Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012D0423

    Padomes Lēmums 2012/423/KĀDP ( 2012. gada 23. jūlijs ), ar ko atbalsta ballistisko raķešu neizplatīšanu saistībā ar ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un Padomes Kopējās nostājas 2003/805/KĀDP īstenošanu

    OV L 196, 24.7.2012, p. 74–80 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2012/423/oj

    24.7.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 196/74


    PADOMES LĒMUMS 2012/423/KĀDP

    (2012. gada 23. jūlijs),

    ar ko atbalsta ballistisko raķešu neizplatīšanu saistībā ar ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un Padomes Kopējās nostājas 2003/805/KĀDP īstenošanu

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu un 31. panta 1. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču ("MII") izplatīšanas novēršanai, kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas jāveic gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

    (2)

    Savienība aktīvi īsteno minēto stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās II un III nodaļā, piemēram, paredz finanšu līdzekļus konkrētu projektu atbalstam, ar kuriem uzlabo daudzpusēju ieroču neizplatīšanas sistēmu un daudzpusējus uzticēšanos veicinošus pasākumus. Hāgas rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatīšanu ("Kodekss" jeb "HCoC") ir būtiska minētās sistēmas daļa. Tā mērķis ir novērst un mazināt ballistisko raķešu sistēmu, ar kurām var nogādāt masu iznīcināšanas ieročus, un ar tiem saistītas tehnikas izplatīšanu.

    (3)

    Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu.

    Minētajā kopējā nostājā inter alia ir aicināts veicināt to, lai pēc iespējas vairāk valstu pievienotos Kodeksam, jo īpaši tās valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki, kā arī aicināts turpināt izstrādāt un īstenot Kodeksu, jo īpaši uzticēšanos veicinošus pasākumus, un veicināt ciešāku saikni starp Kodeksu ar ANO daudzpusējo ieroču neizplatīšanas sistēmu.

    (4)

    Padome 2008. gada 8. decembrī pieņēma secinājumus un dokumentu ar nosaukumu "Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu", kurā teikts, ka MII un to nogādes sistēmu izplatīšana joprojām ir viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem un ka ieroču neizplatīšanas politika ir kopējās un drošības politikas būtiska daļa. Ņemot vērā gūtos panākumus un pašreizējos centienus "jauno darbības līniju" īstenošanā, Padome 2010. gada decembrī vienojās līdz 2012. gada beigām pagarināt to īstenošanas laikposmu.

    (5)

    Padome 2008. gada 18. decembrī pieņēma Lēmumu 2008/974/KĀDP (2), atbalstot Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai īstenošanu. Pateicoties minētajam lēmumam, varēja veiksmīgi sekmēt Kodeksa vispārēju piemērošanu un atbilstību tā principiem. Savienības prioritāte ir turpināt dialogu starp valstīm, kas pievienojušās Kodeksam, un tām, kuras tam nav pievienojušās, lai turpmāk veicinātu Kodeksa vispārēju piemērošanu, kā arī uzlabotu tā īstenošanu un pastiprinātu tā darbību. Ar šo nākamo lēmumu būtu jāveicina minētais process.

    (6)

    Neraugoties uz HCoC, joprojām tiek izplatītas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt MII, un tas starptautiskajai sabiedrībai rada arvien lielākas bažas, it īpaši pašreizējās raķešu programmas Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidāzijā, tostarp Irānā un Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā.

    (7)

