EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011R1286

Komisijas Regula (ES) Nr. 1286/2011 ( 2011. gada 9. decembris ), ar ko pieņem jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. punktu Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 328, 10.12.2011, p. 36–40 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/1286/oj

10.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/36


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1286/2011

(2011. gada 9. decembris),

ar ko pieņem jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (1), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2009/18/EK noteikts, ka Komisijai jāpieņem kopēja metodoloģija jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanai, kas jāievēro izmeklēšanas struktūrām, veicot drošības izmeklēšanu.

(2)

Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējā metodoloģijā jāparedz kopēji standarti, ko principā var piemērot visām izmeklēšanām, kuras veic saskaņā ar Direktīvu 2009/18/EK, lai sasniegtu augstu izmeklēšanas kvalitātes līmeni.

(3)

Dalībvalstu izmeklēšanas struktūrām tieši jāizmanto vispārējie noteikumi, kas paredzēti kopējā metodoloģijā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējā metodoloģija, kā paredzēts Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. punktā, ir noteikta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.

(2)  OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.


PIELIKUMS

JŪRAS NEGADĪJUMU UN STARPGADĪJUMU IZMEKLĒŠANAS KOPĒJĀ METODOLOĢIJA

A.   MĒRĶIS, DARBĪBAS JOMA UN PIEMĒROŠANA

Jūras negadījumu drošības izmeklēšanas mērķis ir samazināt turpmāku negadījumu un starpgadījumu risku un samazināt to nopietnās sekas, tostarp dzīvības zaudējumu, kuģu zaudējumu un jūras vides piesārņošanu.

Šā dokumenta mērķis ir nodrošināt kopēju metodoloģiju dalībvalstu izmeklēšanas struktūrām, lai drošības izmeklēšanu uz jūras veiktu saskaņā ar Direktīvu 2009/18/EK. Tas pamatojas uz Direktīvas 2009/18/EK darbības jomu un definīcijām, ņemot vērā SJO instrumentus, kas minēti šajā direktīvā.

Metodoloģijas mērķis ir izveidot kopēju pieeju, kas principā ir piemērojama visās izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar direktīvu, un tajā uzskaitīts, kas raksturo labu drošības izmeklēšanu. Tas nav kontrolsaraksts. Izmeklētājiem jāliek lietā savs profesionālais spriedums un apmācība, lai ņemtu vērā katra atsevišķa gadījuma apstākļus.

Tādējādi, piemērojot šo kopējo metodoloģiju un objektīvu un sistemātisku pieeju izmeklēšanai, izmeklēšanas struktūra vislabāk var mācīties no katra negadījuma un tādējādi uzlabot kuģošanas drošību.

Jūras negadījuma vai starpgadījuma cēloņu pareiza identifikācija prasa laicīgu un metodisku izmeklēšanu, skatoties tālāk par viegli atrodamiem pierādījumiem un meklējot apstākļus, kas nākotnē var izraisīt citus negadījumus. Tādēļ izmeklēšanu var uzskatīt ne tikai kā tiešo cēloņu, bet arī par līdzekli kopējo vides aspektu noteikšanai no regulējuma un politikas līdz praktiskajai īstenošanai.

B.   SATURS

1.   Gatavība rīcībai

1.1.

Katrai izmeklēšanas struktūrai jāplāno iepriekš, lai nodrošinātu, ka attiecīgas/nepieciešamas informācijas, sagatavotības vai zināšanu trūkuma dēļ nav nevajadzīgas kavēšanās pēc paziņojuma un izmeklēšanas uzsākšanas laikā. Šāds sagatavošanās plāns nodrošinās, ka resursi un procedūras ir, cik vien iespējams, nekavējoties pieejami, lai izpildītu prasības, tostarp attiecībā uz pietiekamu skaitu atbilstoši kvalificētu izmeklētāju un visiem vajadzīgajiem koordinācijas pasākumiem valsts un starptautiskā līmenī, lai varētu nekavējoties veikt sākotnējās darbības, pēc pirmā saņemtā paziņojuma par negadījumu vai starpgadījumu.

1.2.

Jāorganizē paziņojumu par negadījumiem un starpgadījumiem ātru saņemšanu nelaimes gadījumu izmeklēšanas struktūrā divdesmit četras stundas diennaktī.

2.   Sākotnējais novērtējums un reaģēšana

2.1.

