1.   Šā lēmuma nolūkiem kopējo Savienības finansiālo palīdzību 364,5 miljonu euro apjomā saskaņā ar 11. EAF, kā noteikts Iekšējā nolīgumā, ar ko izveido 11. EAF, septiņu gadu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim sadala šādi:

2.   Pēc 2020. gada 31. decembra līdzekļus no 11. EAF vairs nepiešķir, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu nenolemj citādi.

3.   Ja 1. punktā paredzētie līdzekļi ir iztērēti pirms šā lēmuma termiņa beigām, Padome veic vajadzīgos pasākumus.

1.   EIB:

2.   Finansējumu no EIB līdzekļiem piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem un nosacījumiem:

3.   Saistībā ar tādiem ieguldījumiem valsts sektora uzņēmumos, kurus EIB ir finansējusi no saviem līdzekļiem, no attiecīgās AZT var pieprasīt sniegt konkrētas, ar projektu saistītas garantijas vai saistības.

1.   Attiecīgā AZT saistībā ar šim lēmumam atbilstošām darbībām, kurām tā ir rakstiski piekritusi:

2.   Šā panta nolūkos “attiecīgās AZT” nozīmē to AZT, kura saņem līdzekļus darbības rezultātā.

1.   Mehānisma līdzekļus cita starpā var izmantot, lai:

2.   Līdzdalība akciju kapitālā parasti attiecas uz nekontrolējošām mazākuma akcijām, un to atlīdzina, pamatojoties uz attiecīgā projekta darbības rezultātiem.

3.   Kvazikapitāla palīdzība var būt avansi akcionāriem, konvertējamas obligācijas, nosacījuma aizdevumi, pakārtoti aizdevumi, dalības aizņēmumi vai citi līdzīgi palīdzības veidi. Šāda palīdzība jo īpaši var izpausties kā:

4.   Samaksu par katru darbību nosaka aizdevuma sniegšanas laikā.

5.   Neatkarīgi no 4. punkta:

6.   Garantiju cenu nosaka tā, lai atspoguļotu apdrošinātos riskus un darbības īpašās iezīmes.

7.   Procentu likmi parastiem aizdevumiem veido standarta procentu likme, ko EIB piemēro salīdzināmiem aizdevumiem ar tādiem pašiem labvēlības un atmaksāšanas termiņa nosacījumiem, un EIB noteikts uzcenojums.

8.   Parastus aizdevumus var izsniegt ar priekšrocību noteikumiem šādos gadījumos:

9.   Galīgā procentu likme aizdevumiem, uz kuriem attiecas 8. punkta a) vai b) apakšpunkts, nekādā gadījumā nevar būt mazāka par 50 % no atsauces likmes.

10.   Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šos izdevīgākos noteikumus, piešķirs, izmantojot Mehānismu, un tie nepārsniedz piešķīruma kopējo summu, ko ieguldījumu finansējumam piešķir Mehānisms un EIB no saviem līdzekļiem.

11.   Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā subsīdijas ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības atbalstam, jo īpaši attiecībā uz AZT finanšu iestādēm.

1.   Mehānisms darbojas visās ekonomikas nozarēs un atbalsta privātu un komerciāli vadītu publiskā sektora struktūru ieguldījumus, tostarp ieguldījumus ienākumus nesošā ekonomikas un tehnoloģijas infrastruktūrā, kas ir ļoti būtiska privātajam sektoram. Mehānisms:

2.   EIB tiek atlīdzinātas izmaksas, kas tai radušās Mehānisma pārvaldības rezultātā. EIB atlīdzība aptver nemainīgu komponentu, kas sasniedz 0,5 % gadā no sākotnējās dotācijas, un mainīgu komponentu līdz 1,5 % gadā no Mehānisma portfeļa, kas ir ieguldīts projektos AZT. Atlīdzību finansē no Mehānisma.

3.   Beidzoties šā lēmuma termiņam un ja vien Padome nepieņem īpašu lēmumu, kumulatīvos neto atmaksājumus, kas paredzēti Mehānismam, pārnes uz nākamo AZT Finanšu instrumentu.

1.   Ieguldījumu mehānisma darbībām piemēro kontroles un izpildes apstiprināšanas procedūru, kas noteikta EIB statūtos attiecībā uz visām tās darbībām.

2.   Ieguldījumu mehānisma darbības uzrauga ERP saskaņā ar procedūrām, par kurām panākta vienošanās starp Komisiju, EIB un ERP, un jo īpaši saskaņā ar trīspusējo nolīgumu, kas 2003. gada 27. oktobrī noslēgts starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku, tā attiecīgajā grozītajā, papildinātajā vai atjauninātajā redakcijā.

1.   EIB pārstāvjiem, kuri veic darbības saistībā ar šā lēmuma īstenošanu vai īsteno to un dodas uz vietu, kur viņiem jāveic šādi pienākumi, un prom no tās, ir AZT parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

2.   AZT teritorijā EIB oficiālai saziņai un visu tās dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kāds ir piešķirts starptautiskām organizācijām.

3.   EIB oficiālā sarakste un cita oficiālā saziņa netiek cenzēta.

1.   AZT ekonomikas atkarības līmenis no preču eksporta, jo īpaši no lauksaimniecības, zivsaimniecības un ieguves rūpniecības produktu eksporta, ir kritērijs, lai piešķirtu līdzekļus ilgtermiņa attīstībai.

2.   Lai mazinātu eksporta ieņēmumu nestabilitātes kaitīgo ietekmi un nodrošinātu attīstības programmu, ko apdraud ienākumu kritums, uz šā pielikuma 2. un 3. panta pamata var izmantot papildu finansiālu atbalstu no līdzekļiem, kas ieplānoti valsts ilgtermiņa attīstībai.

1.   Tiesības saņemt papildu līdzekļus nosaka šādi kritēriji:

2.   Tiesības saņemt papildu atbalstu ir ne vairāk kā četrus gadus pēc kārtas.

3.   Papildu resursus norāda attiecīgās valsts publiskā sektora finanšu pārskatos. Tos izmanto atbilstīgi īstenošanas noteikumiem, kas jānosaka saskaņā ar šā lēmuma 85. pantu. Ar abu Pušu vienošanos resursus var izlietot, lai finansētu valsts budžetā iekļautās programmas. Tomēr daļu no papildu līdzekļiem var rezervēt īpašām nozarēm.

1.   Par izstrādājumiem, kuru izcelsme ir AZT, uzskata šādus izstrādājumus:

2.   Noteiktas izcelsmes izstrādājumus, ko veido materiāli, kuri pilnībā iegūti vai pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti divās vai vairākās AZT, uzskata par tās AZT izcelsmes izstrādājumiem, kurā notikusi pēdējā apstrāde vai pārstrāde.

