Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013D0529

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES ( 2013. gada 21. maijs ) par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām

OJ L 165, 18.6.2013, p. 80–97 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 15 Volume 031 P. 279 - 296

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2013/529/oj

18.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/80


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 529/2013/ES

(2013. gada 21. maijs)

par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors Savienībā ir neto piesaistītājs, kas no atmosfēras piesaista tādu siltumnīcefekta gāzu daudzumu, kas ir līdzvērtīgs būtiskai Savienības kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju daļai. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbības izraisa siltumnīcefekta gāzu antropogēnas emisijas un piesaisti veģetācijā un augsnē uzkrātā oglekļa daudzuma izmaiņu dēļ, kā arī ar CO2 nesaistītas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaiste netiek ieskaitītas Savienības mērķī līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (3), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (4), lai gan tās daļēji tiek ieskaitītas Savienības kvantitatīvo emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistību izpildē atbilstīgi 3. panta 3. punktam ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Kioto protokolā (“Kioto protokols”), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2002/358/EK (5).

(2)

Ņemot vērā virzību uz konkurētspējīgu zemu oglekļa emisiju ekonomiku laikposmā līdz 2050. gadam, visi zemes izmantošanas veidi būtu jāapsver holistiskā veidā un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jautājumi būtu jāizskata Savienības klimata politikas ietvaros.

(3)

Lēmumā Nr. 406/2009/EK ir noteikts, ka Komisijai jāizvērtē veidi, kā Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistībās iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaisti, kas rodas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību saistītās darbībās, vienlaikus nodrošinot šā sektora ieguldījuma pastāvību un šā sektora ieguldījuma integritāti vides aspektā, kā arī garantējot attiecīgo emisiju un piesaistes pareizu pārraudzību un uzskaiti. Tāpēc šajā lēmumā kā pirmais pasākums būtu jānosaka uzskaites noteikumi, kas piemērojami siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistei zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, un tādējādi jāsekmē politikas attīstības virzība uz zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās, ciktāl tas nepieciešams, vienlaikus ņemot vērā vides apstākļus dažādos Savienības reģionos, tostarp arī mežiem bagātās valstīs. Lai tikmēr nodrošinātu oglekļa uzkrājumu saglabāšanu un palielināšanu, šajā lēmumā būtu jāparedz arī tas, ka dalībvalstis sniedz informāciju par savām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, kuru mērķis ir zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā ierobežot vai samazināt emisijas un saglabāt vai palielināt piesaisti.

(4)

Šajā lēmumā būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi attiecībā uz minēto uzskaites noteikumu īstenošanu un informācijas sniegšanu par savām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām. Tajā nebūtu jāietver uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātpersonām.

(5)

Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 16/CMP.1, kas tika pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu 11. konferencē, kas 2005. gada decembrī norisinājās Monreālā, un Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 2/CMP.7, kas tika pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu 17. konferencē, kas 2011. gada decembrī norisinājās Durbanā, ir noteikti uzskaites noteikumi, kas piemērojami zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, sākot no Kioto protokolā paredzētā otrā saistību perioda. Lai nodrošinātu Savienības iekšējo noteikumu saskaņotību ar UNFCCC apstiprinātajām definīcijām, kārtību, noteikumiem un vadlīnijām un lai novērstu valsts ziņojumu dubultu sniegšanu, šim lēmumam būtu pilnībā jāatbilst minētajiem lēmumiem. Turklāt šajā lēmumā būtu jāatspoguļo Savienības zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora specifika un Savienības kā atsevišķas UNFCCC un Kioto protokola Līgumslēdzējas puses pienākumi.

(6)

Uzskaites noteikumiem, kas piemērojami Savienības zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram, nebūtu jārada papildu administratīvais slogs. Tādēļ ziņojumos, kas tiek iesniegti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, nebūtu jāparedz pienākums iekļaut informāciju, kas netiek prasīta saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē un Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmē.

(7)

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors dažādos veidos var veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un palielinot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Lai pasākumi, kuru konkrētais mērķis ir palielināt spēju piesaistīt oglekli, nestu rezultātus, ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt oglekļa krātuvju stabilitāti un pielāgojamību.

(8)

Lai palielinātu zemes resursu izmantošanas maiņas ieguldījumu emisiju samazināšanā, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites noteikumos būtu jāņem vērā lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs īstenotie centieni. Šajā lēmumā būtu jāparedz uzskaites noteikumi, kas obligāti piemērojami tādām darbībām kā meža ieaudzēšana, meža atjaunošana, atmežošana un meža apsaimniekošana, kā arī tādām darbībām kā ganību apsaimniekošana un aramzemes apsaimniekošana, piemērojot īpašus noteikumus ar mērķi uzlabot dalībvalstu ziņošanas un uzskaites sistēmas pirmajā uzskaites periodā. Šajā lēmumā būtu jāparedz arī uzskaites noteikumi, kas brīvprātīgi piemērojami veģetācijas atjaunošanas un mitrāju nosusināšanas un atjaunošanas darbībām. Šādā nolūkā Komisijai būtu jāvienkāršo un jāuzlabo dati, ko var iegūt no Savienības datubāzēm (Eurostat – Lucas, EVA – zemes virsmas programma Corine utt.), kurās apstrādā attiecīgo informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm pildīt uzskaites pienākumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar aramzemes apsaimniekošanu un ganību apsaimniekošanu, un, ja iespējams, veģetācijas atjaunošanas, kā arī mitrāju nosusināšanas un atjaunošanas darbību brīvprātīgu uzskaiti.

(9)

Lai nodrošinātu Savienības zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram piemērojamo uzskaites noteikumu integritāti vides aspektā, šiem noteikumiem vajadzētu būt balstītiem uz uzskaites principiem, kas izklāstīti Lēmumā 2/CMP.7, Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 2/CMP.6, kas tika pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu 16. konferencē, kas 2010. gada decembrī norisinājās Kankunā, un Lēmumā 16/CMP.1. Dalībvalstīm būtu jāsagatavo un jāuztur sava uzskaite, nodrošinot, ka attiecīgā informācija, kuru izmanto, lai aprēķinātu emisijas un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā saskaņā ar norādēm, kas dotas attiecīgajās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Vadlīnijās par valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatiem (Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories), tostarp par metodiku ar CO2 nesaistītu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei, kas pieņemta UNFCCC sistēmā, ir precīza, pilnīga, konsekventa, salīdzināma un pārredzama.

(10)

Uzskaites noteikumi, kas balstīti uz Lēmumu 2/CMP.7 un Lēmumu 16/CMP.1, neļauj uzskaitē ietvert to aizstāšanas ietekmi, ko rada nocirstas koksnes produktu izmantošana enerģijai un materiāliem, jo tādējādi tiktu veikta dubulta uzskaite. Tomēr šāda veida izmantošana var būtiski veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu, un tādēļ informācijā, ko dalībvalstis sniedz par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, tās var ietvert informāciju par pasākumiem, kuru mērķis ir tādus materiālus un enerģijas avotus, kuri rada lielu siltumnīcefekta gāzu apjomu, aizstāt ar biomasu. Tas uzlabotu politikas saskaņotību.

(11)

Lai nodrošinātu stabilu pamatu turpmākai politikas veidošanai un zemes izmantošanas optimizēšanai Savienībā, ir jāveic pienācīgi ieguldījumi. Lai garantētu, ka šiem ieguldījumiem ir iespējams noteikt prioritātes atbilstīgi svarīgākajām kategorijām, sākotnēji dalībvalstīm būtu jādod iespēja uzskaitē neiekļaut noteiktas oglekļa krātuves. Tomēr ilgtermiņā būtu jācenšas nodrošināt uzskaiti, kura sektoru aptvertu plašāk, ietverot visa veida zemi, krātuves un gāzes.