Saņemot paziņojumu, izmeklēšanas struktūrām jāizvērtē situācija. Sākotnējais izvērtējums ir svarīgs, lai izmeklēšanas struktūras gūtu pārskatu, cik ātri vien iespējams, samazinātu iespējamo pierādījumu zudumu un noteiktu nepieciešamo informācijas apjomu, lai izlemtu, kā jārīkojas.

2.2

Šajā novērtējumā, ciktāl tas iespējams, ietver izpratni par

notikumiem kopumā,

galveno notikumu norises laiku,

iesaistīto personālu un

notikuma kategoriju.

Papildus faktoriem, kas uzskaitīti Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 2. punktā, izlemjot, kurus negadījumus vai starpgadījumus izmeklēt, ja tie nav ļoti smagi, var ņemt vērā šādus faktorus:

potenciālā drošības vērtība, ko var iegūt, veicot izmeklēšanu,

negadījuma sabiedriskā atpazīstamība,

vai negadījums ir daļa no pamanāmas tendences,

negadījuma iespējamās sekas,

pretrunīgu prioritāšu gadījumā — pieejamo resursu apjoms un paredzamais pieejamais apjoms, kā arī nepabeigtās izmeklēšanas apjoms,

riski, kādi saistīti ar neizmeklēšanu,

smagi miesas bojājumi kuģa apkalpei un/vai pasažieriem,

ekoloģiski jutīgu teritoriju piesārņojums,

kuģi, kas cietuši ievērojamus strukturālus bojājumus,

negadījumi, kas traucē vai potenciāli var pārtraukt nozīmīgas ostas darbības.

2.3.

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par nopietnas avārijas vai citu jūras negadījumu vai starpgadījumu izmeklēšanu, to parasti veic ar tādu pašu neatliekamību kā ļoti smaga negadījuma izmeklēšanu.

Ja izmeklēšana jāveic, izmeklēšanas struktūras nekavējoties veic pasākumus, lai cik vien iespējams nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu, koordināciju ar pārējām pamatoti ieinteresētajām pusēm un izmeklēšanas vadītājas valsts iecelšanu.

3.   Stratēģija un pierādījumu vākšana

3.1.

Izmeklēšanas vadītājas dalībvalsts izmeklēšanas struktūra ciešā sadarbībā ar citu pamatoti ieinteresēto valstu izmeklēšanas struktūrām operatīvi izstrādā izmeklēšanas jomas, virziena un laika stratēģiju.

3.2.

Izmeklēšanas struktūra izmeklēšanas laikā plānu pārskata. Līdz pierādījumu vākšanas posma beigām izmeklēšanas struktūra, cik vien iespējams, ir nodrošinājusi pilnīgus pierādījumus visās jomās, kas varēja ietekmēt negadījumu vai starpgadījumu.

3.3.

Drošības izmeklēšanas vērienam un ievērojamajai procedūrai jābūt pietiekamai, lai cik vien iespējams novērstu neskaidrības un pretrunas, un tā dotu neapgāžamu loģisko pamatojumu par jūras negadījuma vai starpgadījuma cēloņiem.

3.4.

Pamatoti ieinteresēto dalībvalstu izmeklēšanas struktūras, cik praktiski iespējams, laicīgi sniedz atbalstu izmeklēšanas vadītājai dalībvalstij.

3.5.

Vadošā izmeklēšanas struktūra izmeklēšanas veikšanai nozīmē izmeklētāju, lai izmantotu attiecīgos resursus un pēc iespējas ātrāk sāktu vākt pierādījumus, jo pierādījumu kvalitāte, it īpaši cilvēku atmiņas precizitāte, ar laiku var strauji pazemināties, kā arī ir atzīts, ka visus kuģus, kas iesaistīti jūras negadījumā vai starpgadījumā, nedrīkst kavēt ilgāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams, lai savāktu pierādījumus.

3.6.

Katras izmeklēšanas sākotnējā posmā izmeklētāji savāc iespējami daudz tādu attiecīgo pierādījumu, kas var palīdzēt izprast starpgadījumu un noteikt tā cēloņus, paturot prātā katras izmeklēšanas iespējamo apjomu.

3.7.

Papildus sākotnējā izziņas posmā gūtajai informācijai izmeklētāji iegūst pienācīgu vispārīgo un atsauces informāciju. Tā var ietvert pierādījumus vai datus, kas pieprasīti no jebkuras monitoringa sistēmas, satiksmes kontroles sistēmas, jūras administrācijas, glābšanas dienestiem, kuģniecības uzņēmuma un negadījumā cietušā kuģa.

3.8.

