Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012R0995

    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 995/2012 ( 2012. gada 26. oktobris ), ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 299, 27.10.2012, p. 18–30 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020; Atcelts ar 32020R1197

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2012/995/oj

    27.10.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 299/18


    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 995/2012

    (2012. gada 26. oktobris),

    ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (1) un jo īpaši tā 3. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Lai ņemtu vērā attīstību zinātnes un tehnoloģijas statistikas jomā, kā arī jaunas, sīkākas un biežākas statistikas pieprasījumus, būtu jānosaka jauni Lēmuma Nr. 1608/2003/EK ieviešanas pasākumi.

    (2)

    Arī turpmāk būtu jāsniedz statistikas atbalsts lēmumiem pašreizējās politikas jomās, un jāapmierina papildu pieprasījums, ko rada jaunas politikas ierosmes, lai vislabāk izmantotu pieejamos resursus un samazinātu informācijas sniegšanas slogu.

    (3)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (2) ir atsauces pamatdokuments, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par piekļuvi administratīvo datu avotiem un statistikas konfidencialitāti.

    (4)

    Ir jānodrošina, ka Eiropas zinātnes un tehnoloģijas statistika atbilst citiem starptautiskajiem standartiem. Tāpēc jāņem vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un citu starptautisko organizāciju veiktais darbs. Jo īpaši par atsauces pamatdokumentiem būtu jāuzskata Fraskati rokasgrāmata par pētniecības un attīstības statistiku, Kanberas rokasgrāmata par statistiku attiecībā uz zinātnei un tehnoloģijai veltītajiem cilvēkresursiem, ESAO izdotā ESAO Patentu statistikas rokasgrāmata, kā arī ESAO un Eiropas Komisijas (Eurostat) kopīgi izdotā Oslo rokasgrāmata par inovācijas statistiku.

    (5)

    Skaidrības labad būtu jāatceļ Komisijas 2004. gada 22. aprīļa Regula (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku (3), un Komisijas 2004. gada 13. augusta Regula (EK) Nr. 1450/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (4).

    (6)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Šajā regulā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par Eiropas zinātnes un tehnoloģijas statistikas sagatavošanu.

    2. pants

    1.   Šī regula attiecas uz šādām jomām:

    a)

    statistika par pētniecību un attīstību;

    b)

    statistika par valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai (GBAORD);

    c)

    inovācijas statistika;

    d)

    statistika par zinātnei un tehnoloģijai veltītajiem cilvēkresursiem, ietverot statistiku pēc dzimumiem un mobilitātes, statistiku par patentiem, statistiku par augstās tehnoloģijas nozarēm un uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem, kā arī citu statistiku par zinātni un tehnoloģiju.

    Statistikas mainīgo lielumu saraksti, aptvertās darbības un sektori, rezultātu iedalījumi, biežums, datu nosūtīšanas termiņi un pārskata periods ir noteikts I un II pielikumā.

    Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktā minētajām jomām nepieciešamos datus iegūst no esošiem statistikas vai citu datu avotiem saskaņā ar I pielikuma 3. sadaļu.

    2.   Statistikas mainīgo lielumu saraksti, aptvertās darbības un sektori, rezultātu iedalījumi, biežums, datu nosūtīšanas termiņi un citi rādītāji, kas noteikti I un II pielikumā, vajadzības gadījumā tiek regulāri pārskatīti.

    3. pants

    Dalībvalstis iegūst vajadzīgos datus, izmantojot dažādus avotus, piemēram, kombinējot izlases apsekojumus, administratīvus datu avotus vai citus datu avotus. Šiem citiem datu avotiem kvalitātes vai statistiskā aplēsu procedūru ziņā jābūt vismaz līdzvērtīgiem izlases apsekojumiem vai administratīvo datu avotiem.

    4. pants

    Regulas I un II pielikumā minētā statistika pamatojas uz saskaņotiem jēdzieniem un definīcijām, jo īpaši tām, kas iekļautas Fraskati rokasgrāmatas (pētniecības un attīstības statistika), Kanberas rokasgrāmatas (statistika par zinātnei un tehnoloģijai veltītajiem cilvēkresursiem), ESAO Patentu statistikas rokasgrāmatas (patentu statistika), Oslo rokasgrāmatas (inovāciju statistika) jaunākajās redakcijās vai citos saskaņotos standartos.

    5. pants

    Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) I un II pielikumā minētos mainīgos lielumus, tostarp konfidenciālus datus, izmantojot Komisijas (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm noteiktos tehniskos standartus.

