržā tirgotie nākotnes līgumi,

—	ārpusbiržas nākotnes līgumi,

—	mijmaiņas līgumi,

—	kredīta atvasinātie instrumenti.

Atvasinātos finanšu instrumentus to tirgus vērtībā grāmato bilancē, ievērojot bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu tirgus vērtību grāmato bilances aktīvu pusē, bet līgumus ar negatīvu tirgus vērtību grāmato bilances pasīvu pusē.

Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, netiek grāmatotas bilancē.

Šajā postenī neiekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, kuri bilancē netiek grāmatoti saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem.

7.	Nefinašu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi)

Materiālie un nemateriālie aktīvi, kas nav finanšu aktīvi. Pamatlīdzekļi ir nefinanšu aktīvi, kurus FIS atkārtoti vai pastāvīgi izmanto ilgāk nekā vienu gadu.

Šajā postenī ietver mājokļus un citas ēkas un būves, mašīnas un iekārtas, vērtslietas un intelektuālā īpašuma objektus, tādus kā datoru programmatūra un datubāzes.

8.	Pārējie aktīvi

Šis ir atlikuma postenis bilances aktīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti aktīvi”. Šeit var tikt iekļauti:

—	par noguldījumiem un kredītiem saņemamie uzkrātie procenti,

—	par parāda vērtspapīriem uzkrātie procenti,

—	ar FIS pamatdarbību nesaistītie debitoru parādi.

PASĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

9.	Saņemtie kredīti un noguldījumi

Summas, ko FIS ir parādā kreditoriem, kas nav tās summas, kuras rodas no apgrozāmu vērtspapīru emisijas. Šo posteni veido:

—	kredīti: FIS piešķirtie kredīti, kurus apliecina apgrozāmi dokumenti vai kuriem nav dokumentāra apliecinājuma,

—	FIS emitēti neapgrozāmi parāda instrumenti: emitēti neapgrozāmi parāda instrumenti parasti tiek klasificēti kā “noguldījumu saistības”. FIS emitēti neapgrozāmi instrumenti, kas vēlāk kļūst apgrozāmi un ko var tirgot otrreizējos tirgos, tiek pārklasificēti kā “parāda vērtspapīri”,

—

repo un repo līdzīgās operācijas ar nodrošinājumu skaidrā naudā: atbilstošais postenis skaidrai naudai, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu pārdevusi FIS, stingri apņemoties atpirkt tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko FIS saņēmusi apmaiņā pret vērtspapīriem, kas nodoti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas šeit, ja tā stingri apņēmusies veikt pretēju operāciju, nevis ja tikai pastāv iespēja to darīt. Tas nozīmē, FIS saglabā visus riskus uz attiecīgajiem vērtspapīriem un guvumus no tiem darījuma laikā,

—	nodrošinājums skaidrā naudā, kas saņemts apmaiņā pret vērtspapīru aizdevumu: summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma darījumā pret nodrošinājumu skaidrā naudā,

—	skaidrā nauda, kas saņemta darījumos, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu skaidrā naudā uz laiku tiek nodots zelts.

10.	Emitētie parāda vērtspapīri

FIS emitētie vērtspapīri, izņemot pašu kapitālu, kas parasti ir apgrozāmi un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitenta iestādē. Cita starpā šeit tiek iekļauti vērtspapīri, kas emitēti kā:

—	ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri,

—	kredītriskam piesaistītas parādzīmes,

—	apdrošināšanai piesaistīti vērtspapīri.

11.	Kapitāls un rezerves

Pārskatu sniegšanas shēmas vajadzībām šajā kategorijā ietilpst summas, kas rodas no FIS pašu kapitāla emisijas akcionāriem/dalībniekiem vai citiem īpašniekiem, kas atspoguļo turētāja FIS īpašumtiesības, un parasti tās ir tiesības uz peļņas daļu un likvidācijas gadījumā – uz daļu no pašu kapitāla. Šeit tiek iekļauti arī naudas līdzekļi, ko veido nesadalītā peļņa, vai naudas līdzekļi, ko FIS rezervējušas paredzamiem maksājumiem un saistībām nākotnē. Šeit tiek iekļauts:

—	pašu kapitāls,

—	nesadalītie ieņēmumi vai naudas līdzekļi,

—	speciāli un vispārīgi uzkrājumi kredītiem, vērtspapīriem un citu veidu aktīviem,

—	vērtspapīrošanas fondu daļas.