3.   Lai īstenotu 1. punktu, AZT teritorijas uzskata par vienu teritoriju.

1.   Šādus izstrādājumus uzskata par pilnībā iegūtiem AZT:

2.   Apzīmējums “tās kuģi” un “tās zivju apstrādes kuģi” 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un zivju apstrādes kuģiem, kas atbilst visām šādām prasībām:

3.   Nosacījumi, kas minēti 2. punktā, var būt izpildīti dalībvalstīs vai dažādās AZT. Šajā gadījumā uzskata, ka izstrādājumiem ir tās AZT izcelsme, kurā kuģis vai zivju apstrādes kuģis ir reģistrēts saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu.

1.   Neskarot šā pielikuma 5. un 6. pantu, izstrādājumus, kuri nav pilnībā iegūti AZT šā pielikuma 3. panta nozīmē, uzskata par izstrādājumiem ar izcelsmi šajā AZT, ja attiecībā uz šīm precēm ir izpildīti II papildinājuma sarakstā minētie nosacījumi.

2.   Ja izstrādājumu, kas kādā AZT ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar 1. punktu, pēc tam minētajā AZT pārstrādā un izmanto par materiālu cita izstrādājuma ražošanai, nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas varētu būt izmantoti tā ražošanā, netiek ņemti vērā.

3.   Attiecībā uz katru izstrādājumu nosaka, vai ir izpildītas 1. punkta prasības.

Tomēr, ja attiecīgais noteikums pamatojas uz atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, tad, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas kursa svārstības, nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību var aprēķināt, pamatojoties uz vidējo lielumu, kā noteikts 4. punktā.

4.   Gadījumā, kas minēts 3. punkta otrajā daļā, izstrādājuma vidējo ražotāja cenu un izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību attiecīgi aprēķina, pamatojoties uz visu iepriekšējā finanšu gadā pārdoto izstrādājumu ražotāja cenu summu un visu iepriekšējā finanšu gadā izstrādājumu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības summu, kā noteikts eksportētājā valstī, vai, ja nav pieejami skaitļi par pilnu finanšu gadu, īsākā laikposmā, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem.

5.   Eksportētāji, kas izvēlējušies aprēķinus, kuru pamatā ir vidējais lielums, konsekventi piemēro šo metodi gadā, kas seko atsauces finanšu gadam, vai – vajadzības gadījumā – gadā, kas seko īsākam laikposmam, kurš izmantots par atsauci. Viņi var pārtraukt piemērot šo metodi, ja noteiktā finanšu gadā vai īsākā reprezentatīvā laikposmā, kas nav īsāks par trim mēnešiem, viņi konstatē, ka vairs nepastāv izmaksu un valūtas kursa svārstības, kas pamatoja šādas metodes izmantojumu.

6.   Vidējos lielumus, kas minēti 4. punktā, izmanto par ražotāja cenām un attiecīgi nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, lai pārbaudītu atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam.

1.   Neskarot 3. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas šā pielikuma 4. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, izstrādājumam piešķirot noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, uzskata šādas darbības:

2.   Lai piemērotu 1. punktu, darbības uzskata par vienkāršām, ja to veikšanai nav vajadzīgas ne īpašas prasmes, ne šādu darbību veikšanai īpaši ražotas vai uzstādītas mašīnas, aparāti vai ierīces.

3.   Nosakot, vai ar izstrādājumu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības ir uzskatāmas par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, ņem vērā visas darbības, kas veiktas AZT ar attiecīgo izstrādājumu.

1.   Atkāpjoties no šā pielikuma 4. panta un ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar II papildinājuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav jāizmanto attiecīgā izstrādājuma ražošanai, tomēr var izmantot tad, ja to kopējā vērtība vai konstatētais neto svars izstrādājumā nepārsniedz:

2.   Saskaņā ar 1. punktu nav pieļaujams, ka tiek pārsniegts maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu saturs procentos, kā norādīts II papildinājuma sarakstā izklāstītajos noteikumos.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas pilnībā iegūti AZT šā pielikuma 3. panta nozīmē. Tomēr, neskarot šā pielikuma 5. pantu un 11. panta 2. punktu, minētajos punktos paredzēto pielaidi tomēr piemēro visu to materiālu summai, kuri izmantoti izstrādājuma ražošanā un par kuriem I papildinājuma sarakstā minētais noteikums attiecībā uz šādu izstrādājumu paredz, ka šiem materiāliem jābūt pilnībā iegūtiem.

1.   Neskarot šā pielikuma 2. pantu, Savienības izcelsmes materiālus uzskata par AZT izcelsmes materiāliem, ja tie iekļauti tur iegūtā izstrādājumā, ar nosacījumu, ka tiem ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz 5. panta 1. punktā minētās darbības.

2.   Neskarot šā pielikuma 2. pantu, Savienībā veiktu apstrādi vai pārstrādi uzskata par veiktu AZT, ja materiāli pēc tam tiek tur apstrādāti vai pārstrādāti vairāk, nekā šā pielikuma 5. panta 1. punktā minētajās darbībās.

3.   Šajā pantā paredzētās kumulācijas nolūkos materiālu izcelsmi nosaka saskaņā ar šo pielikumu.

1.   Neskarot šā pielikuma 2. pantu, EPN valstu izcelsmes materiālus uzskata par AZT izcelsmes materiāliem, ja tie iekļauti tur iegūtā izstrādājumā, ar nosacījumu, ka tiem ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz šā pielikuma 5. panta 1. punktā minētās darbības.

2.   Neskarot šā pielikuma 2. pantu, EPN valstīs veiktu apstrādi vai pārstrādi uzskata par veiktu AZT, ja materiāli pēc tam tiek tur apstrādāti vai pārstrādāti vairāk nekā šā pielikuma 5. panta 1. punktā minētajās darbībās.

3.   Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkos EPN valsts izcelsmes materiālu izcelsmi nosaka atbilstoši izcelsmes noteikumiem, kas piemērojami attiecīgajam EPN, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par izcelsmes apliecinājumiem un administratīvo sadarbību.

Šajā pantā paredzēto kumulāciju nepiemēro:

4.   Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot vienīgi, ja:

5.   Ja EPN valstis pirms šā lēmuma stāšanās spēkā ir jau izpildījušas 4. punkta prasības, jauna apņemšanās nav vajadzīga.

1.   Neskarot šā pielikuma 2. pantu, šā panta 2. punktā noteikto zemju un teritoriju izcelsmes materiālus uzskata par AZT izcelsmes materiāliem, ja tie iekļauti tur iegūtā izstrādājumā, ar nosacījumu, ka tiem ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz šā pielikuma 5. panta 1. punktā minētās darbības.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā materiālu izcelsme ir zemē vai teritorijā:

3.   Attiecīgo zemju vai teritoriju materiālu izcelsmi nosaka atbilstoši izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 978/2012 33. pantu, un atbilstoši šā pielikuma 32. vai 41. pantam.

4.   Šajā punktā paredzēto kumulāciju nepiemēro:

5.   Šā panta 1. punktā paredzēto kumulāciju var piemērot vienīgi tad, ja:

6.   Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicē datumu, kurā drīkst piemērot šajā pantā paredzēto kumulāciju ar šajā pantā minētajām zemēm vai teritorijām, kas ir izpildījušas vajadzīgos nosacījumus.