    Dalībvalstis brīvprātīgi var sniegt Komisijai (Eurostat) individuālo datu kopas par inovācijas statistiku, izmantojot Komisijas (Eurostat) noteiktos tehniskos standartus.

    6. pants

    1.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sniegto datu kvalitāti.

    2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) standartu kvalitātes ziņojumus attiecībā uz datiem par:

    a)

    pētniecību un attīstību;

    b)

    valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai (GBAORD);

    c)

    inovāciju.

    Attiecībā uz statistiku par pētniecību un attīstību tiek sagatavoti atsevišķi kvalitātes ziņojumi par uzņēmējdarbības sektoru, valdības sektoru un augstākās izglītības sektoru. Kvalitātes ziņojumi par privāto bezpeļņas sektoru tiek sagatavoti tikai tad, ja tā pētniecības un attīstības izdevumu daļa visos kopējos nacionālajos pētniecības un attīstības izdevumos ir lielāka par 5 %.

    3.   Dalībvalstis sagatavo kvalitātes ziņojumus saskaņā ar III pielikumā minētajiem noteikumiem, un tajos ietver informāciju par Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā definētajiem kvalitātes kritērijiem.

    4.   Pirmos kvalitātes ziņojumus par pētniecību un attīstību un valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai sagatavo par 2011. pārskata gada datiem, un tos iesniedz līdz 2013. gada 31. oktobrim. Pirmos kvalitātes ziņojumus par inovācijas statistiku sagatavo par 2012. pārskata gada datiem, un tos iesniedz līdz 2014. gada 31. oktobrim. Turpmākos kvalitātes ziņojumus Komisijai (Eurostat) iesniedz katru otro gadu 22 mēnešu laikā pēc tam, kad ir beidzies pārskata gads, par kuru savākti dati.

    7. pants

    Regulu (EK) Nr. 753/2004 un Regulu (EK) Nr. 1450/2004 atceļ.

    Tomēr Regulu (EK) Nr. 753/2004 turpina piemērot statistikai par pētniecību un attīstību un valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai 2011. pārskata gadam.

    Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

    8. pants

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2012. gada 26. oktobrī

    Komisijas vārdā

    priekšsēdētājs

    José Manuel BARROSO


    (1)  OV L 230, 16.9.2003., 1. lpp.

    (2)  OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

    (3)  OV L 118, 23.4.2004., 23. lpp.

    (4)  OV L 267, 14.8.2004., 32. lpp.


    I PIELIKUMS

    ZINĀTNES UN TEHNOLOĢIJAS STATISTIKA

    1.   sadaļa

    Statistika par pētniecību un attīstību

    1.   Apkopo statistiku par visā ekonomikā veiktajām pētniecības un attīstības darbībām. Rezultāti attiecas uz visu pētniecībā un attīstībā iesaistīto vienību populāciju, kas klasificēta A līdz U sadaļā kopīgajā saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, kura izveidota ar Eiropas Padomes un Parlamenta Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (NACE 2. red.) (1).

    2.   Statistikas vienības, ko izmanto, lai apkopotu statistiku, un kas uzskaitītas 3. punktā, ir šādas: a) uzņēmumi, ko izmanto statistikai valsts līmenī un b) vietējās vienības, ko izmanto statistikai reģionālā līmenī (NUTS 2). Izmantoto statistikas vienību definīcijas (“uzņēmums” un “vietējā vienība”) ir tādas, kā noteiktas Padomes 1993. gada 15. marta Regulā (EEK) Nr. 696/93 par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (2).

    3.   Turpmāk izklāstīts apkopojamās statistikas (arī pēc iedalījumiem) saraksts.

    Kods

    Nosaukums

    Visi sektori

    Pēc darbības sektora

    Uzņēmējdarbības sektors

    Augstākās izglītības sektors

    Valsts sektors

    Privātais bezpeļņas sektors

    Komentāri

    1.11

    Pētniecības un attīstības jomā nodarbināto personu skaits (HC)

     

    Bez iedalījuma

    1.11.0.0

    1.11.0.1

    1.11.0.2

    1.11.0.3

    1.11.0.4

     

     

    Pēc profesijas un dzimuma

    1.11.1.0

    1.11.1.1

    1.11.1.2

    1.11.1.3

    1.11.1.4

     

     

    Pēc kvalifikācijas un dzimuma

    1.11.2.0

    1.11.2.1

    1.11.2.2

    1.11.2.3

    1.11.2.4

    Pēc izvēles

     