Ja nepieciešams, izmeklēšanas struktūra iegūst informāciju no datubāzēm, tostarp Eiropas Jūras negadījumu informācijas platformas, un citiem informācijas avotiem, lai palīdzētu identificēt iespējamās drošības problēmas, kas var būt saistītas ar izmeklējamo jūras negadījumu vai starpgadījumu.

3.9.

Principā izmeklētāji, ja iespējams, apmeklē negadījuma un/vai notikuma vietu, lai iegūtu neskartus pierādījumus un sākotnējo starpgadījuma novērtējumu. Ja nav varēts saglabāt vietu, cik iespējams, jāveic pasākumi, lai iegūtu atbilstošu dokumentāciju no notikuma vietas, piemēram, fotogrāfijas, audio-vizuālos ierakstus, skices vai citus pieejamos līdzekļus, ar mērķi apkopot svarīgus pierādījumus un, iespējams, vēlāk rekonstruēt apstākļus.

3.10.

Ja ir bijusi uzstādīta reisa datu reģistrācijas iekārta (VDR), izmeklētāji pieliek visas pūles, lai iegūtu un saglabātu tajā reģistrēto informāciju. Jo īpaši laicīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka VDR ir "saglabāta", lai novērstu pārrakstīšanu. Viņi arī dara visu iespējamo, lai iegūtu jebkādu atbilstošu informāciju no elektroniskiem avotiem gan uz kuģa, gan krastā. Viņi izskata visus pieejamos attiecīgos dokumentus, procedūras un reģistrus tādā kārtībā, kā atzīst par pareizu.

3.11.

Jāiztaujā visi pieejamie liecinieki, kurus vadošā izmeklēšanas struktūra uzskata par atbilstošiem. Izmeklētāji nolemj, kurus lieciniekus viņi vēlas iztaujāt vispirms un izstrādā iztaujāšanas plānu. Šajā plānā, cita starpā, ņem vērā nogurumu (gan liecinieku, gan izmeklētāja), cilvēku liecību nestabilitāti un potenciālo liecinieku paredzēto pārvietošanos.

Cita starpā potenciālie liecinieki var būt:

personas, kas tieši iesaistītas jūras negadījumā vai starpgadījumā un tā sekās,

jūras negadījuma vai starpgadījuma aculiecinieki,

ārkārtas reaģēšanas personāls,

uzņēmuma personāls, ostas amatpersonas, konstruktori, remonta personāls, tehniskie eksperti.

Ja ar kādu liecinieku nav iespējams runāt tieši, tad vadošā izmeklēšanas struktūra veic pasākumus, lai iegūtu liecību ar citiem līdzekļiem.

No šāda liecinieka liecību var iegūt, iztaujājot pa tālruni vai lūdzot citiem apmācītiem drošības izmeklētājiem veikt iztaujāšanu izmeklēšanas vadītājas valsts vārdā. Minētā gadījumā izmeklētājam, kurš veic izmeklēšanu, rūpīgi jāinformē persona, kura veic iztaujāšanu. Daudzus galvenos lieciniekus var būt nepieciešams atkārtoti iztaujāt vairāk nekā vienu reizi.

3.12.

Cik iespējams, informāciju pārbauda. Dažādu liecinieku izteikumi var būt pretrunīgi un var būt nepieciešami papildu pierādījumi. Lai nodrošinātu, ka visi attiecīgie fakti tiek atklāti, jāuzdod atvērta tipa jautājumi "kas", "ko", "kad", "kā" un "kāpēc".

3.13.

Cilvēka faktors ir lielākās daļas izmeklēšanu neatņemama sastāvdaļa, un drošības izmeklētājiem jābūt atbilstoši apmācītiem. Cilvēka faktoru izmeklēšanas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no savāktās informācijas veida un kvalitātes. Tā kā nav divu vienādu notikumu, tad izmeklēšanas struktūra nosaka to datu veidu un kvalitāti, kas jāsavāc un jāizskata. Normālos apstākļos izmeklētājam sākumā ir jāvāc vairāk informācijas un izmeklēšanas gaitā jāatmet liekie dati.

3.14.

Ja nepieciešams, izmeklēšanas struktūrai jāsaglabā fiziskie pierādījumi, jo īpaši, lai krastā tos zinātniski izpētītu, pārbaudītu vai testētu. Šajos gadījumos izmeklētājiem jāpatur prātā, ka laika gaitā pieejamie pierādījumi varētu tikt bojāti, un tāpēc tos jānovāc, tiklīdz tas iespējams. Pirms novākšanas šādus pierādījumus, ja iespējams, fotografē in situ. To novākšanu un saglabāšanu veic, ievērojot visus atbilstošos piesardzības pasākumus, lai novērstu, ka tiek ietekmēta to izpēte.