1.   Pēc AZT pieprasījuma Komisija var atļaut izcelsmes kumulāciju starp AZT un valsti, ar kuru Savienībai ir spēkā esošs brīvās tirdzniecības nolīgums saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Ņemot vērā risku, ka varētu tikt apieti tirdzniecības pasākumi, un kumulācijā izmantojamo materiālu konkrētās īpatnības, Komisija var paredzēt papildu nosacījumus kumulācijas lūgumu izpildei.

2.   Šā panta 1. punkta pirmajā apakšpunktā minēto pieprasījumu adresē Komisijai rakstveidā. Tajā norāda attiecīgo trešo valsti vai valstis, iekļauj to materiālu sarakstu, uz kuriem attiecas kumulācija, un tam pievieno pierādījumu, ka izpildīti šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

3.   Izmantoto materiālu izcelsmi un dokumentāro izcelsmes pierādījumu nosaka saskaņā ar attiecīgajā brīvās tirdzniecības nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Uz Savienību eksportējamo izstrādājumu izcelsmi nosaka saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem.

4.   Lai iegūtais izstrādājums saņemtu noteiktas izcelsmes statusu, materiāliem, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuri AZT ir izmantoti uz Savienību eksportējamā izstrādājuma ražošanā, nav jāveic pietiekama apstrāde vai pārstrāde ar nosacījumu, ka attiecīgajā AZT veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šā pielikuma 5. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

5.   Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicē datumu, kurā stājas spēkā paplašinātā kumulācija, minētajā kumulācijā iesaistīto partnervalsti, ar kuru Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu, piemērojamos nosacījumus un sarakstu ar materiāliem, uz kuriem attiecas kumulācija.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, ar kuriem piešķir šā panta 1. punktā minēto kumulāciju. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šā pielikuma 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Kvalifikācijas vienība šā pielikuma noteikumu piemērošanai ir konkrētais izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot pēc harmonizētās sistēmas.

2.   Ja sūtījumā ir vairāki vienādi izstrādājumi, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šā pielikuma noteikumus, katru izstrādājumu ņem vērā atsevišķi.

3.   Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārējo noteikumu klasifikācijas nolūkiem iepakojumu uzskata par izstrādājuma daļu, tad iepakojumu ņem vērā, lai noteiktu izcelsmi.

1.   Ja izstrādājuma apstrādē vai pārstrādē ir izmantoti gan noteiktas, gan nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli, dalībvalstu muitas iestādes pēc uzņēmēju rakstiska pieprasījuma var atļaut materiālu pārvaldību Savienībā, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi turpmākam eksportam uz AZT divpusējas kumulācijas ietvaros, un šie materiāli nav jāglabā dažādos krājumos.

2.   Dalībvalstu muitas iestādes var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par piemērotiem.

Atļauju piešķir tikai tad, ja, izmantojot 3. punktā minēto metodi, jebkurā laikā var nodrošināt, ka to izstrādājumu skaits, kurus var uzskatīt par “Savienības izcelsmes izstrādājumiem”, ir tāds pats, kādu būtu varēts iegūt, izmantojot krājumu fizisku nošķiršanu.

Ja atļauja piešķirta, metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz Savienībā piemērojamajiem vispārējiem grāmatvedības uzskaites principiem.

3.   Šā panta 2. punktā minētās metodes izmantotājs sagatavo izcelsmes pierādījumu vai – kamēr nepiemēro reģistrēto eksportētāju sistēmu – tā pieprasījumu tam izstrādājumu daudzumam, kurus var uzskatīt par Savienības izcelsmes izstrādājumiem. Pēc dalībvalstu muitas iestāžu pieprasījuma saņēmējs sniedz paskaidrojumu par to, kā šis daudzums tiek pārvaldīts.

4.   Dalībvalstu muitas iestādes uzrauga 1. punktā minētās atļaujas izmantošanu.

Tās var atcelt atļauju šādos gadījumos:

1.   Komisija pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts vai AZT pieprasījuma var piešķirt AZT pagaidu atkāpi no šā pielikuma noteikumiem jebkurā no šādiem gadījumiem:

2.   Šā panta 1. punktā minēto pieprasījumu adresē Komisijai rakstveidā, izmantojot X papildinājumā iekļauto veidlapu. Tajā norāda pieprasījuma iemeslus un pievieno attiecīgus pamatojošos dokumentus.

3.   Pārbaudot pieprasījumus, īpaši ņem vērā:

4.   Komisija sniedz pozitīvu atbildi uz visiem pieprasījumiem, kas ir pienācīgi pamatoti saskaņā ar šo pantu un nevar radīt būtisku kaitējumu izveidotai Savienības nozarei.

5.   Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lēmumu pieņem cik ātri vien iespējams, un pieņem savu nostāju 95 darbdienās, sākot no dienas, kad saņemts pilnīgs pieteikums.

6.   Pagaidu atkāpi piemēro ne ilgāk par laiku, kamēr pastāv to iekšējo vai ārējo faktoru ietekme, kuru dēļ atkāpe ir noteikta, vai tik ilgu laiku, kas AZT vajadzīgs, lai panāktu atbilstību noteikumiem vai izpildītu saistībā ar atkāpi noteiktos mērķus, ņemot vērā attiecīgās AZT konkrēto situāciju un tās grūtības.

7.   Ja atkāpe ir piešķirta, ir jāizpilda visas prasības, kas noteiktas attiecībā uz informācijas iesniegšanu Komisijai par atkāpes izmantošanu un to daudzumu pārvaldību, par kuriem atkāpe tika piešķirta.

8.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, ar kuriem piešķir šā panta 1. punktā minēto pagaidu atkāpi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šā pielikuma 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Izņemot šā pielikuma 7.–10. pantā paredzētos gadījumus, AZT nepārtraukti izpilda šajā pielikumā izklāstītos nosacījumus noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai.

2.   Ja no AZT uz citu valsti eksportētus noteiktas izcelsmes izstrādājumus ieved atpakaļ, tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka:

1.   Izstrādājumi, kas deklarēti brīvai apgrozībai Savienībā, ir tie paši izstrādājumi, kas eksportēti no tās AZT, kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Tie nedrīkst būt nekādā veidā pārveidoti, pārstrādāti, ar tiem nedrīkst veikt nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, kamēr tie nav deklarēti brīvā apgrozībai. Izstrādājumus vai sūtījumus var ievietot noliktavā un sūtījumus var sadalīt, ja par to atbild eksportētājs vai turpmākais preču turētājs un izstrādājumi paliek tranzītvalstī vai tranzītvalstīs muitas uzraudzībā.

2.   Uzskata, ka 1. punkta nosacījumi ir izpildīti, ja vien muitas iestādēm nav pamata uzskatīt pretējo; šādos gadījumos muitas iestādes var pieprasīt, lai deklarants iesniedz pierādījumus par atbilstību, ko var izdarīt ar dažādiem līdzekļiem, ieskaitot līguma pārvadājumu dokumentus, piemēram, konosamentus vai faktisku vai konkrētu pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkuru ar pašām precēm saistītu pierādījumu.