12.	Atvasinātie finanšu instrumenti

Sk. 6. kategoriju.

13.	Pārējie pasīvi

Šis ir atlikuma postenis bilances pasīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti pasīvi”.

Šeit var tikt iekļauti:

—	par kredītiem un noguldījumiem maksājamie uzkrātie procenti,

—	par emitētajiem parāda vērtspapīriem maksājamie uzkrātie procenti,

—	kreditoru parādi, kas nav saistīti ar FIS pamatdarbību, t. i., summas, kas jāmaksā piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālie maksājumi u. c.,

—	uzkrājumi saistībām pret trešām personām, t. i., pensijas, dividendes u. c.,

—	neto pozīcijas, kas izriet no vērtspapīru aizdošanas bez nodrošinājuma skaidrā naudā,

—	neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem,

—	novērtēšanas korekciju pretvērtības, t. i., kredītu nominālvērtība, no kuras atņemta pirkšanas cena.

Par emitētajiem parāda vērtspapīriem maksājamiem uzkrātajiem procentiem nepieciešams atsevišķs apakšpostenis “t. sk.”, ja vien attiecīgā NCB nepiešķir atbrīvojumu, kas paredz, ka dati var tikt atvasināti vai aplēsti no alternatīviem avotiem.

2. DAĻA

Sektoru definīcijas

Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 2010. Šī tabula sniedz sektoru detalizētu standarta aprakstu, ko NCB saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Darījuma partnerus, kas atrodas euro zonas dalībvalstu teritorijā, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzturētajiem sarakstiem statistikas vajadzībām un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB “Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā: Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai”. Kredītiestādes, kas atrodas ārpus euro zonas dalībvalstīm, sauc par “bankām”, nevis par MFI. Tāpat arī termins “ne-MFI” attiecas tikai uz dalībvalstīm. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, tiek lietots termins “nebankas”.

B tabula

Sektoru definīcijas

Sektors

Definīcija

MFI

MFI, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā. Šo sektoru veido NCB, kredītiestādes, kas definētas Savienības tiesību aktos, NTF un citas finanšu iestādes, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī aizdevumu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē), un elektroniskās naudas iestādes, kuru pamatdarbība ir finanšu starpniecība elektroniskās naudas emisijas veidā.

2.	Vispārējā valdība

Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts).

3.	IF, izņemot NTF

IF, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā. Šis apakšsektors ietver kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, izņemot NTF, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl tā mērķis ir ieguldīt publiski piesaistīto kapitālu.

4.	Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

Citu finanšu starpnieku, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, apakšsektors (S.125) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības pret institucionālajām vienībām veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām. Šajā apakšsektorā tiek iekļautas arī FIS, kas definētas šajā regulā (EKS 2010, 2.86–2.94. punkts).

Finanšu palīgsabiedrību apakšsektoru (S.126) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Šis apakšsektors ietver arī centrālos birojus, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.–2.97. punkts).

Piesaistīto finanšu iestāžu un naudas aizdevēju apakšsektors (S.127) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav iesaistītas finanšu starpniecībā un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un ar kuru aktīvu vai pasīvu lielāko daļu nenotiek darījumi atklātā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t. i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98. un 2.99. punkts).

5.	Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi

Apdrošināšanas sabiedrību apakšsektoru (S.128) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts).

Pensiju fondu apakšsektoru (S.129) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību apdrošināto personu sociālo risku un vajadzību (sociālā apdrošināšana) apvienošanas rezultātā. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts).

6.	Nefinanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrību sektoru (S.11) veido institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus ražotāji, kuru pamatdarbība ir ražot preces un sniegt nefinanšu pakalpojumus. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.50. punkts).

7.	Mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas

Mājsaimniecību sektoru (S.14) veido fiziskās personas vai personu grupas, kas ir patērētāji vai uzņēmēji, kas ražo preces vai sniedz nefinanšu/finanšu pakalpojumus tirgum, ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji tikai savam galapatēriņam. Mājsaimniecību sektorā ir pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav juridiskās personas, bet ir tirgus preču ražotājas, izņemot tās, kas izveidotas kā kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts).