    Pēc galvenās saimnieciskās darbības (NACE)

     

    1.11.3.1

     

     

     

     

     

    Pēc zinātnes pamatnozares un dzimuma

     

     

    1.11.4.2

    1.11.4.3

     

     

     

    Pēc reģiona (NUTS 2)

    1.11.5.0

    1.11.5.1

    1.11.5.2

    1.11.5.3

    1.11.5.4

     

     

    Pēc reģiona (NUTS 2) un dzimuma

    1.11.6.0

    1.11.6.1

    1.11.6.2

    1.11.6.3

    1.11.6.4

    Pēc izvēles

     

    Pēc galvenās saimnieciskās darbības (NACE) un dzimuma

     

    1.11.7.1

     

     

     

     

    1.12

    Pētnieku skaits (HC)

     

    Bez iedalījuma

    1.12.0.0

    1.12.0.1

    1.12.0.2

    1.12.0.3

    1.12.0.4

     

     

    Pēc dzimuma

    1.12.1.0

    1.12.1.1

    1.12.1.2

    1.12.1.3

    1.12.1.4

     

     

    Pēc kvalifikācijas un dzimuma

    1.12.2.0

    1.12.2.1

    1.12.2.2

    1.12.2.3

    1.12.2.4

    Pēc izvēles

     

    Pēc galvenās saimnieciskās darbības (NACE) un dzimuma

     

    1.12.3.1

     

     

     

     

     

    Pēc zinātnes pamatnozares un dzimuma

     

     

    1.12.4.2

    1.12.4.3

     

     

     

    Pēc reģiona (NUTS 2)

    1.12.5.0

    1.12.5.1

    1.12.5.2

    1.12.5.3

    1.12.5.4

     

     

    Pēc reģiona (NUTS 2) un dzimuma

    1.12.6.0

    1.12.6.1

    1.12.6.2

    1.12.6.3

    1.12.6.4

    Pēc izvēles

     

    Pēc vecuma grupas un dzimuma

    1.12.7.0

    1.12.7.1

    1.12.7.2

    1.12.7.3

    1.12.7.4

    Pēc izvēles

     

    Pēc pilsonības un dzimuma

    1.12.8.0

    1.12.8.1

    1.12.8.2

    1.12.8.3

    1.12.8.4

    Pēc izvēles

    1.13

    Pētniecības un attīstības jomā nodarbināto personu skaits, pilnslodzes ekvivalents(FTE)

     

    Bez iedalījuma

    1.13.0.0

    1.13.0.1

    1.13.0.2

    1.13.0.3

    1.13.0.4

    Katru gadu

     

    Pēc nodarbošanās

    1.13.1.0

    1.13.1.1

    1.13.1.2

    1.13.1.3

    1.13.1.4

     

     

    Pēc kvalifikācijas

    1.13.2.0

    1.13.2.1

    1.13.2.2

    1.13.2.3

    1.13.2.4

    Pēc izvēles

     

    Pēc galvenās saimnieciskās darbības (NACE)

     

    1.13.3.1

     

     

     

     

     

    Pēc zinātnes pamatnozares un dzimuma

     

     

    1.13.4.2

    1.13.4.3

     

    Pēc izvēles

     

    Pēc reģiona (NUTS 2)

    1.13.5.0

    1.13.5.1

    1.13.5.2

    1.13.5.3

    1.13.5.4

     

     

    Pēc lieluma klases

     

    1.13.6.1

     

     

     

    Pēc izvēles 0 lieluma klasei un klasei, kurā ir viens līdz deviņi darbinieki

    1.14

    Pētnieku skaits, pilnslodzes ekvivalents(FTE)

     

    Bez iedalījuma

    1.14.0.0

    1.14.0.1

    1.14.0.2

    1.14.0.3

    1.14.0.4

    Katru gadu

     

    Pēc dzimuma

    1.14.1.0

    1.14.1.1

    1.14.1.2

    1.14.1.3

    1.14.1.4

    Pēc izvēles

     

    Pēc kvalifikācijas

    1.14.2.0

    1.14.2.1

    1.14.2.2

    1.14.2.3

    1.14.2.4

    Pēc izvēles

     

    Pēc galvenās saimnieciskās darbības (NACE)

     

    1.14.3.1

     

     

     

     

     

    Pēc zinātnes pamatnozares un dzimuma

     

     

    1.14.4.2

    1.14.4.3

     

    Pēc izvēles

     

    Pēc reģiona (NUTS 2)