3.   Kad piemēro kumulāciju saskaņā ar šā pielikuma 7.–10. pantu, šā panta 1. un 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

1.   Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kurus no AZT nosūta izstādīšanai valstī, kas nav AZT, EPN valsts vai dalībvalsts, un kurus pēc izstādes pārdod ievešanai Savienībā, ievešanas brīdī attiecina lēmuma noteikumus ar nosacījumu, ja muitas iestādēm var pierādīt, ka:

2.   Saskaņā ar šā pielikuma IV sadaļas noteikumiem jāizdod vai jāsagatavo izcelsmes apliecinājums, un saskaņā ar minētajā valstī piemērojamām procedūrām tas jāiesniedz importētājvalsts muitas dienestiem. Tajā jānorāda izstādes nosaukums un adrese. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstrādājumu izstādīšanas nosacījumiem.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu ražojumus.

1.   Lai piemērotu šā pielikuma 26., 31., 43. un 46. pantu gadījumos, kad faktūrrēķini par izstrādājumiem nav sastādīti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas dalībvalstu valūtā, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.

2.   Uz sūtījumu 26., 31., 43. un 44. pants attiecas, atsaucoties uz valūtu, kurā faktūrrēķins ir izrakstīts.

3.   Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz katra gada 15. oktobrim paziņo Komisijai, un tās stājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Komisija paziņo attiecīgās summas visām attiecīgajām valstīm.

4.   Dalībvalsts var noapaļot uz augšu vai leju summu, kas iegūta pēc euro izteiktas summas konvertācijas savas valsts valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas vairāk par pieciem procentiem. Dalībvalsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgadējo korekciju, konvertācijas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 procentiem. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertācijas rezultātā šī līdzvērtīgā summa samazinātos.

5.   Komisija pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts vai AZT lūguma pārskata summas, kas izteiktas euro, un šo summu atbilstošās vērtības konkrētu dalībvalstu valūtās. Veicot šo pārskatīšanu, Komisija ievēro vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šajā nolūkā tā var nolemt mainīt euro izteiktās summas.

1.   Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas AZT muitas iestādes pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2.   Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir iekļauti III un IV papildinājumā. Šīs veidlapas aizpilda saskaņā ar šo pielikumu. Ja tās raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Izstrādājumu apraksts jāsniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja aile nav aizpildīta pilnībā, zem pēdējās apraksta rindas pār visu tukšo laukumu jāievelk horizontāla līnija.

3.   Eksportētājam, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājas AZT muitas iestāžu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā pielikuma prasībām.

4.   Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniedz eksportētājas AZT muitas iestādes, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par AZT, Savienības vai EPN valstu izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst citām šā pielikuma prasībām.

5.   Izdevējas muitas iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā pielikuma prasībām. Šajā nolūkā tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru uzskata par atbilstīgu. Muitas dienesti, kas izsniedz sertifikātu, arī nodrošina, ka ir pareizi aizpildītas 2. punktā minētās veidlapas. Jo īpaši tās pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

6.   Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izsniegšanas datumu norāda sertifikāta 11. ailē.

7.   Muitas iestādes eksportētājam izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, tiklīdz ir faktiski veikts vai nodrošināts eksports.

1.   Neskarot 22. pantu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc to izstrādājumu eksporta, uz kuriem šis sertifikāts attiecas, ja:

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanai eksportētājam pieteikumā jānorāda to ražojumu eksportēšanas vieta un diena, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemesli.

3.   Muitas iestādes pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku tikai pēc tam, kad tās ir pārbaudījušas, vai eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.

4.   Ar atpakaļejošu spēku izdotie pārvadājumu sertifikāti EUR.1 jāvizē ar šādām frāzēm pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes” (7. aile):

5.   Šā panta 4. punktā minēto vīzu iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

1.   Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, pazaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties muitas dienestos, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz šo dienestu rīcībā esošiem eksportēšanas dokumentiem.

2.   Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikātu vizē ailē “Piezīmes” (7. aile) ar šādu vārdu:

“DUPLICATE”.

3.   Šā panta 2. punktā minēto vīzu iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta ailē “Piezīmes”.

4.   Dublikāts, kurā jānorāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datums, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR.1 oriģināls.

1.   Izcelsmes deklarāciju, kas minēta šā pielikuma 21. panta b) punktā, var sagatavot:

2.   Izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par AZT, EPN valsts vai Savienības izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst citām šā pielikuma prasībām.

3.   Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājvalsts muitas iestāžu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā pielikuma prasībām.

4.   Eksportētājs izcelsmes deklarāciju sagatavo, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz faktūrrēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts ir iekļauts VI papildinājumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājvalsts vai teritorijas tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem.

5.   Izcelsmes deklarācijās eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr eksportētājam, kas atzīts šā pielikuma 27. panta nozīmē, šādas deklarācijas nav jāparaksta, ja viņš iesniedz eksportētājvalsts muitas iestādēm rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par jebkuru izcelsmes deklarāciju ar norādi uz viņu, it kā viņš pats to būtu pašrocīgi parakstījis.

6.   Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos izstrādājumus eksportē, vai pēc eksportēšanas ar nosacījumu, ka importētājvalstī šo deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo deklarācijā minēto izstrādājumu importēšanas.

1.   Eksportētājas valsts muitas iestādes var atļaut jebkuram eksportētājam sagatavot izcelsmes deklarācijas neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājs, kurš pieprasa šādu atļauju, sniedz muitas iestādēm visas garantijas, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā pielikuma prasībām.

2.   Muitas iestādes var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.

3.   Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, kas jānorāda izcelsmes deklarācijā.

4.   Muitas iestādes kontrolē atzīta eksportētāja atļaujas izmantošanu.

5.   Muitas iestādes var atņemt atļauju jebkurā laikā. Muitas iestādes to dara tad, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto atļauju.

1.   Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājvalstī, un minētajā termiņā tas jāiesniedz importētājvalsts muitas iestādēm.

2.   Izcelsmes apliecinājumus, kas ir iesniegti importētājvalsts muitas iestādēm pēc 1. punktā noteiktā termiņa beigām, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālu režīmu, ja šie dokumenti netika iesniegti līdz termiņa beigām ārkārtas iemeslu dēļ.

3.   Citos novēlotas iesniegšanas gadījumos importētājvalsts muitas iestādes izcelsmes apliecinājumu var pieņemt, ja izstrādājumi iesniegti pirms minētā termiņa.

1.   Izstrādājumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, nepieprasot izcelsmes apliecinājumu, ar nosacījumu, ka šos izstrādājumus neimportē tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā pielikuma prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Ja izstrādājumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.