Bezpeļņas iestāžu mājsaimniecību apkalpošanai sektorā (S.15) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskas personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpustirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129. un 2.130. punkts).

3. DAĻA

Finanšu darījumu definīcija

Saskaņā ar EKS 2010 finanšu darījumus definē kā finanšu aktīvu neto iegādi vai neto saistību uzņemšanos par katru finanšu instrumentu veidu, t. i., kā visu attiecīgajā pārskata periodā notikušo finanšu darījumu summu. Finanšu darījums starp institucionālām vienībām ir vienlaicīga finanšu aktīva un atbilstošās saistības radīšana vai attiecīgi dzēšana, vai finanšu aktīva īpašumtiesību maiņa, vai saistību uzņemšanās. Finanšu darījumi tiek grāmatoti attiecīgā darījuma vērtībā, t. i., nacionālajā valūtā izteiktā vērtībā, par kādu attiecīgie finanšu aktīvi iegūti/atsavināti un/vai saistības radītas, dzēstas vai mainītas starp institucionālajām vienībām uz komerciālu apsvērumu pamata. Pilnīga vai daļēja norakstīšana un pārvērtēšanas korekcijas nav finanšu darījumi.

4. DAĻA

Pilnīgas vai daļējas norakstīšanas definīcija

Pilnīga vai daļēja norakstīšana nozīmē pārmaiņu ietekmi uz bilancē grāmatoto kredītu vērtību, ko rada aizdevumu pilnīga vai daļēja norakstīšana. Iekļauj arī pilnīgu vai daļēju norakstīšanu, ko konstatē, kredītus pārdodot vai nododot trešām personām, ja tā ir identificējama. Norakstīšana attiecas uz gadījumiem, kad kredīts tiek uzskatīts par aktīvu bez vērtības un svītrots no bilances. Daļēja norakstīšana attiecas uz gadījumiem, kad tiek uzskatīts, ka kredīts netiks atgūts pilnībā, un kredīta vērtība bilancē tiek samazināta.

III PIELIKUMS

FAKTISKAJIEM PĀRSKATU SNIEDZĒJIEM PIEMĒROJAMIE OBLIGĀTIE STANDARTI

Pārskatu sniedzēji ievēro šādus obligātos standartus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

Datu nosūtīšanas obligātie standarti:

a)	pārskatu sniegšana tiek veikta laikus, attiecīgās NCB noteiktajos termiņos;

b)	statistikas pārskati tiek noformēti tādā veidā un formātā, kā noteikts attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas tehniskajās prasībās;

c)	tiek norādīta(-as) pārskatu sniedzēja kontaktpersona(-as);

d)	tiek ievērota tehniskā specifikācija datu nosūtīšanai uz attiecīgo NCB.

Precizitātes obligātie standarti:

a)	statistiskās informācijas pareizība: tiek ievēroti visi lineārie ierobežojumi (piem., aktīvu kopsumma atbilst pasīvu kopsummai, apakšsummu summa ir vienāda ar kopsummu);

b)	pārskatu sniedzēji ir gatavi sniegt informāciju par notikumiem, kas izriet no pārsūtītajiem datiem;

c)	statistiskā informācija ir pilnīga, bez nepārtrauktiem un strukturāliem informācijas trūkumiem; esošie trūkumi tiek atrunāti, sniedzot paskaidrojumus attiecīgajai NCB, un attiecīgos apstākļos pēc iespējas drīz aizpildīti;

d)	pārskatu sniedzēji ievēro attiecīgās NCB datu pārraidei noteiktās dimensijas, noapaļošanas politiku un decimāldaļas.

Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:

a)	statistiskā informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

b)	ja izdara atkāpes no šīm definīcijām un klasifikācijas, pārskatu sniedzēji regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp izmantoto metodi un šai regulai atbilstošu metodi;

c)	pārskatu sniedzēji spēj izskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot tos ar iepriekšējo periodu skaitļiem.

Obligātie standarti labojumiem:

Tiek ievērota ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Labojumiem, kas veikti, atkāpjoties no parastās labojumu kārtības, sniedz paskaidrojuma piezīmes.

Top

Choose the experimental features you want to try