30.4.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/1

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 404/2011

(2011. gada 8. aprīlis),

ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 6. panta 5. punktu, 7. panta 5. punktu, 8. panta 1. punktu, 9. panta 5. punktu, 14. panta 10. punktu, 15. panta 9. punktu, 16. panta 2. punktu, 21. panta 7. punktu, 22. panta 7. punktu, 23. panta 5. punktu, 24. panta 8. punktu, 25. panta 2. punktu, 32. pantu, 37. panta 4. punktu, 40. panta 6. punktu, 55. panta 5. punktu, 58. panta 9. punktu, 60. panta 7. punktu, 61. pantu, 64. panta 2. punktu, 72. panta 5. punktu, 73. panta 9. punktu, 74. panta 6. punktu, 75. panta 2. punktu, 76. panta 4. punktu, 78. panta 2. punktu, 79. panta 7. punktu, 92. panta 5. punktu, 103. panta 8. punktu, 105. panta 6. punktu, 106. panta 4. punktu, 107. panta 4. punktu, 111. panta 3. punktu, 116. panta 6. punktu, 117. panta 4. punktu un 118. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (turpmāk “Kontroles regula”) ir paredzēts pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un pasākumus ar mērķi īstenot konkrētus tajā izklāstītos noteikumus.

(2)	Lai nodrošinātu šo sīki izstrādāto noteikumu konsekventu piemērošanu, ir jānosaka konkrētas definīcijas.

(3)

Kontroles regulas 6. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģi ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai var lietot tikai tad, ja tam ir derīga zvejas licence. Kontroles regulas 7. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģim ir atļauts veikt konkrētas zvejas darbības tikai tad, ja tās ir norādītas derīgā zvejas atļaujā. Ir lietderīgi pieņemt kopīgus noteikumus šādu zvejas licenču un zvejas atļauju izdošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu kopīgus standartus attiecībā uz tajās iekļauto informāciju.

(4)	Kontroles regulas 8. panta 1. punktā noteikts, ka zvejas kuģa kapteinim jāievēro nosacījumi un ierobežojumi, kas attiecas uz zvejas kuģu un to zvejas rīku marķēšanu un identifikāciju. Tā kā šādi nosacījumi un ierobežojumi attiecas uz ES ūdeņiem, tie jānosaka Eiropas Savienības līmenī.

(5)

Saskaņā ar Kontroles regulas 9. panta 1. punktu dalībvalstīs darbojas kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), lai efektīvi uzraudzītu dalībvalstu zvejas kuģu zvejas darbības visur, kur šie kuģi var atrasties, un zvejas darbības dalībvalstu ūdeņos. Ir lietderīgi kopīgas specifikācijas šādai sistēmai noteikt Eiropas Savienības līmenī. Šādās specifikācijās jo īpaši jāparedz satelītnovērošanas iekārtu parametri, sīki noteikumi par atrašanās vietas datu nosūtīšanu un noteikumi, kas piemērojami satelītnovērošanas iekārtu tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā.

(6)	Kontroles regulas 14. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģu kapteiņi, kuru kuģu lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uztur zvejas žurnālu, kurā reģistrē kuģu darbības. Ir jānosaka zvejas žurnālos reģistrējamā informācija un šo žurnālu forma.

(7)	Kontroles regulas 14. panta 7. punktā noteikts, ka uzglabāto vai apstrādāto zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā ES zvejas kuģu kapteiņiem jāizmanto ES līmenī noteikti pārrēķina koeficienti. Tāpēc ir jānosaka šādi pārrēķina koeficienti.

(8)

Kontroles regulas 15. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, informācija zvejas žurnālā ir jāreģistrē elektroniski. Ir lietderīgi paredzēt prasības par šādas informācijas elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu un noteikt tās formātu.

(9)

Kontroles regulas 21. panta 1. punktā un 23. panta 1. punktā noteikts, ka ES zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, ir jāaizpilda un jāiesniedz pārkraušanas un izkraušanas deklarācijas. Ir lietderīgi paredzēt, kāda informācija iekļaujama šajās deklarācijās, un precizēt, kā tās iesniedzamas.

(10)	Kontroles regulas 22. panta 1. punktā un 24. panta 1. punktā noteikts, ka pārkraušanas un izkraušanas deklarācijas aizpilda un nosūta elektroniski. Ir lietderīgi paredzēt prasības par šo datu elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu un noteikt to formātu.

(11)

Kontroles regulas 16. panta 1. punktā un 25. panta 1. punktā noteikts, ka katra dalībvalsts, izmantojot paraugu ņemšanas sistēmu, uzrauga to zvejas kuģu darbības, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarācijām. Lai nodrošinātu kopīgus standartus šādai paraugu ņemšanai, sīki izstrādāti noteikumi ir jāpieņem Eiropas Savienības līmenī.

(12)

Kontroles regulas 37. pantā noteikts, ka Komisijai jāveic nepieciešamie korektīvie pasākumi gadījumā, ja Komisija ir aizliegusi zveju, jo ir aizdomas, ka dalībvalstij, dalībvalstu grupai vai Eiropas Savienībai pieejamās zvejas iespējas ir pilnībā apgūtas, un kļūst zināms, ka dalībvalsts faktiski nav pilnībā izmantojusi savas zvejas iespējas. Ir jāpieņem piemēroti noteikumi par šādu zvejas iespēju pārdalīšanu, ņemot vērā situācijas, kad ES ir noteikta vai nav noteikta kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) vai kad šāda pārdalīšana nav iespējama tāpēc, ka zvejas iespējas tiek noteiktas katru gadu.

(13)	Kontroles regulas 39.–41. pantā ir paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta zvejas kuģu dzinēja jauda. Ir jāpieņem tehniskie noteikumi par attiecīgajām sertifikācijas un verifikācijas sistēmām šajā jomā.

(14)

Kontroles regulas 55. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai atpūtas zveja tiktu veikta atbilstīgi kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem. Dalībvalstīm ir jāvāc dati par nozveju, kas atpūtas zvejā iegūta no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāns. Ja šāda zveja būtiski ietekmē resursus, Padome var lemt par īpašiem pārvaldības pasākumiem. Ir lietderīgi pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par paraugu ņemšanas plānu izstrādi, lai dotu dalībvalstīm iespēju uzraudzīt nozvejas, kuras no krājumiem, uz ko attiecas atjaunošanas plāni, ir guvuši kuģi, kuri veic atpūtas zveju dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos.

(15)

Lai izveidotu visaptverošu kontroles režīmu, tam jāaptver visi ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmi. Kontroles regulas 58. pantā ir paredzēta saskaņota izsekojamības sistēma, lai nodrošinātu, ka visas zvejas un akvakultūras produktu partijas no nozvejas vai ieguves līdz mazumtirdzniecības vietai ir izsekojamas visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos. Ir jāpieņem kopīgi noteikumi par attiecīgā produkta identifikācijas procedūrām.

(16)

Kontroles regulas 60. pantā noteikts, ka visi zvejas produkti jāsver uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem, ja vien dalībvalsts nav pieņēmusi Komisijas apstiprinātu paraugu ņemšanas plānu. Ir jāpieņem visās dalībvalstīs kopīgi noteikumi par svaigu un saldētu zvejas produktu, kā arī par citā kuģī pārkrautu zvejas produktu svēršanu un par zvejas produktu svēršanu pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas.

(17)

Kontroles regulas 61. pantā ir paredzēta iespēja, ka zvejas produktus sver pēc transportēšanas, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi kontroles plānu vai – ja zvejas produktus transportē uz citu dalībvalsti – ka attiecīgās dalībvalstis ir pieņēmušas Komisijas apstiprinātu kopīgu kontroles programmu, kas balstīta uz Komisijas pieņemtu riska izvērtējuma metodiku. Ir jānosaka riska izvērtējuma metodika.

(18)	Siļķu, makreļu un stavridu zvejai ir dažas specifiskas iezīmes. Šā iemesla dēļ ir lietderīgi pieņemt īpašus noteikumus par svēršanu un ar to saistītiem elementiem, lai ņemtu vērā šīs specifiskās iezīmes.

(19)	Kontroles regulas 64. pantā paredzēts, ka jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par pārdošanas zīmju saturu. Šādus noteikumus ir lietderīgi iekļaut šajā regulā.

(20)	Kontroles regulas 71. un 72. pantā noteikts, ka dalībvalstis veic pārraudzību ES ūdeņos un veic nepieciešamos pasākumus, ja novērošanas gadījums neatbilst tām pieejamajai informācijai. Ir jāparedz kopīgi noteikumi par pārraudzības ziņojuma saturu un tā nosūtīšanas līdzekļiem.

(21)	Kontroles regulas 73. pantā Padomei paredzēta iespēja izveidot kontroles novērotāju sistēmas un vispārīgos vilcienos noteikts kontroles novērotāju profils un viņu uzdevumi uz zvejas kuģiem. Tāpēc jāizstrādā sīki izstrādāti noteikumi par kontroles novērotāju izvietošanu un pienākumiem.

(22)

Saskaņā ar Kontroles regulas VII sadaļas I nodaļu ir jāparedz noteikumi inspekcijas veikšanai, lai veicinātu standartizētu pieeju dalībvalstu veiktajām kontroles darbībām. Jāparedz noteikumi par to amatpersonu rīcību, kuras atbild par inspekcijām, un par dalībvalstu pienākumiem saistībā ar to amatpersonu rīcību, kuras ir pilnvarotas veikt šādas inspekcijas. Vienlaikus ir jāprecizē operatoru pienākumi inspekcijas laikā. Turklāt jānosaka kopīgi principi attiecībā uz inspekcijas procedūrām jūrā, ostā, transportēšanas laikā, tirdzniecības vietās, kā arī attiecībā uz inspekcijas ziņojumiem un to nosūtīšanu.

(23)

Kontroles regulas 79. pantā noteikts, ka Savienības inspektori var veikt inspekcijas ES ūdeņos un uz ES zvejas kuģiem ārpus ES ūdeņiem. Ir lietderīgi izstrādāt noteikumus par Savienības inspektoru iecelšanu, viņu uzdevumiem un pienākumiem, kā arī par to, kādiem jābūt turpmākiem pasākumiem pēc viņu ziņojuma saņemšanas.

(24)

Kontroles regulas 92. pantā paredzēts izveidot punktu sistēmu, kas piemērojama smagu pārkāpumu gadījumā, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu un līdzvērtīgus konkurences apstākļus visos ES ūdeņos. Lai to panāktu, Eiropas Savienības līmenī ir jāparedz kopīgi noteikumi par šādas punktu sistēmas piemērošanu, tostarp jāsagatavo saraksts, kurā norādīts, cik punkti piešķirami par katru smagu pārkāpumu.

(25)

Saskaņā ar Kontroles regulas 5. panta 6. punktu un 103. pantu finansiālās palīdzības piešķiršana saskaņā ar Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (2) un Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (3), ir atkarīga no tā, kā dalībvalstis pilda savus pienākumus zvejas resursu saglabāšanas un kontroles jomā, un Komisijai ir iespēja konkrētos apstākļos apturēt un anulēt šādu finansiālu palīdzību. Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par šādu pasākumu piemērošanu.

(26)

Kontroles regulas 107. pantā paredzēta kvotu atvilkšana, ja dalībvalstis nepilda noteikumus attiecībā uz daudzgadu plānos iekļautiem krājumiem un tas var nopietni apdraudēt šo krājumu saglabāšanu. Tāpēc jāizstrādā noteikumi par atvilkuma apmēru, ņemot vērā noteikumu neievērošanas raksturu, tās ietekmes apmēru, kā arī resursiem radītā apdraudējuma smagumu.

(27)

Kontroles regulas XII sadaļas I nodaļā paredzēti noteikumi par rīcību ar datiem, kas reģistrēti minētās regulas īstenošanas vajadzībām, tostarp pienākums dalībvalstīm izveidot datorizētu datubāzi un apstiprināšanas sistēmu, un noteikumi par piekļuvi šādiem datiem un apmaiņu ar tiem. Ir jāparedz kopīgi noteikumi, nosakot kārtību, kā veicama šādu datu apstrāde un nodrošināma Komisijas piekļuve šiem datiem, un precizējot prasības attiecībā uz datu apmaiņu.

(28)	Kontroles regulas 110. pantā ir runa par Komisijas vai tās izraudzītas struktūras attālu piekļuvi datnēm, kurās iekļauti dalībvalstu zvejas uzraudzības centru reģistrētie dati. Lai nodrošinātu šādu piekļuvi, ir lietderīgi paredzēt skaidrus noteikumus par nosacījumiem un procedūrām, kuras jāievēro.

(29)	Kontroles regulas 114.–116. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāizveido oficiālas tīmekļa vietnes. Lai nodrošinātu to vienādu pieejamību visās dalībvalstīs, ir lietderīgi paredzēt ES līmeņa noteikumus par šīm tīmekļa vietnēm.

(30)

Saskaņā ar Kontroles regulas 117. pantu ir jāizveido savstarpējas palīdzības sistēma, lai nodrošinātu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju. Šāda administratīvā sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un to, ka nelikumīgas darbības tiek pienācīgi izmeklētas un sodītas. Tāpēc ir jāizstrādā noteikumi par sistemātisku informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma vai pēc pašu iniciatīvas un par iespēju pieprasīt no citas dalībvalsts noteikumu izpildes pasākumus un administratīvu paziņojumu.

(31)

Personu aizsardzību dalībvalstu veiktas personas datu apstrādes jomā regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4). Personu aizsardzību attiecībā uz Komisijas veiktu personas datu apstrādi regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5), jo īpaši attiecībā uz prasībām par apstrādes konfidencialitāti un drošību, personas datu pārsūtīšanu no dalībvalstu nacionālās sistēmas Komisijai, apstrādes likumību un datu subjektu tiesībām uz informāciju par saviem personas datiem, piekļuvi tiem un to labošanu.

(32)

Lai veicinātu zivsaimniecības kontroles sistēmas īstenošanu, sīki izstrādāti noteikumi ir jāapkopo vienā regulā. Tādēļ jāatceļ šādas Komisijas regulas: — Regula (EEK) Nr. 2807/83 (6), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju, — Regula (EEK) Nr. 3561/85 (7) attiecībā uz informāciju par zvejas darbību pārbaudēm, ko veic valsts kontroles iestādes, — Regula (EEK) Nr. 493/87 (8), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus tāda kaitējuma novēršanai, kuru izraisījusi konkrētu zvejas veidu apturēšana, — Regula (EEK) Nr. 1381/87 (9), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju, — Regula (EEK) Nr. 1382/87 (10), ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus zvejas kuģu inspicēšanai, — Regula (EK) Nr. 2943/95 (11), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām, — Regula (EK) Nr. 1449/98 (12), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 piemērošanai attiecībā uz zvejas intensitātes atskaitēm, — Regula (EK) Nr. 356/2005 (13), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai, — Regula (EK) Nr. 2244/2003 (14), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām, — Regula (EK) Nr. 1281/2005 (15) par zvejas licenču pārzināšanu un tajās ietveramo informācijas minimumu, — Regula (EK) Nr. 1042/2006 (16), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus 28. panta 3. un 4. punkta īstenošanai Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, — Regula (EK) Nr. 1542/2007 (17) par izkraušanas un svēršanas procedūrām siļķei, makrelei un stavridai, — Regula (EK) Nr. 1077/2008 (18), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007, un — Regula (EK) Nr. 409/2009 (19), ar ko nosaka Kopienas pārrēķina koeficientus un sagatavošanas veidu kodus, kuri izmantojami apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā, un groza Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83.

(33)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama Eiropas Savienības kontroles sistēma, kas izveidota ar Kontroles regulu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“ES zvejas kuģis” ir kuģis, kura definīcija sniegta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (20) 3. panta d) punktā;

2)	“ES ūdeņi” ir ūdeņi, kuru definīcija sniegta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta a) punktā;

3)	“zvejas licences turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai izdota zvejas licence, kā minēts Kontroles regulas 6. pantā;

4)	“Savienības inspektori” ir inspektori, kuru definīcija sniegta Kontroles regulas 4. panta 7. punktā;

5)	“zivju pievilināšanas ierīce” ir jebkura uz jūras ūdens peldoša vai noenkurota ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;

6)

“stacionārs zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, kura izmantošanai zvejas darbībā nav vajadzīga zvejas rīka aktīva kustība, piemēram: a) žaunu tīkli, iepinējtīkli, vairāksienu tīkli, murdi, b) dreifējoši žaunu tīkli un dreifējoši vairāksienu tīkli, no kuriem katrs var būt aprīkots ar gremdējošu un peldspēju nodrošinošu aprīkojumu un navigācijas zīmēm, c) āķu jedas, āķu rindas, zivju ķeramie grozi un zivju krātiņveida lamatas;

7)	“rāmja tralis” ir jebkurš velkams tralis, kura atvērumu horizontālā virzienā nodrošina rāmis vai līdzīga detaļa, neatkarīgi no tā, vai tā atvērumu vertikālā virzienā notur pludiņi, kad tas tiek vilkts pa jūras gultni;

8)	“kuģu satelītnovērošanas sistēma” (VMS), kas minēta Kontroles regulas 9. panta 1. punktā, ir zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēma, kas zivsaimniecības iestādēm regulāri sniedz datus par kuģu atrašanās vietu, kursu un ātrumu;

9)

“satelītnovērošanas iekārta”, kas minēta Kontroles regulas 4. panta 12. punktā, ir iekārta, kura uzstādīta zvejas kuģī un automātiski pārraida zvejas uzraudzības centram zvejas kuģa atrašanās vietu un ar to saistītus datus saskaņā ar juridiskajām prasībām, un ar kuru jebkurā laikā var noteikt un identificēt zvejas kuģi;

10)	“zvejas reiss” ir jebkurš zvejas kuģa pārgājiens, kura laikā tiek veiktas zvejas darbības un kurš sākas brīdī, kad zvejas kuģis atstāj ostu, un beidzas līdz ar tā ierašanos ostā;

11)

“zvejas darbības” ir visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, aktīvo zvejas rīku iemešanu, vilkšanu un pacelšanu, stacionāro zvejas rīku nostiprināšanu, atrašanos ūdenī, izcelšanu vai atkārtotu nostiprināšanu un nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem, tīkliem, kuros tiek turēta dzīvā nozveja, vai no transportēšanas sprosta pārvietošanai uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem;

12)	“elektronisks zvejas žurnāls” ir datorizēts reģistrs, kurā zvejas kuģa kapteinis reģistrē ziņas par zvejas darbībām un kuru nosūta dalībvalsts iestādēm;

13)	“produkta sagatavošanas veids” ir apstrādātā zvejas produkta vai tā daļas apraksts saskaņā ar I pielikumā norādītajiem kodiem un aprakstiem;

14)	“Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra” ir aģentūra, kuras definīcija sniegta Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005 (21) 1. pantā;

15)	“novērošanas gadījums” ir zvejas kuģa novērošana, ko veikusi jebkura dalībvalsts kompetentā iestāde;

16)	“komerciāli svarīga informācija” ir informācija, kuras izpaušana, visticamāk, kaitētu operatora komerciālajām interesēm;

17)	“datorizēta apstiprināšanas sistēma” ir sistēma, kas spēj verificēt, vai visi dalībvalstu datubāzēs reģistrētie dati ir pareizi, pilnīgi un iesniegti noteiktajā termiņā;

18)	“tīmekļa pakalpe” ir programmatūras sistēma, kas paredzēta, lai atbalstītu sadarbspējīgu iekārtu sazināšanos tīklā.

II   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI ŪDEŅIEM UN RESURSIEM

I   NODAĻA

Zvejas licences

3. pants

Zvejas licenču izdošana un pārvaldība

1.   Zvejas licence, kas minēta Kontroles regulas 6. pantā, ir derīga tikai vienam ES zvejas kuģim.

2.   Kontroles regulas 6. pantā minētās zvejas licences dalībvalstis izdod saviem zvejas kuģiem, pārvalda un anulē saskaņā ar šo regulu.