2.   Imports, ko veic neregulāri un kuru veido tikai izstrādājumi, kurus izmanto saņēmēji, ceļotāji vai viņu ģimenes locekļi personīgām vajadzībām, neuzskata par importu, kas paredzēts tirdzniecībai, ja no izstrādājumu klāsta un daudzuma ir acīm redzams, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3.   Turklāt šo izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 500 sīkpaku gadījumā vai EUR 1 200 ceļotāju personīgās bagāžas gadījumā.

1.   Šā pielikuma 2. panta 2. punkta un 7. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā sniedz pierādījumus noteiktas izcelsmes statusam šā pielikuma nozīmē par materiāliem no citām AZT vai Savienības, iesniedzot pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmes deklarāciju vai piegādātāja deklarāciju, kuru sniedz eksportētājs valstī, no kuras ir materiāli. Piegādātāja deklarācijas paraugs ir iekļauts VII papildinājumā. Ja piegādātāja AZT ir īstenojusi reģistrēto eksportētāju sistēmu, bet turpmākās apstrādes AZT to nav īstenojusi, pierādījumus par izcelsmes statusu var iesniegt, izmantojot paziņojumu par izcelsmi.

2.   Šā pielikuma 2. panta 2. punkta un 7. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā sniedz pierādījumus par apstrādi vai pārstrādi, kas veikta citā AZT vai Savienībā, iesniedzot piegādātāja deklarāciju, kuru sniedz eksportētājs valstī, no kuras ir materiāli. Piegādātāja deklarācijas paraugs ir iekļauts VIII papildinājumā.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas nolūkā piegādātājs atsevišķu piegādātāja deklarāciju katram materiālu sūtījumam ieraksta rēķinā, kas attiecas uz sūtījumu, vai šā rēķina pielikumā vai pavadzīmē, vai citā ar šo sūtījumu saistītā tirdzniecības dokumentā, kas attiecīgos materiālus apraksta pietiekami precīzi, lai būtu iespējams tos identificēt.

Piegādātāja deklarācija var būt uz drukātas veidlapas.

Piegādātāja deklarācijas paraksta ar roku. Tomēr, ja faktūrrēķinu un piegādātāja deklarāciju sagatavo, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, piegādātāja deklarācijas nav obligāti jāparaksta ar roku, ja piegādes sabiedrības atbildīgo darbinieku identificē atbilstoši tās valsts vai teritorijas muitas iestādes prasībām, kurā piegādātāja deklarācijas tika sagatavotas. Minētās muitas iestādes var izstrādāt šā punkta īstenošanas nosacījumus.

Piegādātāja deklarācijas iesniedz eksportētājas AZT atbildīgajā muitas punktā, kam lūdz izdot pārvadājumu sertifikātu EUR.1.

4.   Ja tiek piemērots 8. un 10. pants, tad pierādījumus par noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar atbilstošā Savienības un attiecīgās valsts brīvās tirdzniecības nolīguma noteikumiem sniedz, iesniedzot šajā brīvās tirdzniecības nolīgumā paredzētos izcelsmes apliecinājumus.

5.   Ja tiek piemērots 9. pants, tad pierādījumus noteiktas izcelsmes statusam saskaņā ar Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (4) izklāstītajiem noteikumiem sniedz, iesniedzot šajā regulā paredzētos izcelsmes apliecinājumus.

6.   Gadījumos, kas minēti 1., 2., 4. un 5. punktā, pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē vai izcelsmes deklarācijā vai paziņojumā par izcelsmi attiecīgā gadījumā ir norāde “OCT cumulation”, “EU cumulation”, “EPA cumulation”, “cumulation with GSP country” vai “extended cumulation with country x”, vai “Cumul PTOM”, “Cumul UE”, “cumul avec pays APE”, “cumul avec pays SPG” vai “cumul étendu avec le pays x”.

1.   Eksportētājs, kurš iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 22. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

2.   Eksportētājs, kurš gatavo izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopiju un 26. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

3.   Eksportētājas AZT muitas iestādes, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 22. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu saglabā vismaz trīs gadus.

4.   Importētājvalsts muitas iestādes tām iesniegtos pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un izcelsmes deklarācijas glabā vismaz trīs gadus.

1.   Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kurus iesniedz muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes saistībā ar izstrādājumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments atbilst iesniegtajiem izstrādājumiem.

2.   Izcelsmes apliecinājumu nevar noraidīt acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja tās nerada šaubas par šajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

1.   AZT kompetentās iestādes izveido un vienmēr atjaunina to reģistrēto eksportētāju elektronisku sarakstu, kuri atrodas minētajā teritorijā. Sarakstu nekavējoties atjaunina, ja eksportētājs tiek svītrots no saraksta saskaņā ar šā pielikuma 41. panta 2. punktu.

2.   Sarakstā iekļauj šādu informāciju:

3.   AZT kompetentās iestādes paziņo Komisijai valsts numerācijas sistēmu, kura izmantota izraudzītajiem reģistrētajiem eksportētājiem. Numurs sākas ar ISO valsts kodu (Alpha 2 sistēmā)).

1.   Reģistrētie eksportētāji, kuri vairs neizpilda nosacījumus preču eksportam saskaņā ar šo lēmumu vai kuri vairs neplāno eksportēt šādas preces, informē AZT kompetentās iestādes, kuras nekavējoties svītro tos no minētajā AZT uzturētā reģistrēto eksportētāju saraksta.

2.   Neskarot sodu un sankciju sistēmu, kas ir piemērojama AZT, kurās reģistrētie eksportētāji tīši vai nolaidības dēļ sagatavo vai liek sagatavot paziņojumu par izcelsmi vai jebkuru citu apliecinošu dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, kuras rezultātā preferenciāla tarifa režīma ieguvumus saņem nepelnīti vai negodīgā veidā, AZT kompetentās iestādes svītro eksportētāju no attiecīgajā AZT uzturētā reģistrēto eksportētāju saraksta.

3.   Neskarot iespējamo ietekmi, kāda konstatētajiem pārkāpumiem varētu būt uz veicamajām pārbaudēm, svītrošanai no reģistrēto eksportētāju saraksta nav atpakaļejoša spēka, proti, tā attiecas tikai uz paziņojumiem, kas sagatavoti pēc svītrošanas datuma.

4.   Eksportētājus, kurus kompetentās iestādes svītrojušas no reģistrēto eksportētāju saraksta saskaņā ar 2. punktu, tikai tad var atkal iekļaut reģistrēto eksportētāju sarakstā, ja tie AZT kompetentajām iestādēm ir pierādījuši, ka viņi ir novērsuši stāvokli, kas izraisīja viņu svītrošanu no saraksta.

1.   Eksportētāji neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav reģistrēti, izpilda šādus pienākumus:

2.   Saraksti, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā, var būt elektroniski, bet tie nodrošina eksportēto izstrādājumu ražošanā izmantoto materiālu izsekojamību un noteiktas izcelsmes statusa apstiprinājumu.