    ANO Drošības padome savā Rezolūcijā (ANODPR) 1540 (2004) uzsvēra un ANODPR 1977 (2011) atgādināja, ka kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču, kā arī to nogādes līdzekļu izplatīšana rada draudus mieram un drošībai pasaulē un ka valstīm, kas uzņēmušās saistības, inter alia ir jāatturas nevalstiskiem dalībniekiem sniegt jebkādu palīdzību izstrādāt, iegūt, ražot, turēt īpašumā, pārvadāt, nodot citiem vai izmantot kodolieročus, ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus un to nogādes sistēmas. To, ka kodolieroči, ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, kā arī to nogādes līdzekļi apdraud mieru un drošību pasaulē, vēlreiz apstiprināja ANODPR 1887 (2009) par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos. Turklāt, ANODPR 1929 (2010), kuras pamatā inter alia ir iepriekš minētās ANO Drošības padomes rezolūcijas, Drošības Padome nolēma, ka Irānai nevajadzētu veikt nekādas darbības, kas saistītas ar ballistiskajām raķetēm, ar kurām var nogādāt kodolieročus, tostarp raķešu palaišanu, kurā izmanto ballistisko raķešu tehnoloģiju, un ka valstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu, ka Irānai tiek nodota tehnoloģija vai sniegta tehniskā palīdzība, kas saistīta ar šādām darbībām. Ar šo lēmumu būtu kopumā jāatbalsta virkne darbību, kuru mērķis ir cīnīties pret ballistisko raķešu izplatīšanu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    1.   Lai nodrošinātu ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai konkrēto elementu nepārtrauktu un praktisku īstenošanu, Savienība:

    a)

    sekmē darbības, ar ko atbalsta Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu, jo īpaši šādā nolūkā:

    veicināt Kodeksa vispārēju piemērošanu, jo īpaši to, lai Kodeksam pievienotos visas valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki,

    atbalstīt Kodeksa īstenošanu,

    pastiprināt Kodeksa pamanāmību, it īpaši saistībā ar tā parakstīšanasdesmito gadadienu;

    b)

    kopumā atbalsta virkni darbību, kuru mērķis ir cīnīties pret ballistisko raķešu izplatīšanu, un jo īpaši palielināt informētību par šo apdraudējumu, pastiprināt centienus, lai uzlabotu daudzpusēju instrumentu efektivitāti, veidot atbalstu šo konkrēto problēmu risināšanas iniciatīvām un palīdzēt ieinteresētajām valstīm valsts mērogā pastiprināt to attiecīgos eksporta kontroles režīmus.

    2.   Šajā sakarā projekti, ko atbalsta Savienība, ietver šādus konkrētus pasākumus:

    a)

    pasākumi, ar ko atbalsta Kodeksu:

    sagatavot un publicēt "uzņemšanas paketi", lai īstenotu informēšanas pasākumus, kas paredzēti valstīm, kuras nav pievienojušās Kodeksam, kā arī lai atgādinātu to valstu pienākumus, kuras ir pievienojušās Kodeksam,

    Vīnē rīkot informēšanas pasākumus vienlaikus ar HCoC ikgadējo sanāksmi, kurā piedalās valstis, kas pievienojušās Kodeksam,

    rīkot informēšanas pasākumus, lai ANO Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas sanāksmes laikā atbalstītu HCoC,

    rīkot ne vairāk kā trīs reģionālus informēšanas seminārus, pamatojoties uz Savienības prioritātēm (iespējams, Āzija, Persijas līča valstis un Latīņamerika),

    mudināt pārstāvjus gan no tām jaunattīstības valstīm, kas ir pievienojušās Kodeksam, gan no tām jaunattīstības valstīm, kuras tam nav pievienojušās, piedalīties HCoC ikgadējās sanāksmēs un informēšanas semināros,

    rīkot informatīvas sanāksmes valstīm, kas nesen pievienojušās HCoC, lai palīdzētu tām pildīt to pienākumus, tostarp laikā, kad notiek HCoC ikgadējā sanāksme Vīnē,

    atbalstīt HCoC īstenošanas centienu saskaņošanu ar ANO "Komitejas 1540" darbībām, tostarp finansējot HCoC ekspertu dalību "Komitejas 1540" rīkotajos valstu apmeklējumos,

    atbalstīt HCoC drošu mehānismu internetā pieejamas informācijas sniegšanai un saziņas veidošanai (e-ICC), tostarp veicot tehniskus uzlabojumus tīmekļa vietnē,

    finansiāli atbalstīt HCoC desmitās gadadienas svinīgo pasākumu rīkošanu;

    b)

    pasākumi, ar ko kopumā atbalsta ballistisko raķešu izplatīšanas novēršanu:

    vienlaikus ar starptautiskiem forumiem rīkot ne vairāk kā četrus seminārus, lai uzlabotu informētību par ballistisko raķešu izplatīšanu, pēc iespējas šos seminārus saistot ar a) apakšpunktā minētajiem HCoC informēšanas pasākumiem, piemēram, rīkot semināru vienlaikus ar ANO Ģenerālo asambleju, konferenci par atbruņošanos vai Neizplatīšanas līguma sagatavošanas komiteju sanāksmēm,

    rīkot ne vairāk kā trīs reģionālus seminārus, lai uzlabotu informētību par ballistisko raķešu izplatīšanu, un mudināt diskutēt par iespējām reģionālā līmenī labāk novērst ballistisko raķešu izplatīšanas draudus, pēc iespējas šos seminārus saistot ar citiem Savienības HCoC informēšanas pasākumiem; sadarbībā ar attiecīgajām valstīm semināri varētu notikt Āzijā, Persijas līča reģionā un Latīņamerikā,

    sagatavot trīs pārdomu dokumentus par iespējamiem papildu daudzpusējiem pasākumiem, lai novērstu raķešu izplatīšanu un veicinātu atbruņošanās centienus ballistisko raķešu jomā, it īpaši uzmanību pievēršot iespējamiem uzticēšanos veicinošiem pasākumiem; pēc iespējas īstenot juridiski saistošus pasākumus attiecībā uz tuva un vidēja rādiusa "zeme-zeme" tipa ballistiskajām raķetēm; apsvērt iespēju vispirms koncentrēties uz reģionāliem jautājumiem, piemēram, reģionos, kuri Savienībai interesē īpaši un/vai kuros tuvākajā laikā ir sagaidāma pozitīva attīstība,

    lai laikus novērstu divējāda lietojuma tehnoloģiju pieejamību un zināšanu nodošanu, rīkot ne vairāk kā trīs informētības uzlabošanas sanāksmes ekspertiem, jo īpaši tiem, kas pārstāv zinātnes un/vai kosmosa izpētes un ražošanas jomas,

    veicināt, lai tiem akadēmisko aprindu pārstāvjiem no jaunattīstības valstīm, kuri darbojas raķešu izplatīšanas novēršanas jomā, būtu pieejami Eiropas Savienības izcilības centru īstenotie projekti,

    sadarbībā ar Eiropas Savienības izcilības centriem rīkot mērķtiecīgas ekspertu misijas valstīs ārpus Savienības, lai nodrošinātu informācijas un pieredzes apmaiņu attiecībā uz raķešu tehnoloģijas un divējāda lietojuma preču eksporta kontroli un palīdzētu šīm valstīm attīstīt to spējas,

    atbalstīt ekspertu apmācību ballistisko raķešu neizplatīšanas jomā, nodrošinot viņu dalību Savienības programmās, piemēram, EDAP koledžas mācību programmā vai ES dalībvalstu programmās.

    2. pants

    1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP).

    2.   Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic Stratēģiskās pētniecības fonds (Fondation pour la recherche stratégique (FRS)), kas šo uzdevumu pilda AP pārziņā. Šajā nolūkā AP ar FRS vienojas par vajadzīgo uzdevuma izpildes kārtību.

    3. pants

    1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 930 000.

    2.   Izdevumus, ko finansē no šā panta 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

    3.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā ar FRS noslēdz finansēšanas nolīgumu. Minētajā nolīgumā paredz, ka FRS ir jānodrošina Savienības ieguldījuma publiskums atbilstīgi tā apjomam.

    4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā paredzēto finansēšanas nolīgumu iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi, ja rodas kādas grūtības šajā procesā, un par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

    4. pants

    1.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz FRS sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padomes veiktie novērtējumi balstās uz minētajiem ziņojumiem.

    2.   Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finansiālajiem aspektiem.

    5. pants

    1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    2.   Šis lēmums zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas. Tomēr, ja sešu mēnešu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā finansēšanas nolīgums nav noslēgts, šis lēmums zaudē spēku.

    Briselē, 2012. gada 23. jūlijā

    Padomes vārdā

    priekšsēdētāja

    C. ASHTON


    (1)  OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.

