26.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/14

(1)

Novērtējot vairākas atkritumu plūsmas, var secināt, ka vara lūžņu pārstrādes tirgum nāktu par labu tādu īpašu kritēriju izstrāde, kas ļautu noteikt, kad no atkritumiem iegūtie vara lūžņi vairs nav atkritumi. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina augsts vides aizsardzības līmenis. Uz tiem nebūtu jāattiecina trešo valstu veikta vara lūžņu kā atkritumu klasifikācija.

(2)

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumi liecina, ka attiecībā uz tādiem vara lūžņiem, kas tiks izmantoti kā izejvielas krāsaino metālu rūpniecībā, pastāv gan tirgus, gan pieprasījums. Tādēļ vara lūžņiem būtu jābūt pietiekami tīriem sastāva ziņā un jāatbilst attiecīgajiem standartiem vai specifikācijām, kādas prasa krāsaino metālu rūpniecībā.

(3)

Kritērijiem, kas nosaka, kad vara lūžņi vairs nav atkritumi, būtu jānodrošina, ka vara lūžņi pēc reģenerācijas atbilst krāsaino metālu rūpniecības tehniskajām prasībām, spēkā esošajiem tiesību aktiem un ražojumiem piemērojamiem standartiem un ka tie kopumā nelabvēlīgi neietekmē vidi un cilvēka veselību. Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumi liecina, ka ierosinātie kritēriji attiecībā uz atkritumiem, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, uz apstrādes procesiem un metodēm, kā arī uz vara lūžņiem, kas rodas reģenerācijā, atbilst šiem mērķiem, un tā rezultātā saražotajiem vara lūžņiem nepiemīt bīstamas īpašības un tajos nav pārāk daudz metālu, kas nav varš un nemetāla savienojumi.

(4)

Lai nodrošinātu atbilstību kritērijiem, ir lietderīgi paredzēt, ka jāsniedz informācija par vara lūžņiem, kas vairs nav atkritumi, un jāizveido vadības sistēma.

(5)

Ja, pamatojoties uz vara lūžņu tirgus apstākļu attīstības uzraudzību, ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vara lūžņu otrreizējās pārstrādes tirgu, jo īpaši attiecībā uz šādu vara lūžņu pieejamību un piekļuvi tiem, iespējams, šie kritēriji būs jāpārskata.

(6)

Lai tirgus dalībnieki varētu pielāgoties kritērijiem, kas nosaka, kad vara lūžņi vairs nav atkritumi, ir lietderīgi paredzēt samērīgu laikposmu, pirms šo regulu sāk piemērot.

(7)

Ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu izveidotā komiteja nav sniegusi atzinumu par šīs regulas paredzētajiem pasākumiem, un tāpēc Komisija veicamo pasākumu projektu iesniedza Padomei un nosūtīja Eiropas Parlamentam. Padome divu mēnešu termiņā, kas paredzēts 5.a pantā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (2), nerīkojās, un attiecīgi Komisija tūlīt iesniedza pasākumus Eiropas Parlamentam. Eiropas Parlaments četru mēnešu laikā pēc minētās nosūtīšanas neiebilda pret minētajiem pasākumiem,

1)

“vara lūžņi” ir metāllūžņi, kas sastāv galvenokārt no vara un vara sakausējumiem;

2)

“īpašnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā atrodas vara lūžņi;

3)

“ražotājs” ir īpašnieks, kas citam īpašniekam nodod vara lūžņus, kuri par tādiem atzīti pirmo reizi un vairs nav atkritumi;

4)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas Savienības muitas teritorijā ieved vara lūžņus, kuri vairs nav atkritumi;

5)

“kvalificēti darbinieki” ir darbinieki, kuriem ir atbilstīga pieredze vai kuri ir atbilstīgi apmācīti, lai novērtētu vara lūžņu īpašības un veiktu to monitoringu;

6)

“vizuāla inspekcija” ir vara lūžņu pārbaude, ko veic visam sūtījumam, izmantojot cilvēka maņas vai nespecializētas iekārtas;

7)

“sūtījums” ir vara lūžņu partija, ko paredzēts nogādāt no ražotāja citam īpašniekam un kas var atrasties vienā vai vairākās transporta vienībās, piemēram, konteineros.

1)

reģenerācijā radušies vara lūžņi atbilst I pielikuma 1. iedaļā izklāstītajiem kritērijiem;

2)

atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, atbilst kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 2. iedaļā;

3)

atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, ir apstrādāti saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 3. iedaļā;

4)

ražotājs ir izpildījis 4. un 5. pantā noteiktās prasības.

a)

reģenerācijā radušos vara lūžņu kvalitātes uzraudzība, kā noteikts I pielikuma 1. iedaļā (tostarp paraugu ņemšana un analīze);

b)

radioaktivitātes monitoringa efektivitāte, kā noteikts I pielikuma 1.5. iedaļā;

c)

tādu atkritumu pieņemšanas kontrole, kurus izmanto kā izejvielas reģenerācijā, kā noteikts I pielikuma 2. iedaļā;

d)

apstrādes procesu un metožu uzraudzība, kā noteikts I pielikuma 3.3. iedaļā;

e)

atsauksmes no klientiem par vara lūžņu kvalitātes atbilstību;

f)

saskaņā ar a) līdz d) apakšpunkta prasībām veiktās uzraudzības rezultātu reģistrēšana;

g)

vadības sistēmas pārskatīšana un pilnveidošana;

h)

darbinieku apmācība.

a)

* NACE 38. kods (atkritumu savākšana, apstrāde un apglabāšana; materiālu reģenerācija); vai

b)

* NACE 24. kods (metālu ražošana), jo īpaši iekļaujot 24.44. apakškodu (vara ražošana).

a)

akreditēšanas iestāde, kura šajā darbības jomā izturējusi salīdzinošo novērtējumu, ko veikusi iestāde, kas atzīta Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantā;

b)

vides verificētājs, kuru ir akreditējusi vai licencējusi akreditācijas vai licencēšanas iestāde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 uz kuru arī attiecas uz salīdzinošā novērtēšana atbilstoši minētās regulas 31. pantam.