23.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/23

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2) 8. panta 1. punktu Komisija ir izdevusi mandātu Eurocontrol izstrādāt prasības attiecībā uz uzraudzības veiktspēju un savstarpējo savietojamību Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklā (“EATMN”). Šīs regulas pamatā ir ziņojums, kas pilnvarojuma izpildes rezultātā izstrādāts 2010. gada 9. jūlijā.

(2)

Individuālā gaisa kuģa identifikācija būtu jānosaka saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (“ICAO”) procedūrām, pirms gaisa kuģim sniedz gaisa satiksmes pakalpojumus, izmantojot uzraudzības sistēmu.

(3)

Bezproblēmu darbība ir atkarīga no viennozīmīgas un pastāvīgas individuāla gaisa kuģa identifikācijas, ko izmanto vispārējai gaisa satiksmei atbilstīgi instrumentālo lidojumu noteikumiem visā Eiropas vienotajā gaisa telpā.

(4)

Pašreizējā metode, ar kuru Eiropā veic individuālu gaisa kuģu identifikāciju, lieto diskrēto sekundārā novērošanas radiolokatora retranslatoru kodu (“SSR kodu”), ko piešķir saskaņā ar ICAO procedūrām un aeronavigācijas plānu Eiropas reģionam.

(5)

Satiksmes pieauguma pēdējā desmitgadē dēļ regulāri trūkst pieejamu diskrēto SSR kodu, kas apmierinātu pieprasījumu sastrēgumu periodos, un tādējādi pašlaik nevar garantēt individuālu gaisa kuģa identifikāciju Eiropas gaisa telpā.

(6)

Sākotnējās darbības spējas izmantot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi būtu jāizvērš saskaņotā veidā, definētā Eiropas vienotās gaisa telpas daļā, lai samazinātu vispārējo pieprasījumu pēc diskrēto SSR kodu piešķiršanas individuālu gaisa kuģu identifikācijas vajadzībām.

(7)

Lai optimizētu diskrēto SSR kodu pieejamību, tiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kam nebūs iespējas izmantot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, būtu jāievieš uzlabotas un saskaņotas spējas piešķirt SSR kodu gaisa kuģiem automātiski.

(8)

Spēja izmantot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi visā Eiropas vienotajā gaisa telpā būtu jāizvērš, lai piepildītu vajadzību pēc diskrētajiem SSR kodiem, ar ko identificē gaisa kuģus, ko izmanto vispārējā gaisa satiksmē, kas darbojas saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem.

(9)

Pieprasījuma samazināšana attiecībā uz diskrēto SSR kodu piešķiršanas nodrošināšanu, lietojot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, ir vislabāk ir veicama ar integrēto lidojuma plānu sākotnējās apstrādes sistēmu, kas identificē tos lidojumus, kam var piešķirt apstiprinātu saskaņoto noteikto kodu, un no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas piešķir apstiprinātu saskaņoto noteikto kodu šiem attiecīgajiem lidojumiem, ja ir notikusi veiksmīga gaisa kuģa identificēšana, izmantojot sakarus no gaisa kuģa uz zemi.

(10)

Gaisa kuģa identifikācijas funkcija no gaisa kuģa uz zemi var izmantot individuālu gaisa kuģu identifikācijai tikai tad, ja aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji izvērš atbilstīgus uzraudzības sensorus, uzraudzības datu apstrādes un izplatīšanas sistēmu funkcionalitātes, lidojuma datu apstrādes sistēmas funkcionalitātes, gaisa-zemes un zemes-zemes sakariem, dispečera ekrānpults funkcionalitātes un paredz procedūras un personāla apmācības.

(11)

Pakāpe, līdz kādai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var faktiski pielietot spēju izmantot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, lai samazinātu vajadzību piešķirt diskrētos SSR kodus, ir atkarīga no gaisa kuģu aprīkojuma līmeņa ar identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi, no tā, cik lielā mērā šo gaisa kuģu ceļi atrodas to sistēmu nepārtraukta pārklājuma zonā, kas nodrošina šo spēju, un no vispārējās prasības nodrošināt efektīvu un drošu ekspluatāciju.

(12)

Dispečeriem būtu jāsaņem brīdinājumi par netīšu dubultu SSR koda piešķiršanu vairāk nekā vienam gaisa kuģim, lai novērstu iespējamu nepareizu gaisa kuģa identifikāciju.

(13)

Īpašo procedūru vienota piemērošana Eiropas vienotajā gaisa telpā ir būtisks priekšnosacījums, lai panāktu sakaru savietojamību un bezproblēmu darbību.

(14)

Visas iekārtu un pakalpojumu izmaiņas, kas tiek veiktas šīs regulas īstenošanas rezultātā, dalībvalstīm būtu jāatspoguļo ICAO Eiropas aeronavigācijas plānā, izmantojot parasto grozījumu procedūru.

(15)

Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārām operācijām un mācībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā.

(16)

Lai saglabātu vai uzlabotu pašreizējo darbības drošības līmeni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgās iesaistītās personas veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma apzināšanu, riska novērtējumu un mazināšanu. Lai šos procesus saskaņoti ieviestu sistēmās, uz kurām attiecas šī regula, ir nepieciešams noteikt īpašas drošības prasības visām savietojamības un veiktspējas prasībām.

(17)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 552/2004 savietojamības īstenošanas noteikumi apraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāizmanto komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanā novērtēšanai, kā arī sistēmu verifikācijai.