3.   Pienākumi, kas izklāstīti 1. un 2. punktā, attiecas arī uz piegādātājiem, kas nodrošina eksportētājus ar piegādātāju deklarācijām, kas apliecina viņu piegādāto preču noteiktas izcelsmes statusu.

1.   Paziņojumu par izcelsmi eksportētājs sagatavo tad, kad eksportē izstrādājumus, uz kuriem tas attiecas, ja attiecīgās preces var uzskatīt par AZT izcelsmes precēm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, izņēmuma kārtā paziņojumu par izcelsmi var sagatavot pēc eksporta veikšanas (“retrospektīvs paziņojums”) ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā divus gadus pēc eksporta tas uzrādīts dalībvalstī, kurā preces deklarētas laišanai brīvā apgrozībā. Ja sūtījuma sadalīšana notiek saskaņā ar šā pielikuma 18. pantu, paziņojumu par izcelsmi var sagatavot arī retrospektīvi.

3.   Eksportētājs iesniedz savam klientam Savienībā paziņojumu par izcelsmi, kurā iekļauta XII papildinājumā norādītā informācija. Paziņojumu par izcelsmi sagatavo vai nu angļu, vai franču valodā.

To var sagatavot jebkurā komercdokumentā, kas ļauj apzināt attiecīgo eksportētāju un iesaistītās preces.

4.   Ja piemēro kumulāciju saskaņā ar šā pielikuma 2. un 7. pantu, tā izstrādājuma eksportētājs, kura ražošanā ir izmantoti AZT vai Savienības izcelsmes materiāli, paļaujas uz piegādātāja sagatavoto paziņojumu par izcelsmi. Ja piegādātājs veic uzņēmējdarbību AZT, kas vēl nav īstenojusi reģistrēto eksportētāju sistēmu, eksportētājs turpmākās apstrādes AZT var paļauties arī uz pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmes deklarāciju vai piegādātāja deklarāciju.

5.   Šādos gadījumos eksportētāja sagatavotajā paziņojumā par izcelsmi ir attiecīgi norāde “EU cumulation”, “OCT cumulation” vai “Cumul UE”, “cumul PTOM”.

6.   Ja piemēro šā pielikuma 8. un 10. pantu, pierādījumus par izcelsmes statusu saskaņā ar atbilstošā Savienības un attiecīgās valsts brīvās tirdzniecības nolīguma noteikumiem sniedz, balstoties uz izcelsmes apliecinājumiem, kas izriet no attiecīgā brīvās tirdzniecības nolīguma.

Šajā gadījumā eksportētāja sagatavotajā paziņojumā par izcelsmi ir norāde “cumulation with EPA country” vai “extended cumulation with country x”, vai “cumul avec pays APE”, vai “cumul étendu avec le pays x”.

7.   Ja piemēro kumulāciju atbilstoši šā pielikuma 9. pantam, tad noteiktas izcelsmes statusa pierādījumus, kas ir paredzēti saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 2454/93 izklāstītajiem noteikumiem sniedz, iesniedzot šajā regulā paredzētos izcelsmes apliecinājumus.

Šajā gadījumā eksportētāja sagatavotajā paziņojumā par izcelsmi ir norāde “cumulation with GSP country” vai “cumul avec pays SPG”.

1.   Paziņojumu par izcelsmi sagatavo katram sūtījumam.

2.   Paziņojums par izcelsmi ir derīgs divpadsmit mēnešus no datuma, kad to sagatavojis eksportētājs.

3.   Viens paziņojums par izcelsmi var attiekties uz vairākiem sūtījumiem, ja preces atbilst šādiem nosacījumiem:

1.   Muitas deklarācijā par preču laišanu brīvā apgrozībā iekļauj atsauci uz paziņojumu par izcelsmi. Paziņojumu par izcelsmi glabā muitas iestāžu rīcībā, kuras var pieprasīt tā iesniegšanu, lai pārbaudītu deklarāciju. Minētās iestādes var arī pieprasīt tulkojumu attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām.

2.   Ja deklarants pieprasa piemērot šajā lēmumā paredzētos atvieglojumus, bet, ja muitas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā pieņemšanas brīdī viņam nav paziņojuma par izcelsmi, tad minēto deklarāciju uzskata par nepilnīgu Regulas (EEK) Nr. 2454/93 253. panta 1. punkta nozīmē un to atbilstoši apstrādā.

3.   Pirms preču deklarēšanas laišanai brīvā apgrozībā deklarants pienācīgi nodrošina, ka preces atbilst šā pielikuma noteikumiem, jo īpaši pārbaudot:

1.   No pienākuma sagatavot un izstrādāt paziņojumu par izcelsmi atbrīvo šādus izstrādājumus:

2.   Izstrādājumi, kas minēti 1. punktā, atbilst šādiem nosacījumiem:

3.   Lai piemērotu 2. punkta a) apakšpunktu, importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1.   Ja atklāj nelielu neatbilstību starp paziņojumā par izcelsmi iekļauto informāciju un informāciju dokumentos, kas iesniegti muitas iestādēm, lai nokārtotu formalitātes izstrādājumu importam, tad paziņojums par izcelsmi ipso facto nezaudē spēku, ja noteiktajā kārtībā ir konstatēts, ka minētais dokuments atbilst attiecīgajiem izstrādājumiem.

2.   Paziņojumu par izcelsmi nevar noraidīt acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja tās nerada šaubas par minētajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

1.   Procedūru, kas minēta šā pielikuma 42. panta 3. punktā, piemēro dalībvalstu muitas iestāžu noteiktajam laikposmam.

2.   Importa dalībvalstu muitas iestādes, kas uzrauga preču secīgu laišanu brīvā apgrozībā, pārbauda, vai secīgie sūtījumi ir daļa no izjauktiem vai nesaliktiem izstrādājumiem, par kuriem sagatavots paziņojums par izcelsmi.

1.   Ja izstrādājumi vēl nav laisti brīvā apgrozībā, paziņojumu par izcelsmi var aizstāt ar vienu vai vairākiem aizstājējpaziņojumiem par izcelsmi, kurus sagatavojis preču turētājs, lai visus vai dažus izstrādājumus nosūtītu uz kādu citu vietu Savienības muitas teritorijā. Lai sagatavotu aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, preču turētājiem nav jābūt reģistrētiem eksportētājiem.

2.   Ja paziņojums par izcelsmi ir aizstāts, paziņojuma par izcelsmi oriģinālā ir šāda informācija:

Paziņojuma par izcelsmi oriģinālu atkarībā no konkrētā gadījuma marķē ar vārdu “Replaced” vai “Remplacée”.

3.   Aizstājējpaziņojumā par izcelsmi norāda šādu informāciju:

Persona, kas sagatavo aizstājējpaziņojumu par izcelsmi, var pievienot aizstājējpaziņojumam par izcelsmi sākotnējā paziņojuma par izcelsmi kopiju.