3.15.

Gadījumos, kad tas attiecas uz notikumu un izmeklēšanu, izmeklēšanas struktūrām var būt jāveic vai jāpasūta ekspertu pārbaudes, jo īpaši kuģa un dažādu sistēmu un klāja iekārtu tehniskās pārbaudes, ko vajadzības gadījumā veic attiecīgi eksperti.

3.16.

Vācot pierādījumus, izmeklēšanas struktūras cenšas noteikt, kādu pierādījumu trūkst.

4.   Analīze

4.1.

Kad pierādījumi un papildu dati ir savākti, izmeklēšanas vadītājas dalībvalsts izmeklēšanas struktūra, sadarbojoties ar citām pamatoti ieinteresētajām valstīm, attiecīgi tos analizē, lai noteiktu cēloņsakarības un ietekmējošos faktorus.

Šajā sakarā izmeklētāji ņem vērā savākto pierādījumu mainīgo vērtību un izsver, kā vislabāk atrisināt visas pierādījumu neskaidrības vai pretrunas.

4.2.

Lai pareizi identificētu izraisošos faktorus, vajadzīga savlaicīga un metodiska izmeklēšana, kurā izskata vairāk nekā acīmredzamos pierādījumus un meklē izraisošos apstākļus, kas var būt tālu no jūras negadījuma vai starpgadījuma vietas un kas var izraisīt citus turpmākus jūras negadījumus un jūras starpgadījumus. Tāpēc principā drošības izmeklēšana uz jūras kalpo kā līdzeklis, lai noteiktu ne tikai tiešos izraisošos faktorus, bet arī apstākļus, kas var ietekmēt visu operacionālo procesu. Lai to panāktu, savākto pierādījumu analīze jāveic rūpīgi un atkārtoti.

4.3.

Ja informācijas trūkumu nevar novērst un to aizpilda ar loģiskiem secinājumiem un pamatotiem pieņēmumiem, par šādiem secinājumiem un pieņēmumiem skaidri jānorāda ziņojuma tekstā. Šajā procesā noderīgs paņēmiens var būt visu iespēju norādīšana un to skaita analītiska samazināšana, lai sasniegtu visticamāko hipotēzi.

5.   Drošības ieteikumi

5.1.

Visi drošības ieteikumi balstās uz analīzi. Tie jāadresē tām organizācijām vai personām, kas var vislabāk veikt koriģējošas darbības.

5.2.

Tie var pamatoties uz drošības izmeklēšanu vai pētniecību un datu teorētisku analīzi. Tos var formulēt, sadarbojoties un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo tās bieži vien labi spēj identificēt un ieviest attiecīgus drošības pasākumus. Galīgo lēmumu par drošības ieteikumu saturu un adresātiem tomēr pieņem vadošā izmeklēšanas struktūra.

5.3.

Ja cēloņsakarība vai ietekmējošais faktors tiek uzskatīts par tik nopietnu, ka tas jārisina steidzīgi, tad jāveic attiecīgi turpmākie pasākumi, piemēram, pagaidu drošības ieteikumu izdošana.

5.4.

Lai saņēmēji tos pēc iespējas pieņemtu un īstenotu, ieteikumiem jābūt:

nepieciešamiem,

ticami efektīviem,

izpildāmiem,

atbilstošiem,

mērķtiecīgiem,

izteiktiem skaidri, kodolīgi un tieši,

izteiktiem tā, lai tie varētu būt pamatā korekcijas plāniem, uzsverot drošības nepilnības, kas jārisina.

6.   Ziņojumi

6.1.

Izmeklēšanas vadītājas dalībvalsts izmeklēšanas struktūra sagatavo ziņojuma projektu kopā ar citām pamatoti ieinteresētām valstīm. Tajā skaidri, konsekventi un kodolīgi jāizklāsta fakti un analīze, ko izmanto, lai pamatotu secinājumus un ieteikumus.

6.2.

Ja iespējams, ziņojuma projektu vai tā attiecīgās daļas konfidenciāli izplata apspriešanai visām personām vai organizācijām, ko tas varētu ietekmēt. Izmeklēšanas struktūra publicē attiecīgi grozītu galīgo ziņojumu.

7.   Turpmākie pasākumi

Izmeklēšanas struktūras cenšas noskaidrot informāciju par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz drošības ieteikumiem.


Top