    (2)  OV L 345, 23.12.2008., 91. lpp.


    PIELIKUMS

    ES atbalsts ballistisko raķešu neizplatīšanai saistībā ar ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un Padomes Kopējās nostājas 2003/805/KĀDP īstenošanu

    1.   MĒRĶI

    Eiropas Savienība stingri veicina ieroču neizplatīšanu (2003. gada 12. decembra ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai; Padomes Kopējā nostāja 2003/805/KĀDP (2003. gada 17. novembris) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu; 2008. gada 8. decembrī Padomes apstiprinātās "Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu"; ES atbalsts ANO DP rezolūcijai 1540 (2004), par ko atgādināja rezolūcijā 1977 (2010)).

    Savienība stingri atbalsta Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu ("Kodekss" jeb "HCoC") jau no tā sākuma, un regulāri ir paudusi bažas par ballistisko raķešu izplatīšanu. Eiropas Savienības uzskata, ka Kodekss ir svarīgs daudzpusējs instruments, kura mērķis, veicinot pārskatāmību un veicot uzticēšanos veicinošus pasākumus, ir mazināt ballistisko raķešu sistēmu un ar tām saistītas tehnikas izplatīšanu. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir pievienojušās Kodeksam un godprātīgi to īsteno.

    Jau iepriekš Savienība ir centusies pārvarēt atlikušās nepilnības Kodeksa īstenošanā un tā vispārējā piemērošanā – 2007. gada ikgadējās sanāksmes laikā rīkojot semināru valstīm, kas Kodeksam ir pievienojušās, un valstīm, kas tam nav pievienojušās.

    Semināra rezultātu iedvesmota Eiropas Savienība šo iniciatīvu turpināja un atbalstīja Kodeksu attiecībā uz šādiem trim aspektiem:

    Kodeksa vispārēja piemērošana,

    Kodeksa īstenošana,

    Kodeksa un tā darbības uzlabošana.

    Šo darbību veica saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/974/KĀDP (2008. gada 18. decembris), kas ļāva attīstīt vairākas ierosmes HCoC atbalstam, tostarp:

    izstrādāt šim nolūkam īpaši veltītu drošu tīmekļa vietni,

    organizēt vairākus papildu pasākumus, kuru mērķis ir Vīnē un Ņujorkā popularizēt Kodeksu starp valstīm, kas nav tam pievienojušās,

    Parīzē rīkot informatīvu semināru Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm,

    novērotājiem rīkot apmeklējumu uz satelīta pavadoņu (SLV) palaišanas vietu Franču Gajānā (Kourou),

    sagatavot pārdomu dokumentus.

    Minētais lēmums palīdzēja uzlabot informētību par Kodeksu un to popularizēt trešās valstīs. Tajā pauda atbalstu Kostarikas, Ungārijas, Francijas un Rumānijas darbībai, kad tās pildīja HCoC priekšsēdētāja funkcijas. Palielinot HCoC nozīmi, tas veicināja jaunu locekļu pievienošanos kodeksam.

    Ņemot vērā gūtos rezultātus un to, ka starptautiskajā sabiedrībā pieaug bažas par to, ka joprojām tiek izplatītas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt masu iznīcināšanas ieročus, it īpaši saistībā ar pašreizējām raķešu programmām Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidāzijā, tostarp Irānā un Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, tiks veiktas šādas darbības:

    atbalstīt HCoC,

    atbalstīt ballistisko raķešu neizplatīšanu,

    rīkot informatīvus pasākumus par HCoC un par ballistisko raķešu neizplatīšanu.

    Ar šo lēmumu ne tikai popularizē pievienošanos Kodeksam, šis jaunais lēmums ļauj padziļināt starptautiskās debates par raķešu izplatīšanas novēršanu un iesaistīt jaunus reģionus un jaunas kopienas.