(12)

Uzskaites noteikumos būtu jānodrošina, ka uzskaite pareizi atspoguļo cilvēka darbības izraisītās izmaiņas emisijās un piesaistē. Tādēļ šajā lēmumā būtu jāparedz, ka dažādām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām piemēro specifisku metodiku. Ar meža ieaudzēšanu, meža atjaunošanu un atmežošanu saistītās emisijas un piesaiste ir tiešas cilvēku darbības izraisītas zemes pārveidošanas rezultāts, un tāpēc tās būtu jāuzskaita pilnībā. Lai aprēķinātu izmaiņas emisijās un piesaistē, ar ganību apsaimniekošanu, aramzemes apsaimniekošanu, veģetācijas atjaunošanu un mitrāju nosusināšanu un atjaunošanu saistītām emisijām un piesaistei aprēķinos piemēro bāzes gadu. Tomēr emisijas un piesaiste, kas rodas meža apsaimniekošanas gaitā, ir atkarīgas no vairākiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem. Izmantojot bāzes gadu, nav iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaisti vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos, saskaņā ar kuriem tiek aprēķinātas izmaiņas emisijās un piesaistē, būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētajai valstij raksturīgu īpašību ietekmi. References līmeņi ir aplēses par gada neto emisijām vai piesaisti, kas meža apsaimniekošanas rezultātā rodas dalībvalsts teritorijā katrā uzskaites periodā iekļautajos gados, un tie būtu pārredzami jānosaka saskaņā ar Lēmumu 2/CMP.6 un Lēmumu 2/CMP.7. Šajā lēmumā minētajiem references līmeņiem vajadzētu būt tādiem pašiem kā līmeņiem, kas apstiprināti UNFCCC procesos. Ja kādai dalībvalstij kļūst pieejami uzlabojumi metodikā vai datos, kas saistīti ar references līmeņa noteikšanu, minētajai dalībvalstij būtu jāveic atbilstīgas tehniskas korekcijas, lai meža apsaimniekošanas uzskaitē ņemtu vērā pārrēķinu ietekmi.

Uzskaites noteikumos būtu jāparedz meža apsaimniekošanas radītas neto piesaistes maksimālais apjoms, ko drīkst iekļaut uzskaitē. Ja saistītu starptautisku procesu kontekstā notiek izmaiņas ar mežu saistītu darbību uzskaites noteikumos, būtu jāapsver iespēja atjaunināt šajā lēmumā iekļautos ar mežu saistītu darbību uzskaites noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību minētajām izmaiņām.

(13)

Uzskaites noteikumos būtu pienācīgi jāatspoguļo pozitīvā ietekme, ko rada siltumnīcefekta gāzes uzkrāšanās koksnē un koksnes produktos, un ar tiem būtu jāveicina mežu kā resursu plašāka izmantošana, īstenojot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, un jāpaplašina koksnes produktu pielietojums.

(14)

Kā noteikts IPCC Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības labas prakses vadlīniju (Good Practice Guidance for Land Use, Land-Use Change and Forestry) 4.1.1. nodaļā, laba prakse ir, ja valstis papildus meža minimālajai platībai, nosaka arī minimālo platumu, ko izmanto, definējot mežu un zemes vienības, kurās notiek meža ieaudzēšanas, meža atjaunošanas un atmežošanas darbības. Būtu jānodrošina, ka definīcijas, ko dalībvalstis lieto, sagatavojot ziņojumus saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu un šo lēmumu, būtu saskanīgas.

(15)

Lai rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē attiecīgajā laikā, kad šīs izmaiņas ir notikušas. Tāpēc pirmās kārtas sadalīšanās funkcijai, kas piemērojama emisijām no nocirstas koksnes produktiem, būtu jāatbilst 12.1. vienādojumam IPCC 2006. gada Vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatiem, un attiecīgajām aprites cikla puses standarta vērtībām būtu jābalstās uz 3.a.1.3. tabulu IPCC 2003. gada Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības labas prakses vadlīnijās. Tā vietā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot konkrētajai valstij noteiktu metodiku un aprites cikla puses standarta vērtības ar noteikumu, ka tās atbilst visjaunākajām IPCC vadlīnijām.

(16)

Lauksaimniecības darbībās radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaiste gadu no gada svārstās daudz mazāk nekā emisijas un piesaiste, kas saistīta ar mežsaimniecības darbībām, tādēļ siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaiste, kas rodas aramzemes apsaimniekošanā un ganību apsaimniekošanā, dalībvalstīm būtu jāuzskaita attiecībā pret attiecīgo bāzes gadu vai periodu.

(17)

Mitrāju nosusināšana un atjaunošana rada emisijas no kūdrājiem, kuros ir uzkrājušies ļoti lieli oglekļa apjomi. Kūdrāju noplicināšanas un nosusināšanas radītās emisijas atbilst aptuveni 5 % pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju, un to īpatsvars 2010. gadā bija no 3,5 līdz 4 % no Savienības emisiju apjoma. Tāpēc, tiklīdz būs panākta starptautiska vienošanās par attiecīgajām IPCC vadlīnijām, Savienībai būtu jācenšas šo jautājumu izvirzīt starptautiski, lai UNFCCC vai Kioto protokola struktūrās panāktu vienošanos par pienākumu sagatavot un uzturēt ikgadēju uzskaiti par emisijām un piesaisti, kas radušās tādās darbībās, kas ietilpst mitrāju nosusināšanas un atjaunošanas kategorijās, un lai šo pienākumu iekļautu globālajā klimata nolīgumā, kuru ir iecerēts noslēgt ne vēlāk kā 2015. gadā.

(18)

Dabiski traucējumi, piemēram, meža ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai arī izraisīt līdzšinējās piesaistes izzušanu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Tā kā šādu izzušanu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piemēram, lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo lēmumu būtu jānodrošina, lai cilvēka darbības izraisīta piesaistes izzušana vienmēr tiktu pareizi atspoguļota zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaitē. Turklāt šajā lēmumā dalībvalstīm būtu jāparedz ierobežota iespēja, izmantojot fona līmeņus un pielaides saskaņā ar Lēmumu 2/CMP.7, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu meža ieaudzēšanas, meža atjaunošanas un meža apsaimniekošanas traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr veidam, kā dalībvalstis piemēro minētos noteikumus, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.

(19)

Noteikumi par to, kā ziņot par siltumnīcefekta gāzu emisijām un sniegt citu ar klimata pārmaiņām saistītu informāciju, ieskaitot informāciju par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām (6) darbības jomā, un tāpēc tie neietilpst šā lēmuma darbības jomā. Dalībvalstīm būtu jāievēro minētie pārraudzības un ziņošanas noteikumi, ņemot vērā savus uzskaites pienākumus, kas izklāstīti šajā lēmumā.

(20)

Ikgadēja zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites sagatavošana šo uzskaiti padarītu nepareizu un neuzticamu emisiju un piesaistes ikgadējo svārstību, vajadzības bieži pārrēķināt noteiktus ziņojumos iekļautus datus un ilgā laika dēļ, kas vajadzīgs, lai apsaimniekošanas prakses maiņa lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ietekmētu veģetācijā un augsnē uzkrātā oglekļa daudzumu. Tāpēc šajā lēmumā būtu jāparedz uzskaite, kuras pamatā ir ilgāks periods.