(18)

Gadījumā, ja gaisa satiksmes pakalpojumi tiek sniegti pirmkārt gaisa kuģiem, ko izmanto vispārējai gaisa satiksmei militārā uzraudzībā, iepirkuma ierobežojumi var kavēt atbilstību šai regulai.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

a)

gaisa kuģos uzstādīto uzraudzības sistēmu komponentiem un ar tiem saistītajām procedūrām;

b)

uz zemes izvietotajām uzraudzības sistēmām, šo sistēmu komponentiem un saistītajām procedūrām;

c)

gaisa satiksmes pakalpojumu sistēmām un procedūrām, jo īpaši lidojuma datu apstrādes sistēmām, uzraudzības datu apstrādes sistēmām un cilvēka-mašīnas saskarnes sistēmām;

d)

zeme-zeme un gaiss-zeme sakaru sistēmām, to komponentiem un saistītajām procedūrām, ko izmanto uzraudzības datu izplatīšanai.

1)

“gaisa kuģa identifikācija” ir burtu, ciparu grupa vai to kombinācija, kas ir vai nu identiska gaisa kuģa izsaukuma zīmei, kura izmantojama “gaiss-zeme” sakaros, vai ir tās kodēts ekvivalents un kura tiek izmantota gaisa kuģa identificēšanai gaisa satiksmes pakalpojumu “zeme–zeme” sakaros;

2)

“SSR kods” ir viens no 4 096 sekundārā novērošanas radiolokatora identifikācijas kodiem, ko var pārraidīt gaisa kuģos uzstādīto uzraudzības sistēmu komponenti;

3)

“diskrētais SSR kods” ir četru ciparu sekundārā novērošanas radiolokatora identifikācijas kods, kura pēdējie divi cipari nav “00”;

4)

“gaisa kuģa identifikācijas funkcija no gaisa kuģa uz zemi” ir gaisa kuģa identifikācija, ko pārraida gaisa kuģos uzstādīto uzraudzības sistēmu komponenti, izmantojot gaisa-zemes uzraudzības sistēmu;

5)

“saskaņotais noteiktais kods” ir individuāls SSR kods, kas izraudzīts īpašiem mērķiem;

6)

“pārlidojošs reiss” ir reiss, kas ienāk definētā gaisa telpā no blakus sektora, tad pārlido tranzītā pāri definētajai gaisa telpai un izlido no tās blakus sektorā;

7)

“ielidojošs reiss” ir reiss, kas ielido definētā gaisa telpā no blakus sektora, tad pārlido tranzītā pāri definētajai gaisa telpai un piezemējas galamērķī, kas atrodas definētajā gaisa telpā;

8)

“izlidojošs reiss” ir reiss, kas sāk ceļu lidlaukā, kas atrodas definētajā gaisa telpā, tad tranzītā pārlido pāri definētajai gaisa telpai un vai nu nolaižas lidlaukā definētajā gaisa telpā, vai izlido no definētās gaisa telpas blakus esošajā sektorā ārpus tās;

9)

“ekspluatants” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas ir iesaistīts vai kas piedāvā iesaistīties gaisa kuģa ekspluatācijā;

10)

“kodu piešķiršanas saraksts” ir dokuments, kurā noteikts SSR kodu vispārējais sadalījums dalībvalstīm un gaisa satiksmes pakalpojumu (ATS) struktūrvienībām, par kuru ir vienojušās dalībvalstis un kas ir publicēts ICAO Eiropas reģiona aeronavigācijas plānā;

11)

“kooperatīva uzraudzības ķēde” ir uzraudzības ķēde, kam nepieciešami zemes un gaisa komponenti, lai noteiktu uzraudzības datu vienības;

12)

“integrētā lidojuma plānu sākotnējās apstrādes sistēma” ir Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla sistēma, ar kuras palīdzību gaisa telpā, uz ko attiecas šī regula, nodrošina centralizētas lidojuma plānu apstrādes un izplatīšanas pakalpojumus, lai dotu iespēju saņemt, apstiprināt un izplatīt lidojuma plānus.

a)

vismaz 50 % no visiem pārlidojošiem reisiem atsevišķās dalībvalsts definētā gaisa telpā;

b)

vismaz 50 % no visu ielidojošo reisu un izlidojošo reisu kopējā skaita atsevišķās dalībvalsts definētajā gaisa telpā.

a)

sistēmas, kas minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, tiek ieviestas pēc vajadzības, lai izpildītu prasības, kas noteiktas šā panta 3. un 4. punktā;

b)

sistēmas vai procedūras, kas minētas 2. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā tiek ieviestas pēc vajadzības, lai informētu dispečerus par nejaušu dubultu SSR koda piešķiršanu.

a)

gaisa telpas daļas tiek deklarētas centralizētajam lidojumu plānu apstrādes un izplatīšanas dienestam, kas minēts II pielikuma 1. punktā, lai izpildītu šā panta 1. un 2. punkta un šā punkta b) apakšpunkta prasības;

b)

integrētā sākotnējo lidojuma plānu apstrādes sistēma paziņo visiem iesaistītajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem tos reisus, kuri drīkst izmantot saskaņotos noteiktos kodus, kas minēti c) apakšpunktā;

c)

visas dalībvalstis ir vienojušās par vienotu saskaņoto noteikto kodu, un tas ir saskaņots ar Eiropas trešām valstīm, lai tiktu piešķirts tikai gaisa kuģiem, kam ir noteikta individuāla gaisa kuģa identifikācija, izmantojot gaisa kuģa identifikācijas funkciju no gaisa kuģa uz zemi.

a)

izstrādā un atjaunina darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai viss iesaistītais personāls varētu piemērot šo regulu;

b)

nodrošina, lai būtu pieejamas un tiktu atjauninātas a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas un lai to atjaunināšana un izplatīšana tiktu veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai;

c)

nodrošina, ka darba metodes un ekspluatācijas kārtība atbilst šīs regulas prasībām.