4.   Paziņojumiem, ar kuriem aizstāj paziņojumus par izcelsmi, kuri paši ir aizstājējpaziņojumi par izcelsmi, 1., 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

5.   Paziņojumiem, ar kuriem aizstāj paziņojumus par izcelsmi pēc sūtījuma sadalīšanas, kas veikta saskaņā ar šā pielikuma 18. pantu, 1., 2. un 3. pantu piemēro mutatis mutandis.

1.   Ja muitas iestādēm ir šaubas par izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, deklarācijā iekļautās izcelsmes norādes pareizības vai šā pielikuma 18. pantā paredzēto nosacījumu izpildes pārbaudei tās var pieprasīt, lai saprātīgā laikposmā, kuru tās nosaka, deklarants uzrāda jebkuru pieejamu pierādījumu.

2.   Muitas iestādes var pārtraukt preferenciālā tarifa pasākuma piemērošanu uz laiku, kamēr notiek šā pielikuma 64. pantā izklāstītā pārbaudes procedūra, ja:

3.   Kamēr tiek gaidīta vai nu 1. punktā minētā informācija, kas pieprasīta deklarantam, vai arī 2. punktā minētās pārbaudes procedūras rezultāti, importētājam piedāvā laist izstrādājumus apgrozībā, ja tiek veikti visi piesardzības pasākumi, ko uzskata par nepieciešamiem.

1.   Importa dalībvalsts muitas iestādes noraida iespēju izmantot šajā lēmumā paredzētos atvieglojumus un to pienākums nav pieprasīt papildu pierādījumus vai nosūtīt AZT pārbaudes pieprasījumu, ja:

2.   Importa dalībvalsts muitas iestādes noraida iespēju izmantot šajā lēmumā paredzētos atvieglojumus pēc tam, kad tās ir adresējušas AZT kompetentajām iestādēm pārbaudes pieprasījumu šā pielikuma 60. panta nozīmē, ja importa dalībvalsts muitas iestādes(-ēm):

1.   Lai nodrošinātu pareizu preferenciālā režīma piemērošanu, AZT apņemas:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā sadarbība aptver:

3.   AZT līdz 2015. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai oficiālu apņemšanos, lai izpildītu 1. punkta prasības.

1.   Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) AZT sarakstu un datumu, no kura tiek uzskatīts, ka tās izpilda šā pielikuma 51. un 54. pantā vai 57. pantā minētos nosacījumus. Komisija atjauno šo sarakstu, ja kāda jauna AZT izpilda šos nosacījumus.

2.   Izstrādājumiem, kuru izcelsme ir AZT šā pielikuma izpratnē, laižot tos brīvā apgrozībā Savienībā, piemēro tarifa preferenciālo režīmu tikai ar nosacījumu, ja tie ir eksportēti 1. punktā minētajā sarakstā norādītajā datumā vai pēc tā.

3.   Uzskata, ka AZT atbilst šā pielikuma 51. un 54. panta vai 57. panta nosacījumiem datumā, kurā tā:

4.   Lai īstenotu šā pielikuma IV sadaļas 3. iedaļu un V sadaļas 3. iedaļu, AZT ne vēlāk kā trīs mēnešus, pirms to teritorijā faktiski piemēro reģistrēto eksportētāju sistēmu, iesniedz Komisijai šā pielikuma 57. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

1.   AZT paziņo Komisijai to iestāžu nosaukumus un adreses, kuras atrodas to teritorijā un kuras:

2.   AZT nosūta Komisijai izmantoto zīmogu nospiedumu paraugus.

3.   AZT nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas paziņota saskaņā ar 1. un 2. punktu.

4.   Komisija šo informāciju nosūta dalībvalstu muitas iestādēm.

1.   Turpmākas izcelsmes apliecinājumu pārbaudes veic izlases veidā vai vienmēr, kad importētājvalsts muitas iestādēm ir radušās pamatotas bažas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šajā pielikumā minēto prasību izpildi.

2.   Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkā importētājvalsts muitas iestādes atdod atpakaļ eksportētājvalsts vai eksportētājteritorijas muitas iestādēm pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un faktūrrēķinu (ja tāds ir iesniegts), izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes iemeslus. Lai atbalstītu pieprasītās pārbaudes veikšanu, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza.

3.   Pārbaudi veic eksportētājvalsts vai eksportētājteritorijas muitas iestādes. Šajā nolūkā tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru uzskata par atbilstīgu.

4.   Ja importētājvalsts muitas iestādes nolemj pārtraukt preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajiem izstrādājumiem, kamēr tiek saņemti pārbaudes rezultāti, importētājam piedāvā izstrādājumu izlaišanu, ievērojot jebkurus piesardzības pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem.

5.   Muitas iestādes, kas lūdz veikt pārbaudi, pēc iespējas ātrāk tiek informētas par šīs pārbaudes rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri jānorāda, vai dokumenti ir autentiski, vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par AZT, Savienības vai EPN valsts izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst citām šā pielikuma prasībām.

6.   Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasīšanas dienas nav saņemta atbilde vai arī ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājuma patieso izcelsmi, tās muitas iestādes, kuras iesniedza prasību (izņemot ārkārtas apstākļos), noraida tiesības uz preferenciālu režīmu.

1.   Piegādātāja deklarācijas pārbaudi var veikt izlases veidā vai gadījumos, kad importētājvalsts vai importētājteritorijas muitas iestādēm ir pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai par informācijas precizitāti vai pilnīgumu attiecībā uz attiecīgo materiālu patieso izcelsmi.

2.   Muitas iestādes, kurām ir iesniegta piegādātāja deklarācija, var pieprasīt tās valsts vai teritorijas muitas iestādēm, kurā deklarācija tika sagatavota, izdot informācijas sertifikātu, kura paraugs ir iekļauts IX papildinājumā. Vai arī muitas iestādes, kurām ir iesniegta piegādātāja deklarācija, var pieprasīt eksportētājam uzrādīt informācijas sertifikātu, ko izdevušas tās valsts vai teritorijas muitas iestādes, kurā deklarācija tika sagatavota.

Iestāde, kas izdevusi informācijas sertifikāta kopiju, saglabā to vismaz trīs gadus.

3.   Muitas iestādes, kas pieprasa pārbaudi, cik iespējams drīz tiek informētas par pārbaudes rezultātiem. Pārbaudes rezultātiem skaidri jānorāda, vai deklarācija par materiālu statusu ir pareiza.

4.   Pārbaudes nolūkā piegādātāji vismaz trīs gadus saglabā deklarācijas dokumenta kopiju un visus vajadzīgos pierādījumus, kas apliecina materiālu patieso statusu.

5.   Muitas iestādes valstī vai teritorijā, kurā sagatavota piegādātāja deklarācija, ir tiesīgas pieprasīt jebkādu pierādījumu vai veikt jebkādu pārbaudi, ko tās uzskata par piemērotu, lai pārbaudītu katras piegādātāja deklarācijas pareizību.

6.   Pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kas izdoti vai sagatavoti uz nepareizas piegādātāja deklarācijas pamata, uzskata par spēkā neesošiem.