    1.14.5.0

    1.14.5.1

    1.14.5.2

    1.14.5.3

    1.14.5.4

     

     

    Pēc reģiona (NUTS 2) un dzimuma

    1.14.6.0

    1.14.6.1

    1.14.6.2

    1.14.6.3

    1.14.6.4

    Pēc izvēles

     

    Pēc lieluma klases

     

    1.14.7.1

     

     

     

    Pēc izvēles 0 lieluma klasei un klasei, kurā ir viens līdz deviņi darbinieki

    1.20

    Iekšējie pētniecības un attīstības izdevumi

     

    Bez iedalījuma

    1.20.0.0

    1.20.0.1

    1.20.0.2

    1.20.0.3

    1.20.0.4

    Katru gadu

     

    Pēc finansēšanas avotiem

    1.20.1.0

    1.20.1.1

    1.20.1.2

    1.20.1.3

    1.20.1.4

     

     

    Pēc pētniecības un attīstības veida

    1.20.3.0

    1.20.3.1

    1.20.3.2

    1.20.3.3

    1.20.3.4

    Pēc izvēles augstākās izglītības sektoram un visiem sektoriem

     

    Pēc izdevumu veida

    1.20.4.0

    1.20.4.1

    1.20.4.2

    1.20.4.3

    1.20.4.4

     

     

    Pēc galvenās saimnieciskās darbības (NACE)

     

    1.20.5.1.1

     

     

     

     

    Pēc produktu jomas (NACE)

     

    1.20.5.1.2

     

     

     

    Pēc izvēles

     

    Pēc lieluma klases

     

    1.20.6.1

     

     

     

    Pēc izvēles 0 lieluma klasei un klasei, kurā ir viens līdz deviņi darbinieki

     

    Pēc finansējuma avota un lieluma klases

     

    1.20.7.1

     

     

     

    Pēc izvēles 0 lieluma klasei un klasei, kurā ir viens līdz deviņi darbinieki

     

    Pēc zinātnes pamatnozares

     

     

    1.20.8.2

    1.20.8.3

     

     

     

    Pēc sociāli ekonomiskā mērķa (SEO)

     

     

     

    1.20.9.3

     

    Pēc izvēles

     

    Pēc reģiona (NUTS 2)

    1.20.10.0

    1.20.10.1

    1.20.10.2

    1.20.10.3

    1.20.10.4

     

    4.   Visus mainīgos lielumus sniedz katru otro gadu, nepāra gados, izņemot tos, par kuriem 3. punktā ietvertajās tabulās norādīts, ka mainīgos lielumus sniedz katru gadu.

    5.   Pirmais pārskata gads, par kuru apkopo 3. punktā uzskaitīto statistiku, ir 2012. kalendārais gads.

    6.   Rezultātus sniedz astoņpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām. Turklāt provizoriskos rezultātus par mainīgajiem lielumiem, kurus paziņo reizi gadā, nosūta desmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām.

    7.   Rezultātu sagatavošana

    7.1.

    Statistikas rezultāti pēc profesijas ir iedalāmi “pētniekos” un “citā pētniecības un attīstības palīgpersonālā”.

    7.2.

    Statistikas rezultāti pēc kvalifikācijas iedalāmi “doktora grāda ieguvējos (ISCED 2011, 8. līmenis)”, “citu akadēmisko grādu un citu augstākās izglītības diplomu ieguvējos (ISCED 2011, 5., 6. un 7. līmenis)” un “citā kvalifikācijā”.

    7.3.

    Statistikas rezultāti pēc zinātnes pamatnozares iedalāmi “dabas zinātnēs”, “inženierzinātnēs un tehnoloģijā”, “medicīnas zinātnēs”, “lauksaimniecības zinātnēs”, “sociālajās zinātnēs” un “humanitārajās zinātnēs”.

    7.4.

    Statistikas rezultāti pēc lieluma klases iedalāmi šādās lieluma klasēs – “0 darbinieki”, “1–9 darbinieki”, “10–49 darbinieki”, “50–249 darbinieki”, “250–499 darbinieki”, “500 un vairāk darbinieki”.

    7.5.

    Statistikas rezultāti pēc līdzekļu avota iedalāmi “uzņēmējdarbības sektorā”, “valsts sektorā”, “privātajā bezpeļņas sektorā”, “augstāko mācību iestāžu sektorā” un “ārvalstu”. “Ārvalstu” kategorija tālāk iedalāma šādi – “ārvalstu uzņēmumi”, “Eiropas Komisija”, “starptautiskās organizācijas” un “citi avoti”. Uzņēmējdarbības sektora kategorija “ārvalstu uzņēmumi” tālāk iedalāma “vienas grupas ārvalstu uzņēmumi” un “citi ārvalstu uzņēmumi”.