    2.   PROJEKTA APRAKSTS

    2.1.   Pirmais projekts: atbalsts HCoC

    2.1.1.   Projekta mērķis

    Kodekss ir svarīgs instruments ballistisko raķešu un saistītu tehnoloģiju izplatīšanas mazināšanai, veicot uzticēšanos un pārskatāmību veicinošus pasākumus. Tomēr jādara vairāk, lai to atbalstītu, it īpaši ar mērķi:

    veicināt Kodeksa vispārēju piemērošanu, jo īpaši to, lai Kodeksam pievienotos visas valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki,

    atbalstīt Kodeksa un visu tā aspektu īstenošanu,

    pastiprināt Kodeksa pamanāmību, it īpaši saistībā ar tā parakstīšanas 10. gadadienu.

    2.1.2.   Projekta apraksts

    Projektā ietverti trīs darbību veidi:

    a)

    drukātas brošūras "uzņemšanas pakete" gatavošana un publicēšana un CD vai USB zibatmiņas sagatavošana, lai īstenotu informēšanas pasākumus, kas paredzēti valstīm, kuras nav pievienojušās Kodeksam, kā arī lai atgādinātu to valstu pienākumus, kuras ir pievienojušās Kodeksam. Materiāli būs pieejami arī tiešsaistē un aptvers visu vajadzīgo informāciju par Kodeksu un attiecīgiem kontaktpunktiem;

    b)

    atbalsts HCoC drošam mehānismam internētā pieejamas informācijas sniegšanai un saziņas veidošanai ("electronic Immediate Central Contact" - e-ICC), tostarp veicot tehniskus uzlabojumus tīmekļa vietnē ciešā sadarbībā ar Austrijas ārlietu ministriju;

    c)

    HCoC 10. gadadienas pasākuma organizēšana. Īstenošanas aģentūra sniegs finansiālu atbalstu šīs gadadienas svinību pasākumiem. Pirmkārt, tiks rīkota starptautiska konference, ko paredzēts organizēt 2012.-2013. gada ziemā – iespējams, Hāgā, Ņujorkā vai Vīnē (to noteiks Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP), cieši konsultējoties ar dalībvalstīm saistībā ar kompetento Padomes darba grupu).

    2.1.3.   Predzamie projekta rezultāti

    HCoC priekšsēdētājs, Austrijas sekretariāts ("Immediate Central Contact" - ICC), Savienība un citi partneri savos informatīvajos pasākumos pēc vajadzības izmantos "uzņemšanas paketi";

    "uzņemšanas paketi" plaši izmantos dažādos pasākumos;

    turpinās attīstīt un atjaunināt īpaši atvēlētu HCoC tīmekļa vietni;

    desmitajā gadadienā rīkojot starptautisku pasākumu, tiks uzlabota HCoC starptautiskā atpazīstamība.

    2.1.4.   Projekta labuma guvēji

    Projekta labuma guvēji ir gan valstis, kas pievienojušās HCoC, gan valstis, kas tam nav pievienojušās.

    2.2.   Otrais projekts: atbalsts ballistisko raķešu neizplatīšanai

    2.2.1.   Projekta mērķis

    Neraugoties uz HCoC, joprojām tiek izplatītas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt MII, un tas starptautiskajai sabiedrībai rada arvien lielākas bažas, – it īpaši pašreizējās raķešu programmas Tuvajos austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, tostarp Irānā un Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā.

    Kopumā, projekts atbalstīs virkni darbību, kuru mērķis ir cīnīties pret ballistisko raķešu izplatīšanu, un jo īpaši palielināt informētību par apdraudējumu, pastiprināt centienus, lai uzlabotu daudzpusēju instrumentu efektivitāti, veidot atbalstu šo konkrēto problēmu risināšanas iniciatīvām un palīdzēt ieinteresētajām valstīm valsts mērogā pastiprināt to attiecīgos eksporta kontroles režīmus.

