(1)

Komisijas 2006. gada 8. februāra Direktīvā 2006/17/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai (2), paredz, ka HTLV-I antivielu testēšana jāveic donoriem, kas dzīvo vai ir dzīvojuši vietās, kur ir liela saslimstība, kuru seksuālie partneri vai arī kuru vecāki ir dzīvojuši šādās vietās. Minētā testēšana jāveic kā reproduktīvo šūnu donoriem saskaņā ar Direktīvas 2006/17/EK III pielikumu, tā citiem donoriem saskaņā ar minētās direktīvas II pielikumu.

(2)

Saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem, ko iesniedzis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), un praktisko izmēģinājumu pieredzi, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas, ir ļoti grūti noteikt, kas ir vieta, kur ir liela saslimstība ar HTLV-I vīrusu. Līdz ar to šī testēšanas prasība nav īstenota vienoti.

(3)

“Saslimstība” nosaka jaunu slimības gadījumu vai veselības stāvokļu daudzumu, bet “izplatība” ir attiecīgajā laikā ar minēto slimību inficējušos iedzīvotāju īpatsvars. Praksē par izplatību ir vairāk datu nekā par saslimstību. Turklāt dati par izplatību ir precīzāki nekā par saslimstību, lai noteiktu hroniskas slimības ietekmi kopienā un lai noteiktu turpmākās vajadzības. Līdz ar to ir lietderīgi aizstāt atsauces attiecībā uz lielu saslimstību ar atsaucēm par lielu izplatību, lai nodrošinātu vienotāku HTLV-I testēšanas prasību īstenošanu dalībvalstīs.

(4)

Direktīvas 2006/17/EK III pielikuma 4.2. punkts paredz, ka asins paraugus ņem katras ziedošanas laikā, kad reproduktīvās šūnas ziedo partneris (nav paredzēts tiešai izmantošanai) un persona, kas nav partneris.

(5)

Ciktāl tas attiecas uz partnera reproduktīvo šūnu ziedošanu, jaunākie zinātniskie dati liecina, ka prasītā testēšana noteiktā laika intervālā, kas nepārsniedz 24 mēnešus, nemazinātu attiecīgo šūnu drošību, kamēr vien audu centros, kuros veic medicīnisko apaugļošanu, ir drošības un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas saskaņā ar Direktīvas 2004/23/EK 16. pantu. Var paļauties uz iepriekšējā testa rezultātiem, kas veikts tam pašam donoram minētajos laika intervālos.

(6)

Tā kā katras ziedošanas laikā veiktā testēšana nevairo partneru ziedoto reproduktīvo šūnu drošību, balstoties uz praktisko izmēģinājumu pieredzi, šī prasība saistīta ar augstām izmaksām un ir apgrūtinoša gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmām. Lai rīkotos saskaņotāk attiecībā uz sasniedzamo drošības mērķi, ir lietderīgi dalībvalstīm ļaut pieprasīt testēšanu noteiktos laika intervālos, ko tās var noteikt līdz 24 mēnešiem, nevis ikreiz, kad tiek veikts ziedojums.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstoši Direktīvas 2004/23/EK 29. pantam izveidotā komiteja,