(21)

Dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par savām pašreizējām un turpmākajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, izklāstot apstākļiem konkrētajā valstī atbilstošus pasākumus, kas paredzēti, lai ierobežotu vai samazinātu emisijas un saglabātu vai palielinātu piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Šajā informācijā būtu jāietver konkrēti elementi, kas paredzēti šajā lēmumā. Turklāt, lai veicinātu paraugpraksi un sinerģiju ar citiem politikas virzieniem un pasākumiem, kuri ir saistīti ar mežiem un lauksaimniecību, šā lēmuma pielikumā būtu jāiekļauj arī orientējošs tādu pasākumu saraksts, kurus arī var ietvert sniegtajā informācijā. Komisija var sagatavot norādes, lai veicinātu apmaiņu ar salīdzināmu informāciju.

(22)

Izstrādājot vai īstenojot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbības, dalībvalstis vajadzības gadījumā var izvērtēt, vai pastāv iespējas veicināt ieguldījumus lauksaimniecībā.

(23)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai atjauninātu šajā lēmumā paredzētās definīcijas atbilstīgi izmaiņām definīcijās, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem; lai grozītu I pielikumu, pievienojot vai grozot uzskaites periodus, lai nodrošinātu šo periodu atbilstību attiecīgajiem periodiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem, kā arī lai nodrošinātu šo periodu saskaņu ar uzskaites periodiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem, kas ir piemērojami Savienības saistībām emisiju samazināšanas jomā citās nozarēs; lai grozītu II pielikumu, saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem atjauninot references līmeņus, lai pārskatītu III pielikumā norādīto informāciju atbilstīgi izmaiņām definīcijās, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem; lai grozītu V pielikumu atbilstīgi izmaiņām definīcijās, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem; un lai pārskatītu šajā lēmumā minētās informācijas prasības, kas saistītas ar šajā lēmumā noteiktajiem uzskaites noteikumiem, kurus piemēro dabiskiem traucējumiem, lai atspoguļotu UNFCCC vai Kioto protokola struktūru pieņemto aktu pārskatītās redakcijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, proti, tādu uzskaites noteikumu noteikšanu, kas piemērojami zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību izraisītajām emisijām un piesaistei, un dalībvalstu veikto informācijas nodrošināšanu par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs to būtības dēļ, un to, ka darbības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. To darot, Savienībai būtu jārespektē dalībvalstu kompetence mežsaimniecības politikas jomā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā lēmumā ir izklāstīti uzskaites noteikumi, kuri piemērojami siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistei, kas rodas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībās, un tas ir pirmais pasākums, lai šīs darbības vajadzības gadījumā iekļautu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Tajā nav paredzēti nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātpersonām. Ar to paredz dalībvalstu pienākumu sniegt informāciju par to zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, kuru mērķis ir ierobežot vai samazināt emisijas un saglabāt vai palielināt piesaisti.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu antropogēnas emisijas atmosfērā no avotiem;

b)

“piesaiste” ir siltumnīcefekta gāzu antropogēna piesaiste no atmosfēras piesaistītājos;

c)

“meža ieaudzēšana” ir tieša cilvēku darbības izraisīta tādas zemes pārveidošana mežā, ko vismaz 50 gadu nav klājis mežs, stādot, sējot un/vai cilvēku darbības rezultātā veicinot dabiskus sēklu avotus, ja pārveidošana notikusi pēc 1989. gada 31. decembra;

d)

“meža atjaunošana” ir jebkāda tieša cilvēku darbības izraisīta tādas zemes pārveidošana mežā, ko neklāj mežs, stādot, sējot un/vai cilvēku darbības rezultātā veicinot dabiskus sēklu avotus, kas veikta tikai tādā zemē, kuru iepriekš ir klājis mežs, bet uz kuras meža vairs nav bijis pirms 1990. gada 1. janvāra un kura tikusi no jauna pārveidota par mežu laikposmā pēc 1989. gada 31. decembra;

e)

“atmežošana” ir tieša cilvēku darbības izraisīta meža pārveidošana zemē, kas nav mežs, ja pārveidošana notikusi pēc 1989. gada 31. decembra;

f)

“meža apsaimniekošana” ir jebkāda darbība, ko veic saskaņā ar mežam piemērojamu pasākumu kompleksu, kas ietekmē meža ekoloģiskās, saimnieciskās vai sociālās funkcijas;

g)

“aramzemes apsaimniekošana” ir jebkāda darbība, kuru veic saskaņā ar pasākumu kompleksu, kas piemērojams zemei, kurā audzē lauksaimniecības kultūras, un zemei, kura atstāta atmatā vai kuru uz laiku neizmanto kultūraugu audzēšanai;

h)

“ganību apsaimniekošana” ir jebkāda darbība, kuru veic saskaņā ar pasākumu kompleksu, kas piemērojams lopkopībā izmantotai zemei, un kuras mērķis ir kontrolēt vai ietekmēt veģetācijas un lauksaimniecības dzīvnieku daudzumu un veidu;

i)

“veģetācijas atjaunošana” ir jebkāda tieša cilvēku izraisīta darbība, kas paredzēta, lai, sekmējot veģetācijas augšanu, palielinātu oglekļa uzkrājumus jebkurā vietā vismaz 0,05 ha platībā, ja šāda darbība nav meža ieaudzēšana vai atjaunošana;

j)

“oglekļa uzkrājums” ir oglekļa masa, kas uzkrāta oglekļa krātuvē;

k)

“mitrāju nosusināšana un atjaunošana” ir jebkāda darbība, ko saskaņā ar zemes nosusināšanas vai mitruma atjaunošanas sistēmu veic zemē, kura ir bijusi nosusināta un/vai kurā mitrums ir atjaunots pēc 1989. gada 31. decembra, kuras platība ir vismaz 1 hektārs un kurā ir organiskā augsne, ar noteikumu, ka šī darbība nav neviena cita darbība, attiecībā uz ko sagatavo un veic uzskaiti saskaņā ar šā lēmuma 3. panta 1., 2. un 3. punktu, un ja nosusināšana ir tieša cilvēku darbības izraisīta gruntsūdens līmeņa pazemināšana un mitruma atjaunošana ir tieša cilvēku darbības izraisīta nosusināšanas efekta pilnīga vai daļēja likvidēšana;

l)

“avots” ir jebkāds process, darbība vai mehānisms, kura rezultātā atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

m)

“piesaistītājs” ir jebkāds process, darbība vai mehānisms, kura rezultātā no atmosfēras tiek absorbēta siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

n)

“oglekļa krātuve” ir dalībvalsts teritorijā esošs bioģeoķīmisks veidojums vai sistēma kopumā vai to daļa, kurā ir uzkrāts ogleklis, jebkāds oglekli saturošas siltumnīcefekta gāzes prekursors vai jebkāda oglekli saturoša siltumnīcefekta gāze;

o)

“siltumnīcefekta gāzes prekursors” ir ķīmisks savienojums, kas piedalās ķīmiskās reakcijās, kurās rodas kāda no 3. panta 4. punktā minētajām siltumnīcefekta gāzēm;

p)

“nocirstas koksnes produkts” ir jebkāds mežizstrādē iegūts produkts, kas izvests no koksnes ieguves vietas;

q)

“mežs” ir zemes teritorija, ko definē, nosakot minimālās vērtības attiecībā uz teritorijas lielumu, koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību un potenciālo koku augstumu koku augšanas vietā brieduma vecumā, kā attiecībā uz katru dalībvalsti noteikts V pielikumā. Tas ietver kokiem klātas platības, tostarp jaunu dabiski augošu koku grupas, vai stādījumus, kuros vēl nav sasniegtas V pielikumā noteiktās minimālās vērtības attiecībā uz koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību, vai minimālo koku augstumu, tostarp jebkādas platības, kas parasti ir meža platības daļa, bet kurā cilvēka darbības, piemēram, mežizstrādes, rezultātā vai dabisku iemeslu dēļ uz laiku nav koku, taču ir sagaidāms, ka tās tiks no jauna pārveidotas par mežu;

r)

