This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32013R1074
Regulation (EU) No 1074/2013 of the European Central Bank of 18 October 2013 on statistical reporting requirements for post office giro institutions that receive deposits from non-monetary financial institution euro area residents (recast) (ECB/2013/39)
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1074/2013 ( 2013. gada 18. oktobris ) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (pārstrādāta versija) (ECB/2013/39)
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1074/2013 ( 2013. gada 18. oktobris ) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (pārstrādāta versija) (ECB/2013/39)
OV L 297, 7.11.2013, p. 94–106
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 27/11/2013
7.11.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 297/94 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 1074/2013
(2013. gada 18. oktobris)
par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes
(pārstrādāta versija)
(ECB/2013/39)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,
tā kā:
(1) |
skaidrības nodrošināšanai jāpārstrādā Eiropas Centrālās bankas 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1027/2006 par statistikas ziņošanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2006/8) (2), jo tajā jāveic būtiski grozījumi, īpaši ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (3). |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu statistikas pārskatu sniegšanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) palīdzību ir tiesības no atsauces pārskatu sniedzējiem vākt statistisko informāciju, kas vajadzīga Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu veikšanai. 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts arī nosaka, ka pasta žironorēķinu iestādes (PŽI) ir atsauces pārskatu sniedzējas, ciktāl tas vajadzīgs ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildei monetārās un banku statistikas jomā. |
(3) |
PŽI datu galvenais mērķis ir nodrošināt ECB ar atbilstošu statistiku par PŽI apakšsektora finanšu aktivitātēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk tekstā – “euro zonas dalībvalstis”), kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju. |
(4) |
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regulas (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (4) 3. panta 1. punktu minētās regulas faktiskie pārskatu sniedzēji ir monetārās finanšu iestādes (MFI), kuras ir rezidentes euro zonas dalībvalstu teritorijās. |
(5) |
Euro zonas monetāros rādītājus un tiem atbilstošos bilances posteņus iegūst galvenokārt no MFI bilanču datiem, kurus vāc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33). Tomēr euro zonas monetārie rādītāji ietver ne tikai MFI monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-MFI, izņemot centrālo valdību, bet arī centrālās valdības monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-MFI, izņemot centrālo valdību. |
(6) |
Dažās euro zonas dalībvalstīs PŽI nav centrālās valdības sektorā saskaņā ar pārstrādāto Eiropas Kontu sistēmu (EKS 2010), kas pieņemta ar Regulu (ES) Nr. 549/2013, un tām ļauts pieņemt noguldījumus ne tikai valsts kases vārdā, bet tās drīkst pieņemt noguldījumus arī savā vārdā. |
(7) |
PŽI, kas pieņem noguldījumus, šajā kontekstā veic darbības, kas līdzīgas MFI veiktajām darbībām. Tāpēc uz abiem iestāžu veidiem būtu jāattiecina līdzīgas statistikas pārskatu sniegšanas prasības – ciktāl šādas prasības attiecas uz to darbību. |
(8) |
Tas nepieciešams, lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu un statistiskās informācijas pieejamību par PŽI saņemtajiem noguldījumiem. |
(9) |
Jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti. |
(10) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punkts nosaka, ka ECB ir tiesības noteikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kas nepilda ECB regulās vai lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
1) |
terminiem “pārskatu sniedzēji” un “rezidents” ir tā pati nozīme, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā; |
2) |
“pasta žiroiestāde (PŽI)” ir pasta iestāde, kas ietilpst “nefinanšu sabiedrību” sektorā (EKS 2010 11. sektors) un kas papildus pasta pakalpojumiem pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav MFI, ar mērķi sniegt noguldītājiem naudas pārvedumu pakalpojumus; |
3) |
“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidente ir PŽI. |
2. pants
Faktiskie pārskatu sniedzēji
1. Faktiskie pārskatu sniedzēji ir PŽI, kas ir rezidentes euro zonas dalībvalstu teritorijā.
2. ECB Valde var sastādīt un uzturēt to PŽI sarakstu, uz kurām attiecas šī regula. NCB un ECB šo sarakstu atbilstošā veidā dara pieejamu attiecīgajām PŽI, tostarp elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot internetu vai – pēc attiecīgo PŽI pieprasījuma – izdrukas veidā. Šis saraksts ir tikai informatīviem nolūkiem. Tomēr, ja saraksta jaunākais pieejamais variants ir nepareizs, ECB nepiemēro sankcijas PŽI, kas nav pienācīgi izpildījusi statistikas pārskatu sniegšanas prasības, ja tā labticīgi paļāvusies uz nepareizo sarakstu.