1.   AZT paziņo Komisijai to iestāžu nosaukumus un adreses, kuras atrodas to teritorijā un kuras:

2.   AZT nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas paziņota saskaņā ar 1. un 2. punktu.

3.   Komisija šo informāciju nosūta dalībvalstu muitas iestādēm.

1.   Komisija izveido reģistrēto eksportētāju elektronisku datubāzi, pamatojoties uz AZT valdības iestāžu un dalībvalstu muitas iestāžu sniegto informāciju.

2.   Tikai Komisijai ir piekļuve datubāzei un tajā iekļautajiem datiem. Šā panta 1. punktā minētās iestādes nodrošina, ka Komisijai paziņotie dati tiek atjaunināti, ir pilnīgi un precīzi.

3.   Šā panta šā panta 1. punktā minētajā datubāzē apstrādātos datus publicē internetā, izņemot konfidenciālu informāciju, kas iekļauta šā pielikuma 28. pantā minētā pieteikuma par reģistrēta eksportētāja statusa saņemšanu 2. un 3. ailē.

4.   Personas datus, kurus apstrādā 1. punktā minētajā datubāzē, nosūta vai dara pieejamus trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām tikai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (5) 9. pantu.

5.   Šis lēmums nekādā veidā neskar fizisku personu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktu noteikumiem un jo īpaši nekādā veidā negroza ne dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (6), ne Savienības iestāžu un struktūru pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi, ko tās savu pienākumu pildīšanas ietvaros veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

6.   Eksportētāju identitāti un reģistrācijas datus, kurus veido XI papildinājuma 1. un 3. punktā (saistībā ar darbību aprakstu) un 4. un 5. punktā uzskaitītais datu kopums, Komisija publicē internetā tikai tad, ja attiecīgie eksportētāji iepriekš brīvprātīgi devuši īpašu rakstisku piekrišanu, kas balstīta uz informētību.

7.   Eksportētājiem sniedz Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. pantā izklāstīto informāciju.

8.   Personu tiesības attiecībā uz viņu reģistrācijas datiem, kas minēti XI papildinājumā un kurus apstrādā valstu datubāzēs, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura uzglabā viņu personas datus, īstenojot Direktīvu 95/46/EK.

9.   Personu tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi centrālajā datubāzē, kas minēta 1.–4. punktā, īsteno saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

10.   Valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, aktīvi sadarbojas un nodrošina 1.–4. punktā minētās datubāzes saskaņotu uzraudzību.

1.   Lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, AZT kompetentās iestādes veic:

Paplašināta kumulācija saskaņā ar šā pielikuma 10. pantu ir atļauta tikai tad, ja valsts, ar kuru Savienībai ir spēkā esošs brīvās tirdzniecības nolīgums, ir piekritusi sniegt AZT atbalstu administratīvās sadarbības jomā tādā pašā veidā, kā tā sniegtu šādu atbalstu dalībvalstu muitas iestādēm saskaņā ar attiecīgā brīvās tirdzniecības nolīguma atbilstošajiem noteikumiem.

2.   Kontroles, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, nodrošina to, ka eksportētāji nepārtraukti pilda savus pienākumus. Tās veic, ievērojot starplaikus, kuri noteikti, pamatojoties uz piemērotiem riska analīzes kritērijiem. Šajā nolūkā AZT kompetentās iestādes pieprasa eksportētājiem iesniegt to paziņojumu par izcelsmi kopijas vai sarakstus, kurus tie ir sagatavojuši.

3.   AZT kompetentās iestādes ir tiesīgas pieprasīt pierādījumus un veikt eksportētāju uzskaites pārbaudi, un – vajadzības gadījumā – veikt (tostarp ražotāju telpās) to ražotāju pārbaudi, kuri eksportētāju apgādā, vai veikt jebkādu citu pārbaudi, kuru uzskata par atbilstīgu.

1.   Turpmākas paziņojumu par izcelsmi pārbaudes veic izlases veidā vai vienmēr, kad dalībvalstu muitas iestādēm ir pamatotas bažas par to autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šajā pielikumā minēto prasību izpildi.

Ja dalībvalsts muitas iestādes pieprasa AZT kompetento iestāžu sadarbību, lai pārbaudītu paziņojuma par izcelsmi, izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusa vai abu minēto derīgumu, tās vajadzības gadījumā savā pieprasījumā norāda iemeslus, kāpēc tām ir pamatotas šaubas par paziņojuma par izcelsmi vai izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusa derīgumu.

Pārbaudes pieprasījuma pamatojumam var nosūtīt paziņojuma par izcelsmi kopiju un jebkuru papildu informāciju vai dokumentus, kas norāda, ka minētajā paziņojumā iekļautā informācija ir nepareiza.

Dalībvalsts, kas nosūtījusi pieprasījumu, pārbaudes rezultātu paziņošanai nosaka sešu mēnešu sākotnējo termiņu, sākot no pārbaudes pieprasījuma datuma.

2.   Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta 1. punktā noteiktajā laikposmā vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu izstrādājumu īsto izcelsmi, kompetentajām iestādēm nosūta otru paziņojumu. Šajā paziņojumā tiek noteikts nākamais termiņš, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

1.   Šīs sadaļas III iedaļu un VI sadaļas III iedaļu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz:

2.   Savienības eksportētājus pēc to pieprasījuma dalībvalsts muitas iestāde uzskata par reģistrētiem eksportētājiem šajā lēmumā paredzēto atvieglinājumu izmantošanas nolūkā, ja tie izpilda šādus nosacījumus:

1.   Šā pielikuma noteikumus par izcelsmes pierādījumu izdošanu, izmantošanu un turpmāku pārbaudi piemēro mutatis mutandis izstrādājumiem, kurus eksportē no AZT uz Seūtu un Meliļu, un izstrādājumiem, kurus divpusējai kumulācijai eksportē no Seūtas un Meliļas uz AZT.

2.   Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

3.   Spānijas muitas iestādes ir atbildīgas par šā pielikuma piemērošanu Seūtā un Meliļā.

1.   Izmantojot atkāpi no reģistrēto eksportētāju sistēmas, Komisija var pieņemt lēmumus, ar kuriem pēc 2017. gada 1. janvāra atļauj piemērot šā pielikuma 21.–35. pantu un 54., 55. un 56. pantu eksportam no vienas vai vairākām AZT.

Atkāpi piemēro ne ilgāk par laiku, kas attiecīgajai AZT ir vajadzīgs, lai piemērotu šā pielikuma 38.–50. pantu un 57.–61. pantu.

2.   AZT, kas vēlas izmantot 1. punktā paredzēto atkāpi, iesniedz pieprasījumu Komisijai. Pieprasījumā norāda laiku, kas ir vajadzīgs, lai uzskatītu, ka attiecīgā AZT spēj piemērot šā pielikuma 38.–50. pantu un 57.–61. pantu.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, ar kuriem piešķir 1. punktā minēto pagaidu atkāpi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (7) 5. pantu.

1.   Šo pielikumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.