“vainagu projekcija” ir procentos izteikta konkrētas teritorijas proporcija, ko sedz koku vainagu perimetra vertikāla projekcija;

s)

“biezība” ir stāvošu un augošu koku blīvums ar mežu klātā zemē, kurš izmērīts saskaņā ar dalībvalsts noteiktu metodiku;

t)

“dabisks(-i) traucējums(-i)” ir jebkādi neantropogēni notikumi vai apstākļi, kas izraisa ievērojamas emisijas mežos un kuru norise ir ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles, ar noteikumu, ka šī dalībvalsts pat pēc šo notikumu vai apstākļu rašanās objektīvi nespēj ievērojami ierobežot to ietekmi uz emisijām;

u)

“fona līmenis” ir dabisku traucējumu izraisītu emisiju vidējais līmenis konkrētā laikposmā, izņemot statistiski netipiskās vērtības, kuras aprēķina saskaņā ar 9. panta 2. punktu;

v)

“aprites cikla puses vērtība” ir gadu skaits, kas vajadzīgs, lai nocirstas koksnes produktu kategorijā uzkrātā oglekļa daudzums samazinātos līdz pusei no tā sākotnējās vērtības;

w)

“momentānās oksidēšanās metode” ir uzskaites metode, kurā pieņem, ka viss nocirstas koksnes produktos uzkrātā oglekļa daudzums nonāk atmosfērā nociršanas brīdī;

x)

“cirte pēc dabiskajiem traucējumiem” ir jebkāda mežizstrādes darbība, kurā no zemes platībām, ko skāruši dabiski traucējumi, iegūst kokmateriālus, ko vēl var vismaz daļēji izmantot.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu šā panta 1. punktā izklāstītās definīcijas ar mērķi nodrošināt saskaņu starp šīm definīcijām un jebkādām izmaiņām attiecīgajās definīcijās, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no abiem minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu šā lēmuma V pielikumu ar mērķi atjaunināt tajā noteiktās vērtības atbilstīgi izmaiņām, ko attiecībā uz aspektiem, kas ietverti V pielikumā, definīcijās ir pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem dokumentiem.

3. pants

Pienākums sagatavot un uzturēt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaiti

1.   Katrā I pielikumā noteiktajā uzskaites periodā dalībvalstis sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo visas emisijas un piesaisti, kas to teritorijā rodas darbībās, kuras ietilpst šādās kategorijās:

a)

meža ieaudzēšana;

b)

meža atjaunošana;

c)

atmežošana;

d)

meža apsaimniekošana.

2.   Par uzskaites periodu, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, un pēc tam dalībvalstis sagatavo un uztur ikgadēju uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo visas emisijas un piesaisti, kas to teritorijā rodas darbībās, kuras ietilpst šādās kategorijās:

a)

aramzemes apsaimniekošana;

b)

ganību apsaimniekošana.

Uz ikgadējo uzskaiti par emisijām un piesaisti, kas rodas no aramzemes apsaimniekošanas un ganību apsaimniekošanas, uzskaites periodā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim attiecas šādi noteikumi:

a)

no 2016. līdz 2018. gadam dalībvalstis līdz katra gada 15. martam Komisijai ziņo par sistēmām, kas jau ir ieviestas un kas vēl tiek izstrādātas, un ar ko aplēš emisijas un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana. Dalībvalstīm būtu jāziņo par to, kā šīs sistēmas atbilst IPCC metodikai un UNFCCC ziņošanas prasībām saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti;

b)

laikposmā pirms 2022. gada 1. janvāra dalībvalstis līdz katra gada 15. martam sagatavo un Komisijai iesniedz sākotnējas, provizoriskas un nesaistošas ikgadējas aplēses par emisijām un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana, vajadzības gadījumā izmantojot IPCC metodiku. Dalībvalstīm būtu vismaz jāizmanto metodika, kas klasificēta kā 1. līmeņa metodika, kā tas noteikts attiecīgajās IPCC vadlīnijās. Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot minētās aplēses, lai apzinātu galvenās kategorijas un izstrādātu konkrētai valstij paredzētu 2. un 3. līmeņa galveno kategoriju metodiku, lai pārliecinoši un precīzi aplēstu emisijas un piesaisti;

c)

dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 15. martā iesniedz galīgo gada aplēsi par aramzemes apsaimniekošanas un ganību apsaimniekošanas uzskaiti;

d)

dalībvalsts var lūgt piemērot atkāpi, lai atliktu c) apakšpunktā minēto termiņu, ja galīgās aplēses par aramzemes apsaimniekošanas un ganību apsaimniekošanas uzskaiti nevar praktiski izdarīt šajā punktā norādītajā termiņā vismaz viena turpmāk norādītā iemesla dēļ:

i)

vajadzīgo uzskaiti var veikt tikai pakāpeniski, tehnisku iemeslu dēļ pārsniedzot norādīto termiņu;

ii)

uzskaiti pabeigt norādītajā termiņā būtu nesamērīgi dārgi.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot atkāpi, līdz 2021. gada 15. janvārim iesniedz Komisijai pamatotu lūgumu.

Ja Komisija uzskata lūgumu par pamatotu, tā piešķir atkāpi ilgākais uz trīs kalendārajiem gadiem no 2022. gada 15. marta. Citādi tā lūgumu noraida, paskaidrojot šāda lēmuma iemeslus.

Ja vajadzīgs, Komisija var lūgt noteiktā samērīgā laikposmā iesniegt papildu informāciju.

Lūgums piemērot atkāpi tiek uzskatīts par apmierinātu, ja Komisija nav nākusi klajā ar iebildumiem sešu mēnešu laikā pēc dalībvalsts sākotnējā lūguma vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas.

3.   Dalībvalstis katram no I pielikumā minētajiem uzskaites periodiem var arī sagatavot un uzturēt tādu uzskaiti, kurā precīzi atspoguļo emisijas un piesaisti, kas rodas veģetācijas atjaunošanas un mitrāju nosusināšanas un atjaunošanas rezultātā.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajā uzskaitē ietver šādu siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaisti:

a)

oglekļa dioksīds (CO2);

b)

metāns (CH4);

c)

slāpekļa oksīds (N2O).

5.   Kad uzskaite tiek sagatavota un uzturēta saskaņā ar šo lēmumu, konkrētu 1., 2. un 3. punktā minētu darbību dalībvalstis ietver uzskaitē vai nu no darbības sākšanas dienas, vai no 2013. gada 1. janvāra, izvēloties vēlāko no abiem termiņiem.

4. pants

Vispārīgi uzskaites noteikumi

1.   Dalībvalstis savā 3. panta 1., 2. un 3. punktā minētajā uzskaitē emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaisti ar mīnusa zīmi (–).

2.   Sagatavojot un uzturot uzskaiti, dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgā informācija, ko izmanto, lai aplēstu emisijas un piesaisti saistībā ar 3. panta 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām, būtu precīza, pilnīga, konsekventa, salīdzināma un pārredzama.

3.   Emisijas un piesaisti, kas rodas jebkurā darbībā, kura ietilpst vairāk nekā vienā no 3. panta 1., 2. un 3. punktā norādītajām kategorijām, uzskaita tikai vienā kategorijā, lai novērstu dubultu uzskaites veikšanu.

4.   Dalībvalstis, pamatojoties uz pārredzamiem un pārbaudāmiem datiem, nosaka zemes platības, kurās tiek veikta darbība, kas ietilpst kādā no 3. panta 1., 2. un 3. punktā norādītajām kategorijām. Tās nodrošina, lai visas šādas zemes platības būtu identificējamas attiecīgajai kategorijai izveidotajā uzskaitē.

