27.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/135

(1)

Padomes 1998. gada 23. novembra un 2002. gada 5. novembra secinājumos par euro kolekcijas monētām, Komisijas Ieteikumā 2009/23/EK (2008. gada 19. decembris) par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (3), kuru Padome apstiprināja 2009. gada 10. februāra secinājumos, un Komisijas Ieteikumā 2010/191/ES (2010. gada 22. marts) par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi (4) ir ieteikta prakse attiecībā uz euro apgrozības monētu, tostarp piemiņas monētu, emisiju, apspriešanos pirms derīgu euro apgrozības monētu iznīcināšanas un euro kolekcijas monētu izmantošanu.

(2)

Nepastāvot saistošiem noteikumiem par euro monētu emisiju, prakse dažādās dalībvalstīs var atšķirties, un tas nenodrošina vienotajai valūtai pietiekami integrētus pamatus. Rūpējoties par pārskatāmību un juridisko noteiktību, nepieciešams ieviest saistošus euro monētu emisijas noteikumus.

(3)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (5) monētām euro un centu nominālvērtībā, ja tās atbilst Padomes noteiktajām nominālvērtībām un tehniskajiem datiem, ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Euro monētu nominālvērtības un tehniskie dati ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 975/98 (1998. gada 3. maijs) par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (6).

(4)

Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu būt arī iespējai emitēt arī 2 euro piemiņas monētas īpašu notikumu atzīmēšanai, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti šādu monētu emisijai gadā attiecīgajā emisijas dalībvalstī. Ir jānosaka konkrēti apjoma ierobežojumi piemiņas euro monētu emisijai, lai nodrošinātu, ka šādas monētas paliek tikai procentuāli neliela daļa no kopējā apgrozībā esošo 2 euro monētu kopskaita. Šādiem daudzuma ierobežojumiem tomēr būtu jāļauj emitēt pietiekamu monētu daudzumu, lai nodrošinātu efektīvu piemiņas euro monētu apgrozību.

(5)

Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu būt arī iespējai emitēt kolekcijas euro monētas, kuras nav paredzētas apgrozībai un kurām vajadzētu būt viegli atšķiramām no apgrozības monētām. Kolekcijas euro monētām vajadzētu būt likumīga maksāšanas līdzekļa statusam tikai emisijas dalībvalstī, un tās nevajadzētu emitēt nolūkā laist apgrozībā.

(6)

Ir lietderīgi, ka kolekcijas euro monētu emisijas tiek iekļautas monētu kopējā apjomā, kas jāapstiprina Eiropas Centrālajai bankai, taču apkopotā veidā, nevis katra emisija atsevišķi.

(7)

Pašlaik izstrādāto euro monētu un euro banknošu dažādu denomināciju lietojums būtu regulāri un rūpīgi jāpārbauda kompetentajām iestādēm, ņemot vērā kritēriju par izmaksām un pieņemamību sabiedrībai. Jo īpaši Komisijai būtu jāveic ietekmes izvērtējums attiecībā uz 1 un 2 centu monētu turpmāku emisiju.

(8)

Lai novērstu, ka derīgas euro apgrozības monētas kādā dalībvalstī tiek iznīcinātas, lai gan citā dalībvalstī tās varētu būt vajadzīgas, dalībvalstīm pirms monētu iznīcināšanas būtu jāapspriežas citai ar citu,

1)

“apgrozības monētas” ir tādas apgrozībai paredzētas euro monētas, kuru nominālvērtības un tehniskie dati ir noteikti Regulā (EK) Nr. 975/98;

2)

“piemiņas monētas” ir apgrozības monētas, kas paredzētas īpašu notikumu atzīmēšanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 975/98 1.h pantā;

3)

“kolekcijas monētas” ir euro monētas, kas paredzētas kolekcionēšanai un nav emitētas ar mērķi laist apgrozībā.

a)

piemiņas monētas kopīgi emitē visas dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro; vai

b)

piemiņas monētu emitē, ja valsts vadītāja darba vieta ir brīva uz pagaidu laiku vai šādus pienākumus pilda pagaidu vadītājs.

a)

0,1 % no uzkrātā visu dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, apgrozībā laistā 2 euro monētu neto kopskaita līdz tā gada sākumam, kas ir pirms attiecīgās piemiņas monētas emisijas gada; šo robežvērtību var paaugstināt līdz 2,0 % no uzkrātā visu dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, 2 euro monētu neto kopskaita, ja tiek atzīmēts vispāratzīts un simboliski svarīgs notikums, – šādā gadījumā emisijas dalībvalsts atsakās turpmākajos četros gados emitēt vēl vienu piemiņas monētu, izmantojot paaugstināto robežvērtību, un izklāsta iemeslus, kādēļ tā izvēlējusies paaugstināto robežvērtību; vai

b)

5,0 % no uzkrātā attiecīgās dalībvalsts apgrozībā laistā 2 euro monētu neto kopskaita līdz tā gada sākumam, kas ir pirms attiecīgās piemiņas monētas emisijas gada.

a)

to nominālvērtībai jāatšķiras no apgrozības monētu nominālvērtības;

b)

uz tām nedrīkst būt attēlu, kas līdzinātos apgrozības monētu kopīgajai pusei, un, ja uz tām ir attēli, kas līdzinās apgrozības monētu valsts pusei, to vispārējo izskatu joprojām var viegli atšķirt;

c)

to krāsai, diametram un svaram vai vismaz diviem no šiem trim parametriem ievērojami jāatšķiras no apgrozības monētām; atšķirību uzskata par ievērojamu, ja vērtības līdz ar pielaidi ir ārpus pielaides diapazona, kas noteikts apgrozības monētām; un

d)

tām nedrīkst būt smalki rievotas vai dziļi rievotas monētas jostas.