Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012R0566

Padomes Regula (ES) Nr. 566/2012 ( 2012. gada 18. jūnijs ), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem

OV L 169, 29.6.2012, p. 8–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 21/07/2014; Atcelts ar 32014R0729

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/566/oj

29.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/8


PADOMES REGULA (ES) Nr. 566/2012

(2012. gada 18. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Ieteikumu 2009/23/EK (2008. gada 19. decembris) par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (3), ko Padome apstiprināja 2009. gada 10. februāra secinājumos, nosaka kopējus principus dizainparaugiem, ko lieto euro apgrozības monētu valsts pusē, un izveido procedūras, ar kādām dalībvalstis informē cita citu par dizainparaugiem un tiek apstiprināti minētie dizainparaugi.

(2)

Ņemot vērā, ka euro monētas ir apgrozībā visā eurozonā, to valsts dizainparauga pazīmes ir kopējas ieinteresētības jautājums. Lai nodrošinātu to netraucētu apgrozību un rūpējoties par juridisko noteiktību un pārredzamību, ir lietderīgi piešķirt juridiski saistošu formu tiem Ieteikuma 2009/23/EK noteikumiem, kas attiecas uz euro apgrozības monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem, iekļaujot tos Regulā (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (4).

(3)

Euro monētām ir kopīga Eiropas puse un atšķirīga valsts puse. Euro monētu kopīgajā Eiropas pusē ir norādīts gan vienotās valūtas nosaukums, gan monētas nominālvērtība. Valsts pusē nebūtu jāatkārto ne vienotās valūtas nosaukums, ne monētas nominālvērtība.

(4)

Monētas valsts pusē vajadzētu būt skaidrai norādei par emisijas dalībvalsti, lai monētas lietotāji bez grūtībām varētu identificēt emisijas dalībvalsti.

(5)

Uzrakstu uz euro monētu jostas vajadzētu uzskatīt par valsts pusi, un tādēļ tajā varētu neatkārtot norādes par monētas nominālvērtību, izņemot attiecībā uz 2 euro monētu un ar noteikumu, ka izmanto tikai skaitli “2” vai – lietojot attiecīgu alfabētu – terminu “euro”, vai abus iepriekšminētos.

(6)

Euro monētu valsts puses dizainparaugus izvēlas katra dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, un to izveidē būtu jāņem vērā fakts, ka euro monētas ir apgrozībā ne tikai to emisijas dalībvalstī, bet visā eurozonā. Lai nodrošinātu, ka monētas ir uzreiz atpazīstamas kā euro monētas arī to valsts pusē, dizainparaugu vajadzētu pilnībā aptvert 12 Savienības karoga zvaigznēm.

(7)

Lai atvieglotu apgrozības monētu atpazīstamību un nodrošinātu atbilstīgu nepārtrauktību monētu emisijai, dalībvalstīm būtu jāļauj mainīt parasto apgrozības monētu valsts puses dizainparaugus tikai reizi piecpadsmit gados, izņemot gadījumus, kad mainās uz monētas norādītais valsts vadītājs. Tam tomēr nebūtu jāskar izmaiņas, kas nepieciešamas, lai novērstu naudas viltošanu. Par izmaiņām apgrozības monētu kopīgajā Eiropas pusē būtu jālemj Padomei, un balsstiesības būtu jāparedz tikai dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(8)

Atsevišķām dalībvalstīm būtu jāatļauj emitēt piemiņas monētas, lai pieminētu būtiskus valsts vai Eiropas nozīmes notikumus, savukārt uz visu to dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, kopīgi emitētajām piemiņas monētām būtu jāattēlo tikai tādi elementi, kuriem ir ļoti svarīga nozīme Eiropas mērogā. Šādam nolūkam vispiemērotākā ir monēta ar 2 euro nominālvērtību, galvenokārt monētas lielā diametra un tās tehnisko parametru dēļ, kas piedāvā pienācīgu aizsardzību pret viltošanu.