    7.6.

    Statistikas rezultāti pēc pētniecības un attīstības veida iedalāmi “fundamentālajos pētījumos”, “lietišķajos pētījumos” un “eksperimentālajā attīstībā”.

    7.7.

    Statistikas rezultāti pēc izmaksu veida iedalāmi “kārtējās izmaksās (darbaspēka izmaksās un citās izmaksās)” un “kapitālizdevumos”.

    7.8.

    Statistikas rezultāti pēc sociāli ekonomiskā mērķa iedalāmi atbilstīgi nomenklatūrai attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS) nodaļu līmenī.

    7.9.

    Statistikas rezultāti pēc vecuma grupas iedalāmi šādās vecuma klasēs (gados) – “līdz 25”, “25–34”, “35–44”, “45–54”, “55–64”, “65 un vecāki”.

    7.10.

    Statistikas rezultāti pēc pilsonības iedalāmi šādās kategorijās – “valsts pilsonība”, “citu ES dalībvalstu pilsonība”, “citu Eiropas valstu pilsonība”, “Ziemeļamerikas pilsonība”, “Centrālās un Dienvidamerikas pilsonība”, “Āzijas pilsonība”, “Āfrikas pilsonība”, “cita pilsonība”.

    7.11.

    Statistikas rezultāti pēc galvenās saimnieciskās darbības veida un produktu jomas (NACE 2. red.) iedalāmi šādās NACE 2. red. sekcijās, grupās, klasēs un summārajos rādītājos:

    “01, 02, 03”, “05, 06, 07, 08, 09”, “10 to 33”, “10, 11, 12”, “10, 11”, “12”, “13, 14, 15”, “13”, “14”, “15”, “16, 17, 18”, “16”, “17”, “18”, “19”, “20”, “21”, “22”, “23”, “24”, “25, 26, 27, 28, 29, 30”, “25”, “25.4”, “26”, “26.1”, “26.2”, “26.3”, “26.4”, “26.5”, “26.6”, “26.7”, “27”, “28”, “29”, “30”, “30.1”, “30.2”, “30.3”, “30.4”, “31”, “32”, “32.5”, “33”, “35, 36, 37, 38, 39”“35, 36”, “37, 38, 39”, “41, 42, 43”, “45, 46, 47, 49, 50, 51, 52, 53, 55, 56, 58, 59, 60, 61, 62, 63, 64, 65, 66, 68, 69, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 77, 78, 79, 80, 81, 82”, “45, 46, 47”, “49, 50, 51, 52, 53”, “55, 56”, “58, 59, 60, 61, 62, 63”, “61”, “62”, “63”, “64, 65, 66”, “68”, “69, 70, 71, 72, 73, 74, 75”, “71”, “72”, “72.1”, “72.2”, “77, 78, 79, 80, 81, 82”, “84, 85”, “86, 87, 88”, “86”, “87, 88”, “90, 91, 92, 93”, “94, 95, 96, 97, 98, 99”, “01 līdz 99”.

    8.   Jēdzieni un definīcijas saistībā ar šajā sadaļā noteikto statistiku ir paredzētas Fraskati rokasgrāmatā.

    9.   Komisija un/vai dalībvalstis brīvprātīgi veiks ievadpētījumus par pētniecības un attīstības statistikas papildu mainīgajiem lielumiem un iedalījumu, lai nostiprinātu zinātnisko bāzi pētniecības un attīstības politikas veidošanai. Ievadpētījumus veic, lai novērtētu datu ieguves lietderību un iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst no datu pieejamības saistībā ar datu vākšanas izmaksām un uzņēmuma slogu. Par šā ievadpētījuma tematiem lems ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

    2.   sadaļa

    Statistika par valsts budžeta apropriācijām vai izdevumiem pētniecībai un attīstībai (GBAORD)

    1.   Apkopo šādu statistiku:

    Kods

    Nosaukums

    21.0

    Valsts budžeta apropriācijas vai izdevumi pētniecībai un attīstībai budžeta projektā (kā apstiprinājis Parlaments budžeta gada sākumā)

    21.1

    Valsts budžeta apropriācijas galīgajā budžetā (budžeta gada laikā pārskatītais un apstiprinātais budžets)

    22.0

    Valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētiem pētījumiem un attīstībai

    2.   Par visiem mainīgajiem lielumiem ziņo katru gadu.

    3.   Pirmais pārskata gads, par kuru apkopo statistiku, ir 2012. kalendārais gads.

    4.   Rezultātus par mainīgo lielumu 21.0 (pēc visiem iedalījumiem) nosūta sešu mēnešu laikā no pārskata perioda kalendārā gada beigām, bet par mainīgajiem lielumiem 21.1 un 22.0 (pēc visiem iedalījumiem) – divpadsmit mēnešu laikā.