5.   Šā lēmuma 3. panta 1., 2. un 3. punktā minētajā uzskaitē dalībvalstis norāda visas izmaiņas oglekļa uzkrājumos šādās oglekļa krātuvēs:

a)

virszemes biomasa;

b)

pazemes biomasa;

c)

kritalas;

d)

atmirusi koksne;

e)

augsnes organiskais ogleklis;

f)

nocirstas koksnes produkti.

Tomēr dalībvalstis var nolemt uzskaitē neiekļaut oglekļa uzkrājumu izmaiņas pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā minētajās oglekļa krātuvēs, ja attiecīgā oglekļa krātuve nav avots. Dalībvalsts uzskata, ka oglekļa krātuve nav avots, tikai tad, ja tas ir pierādīts, pamatojoties uz pārredzamiem un pārbaudāmiem datiem.

6.   Dalībvalstis noslēdz 3. panta 1., 2. un 3. punktā minēto uzskaiti katra I pielikumā minētā uzskaites perioda beigās, tajā norādot kopējo neto emisiju un piesaistes bilanci attiecīgajā uzskaites periodā.

7.   Vismaz tik ilgi, cik ilgi ir spēkā šis lēmums, dalībvalstis uztur pilnīgu un pareizu reģistru ar visiem datiem, ko tās izmantojušas šajā lēmumā paredzēto pienākumu izpildei.

8.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu I pielikumu ar mērķi pievienot vai grozīt uzskaites periodus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst attiecīgajiem periodiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem dokumentiem, un ka tie saskan ar uzskaites periodiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem, kas ir piemērojami Savienības saistībām emisiju samazināšanas jomā citās nozarēs.

5. pants

Meža ieaudzēšanai, meža atjaunošanai un atmežošanai piemērojamie uzskaites noteikumi

1.   Uzskaitē, kas attiecas uz meža ieaudzēšanu un atjaunošanu, dalībvalstis norāda tikai tās emisijas un piesaisti, kas no šādām darbībām rodas zemes platībās, kuras 1989. gada 31. decembrī nebija mežs. Emisijas, kas saistītas ar meža ieaudzēšanu un atjaunošanu, dalībvalstis var iekļaut vienā uzskaitē.

2.   Dalībvalstis uzskaitē norāda no meža ieaudzēšanas, meža atjaunošanas un atmežošanas darbībām radušās neto emisijas un piesaisti kā kopējās emisijas un piesaisti par katru gadu attiecīgajā uzskaites periodā, pamatojoties uz pārredzamiem un pārbaudāmiem datiem.

3.   Dalībvalstis uztur uzskaiti, kurā atspoguļo emisijas un piesaisti zemē, kas atbilstīgi 4. panta 4. punktam uzskaitē ir identificēta kategorijā, kurā ietilpst meža ieaudzēšanas, meža atjaunošanas un atmežošanas darbības, pat ja šādas darbības minētajā zemē vairs netiek veiktas.

4.   Katra dalībvalsts aprēķinos, ko veic attiecībā uz meža ieaudzēšanas, meža atjaunošanas un atmežošanas darbībām, meža platību nosaka, izmantojot to pašu telpiskā izvērtējuma vienību, kas noteikta V pielikumā.

6. pants

Meža apsaimniekošanai piemērojamie uzskaites noteikumi

1.   Dalībvalstis uzskaitē atspoguļo no meža apsaimniekošanas darbībām radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes katrā uzskaites periodā, kas minēts I pielikumā, atņemot vērtību, kura iegūta, minētā uzskaites perioda gadu skaitu reizinot ar attiecīgo references līmeni, kas norādīts II pielikumā.

2.   Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāts uzskaites periodam ir negatīvs, dalībvalstis meža apsaimniekošanai izveidotajā uzskaitē ietver kopējās emisijas un piesaisti, kas nepārsniedz 3,5 % no dalībvalsts emisijām attiecīgajā bāzes gadā vai VI pielikumā paredzētajā periodā, kā noteikts UNFCCC iesniegtajā dalībvalsts attiecīgajā ziņojumā, kas pieņemts saskaņā ar attiecīgajiem CMP lēmumiem par bāzes gadu vai bāzes periodu Kioto protokola otrajam saistību periodam, neskaitot emisijas un piesaisti darbībās, kas minētas 3. panta 1., 2. un 3. punktā, un reizinot ar gadu skaitu attiecīgajā uzskaites periodā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka aprēķina metodes, ko tās piemēro attiecībā uz meža apsaimniekošanas darbībām izveidoto uzskaiti, atbilst Lēmuma 2/CMP.6 II pielikumam un ir saskanīgas ar aprēķina metodēm, ko tās izmanto II pielikumā norādīto references līmeņu aprēķināšanai, vismaz šādos aspektos:

a)

oglekļa krātuves un siltumnīcefekta gāzes;

b)

platība, uz kuru attiecas meža apsaimniekošana;

c)

nocirstas koksnes produkti;

d)

dabiski traucējumi.

4.   Ne vēlāk kā vienu gadu pirms katra uzskaites perioda beigām dalībvalstis paziņo Komisijai pārskatītos references līmeņus. References līmeņi ir identiski tiem, kas noteikti ar aktiem, ko apstiprinājušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras, vai, ja šādu aktu nav, tos aprēķina saskaņā ar procedūrām un metodiku, kas izklāstīta attiecīgajos lēmumos, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstīgi no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem.

5.   Ja tiek mainīti attiecīgie Lēmuma 2/CMP.6 vai Lēmuma 2/CMP.7 noteikumi, dalībvalstis ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šādu izmaiņu pieņemšanas paziņo Komisijai pārskatītos references līmeņus, kuros atspoguļotas minētās izmaiņas.

6.   Ja dalībvalstij kļūst pieejama labāka metodika, kas saistīta ar datiem, kurus izmanto, lai noteiktu II pielikumā minēto references līmeni, vai ja ievērojami uzlabojas dalībvalstij pieejamo datu kvalitāte, attiecīgā dalībvalsts veic atbilstīgas tehniskās korekcijas, lai mežu apsaimniekošanai izveidotajā uzskaitē ņemtu vērā pārrēķinu ietekmi. Tādas tehniskās korekcijas ir identiskas jebkurām attiecīgām korekcijām, kas apstiprinātas UNFCCC pārskatīšanas procesā saskaņā ar Lēmumu 2/CMP.7. Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par šādām korekcijām vēlākais tad, kad tā sniedz informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

7.   Šā panta 4., 5. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis norāda dabisku traucējumu radīto emisiju gada apjomu, kas iekļauts to pārskatītajos references līmeņos, un veidu, kādā tās aplēsušas minēto apjomu.

8.   Komisija pārbauda informāciju par pārskatītajiem references līmeņiem, kas minēti 4. un 5. punktā, un tehniskajām korekcijām, kas minētas 6. punktā, lai nodrošinātu saskaņotību starp informāciju, kas nosūtīta UNFCCC, un informāciju, ko dalībvalstis nosūtījušas Komisijai.

9.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai atjauninātu II pielikumā noteiktos references līmeņus, tad, ja kāda dalībvalsts saskaņā ar 4. un 5. punktu maina savu references līmeni un tas ir apstiprināts, izmantojot UNFCCC procedūras.

10.   Meža apsaimniekošanai izveidotajā uzskaitē dalībvalstis atspoguļo ikviena II pielikumā izdarīta grozījuma ietekmi attiecībā uz visu attiecīgo uzskaites periodu.