3.   Kontroles regulas 6. pantā minētajās zvejas licencēs ir iekļauta vismaz II pielikumā noteiktā informācija.

4.   Zvejas licences, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1281/2005, uzskata par zvejas licencēm, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, ja tajās ir iekļauta vismaz šā panta 3. punktā noteiktā informācija.

5.   Zvejas licence ir derīga tikai tad, ja vēl joprojām spēkā ir nosacījumi, uz kuru pamata tā izdota.

6.   Ja zvejas licences darbība tiek uz laiku apturēta vai galīgi anulēta, karoga dalībvalsts iestādes nekavējoties informē zvejas licences turētāju.

7.   Kopējā zvejas kapacitāte, kas atbilst dalībvalsts izdotajām zvejas licencēm, izteikta GT vai kW, nekad nedrīkst būt lielāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas konkrētajai dalībvalstij noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. un 13. pantu, Komisijas Regulu (EK) Nr. 1438/2003 (22), Padomes Regulu (EK) Nr. 639/2004 (23) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2104/2004 (24).

II NODAĻA

Zvejas atļaujas

4. pants

Zvejas atļaujas

1.   Zvejas atļauja, kas minēta Kontroles regulas 7. pantā, ir derīga tikai vienam ES zvejas kuģim.

2.   Kontroles regulas 7. pantā minētajās zvejas atļaujās ir iekļauta vismaz III pielikumā noteiktā informācija. Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

3.   Īpašās zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (25), uzskata par zvejas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, ja tajās ir iekļauta vismaz šā panta 2. punktā noteiktā informācija.

4.   Zvejas atļauja, kas minēta 2. punktā, un zvejas licence, kas minēta šīs regulas 3. panta 2. punktā, var būt apvienotas vienā dokumentā.

5.   Neskarot īpašus noteikumus, ES zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem un kuri zvejo tikai savas karoga valsts teritoriālajos ūdeņos, ir atbrīvoti no pienākuma saņemt zvejas atļauju.

6.   Analoģiski piemēro šīs regulas 3. panta 2. un 5. punktu.

5. pants

Zvejas atļauju saraksts

1.   Neskarot īpašus noteikumus, kad ir sākušas darboties Kontroles regulas 114. pantā minētās tīmekļa vietnes un ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī, dalībvalstis savas oficiālās tīmekļa vietnes drošajā daļā dara pieejamu to zvejas kuģu sarakstu, kuri ir saņēmuši Kontroles regulas 7. pantā minētās zvejas atļaujas, pirms šīs zvejas atļaujas kļūst derīgas. Ja sarakstā tiek veiktas izmaiņas, dalībvalstis atjaunina savu sarakstu pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

2.   No 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim dalībvalstis pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamu to zvejas kuģu sarakstu, kuri ir saņēmuši zvejas atļaujas 2011. gadam. Tās informē Komisiju par visām izmaiņām sarakstā pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

III   NODAĻA

ES zvejas kuģu un to zvejas rīku marķēšana un identifikācija

1.   iedaļa

Zvejas kuģu marķēšana un identifikācija

6. pants

Zvejas kuģu marķēšana

ES zvejas kuģi marķē šādi:

a)

burts(-i), kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā ES zvejas kuģis ir reģistrēts, un numurs(-i), ar kādu(-iem) tas reģistrēts, ir uzkrāsots(-i) vai attēlots(-i) abās kuģa priekšgala pusēs cik vien iespējams augstu virs ūdens, lai tie būtu labi saskatāmi no ūdens un gaisa, un tie ir krāsā, kas kontrastē ar tās pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti;

b)

ES zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 10 metrus, bet ir mazāks par 17 metriem, burtu un ciparu augstums ir vismaz 25 cm un līnijas biezums ir vismaz 4 cm. ES zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 17 metri vai vairāk, burtu un ciparu augstums ir vismaz 45 cm un līnijas biezums ir vismaz 6 cm;

c)	karoga dalībvalsts var pieprasīt, lai starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS) vai ārējās reģistrācijas burti un numuri būtu uzkrāsoti uz kuģa stūresmājas jumta tā, lai tie būtu labi saskatāmi no gaisa, tādā krāsā, kas kontrastē ar tās pamatnes krāsu, uz kuras tie uzkrāsoti;

d)	kontrastējošās krāsas ir balta un melna;

e)	ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas uzkrāsoti vai attēloti uz ES zvejas kuģa korpusa, nedrīkst būt noņemami, izdzisuši, mainīti, nesalasāmi, aizklāti vai noslēpti.

7. pants

Dokumenti, kas atrodas uz ES zvejas kuģa

1.   ES zvejas kuģa kapteinis, kura kuģa lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uz kuģa glabā dokumentus, kurus izdevusi kuģa reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde un kuros ir norādītas vismaz šādas ziņas par kuģi:

a)	kuģa vārds, ja tāds ir;

b)	burti, kas apzīmē ostu vai rajonu, kurā attiecīgais kuģis reģistrēts, un numurs(-i), ar kādu(-iem) tas reģistrēts;

c)	starptautiskais radio izsaukuma signāls, ja tāds ir;

d)	īpašnieka(-u) un attiecīgā gadījumā fraktētāja(-u) vārdi un adreses;

e)	lielākais garums, galvenā dzinēja jauda, bruto tilpība un – ES zvejas kuģiem, kas nodoti ekspluatācijā, sākot no 1987. gada 1. janvāra, – ekspluatācijas sākuma diena.

2.   To ES zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir 17 metri vai vairāk un kuros ir zivju tilpnes, glabā uz kuģa precīzus zivju tilpņu rasējumus un aprakstu, kurā ir norāde par visām piekļuves vietām un uzglabāšanas ietilpību kubikmetros.

3.   ES kuģa kapteinis, kura kuģim ir ar ledu dzesināta vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes, glabā uz kuģa atjauninātu dokumentu, kurā norādīti tvertņu kalibrēšanas rezultāti kubikmetros ar 10 cm intervālu.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētos dokumentus apstiprina karoga dalībvalsts kompetentā iestāde. Visas izmaiņas parametros, kas norādīti 1.–3. punktā minētajos dokumentos, apstiprina karoga dalībvalsts kompetentā iestāde.

5.   Šajā pantā minētos dokumentus kontroles un inspekcijas vajadzībām uzrāda pēc amatpersonu pieprasījuma.

2.   iedaļa

Zvejas rīku un laivu marķēšana un identifikācija

8. pants

Laivu un zivju pievilināšanas ierīču marķēšana

Visas laivas, kas atrodas uz ES zvejas kuģiem, un zivju pievilināšanas ierīces marķē ar tā ES zvejas kuģa(-u) ārējās reģistrācijas burtiem un numuriem, kas tās izmanto.

9. pants

Vispārīgi noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem un rāmja traļiem

1.   Šīs regulas 9.–12. pantā iekļautos noteikumus piemēro ES zvejas kuģiem, kas zvejo visos ES ūdeņos, un šīs regulas 13.–17. pantā iekļautos noteikumus – ES ūdeņos tālāk par 12 jūras jūdzēm, mērot no piekrastes dalībvalstu bāzes līnijām.

2.   ES ūdeņos, kas noteikti 1. punktā, ir aizliegts zvejas darbībās izmantot stacionārus zvejas rīkus, stoderes un rāmja traļus, kas nav marķēti un identificējami saskaņā ar šīs regulas 10.–17. panta noteikumiem.

3.   ES ūdeņos, kas noteikti 1. punktā, uz kuģa ir aizliegts turēt:

a)	rāmja traļa rāmi, uz kura nav attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri saskaņā ar šīs regulas 10. pantu;

b)	stacionārus zvejas rīkus, kas nav marķēti saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktu;

c)	stoderes, kas nav marķētas saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punktu.

10. pants

Noteikumi par rāmja traļiem

Attiecībā uz katru samontētu rāmja trali, kuru tur uz ES zvejas kuģa vai izmanto zvejā, zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka uz katra rāmja traļa rāmja ir skaidri attēloti attiecīgā zvejas kuģa ārējās reģistrācijas burti un numuri.

11. pants

Noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem

1.   ES zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka katrs stacionārs zvejas rīks, kuru tur uz kuģa vai izmanto zvejā, ir skaidri marķēts un identificējams saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Uz katra zvejai izmantota stacionāra zvejas rīka saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem ir pastāvīgi attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas redzami uz tā zvejas kuģa korpusa, pie kura pieder attiecīgais zvejas rīks:

a)	attiecībā uz tīkliem – uz marķēšanas zīmes, kas piestiprināta pie pirmās augšējās rindas;

b)	attiecībā uz āķu rindām un āķu jedām – uz marķēšanas zīmes savienojuma punktā ar pietauvošanas boju;

c)	attiecībā uz zivju ķeramajiem groziem (murdiem) un zivju krātiņveida lamatām – uz marķēšanas zīmes, kas piestiprināta pie grunttropa;

d)

attiecībā uz stacionāriem zvejas rīkiem, kas ir garāki par vienu jūras jūdzi, – uz marķēšanas zīmēm, kuras saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu piestiprinātas vienādos attālumos, kas nepārsniedz vienu jūras jūdzi, tā, lai neviena stacionārā zvejas rīka daļa, kas ir garāka par vienu jūras jūdzi, nepaliktu nemarķēta.

12. pants

Noteikumi par marķēšanas zīmēm

1.   Katra marķēšanas zīme ir:

a)	izgatavota no izturīga materiāla;

b)	droši piestiprināta pie zvejas rīka;

c)	vismaz 65 mm plata;

d)	vismaz 75 mm gara.

2.   Marķēšanas zīme nedrīkst būt noņemama, izdzisusi, mainīta, nesalasāma, aizklāta vai noslēpta.

13. pants

Noteikumi par stoderēm

1.   ES zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka pie katra zvejā izmantota stacionāra zvejas rīka tiek piestiprinātas divas gala stoderes un starpposma stoderes, kas aprīkotas saskaņā ar IV pielikuma nosacījumiem, un tās tiek izvietotas saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.

2.   Uz katras gala stoderes un starpposmā izvietotas stoderes saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem ir attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas ir uz tā ES zvejas kuģa korpusa, pie kura šādas stoderes pieder un kurš tās ir izvietojis:

a)	burti un numuri ir attēloti cik augstu vien iespējams virs ūdens tā, lai tie būtu skaidri saskatāmi;

b)	tie ir krāsā, kas kontrastē ar tās virsmas krāsu, uz kuras tie attēloti.

3.   Uz katras stoderes attēlotie burti un numuri nedrīkst būt izdzisuši, mainīti vai kļuvuši nesalasāmi.

14. pants

Noteikumi par auklām

1.   Auklas, kas savieno stoderes ar stacionāro zvejas rīku, ir izgatavotas no grimstoša materiāla, vai arī tām ir piestiprināti atsvari.

2.   Auklas, kas gala stoderes savieno ar katru zvejas rīku, ir piestiprinātas pie minētā zvejas rīka galiem.

15. pants

Noteikumi par gala stoderēm

1.   Gala stoderes izvieto tā, lai jebkurā laikā varētu noteikt katra zvejas rīka gala atrašanās vietu.

2.   Katras gala stoderes masta augstums ir vismaz 1 metrs virs jūras līmeņa, mērot no pludiņa augšējās virsmas līdz zemākā karodziņa apakšējai malai.

3.   Gala stoderes ir krāsainas, taču tās nedrīkst būt sarkanas vai zaļas.

4.   Katrai gala stoderei ir:

a)	viens vai divi taisnstūrveida karodziņi; ja uz vienas stoderes ir vajadzīgi divi karodziņi, attālums starp tiem ir vismaz 20 cm; karodziņi, kas norāda uz tā paša zvejas rīka galējiem punktiem, ir vienādā krāsā, tie nedrīkst būt balti, un tiem jābūt vienāda izmēra;

b)	viena vai divas dzeltenas ugunis, kas uzzibsnī ik pēc piecām sekundēm (F1 Y 5s) un ir redzamas vismaz divu jūras jūdžu attālumā.

5.   Katrai gala stoderei var būt topzīme, kas novietota stoderes galā, un viena vai divas svītrainas luminiscējošas joslas, kas nedrīkst būt ne sarkanas, ne zaļas un kam jābūt vismaz 6 cm platām.

16. pants

Noteikumi par gala stoderu piestiprināšanu

1.   Gala stoderes pie stacionāra zvejas rīka piestiprina šādi:

a)	stoderi rietumu sektorā (kompasa pusaplis no dienvidiem caur rietumiem uz ziemeļiem, tos ieskaitot) aprīko ar diviem karodziņiem, divām svītrainām luminiscējošām joslām, divām ugunīm un marķēšanas zīmi saskaņā ar šīs regulas 12. pantu;

b)	stoderi austrumu sektorā (kompasa pusaplis no ziemeļiem caur austrumiem uz dienvidiem, tos ieskaitot) aprīko ar vienu karodziņu, vienu svītrainu luminiscējošu joslu, vienu uguni un marķēšanas zīmi saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

2.   Uz marķēšanas zīmes ir šīs regulas 13. panta 2. punktā norādītā informācija.

17. pants

Starpposmā izvietotas stoderes

1.   Starpposmā izvietotas stoderes saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem piestiprina pie stacionāra zvejas rīka, kura garums pārsniedz piecas jūras jūdzes:

a)	starpposma stoderes izvieto ne vairāk kā piecu jūras jūdžu attālumā vienu no otras tā, lai neviena zvejas rīka daļa, kas ir piecas jūras jūdzes gara vai garāka, nepaliktu nemarķēta;

b)	starpposmā izvietotās stoderes aprīko ar vienu vai divām dzeltenām zibšņu ugunīm, kas uzzibsnī ik pēc piecām sekundēm (F1 Y 5s) un ir redzamas vismaz divu jūras jūdžu attālumā. Tām ir tādi paši parametri kā gala stoderei austrumu sektorā, izņemot karodziņu, kurš ir baltā krāsā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Baltijas jūrā starpposmā izvietotās stoderes piestiprina pie stacionāra zvejas rīka, kura garums pārsniedz vienu jūras jūdzi. Starpposma stoderes izvieto ne vairāk kā vienas jūras jūdzes attālumā vienu no otras tā, lai neviena zvejas rīka daļa, kas ir vienu jūras jūdzi gara vai garāka, nepaliktu nemarķēta.

Starpposmā izvietotajām stoderēm ir tādi paši parametri kā gala stoderei austrumu sektorā, izņemot šādus parametrus:

a)	karodziņi ir baltā krāsā;

b)	katra piektā starpposmā izvietotā stodere ir aprīkota ar radiolokācijas atstarotāju, kura atstarotā signāla redzamība kuģa radarā ir vismaz divas jūras jūdzes.

IV   NODAĻA

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

18. pants

Prasība izmantot satelītnovērošanas iekārtas uz ES zvejas kuģiem

1.   Neskarot šīs regulas 25. panta 3. punktu, ES zvejas kuģis, uz kuru attiecas prasība par VMS, nedrīkst atstāt ostu, ja uz tā nav uzstādīta pilnībā funkcionējoša satelītnovērošanas iekārta.

2.   ES zvejas kuģim atrodoties ostā, satelītnovērošanas iekārta drīkst būt izslēgta tikai tad, ja:

a)	par to ir iepriekš paziņots karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (FMC) un piekrastes dalībvalsts FMC; un

b)	ja nākamajā ziņojumā redzams, ka ES zvejas kuģis nav mainījis savu atrašanās vietu salīdzinājumā ar iepriekšējā ziņojumā norādīto.

Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut a) apakšpunktā minēto iepriekšējo paziņošanu aizstāt ar automātisku VMS ziņojumu vai sistēmas ģenerētu brīdinājuma signālu, kas norāda, ka ES zvejas kuģis atrodas iepriekš noteiktā ostas ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.   Šo nodaļu nepiemēro ES zvejas kuģiem, kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.

19. pants

Satelītnovērošanas iekārtu parametri

1.   Uz ES zvejas kuģa uzstādīta satelītnovērošanas iekārta nodrošina to, ka karoga dalībvalsts FMC regulāros intervālos tiek automātiski pārraidīti dati, kas attiecas uz:

a)	zvejas kuģa identifikāciju;

b)	zvejas kuģa pēdējo ģeogrāfisko atrašanās vietu, turklāt kļūda atrašanās vietas noteikšanā nepārsniedz 500 metru un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	minētās zvejas kuģa atrašanās vietas noteikšanas dienu un laiku (izteiktu kā universālo koordinēto laiku (UTC)); un

d)	zvejas kuģa pašreizējo ātrumu un kursu.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka satelītnovērošanas iekārtas ir aizsargātas pret ieejošo un izejošo atrašanās vietas datu sagrozīšanu un tehnisku manipulāciju iespēju.

20. pants

Kapteiņu pienākumi attiecībā uz satelītnovērošanas iekārtām

1.   ES zvejas kuģu kapteiņi nodrošina to, ka satelītnovērošanas iekārtas vienmēr ir pilnībā funkcionējošas un ka tiek pārraidīti šīs regulas 19. panta 1. punktā minētie dati.

2.   Neskarot šīs regulas 26. panta 1. punktu, ES zvejas kuģa kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:

a)	dati nekādā veidā netiek sagrozīti;

b)	satelītnovērošanas iekārtas antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu, tās nav atvienotas vai kaut kādā veidā traucētas;

c)	nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas iekārtām; un

d)	satelītnovērošanas iekārta netiek noņemta no zvejas kuģa.

3.   Satelītnovērošanas iekārtu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt darboties nespējīgu vai citādi iejaukties tās darbībā, ja vien karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav atļāvušas to remontēt vai nomainīt.

21. pants

Kontroles pasākumi, kas jānosaka karoga dalībvalstīm

Katra karoga dalībvalsts nodrošina nepārtrauktu un sistemātisku šīs regulas 19. pantā minēto datu pareizības uzraudzību un kontroli un nekavējoties rīkojas, ja atklājas, ka dati ir nepareizi vai nepilnīgi.

22. pants

Datu pārraidīšanas biežums

1.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās FMC vismaz vienu reizi divās stundās saņem no VMS šīs regulas 19. pantā minēto informāciju par saviem zvejas kuģiem. FMC var pieprasīt šo informāciju īsākos laika intervālos.

2.   FMC spēj noskaidrot katra zvejas kuģa faktisko atrašanās vietu.

23. pants

Uzraudzība pār ieiešanu konkrētos apgabalos un iziešanu no tiem

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās FMC, izmantojot VMS datus, uzrauga dienu un laiku, kad tās zvejas kuģi ieiet turpmāk minētajos apgabalos un iziet no tiem:

a)	ikviens jūras apgabals, kurā ir piemērojami īpaši noteikumi par piekļuvi ūdeņiem un resursiem;

b)	zvejai ierobežotas teritorijas, kas minētas Kontroles regulas 50. pantā;

c)	to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pārvaldības apgabali, kurās Eiropas Savienība vai konkrētas dalībvalstis ir Līgumslēdzējas puses;

d)	ūdeņi, kas ir trešās valsts suverenitātē un jurisdikcijā.

24. pants

Datu pārraidīšana piekrastes dalībvalstij

1.   Katras dalībvalsts izveidotā VMS nodrošina to, ka dati, kas saskaņā ar šīs regulas 19. pantu jāsniedz par tās zvejas kuģiem, tiek automātiski pārraidīti piekrastes dalībvalsts FMC, kamēr šie kuģi atrodas piekrastes dalībvalsts ūdeņos. Minētā datu pārraidīšana notiek vienlaikus ar to saņemšanu karoga dalībvalsts FMC, un to veic atbilstīgi V pielikumā noteiktajam formātam.