    5.   Rezultātu sagatavošana

    5.1.

    Statistikas rezultāti, kas apkopoti par mainīgajiem lielumiem 21.0 un 21.1, ir iedalāmi saskaņā ar nomenklatūru attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS 2007) nodaļu līmenī.

    5.2.

    Rezultāti, kas apkopoti mainīgajam lielumam 21.1, ir iedalāmi šādi:

    a)

    saskaņā ar nomenklatūru attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS 2007) apakšnodaļu līmenī – pēc izvēles;

    b)

    “projekta finansējums” un “institucionālais finansējums” – pēc izvēles.

    5.3.

    Rezultāti statistikai, kas apkopota mainīgajam lielumam 22.0, iedalāmi “valsts iemaksas transnacionāliem publiskiem pētniecības un attīstības veicējiem”, “valsts iemaksas Eiropas mēroga transnacionālām publiskām pētniecības un attīstības programmām” un “valsts iemaksas divpusējām vai daudzpusējām publiskām pētniecības un attīstības programmām, kas izveidotas starp dalībvalstu valdībām (un ar kandidātvalstīm un EBTA valstīm)”.

    6.   Jēdzieni un definīcijas saistībā ar šajā sadaļā noteikto statistiku ir paredzētas Fraskati rokasgrāmatā vai citos saskaņotos standartos.

    3.   sadaļa

    Cita statistika par zinātni un tehnoloģiju

    Darbs saistībā ar citām zinātnes un tehnoloģijas statistikas jomām jo īpaši attiecas uz šādām jomām:

    a)

    statistika par zinātnei un tehnoloģijai veltītajiem cilvēkresursiem (tostarp statistika pēc dzimumiem un mobilitātes) (HRST) – vispārējas sistēmas izstrāde un īstenošana statistikā par HRST, galvenokārt vēl efektīvāk izmantojot esošos valsts un starptautisko datu avotus (arī Eiropas statistikas sistēmā). Īpaša uzmanība pievēršama dzimuma aspektiem;

    b)

    statistika par patentiem – vispārējas sistēmas izstrāde un ieviešana statistikā par patentiem, regulāri sagatavojot statistiku un rādītājus par starptautiskajiem un valstu patentiem, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama valstu un starptautiskos patentu birojos;

    c)

    statistika par augstās tehnoloģijas rūpniecību un uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem – vispārējas sistēmas izstrāde un ieviešana statistikā par augstās tehnoloģijas rūpniecību un uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem, galvenokārt vēl efektīvāk izmantojot esošos valstu un starptautiskos datu avotus (arī Eiropas statistikas sistēmā). Šis darbs ietver arī darbību un produktu noteikšanu un klasificēšanu, šo darbību ekonomisko rezultātu mērījumu un to ieguldījumu ekonomikā kopumā;

    d)

    cita statistika par zinātni un tehnoloģiju – papildu attīstības un ieviešanas darbs ir saistīts, cita starpā, ar statistiku par biotehnoloģiju, nanotehnoloģiju vai citām jomām, kurās zinātnei un tehnoloģijai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības prioritāšu sasniegšanā (piemēram, veselības, drošības, vides un klimata pārmaiņu jomas).

    Attiecībā uz šajā sadaļā uzskaitītajām jomām nepieciešamie dati galvenokārt tiks vākti, izmantojot esošos statistikas vai citus datu avotus (piemēram, sociālās vai ekonomiskās statistikas jomā).


    (1)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

    (2)  OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.


    II PIELIKUMS

    INOVĀCIJAS STATISTIKA

    1.   sadaļa

    2. sadaļā minētās statistikas apkopošanā izmantojamā statistikas vienība ir uzņēmums. Izmantojamās statistikas vienības definīcija (“uzņēmums”) ir saskaņā ar Regulā (EEK) Nr. 696/93 noteikto definīciju.

