16.10.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/52

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 129. panta 1. punktu (drošības klauzula) Francijas Republika 2013. gada 14. augustā informēja Komisiju, Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru (“Aģentūru”) un pārējās dalībvalstis, ka tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir vajadzīga steidzama rīcība, lai aizsargātu sabiedrību no tāda amonjaka iedarbības, kas izdalās no ēkās izmantotajos celulozes vates izolācijas materiālos esošajiem amonija sāļiem. Francijas Republika 2013. gada 21. jūnijā pieņēma pagaidu pasākumu un 2013. gada 3. jūlijā publicēja to Francijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī.

(2)

Francijas 2013. gada 21. jūnija Rīkojums par aizliegumu laist tirgū, importēt, tirgot, izplatīt un ražot celulozes vates izolācijas materiālus, kuros kā palīgvielas izmantoti amonija sāļi, (“Rīkojums”) aizliedz laist tirgū, importēt, uzglabāt, lai pēc tam pārdotu vai izplatītu, pārdot vai izplatīt un ražot celulozes vates izolācijas materiālus, kuri kā piedevas satur amonija sāļus. Turklāt šie produkti ir jāizņem no Francijas tirgus un jāatsauc uz tās personas rēķina, kura atbildīga par šo produktu pirmreizējo laišanu tirgū.

(3)

Rīkojuma projekts pirmo reizi tika iesniegts Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (2). Atbilstīgi minētās direktīvas 9. panta 7. punktam Francija apgalvoja, ka Rīkojums bija jāpieņem steidzami, un Komisija pauda viedokli, ka Francijas norādītie steidzamības iemesli bija pieņemami.

(4)

Pēc Komisijas aicinājuma Francija iesniedza Rīkojumu atkārtoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 129. panta 1. punktu. Komisija to pārbaudīja kopā ar iesniegto zinātnisko un tehnisko informāciju. Komisija organizēja īsu apspriešanos par Rīkojumu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

(5)

Ņemot vērā īso termiņu, kurā Komisijai jāpieņem lēmums attiecībā uz pagaidu pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 129. panta 2. punktu, tai savs lēmums galvenokārt jābalsta uz Francijas iesniegto informāciju.

(6)

Līdz 2011. gada septembrim Francijā celulozes vates izolācijas materiāli saturēja borskābi, kura darbojās kā antipirēns un biocīds. Pēc tam, kad borskābes kā biocīda lietošana tika aizliegta, Francijas ražošanas nozare, lai saglabātu konkrētu izolācijas materiālu (tostarp celulozes vates) antipirēnās īpašības, aizstāja bora savienojumus ar amonija sāļiem.

(7)

Ņemot vērā valsts toksikoloģijas centru reģistrētos gadījumus (kopš 2011. gada novembra reģistrēti vairāki cilvēku saindēšanās gadījumi) un celulozes vates izolācijas materiālu ražotāju profesionālās asociācijas reģistrētās sūdzības (aptuveni 150 gadījumu), Francijas pasākums ir pamatots. Francijas iestādes arī veica mērījumus attiecībā uz amonjaka koncentrāciju mājās, par kurām bija saņemtas sūdzības, un konstatēja, ka amonjaka iedarbības līmeņi pārsniedz drošai ilgtermiņa iedarbībai noteiktās toksikoloģiskās standartvērtības. Tādēļ amonija sāļi būtu jāaizstāj.

(8)

Francijas sniegtā informācija liecina, ka amonija sāļi celulozes vates izolācijas materiālu sastāvā izraisa tādu risku cilvēku veselībai, ko nav iespējams pienācīgi kontrolēt, un tam ir jārod risinājums. Šajā konkrētajā gadījumā būtu jāatzīst, ka, lai sasniegtu ātru iekšējā tirgus harmonizāciju un vienlaikus aizsargātu cilvēku veselību augstā līmenī, Francijas pieņemtais pasākums būtu jāuzskata par atbilstīgu steidzamības nosacījumiem, ko paredz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 129. panta 1. punkts.

(9)

Ņemot vērā to, ka Francijas pieņemtais pagaidu pasākums ir aizliegums laist tirgū vai lietot vielu, Regulas (EK) Nr. 1907/2006 129. panta 3. punkts paredz, ka Francijai ir jāierosina Savienības ierobežošanas procedūra, trīs mēnešu laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas iesniedzot Aģentūrai dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu.

(10)

Visu minēto iemeslu dēļ Rīkojums būtu jāatļauj.

(11)

Saskaņā ar 129. panta 2. punktu pieņemtajā lēmumā, ar ko atļauj pagaidu pasākumu, ir jādefinē šādas atļaujas termiņš; tāpēc, ņemot vērā 129. panta 3. punktā noteikto Savienības ierobežošanas procedūras ierosināšanas termiņu un lai pēc tam, kad Francija būs iesniegusi XV pielikumā paredzēto dokumentāciju, dotu pietiekoši daudz laika pieņemt lēmumu saskaņā ar parasto ierobežošanas procedūru, neradot vajadzību pagarināt atļaujas termiņu, šis periods būtu jānosaka 21 mēnesi ilgs.

(12)

Šis lēmums nekādā veidā neierobežo Komisijas lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 73. pantu, ja ir izpildīti minētās regulas 68. pantā paredzētie nosacījumi.

(13)

Šis lēmums ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu izveidotā komiteja,

—

dienā, kad stājas spēkā Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma pielāgojums tādā veidā, kā to pieprasa atļautais pagaidu pasākums, vai

—

sešus mēnešus pēc Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. līdz 73. pantā aprakstītās ierobežošanas procedūras pabeigšanas, ja Komisija neierosina ierobežojuma projektu.