(9)

Ņemot vērā to, ka euro monētas ir apgrozībā visā eurozonā, un lai novērstu neatbilstīgu dizainparaugu izmantošanu, par euro monētu valsts puses dizainparaugu projektiem emisijas dalībvalstīm būtu citai citu un Komisiju jāinformē pirms plānotās emisijas dienas. Komisijai būtu jāpārbauda dizainparaugu atbilstība šīs regulas tehniskajām prasībām. Dizainparaugu projektu iesniegšana Komisijai būtu jāveic pietiekami laicīgi pirms plānotās emisijas dienas, lai nepieciešamības gadījumā emisijas dalībvalstis varētu dizainparaugu mainīt.

(10)

Turklāt būtu jānosaka vienādi nosacījumi euro monētu valsts puses dizainparaugu apstiprināšanai, lai izvairītos no tādu dizainparaugu izvēles, kurus kādās dalībvalstīs varētu uzskatīt par neatbilstīgiem. Ņemot vērā to, ka tik jutīgs jautājums kā euro monētu valsts puses dizainparaugs ir emisijas dalībvalstu kompetencē, īstenošanas pilnvaras tādēļ būtu jāpiešķir Padomei. Jebkuri īstenošanas lēmumi, kurus Padome pieņem uz šā pamata, būtu cieši saistīti ar tiesību aktiem, kurus Padome pieņem uz Līguma 128. panta 2. punkta pamata; tādēļ to Padomes locekļu, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, balsstiesību apturēšana attiecībā uz minēto Padomes lēmumu pieņemšanu būtu jāpiemēro atbilstīgi Līguma 139. panta 4. punktam. Procedūrai būtu jāļauj emisijas dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā laikus mainīt dizainparaugus.

(11)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 975/98,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 975/98

Regulā (EK) Nr. 975/98 iekļauj šādus pantus:

“1.a pants

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“apgrozības monētas” ir apgrozībai paredzētās euro monētas, kuru nominālvērtības un tehniskie dati ir noteikti 1. pantā;

2)

“parastās monētas” ir apgrozības monētas, izņemot piemiņas monētas;

3)

“piemiņas monētas” ir apgrozības monētas, kas paredzētas, lai pieminētu kādu īpašu notikumu, kā noteikts 1.h pantā.

1.b pants

Apgrozības monētām ir kopīga Eiropas puse un atšķirīga valsts puse.

1.c pants

1.   Apgrozības monētu valsts pusē neatkārto norādes par monētas nominālvērtību vai kādu tās daļu. Uz tās neatkārtojas vienotās valūtas vai kādas tās apakškategorijas nosaukums, ja vien šāda norāde nav sniegta saistībā ar atšķirīga alfabēta lietojumu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, uzrakstā uz 2 euro monētas jostas var iekļaut norādi par nominālvērtību ar noteikumu, ka izmanto tikai skaitli “2” vai – lietojot attiecīgu alfabētu – terminu “euro”, vai abus iepriekšminētos.

1.d pants

Visu nominālvērtību apgrozības monētu valsts pusē ir norāde par emisijas dalībvalsti, izmantojot dalībvalsts nosaukumu vai tā saīsinājumu.

1.e pants

1.   Apgrozības monētu valsts pusē ir atveidots aplis no 12 zvaigznēm, kuras pilnībā ietver valsts dizainparaugu, tostarp gada zīmi un norādi par emisijas dalībvalsts nosaukumu. Tas neizslēdz iespēju, ka daži dizainparauga elementi var iesniegties aplī ar zvaigznēm, ar noteikumu, ka visas zvaigznes ir skaidri un pilnībā saskatāmas. 12 zvaigznes ir attēlotas tādā pašā veidā kā Savienības karogā.

2.   Dizainparaugu apgrozības monētu valsts pusei izvēlas, ņemot vērā, ka euro monētas ir apgrozībā visās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro.

1.f pants

1.   Izmaiņas parasto monētu valsts pušu dizainparaugos var izdarīt tikai reizi piecpadsmit gados, neskarot izmaiņas, kas nepieciešamas, lai novērstu naudas viltošanu.

2.   Neskarot 1. punktu, var veikt izmaiņas parasto monētu dizainparaugu valsts pusēs, ja mainās uz monētas norādītais valsts vadītājs. Tomēr, ja amats ir brīvs uz pagaidu laiku vai šādus pienākumus pilda pagaidu vadītājs, nav jāpiešķir papildu tiesības šādai izmaiņai.