    2.   sadaļa

    Dalībvalstis apkopo šādu inovācijas statistiku:

    Mainīgais lielums

    Nosaukums

    Komentāri

    1

    Inovācijas jomā aktīvo uzņēmumu skaits

    Absolūtā izteiksmē un % no visiem uzņēmumiem

    2

    To inovatīvo uzņēmumu skaits, kas ieviesuši jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, kuri ir jauni tirgū/jauni uzņēmumā

    Absolūtā izteiksmē, % no visiem uzņēmumiem un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem

    3

    Apgrozījums, ko nodrošina inovācija saistībā ar jauniem vai būtiski uzlabotiem produktiem, kas ir jauni produkti tirgū

    Absolūtā izteiksmē, % no kopējā apgrozījuma un % no inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu kopējā apgrozījuma

    4

    Apgrozījums, ko nodrošina inovācija saistībā ar jauniem vai būtiski uzlabotiem produktiem, kas ir jauni produkti uzņēmumā, bet ne tirgū

    Absolūtā izteiksmē, % no kopējā apgrozījuma un % no inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu kopējā apgrozījuma

    5

    To inovācijas jomā aktīvo uzņēmumu skaits, kas ir iesaistīti sadarbībā inovācijas jomā

    Absolūtā izteiksmē un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem

    6

    Izdevumi saistībā ar inovāciju

    Absolūtā izteiksmē, % no kopējā apgrozījuma un % no inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu kopējā apgrozījuma

    7

    To inovācijas jomā aktīvo uzņēmumu skaits, kas ir norādījuši ļoti svarīgus inovācijas mērķus

    Absolūtā izteiksmē un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem – fakultatīvi

    8

    To inovācijas jomā aktīvo uzņēmumu skaits, kas attiecībā uz inovāciju ir norādījuši ārkārtīgi svarīgus informācijas avotus

    Absolūtā izteiksmē un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem – pēc izvēles

    9

    To uzņēmumu skaits, kurus ietekmē būtiski apgrūtinoši faktori

    Absolūtā izteiksmē, % no visiem uzņēmumiem un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem, kā arī % no visiem uzņēmumiem, kas inovācijas jomā nav aktīvi – pēc izvēles

    10

    To inovatīvo uzņēmumu skaits, kas paši vai kopā ar citiem uzņēmumiem/institūcijām radījuši inovācijas

    Absolūtā izteiksmē un % no visiem inovācijas jomā aktīviem uzņēmumiem

    Bez iepriekš minētās statistikas dalībvalstis var apkopot papildu statistiku (tostarp pašu dalībvalstu iedalījumus) saskaņā ar Oslo rokasgrāmatā minētajām galvenajām jomām. Par šīs papildu statistikas iekļaušanu lems ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, un tā tiks iestrādāta saskaņotajā apsekojuma anketā.

    3.   sadaļa

    Jāaptver tie uzņēmumi, kas ietilpst NACE 2. red. B, C, D, E, H, J, K sadaļā un NACE 2. red. 46., 71., 72. un 73. nodaļā. Dalībvalstis var paplašināt aptveramo uzņēmumu apjomu.

    4.   sadaļa

    Par visiem mainīgajiem lielumiem ziņo katru otro gadu, pāra gados.

    5.   sadaļa

    Pirmais pārskata gads, par kuru apkopo statistiku, ir 2012. kalendārais gads.

    6.   sadaļa

    1.

    Visus rezultātus iedala pēc saimnieciskās darbības atbilstīgi NACE 2. red. sadaļām, nodaļām vai citiem agregātiem un šādām uzņēmumu lieluma kategorijām:

    NACE kategorija/lieluma kategorija

    10–49 darba ņēmēji

    50–249 darba ņēmēji

    vairāk nekā 249 darba ņēmēji

    kopā

    “B-C-D-E-46-H-J-K-71-72-73”

    x

    x

    x

    x

    “B-C-D-E”

    x

    x

    x

    x

    “B”

    x

    x

    x

    x

    “C”

    x

    x

    x

    x

    “10 līdz 12”

     

     

     

    x

    “13 līdz 15”

     

     

     

    x

    “16 līdz 18”

     

     

     

    x

    “19 līdz 22”

     

     

     

    x

    “20”

     

     

     

    x

    “21”

     

     

     

    x

    “23”

     

     

     

    x

    “24”

     

     

     

    x

    “25 līdz 30”

     

     

     

    x

    “25”

     

     

     

    x

    “26”

     

     

     

    x

    “31 līdz 33”

     

     

     

    x

    “D”

    x

    x

    x

    x

    “E”

    x

    x

    x

    x

    “36”

     

     