    2.2.2.   Projekta apraksts

    Projektā ietverti trīs pasākumu veidi:

    a)

    publicēt pārdomu dokumentus. Iespējamie temati varētu būt:

    juridiski saistoši pasākumi tuva un vidēja rādiusa "zeme-zeme" tipa raķetēm,

    papildu daudzpusēji pasākumi, lai novērstu raķešu izplatīšanas apdraudējumu un veicinātu atbruņošanās centienus ballistisko raķešu jomā, it īpaši uzmanību pievēršot iespējamiem uzticēšanos veicinošiem pasākumiem,

    eksporta un tranzīta kontroles mehānismi;

    b)

    trīs informatīvu sanāksmju rīkošana par divējāda lietojuma tehnoloģijām un zināšanu nodošanas jautājumiem, lai to novērstu ballistisko raķešu jomā. Šajās sanāksmēs varēs izskatīt abas tendences ballistisko raķešu tehnoloģiju nodošanā un to, ko varētu uzlabot, lai to novērstu agrīnā stadijā. Lai to panāktu, FRS rīkos trīs seminārus zinātnes, kosmosa un rūpnieciskās kopienas ekspertiem gan no valstīm, kas ir pievienojušās HCoC , gan no valstīm, kas nav pievienojušās HCoC;

    c)

    mērķtiecīgas ekspertu misijas ārpus Savienības. Divi ballistisko raķešu neizplatīšanas eksperti sadarbībā ar Eiropas Savienības izcilības centriem veiks misijas mērķa valstīs. Starp iespējamajiem mērķiem varētu būt Malaizija, Apvienotie Arābu Emirāti, Ķīna, Alžīrija, Dienvidāfrika, Indija, Brazīlija, Taizeme un Meksika, kā arī citas valstis. Galīgais valstu saraksts, kā arī iespēja veikt kopīgus pasākumus ar ANO "Komitejas 1540" informatīvajiem centieniem, tiks noteikts ciešā sadarbībā ar EĀDD.

    2.2.3.   Paredzamie projekta rezultāti

    tiks veicināta raķešu neizplatīšana,

    tiks veicināti daudzpusēji centieni, ar ko mazina raķešu izplatīšanu, tostarp HCoC,

    tiks rosinātas debates par jaunajām ierosmēm, kuru mērķis ir mazināt raķešu izplatīšanu,

    tiks sniegta informācija par divējāda lietojuma tehnoloģijām un zināšanu nodošanas jautājumiem, lai, izmantojot informatīvas sanāksmes, to novērstu ballistisko raķešu jomā.

    2.2.4.   Projekta labuma guvēji

    Savienība un dalībvalstis gūs labumu no pārdomu dokumentiem; AP ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm kompetentā Padomes darba grupā pieņems lēmumu par plašāku darbības jomu. Galīgais lēmums pamatosies uz priekšlikumiem, kurus iesniedz īstenotāja struktūrvienība atbilstīgi 2. panta 2. punktam.

    Informatīvas sanāksmes būs iespēja iesaistīt plašāku kosmosa un raķešu jautājumu ekspertu sabiedrību, rīkojot sanāksmes attiecīgās nozares, pētniecības sabiedrības pārstāvjiem un citām personām.

    Mērķtiecīgas ekspertu misijas pievērsīsies svarīgākajām valstīm, kas nav pievienojušās Kodeksam, vai reģionālajiem dalībniekiem, kam ir nozīmīga vieta tehnoloģiju nodošanā un ar kosmosu saistītās darbībās.

    2.3.   Trešais projekts: rīkot informatīvus pasākumus par HCoC un ballistisko raķešu neizplatīšanu.

    2.3.1.   Projekta mērķis

    Rīkojot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir iesaistīt valstis, kas nav pievienojušās Kodeksam, šis projekts palielinās informētību gan par raķešu neizplatīšanu, gan par HCoC. Lai to panāktu, Vīnē, Ženēvā un Ņujorkā vienlaikus ar tur notiekošiem atbilstīgiem pasākumiem tiks rīkoti pasākumi, kur paredzēts iesaistīt ANO delegācijas.

    2.3.2.   Projekta apraksts

    Projektā ietvers divus pasākumu veidus:

    a)

    gan HCoC, gan ballistisko raķešu neizplatīšanas atbalstam paredzēti seši informatīvi pasākumi, kas notiks trīs pilsētās:

    Ņujorkā – saistībā ar ANO ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas vai Neizplatīšanas līguma sagatavošanas komitejas sanāksmēm,

    Ženēvā – saistībā ar atbruņošanās konferenci,

    Vīnē – saistībā ar HCoC, COPUOS vai citām attiecīgām ANO darbībām Vīnē.