3. NCB var piešķirt PŽI atbrīvojumu no prasības sniegt statistisko informāciju saskaņā ar šo regulu ar nosacījumu, ka prasītā statistiskā informācija jau iegūta no citiem pieejamajiem avotiem. NCB laikus pārbauda šā nosacījuma izpildi, lai, vienojoties ar ECB, vajadzības gadījumā katra gada sākumā piešķirtu vai atsauktu atbrīvojumus.
3. pants
Statistikas pārskatu sniegšanas prasības
1. Faktiskie pārskatu sniedzēji attiecīgajai NCB sniedz mēneša statistisko informāciju par savas mēneša beigu bilances krājumu datiem.
2. Saskaņā ar šo regulu sniedzamā statistiskā informācija attiecas uz darbībām, ko PŽI veic savā vārdā un kas norādītas I un II pielikumā.
3. Saskaņā ar šo regulu prasīto statistisko informāciju sniedz atbilstoši III pielikumā izklāstītajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartiem.
4. NCB saskaņā ar nacionālajām īpatnībām definē un īsteno pārskatu sniegšanas regulējuma prasības, kuras jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem. NCB nodrošina, ka šis pārskatu sniegšanas regulējums nodrošina saskaņā ar šo regulu prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt III pielikumā noteikto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.
4. pants
Apvienošanās, dalīšanās un reorganizācijas
Apvienošanās, dalīšanās vai reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt pārskatu sniedzēja statistisko pienākumu izpildi, pārskatu sniedzējs informē attiecīgo NCB par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kolīdz nolūks īstenot šādas procedūras tiek publiskots un pienācīgu laiku, pirms tās stājas spēkā.
5. pants
Savlaicīgums
Saskaņā ar 3. panta 1. un 2. punktu sniegto statistisko informāciju NCB nosūta ECB tās 15. darbdienas darba laika beigās, kas seko mēnesim, uz kuru šī informācija attiecas. NCB lemj par to, kad tām nepieciešams saņemt informāciju no pārskatu sniedzējiem, lai ievērotu šo termiņu.
6. pants
Grāmatvedības noteikumi statistikas pārskatu sniegšanas mērķiem
1. Ņemot vērā 2. un 3. punktu, sniedzot pārskatus saskaņā ar šo regulu, PŽI ievēro Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvas 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (5) nacionālajā transpozīcijā, kā arī citos piemērojamos starptautiskos standartos noteiktos grāmatvedības noteikumus.
2. Par noguldījumu saistībām un kredītiem sniedz datus par mēneša beigās neatmaksāto nominālvērtību. Noguldījumu saistību un kredītu neto norēķinu pret jebkuriem citiem aktīviem vai pasīviem neveic.
3. Neskarot euro zonas dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, statistikā par visiem finanšu aktīviem un pasīviem datus sniedz, ievērojot bruto principu.
4. Par kredītiem, attiecībā uz kuriem veikti uzkrājumi, NCB var ļaut sniegt datus, atskaitot uzkrājumus, bet par nopirktajiem kredītiem NCB var ļaut sniegt datus to iegādes laika cenās ar nosacījumu, ka šādu pārskatu sniegšanas praksi piemēro visiem rezidentu pārskatu sniedzējiem.
7. pants
Pārbaude un piespiedu vākšana
NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt piespiedu kārtā informāciju, kas pārskatu sniedzējiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja faktiskie pārskatu sniedzēji neievēro šīs regulas III pielikumā noteiktos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu obligātos standartus.