2.   Piekrastes dalībvalstis, kuras kopīgi uzrauga kādu apgabalu, var noteikt kopīgu adresātu saskaņā ar šīs regulas 19. pantu nosūtamo datu pārraidīšanai. Par to tās informē Komisiju un citas dalībvalstis.

3.   Katra dalībvalsts nosūta citām dalībvalstīm un Komisijai visaptverošu sarakstu, kurš sagatavots (ja iespējams, elektroniskā) formātā, kas savietojams ar 1984. gada Pasaules ģeodēzisko sistēmu (WGS 84), un kurā iekļautas ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas, kas norāda dalībvalsts ekskluzīvās ekonomikas zonas vai ekskluzīvās zvejas zonas robežas. Turklāt tā paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai visas šo koordinātu izmaiņas. Kā alternatīvu dalībvalstis var izmantot iespēju publicēt šo sarakstu Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

4.   Dalībvalstis nodrošina to kompetento iestāžu darba efektīvu koordināciju saistībā ar VMS datu pārraidīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 9. panta 3. punktu, tostarp paredzot skaidras un dokumentētas procedūras šim nolūkam.

25. pants

Satelītnovērošanas iekārtas tehniska kļūme vai nedarbošanās

1.   Uz ES zvejas kuģa uzstādītas satelītnovērošanas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā kapteinis vai viņa pārstāvis ik pēc četrām stundām no brīža, kad kļūme vai nedarbošanās konstatēta, vai no brīža, kad viņš par to informēts saskaņā ar šā panta 4. punktu vai šīs regulas 26. panta 1. punktu, paziņo karoga dalībvalsts FMC zvejas kuģa pašreizējās ģeogrāfiskās koordinātas, izmantojot piemērotus telekomunikāciju līdzekļus. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi telekomunikāciju līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

2.   Karoga dalībvalsts FMC 1. punktā minētos ģeogrāfiskās atrašanās vietas datus tūlīt pēc saņemšanas ievada VMS datubāzē. Manuāli ievadītie VMS dati datubāzē ir skaidri atšķirami no automātiskiem ziņojumiem. Attiecīgā gadījumā minētos manuālos VMS datus nekavējoties pārraida piekrastes dalībvalstīm.

3.   Pēc satelītnovērošanas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījuma ES zvejas kuģis drīkst atstāt ostu tikai tad, kad uz tā uzstādītā satelītnovērošanas iekārta pilnībā darbojas atbilstīgi karoga valsts kompetento iestāžu prasībām. Atkāpjoties no iepriekš minētā, karoga dalībvalsts FMC var atļaut savas valsts zvejas kuģiem, kuru satelītnovērošanas iekārta nedarbojas, atstāt ostu, lai šo iekārtu remontētu vai nomainītu.

4.   Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes cenšas informēt kapteini vai par kuģi atbildīgo personu, vai viņu pārstāvi, ja šķiet, ka uz ES zvejas kuģa uzstādītā satelītnovērošanas iekārta ir bojāta vai pilnībā nedarbojas.

5.   Lai noņemtu satelītnovērošanas iekārtu tās remonta vai nomaiņas vajadzībām, ir vajadzīgs karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.

26. pants

Datu nesaņemšana

1.   Ja karoga dalībvalsts FMC 12 stundas pēc kārtas nav saņēmis datus saskaņā ar šīs regulas 22. pantu vai 25. panta 1. punktu, tas pēc iespējas drīz par to paziņo ES zvejas kuģa kapteinim vai operatoram, vai viņu pārstāvim(-jiem). Ja attiecībā uz konkrētu ES zvejas kuģi šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena kalendārā gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina attiecīgā zvejas kuģa satelītnovērošanas iekārtas rūpīgu pārbaudi. Karoga dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, vai ir notikusi iejaukšanās šīs iekārtas darbībā. Atkāpjoties no šīs regulas 20. panta 2. punkta d) apakšpunkta, šī izmeklēšana var ietvert šādas iekārtas noņemšanu pārbaudes veikšanai.

2.   Ja karoga dalībvalsts FMC 12 stundas nav saņēmis datus saskaņā ar šīs regulas 22. pantu vai 25. panta 1. punktu un pēdējā paziņotā atrašanās vieta ir bijusi citas dalībvalsts ūdeņos, tas pēc iespējas drīzāk par to informē attiecīgās piekrastes dalībvalsts FMC.

3.   Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes novēro ES zvejas kuģi savos ūdeņos un nav saņēmušas datus saskaņā ar šīs regulas 24. panta 1. punktu vai 25. panta 2. punktu, tās par to paziņo zvejas kuģa kapteinim un tā karoga dalībvalsts FMC.

27. pants

Zvejas darbību uzraudzība un reģistrēšana

1.   Datus, kas saņemti saskaņā ar šīs regulas 22. pantu, 24. panta 1. punktu un 25. pantu, dalībvalstis izmanto, lai efektīvi uzraudzītu zvejas kuģu darbības.

2.   Karoga dalībvalstis:

a)	nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz trīs gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;

b)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai oficiāliem mērķiem; un

c)	veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.

28. pants

Komisijas piekļuve datiem

Saskaņā ar Kontroles regulas 111. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija var pieprasīt dalībvalstīm nodrošināt, lai Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai automātiski tiktu nosūtīti saskaņā ar šīs regulas 19. pantu sniedzamie dati par konkrētu zvejas kuģu grupu konkrētā laikā. Minētā datu pārraidīšana notiek vienlaicīgi ar to saņemšanu karoga dalībvalsts FMC, un to veic atbilstīgi V pielikumā noteiktajam formātam.

III   SADAĻA

ZVEJAS KONTROLE

I   NODAĻA

Zvejas žurnāls, pārkraušanas deklarācija un izkraušanas deklarācija papīra formā

1.   iedaļa

Zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana papīra formā

29. pants

ES zvejas kuģi, uz kuriem attiecas pienākums aizpildīt un iesniegt zvejas žurnālu un pārkraušanas/izkraušanas deklarāciju papīra formā

1.   Neskarot daudzgadu plānos paredzētus īpašus noteikumus, ES zvejas kuģa kapteinis, kura kuģa lielākais garums ir 10 metri vai vairāk un uz kura kuģi neattiecas prasība par zvejas žurnāla datu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu, Kontroles regulas 14., 21. un 23. pantā minētos zvejas žurnāla datus, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas aizpilda un iesniedz papīra formā. Šīs pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas kapteiņa vārdā var aizpildīt un iesniegt arī viņa pārstāvis.

2.   Prasība par zvejas žurnāla datu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu papīra formā attiecas arī uz ES zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 10 metri, ja to karoga dalībvalsts pieprasa uzturēt zvejas žurnālu un iesniegt pārkraušanas un/vai izkraušanas deklarācijas saskaņā ar Kontroles regulas 16. panta 3. punktu un 25. panta 3. punktu.

30. pants

Paraugi zvejas žurnāliem, pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām papīra formā

1.   Attiecībā uz visiem zvejas apgabaliem, izņemot NAFO 1. apakšapgabalu un ICES Va un XIV rajonu, zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā ES zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un iesniedz saskaņā ar VI pielikumā norādīto paraugu. Tomēr attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic tikai Vidusjūrā, tādu ES zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas prasība par zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datu elektronisku nosūtīšanu un kuri dodas vienas dienas zvejas reisos vienā zvejas zonā, var izmantot VII pielikumā norādīto modeli.

2.   Attiecībā uz NAFO 1. apakšapgabalu un ICES Va un XIV rajonu zvejas žurnālam papīra formā izmanto VIII pielikumā norādīto paraugu un pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām papīra formā – IX pielikumā norādīto paraugu.

3.   Zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā, kas norādīta VI un VII pielikumā, aizpilda saskaņā ar šā panta 1. punktu un šīs regulas 31. pantu arī tad, ja ES zvejas kuģi veic zvejas darbības trešās valsts ūdeņos, reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārvaldībā esošos ūdeņos vai ūdeņos, kas nav ES ūdeņi un nav reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārvaldībā, ja vien attiecīgā trešā valsts vai attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi īpaši nepieprasa aizpildīt un iesniegt cita veida zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju. Ja attiecīgā trešā valsts nenorāda konkrētu zvejas žurnāla veidu, bet pieprasa datu elementus, kas atšķiras no Eiropas Savienības pieprasītajiem, reģistrē tādus datu elementus.

4.   Dalībvalstis var turpināt izmantot zvejas žurnālus papīra formā atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2807/83 attiecībā uz ES zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas prasība par zvejas žurnāla datu elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 15. pantu, līdz ir izmantoti visi papīra zvejas žurnālu krājumi.

31. pants

Norādījumi par zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu papīra formā

1.   Zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā aizpilda un iesniedz atbilstīgi X pielikumā sniegtajiem norādījumiem.

2.   Ja saskaņā ar X pielikumā sniegtajiem norādījumiem kāda noteikuma piemērošana nav obligāta, karoga dalībvalsts var noteikt, ka tā ir obligāta.

3.   Visi ieraksti zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā un izkraušanas deklarācijā ir salasāmi un neizdzēšami. Nevienu ierakstu nedrīkst izdzēst vai mainīt. Kļūdas gadījumā nepareizo ierakstu nosvītro ar vienu svītru; jauno pareizo ierakstu izdara kapteinis un paraksta ar saviem iniciāļiem. Kapteinis ar iniciāļiem paraksta katru rindu.

4.   ES zvejas kuģa kapteinis vai – attiecībā uz pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām – viņa pārstāvis ar saviem iniciāļiem vai parakstu apliecina, ka ieraksti zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā un izkraušanas deklarācijā ir pareizi.

32. pants

Termiņi zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas iesniegšanai papīra formā

1.   Ja ES zvejas kuģis ir veicis izkraušanu karoga dalībvalsts ostā vai pārkraušanu citā kuģī karoga dalībvalsts ostā vai vietā, kas atrodas tuvu karoga dalībvalsts krastam, tā kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas vai izkraušanas pabeigšanas iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us). Šādas pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) kapteiņa vārdā var iesniegt arī viņa pārstāvis.

2.   Ja pēc zvejas reisa nozveja netiek izkrauta, kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc ierašanās ostā iesniedz zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us). Šādas pārkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) kapteiņa vārdā var iesniegt arī viņa pārstāvis.

3.   Ja ES zvejas kuģis ir veicis pārkraušanu citā kuģī ostā, kas nav karoga dalībvalsts osta, vai vietā, kas atrodas tuvu tādas dalībvalsts krastam, kas nav karoga dalībvalsts, vai izkraušanu ostā, kas nav karoga dalībvalsts osta, tad zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas pirmo kopiju (kopijas) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veikta pārkraušana citā kuģī vai izkraušana. Zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.   Ja ES zvejas kuģis ir veicis pārkraušanu citā kuģī trešās valsts ostā vai ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos vai izkraušanu trešās valsts ostā, tad zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

5.   Ja trešā valsts vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi pieprasa cita veida zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju, nekā paredzēts VI pielikumā, ES zvejas kuģa kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas iesniedz attiecīgā dokumenta kopiju savas valsts kompetentajām iestādēm.

2.   iedaļa

Īpaši noteikumi par zvejas žurnālu papīra formā

33. pants

Zvejas žurnāla aizpildīšana papīra formā

1.   Papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā reģistrē visu obligāto informāciju – pat tādā gadījumā, ja nozveja nav gūta:

a)	katru dienu vēlākais līdz plkst. 24.00 un pirms ienākšanas ostā;

b)	jūrā veiktas inspekcijas laikā;

c)	gadījumos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai ko noteikusi karoga dalībvalsts.

2.   Jaunu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā aizpilda:

a)	par katru jūrā pavadītu dienu;

b)	ja kuģis tajā pašā dienā zvejo vēl citā ICES rajonā vai citā zvejas zonā;

c)	lai ierakstītu zvejas piepūles datus.

3.   Jaunu lapu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā aizpilda:

a)	ja izmanto citu zvejas rīku vai tīklu, kura linuma acu izmēra diapazons ir citāds nekā iepriekš lietotajam zvejas rīkam;

b)	ja turpina zveju pēc pārkraušanas citā kuģī vai starpizkraušanas;

c)	ja sleju skaits nav pietiekams;

d)	izejot no ostas, ja izkraušana nav notikusi.

4.   Kad kuģis iziet no ostas vai ir pabeigta pārkraušana citā kuģī un ja nozvejas paliek uz kuģa, jaunā zvejas žurnāla lapā norāda katras sugas daudzumu.

5.   Lai attiecīgajā papīra formā sagatavota zvejas žurnāla ailē norādītu izmantotos zvejas rīkus, lieto XI pielikumā norādītos kodus.

3.   iedaļa

Īpaši noteikumi par pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā

34. pants

Papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas nodošana

1.   Ja notiek pārkraušana no viena ES zvejas kuģa otrā, pēc pārkraušanas pabeigšanas pārkrāvēja zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodod sava kuģa papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas kopiju saņēmēja zvejas kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim. Pēc pārkraušanas pabeigšanas arī saņēmējkuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodod sava kuģa papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas kopiju pārkrāvējkuģa kapteinim vai viņa pārstāvim.

2.   Šā panta 1. punktā minētās kopijas kontroles un inspekcijas vajadzībām uzrāda pēc amatpersonas pieprasījuma.

35. pants

Izkraušanas deklarācijas parakstīšana

Katru izkraušanas deklarācijas lapu pirms tās iesniegšanas paraksta kapteinis vai viņa pārstāvis.

II   NODAĻA

Zvejas žurnāls, izkraušanas deklarācija un pārkraušanas deklarācija elektroniskā formā

1.   iedaļa

Zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas datu aizpildīšana un nosūtīšana elektroniskā formā

36. pants

Prasība ES zvejas kuģos uzstādīt elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu

1.   Neskarot šīs regulas 39. panta 4. punktu, ES zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas prasība par zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 15., 21. un 24. pantu, nav atļauts atstāt ostu, ja tajos nav uzstādīta pilnībā funkcionējoša elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēma.

2.   Šo nodaļu nepiemēro ES zvejas kuģiem, kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.

37. pants

Formāts, kādā dati no ES zvejas kuģa jānosūta tā karoga valsts kompetentajai iestādei

Dalībvalstis nosaka formātu, kāds ES zvejas kuģiem, kuri peld ar to karogu, un kompetentajām iestādēm jāizmanto, lai aizpildītu un nosūtītu zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus, kas minēti Kontroles regulas 15., 21. un 24. pantā.

38. pants

Atbildes ziņojumi

1.   Par katru zvejas žurnāla, pārkraušanas, iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas datu pārraidi ES zvejas kuģiem tiek nosūtīti atbildes ziņojumi. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.

2.   ES zvejas kuģa kapteinis saglabā atbildes ziņojumu līdz zvejas reisa beigām.

39. pants

Pasākumi, kas veicami elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā

1.   Uz ES zvejas kuģa uzstādītas elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, izmantojot piemērotus telekomunikāciju līdzekļus, katru dienu un ne vēlāk kā plkst. 24.00, sākot no brīža, kad kļūme vai nedarbošanās konstatēta, vai no brīža, kad viņš par to informēts saskaņā ar šīs regulas 40. panta 1. punktu, nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus – pat tad, ja nozveja nav gūta. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi telekomunikāciju līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

2.   Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datus nosūta arī:

a)	pēc karoga valsts kompetentās iestādes pieprasījuma;

b)	tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība vai pārkraušana citā kuģī;

c)	pirms kuģa ieiešanas ostā;

d)	jūrā veiktas inspekcijas laikā;

e)	gadījumos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai ko noteikusi karoga valsts.

Gadījumos, kas minēti a) un e) apakšpunktā, nosūta arī iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas deklarācijas datus.

3.   Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes 1. punktā minētos datus tūlīt pēc saņemšanas ievada elektroniskā datubāzē.

4.   Pēc elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās konstatācijas ES zvejas kuģis drīkst atstāt ostu tikai tad, kad karoga dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas, ka uz kuģa uzstādītā elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma pilnībā darbojas, vai karoga dalībvalsts kompetentās iestādes tam ir citādi atļāvušas atstāt ostu. Karoga dalībvalsts tūlīt paziņo piekrastes dalībvalstij, ka tā atļāvusi kādam tās zvejas kuģim, kura elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma nedarbojas, atstāt piekrastes dalībvalsts ostu.

5.   Lai noņemtu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tās remonta vai nomaiņas vajadzībām, ir vajadzīgs karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.

40. pants

Datu nesaņemšana

1.   Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas saskaņā ar Kontroles regulas 15., 22. un 24. pantu nosūtītos datus, tās iespējami drīz par to paziņo ES zvejas kuģa kapteinim vai operatoram, vai viņu pārstāvim(-jiem). Ja attiecībā uz konkrētu ES zvejas kuģi šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena kalendārā gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina attiecīgā zvejas kuģa elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas rūpīgu pārbaudi. Karoga dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, kāpēc dati nav saņemti, un veic atbilstošus pasākumus.

2.   Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas datus saskaņā ar Kontroles regulas 15., 22. un 24. pantu un ja pēdējā no VMS saņemtā kuģa atrašanās vieta ir bijusi piekrastes dalībvalsts ūdeņos, tās iespējami drīz par to paziņo minētās piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Visus datus, kuri vēl nav nosūtīti un par kuriem saņemts paziņojums saskaņā ar 1. punktu, ES zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

41. pants

Traucēta piekļuve datiem

1.   Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes savos ūdeņos novēro ES zvejas kuģi no citas dalībvalsts un nespēj piekļūt zvejas žurnālam vai datiem par pārkraušanu citā kuģī saskaņā ar šīs regulas 44. pantu, tās pieprasa attiecīgās karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nodrošināt piekļuvi šiem datiem.

2.   Ja 1. punktā minētā piekļuve netiek nodrošināta četru stundu laikā pēc pieprasījuma, piekrastes dalībvalsts par to paziņo karoga dalībvalstij. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta attiecīgos datus piekrastes dalībvalstij, izmantojot jebkurus pieejamus elektroniskus līdzekļus.

3.   Ja piekrastes dalībvalsts nesaņem 2. punktā minētos datus, ES zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis pēc pieprasījuma ar jebkādiem pieejamiem – ja iespējams, elektroniskiem – līdzekļiem nosūta attiecīgos datus un šīs regulas 38. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

4.   Ja ES zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis nevar nosūtīt piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm šīs regulas 38. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju, attiecīgajam zvejas kuģim aizliedz veikt zvejas darbības piekrastes dalībvalsts ūdeņos līdz brīdim, kad zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis minētajām iestādēm var nosūtīt atbildes ziņojuma kopiju vai Kontroles regulas 14. panta 1. punktā minēto informāciju.

42. pants

Dati par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību

1.   Dalībvalstis uztur datubāzes par savu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu darbību. Šajās datubāzēs iekļauj un tās spēj automātiski ģenerēt vismaz šādu informāciju:

a)	sarakstu ar attiecīgās dalībvalsts zvejas kuģiem, kuru elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām ir novērotas tehniskas kļūmes vai darbības traucējumi;

b)	to kuģu skaitu, kuri nav katru dienu nosūtījuši elektroniskā zvejas žurnāla datus, un saņemto elektroniskā zvejas žurnāla datu pārraižu vidējo skaitu uz vienu zvejas kuģi, norādot sadalījumu pa karoga dalībvalstīm;

c)	saņemto pārkraušanas deklarāciju, izkraušanas deklarāciju, pārņemšanas deklarāciju un pārdošanas zīmju datu pārraižu skaits, norādot sadalījumu pa karoga dalībvalstīm.