1.g pants

Emisijas dalībvalstis atjaunina savas parasto monētu valsts puses, lai pilnībā izpildītu šīs regulas prasības līdz 2062. gada 20. jūnijam.

1.h pants

1.   Piemiņas monētu dizainparaugs atšķiras no parasto monētu valsts dizainparauga, un tajā atveido tikai tādus elementus, kuri ir svarīgi valsts vai Eiropas mērogā. Visu to dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, kopīgi emitētajās piemiņas monētās attēlo tikai tādus elementus, kuriem ir ļoti svarīga nozīme Eiropas mērogā, un to dizainparaugs neskar minēto dalībvalstu iespējamās konstitucionālās prasības.

2.   Uzraksts uz piemiņas monētu jostas ir tāds pats kā uzraksts uz parasto monētu jostas.

3.   Piemiņas monētu nominālvērtība var būt tikai 2 euro.

1.i pants

1.   Dalībvalstis informē cita citu par apgrozības monētu jaunu valsts pušu dizainparaugu projektiem, tostarp par uzrakstu uz monētu jostas un – attiecībā uz piemiņas monētām – par plānoto emisijas apjomu, pirms minēto dizainparaugu oficiāla apstiprinājuma.

2.   Pilnvaras apstiprināt apgrozības monētu jaunās vai mainītās valsts puses dizainparaugus piešķir Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu atbilstīgi 3. līdz 7. punktā izklāstītajai kārtībai.

Pieņemot šajā pantā minētos lēmumus, balsošanas tiesības dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, tiek apturētas.

3.   Piemērojot 1. punktu, emisijas dalībvalsts apgrozības monētu jaunos dizainparaugu projektus Padomei, Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, parasti iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms plānotās emisijas dienas.

4.   Septiņās dienās pēc 3. punktā minētās iesniegšanas jebkura dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, var, nosūtot Padomei un Komisijai argumentētu atzinumu, izteikt iebildumus par emisijas dalībvalsts ierosināto dizainparauga projektu, ja pastāv iespēja, ka minētais dizainparauga projekts var izraisīt tās iedzīvotāju negatīvu reakciju.

5.   Ja Komisija uzskata, ka dizainparauga projektā nav ievērotas šajā regulā noteiktās tehniskās prasības, tā septiņās dienās pēc 3. punktā minētās iesniegšanas nosūta Padomei negatīvu vērtējumu.

6.   Ja attiecīgi 4. un 5. punktā minētajā termiņā Padomei nav iesniegts argumentēts atzinums vai negatīvs vērtējums, tiek uzskatīts, ka Padome lēmumu par dizainparauga apstiprināšanu ir pieņēmusi nākamajā dienā pēc 5. punktā minētā termiņa beigām.

7.   Visos pārējos gadījumos Padome par dizainparauga projekta apstiprināšanu lemj bez kavēšanās, ja vien septiņās dienās pēc argumentēta atzinuma vai negatīva vērtējuma iesniegšanas emisijas dalībvalsts neatsauc savu iesniegumu un neinformē Padomi par nodomu iesniegt jaunu dizainparauga projektu.

8.   Visu atbilstīgo informāciju saistībā ar jaunajiem apgrozības monētu valsts dizainparaugiem Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.j pants

Šīs regulas 1.c, 1.d, 1.e pantu un 1.h panta 2. punktu:

a)

nepiemēro apgrozības monētām, kas emitētas vai izgatavotas pirms 2012. gada 19. jūnija;

b)

pārejas laikā, kas beidzas 2062. gada 20. jūnijā, nepiemēro dizainparaugiem, kurus jau likumīgi izmanto uz apgrozības monētām 2012. gada 19. jūnijā. Apgrozības monētas, kas emitētas vai izgatavotas pārejas laikā, var saglabāties kā likumīgs maksāšanas līdzeklis bez laika ierobežojuma.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Luksemburgā, 2012. gada 18. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

M. GJERSKOV


(1)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 273, 16.9.2011., 2. lpp.

(3)  OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.

(4)  OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.


Top