9. pants
Pirmā pārskatu sniegšana
Pirmā pārskatu sniegšana sākas ar mēneša datiem par 2014. gada decembri.
9. pants
Atcelšana
1. Regulu (EK) Nr. 1027/2006 (ECB/2006/8) atceļ no 2015. gada 1. janvāra.
2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.
10. pants
Nobeiguma noteikumi
Šī Regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 18. oktobrī
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētājs
Mario DRAGHI
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) OV L 184, 6.7.2006., 12. lpp.
(3) OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.
(4) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.
(5) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.
I PIELIKUMS
STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS
II PIELIKUMS
DEFINĪCIJAS SAISTĪBĀ AR STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBĀM
Konsolidācija statistikas mērķiem vienas valsts teritorijā
Statistikas mērķiem PŽI konsolidē visu savu biroju, kas atrodas vienas un tās pašas valsts teritorijā, darbību (reģistrētais vai galvenais birojs un/vai filiāles). Statistikā nav atļauta pārrobežu konsolidācija.
a) |
Ja mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir PŽI, kas atrodas vienas dalībvalsts teritorijā, mātesuzņēmumam atļauts savos statistikas pārskatos konsolidēt šo meitasuzņēmumu darbību. |
b) |
Ja PŽI ir filiāles, kas atrodas citu euro zonas dalībvalstu teritorijās, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās euro zonas dalībvalstīs. Turpretī filiāle, kas atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas citu euro zonas dalībvalstu teritorijās, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās euro zonas dalībvalstīs. |
c) |
Ja PŽI ir filiāles, kas atrodas ārpus euro zonas dalībvalstu teritorijas, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē. Turpretī filiāle, kas atrodas attiecīgajā euro zonas dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas ārpus euro zonas dalībvalstīm, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē. |
Sektoru definīcijas
Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 2010. PŽI darījuma partnerus, kas atrodas euro zonas dalībvalstu teritorijā, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzturētajiem sarakstiem statistikas vajadzībām un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB “Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā: Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai”.
Tabula
Sektoru definīcijas
Sektors |
Definīcija |
MFI |
MFI, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā. Šo sektoru veido NCB, kredītiestādes, kas definētas Savienības tiesību aktos, NTF un citas finanšu iestādes, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī aizdevumu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē), un elektroniskās naudas iestādes, kuru pamatdarbība ir finanšu starpniecība elektroniskās naudas emisijas veidā. |
Vispārējā valdība |
Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts). |
Centrālā valdība |
Šis apakšsektors (S.1311) ietver valsts administratīvās struktūrvienības un citas centrālās aģentūras, kuru kompetence parasti aptver visu ekonomikas teritoriju, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114. punkts). |
Pavalsts valdība |
Šis apakšsektors (S.1312) ietver tos valsts pārvaldes veidus, kas ir atsevišķas institucionālas vienības, kuras līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālajām vienībām vietējā līmenī, pilda dažas no valdības funkcijām (EKS 2010, 2.115. punkts). |
Pašvaldība |
Šis apakšsektors (S.1313) ietver tos valsts pārvaldes veidus, kuru kompetence attiecas tikai uz ekonomiskās teritorijas lokālu daļu, izņemot sociālās apdrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.116. punkts). |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
Sociālās nodrošināšanas fondu apakšsektors (S.1314) ietver centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kas atbilst abiem šiem kritērijiem: a) likumi vai noteikumi noteiktām sabiedrības grupām uzliek par pienākumu piedalīties shēmā vai veikt iemaksas un b) vispārējā valdība atbild par iestādes pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās uzraudzības iestādes vai darba devēja statusa (EKS 2010, 2.117. punkts). |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF |
IF, izņemot NTF, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku. Šis apakšsektors ietver kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, izņemot NTF, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl tā mērķis ir ieguldīt publiski piesaistīto kapitālu. |
Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
Citu finanšu starpnieku, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, apakšsektors (S.125) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības pret institucionālajām vienībām veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām. Šajā apakšsektorā tiek iekļautas arī FIS, kas definētas šajā regulā (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts). Finanšu palīgsabiedrību apakšsektoru (S.126) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Šis apakšsektors ietver arī centrālos birojus, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.–2.97. punkts). Piesaistīto finanšu iestāžu un naudas aizdevēju apakšsektors (S.127) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav iesaistītas finanšu starpniecībā un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un ar kuru aktīvu vai pasīvu lielāko daļu nenotiek darījumi atklātā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t. i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98. un 2.99. punkts). |