     

    x

    “37 līdz 39”

     

     

     

    x

    “46-H-J-K-71-72-73”

    x

    x

    x

    x

    “46”

    x

    x

    x

    x

    “H”

    x

    x

    x

    x

    “49 līdz 51”

     

     

     

    x

    “52 līdz 53”

     

     

     

    x

    “J”

    x

    x

    x

    x

    “58”

     

     

     

    x

    “61”

     

     

     

    x

    “62”

     

     

     

    x

    “63”

     

     

     

    x

    “K”

    x

    x

    x

    x

    “64”

     

     

     

    x

    “65”

     

     

     

    x

    “66”

     

     

     

    x

    “71-72-73”

    x

    x

    x

    x

    “71”

     

     

     

    x

    “72”

     

     

     

    x

    “73”

     

     

     

    x

    2.

    Rezultāti attiecībā uz 1. mainīgo aptver un ir iedalīti četros inovācijas veidos – procesa, produkta, organizatoriskas un tirgzinības inovācijā. Rezultāti attiecībā uz 5. līdz 10. mainīgo aptver uzņēmumus, kas veic procesa un/vai produktu inovācijas darbības. Papildus 1. mainīgajam, citu mainīgo aptvērums un iedalījums saistībā ar četriem inovācijas veidiem tiks izraudzīts ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ietverts saskaņotajā apsekojuma anketā.

    3.

    Rezultāti attiecībā uz 5. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi inovācijas sadarbības veidam. Rezultāti attiecībā uz 6. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi izdevumiem inovācijai. Rezultāti attiecībā uz 7. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi mērķiem, kas saistīti ar inovāciju. Rezultāti attiecībā uz 8. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi informācijas avotam. Rezultāti attiecībā uz 9. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi apgrūtinošo faktoru veidam. Rezultāti attiecībā uz 10. mainīgo tiek iedalīti atbilstīgi attīstītāju veidam. Par šiem iedalījumiem lems ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, un tie tiks ietverti saskaņotajā aptaujas anketā.

    7.   sadaļa

    1.

    Visus rezultātus sniedz 18 mēnešu laikā pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām.

    2.

    Dalībvalstis var brīvprātīgi sniegt Komisijai (Eurostat) valstu inovācijas apsekojumos iegūtos individuālos datu ierakstus, aptverot visas aptaujātās statistikas vienības.

    8.   sadaļa

    1.

    Apsekojuma anketās, ko izmanto inovācijas apsekojumos, kurus veic ik pēc diviem gadiem un sākot ar 2012. pārskata gadu, jāietver galvenās Oslo rokasgrāmatā izklāstītās jomas attiecībā uz inovācijas novērtēšanu uzņēmumos.

    2.

    Komisija (Eurostat) ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā metodiskus ieteikumus inovācijas apsekojumiem, lai apsekojumu rezultāti lielā mērā būtu saskaņoti. Šajos ieteikumos ietver vismaz informāciju par iedzīvotāju mērķa grupu, apsekojuma metodiku (tostarp reģionālos aspektus), saskaņoto apsekojuma anketu, informāciju par datu vākšanu, apstrādi un sniegšanu, kā arī datu kvalitātes prasības.

    3.

    Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) nepieciešamo informāciju par valstu metodiku, kas tiek izmantota valstu inovācijas statistikā.


    III PIELIKUMS

    KVALITĀTES ZIŅOJUMU PRASĪBAS

    1.   sadaļa

    Ievads

    Kvalitātes ziņojumi standarta struktūrā, ko noteikusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, ietver gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvu rādītājus par datu kvalitāti. Komisija (Eurostat) paziņo rezultātus attiecībā uz kvantitatīvajiem rādītājiem, kurus var aprēķināt uz dalībvalstu sniegto datu pamata. Dalībvalstis šos rezultātus interpretē un komentē, ņemot vērā datu vākšanas metodiku, un sniedz pārējos kvantitatīvos rādītājus, kā arī kvalitatīvos datus.

    2.   sadaļa

    Termiņš

    Komisija (Eurostat) katru otro gadu 20 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām (līdz augusta beigām) nosūta dalībvalstīm standarta kvalitātes ziņojumu projektus, kuros jau ir daļēji iekļauti galvenie kvantitatīvie rādītāji un citi Komisijai (Eurostat) pieejamie dati.

    Dalībvalstis katru otro gadu 22 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām (līdz oktobra beigām) nosūta Komisijai (Eurostat) pabeigtus standarta kvalitātes ziņojumus.


    Top