7. pants

Nocirstas koksnes produktiem piemērojamie uzskaites noteikumi

1.   Ikviena dalībvalsts savā uzskaitē saskaņā ar 3. panta 1., 2. un 3. punktu ietver emisijas un piesaisti, ko radījušas izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē, tostarp emisijas no nocirstas koksnes produktiem, kuri iegūti tās mežos pirms 2013. gada 1. janvāra. Tajā neietver emisijas no nocirstas koksnes produktiem, kas laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam jau ir uzskaitītas saskaņā ar Kioto protokolu, izmantojot momentānās oksidēšanās metodi.

2.   Atbilstīgi 3. panta 1., 2. un 3. punktam izveidotajā uzskaitē, kas attiecas uz nocirstas koksnes produktiem, dalībvalstis, izmantojot III pielikumā norādīto pirmās kārtas sadalīšanās funkciju un aprites cikla puses standarta vērtības, norāda emisijas un piesaisti, ko radījušas izmaiņas to nocirstas koksnes produktu krātuvē, kuri ietilpst šādās kategorijās:

a)

papīrs;

b)

koksnes plātnes;

c)

zāģmateriāli.

Dalībvalstis var papildināt šīs kategorijas ar informāciju par koku mizu ar noteikumu, ka pieejamie dati ir pārredzami un pārbaudāmi. Dalībvalstis var izmantot arī katrai valstij specifiskas apakškategorijas, kas ietilpst kādā no šīm kategorijām. III pielikumā norādītās metodikas un aprites cikla puses standarta vērtību vietā dalībvalstis var izmantot valstij specifisku metodiku un aprites cikla puses vērtības, ja minētā metodika un vērtības ir noteiktas, pamatojoties uz pārredzamiem un pārbaudāmiem datiem, un ja izmantotā metodika ir vismaz tikpat detalizēta un precīza kā III pielikumā paredzētā.

Eksportētiem nocirstas koksnes produktiem konkrētai valstij specifiskie dati nozīmē konkrētai valstij specifiskās aprites cikla puses vērtības un nocirstas koksnes produktu izmantojumu importētājā valstī.

Dalībvalstis konkrētai valstij specifiskas aprites cikla puses vērtības neizmanto Savienības tirgū laistiem nocirstas koksnes produktiem, ja tās atšķiras no vērtībām, ko importētāja valsts izmanto savās uzskaitēs saskaņā ar 3. panta 1., 2. un 3. punktu.

Nocirstas koksnes produktus, kas iegūti atmežošanā, uzskaita, izmantojot momentānās oksidēšanās metodi.

3.   Kad dalībvalstis atbilstīgi 3. panta 1., 2. un 3. punktam izveidotajā uzskaitē norāda oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no nocirstas koksnes produktiem cieto atkritumu poligonos, uzskaitē izmanto momentānās oksidēšanās metodi.

4.   Kad dalībvalstis savās uzskaitēs norāda emisijas no nocirstas koksnes produktiem, kas iegūti enerģijas ražošanai, arī tad tās izmanto momentānās oksidēšanās metodi.

Dalībvalstis var tikai informatīvā nolūkā sniegt savus datus par koksnes daļu, kas izmantota enerģijas ražošanai un kas importēta no valstīm ārpus Savienības, un par šādas koksnes izcelsmes valstīm.

5.   Importētāja dalībvalsts uzskaitē neiekļauj importētus nocirstas koksnes produktus neatkarīgi no to izcelsmes. Tādēļ emisijas un piesaisti no nocirstas koksnes produktiem dalībvalsts uzskaitē norāda tikai tad, ja šīs emisijas un piesaiste rodas no nocirstas koksnes produktiem, kas iegūti zemēs, kuras iekļautas tās uzskaitē atbilstīgi 3. panta 1., 2. un 3. punktam.

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai pārskatītu III pielikumā norādīto informāciju ar mērķi ņemt vērā izmaiņas aktos, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas saskaņā ar no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem.

8. pants

Aramzemes apsaimniekošanai, ganību apsaimniekošanai, veģetācijas atjaunošanai un mitrāju nosusināšanai un atjaunošanai piemērojamie uzskaites noteikumi

1.   Uzskaitē, kas attiecas uz aramzemes apsaimniekošanu un ganību apsaimniekošanu, dalībvalstis norāda tādās darbībās radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes katrā uzskaites periodā, kas minēts I pielikumā, atņemot vērtību, kura iegūta, attiecīgā uzskaites perioda gadu skaitu reizinot ar attiecīgās dalībvalsts emisijām un piesaisti, kas tādās darbībās radušās tās bāzes gadā, kā norādīts VI pielikumā.

2.   Ja dalībvalsts nolemj sagatavot un uzturēt uzskaiti par veģetācijas atjaunošanu un/vai mitrāju nosusināšanu un atjaunošanu, tā piemēro 1. punktā norādīto aprēķina metodi.

9. pants

Dabiskiem traucējumiem piemērojamie uzskaites noteikumi

1.   Ja ir izpildīti šā panta 2. un 5. punktā minētie nosacījumi, dalībvalstis no aprēķiniem, kas saistīti ar 3. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā paredzētajiem uzskaites pienākumiem, var izslēgt dabisku traucējumu rezultātā radušās neantropogēnas siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem.

2.   Ja dalībvalstis piemēro šā panta 1. punktu, tās saskaņā ar VII pielikumā paredzēto metodiku aprēķina fona līmeni katrai no darbībām, kas minētas 3. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā. 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā ir jābūt vienādam fona līmenim. Kā alternatīvu dalībvalstis var piemērot pārredzamu un salīdzināmu katrai valstij specifisku metodiku, izmantojot saskanīgas un sākotnēji pilnīgas datu laikrindas, tostarp par laikposmu no 1990. līdz 2009. gadam.

3.   Dalībvalstis savās zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaitēs ik gadu vai attiecīgā minētā uzskaites perioda beigās var neietvert neantropogēnas siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem, kuras pārsniedz fona līmeni, kurš aprēķināts saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, ja:

a)

minētās emisijas konkrētā uzskaites perioda gadā pārsniedz fona līmeni, kam pieskaitīta pielaide. Ja fona līmeni aprēķina saskaņā ar VII pielikumā paredzēto metodi, minētā pielaide ir divkārša standarta novirze no laikrindas, ko izmanto, aprēķinot fona līmeni. Ja fona līmeni aprēķina, izmantojot valstij specifisku metodiku, gadījumos, kad ir vajadzīga pielaide, dalībvalstis izskaidro, kā attiecīgā pielaide ir noteikta. Jebkuras metodikas izmantošanā izvairās no skaidru ieguvumu sagaidīšanas uzskaites periodā;

b)

ir izpildītas 5. punktā noteiktās informācijas prasības un dalībvalstis par tām ir paziņojušas.

4.   Ikviena dalībvalsts, kas uzskaitē neietver ar dabiskiem traucējumiem saistītas neantropogēnas siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem konkrētā uzskaites perioda gadā:

a)

līdz uzskaites perioda beigām uzskaitē neietver visas turpmākās piesaistes zemes platībās, kuras skāruši dabiski traucējumi un kurās ir radušās 3. punktā minētās emisijas;

b)

uzskaitē ietver emisijas, kas radušās mežistrādes un cirtes pēc dabiskajiem traucējumiem darbībās, kuras veiktas attiecīgajās zemes platībās pēc dabisko traucējumu norises;

c)

uzskaitē ietver emisijas, kas radušās, minētajās zemes platībās konkrētajā uzskaites perioda gadā veicot plānotu dedzināšanu;

d)

uzskaitē ietver emisijas no zemes platībām, kurās veikta atmežošana pēc dabisku traucējumu rašanās.