Apdrošināšanas sabiedrības |
Apdrošināšanas sabiedrību apakšsektoru (S.128) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts). |
Pensiju fondi |
Pensiju fondu apakšsektoru (S.129) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību apdrošināto personu sociālo risku un vajadzību (sociālā apdrošināšana) apvienošanas rezultātā. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts). |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts) |
Nefinanšu sabiedrību sektoru (S.11) veido institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus ražotāji, kuru pamatdarbība ir ražot preces un sniegt nefinanšu pakalpojumus. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts). |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas |
Mājsaimniecību sektoru (S.14) veido fiziskās personas vai personu grupas, kas ir patērētāji vai uzņēmēji, kas ražo preces vai sniedz nefinanšu/finanšu pakalpojumus tirgum, ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji tikai savam galapatēriņam. Mājsaimniecību sektorā ir pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav juridiskās personas, bet ir tirgus preču ražotājas, izņemot tās, kas izveidotas kā kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts). Bezpeļņas iestāžu mājsaimniecību apkalpošanai (BIMA) sektorā (S.15) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskas personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpus tirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129.–2.130. punkts). |
Instrumentu kategoriju definīcijas
1. |
Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko NCB saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajā līmenī piemērojamās kategorijās. Šī tabula nav individuālu finanšu instrumentu saraksts, un apraksti nav visaptveroši. Definīcijas atsaucas uz EKS 2010. |
2. |
Sākotnējais termiņš, t. i., termiņš emisijas brīdī, ir fiksēts finanšu instrumenta spēkā esamības laiks, pirms kura beigām šo instrumentu nevar dzēst, piem., parāda vērtspapīriem, vai pirms kura to var dzēst, tikai piemērojot soda naudu, piem., dažiem noguldījumiem. Paziņojuma termiņš atbilst laikposmam starp to brīdi, kad turētājs paziņo par savu nodomu dzēst instrumentu, un dienu, kad turētājam tiek atļauts pārvērst šo instrumentu skaidrā naudā, nepiemērojot soda naudu. Finanšu instrumentus pēc paziņojuma termiņa klasificē tikai tad, ja tiem nav noteiktais termiņš. |
3. |
Finanšu prasījumus iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tie ir vai nav apgrozāmi. Prasījums ir apgrozāms, ja tā īpašumtiesības iespējams nekavējoties nodot no vienas struktūras citai, veicot fizisku piegādi vai ar indosamentu, vai veicot ieskaitu (atvasināto finanšu instrumentu gadījumā). Lai gan iespējams tirgot jebkuru finanšu instrumentu, tieši apgrozāmie instrumenti ir paredzēti to tirdzniecībai organizētā tirgū vai ārpusbiržas tirgū, lai gan faktiska tirdzniecība nav nepieciešams nosacījums, lai instrumentu uzskatītu par apgrozāmu. |
Mēneša kopsavilkuma bilances instrumentu kategoriju sīki izstrādāts apraksts
AKTĪVU KATEGORIJAS
Kategorija |
Galveno īpašību apraksts |
||||||||||||||||||
|
Apgrozībā esošu euro un ārvalstu valūtas banknošu un monētu, ko parasti izmanto norēķinos, turējumi |
||||||||||||||||||
|
Finanšu aktīvu turējumi, kas rodas, kreditoram aizdodot līdzekļus debitoram, un ko neapliecina dokumenti vai ko apliecina dokumenti, kas nav apgrozāmi. Šajā postenī iekļauj arī aktīvus, kas ir pārskata sniedzēju veiktie noguldījumi. Šajā postenī tiek iekļauti:
Tālāk minēto posteni neuzskata par kredītu:
|
||||||||||||||||||
|
Parāda vērtspapīru turējumi, kas ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kurus var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē. Šajā postenī tiek ietverti:
Vērtspapīri, kas aizdoti, veicot vērtspapīru aizdošanas darījumu, vai pārdoti saskaņā ar repo līgumiem, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir pienākums veikt reverso operāciju un nevis tikai iespēja to darīt. Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī. |
||||||||||||||||||
|
Šajos posteņos tiek ietverti:
|
||||||||||||||||||
|
Šis postenis ietver NTF akciju/daļu turējumus (sk. definīciju Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 1. daļas 2. sadaļā). |
PASĪVU KATEGORIJAS
Kategorija |
Galveno pazīmju apraksts |
||||||||||||||||
|
Summas (noguldījumi vai citi), kas ir pārskata sniedzēju parādi kreditoriem un kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 1. daļas 1. sadaļā aprakstītajām pazīmēm. Pārskatu shēmā šo kategoriju iedala noguldījumos uz nakti, noguldījumos ar noteikto termiņu un noguldījumos ar brīdinājumu termiņu par izņemšanu.