2.   Saskaņā ar 1. punktu ģenerētās informācijas kopsavilkumus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai. Alternatīvi šo informāciju var darīt pieejamu arī tīmekļa vietnes drošajā daļā tādā formātā un tādos laika intervālos, kādus nolēmusi Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm.

43. pants

Formāts, kādā veicama informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis šajā iedaļā minētās informācijas apmaiņai izmanto XII pielikumā norādīto formātu, kas balstīts uz paplašināmās iezīmēšanas valodu (XML). Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm pieņem lēmumu par XML standartu, kas izmantojams jebkurai elektroniskai datu apmaiņai dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm, Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

2.   Grozījumus attiecībā uz 1. punktā minēto formātu skaidri identificē kā grozījumus un norāda atjaunināšanas datumu. Šādi grozījumi nestājas spēkā agrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

3.   Ja dalībvalsts saņem elektronisku informāciju no citas dalībvalsts, tā nodrošina atbildes ziņojuma nosūtīšanu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.

4.   Šīs regulas XII pielikumā iekļautos datu elementus, kuri saskaņā ar ES noteikumiem kapteiņiem ir obligāti jānorāda zvejas žurnālā, obligāti norāda arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

44. pants

Piekļuve datiem

1.   Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka ar piekrastes dalībvalsti reāllaikā notiek elektroniska apmaiņa ar Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minēto informāciju par karoga dalībvalsts zvejas kuģu zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas, iepriekšēju paziņojumu un izkraušanas deklarācijas datiem, kad attiecīgie kuģi veic zvejas darbības šīs piekrastes dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos vai ieiet tās ostā.

2.   Neskarot 1. punktu, karoga dalībvalsts pēc pieprasījuma var nodrošināt to, ka reāllaikā notiek elektroniska apmaiņa ar Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minēto informāciju par karoga dalībvalsts zvejas kuģu zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datiem ar dalībvalsti, kas saskaņā ar Kontroles regulas 80. pantu veic citas dalībvalsts zvejas kuģu inspekciju ES ūdeņos ārpus pieprasītājas dalībvalsts ūdeņiem, starptautiskos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos.

3.   Karoga dalībvalsts pēc pieprasījuma dara pieejamus 1. un 2. punktā minētos datus par iepriekšējiem 12 mēnešiem.

4.   Šā panta 1. punktā minētie dati ietver vismaz datus par laikposmu no pēdējās iziešanas no ostas līdz laikam, kad pabeigta izkraušana. 2. punktā minētie dati ietver vismaz datus par laikposmu no pēdējās iziešanas no ostas līdz laikam, kad izteikts pieprasījums. 1. un 2. punktā minētos datus par zvejas reisiem iepriekšējos 12 mēnešos dara pieejamus pēc pieprasījuma.

5.   ES zvejas kuģa kapteinim jebkurā laikā ir droša piekļuve sava kuģa elektroniskā zvejas žurnāla informācijai, pārkraušanas deklarācijas datiem un izkraušanas deklarācijas datiem, kas glabājas karoga dalībvalsts datubāzē.

6.   Saistībā ar kopīgas izvietošanas plānu vai citām kopīgām inspekcijas darbībām, ko īsteno pēc vienošanās, piekrastes dalībvalsts piešķir citas dalībvalsts zvejas patruļkuģim ar minētās dalībvalsts FMC starpniecību nodrošinātu tiešsaistes piekļuvi savai datubāzei ar zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju, iepriekšēju paziņojumu un izkraušanas deklarāciju datiem.

45. pants

Datu apmaiņa starp dalībvalstīm

1.   Piekļuve šīs regulas 44. pantā minētajiem datiem notiek droša interneta savienojuma veidā un ir pastāvīga.

2.   Dalībvalstis apmainās ar attiecīgo tehnisko informāciju, lai savstarpēji nodrošinātu piekļuvi elektroniskā zvejas žurnāla datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem un izkraušanas deklarācijas datiem un apmaiņu ar tiem.

3.   Dalībvalstis:

a)	nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz trīs gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;

b)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai oficiāliem mērķiem; un

c)	veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.

46. pants

Vienīgā iestāde

1.   Katrā dalībvalstī par visu to datu nosūtīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi, uz kuriem attiecas šī nodaļa, atbild vienīgā iestāde, kā minēts Kontroles regulas 5. panta 5. punktā.

2.   Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apmainās ar 1. punktā minēto iestāžu kontaktinformāciju un informē par to Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

3.   Visas izmaiņas 1. un 2. punktā minētajā informācijā pirms to stāšanās spēkā paziņo Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un citām dalībvalstīm.

2.   iedaļa

Īpaši noteikumi par zvejas žurnālu elektroniskā formā

47. pants

Datu nosūtīšanas biežums

1.   Kuģim atrodoties jūrā, ES zvejas kuģa kapteinis vismaz reizi dienā ne vēlāk kā plkst. 24.00 nosūta elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto informāciju karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm pat tad, ja nozveja nav gūta. Kapteinis šādus datus nosūta arī:

a)	pēc karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;

b)	tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība;

c)	pirms kuģa ieiešanas ostā;

d)	jūrā veiktas inspekcijas laikā;

e)	gadījumos, kas noteikti ES tiesību aktos vai ko noteikusi karoga valsts.

Ja pēdējā zvejas darbība ir notikusi ne vairāk kā vienu stundu pirms ieiešanas ostā, b) un c) apakšpunktā minēto nosūtīšanu var apvienot vienā ziņojumā.

2.   Elektroniskā zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datu labojumus kapteinis var nosūtīt līdz pēdējai datu nosūtīšanas reizei, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā. Labojumi ir viegli identificējami. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes glabā visus elektroniskā zvejas žurnāla sākotnējos datus un šo datu labojumus.

3.   Šā panta 1. punktā minētās informācijas kopiju kapteinis glabā uz zvejas kuģa visu laiku, kamēr kuģis atrodas ārpus ostas, līdz izkraušanas deklarācijas iesniegšanai.

4.   Kad ES zvejas kuģis atrodas ostā, uz kuģa nav zvejas produktu un kapteinis ir iesniedzis izkraušanas deklarāciju par visām pēdējā zvejas reisā veiktajām zvejas darbībām, datu nosūtīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu var pārtraukt, nosūtot iepriekšēju paziņojumu karoga dalībvalsts FMC. Datu nosūtīšanu atsāk, kad ES zvejas kuģis iziet no ostas. ES zvejas kuģiem, kuros uzstādīta VMS un kuri to izmanto datu nosūtīšanai, iepriekšējs paziņojums nav jānosūta.

III   NODAĻA

Kopīgi noteikumi par zvejas žurnāliem, pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām papīra vai elektroniskā formā

2.   iedaļa

Kopīgi noteikumi par dzīvsvara noteikšanu

48. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1)	“sagatavošanas veids” ir veids, kādā zivis ir apstrādātas uz zvejas kuģa pirms izkraušanas, atbilstīgi aprakstam I pielikumā;

2)	“kombinēts sagatavošanas veids” nozīmē, ka sagatavošana veikta, izmantojot divas vai vairākas sastāvdaļas, kas iegūtas no vienas sugas zivīm.

49. pants

Pārrēķina koeficienti

1.   Aizpildot un iesniedzot zvejas žurnālus, kā minēts Kontroles regulas 14. un 15. pantā, uzglabātu vai apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā piemēro ES pārrēķina koeficientus, kas noteikti XIII, XIV un XV pielikumā. Tos piemēro zvejas produktiem, kas atrodas uz ES zvejas kuģiem vai ir pārkrauti citā kuģī vai izkrauti no ES zvejas kuģiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Eiropas Savienība ir Līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav Līgumslēdzēja puse, attiecībā uz savu pārvaldības apgabalu vai trešā valsts, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu par zveju, attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem ir noteikušas savus pārrēķina koeficientus, tiek piemēroti šie koeficienti.

3.   Ja konkrētai sugai un sagatavošanas veidam nav noteikti pārrēķina koeficienti, kā minēts 1. un 2. punktā, piemēro karoga dalībvalsts pieņemto pārrēķina koeficientu.

4.   Neskarot 2. punktu, dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto 1. punktā minētos ES pārrēķina koeficientus pārkrāvumu un izkrāvumu dzīvsvara aprēķināšanai, lai uzraudzītu kvotu apguvi.

50. pants

Aprēķina metode

1.   Zivju dzīvsvaru aprēķina, apstrādāto zivju svaru reizinot ar pārrēķina koeficientiem, kas katrai sugai un sagatavošanas veidam noteikti šīs regulas 49. pantā.

2.   Kombinēta sagatavošanas veida gadījumā izmanto tikai vienu pārrēķina koeficientu, kas piemērojams vienai no kombinētā veidā sagatavotajām zivs sastāvdaļām.

2.   iedaļa

Kopīgi noteikumi par zvejas žurnāla aizpildīšanu un iesniegšanu

51. pants

Vispārīgi noteikumi par zvejas žurnāliem

1.   Kontroles regulas 14. panta 3. punktā minēto pielaidi katras uz kuģa paturētās sugas zivju daudzuma novērtēšanai dzīvsvara kilogramos izsaka procentos no zvejas žurnālā reģistrētā apjoma.

2.   Nozvejām, kuras jāizkrauj nešķirotas, pielaidi var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem reprezentatīviem paraugiem no kopējā uz kuģa paturētā daudzuma.

3.   Kontroles regulas 14. panta piemērošanas vajadzībām sugas, kas nozvejotas kā dzīvā ēsma, uzskata par nozvejotām un uz kuģa paturētām sugām.

4.   ES zvejas kuģa kapteinis, šķērsojot zvejas piepūles zonu, kurā tam ir atļauts zvejot, reģistrē un paziņo Kontroles regulas 14. panta 5. punktā minēto attiecīgo informāciju pat tad, ja kuģis attiecīgajā zonā zvejas darbības neveic.

3.   iedaļa

Kopīgi noteikumi par pārkraušanas/izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu

52. pants

Pielaide pārkraušanas deklarācijā

Kontroles regulas 21. panta 3. punktā minēto pielaidi katras citā kuģī pārkrautās vai no cita kuģa saņemtās sugas zivju daudzuma novērtēšanai dzīvsvara kilogramos izsaka procentos no pārkraušanas deklarācijā norādītajiem apjomiem.

53. pants

Citā kuģī pārkrauto nozveju apjoma atšķirības

Ja nozvejas apjoms, kas pārkrauts no pārkrāvējkuģa, atšķiras no nozvejas apjoma, kas pārkrauts saņēmējkuģī, par pārkrauto daudzumu uzskata lielāko daudzumu. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti pēcpasākumi, lai noteiktu, kāds ir no pārkrāvējkuģa saņēmējkuģī pārkrauto zvejas produktu faktiskais svars.

54. pants

Izkraušanas pabeigšana

Ja saskaņā ar Kontroles regulas 61. pantu zvejas produktus transportē no izkraušanas vietas pirms to svēršanas, izkraušanu Kontroles regulas 23. panta 3. punkta un 24. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata par pabeigtu tad, kad zvejas produkti ir nosvērti.

55. pants

Zvejas darbības, kurās iesaistīti divi vai vairāki ES zvejas kuģi

Neskarot īpašus noteikumus, ja zvejas darbībās ir iesaistīti divi vai vairāki ES zvejas kuģi:

—	no dažādām dalībvalstīm vai

—	no tās pašas dalībvalsts, bet nozvejas izkrauj dalībvalstīs, ar kuru karogu nepeld neviens no kuģiem,

izkrauto nozveju attiecina uz to ES zvejas kuģi, no kura izkrauj zvejas produktus.

IV   NODAĻA

Paraugu ņemšanas plāni un datu vākšana par ES zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju

56. pants

Paraugu ņemšanas plānu izstrāde

Kontroles regulas 16. panta 2. punktā un 25. panta 2. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus tādu ES zvejas kuģu uzraudzībai, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju, dalībvalstis izstrādā saskaņā ar šo nodaļu, lai noteiktu no krājuma vai krājumu grupas gūtu nozveju izkrāvumus no šādiem kuģiem un attiecīgā gadījumā to zvejas piepūli. Šos datus izmanto, lai reģistrētu nozvejas un attiecīgā gadījumā zvejas piepūli, kā minēts Kontroles regulas 33. pantā.

57. pants

Paraugu ņemšanas metodika

1.   Paraugu ņemšanas plānus, kas minēti šīs regulas 56. pantā, sagatavo saskaņā ar XVI pielikumu.

2.   Inspicējamā parauga lielumu nosaka atkarībā no riska, proti:

a)	“ļoti zems” risks – 3 % no parauga;

b)	“zems” risks – 5 % no parauga;

c)	“vidējs” risks – 10 % no parauga;

d)	“augsts” risks – 15 % no parauga;

e)	“ļoti augsts” risks – 20 % no parauga.

3.   Flotes segmenta dienas nozvejas no konkrēta krājuma nosaka, attiecīgā flotes segmenta aktīvo ES zvejas kuģu kopējo skaitu reizinot ar viena ES zvejas kuģa vidējo dienas nozveju no konkrēta krājuma, kas aprēķināta, pamatojoties uz paraugā iekļauto inspicēto ES zvejas kuģu nozvejām.

4.   Dalībvalstis, kuras sistemātiski vismaz reizi mēnesī par saviem zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju, vāc datus:

a)	par visu sugu zivju nozveju visiem izkrāvumiem (kilogramos), ieskaitot nulles apjoma nozvejas;

b)	par statistiskajiem taisnstūriem, kuros šīs nozvejas iegūtas, uzskata par izpildījušām šīs regulas 56. pantā noteikto prasību par paraugu ņemšanas plānu.

V   NODAĻA

Zvejas piepūles kontrole

58. pants

Zvejas piepūles ziņojums

1.   Zvejas piepūles ziņojumu, kas minēts Kontroles regulas 28. pantā, nosūta saskaņā ar XVII pielikumu.

2.   Ja ES zvejas kuģa kapteinis saskaņā ar Kontroles regulas 28. panta 1. punktu ziņojumu kompetentajām iestādēm pārraida pa radio, dalībvalstis pieņem lēmumu par radiostacijām, kuras jāizmanto, un norāda tās Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

VI   NODAĻA

Korektīvi pasākumi

59. pants

Vispārīgi principi

Lai gūtu labumu no Kontroles regulas 37. pantā minētajiem korektīvajiem pasākumiem, dalībvalstis paziņo Komisijai par nodarītā kaitējuma apmēru iespējami drīz un katrā ziņā viena mēneša laikā no dienas, kad Oficiālajā Vēstnesī publicēts zvejas aizliegums saskaņā ar Kontroles regulas 36. pantu.

60. pants

Pieejamo zvejas iespēju iedalīšana

1.   Ja ar pasākumu, kas veikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, kaitējums nav pilnībā novērsts vai ir novērsts daļēji, Komisija iespējami drīz pēc šīs regulas 59. pantā minētās informācijas saņemšanas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodarīto kaitējumu mazinātu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā pasākuma aprakstā norāda:

a)	kurām dalībvalstīm ir nodarīts kaitējums (“dalībvalstis, kam nodarīts kaitējums”) un kaitējuma apmēru (pēc tā samazināšanas kvotu apmaiņas rezultātā);

b)	attiecīgā gadījumā – kuras dalībvalstis ir pārsniegušas savas zvejas iespējas (“pārsniedzējas dalībvalstis”) un zvejas iespēju pārsnieguma apmēru (pēc tā samazināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu veiktas apmaiņas rezultātā);

c)	attiecīgā gadījumā – atvilkumus no pārsniedzēju dalībvalstu zvejas iespējām proporcionāli pārsniegtajām zvejas iespējām;

d)	attiecīgā gadījumā – palielinājumus to dalībvalstu zvejas iespējām, kam nodarīts kaitējums, proporcionāli nodarītajam kaitējumam;

e)	attiecīgā gadījumā – dienu vai dienas, kad palielinājumi un atvilkumi stājas spēkā;

f)	attiecīgā gadījumā – visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai mazinātu nodarīto kaitējumu.

VII   NODAĻA

Dzinēja jauda

61. pants

Galvenā dzinēja jaudas sertificēšana

1.   Jauna galvenā dzinēja, aizstājējdzinēja un tehniski pārveidota galvenā dzinēja maksimālās nepārtrauktās jaudas sertificēšanu, kā minēts Kontroles regulas 40. panta 1. un 2. punktā, veic saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (26).

2.   Galveno dzinēju uzskata par tehniski pārveidotu, kā minēts 1. punktā, ja kāds no tā galvenajiem komponentiem (detaļām), tostarp (bet ne tikai) iesmidzināšanas iekārta, vārsti, turbokompresors, virzuļi, cilindru čaulas, klaņi, cilindru galvas, ir pārveidots vai aizstāts ar jaunām detaļām, kam ir citādas tehniskās specifikācijas, kā rezultātā mainās nominālā jauda, vai ja ir pārveidoti dzinēja regulējumi, piemēram, iesmidzināšanas iestatījumi, turbokompresora konfigurācija vai vārstu laikiestate. Tehniskā pārveidojuma raksturam jābūt skaidri izklāstītam 1. punktā minētajā sertifikācijā.

3.   Zvejas licences turētājs informē kompetentās iestādes, pirms tiek uzstādīts jauns galvenais dzinējs vai aizstāts vai tehniski pārveidots pašreizējais galvenais dzinējs.

4.   Šo pantu no 2012. gada 1. janvāra piemēro zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas zvejas piepūles režīms. Attiecībā uz citiem kuģiem to piemēro no 2013. gada 1. janvāra. To piemēro tikai tiem zvejas kuģiem, kuriem ir uzstādīti jauni galvenie dzinēji vai kuru galvenie dzinēji ir aizstāti vai tehniski pārveidoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

62. pants

Verifikācija un paraugu ņemšanas plāns

1.   Dzinēja jaudas verificēšanai saskaņā ar Kontroles regulas 41. pantu dalībvalstis izstrādā paraugu ņemšanas plānu, lai savā flotē identificētu zvejas kuģus vai zvejas kuģu grupas, kurās pastāv risks, ka tiks deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda. Paraugu ņemšanas plāns pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:

a)	zvejas kuģi, kuri darbojas zvejniecībās, kam noteikti zvejas piepūles režīmi, jo īpaši tie zvejas kuģi, kuriem ir iedalīta individuāla zvejas piepūle kilovatdienās;

b)	zvejas kuģi, uz kuriem attiecas dzinēja jaudas ierobežojumi, kas izriet no valstu vai Eiropas Savienības tiesību aktiem;

c)

zvejas kuģi, kuru dzinēja jaudas (kW) attiecība pret kuģa tilpību (GT) ir par 50 % zemāka nekā vidējā attiecība, kas raksturīga tā paša tipa zvejas kuģiem, zvejas rīku tipam un mērķsugām. Lai veiktu šādu analīzi, dalībvalstis var sadalīt floti, vadoties pēc viena vai vairākiem šādiem kritērijiem: i) flotes segmenti vai pārvaldības vienības, kas noteiktas valsts tiesību aktos; ii) garuma kategorijas; iii) tilpības kategorijas; iv) izmantotie zvejas rīki; v) mērķsugas.

2.   Dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var noteikt, vai ir vajadzīgi papildu riska kritēriji.

3.   Dalībvalstis sagatavo sarakstu ar saviem zvejas kuģiem, kuri atbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā minētajiem riska kritērijiem un attiecīgā gadījumā 2. punktā minētajiem riska kritērijiem.

4.   No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem no 1. un 2. punktā minētajiem riska kritērijiem, dalībvalstis pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģu paraugu. Parauga lielums ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

5.   Attiecībā uz katru nejaušās izlases paraugā iekļauto zvejas kuģi dalībvalstis verificē visus Kontroles regulas 41. panta 1. punktā minētos tehniskos dokumentus, kas ir to rīcībā. Attiecībā uz Kontroles regulas 41. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem citiem dokumentiem dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš izgatavotāja katalogā norādītajām dzinēja specifikācijām, ja tās pieejamas.