5.   Ar dabiskiem traucējumiem saistītas neantropogēnas siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem dalībvalstis var neietvert uzskaitē tikai tad, ja tās nodrošina pārredzamu informāciju, kas apliecina:

a)

ka ir apzināti visi zemes apgabali, kurus konkrētajā uzskaites gadā ir skāruši dabiskie traucējumi, cita starpā norādot to ģeogrāfisko atrašanās vietu, gadu un dabisko traucējumu veidus;

b)

ka līdz attiecīgā uzskaites perioda beigām nav veikta atmežošana zemes platībās, kuras skāruši dabiskie traucējumi un kuru emisijas netika ietvertas uzskaitē;

c)

kādas pārbaudāmas metodes un kritēriji tiks izmantoti, lai minētajās zemes platībās konstatētu atmežošanu nākamajos uzskaites perioda gados;

d)

kādus praktiski iespējamus pasākumus dalībvalsts veica, lai pārvaldītu vai kontrolētu minēto dabisko traucējumu ietekmi;

e)

kādus pasākumus, ja tie bija iespējami, dalībvalsts veica, lai atjaunotu zemes platības, ko skāruši minētie dabiskie traucējumi.

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai pārskatītu šā panta 5. punktā paredzētās informācijas prasības ar mērķi iekļaut izmaiņas, kas veiktas ar UNFCCC vai Kioto protokola struktūru pieņemto aktu pārstrādātajām redakcijām.

10. pants

Informācija par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām

1.   Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc katra I pielikumā norādītā uzskaites perioda sākuma dalībvalstis sagatavo un Komisijai nosūta informāciju par savām pašreizējām un ieplānotajām izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, kuru mērķis ir ierobežot vai samazināt emisijas un saglabāt vai palielināt piesaisti, kas rodas šā lēmuma 3. panta 1., 2. un 3. punktā minētajās darbībās; to nosūta kā atsevišķu dokumentu vai kā skaidri nošķirtu daļu no valstu zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 525/2013 4. pantā, vai no citām valsts stratēģijām vai plāniem, kas saistīti ar izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību. Dalībvalstis nodrošina apspriešanos ar plašu ieinteresēto personu loku. Ja dalībvalsts iesniedz šādu informāciju kā daļu no zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijām, kuras minētas Regulā (ES) Nr. 525/2013, tiek piemērots attiecīgais grafiks, kas noteikts minētajā regulā.

Informācijā par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām ietver visu attiecīgo uzskaites periodu, kas paredzēts I pielikumā.

2.   Dalībvalstis savā informācijā par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām iekļauj vismaz šādu informāciju par katru 3. panta 1., 2. un 3. punktā minēto darbību:

a)

apraksts par līdzšinējām emisiju un piesaistes tendencēm, tostarp, ja iespējams, par vēsturiskajām tendencēm tādā apmērā, kā ir saprātīgi iespējams tās rekonstruēt;

b)

emisiju un piesaistes prognozes uzskaites periodam;

c)

analīze par emisiju ierobežošanas vai samazināšanas un piesaistes saglabāšanas vai palielināšanas potenciālu;

d)

tādu pasākumu saraksts, kas ir vispiemērotākie, lai ņemtu vērā apstākļus konkrētajā valstī, tostarp, bet ne tikai vajadzības gadījumā IV pielikumā norādītie orientējošie pasākumi, ko dalībvalsts plāno vai gatavojas īstenot, lai izmantotu klimata pārmaiņu seku mazināšanas potenciālu, ja tāds noteikts c) apakšpunktā minētajā analīzē;

e)

pastāvošā un plānotā politika, ar ko īsteno d) apakšpunktā minētos pasākumus, cita starpā kvantitatīvs vai kvalitatīvs apraksts par šādu pasākumu sagaidāmo iedarbību uz emisijām un piesaisti, ņemot vērā citu ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru saistītu politiku un pasākumus;

f)

šā punkta d) apakšpunktā minēto pasākumu pieņemšanas un īstenošanas orientējoši grafiki.

3.   Lai veicinātu informācijas apmaiņu, Komisija var sniegt dalībvalstīm norādes un tehnisku palīdzību.

Balstoties uz visu dalībvalstu sniegto informāciju par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, var apkopot secinājumus, lai veicinātu zināšanu un paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā.

4.   Dalībvalstis līdz dienai, kas atbilst katra uzskaites perioda vidum, un līdz katra I pielikumā norādītā uzskaites perioda beigām sniedz Komisijai ziņojumu, kurā aprakstīts zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību īstenošanā panāktais progress.

Komisija var publicēt kopsavilkuma ziņojumu, kas balstīts uz šā punkta pirmajā daļā minētajiem ziņojumiem.

Dalībvalstis informāciju par savām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām un šā punkta pirmajā daļā minētos ziņojumus dara publiski pieejamus trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas Komisijai.

11. pants

Pārskatīšana

Komisija šajā lēmumā paredzētos uzskaites noteikumus pārskata saskaņā ar attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras, vai citiem Savienības tiesību aktiem vai, ja tādu lēmumu nav, līdz 2017. gada 30. jūnijam un vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu.

12. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā, 2. panta 3. punktā, 4. panta 8. punktā, 6. panta 9. punktā, 7. panta 6. punktā un 9. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz astoņu gadu laikposmu no 2013. gada 8. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms astoņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā, 2. panta 3. punktā, 4. panta 8. punktā, 6. panta 9. punktā, 7. panta 6. punktā un 9. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 2. panta 3. punktu, 4. panta 8. punktu, 6. panta 9. punktu, 7. panta 6. punktu un 9. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

13. pants

Spēkā stāšanās

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2013. gada 21. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON


(1)  OV C 351, 15.11.2012., 85. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 22. aprīļa lēmums.

(3)  OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.

(4)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(5)  Padomes Lēmums 2002/358/EK (2002. gada 25. aprīlis) par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.).

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 13. lpp.


I PIELIKUMS

LĒMUMA 3. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE UZSKAITES PERIODI

Uzskaites periods

Gadi

Pirmais uzskaites periods

No 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim


II PIELIKUMS

LĒMUMA 6. PANTĀ MINĒTIE DALĪBVALSTU REFERENCES LĪMEŅI

Dalībvalsts

Gg oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta gadā

Beļģija

2 499

Bulgārija

–7 950

Čehijas Republika

–4 686

Dānija

409

Vācija

–22 418

Igaunija

–2 741

Īrija

– 142

Grieķija

–1 830

Spānija

–23 100

Francija

–67 410

Itālija

–22 166

Kipra

– 157

Latvija

–16 302

Lietuva

–4 552

Luksemburga

– 418

Ungārija

–1 000

Malta

–49

Nīderlande

–1 425

Austrija

–6 516

Polija

–27 133

Portugāle

–6 830

Rumānija

–15 793

Slovēnija

–3 171

Slovākija

–1 084

Somija

–20 466

Zviedrija

–41 336

Apvienotā Karaliste

–8 268


III PIELIKUMS

LĒMUMA 7. PANTĀ MINĒTĀ PIRMĀS KĀRTAS SADALĪŠANĀS FUNKCIJA UN APRITES CIKLA PUSES STANDARTA VĒRTĪBAS

Pirmās kārtas sadalīšanās funkcija, kas sākas ar i = 1900 un turpinās līdz pašreizējam gadam:

(A)

Formula

kur: C(1900) = 0.0

(B)

Formula

kur:

i= gads,

C(i)= oglekļa uzkrājums nocirstas koksnes produktu krātuvē i gada sākumā, Gg C,

k= pirmās kārtas sadalīšanās konstante, norādīta vienībās gadam –1 Formula, kur HL ir nocirstas koksnes produktu aprites cikla puses vērtība gados),

Inflow(i)= nocirstas koksnes produktu krātuvē ienākošā plūsma i gadā, Gg C gads –1,

ΔC(i)= oglekļa uzkrājumu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē i gadā, Gg C gads –1.