Šādu posteni neuzskata par noguldījumu: Līdzekļi (noguldījumi), kas saņemti uz trasta pamata, nav jāatspoguļo MFI statistikas bilancē (sk. “Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata” 2. kategorijā). |
||||||||||||||||
|
Noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez būtiskas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šajā postenī tiek ietverti:
|
||||||||||||||||
|
Nepārvedami noguldījumi, ko nevar konvertēt naudā pirms saskaņota noteiktā termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms šā saskaņotā termiņa tikai ar noteikumu, ka turētājs samaksā attiecīgu soda naudu. Šajā postenī ietilpst arī administratīvi regulēti krājnoguldījumi, kam ar termiņu saistītais kritērijs nav būtisks; tie jāklasificē termiņu grupā “ilgāk par 2 gadiem”. Finanšu produkti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstoši īsākajam termiņam. Lai arī var būt iespēja noguldījumus ar noteikto termiņu izņemt agrāk, iepriekš par to brīdinot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām. |
||||||||||||||||
|
Šajos posteņos katrā termiņa dalījumā tiek ietverti:
|
||||||||||||||||
|
Nepārvedami noguldījumi bez noteikta termiņa, ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja brīdinājuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai iespējama, tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kurus varbūt juridiski var izņemt pēc brīdinājuma, bet par kuriem būtu jāmaksā soda nauda un kuriem noteikti ierobežojumi saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā “līdz 3 mēnešiem ieskaitot”), un ieguldījumu kontus bez brīdinājuma termiņa vai noteiktā termiņa, bet uz kuru izņemšanu attiecas ierobežojoši noteikumi (klasificēti termiņu grupā “ilgāku par 3 mēnešiem”). |
||||||||||||||||
|
Šajā postenī tiek ietverti:
Turklāt noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem ieskaitot tiek ietverti nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi un citi patērētāju noguldījumi, par kuriem, lai arī juridiski tie izņemami pēc pieprasījuma, jāmaksā nozīmīgas soda naudas. |
III PIELIKUMS
FAKTISKAJIEM PĀRSKATU SNIEDZĒJIEM PIEMĒROJAMIE OBLIGĀTIE STANDARTI
Pārskatu sniedzēji ievēro šādus obligātos standartus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.
1. |
Datu nosūtīšanas obligātie standarti:
|
2. |
Precizitātes obligātie standarti:
|
3. |
Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:
|
4. |
Obligātie standarti labojumiem: Tiek ievērota ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Labojumiem, kas veikti, atkāpjoties no parastās labojumu kārtības, sniedz paskaidrojuma piezīmes. |
IV PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Regula (EK) Nr. 1027/2006 (ECB/2006/8) |
Šī regula |
1.–3. pants |
1.–3. pants |
— |
4. pants |
4. pants |
5. pants |
5. pants |
6. pants |
6. pants |
7. pants |
— |
8. pants |
|
9. pants |
7. pants |
10. pants |
I pielikums |
I pielikums |