6.   Šo pantu piemēro no 2012. gada 1. janvāra. Kontroles regulas 41. panta 2. punktā minētajās fiziskajās pārbaudēs prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.

63. pants

Fiziska pārbaude

1.   Ja dzinēju jaudas mērījumi notiek uz zvejas kuģa, veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, kā minēts Kontroles regulas 41. panta 2. punktā, galvenā dzinēja jaudu var mērīt vispieejamākajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.

2.   Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka saskaņā ar definīciju Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. panta 1. punktā. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.

VIII   NODAĻA

Atpūtas zvejas kontrole

64. pants

Paraugu ņemšanas plānu izstrāde

1.   Neskarot datu izmantošanu, kas minēta 5. punktā, paraugu ņemšanas plānos, kas dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar Kontroles regulas 55. panta 3. punktu, lai uzraudzītu nozvejas, kuras no krājumiem, uz ko attiecas atjaunošanas plāni, guvuši atpūtas zvejā iesaistīti kuģi, paredz datu vākšanu reizi divos gados.

2.   Paraugu ņemšanas plānos izmantotās metodes ir skaidri noteiktas, un tās ir pēc iespējas:

a)	nemainīgas laika gaitā;

b)	standartizētas reģionu mērogā;

c)	atbilstošas kvalitātes standartiem, ko noteikušas attiecīgas starptautiskas zinātniskas iestādes un attiecīgā gadījumā attiecīgas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Eiropas Savienībai ir Līgumslēdzējas puses vai novērotāja statuss.

3.   Paraugu ņemšanas plānā norāda paraugu ņemšanas struktūru, lai novērtētu nozvejas no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāni, izmantotos zvejas rīkus un attiecīgajā atjaunošanas plānā ietverto ģeogrāfisko apgabalu, kurā šīs nozvejas iegūtas.

4.   Dalībvalstis sistemātiski novērtē savākto datu pareizību un precizitāti.

5.   Šā panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var izmantot datus, kas savākti saskaņā ar Kopienas daudzgadu programmu, kura noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 (27), ciktāl šādi dati ir pieejami.

6.   Šo noteikumu nepiemēro, ja dalībvalsts ir aizliegusi atpūtas zveju no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāns.

65. pants

Paraugu ņemšanas plānu paziņošana un novērtēšana

1.   Dalībvalstis paziņo savus paraugu ņemšanas plānus Komisijai 12 mēnešus pēc atjaunošanas plāna stāšanās spēkā. Attiecībā uz atjaunošanas plāniem, kuri jau ir spēkā laikā, kad stājas spēkā šī regula, paraugu ņemšanas plānu paziņo 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Grozījumus paraugu ņemšanas plānos paziņo pirms to stāšanās spēkā.

2.   Papildus Kontroles regulas 55. panta 4. punktā noteiktajam izvērtējumam Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja izvērtē arī:

a)	pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas un pēc tam ik pēc pieciem gadiem – paziņoto paraugu ņemšanas plānu atbilstību šīs regulas 64. panta 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem un prasībām;

b)	visu 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu grozījumu atbilstību šīs regulas 64. panta 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem un prasībām.

3.   Attiecīgā gadījumā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja sniedz ieteikumus paraugu ņemšanas plāna uzlabošanai.

IV   SADAĻA

TIRDZNIECĪBAS KONTROLE

I   NODAĻA

Izsekojamība

66. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādu definīciju:

“zvejas un akvakultūras produkti” ir visi produkti, kas iekļauti ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (28) izveidotās Kombinētās nomenklatūras 03. nodaļā un tarifa pozīcijās 1604 un 1605.

67. pants

Informācija par produktu partijām

1.   Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem operatori sniedz tad, kad zvejas un akvakultūras produkti tiek sadalīti partijās, un ne vēlāk kā pirmās pārdošanas laikā.

2.   Papildus 1. punktam operatori atjaunina attiecīgo informāciju, kas minēta Kontroles regulas 58. panta 5. punktā un kas izriet no zvejas un akvakultūras produktu partiju apvienošanas vai sadalīšanas pēc pirmās pārdošanas, tiklīdz šāda informācija kļūst pieejama.

3.   Ja, apvienojot vai sadalot partijas pēc pirmās pārdošanas, tiek sajaukti zvejas un akvakultūras produkti no vairākiem zvejas kuģiem vai akvakultūras ražošanas vienībām, operatori spēj identificēt katru sākotnējo partiju vismaz pēc tās identifikācijas numura, kas minēts Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) apakšpunktā, un spēj izsekot to izcelsmei līdz nozvejas vai ieguves posmam saskaņā ar Kontroles regulas 58. panta 3. punktu.

4.   Kontroles regulas 58. panta 4. punktā minētās sistēmas un procedūras ļauj operatoriem identificēt zvejas un akvakultūras produktu tiešo(-os) piegādātāju(-us) un tiešo(-os) pircēju(-us), ja vien tie nav galapatērētāji.

5.   Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem norāda partijas marķējumā vai uz tās iepakojuma, vai komercdokumentos, ko fiziski nosūta kopā ar partiju. To var piestiprināt partijai, izmantojot tādus identifikācijas līdzekļus kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce vai marķēšanas sistēma. Informācija par partiju ir pieejama visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos tādā veidā, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu tai piekļūt jebkurā laikā.

6.   Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem, izmantojot tādus identifikācijas līdzekļus kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce vai marķēšanas sistēma, operators piestiprina:

a)	no 2013. gada 1. janvāra – produktiem no zvejniecībām, uz kurām attiecas daudzgadu plāns;

b)	no 2015. gada 1. janvāra – citiem zvejas un akvakultūras produktiem.

7.   Ja Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minētā informācija tiek sniegta komercdokumentā, ko fiziski nosūta kopā ar partiju, attiecīgajai partijai tiek piestiprināts vismaz identifikācijas numurs.

8.   Dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka informācijai, kas piestiprināta produktu partijai un/vai ko fiziski nosūta kopā ar partiju, var piekļūt citas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nav no dalībvalsts, kurā zvejas un akvakultūras produkti tika iekļauti partijā, jo īpaši tad, ja informācija partijai ir piestiprināta ar tādu identifikācijas līdzekli kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce. Operatori, kas izmanto šādus līdzekļus, nodrošina, ka tie ir izstrādāti, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem un specifikācijām.

9.   Kontroles regulas 58. panta 5. punkta d) apakšpunktā minētā informācija par nozvejas datiem var aptvert vairākas kalendārās dienas vai laikposmu, kas atbilst vairākām nozvejas dienām.

10.   Kontroles regulas 58. panta 5. punkta f) apakšpunktā minētā informācija par piegādātājiem attiecas uz operatora tiešo(-ajiem) piegādātāju(-iem), kas minēts(-i) šā panta 4. punktā. Šo informāciju attiecīgā gadījumā var sniegt identifikācijas marķējumā, kas minēts II pielikuma I iedaļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (29).

11.   Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) līdz f) apakšpunktā minēto informāciju nepiemēro:

a)	importētiem zvejas un akvakultūras produktiem, kas ir izslēgti no nozvejas sertifikāta darbības jomas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (30) 12. panta 5. punktu;

b)	zvejas un akvakultūras produktiem, kas iegūti vai audzēti saldūdenī; un

c)	dekoratīvām zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem.

12.   Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) līdz h) apakšpunktā minēto informāciju nepiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, uz ko attiecas Kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcijas 1604 un 1605.

13.   Kontroles regulas 58. panta piemērošanas vajadzībām informācija par attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu ir informācija par:

a)	attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, kas definēts Kontroles regulas 4. panta 30. punktā, attiecībā uz nozvejām no krājumiem vai krājumu grupām, kurām ES tiesību aktos ir noteikta kvota un/vai minimālais izmērs; vai

b)	nozvejas apgabalu saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2065/2001 (31) 5. pantu attiecībā uz citiem krājumiem vai krājumu grupām.

14.   Mazo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu vērtību, kas minēta Kontroles regulas 58. panta 8. punktā, piemēro tiešajai pārdošanai no zvejas kuģa vienā kalendārajā dienā un vienam galapatērētājam.

68. pants

Informācija patērētājiem

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka Kontroles regulas 58. panta 6. punktā minētā informācija, kas saistīta ar komerciālo nosaukumu, sugas zinātnisko nosaukumu, Regulas (EK) Nr. 2065/2001 5. pantā minēto nozvejas apgabalu un ražošanas metodi, tiek norādīta uz mazumtirdzniecībā piedāvātu, tostarp importētu, zvejas un akvakultūras produktu etiķetes vai attiecīgajā marķējumā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, sugas zinātnisko nosaukumu patērētājiem mazumtirdzniecības vietās var darīt zināmu, izmantojot tirdzniecības informācijas līdzekļus, piemēram, informācijas stendus vai plakātus.

3.   Ja zvejas vai akvakultūras produkti ir bijuši iepriekš sasaldēti, 1. punktā minētajā etiķetē vai attiecīgajā marķējumā norāda arī vārdu “atkausēts” attiecīgajā locījumā. Ja mazumtirdzniecībā šāds formulējums nav norādīts, uzskata, ka zvejas un akvakultūras produkti nav bijuši iepriekš sasaldēti un pēc tam atkausēti.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, vārds “atkausēts” nav jānorāda:

a)	attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem, kas iepriekš sasaldēti veselības aizsardzības nolūkos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII iedaļu; un

b)	attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem, kas atkausēti pirms kūpināšanas, sālīšanas, vārīšanas, marinēšanas, vītināšanas vai minēto procesu kombinācijas.

5.   Šo pantu nepiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, kas ietverti Kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcijās 1604 un 1605.

6.   Zvejas un akvakultūras produktus un iepakojumus, kas etiķetēti vai marķēti pirms šā panta stāšanās spēkā un neatbilst Kontroles regulas 58. panta 5. punkta g) apakšpunktam par zinātnisko nosaukumu un h) apakšpunktam un šā panta 1., 2. un 3. punktam, drīkst tirgot, līdz attiecīgie krājumi ir beigušies.

II   NODAĻA

Zvejas produktu svēršana

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi par svēršanu

69. pants

Darbības joma

Neskarot šīs regulas 78.–89. pantu, šajā nodaļā iekļautos noteikumus piemēro izkraušanai no ES zvejas kuģiem, kas notiek dalībvalstī, un pārkraušanai citā kuģī, kurā iesaistīti ES zvejas kuģi un kura notiek dalībvalsts ostās vai vietās tuvu dalībvalsts krastam, kā arī zvejas produktu svēršanai uz ES zvejas kuģiem ES ūdeņos.

70. pants

Svēršanas datu reģistri

1.   Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu vai glabāšanu pirms pirmās pārdošanas, vai attiecīgā gadījumā ES zvejas kuģa kapteinis reģistrē datus par svēršanu, kas veikta saskaņā ar Kontroles regulas 60. un 61. pantu, norādot šādu informāciju:

a)	katras svērtās sugas FAO trīsburtu kodu;

b)	ikviena katras sugas zivju daudzuma svēršanas rezultātu produkta svara kilogramos;

c)	nosvērto daudzumu izcelsmes zvejas kuģa ārējās identifikācijas numuru un vārdu;

d)	nosvērto zvejas produktu sagatavošanas veidu;

e)	svēršanas datumu (GGGG-MM-DD).

2.   Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zivju produktu pirmo pārdošanu vai glabāšanu pirms pirmās pārdošanas, vai attiecīgā gadījumā ES zvejas kuģa kapteinis 1. punktā minētos datu reģistrus glabā trīs gadus.

71. pants

Svēršanas laiks

1.   Ja zvejas produktus pārkrauj no viena ES zvejas kuģa citā ES zvejas kuģī un pārkrauto zvejas produktu pirmā izkraušana ir notikusi ostā ārpus Eiropas Savienības teritorijas, zvejas produktus sver pirms to transportēšanas no ostas vai pārkraušanas vietas.

2.   Ja zvejas produktus nosver uz ES zvejas kuģa saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 3. punktu un vēlreiz nosver uz sauszemes pēc to izkraušanas, Kontroles regulas 60. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām izmanto skaitli, kas iegūts uz sauszemes veiktajā svēršanā.

3.   Neskarot īpašos noteikumus ES zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas Kontroles regulas 15. pantā minētā prasība par zvejas žurnāla datu elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu, dalībvalsts var pieprasīt, lai kapteinis pirms svēršanas nodotu izkraušanas dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla lapas kopiju.

72. pants

Svēršanas sistēmas

1.   Dalībvalsts kompetentās iestādes visas svēršanas sistēmas kalibrē un aizzīmogo saskaņā ar valstī spēkā esošām sistēmām.

2.   Par svēršanas sistēmu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona uztur kalibrēšanas datu reģistru.

3.   Ja svēršanu veic uz transportiera lentes, tā ir aprīkota ar redzamu skaitītāju, kas reģistrē summāro kopējo svaru. Reģistrē skaitītāja rādījumu svēršanas sākumā, kā arī summāro kopējo svaru. Par svēršanu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona reģistrē svēršanas datu reģistrā visus ar sistēmas lietošanu saistītos datus.

73. pants

Saldētu zvejas produktu svēršana

1.   Neskarot īpašus noteikumus un jo īpaši šīs regulas 70. un 74. pantu, ja sver izkrautus saldētu zvejas produktu daudzumus, kastēs vai blokos izkrautu saldēto zvejas produktu svaru var noteikt pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem, kastu vai bloku kopējo skaitu reizinot ar zvejas produktu vidējo tīrsvaru vienā kastē vai blokā, kas aprēķināts saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto metodiku.

2.   Fiziskās vai juridiskās personas, kas sver zvejas produktus, reģistrē datus par katru izkrāvumu, norādot:

a)	tā kuģa vārdu un ārējās reģistrācijas burtus un numurus, no kura izkrauti zvejas produkti;

b)	izkrauto zivju sugas un attiecīgā gadījumā sagatavošanas veidus;

c)	partijas lielumu un paliktņu parauga lielumu – pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem saskaņā ar XVIII pielikuma 1. punkta noteikumiem;

d)	katra paraugā esošā paliktņa svaru un paliktņu vidējo svaru;

e)	kastu vai bloku skaitu uz katra paraugā esošā paliktņa;

f)	vienas kastes taras svaru, ja tas atšķiras no XVIII pielikuma 4. punktā norādītā taras svara;

g)	tukša paliktņa vidējo svaru saskaņā ar XVIII pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta noteikumiem;

h)	zvejas produktu vidējo svaru vienā kastē vai blokā pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem.

74. pants

Ledus un ūdens

1.   Reģistrēts pircējs, reģistrēts izsoļu nams vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, pirms svēršanas nodrošina to, ka zvejas produkti tiek attīrīti no ledus, ciktāl tas iespējams, nenodarot bojājumus un nepasliktinot kvalitāti.

2.   Neskarot šīs regulas 78.–89. pantā paredzētos īpašos noteikumus par pelaģisko sugu nozvejām, kas nogādāšanai pirmās pārdošanas, uzglabāšanas vai apstrādes vietā ir izkrautas nefasētā veidā, ūdens un ledus dēļ piemērotais kopējā svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %. Ūdens un ledus dēļ piemēroto samazinājumu procentos ieraksta svēršanas kvītī kopā ar svara norādi. Sugām, kas nav pelaģiskās sugas, svara samazinājumu ūdens vai ledus dēļ nepiemēro.

75. pants

Kompetento iestāžu piekļuve

Kompetentajām iestādēm pastāvīgi ir brīva piekļuve svēršanas sistēmām, svēršanas datu reģistriem, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās glabā vai apstrādā zvejas produktus.

76. pants

Paraugu ņemšanas plāni

1.   Kontroles regulas 60. panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XIX pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.

2.   Kontroles regulas 60. panta 3. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XX pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku. Ja nozveju sver uz kuģa, Kontroles regulas 14. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minēto pielaidi nepiemēro, ja skaitlis, kas iegūts svēršanā uz sauszemes, ir lielāks nekā atbilstošais skaitlis, kas iegūts svēršanā uz kuģa.

3.   Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 60. panta 1. un 3. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus, tām vēlams sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniegt vienu paraugu ņemšanas plānu, kas aptver visas attiecīgās svēršanas procedūras trīs gadu laikposmā. Šajā paraugu ņemšanas plānā var būt dažādas daļas par dažādām zvejniecībām.

4.   Ikvienu jaunu paraugu ņemšanas plānu, kas jāpieņem pēc 3. punktā minētā termiņa, vai visus grozījumus šādos plānos iesniedz apstiprināšanai trīs mēnešus pirms attiecīgā gada beigām.

77. pants

Kontroles plāni un programmas attiecībā uz zvejas produktu svēršanu pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas

1.   Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minēto kontroles plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XXI pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.

2.   Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minētos kontroles plānus, tās par katru dalībvalsti iesniedz vienu kontroles plānu, kas aptver visus to zvejas produktu pārvadājumus, kuri jāsver pēc transportēšanas. Šādu kontroles plānu iesniedz sešus mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Attiecīgajā vienā kontroles plānā var būt dažādas daļas par dažādām zvejniecībām.

3.   Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minēto kopīgo kontroles programmu un visus tās būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XXII pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.

4.   Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minētās kopīgās kontroles programmas, tās iesniedz šādas programmas sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

5.   Ikvienu jaunu 2. punktā minētu kontroles plānu vai 4. punktā minētas kopīgas kontroles programmas, kuras jāpieņem pēc 2. un 4. punktā minētā termiņa, vai visus grozījumus šādos plānos vai programmās iesniedz trīs mēnešus pirms tā gada beigām, kas ir pirms gada, kurā stājas spēkā attiecīgais plāns vai programma.

2.   iedaļa

Īpaši noteikumi par dažu pelaģisko sugu svēršanu

78. pants

Siļķu, makreļu un stavridu nozveju svēršanas procedūru piemērošanas joma

Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus piemēro, sverot Eiropas Savienībā izkrautas vai no ES zvejas kuģiem trešās valstīs izkrautas siļķu (Clupea harengus), makreļu (Scomber scombrus) un stavridu (Trachurus spp.) nozvejas (atsevišķi vai jauktā veidā), kuras iegūtas šādās zonās:

a)	siļķes – ICES I, II, IIIa, IV, Vb, VI un VII zonā;

b)	makreles – ICES IIa, IIIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā un ES ūdeņos CECAF apgabalā;

c)	stavridas – ICES IIa, IV, Vb, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā un ES ūdeņos CECAF apgabalā,

ja to daudzums vienā izkrāvumā pārsniedz 10 tonnu.

79. pants

Ostas, kurās veic siļķu, makreļu un stavridu nozveju svēršanu

1.   Šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju nozvejas sver tūlīt pēc izkraušanas. Tomēr šo sugu zivju nozvejas drīkst svērt pēc transportēšanas, ja:

—	attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar XXI pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku ir pieņēmusi Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minēto kontroles plānu attiecībā uz galamērķi šajā dalībvalstī,

—	attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar XXII pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku ir pieņēmusi Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minēto kopīgo kontroles programmu attiecībā uz galamērķi citā dalībvalstī

un ja Komisija ir apstiprinājusi šo kontroles plānu vai kopīgo kontroles programmu.

2.   Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka, kurās šīs valsts ostās tiek veikta šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju svēršana, un nodrošina to, ka visas šo sugu zivis izkrauj attiecīgajās ostās. Šādām ostām ir:

a)	noteikts izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laiks;

b)	noteiktas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas;

c)	noteiktas inspekcijas un pārraudzības procedūras.

3.   Attiecīgās dalībvalstis nosūta Komisijai šādu ostu sarakstu un paziņo šajās ostās piemērojamās inspekcijas un pārraudzības procedūras, tostarp noteikumus par to, kā reģistrējami un nosūtāmi dati par ikvienas minētās sugas zivju daudzumiem katrā izkrāvumā.

