7.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 64/4

(1)

Vēstulēs, kas Komisijā reģistrētas 2012. gada 12. jūlijā un 2012. gada 4. oktobrī, Nīderlandes Karaliste lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, lai atkāptos no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta attiecībā uz personām, kuras atbildīgas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija 2012. gada 17. oktobra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Nīderlandes Karalistes pieprasījumu. 2012. gada 19. oktobra vēstulē Komisija paziņoja Nīderlandes Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai.

(3)

Direktīvas 2006/112/EK 193. pantā paredzēts, ka parasti nodokļa maksātājs, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, atbild par PVN nomaksu nodokļu iestādēm. Nīderlandes Karalistes pieprasītās atkāpes mērķis ir konkrētos apstākļos padarīt dažu preču piegāžu saņēmēju atbildīgu par PVN samaksu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem, īpaši mobilajiem tālruņiem, integrālās shēmas ierīcēm, spēļu konsolēm un personālajiem datoriem mobilai lietošanai.

(4)

Saskaņā ar Nīderlandes Karalistes sniegto informāciju daļa minēto ražojumu tirgotāju iesaistās krāpnieciskās darbībās un pārdod ražojumus, nodokļu iestādēm nemaksājot PVN. Tomēr to klientiem joprojām ir tiesības uz PVN atskaitīšanu, jo to rīcībā ir derīgs rēķins. Agresīvākajā izpausmē preces piegādā vairākas reizes pēc kārtas, nemaksājot PVN (“karuseļveida krāpniecība”). Šajā kontekstā Nīderlandes nodokļu izmeklēšanas dienesti ir konstatējuši krāpšanas pāreju no mobilajiem tālruņiem un integrālās shēmas ierīcēm uz spēļu konsolēm un personālajiem datoriem mobilai lietošanai.

(5)

Norādot personu, kam piegādā preces, kā personu, kas atbild par PVN samaksu, atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta novērstu iespēju šādā veidā izvairīties no nodokļa maksāšanas.

(6)

Lai nodrošinātu atkāpes efektīvu darbību un lai novērstu to, ka izvairīšanās no nodokļa maksāšanas tiek pārnesta uz vairumtirdzniecību vai citiem ražojumiem, Nīderlandes Karalistei būtu jāievieš pienācīga kontrole un ziņošanas pienākumi. Turklāt minimālam ar nodokli apliekamās summas slieksnim būtu jāsamazina krāpšanas riska pāreja uz mazumtirdzniecību.

(7)

Atļaujai vajadzētu būt derīgai tikai īsu laikposmu, jo saglabājas jautājums jo īpaši par nodokļa iekasēšanas apgrieztā mehānisma iespējamo ietekmi uz PVN sistēmu darbību dalībvalstīs, kas to piemēro, vai citās dalībvalstīs. Atļaujas termiņa beigu datums sakrīt ar tādu līdzīgu atkāpju termiņa beigu datumu, kas atļautas par mobilajiem tālruņiem un integrālās shēmas ierīcēm, lai varētu izstrādāt vispusīgāku un saskaņotāku krāpšanas apkarošanas politiku nākotnē.

(8)

Atkāpei nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko iegūst no PVN,

a)

mobilos tālruņus, kas ir ierīces, kuras pagatavotas vai pielāgotas, lai nodrošinātu pieslēgumu licencētam tīklam, un kuras darbojas noteiktās frekvencēs, un kam var būt vai var nebūt cits pielietojums;

b)

integrālās shēmas ierīces, piemēram, mikroprocesorus un centrālo procesoru blokus, pirms to integrēšanas galapatēriņam paredzētajos ražojumos;

c)

spēļu konsoles, kuras, ņemot vērā to objektīvās īpašības un galvenās funkcijas, ir paredzētas videospēļu un citu datorspēļu spēlēšanai un kam var būt vai var nebūt cits pielietojums;

d)

klēpjdatorus un planšetdatorus.