    Minētie pasākumi varētu izpausties dažādos veidos:

    semināri, kuros ap izraudzītu runātāju un Eiropas Savienības amatpersonu grupu sanāk aptuveni 80 dalībnieku no ANO misijām Ņujorkā, Ženēvā un Vīnē,

    slēgtas pusdienas un vakariņas, kuru mērķis ir ap ES augsta līmeņa pārstāvi un ekspertiem sapulcēt atsevišķu valstu augsta līmeņa amatpersonas.

    Lai to panāktu, īstenošanas struktūrvienība katrā pasākumā AP piedāvās valstu sarakstu, kur dažas valstis būs no to valstu vidus, kas nav pievienojušās Kodeksam. Tādējādi varēs sasaukt augsta līmeņa pārstāvjus, kas risina ar neizplatīšanu saistītus jautājumus;

    b)

    trīs reģionālu informatīvu semināru finansēšana, kas varētu notikt Latīņamerikā (piem., Čīlē, Meksikā, Argentīnā vai Brazīlijā), Tuvajos Austrumos (piem., Persijas līča valstīs, AAE vai Jordānā) un Āzijā (piem., Singapūrā vai Vjetnamā). Vietu izvēlēsies vienojoties ar AP ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm kompetentā Padomes darba grupā. Seminārs būs veltīts raķešu izplatīšanas tendencēm, galvenā uzmanība tiks pievērsta reģiona jautājumiem, un tajā pievērsīsies HCoC un praktiskajai informācijai par to, ko nozīmē būt valstij, kas parakstījusi HCoC.

    2.3.3.   Paredzamie projekta rezultāti

    tiks palielināta informētība par raķešu izplatīšanas tendencēm un it īpaši par Rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu (HCoC) attiecībā uz valstīm, kas nav to parakstījušas, un veicinātas diskusijas par turpmākajiem centieniem, lai veicinātu raķešu neizplatīšanu,

    Savienības teritorijā un ārpus tās tiks veicinātas debates par turpmākajām ierosmēm,

    tiks mudināts uz to, lai raķešu izplatīšana tiktu uztverta kā stratēģiska problēma.

    2.3.4.   Projekta labuma guvēji

    Šajos pasākumos galvenā uzmanība tiks vērsta uz valstīm, kas nav pievienojušās Kodeksam, lai gan valstis, kas tam ir pievienojušās, varētu būt saistītas ar dažiem pasākumiem politisku iemeslu dēļ. Dalībniekiem galvenokārt vajadzētu būt valdības ekspertiem un vecākajām amatpersonām.

    Labuma guvēju valstu galīgo izvēli veiks īstenošanas struktūrvienība un AP ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm kompetentā Padomes darba grupā. Galīgais lēmums pamatosies uz priekšlikumiem, kurus iesniedz īstenotāja struktūrvienība atbilstīgi šā lēmuma 2. panta 2. punktam.

    3.   TERMIŅŠ

    Kopējais paredzētais projekta īstenošanas ilgums ir 24 mēneši.

    4.   ĪSTENOTĀJA STRUKTŪRVIENĪBA

    Projektu tehniskā īstenošana tiks uzticēta FRS.

    Īstenotāja struktūrvienība sagatavos:

    a)

    ceturkšņa pārskatus par projektu īstenošanu;

    b)

    beigu ziņojumu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc projektu īstenošanas.

    Ziņojumus nosūtīs AP.

    FRS nodrošinās Savienības ieguldījuma publiskumu atbilstīgi tā apjomam.

    5.   IESAISTĪTĀS TREŠĀS PERSONAS

    Projektus pilnībā finansēs ar šo lēmumu. Ekspertus no valstīm, kas ir pievienojušās Kodeksam vai no valstīm, kas nav pievienojušās Kodeksam, var uzskatīt par dalībniekiem no trešām valstīm. Viņi strādās saskaņā ar FRS standarta noteikumiem.


    Top