4.   Visas izmaiņas 3. punktā minētajā ostu sarakstā un inspekcijas un pārraudzības procedūrās paziņo Komisijai vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā.

5.   Dalībvalstis nodrošina to, ka visi šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju izkrāvumi, ko dalībvalstu kuģi veic ārpus Eiropas Savienības, notiek ostās, kuras svēršanas vajadzībām ir tieši izraudzījušās trešās valstis, kuras ar Eiropas Savienību ir noslēgušas nolīgumus attiecībā uz šādām sugām.

6.   Komisija nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm 3. un 4. punktā minēto informāciju, kā arī trešo valstu izraudzīto ostu sarakstu.

7.   Ostu sarakstu un tā izmaiņas Komisija un attiecīgās dalībvalstis publicē savās oficiālajās tīmekļa vietnēs.

80. pants

Ieiešana dalībvalsts ostā

1.   Saistībā ar svēršanu zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz četras stundas pirms kuģa ieiešanas attiecīgajā izkraušanas ostā tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostā plānota izkraušana, sniedz šādu informāciju:

a)	osta, kurā kuģis plāno ieiet, kuģa vārds un tā ārējās reģistrācijas burti un numuri;

b)	paredzētais ierašanās laiks šajā ostā;

c)	uz kuģa paturētais siļķu, makreļu un stavridu daudzums dzīvsvara kilogramos;

d)	attiecīgais(-ie) ģeogrāfiskais apgabals(-i), kurā iegūta nozveja; zona attiecas uz apakšapgabalu un rajonu vai apakšrajonu, kurā piemēro nozvejas limitus atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

2.   Tāda ES zvejas kuģa kapteinis, uz kuru attiecas pienākums datus zvejas žurnālā reģistrēt elektroniski, 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta karoga dalībvalstij. Karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta šo informāciju dalībvalstij, kurā jāveic izkraušana. Kontroles regulas 15. pantā minētos elektroniskā zvejas žurnāla datus un 1. punktā minēto informāciju var elektroniski nosūtīt vienā reizē.

3.   Dalībvalsts var noteikt īsāku paziņošanas termiņu, nekā paredzēts 1. punktā. Šādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis par to informē Komisiju vismaz 15 dienas pirms īsākā paziņošanas termiņa stāšanās spēkā. Komisija un attiecīgās dalībvalstis ievieto šo informāciju savās tīmekļa vietnēs.

81. pants

Izkraušana

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai šīs regulas 78. pantā minēto nozveju izkraušana netiktu uzsākta, pirms tā ir nepārprotami atļauta. Ja izkraušana tiek pārtraukta, tās atsākšanai ir jāsaņem atļauja.

82. pants

Zvejas žurnāls

1.   Tūlīt pēc ierašanās ostā un pirms izkraušanas sākšanas tāda zvejas kuģa kapteinis, uz kuru neattiecas pienākums datus zvejas žurnālā reģistrēt elektroniski, attiecīgo aizpildīto zvejas žurnāla lapu vai lapas uzrāda inspicēšanai dalībvalsts kompetentajai iestādei izkraušanas ostā.

2.   Uz kuģa paturētie siļķu, makreļu un stavridu daudzumi, kas paziņoti pirms izkraušanas, kā minēts šīs regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir vienādi ar daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā pēc izkraušanas pabeigšanas.

83. pants

Publiskas svēršanas iekārtas svaigu siļķu, makreļu un stavridu svēršanai

Neskarot šīs regulas 72. panta noteikumus, ja izmanto publiskas svēršanas iekārtas, fiziskās vai juridiskās personas, kas sver šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas, izdod pircējam svēršanas kvīti, kurā norādīts svēršanas datums un laiks un autocisternas identifikācijas numurs. Svēršanas kvīts kopiju pievieno pārdošanas zīmei vai pārņemšanas deklarācijai.

84. pants

Privātas svēršanas iekārtas svaigu zivju svēršanai

1.   Papildus šīs regulas 72. panta noteikumiem uz privātu svēršanas iekārtu izmantošanu attiecas arī šā panta prasības.

2.   Fiziskās vai juridiskās personas, kas sver šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas, par katru svēršanas sistēmu kārto iesietu reģistru ar numurētām lapām. To aizpilda tūlīt pēc katra atsevišķa izkrāvuma nosvēršanas un vēlākais plkst. 23.59 (vietējais laiks) nosvēršanas dienā. Datu reģistrā norāda:

a)	tā kuģa vārdu un ārējās reģistrācijas burtus un numurus, no kura izkrautas šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas;

b)

autocisternu unikālo identifikācijas numuru un to kravu, ja šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas pirms svēršanas atbilstīgi šīs regulas 79. pantam ir transportētas no izkraušanas ostas. Katras autocisternas kravu sver un reģistrē atsevišķi. Tomēr, ja autocisternu kravas tiek svērtas secīgi un vienā svēršanas reizē, visu no viena kuģa iegūto autocisternu kravu kopējo svaru drīkst reģistrēt kā vienu svērumu;

c)	zivju sugas;

d)	katra izkrāvuma svaru;

e)	svēršanas datumu un sākuma un beigu laiku.

3.   Neskarot šīs regulas 72. panta 3. punktu, ja svēršanu veic uz transportiera lentes, visus ar šādas svēršanas sistēmas lietošanu saistītos datus reģistrē iesietā svēršanas reģistrā ar numurētām lapām.

85. pants

Saldētu zivju svēršana

Ja sver izkrautus saldētu siļķu, makreļu un stavridu daudzumus, kastēs izkrautu saldēto zivju svaru nosaka katrai sugai atsevišķi saskaņā ar šīs regulas 73. pantu.

86. pants

Svēršanas datu reģistru glabāšana

Visus šīs regulas 84. panta 3. punktā un 85. pantā minētos svēršanas datu reģistrus un visu transportēšanas dokumentu kopijas šīs regulas 79. panta 1. punktā minētā kontroles plāna vai kopīgās kontroles programmas ietvaros glabā sešus gadus.

87. pants

Pārdošanas zīme un pārņemšanas deklarācija

Fiziskās vai juridiskās personas, kas atbild par pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju iesniegšanu, šādas deklarācijas par šīs regulas 78. pantā minētajām sugām pēc pieprasījuma iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

88. pants

Kontrolpārbaudes

Līdz brīdim, kad ir izveidota datorizēta datubāze saskaņā ar Kontroles regulas 109. pantu, kompetentās iestādes veic visu izkrāvumu administratīvas kontrolpārbaudes, kurās salīdzina:

a)	siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas norādīti šīs regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, un daudzumus, kas reģistrēti zvejas žurnālā;

b)	siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un daudzumus, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā;

c)	siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā, un daudzumus, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai pārdošanas zīmē;

d)	kuģa zvejas žurnālā reģistrēto nozvejas apgabalu un VMS datus par attiecīgo kuģi.

89. pants

Svēršanas uzraudzība

1.   No kuģa izkrauto siļķu, makreļu un stavridu nozveju svēršanas uzraudzību veic atsevišķi pa sugām. Ja nozveja no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa izkrāvuma svēršanu. Saldētu siļķu, makreļu un stavridu izkraušanas gadījumā saskaita visas kastes un uzrauga to, kā tiek ievērota XVIII pielikumā paredzētā kastu vidējā tīrsvara aprēķināšanas metodika.

2.   Papildus šīs regulas 88. pantā minētajiem datiem kontrolpārbaudē salīdzina šādus datus:

a)	siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti publisko vai privāto svēršanas iekārtu datu reģistros, un daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārņemšanas deklarācijā vai pārdošanas zīmē;

b)	siļķu, makreļu un stavridu daudzumus pa sugām, kas reģistrēti transportēšanas dokumentos šīs regulas 79. panta 1. punktā minētā kontroles plāna vai kopīgās kontroles programmas ietvaros;

c)	autocisternu unikālos identifikācijas numurus, kas ierakstīti svēršanas datu reģistrā saskaņā ar šīs regulas 84. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

3.   Pēc izkraušanas pabeigšanas pārliecinās, ka kuģī vairs nav zivju.

4.   Visas šajā pantā un šīs regulas 107. pantā minētās uzraudzības darbības dokumentē. Šo dokumentāciju glabā sešus gadus.

III   NODAĻA

Pārdošanas zīmes

90. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Ja attiecīgo kvotu pārvalda, pamatojoties uz sugas īpatņu skaitu, pārdošanas zīmē norāda sugas īpatņu skaitu, kā minēts Kontroles regulas 64. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

2.   Norādot Kontroles regulas 64. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto sagatavošanas veidu, norāda arī uzglabāšanas veidu saskaņā ar I pielikumu.

3.   Kontroles regulas 64. panta 1. punkta l) apakšpunktā minēto cenu norāda tās dalībvalsts valūtā, kurā notiek pārdošana.

91. pants

Pārdošanas zīmju formāti

1.   Dalībvalstis nosaka, kāds formāts jāizmanto pārdošanas zīmju elektroniskai aizpildīšanai un nosūtīšanai, kā minēts Kontroles regulas 63. pantā.

2.   Šajā nodaļā minētās informācijas apmaiņai dalībvalstis izmanto XII pielikumā norādīto formātu, kas ir balstīts uz paplašināmās iezīmēšanas valodu (XML). Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm pieņem lēmumu par XML standartu, kas izmantojams jebkurai elektroniskai datu apmaiņai dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm, Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

3.   Grozījumus attiecībā uz 1. punktā minēto formātu skaidri identificē kā grozījumus un norāda atjaunināšanas datumu. Šādi grozījumi nestājas spēkā agrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

4.   Ja dalībvalsts saņem elektronisku informāciju no citas dalībvalsts, tā nodrošina atbildes ziņojuma nosūtīšanu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.

5.   Šīs regulas XII pielikumā iekļautos datu elementus, kuri reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām saskaņā ar ES noteikumiem ir obligāti jānorāda pārdošanas zīmēs, obligāti norāda arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

6.   Dalībvalstis:

a)	nodrošina to, ka saskaņā ar šo nodaļu saņemtie dati tiek reģistrēti datorlasāmā formā un vismaz trīs gadus droši glabāti datorizētās datubāzēs;

b)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šos datus izmanto tikai oficiāliem mērķiem; un

c)	veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu aplūkošanu.

7.   Katrā dalībvalstī par visu to datu nosūtīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi, uz kuriem attiecas šī nodaļa, atbild vienīgā iestāde, kā minēts Kontroles regulas 5. panta 5. punktā.

8.   Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apmainās ar 7. punktā minēto iestāžu kontaktinformāciju un informē par to Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

9.   Visas izmaiņas 7. un 8. punktā minētajā informācijā pirms to stāšanās spēkā paziņo Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un citām dalībvalstīm.

10.   To pārdošanas zīmju formātu, kuras nav paredzēts aizpildīt un nosūtīt elektroniski, nosaka dalībvalstis. Šādās pārdošanas zīmēs norāda vismaz Kontroles regulas 64. panta 1. punktā minēto informāciju.

V   SADAĻA

PĀRRAUDZĪBA

I   NODAĻA

Pārraudzības ziņojumi

92. pants

Informācija, kas jāreģistrē pārraudzības ziņojumā

1.   Kontroles regulas 71. panta 3. un 4. punktā minētos pārraudzības ziņojumus sagatavo saskaņā ar šīs regulas XXIII pielikumu.

2.   Pārraudzības ziņojumos ietvertos datus dalībvalstis augšupielādē Kontroles regulas 78. pantā minētajā elektroniskajā datubāzē un nodrošina šīs regulas XXIV pielikuma 2. punktā minētās funkcijas. Šajā datubāzē reģistrē vismaz XXIII pielikumā norādīto informāciju. Datubāzē var papildus ievietot arī ieskenētus pārraudzības ziņojumus, kas sagatavoti papīra formā.

3.   Ziņojumos ietvertos datus datubāzē glabā pieejamus vismaz trīs gadus.

4.   Pēc 1. punktā minētā pārraudzības ziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts pēc iespējas drīz uzsāk izmeklēšanu par tā zvejas kuģa darbībām, uz kuru attiecas pārraudzības ziņojums.

5.   Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtus noteikumus, kurās Eiropas Savienība ir Līgumslēdzēja puse.

II   NODAĻA

Kontroles novērotāji

93. pants

Vispārīgi noteikumi par kontroles novērotājiem

1.   Neskarot īpašus noteikumus, kurus pieņēmusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija vai par kuriem panākta vienošanās ar trešo valsti, uz ES zvejas kuģiem, kas izraudzīti kontroles novērotāju sistēmas piemērošanai, attiecīgās sistēmas noteiktajā laikā atrodas vismaz viens kontroles novērotājs.

2.   Dalībvalstis ieceļ kontroles novērotājus un nodrošina to, lai viņi varētu veikt savus uzdevumus. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina kontroles novērotāju nogādāšanu uz attiecīgā ES zvejas kuģa un atgriešanos no tā.

3.   Kontroles novērotāji neveic citus uzdevumus kā vien Kontroles regulas 73. pantā un šīs regulas 95. pantā paredzētos uzdevumus, izņemot gadījumus, kad citi uzdevumi jāveic saskaņā ar ES kontroles novērotāju sistēmu vai kā daļa no novērotāju programmas, kas ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā vai izveidota ar divpusēju nolīgumu ar trešo valsti.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina to, ka kontroles novērotājiem pienākumu izpildes vajadzībām ir sakaru līdzekļi, kas ir neatkarīgi no zvejas kuģa sakaru sistēmas.

5.   Šie noteikumi neietekmē zvejas kuģa kapteiņa pilnvaras būt pilnībā atbildīgam par kuģa darbībām.

94. pants

Kontroles novērotāju neatkarība

Lai kontroles novērotāji būtu neatkarīgi no ES zvejas kuģa īpašnieka, operatora, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa, kā noteikts Kontroles regulas 73. panta 2. punktā, kontroles novērotājs nedrīkst būt:

—	ES zvejas kuģa, uz kura novērotājs ir norīkots, kapteiņa vai jebkura cita apkalpes locekļa, kapteiņa pārstāvja vai ES zvejas kuģa īpašnieka vai operatora radinieks vai algots darbinieks,

—	algots darbinieks uzņēmumā, kuru kontrolē tā ES zvejas kuģa kapteinis, apkalpes loceklis, kapteiņa pārstāvis, īpašnieks vai operators, uz kura novērotājs ir norīkots.

95. pants

Kontroles novērotāju pienākumi

1.   Kontroles novērotāji uz ES zvejas kuģa, uz kura viņi ir uzņemti, pārbauda attiecīgos dokumentus un reģistrē zvejas darbības, kā norādīts XXV pielikumā.

2.   Uz ES zvejas kuģa esošie kontroles novērotāji attiecīgā gadījumā īsumā informē amatpersonas, kuras plāno uzsākt minētā zvejas kuģa inspicēšanu, pēc šo amatpersonu ierašanās uz kuģa. Ja uz ES zvejas kuģa ir šādas iespējas, informēšana attiecīgā gadījumā notiek slēgtā sanāksmē.

3.   Kontroles regulas 73. panta 5. punktā minēto ziņojumu kontroles novērotāji sagatavo XXVI pielikumā norādītajā formā. Minēto ziņojumu viņi nekavējoties un katrā ziņā 30 dienās pēc uzdevumu izpildes nosūta savas valsts kompetentajām iestādēm un karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Novērotāju valsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma dara ziņojumu pieejamu piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Ziņojumu kopijās, kas darītas pieejamas citām dalībvalstīm, var nenorādīt nozvejas gūšanas vietas, proti, atrašanās vietu katras zvejas darbības sākumā un beigās, bet tajās var norādīt katras sugas un katrā ICES rajonā vai attiecīgā gadījumā citā zonā iegūto dienas kopējo nozveju dzīvsvara kilogramos.

96. pants

Izmēģinājuma projekti

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punkta iii) apakšpunktu Savienība var sniegt finansiālu palīdzību izmēģinājuma projektiem, kuros paredzēta kontroles novērotāju izvietošana.

VI   SADAĻA

INSPEKCIJA

I   NODAĻA

Inspekciju veikšana

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

97. pants

Amatpersonas, kas pilnvarotas veikt inspekcijas jūrā vai uz sauszemes

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes pilnvaro par inspekciju veikšanu atbildīgās amatpersonas, kas minētas Kontroles regulas 74. pantā. Šajā nolūkā dalībvalstis izdod savām amatpersonām dienesta apliecību, kurā norādīta viņu identitāte un statuss, kādā viņas darbojas. Katrai amatpersonai, pildot dienesta pienākumus, ir klāt dienesta apliecība, un amatpersona to uzrāda inspekcijas laikā, tiklīdz tas iespējams.

2.   Dalībvalstis piešķir amatpersonām atbilstīgas pilnvaras, kas vajadzīgas kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes nodrošināšanai saskaņā ar šo regulu un kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanas nodrošināšanai.

98. pants

Vispārīgi principi

1.   Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot visu pieejamo informāciju, pieņem uz riska izvērtējumu balstītu pieeju inspicējamo objektu izvēlei. Saskaņā ar šo pieeju dalībvalstu amatpersonas veic inspekcijas atbilstīgi šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstis koordinē kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes pasākumus. Šajā nolūkā tās pieņem un īsteno Kontroles regulas 46. pantā minētās nacionālās kontroles rīcības programmas un Kontroles regulas 94. pantā minētās kopīgās kontroles programmas, kuras aptver gan jūrā, gan uz sauszemes veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu.

3.   Atbilstīgi uz riska izvērtējumu balstītai kontroles un noteikumu izpildes stratēģijai katra dalībvalsts objektīvi veic vajadzīgās inspekcijas darbības, lai nepieļautu, ka tiek paturēti uz kuģa, pārkrauti citā kuģī, izkrauti, pārvietoti uz sprostiem un audzētavām, apstrādāti, transportēti, uzglabāti, tirgoti un turēti krājumā zvejas produkti, kas iegūti, veicot darbības, kuras ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

4.   Inspekcijas veic tā, lai pēc iespējas nepieļautu jebkādu negatīvu ietekmi uz inspicēto zvejas produktu higiēnu un kvalitāti.

5.   Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī izveidotās informācijas sistēmas, kas saistītas ar zivsaimniecību, ļauj pēc vajadzības tieši elektroniski apmainīties ar informāciju par ostas valsts inspekcijām starp pašām sistēmām, ar citām dalībvalstīm, Komisiju un tās izraudzīto struktūru saskaņā ar Kontroles regulas 111. pantu.

99. pants

Amatpersonu pienākumi pirms inspekcijas

Pirms inspekcijas amatpersonas, ja iespējams, vāc visu attiecīgo informāciju, tostarp:

a)	datus par zvejas licencēm un zvejas atļaujām;

b)	VMS informāciju par pašreizējo zvejas reisu;

c)	aeronovērošanas un citu novērošanas gadījumu datus;

d)	iepriekšējo inspekciju pierakstus un attiecīgā ES zvejas kuģa karoga dalībvalsts tīmekļa vietnes drošajā daļā pieejamo informāciju.

100. pants

To amatpersonu pienākumi, kas pilnvarotas veikt inspekcijas

1.   Amatpersonas, kas pilnvarotas veikt inspekcijas, pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas attiecīgajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Šajā nolūkā amatpersonas drīkst uzņemt fotoattēlus, izgatavot video un audio ierakstus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgā gadījumā ņemt paraugus.

2.   Amatpersonas neierobežo neviena operatora tiesības inspekcijas laikā sazināties ar karoga valsts kompetentajām iestādēm.