Aprites cikla puses standarta vērtības (HL):

 

2 gadi papīram,

 

25 gadi koksnes plātnēm,

 

35 gadi zāģmateriāliem.


IV PIELIKUMS

ORIENTĒJOŠI PASĀKUMI, KURUS VAR IEKĻAUT INFORMĀCIJĀ PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS DARBĪBĀM, KAS IESNIEGTA ATBILSTĪGI 10. PANTA 2. PUNKTA d) APAKŠPUNKTAM

a)

Ar aramzemes apsaimniekošanu saistīti pasākumi, piemēram, pasākumi ar mērķi:

uzlabot agronomijas praksi, izvēloties labākas kultūraugu šķirnes,

paplašināt augsekā iekļautās platības un nepieļaut vai samazināt neaizņemtās papuves platības,

uzlabot barības vielu apsaimniekošanu, augsnes apstrādes/atlieku apsaimniekošanu un ūdens resursu apsaimniekošanu,

stimulēt agromežsaimniecības prakses un zemes apauguma/izmantojuma maiņas potenciālu.

b)

Ar ganību apsaimniekošanu un ganību uzlabošanu saistīti pasākumi, piemēram, pasākumi ar mērķi:

nepieļaut zālāju pārveidošanu aramzemē un vietējās veģetācijas atgriešanos aramzemē,

uzlabot ganību apsaimniekošanu, mainot noganīšanas intensitāti un laikus,

paaugstināt produktivitāti,

uzlabot barības vielu režīmu,

uzlabot kontrolētās dedzināšanas režīmu,

ieviest piemērotākas sugas un jo īpaši sugas ar dziļu sakņu sistēmu.

c)

Organisko lauksaimniecības augšņu, jo īpaši kūdrāju, apsaimniekošanas uzlabošanas pasākumi, piemēram, pasākumi ar mērķi:

radīt stimulus ilgtspējīgai mitrāju apsaimniekošanas praksei,

radīt stimulus adaptētai lauksaimniecības praksei, piemēram, minimālai augsnes apstrādei vai ekstensīvai saimniekošanai.

d)

Pasākumi ar mērķi nepieļaut nosusināšanu un radīt stimulus mitrāju atjaunošanai.

e)

Ar esošiem vai daļēji nosusinātiem muklājiem saistīti pasākumi, piemēram, ar mērķi:

nepieļaut turpmāku nosusināšanu,

radīt stimulus muklāju mitruma atjaunošanai,

nepieļaut purvu ugunsgrēkus.

f)

Noplicinātu zemju atjaunošanas pasākumi.

g)

Ar mežsaimniecības darbībām saistīti pasākumi, piemēram, pasākumi ar mērķi:

veikt meža ieaudzēšanu un atjaunošanu,

saglabāt oglekļa uzkrājumus pastāvošajos mežos,

veicināt esošo mežu ražības palielināšanos,

palielināt nocirstas koksnes produktu krātuvi,

uzlabot meža apsaimniekošanu, arī optimizējot sugu sastāvu, kopšanu un retināšanu un augsnes aizsardzību.

h)

Nepieļaut atmežošanu.

i)

Pastiprināta aizsardzība pret tādiem dabiskiem traucējumiem kā uguns, kaitēkļi un vētras.

j)

Pasākumi, kuru mērķis ir ar nocirstas koksnes produktiem aizstāt tādus materiālus un enerģijas avotus, kuri rada lielu siltumnīcefekta gāzu apjomu.


V PIELIKUMS

KATRAS DALĪBVALSTS MEŽA DEFINĪCIJAI NOTEIKTĀS MINIMĀLĀS VĒRTĪBAS – PLATĪBA, KOKU VAINAGU PROJEKCIJA UN KOKU AUGSTUMS

Dalībvalsts

Platība (ha)

Koku vainagu projekcija (%)

Koku augstums (m)

Beļģija

0,5

20

5

Bulgārija

0,1

10

5

Čehijas Republika

0,05

30

2

Dānija

0,5

10

5

Vācija

0,1

10

5

Igaunija

0,5

30

2

Īrija

0,1

20

5

Grieķija

0,3

25

2

Spānija

1,0

20

3

Francija

0,5

10

5

Itālija

0,5

10

5

Kipra

 

 

 

Latvija

0,1

20

5

Lietuva

0,1

30

5

Luksemburga

0,5

10

5

Ungārija

0,5

30

5

Malta

 

 

 

Nīderlande

0,5

20

5

Austrija

0,05

30

2

Polija

0,1

10

2

Portugāle

1,0

10

5

Rumānija

0,25

10

5

Slovēnija

0,25

30

2

Slovākija

0,3

20

5

Somija

0,5

10

5

Zviedrija

0,5

10

5

Apvienotā Karaliste

0,1

20

2


VI PIELIKUMS

BĀZES GADS VAI PERIODS

Dalībvalsts

Bāzes gads

Beļģija

1990

Bulgārija

1988

Čehijas Republika

1990

Dānija

1990

Vācija

1990

Igaunija

1990

Īrija

1990

Grieķija

1990

Spānija

1990

Francija

1990

Itālija

1990

Kipra

 

Latvija

1990

Lietuva

1990

Luksemburga

1990

Ungārija

1985–1987

Malta

 

Nīderlande

1990

Austrija

1990

Polija

1988

Portugāle

1990

Rumānija

1989

Slovēnija

1986

Slovākija

1990

Somija

1990

Zviedrija

1990

Apvienotā Karaliste

1990


VII PIELIKUMS

DABISKO TRAUCĒJUMU FONA LĪMEŅA APRĒĶINĀŠANA

1.

Lai aprēķinātu fona līmeni, dalībvalstis sniedz informāciju par dabisko traucējumu radīto emisiju vēsturisko līmeni. To darot, dalībvalstis:

a)

sniedz informāciju par aplēsē iekļauto dabisko traucējumu veidu(-iem);

b)

ietver aplēses par kopējām gada emisijām, ko laikposmā no 1990. līdz 2009. gadam radījuši minētie dabisko traucējumu veidi, aplēses uzskaitot pa darbībām, kas minētas šā lēmuma 3. panta 1. punktā;

c)

apliecina, ka ir garantēta laikrindu konsekvence visos attiecīgajos parametros, tostarp attiecībā uz minimālo platību, emisiju aplēses metodiku, krātuvju un gāzu aptvērumu.

2.

Ja dalībvalsts ir iecerējusi piemērot noteikumus par dabiskajiem traucējumiem, fona līmeņus 3. panta 1. punktā minētajām darbībām aprēķina kā vidējo vērtību par 1990.–2009. gada laikrindu, izņemot gadus, kuros ir reģistrēti ārkārtēji emisiju līmeņi, proti, izņemot visas statistiski netipiskās vērtības. Statistiski netipiskās vērtības apzina, izmantojot turpmāk aprakstīto iteratīvo procesu:

a)

aprēķina vidējo aritmētisko vērtību un standarta novirzi par visu 1990.–2009. gada laikrindu;

b)

no laikrindas izslēdz visus gadus, kad gada emisijas divreiz pārsniedz standarta novirzi no vidējās vērtības;

c)

vēlreiz aprēķina vidējo aritmētisko vērtību un standarta novirzi par 1990.–2009. gada laikrindu, izņemot gadus, kas tika izslēgti saskaņā ar b) apakšpunktu;

d)

atkārto b) un c) apakšpunktā paredzēto, kamēr vairs nevar konstatēt netipiskas vērtības.


Top