3.   Amatpersonas ņem vērā visu informāciju, ko saskaņā ar šīs regulas 95. panta 2. punktu sniedzis kontroles novērotājs, kurš atrodas uz inspicējamā zvejas kuģa.

4.   Pēc inspekcijas pabeigšanas amatpersonas attiecīgā gadījumā informē operatorus par zivsaimniecības noteikumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem apstākļiem.

5.   Ja nekas neliecina par acīmredzamu pārkāpumu, amatpersonas cik vien iespējams drīz pēc inspekcijas pabeigšanas atstāj zvejas kuģi vai inspicēto objektu.

101. pants

Dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pienākumi

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā Komisija un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra nodrošina, ka to amatpersonas veic inspekcijas profesionāli un atbilstīgi augstiem standartiem, vienlaikus izturoties pieklājīgi un taktiski.

2.   Katras dalībvalsts kompetentās iestādes izveido procedūras, lai nodrošinātu to, ka visas operatoru iesniegtās sūdzības par tās amatpersonu veiktas inspekcijas norisi, tiek taisnīgi un pamatīgi izmeklētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.   Attiecīgi vienojoties ar zvejas kuģa karoga dalībvalsti, piekrastes dalībvalstis var uzaicināt minētās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas piedalīties minētās dalībvalsts zvejas kuģa inspekcijās, kamēr šie kuģi darbojas piekrastes dalībvalsts ūdeņos vai izkrauj nozveju tās ostās.

2.   iedaļa

Inspekcijas jūrā

102. pants

Vispārīgi noteikumi par inspekcijām jūrā

1.   Uz ikviena kuģa, ko izmanto kontroles vajadzībām, ieskaitot pārraudzību, ir attēlots skaidri saskatāms vimpelis vai simbols, kura paraugs iekļauts XXVIII pielikumā.

2.   Kuģa laiva, ko izmanto, lai atvieglotu inspekcijas veicēju amatpersonu pārvadāšanu, peld ar līdzīgu karogu vai vimpeli, kura izmērs ir piemērots kuģa laivas izmēram, lai norādītu, ka tā ir iesaistīta zvejas inspekcijas veikšanā.

3.   Par inspekcijas kuģiem atbildīgās personas pienācīgi ievēro kuģošanas noteikumus un manevrē drošā attālumā no zvejas kuģa saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par sadursmju novēršanu jūrā.

103. pants

Uzkāpšana uz zvejas kuģiem jūrā

1.   Par inspekcijas veikšanu atbildīgās amatpersonas nodrošina to, ka netiek veiktas nekādas darbības, kas var apdraudēt zvejas kuģa un tā apkalpes drošību.

2.   Amatpersonas nedrīkst pieprasīt tā zvejas kuģa kapteinim, uz kura tās uzkāpj vai no kura tās nokāpj, zvejas laikā apstāties vai manevrēt, vai arī apturēt zvejas rīku ievietošanu vai izcelšanu. Tomēr, lai nodrošinātu drošu uzkāpšanu uz kuģa vai nokāpšanu no tā, amatpersonas var pieprasīt pārtraukt vai aizkavēt zvejas rīka ievietošanu, kamēr tās uzkāpj uz zvejas kuģa vai no nokāpj no tā. Uzkāpšanas gadījumā šī aizkavēšana nedrīkst ilgt vairāk kā 30 minūtes pēc amatpersonu uzkāpšanas uz zvejas kuģa, ja vien nav atklāts pārkāpums. Šie noteikumi neietekmē amatpersonu iespēju pieprasīt, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai.

104. pants

Darbības uz kuģa

1.   Veicot inspekciju, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas attiecīgajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā.

2.   Amatpersonas drīkst pieprasīt kapteinim, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai.

3.   Inspekcijas grupā parasti ir divas amatpersonas. Vajadzības gadījumā inspekcijas grupai var pievienoties papildu amatpersonas.

4.   Inspekcijas ilgums nepārsniedz četras stundas vai laiku, kamēr zvejas rīks ir uzcelts uz kuģa un zvejas rīks un nozveja ir inspicēta (atkarībā no tā, kurš laikposms ir ilgāks). Šo noteikumu nepiemēro, ja tiek atklāts acīmredzams pārkāpums vai ja amatpersonām vajag vairāk informācijas.

5.   Ja ir atklāts acīmredzams pārkāpums, pie jebkuras zvejas rīka vai zvejas kuģa daļas, ieskaitot zvejas produktu tvertnes un vai nodalījumu(-us), kuros tos var uzglabāt, drīkst droši piestiprināt identifikācijas zīmes un plombas, un amatpersona(-as) drīkst palikt uz kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs atbilstošo pasākumu pabeigšanai, lai nodrošinātu visu acīmredzamā pārkāpuma pierādījumu drošību un saglabāšanu.

3.   iedaļa

Inspekcijas ostā

105. pants

Inspekcijas sagatavošana

1.   Neskarot īpašajās kontroles un inspekcijas programmās un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. pantā noteiktās robežvērtības, šādos gadījumos zvejas kuģi inspicē ostā vai izkraušanas laikā:

a)	kārtējā inspekcija saskaņā ar paraugu ņemšanas metodiku, kuras pamatā ir uz riska izvērtējumu balstīta pārvaldība; vai

b)	kuģi tur aizdomās par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, un neskarot šīs regulas 106. panta 2. punkta pēdējo teikumu, dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka to amatpersonas sagaida inspicējamo zvejas kuģi, kad tas ierodas ostā.

3.   Šā panta 1. punkts neizslēdz iespēju dalībvalstīm veikt izlases veida inspekcijas.

106. pants

Inspekcijas ostā

1.   Veicot inspekcijas, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā. Amatpersonas pienācīgi ņem vērā visas īpašās prasības, kas piemērojamas inspicējamajam zvejas kuģim, jo īpaši daudzgadu plānos paredzētos attiecīgos noteikumus.

2.   Veicot izkrāvuma inspekciju, amatpersonas uzrauga visu izkraušanas procesu no attiecīgās darbības sākuma līdz beigām. Veic kontrolpārbaudes, kurās salīdzina daudzumus pa sugām, kas norādīti iepriekšējā paziņojumā par ierašanos izkraut zvejas produktus, daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un attiecīgā gadījumā izkrautos vai citā kuģī pārkrautos daudzumus pa sugām. Šis noteikums neizslēdz iespēju, ka inspekcija notiek pēc izkraušanas uzsākšanas.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek efektīvi inspicētas un kontrolētas telpas, kuras izmanto saistībā ar zvejas darbībām un zvejas produktu tālāku apstrādi.

107. pants

Dažu pelaģisko sugu izkrāvumu inspicēšana

Attiecībā uz šīs regulas IV sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētajiem siļķu, makreļu un stavridu izkrāvumiem dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka inspicē vismaz 15 % no izkrautajiem šo zivju daudzumiem un vismaz 10 % no šo zivju izkrāvumiem.

4.   iedaļa

Transporta inspekcijas

108. pants

Vispārīgi principi

1.   Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, transporta inspekcijas var notikt jebkurā vietā un jebkurā laikā no izkraušanas vietas līdz zvejas produktu nonākšanai pārdošanas vai apstrādes vietā. Veicot inspekcijas, veic vajadzīgos pasākumus, lai inspicētajiem zivju produktiem nodrošinātu nepārtrauktu aukstuma ķēdi.

2.   Neskarot daudzgadu plānos un nacionālajās kontroles programmās vai īpašajās kontroles un inspekcijas programmās paredzētos noteikumus, transporta inspekcijas, kad vien iespējams, ietver transportēto produktu fizisku pārbaudi.

3.   Transportēto zvejas produktu fiziska pārbaude ietver reprezentatīva parauga ņemšanu no dažādām transportētās partijas vai partiju daļām.

4.   Veicot transporta inspekciju, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas ziņas, kas minētas Kontroles regulas 68. panta 5. punktā, un visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā. Pārbauda arī to, vai transportēto zvejas produktu daudzumi atbilst transportēšanas dokumentā norādītajiem daudzumiem.

109. pants

Aizplombēti transportlīdzekļi

1.   Ja transportlīdzeklis vai konteiners ir aizplombēts, lai nepieļautu manipulācijas ar kravu, dalībvalstu kompetentās iestādes pārliecinās, ka plombu kārtas numuri ir ierakstīti transportēšanas dokumentā. Amatpersonas pārbauda, vai plombas ir neskartas un vai kārtas numuri atbilst transportēšanas dokumentā norādītajiem numuriem.

2.   Ja plombas tiek noņemtas pirms kravas ierašanās galamērķī, lai atvieglotu kravas inspekciju, amatpersonas sākotnējo plombu aizstāj ar jaunu plombu un transportēšanas dokumentā norāda ziņas par plombu un sākotnējās plombas noņemšanas iemeslus.

5.   iedaļa

Tirgus inspekcijas

110. pants

Vispārīgi principi

Inspicējot saldētavas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus, restorānus vai jebkādus citus objektus, kuros zivis tiek glabātas un/vai pārdotas pēc izkraušanas, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas atbilstošajā inspekcijas modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā.

111. pants

Papildu metodes un tehnoloģijas

Papildus XXVII pielikumā norādītajiem elementiem dalībvalstis var izmantot pieejamās metodes un tehnoloģijas zvejas produktu, to avota vai izcelsmes un piegādātāju, un nozvejotājkuģu vai ražošanas vienību identificēšanai un apstiprināšanai.

112. pants

No tirgus izņemtu zvejas produktu kontrole

Amatpersonas pārbauda, vai zvejas produkti, kas izņemti no tirgus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 (32) 17. pantu, ir izmantoti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2493/2001 (33) noteikumiem.

II   NODAĻA

Operatoru pienākumi

113. pants

Operatoru vispārīgie pienākumi

1.   Visus operatorus, kas darbojas dalībvalsts jurisdikcijā, var pakļaut inspekcijai, lai konstatētu, vai viņi ievēro savus pienākumus saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

2.   Visi operatori, kurus pakļauj inspekcijai:

a)

pēc pieprasījuma atvieglo un nodrošina amatpersonu piekļuvi vajadzīgajai informācijai un dokumentiem par zvejas darbībām (tostarp, ja iespējams, piekļuvi to kopijām vai attiecīgajām datubāzēm), kuri jāaizpilda un jāglabā elektroniskā vai papīra formā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;

b)	atvieglo piekļuvi visām kuģa vietām, telpām un visiem transportlīdzekļiem, ieskaitot gaisa kuģus un transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, kurus izmanto saistībā ar zvejas un apstrādes darbībām;

c)	pastāvīgi nodrošina amatpersonu drošību un aktīvi palīdz amatpersonām un sadarbojas ar tām attiecīgo inspekcijas pienākumu izpildē;

d)	nekavē, neiebiedē vai netraucē, kā arī nemudina nevienu citu personu kavēt, iebiedēt vai traucēt un neļauj nevienai citai personai kavēt, iebiedēt vai traucēt amatpersonas inspekcijas veikšanā;

e)	ja iespējams, nodrošina atsevišķu sanāksmes telpu, lai kontroles novērotājs varētu informēt amatpersonas, kā paredzēts šīs regulas 95. panta 2. punktā.

114. pants

Kapteiņa pienākumi inspekciju laikā

1.   Inspicētā zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis:

a)	atvieglo amatpersonu drošu un veiksmīgu uzkāpšanu uz kuģa saskaņā ar labu kuģošanas praksi, kad no kuģa vai helikoptera, ar kuru ierodas amatpersona, ir saņemts attiecīgais Starptautiskā signālu kodeksa signāls vai radio paziņojums par nodomu uzkāpt uz kuģa;

b)	lai atvieglotu drošu un ērtu nokļūšanu uz kuģa, uz kura jākāpj 1,5 m vai lielākā augstumā, nodrošina iekāpšanas trapu, kas atbilst XXIX pielikuma prasībām;

c)	atvieglo amatpersonām inspekcijas pienākumu izpildi, nodrošinot pieprasīto palīdzību pietiekamā apjomā;

d)	ļauj amatpersonai(-ām) sazināties ar karoga valsts, piekrastes valsts un inspekcijas valsts iestādēm;

e)	brīdina amatpersonas par īpašiem drošības apdraudējumiem uz zvejas kuģiem;

f)	nodrošina amatpersonām piekļuvi visām kuģa vietām, visai apstrādātajai vai neapstrādātajai nozvejai, visiem zvejas rīkiem un visai attiecīgajai informācijai un dokumentiem;

g)	atvieglo amatpersonu drošu nokāpšanu no kuģa pēc inspekcijas pabeigšanas.

2.   Nedrīkst prasīt, lai kapteiņi darītu zināmu komerciāli svarīgu informāciju, izmantojot atklātus radio kanālus.

III   NODAĻA

Inspekcijas ziņojums

115. pants

Kopīgi noteikumi par inspekcijas ziņojumiem

1.   Neskarot īpašus reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumus, Kontroles regulas 76. pantā minētajos inspekcijas ziņojumos norāda attiecīgo informāciju, kas paredzēta attiecīgajā modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Amatpersonas ziņojumus sagatavo inspekcijas laikā vai iespējami drīz pēc inspekcijas pabeigšanas.

2.   Ja inspekcijas laikā atklāj acīmredzamu pārkāpumu, inspekcijas ziņojumā norāda visus juridiskos aspektus un būtiskos elementus, un visu citu informāciju, kas saistīta ar pārkāpumu. Ja inspekcijas laikā atklāj vairākus pārkāpumus, inspekcijas ziņojumā norāda ar katru pārkāpumu saistītos elementus.

3.   Inspekcijas beigās amatpersonas konstatētos faktus dara zināmus par inspicēto zvejas kuģi, transportlīdzekli, gaisa kuģi, transportlīdzekli uz gaisa spilvena vai telpām atbildīgajai fiziskajai personai (operatoram). Operatoram dod iespēju izteikt komentārus par inspekciju un tajā konstatētajiem faktiem. Operatora komentārus iekļauj inspekcijas ziņojumā. Ja amatpersonas nerunā tajā pašā valodā, kurā runā inspicētais operators, tās veic piemērotus pasākumus, lai savus konstatējumus padarītu saprotamus.

4.   Ja rodas nopietnas grūtības saistībā ar inspekcijas rezultātu un attiecīgā ziņojuma izprašanu, operatoram vajadzības gadījumā ir tiesības sazināties ar savu pārstāvi vai karoga valsts kompetentajām iestādēm.

5.   Pēc dalībvalstu un Komisijas apspriešanās pieņem lēmumu par formātu, kādā notiek Kontroles regulas 76. panta 1. punktā minētā elektroniskā nosūtīšana.

116. pants

Inspekcijas ziņojumu sagatavošana

1.   Ja inspekcijas ziņojumu sagatavo manuāli papīra formā, tam jābūt salasāmam, neizdzēšamam un skaidram. Nevienu ziņojuma ierakstu nedrīkst dzēst vai mainīt. Ja manuāli sagatavotā ziņojumā ir pieļauta kļūda, attiecīgā amatpersona kārtīgi izsvītro nepareizo ierakstu un paraksta to ar iniciāļiem.

2.   Ziņojumu paraksta par inspekciju atbildīgā amatpersona. Operatoru aicina parakstīt ziņojumu. Neskarot valsts tiesību aktus, viņa paraksts ir apliecinājums par iepazīšanos ar ziņojumu, un to neuzskata par piekrišanu ziņojuma saturam.

3.   Šīs regulas 115. pantā minētos inspekcijas ziņojumus amatpersonas var sagatavot elektroniski.

117. pants

Inspekcijas ziņojuma kopija

Šīs regulas 116. pantā minētā inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta operatoram ne vēlāk kā 15 darbdienas pēc inspekcijas pabeigšanas un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir inspekcijas vieta. Ja ir atklāts pārkāpums, ziņojuma nodošana atklātībai notiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem par informācijas nodošanu atklātībai.

IV   NODAĻA

Elektroniska datubāze

118. pants

Elektroniska datubāze

1.   Dalībvalstis nacionālajās kontroles programmās paredz kārtību, kādā to amatpersonas reģistrē papīra formā vai elektroniski sagatavotus inspekcijas ziņojumus. Šos ziņojumus ievada Kontroles regulas 78. pantā minētajā elektroniskajā datubāzē un nodrošina šīs regulas XXIV pielikuma 2. punktā minētās funkcijas. Elektroniskajā datubāzē ir vismaz tā informācija, kas pierakstīta saskaņā ar šīs regulas 115. panta 1. punktu un XXVII pielikumā norādīta kā obligātās ziņas. Datubāzē ievieto arī ieskenētus inspekcijas ziņojumus, kas sagatavoti papīra formā.

2.   Komisija un tās izraudzītā struktūra var piekļūt datubāzei saskaņā ar Kontroles regulas 114., 115. un 116. pantā aprakstīto kārtību. Attiecīgie datubāzē apkopotie dati ir pieejami arī citām dalībvalstīm kopīgas izvietošanas plāna kontekstā.

3.   Inspekcijas ziņojumos ietvertos datus datubāzē glabā pieejamus vismaz trīs gadus.

V   NODAĻA

Savienības inspektori

119. pants

Savienības inspektoru paziņošana

1.   Dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā elektroniski paziņo Komisijai savu amatpersonu vārdus, kas jāiekļauj Kontroles regulas 79. pantā minētajā Savienības inspektoru sarakstā.

2.   Sarakstā iekļaujamajām amatpersonām:

a)	ir ievērojama pieredze zivsaimniecības kontroles un inspekcijas jomā;

b)	ir dziļas zināšanas par Eiropas Savienības tiesību aktiem zivsaimniecības jomā;

c)	ir labas vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas zināšanas un otras oficiālās valodas apmierinošas zināšanas;

d)	jābūt fiziski spējīgām pildīt savus pienākumus;

e)	attiecīgā gadījumā jābūt pabeigušām vajadzīgos mācību kursus par drošību jūrā.

120. pants

Savienības inspektoru saraksts

1.   Pamatojoties uz dalībvalstu un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras paziņojumiem, Komisija sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem Savienības inspektoru sarakstu.

2.   Pēc sākotnējā saraksta izveidošanas dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra katru gadu līdz oktobrim paziņo Komisijai visas izmaiņas sarakstā, kuras tās vēlas ieviest nākamajā kalendārajā gadā. Komisija katru gadu līdz 31. decembrim attiecīgi groza sarakstu.

3.   Sarakstu un tā grozījumus publicē Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras oficiālajā tīmekļa vietnē.

121. pants

Savienības inspektoru paziņošana reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām

Komisijas izraudzītā struktūra paziņo reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas sekretariātam to Savienības inspektoru sarakstu, kuriem jāveic inspekcijas attiecīgās organizācijas teritorijā.

122. pants

Savienības inspektoru pilnvaras un pienākumi

1.   Pildot savus pienākumus, Savienības inspektori ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus un – ciktāl tie piemērojami – tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā notiek inspekcija, vai, ja inspekcija tiek veikta ārpus ES ūdeņiem, inspicētā zvejas kuģa karoga valsts tiesību aktus un attiecīgos starptautiskos noteikumus.

2.   Savienības inspektori uzrāda dienesta apliecību, kurā norādīta viņu identitāte un statuss, kādā viņi darbojas. Šim nolūkam inspektoriem ir Komisijas vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izdots identifikācijas dokuments, kurš apliecina viņu identitāti un statusu.

3.   Dalībvalstis atvieglo Savienības inspektoru pienākumu veikšanu un sniedz tādu palīdzību, kāda viņiem vajadzīga uzdevumu izpildei.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut Savienības inspektoriem palīdzēt valstu inspektoriem viņu pienākumu izpildē.

5.   Analoģiski piemēro šīs regulas 113. un 114. pantu.

123. pants

Ziņojumi

1.   Dienas kopsavilkumu par inspekcijas darbībām, kurā norādīts katra inspicētā zvejas kuģa vai laivas vārds un identifikācijas numurs un veiktās inspekcijas veids, Savienības inspektori nosūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ūdeņos notikusi inspekcija, vai – ja inspekcija veikta ārpus ES ūdeņiem – inspicētā ES zvejas kuģa karoga dalībvalstij un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai.

2.   Ja Savienības inspektori inspekcijas gaitā atklāj pārkāpumu, viņi nekavējoties nosūta inspekcijas kopsavilkuma ziņojumu piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai – ja inspekcija veikta ārpus ES ūdeņiem – inspicētā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai. Šādā inspekcijas kopsavilkuma ziņojumā norāda vismaz inspekcijas datumu un vietu, inspekcijas platformas identifikāciju, inspicētā objekta identifikāciju un atklātā pārkāpuma veidu.

3.   Septiņās dienās pēc inspekcijas Savienības inspektori inspicētā zvejas kuģa vai laivas karoga valsts kompetentajām iestādēm un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ūdeņos notikusi inspekcija, iesniedz pilna inspekcijas ziņojuma kopiju, kurā norādītas attiecīgās ziņas, kas paredzētas inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Ja Savienības inspektori ir atklājuši pārkāpumu, pilnā inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta arī Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai

4.   Šajā pantā minētos dienas ziņojumus un inspekcijas ziņojumus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai.

124. pants

Pasākumi pēc ziņojumu saņemšanas

1.   Pēc Savienības inspektoru ziņojumu saņemšanas dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šīs regulas 123. pantu tāpat, kā tās rīkotos pēc savu amatpersonu ziņojumu saņemšanas.

2.   Lai atvieglotu tiesvedību un administratīvos procesus, dalībvalsts, kura iecēlusi Savienības inspektoru, vai attiecīgā gadījumā Komisija vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra sadarbojas ar dalībvalsti, kura rīkojas saistībā ar Savienības inspektora iesniegtu ziņojumu.

3.   Pēc pieprasījuma Savienības inspektors iesaistās un sniedz liecību pārkāpumu procedūrā, ko īsteno kāda dalībvalsts.

VII   SADAĻA

NOTEIKUMU IZPILDE

PUNKTU SISTĒMA, KO PIEMĒRO PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM

125. pants

Par smagiem pārkāpumiem piemērojamu punktu sistēmas izveide un darbība

Katra dalībvalsts izraugās kompetentās valsts iestādes, kas atbild par:

a)	to, lai tiktu izveidota Kontroles regulas 92. panta 1. punktā minētā sistēma punktu piešķiršanai par smagiem pārkāpumiem;

b)	attiecīga punktu skaita piešķiršanu zvejas licences turētājam;

c)	piešķirto punktus nodošanu visiem turpmākajiem attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājiem, ja kuģis tiek pārdots, nodots vai notiek citas īpašuma tiesību izmaiņas; un

d)	attiecīgi reģistrē punktus, kas piešķirti vai nodoti katras zvejas licences turētājam.

126. pants

Punktu piešķiršana

1.   Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar XXX pielikumu par smagiem pārkāpumiem piešķir noteiktu punktu skaitu attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam.

2.   Ja vienas inspekcijas laikā tiek atklāti divi vai vairāki smagi pārkāpumi, ko izdarījusi viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura ir licences turētājs, par katru attiecīgo smago pārkāpumu 1. punktā minētajam zvejas licences turētājam piešķir punktus, nepārsniedzot maksimālo skaitu 12 punktu apmērā.

3.   Zvejas licences turētāju informē par viņam piešķirtajiem punktiem.

4.   Punktus licences turētājam piešķir dienā, kas noteikta lēmumā par to piešķiršanu. Dalībvalstis nodrošina to, ka, piemērojot valsts noteikumus par pārskatīšanas procedūras apturošo iedarbību, punktu sistēma netiek padarīta par neefektīvu.

5.   Ja smags pārkāpums ir atklāts dalībvalstī, kas nav karoga dalībvalsts, punktus piešķir šīs regulas 125. pantā minētās karoga dalībvalsts kompetentās iestādes, kad ir saņēmušas paziņojumu saskaņā ar Kontroles regulas 89. panta 4. punktu.

127. pants

Lēmumu paziņošana

Ja iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šīs regulas 125. pantu, nav tā pati vienīgā iestāde, kas minēta Kontroles regulas 5. panta 5. punktā, vienīgo iestādi informē par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo sadaļu.

128. pants

Īpašumtiesību nodošana

Ja zvejas kuģi piedāvā pārdošanai vai cita veida īpašumtiesību nodošanai, zvejas licences turētājs ar apstiprinātu kopiju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm, informē ikvienu potenciālo nākamo licences turētāju par vēl atlikušo punktu skaitu.

129. pants

Zvejas licences apturēšana un galīga anulēšana

1.   Ja zvejas licences turētājs ir sakrājis 18, 36, 54 vai 72 punktus, zvejas licence automātiski tiek apturēta pirmo, otro, trešo un ceturto reizi uz attiecīgo laikposmu, kura ilgums minēts Kontroles regulas 92. panta 3. punktā.

2.   Ja zvejas licences turētājs ir sakrājis 90 punktu, zvejas licence automātiski tiek galīgi anulēta.

130. pants

Pasākumi pēc zvejas licences apturēšanas un galīgas anulēšanas

1.   Ja zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, karoga dalībvalsts kompetentā iestāde tūlīt informē zvejas licences turētāju par šo apturēšanu vai galīgo anulēšanu.

2.   Pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas zvejas licences turētājs nodrošina to, ka tūlīt tiek izbeigtas attiecīgā zvejas kuģa zvejas darbības. Viņš nodrošina to, ka attiecīgais kuģis tūlīt dodas uz savu pieraksta ostu vai uz karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādītu ostu. Pārgājiena laikā visi zvejas rīki ir nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Kontroles regulas 47. pantu. Zvejas licences turētājs nodrošina to, ka ar visu nozveju, kas paturēta uz zvejas kuģa, rīkojas saskaņā ar karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādījumiem.

131. pants

Zvejas licenču svītrošana no attiecīgajiem sarakstiem

1.   Ja zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. panta 1. vai 2. punktu, zvejas kuģi, uz kuru attiecas apturētā vai galīgi anulētā zvejas licence, Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 1. punktā minētajā valsts reģistrā identificē kā kuģis bez zvejas licences. Šo zvejas kuģi tādā pašā veidā identificē arī Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktā minētajā ES zvejas flotes reģistrā.

2.   Zvejas licences galīga anulēšana saskaņā ar šīs regulas 129. panta 2. punktu neietekmē licences izdevējas dalībvalsts robežlīmeņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. pantā.

3.   Dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties atjaunina Kontroles regulas 116. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstu, norādot tajā visus piešķirtos punktus un izrietošo zvejas licenču apturēšanu un galīgo anulēšanu, tostarp dienu, kurā tā stājas spēkā, un tās ilgumu.

132. pants

Nelegāla zveja zvejas licences apturēšanas laikposmā vai pēc zvejas licences galīgas anulēšanas

1.   Ja zvejas kuģis, kura zvejas licence ir apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, zvejas licences apturēšanas laikposmā vai pēc zvejas licences galīgas anulēšanas veic zvejas darbības, kompetentās iestādes veic tūlītējus noteikumu izpildes pasākumus saskaņā ar Kontroles regulas 91. pantu.

2.   Attiecīgā gadījumā 1. punktā minēto zvejas kuģi var iekļaut ES NNN zvejas kuģu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 27. pantu.

133. pants

Punktu dzēšana

1.   Ja zvejas licence ir bijusi apturēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, punktus, uz kuru pamata notikusi zvejas licence apturēšana, nedzēš. Šīs regulas 129. panta piemērošanas vajadzībām visus jaunos punktus, kas piešķirti zvejas licences turētājam, pieskaita esošajiem punktiem.

2.   Ja punkti ir dzēsti saskaņā ar Kontroles regulas 92. panta 4. punktu, Kontroles regulas 92. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata, ka zvejas licences turētāja zvejas licence nav bijusi apturēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu.

3.   Ar noteikumu, ka attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam piešķirto punktu kopējais skaits pārsniedz divus punktus, divus punktus dzēš, ja:

a)	zvejas kuģis, kas izmantots tā pārkāpuma izdarīšanā, par kuru tika piešķirti punkti, pēc tam izmanto VMS vai pēc tam elektroniski reģistrē un nosūta zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus, kaut gan tam nav likumiska pienākuma izmantot šīs tehnoloģijas; vai

b)	zvejas licences turētājs pēc punktu piešķiršanas brīvprātīgi piesakās dalībai zinātniskā kampaņā ar mērķi uzlabot zvejas rīka selektivitāti; vai

c)	zvejas licences turētājs ir ražotāju organizācijas biedrs un zvejas licences turētājs akceptē zvejas plānu, kuru ražotāju organizācija pieņēmusi gadā pēc punktu piešķiršanas un kurā paredzēts par 10 % samazināt zvejas licences turētāja zvejas iespējas; vai

d)	zvejas licences turētājs iesaistās zvejniecībā, uz kuru attiecas ekomarķēšanas sistēma, kas izveidota, lai sertificētu un reklamētu marķējumus produktiem, kuri iegūti labi pārvaldītās jūras zvejniecībās, un pievērstos jautājumiem, kas saistīti ar zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Par katru trīs gadu laikposmu kopš pēdējā smagā pārkāpuma izdarīšanas zvejas licences turētājs tikai vienu reizi var izmantot vienu no a), b), c) vai d) apakšpunktā minētajām iespējām, lai samazinātu piešķirto punktu skaitu, ja šāda samazinājuma rezultātā netiek dzēsti visi zvejas licencei piešķirtie punkti.

4.   Ja punkti ir dzēsti saskaņā ar 3. punktu, zvejas licences turētāju informē par punktu dzēšanu. Zvejas licences turētāju informē arī par vēl atlikušo punktu skaitu.

134. pants

Punktu sistēma, ko piemēro zvejas kuģu kapteiņiem

Sešu mēnešu laikā pēc dienas, no kuras piemēro šo sadaļu, dalībvalstis informē Komisiju par valstī izveidotajām punktu sistēmām kapteiņiem, kas minētas Kontroles regulas 92. panta 6. punktā.

VIII   SADAĻA

PASĀKUMI, LAI NODROŠINĀTU TO, KA DALĪBVALSTIS IEVĒRO KOPĒJĀS ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKAS MĒRĶUS

I   NODAĻA

Savienības finansiālās palīdzības apturēšana un anulēšana

135. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1)

“maksājums” ir ikviens finansiāls ieguldījums, kas Komisijai jāizmaksā, saņemot maksājuma pieprasījumu, kuru dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 izstrādātas darbības programmas vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktu izstrādāta projekta īstenošanas laikā vai beigās;

2)	“pārtraukšana” ir maksājuma termiņa pārtraukšana;

3)	“apturēšana” ir saskaņā ar īpašiem maksājuma pieprasījumiem veikto maksājumu apturēšana, kas minēta Kontroles regulas 103. panta 1. punktā;

4)	“anulēšana” nozīmē, ka tiek pilnībā vai daļēji anulēts apturētais Savienības ieguldījums darbības programmai, kas izstrādāta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006, vai konkrētam projektam, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punkts.

136. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.   Deleģētais kredītrīkotājs Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (34) nozīmē var pārtraukt maksājuma termiņu ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, ja:

a)	ir konstatēta KZP noteikumu neievērošana; vai

b)	deleģētajam kredītrīkotājam jāveic papildu verifikācija, lai pārbaudītu konstatētos faktus, kas liecina par nepilnībām dalībvalsts kontroles sistēmā un/vai neatbilstību KZP noteikumiem par zvejniecību un ar zvejniecību saistītām darbībām.

2.   Attiecīgo dalībvalsti saskaņā ar Kontroles regulas 103. panta 3. punktu rakstiski informē par maksājuma termiņa pārtraukšanas iemesliem. Dalībvalstij pieprasa viena mēneša laikā pēc minētās vēstules saņemšanas saskaņā ar šīs regulas XXXI pielikumu paziņot Komisijai par stāvokļa uzlabošanai veiktajām darbībām un/vai informāciju par finansiālo palīdzību, kas piešķirta ar zvejniecību saistītajām darbībām, kurās pieļauta neatbilstība noteikumiem.

3.   Ja attiecīgā dalībvalsts neatbild uz Komisijas pieprasījumu 2. punktā minētajā termiņā vai ja sniegtā atbilde ir neapmierinoša, Komisija var nosūtīt atgādinājumu, kurā atbildēšanai papildus atvēl ne vairāk kā 15 dienas.

4.   Pārtraukums beidzas, kad dalībvalsts savā atbildē pierāda, ka tā ir veikusi darbības stāvokļa uzlabošanai, lai nodrošinātu KZP noteikumu ievērošanu, vai ka konstatētie fakti, kas liecina par nepilnībām dalībvalsts kontroles sistēmā un/vai neatbilstību KZP noteikumiem par zvejniecību un ar zvejniecību saistītām darbībām, ir nepamatoti.

137. pants

Maksājumu apturēšana

1.   Ja attiecīgā dalībvalsts neatbild uz Komisijas pieprasījumu šīs regulas 136. pantā minētajā termiņā vai ja tās sniegtā atbilde ir neapmierinoša, Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā tobrīd esošo informāciju, var pieņemt lēmumu daļēji vai pilnībā apturēt Savienības finansiālās palīdzības maksājumus minētajai dalībvalstij (turpmāk “apturēšanas lēmums”), kā minēts Kontroles regulas 103. panta 1. punktā.

2.   Apturēšanas lēmumā apkopo attiecīgos faktiskos un juridiskos aspektus, iekļauj Komisijas veiktu novērtējumu attiecībā uz Kontroles regulas 103. panta 1. un 6. punktā minētajiem apstākļiem un norāda apturēto maksājuma daļu. Apturēšanas lēmumā attiecīgajai dalībvalstij pieprasa noteiktā laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, veikt darbības stāvokļa uzlabošanai.

3.   Apturamo maksājumu summu aprēķina, piemērojot likmi, kuru nosaka, ņemot vērā Kontroles regulas 103. panta 5. punktā minētos kritērijus.

138. pants

Finansiālās palīdzības anulēšana

1.   Ja apturēšanas laikposmā dalībvalsts joprojām nepierāda, ka tā ir novērsusi situāciju, kuras dēļ pieņemts apturēšanas lēmums, kā minēts Kontroles regulas 103. panta 2. punktā, Komisija var minēto dalībvalsti informēt par savu nodomu pieņemt anulēšanas lēmumu. Analoģiski piemēro šīs regulas 136. panta 2. un 3. punktu.

2.   Ja attiecīgā dalībvalsts neatbild uz 1. punktā minēto Komisijas pieprasījumu vai ja tās sniegtā atbilde ir neapmierinoša, Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā tobrīd esošo informāciju, var pieņemt lēmumu daļēji vai pilnībā anulēt apturētos maksājumus minētajai dalībvalstij.

3.   Anulēšanas lēmumā, kas minēts 2. punktā, var paredzēt daļēji vai pilnībā atgūt finansiālā ieguldījuma avansa maksājumu (ja tāds veikts), kas jau izmaksāts saistībā ar projektiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punkts un kuru maksājumi ir apturēti.

4.   Apturēto maksājumu summu, kas jāanulē, aprēķina, piemērojot likmi, kuru nosaka, ņemot vērā Kontroles regulas 103. panta 5. punktā minētos kritērijus.

5.   Finansiālā ieguldījuma avansa summu, kas jāatgūst no projektiem, kuru maksājumi ir apturēti, atmaksā Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 28. panta 2. punktā un Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 72. pantā paredzēto atgūšanas procedūru.

II   NODAĻA

Zvejas iespēju atvilkšana

139. pants

Vispārīgi noteikumi par zvejas iespēju atvilkšanu to pārsniegšanas gadījumā

1.   To, kādā apmērā ir pārsniegtas zvejas iespējas, proti, pieejamās kvotas un zvejas piepūle, kas noteikta konkrētam laikposmam, kā minēts Kontroles regulas 105. panta 1. punktā un 106. panta 1. punktā, nosaka, pamatojoties uz skaitļiem, kas pieejami otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc regulētā laikposma beigām.

2.   Zvejas iespēju pārsniegšanas apmēru nosaka attiecībā uz zvejas iespējām, kas katra attiecīgā laikposma beigās ir pieejamas attiecīgajai dalībvalstij, ņemot vērā apmaiņu ar zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, kvotu pārcēlumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (35) 4. panta 2. punktu, pieejamo zvejas iespēju pārdalīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 37. pantu un zvejas iespēju atvilkumus saskaņā ar Kontroles regulas 105., 106. un 107. pantu.

3.   Kad pagājusi pirmā mēneša pēdējā diena pēc minētā laikposma beigām, apmainīties ar konkrēta laikposma zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu nav atļauts.

140. pants

Apspriešanās par zvejas iespēju atvilkšanu

Lai veiktu zvejas iespēju atvilkumus saskaņā ar Kontroles regulas 105. panta 4. un 5. punktu un 106. panta 3. punktu, Komisija par ierosinātajiem pasākumiem apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis 10 darbdienu laikā atbild Komisijai saistībā ar šādu apspriešanos.

III   NODAĻA

Kvotu atvilkšana par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu

141. pants

Noteikumi par kvotu atvilkšanu par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem

1.   Kontroles regulas 107. panta 2. punktā minēto termiņu, kādā dalībvalstīm jāpierāda, ka zvejniecības var droši izmantot, piemēro no dalībvalstij adresētās Komisijas vēstules datuma.

2.   Atbildē, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Kontroles regulas 107. panta 2. punktu, iekļauj būtiskus pierādījumus, ar kuriem var parādīt Komisijai, ka attiecīgo zvejniecību var droši izmantot.

142. pants

Atvelkamo daudzumu noteikšana

1.   Saskaņā ar Kontroles regulas 107. pantu veiktie kvotu atvilkumi ir proporcionāli apmēram un veidam, kādā nav ievēroti noteikumi par krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni, un šo krājumu saglabāšanas apdraudējuma smagumam. Atvilkumos ņem vērā kaitējumu, kas šiem krājumiem nodarīts, neievērojot noteikumus par krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni.

2.   Ja saskaņā ar 1. punktu nevar veikt atvilkumus no tāda krājuma vai krājumu grupas kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, ar kuru saistīta noteikumu neievērošana, jo attiecīgā krājuma vai krājumu grupas kvota, iedalītais apjoms vai daļa attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pieejama pietiekamā mērā, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 1. punktu var veikt atvilkumus no citu krājumu vai krājumu grupu kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, kas minētajai dalībvalstij pieejama tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kam ir tāda pati komerciālā vērtība.

IX   SADAĻA

DATI UN INFORMĀCIJA

I   NODAĻA

Datu analīze un revīzija

143. pants

Priekšmets

Kontroles regulas 109. panta 1. punktā minētā datorizētā apstiprināšanas sistēma aptver jo īpaši:

a)	datubāzi vai datubāzes, kurās tiek glabāti visi dati, kas jāapstiprina ar šo sistēmu, kā minēts šīs regulas 144. pantā;

b)	visu šo datu apstiprināšanas procedūras, tostarp datu kvalitātes pārbaudes, analīzi un kontrolpārbaudes, kā minēts šīs regulas 145. pantā;

c)	kārtību, kādā visiem šiem datiem piekļūst Komisija vai tās izraudzīta struktūra, kā minēts šīs regulas 146. pantā.

144. pants

Apstiprināmie dati

1.   Datorizētās apstiprināšanas sistēmas vajadzībām dalībvalstis nodrošina to, ka visus Kontroles regulas 109. panta 2. punktā minētos datus glabā datorizētā datubāzē vai datubāzēs. Jāiekļauj vismaz XXIII pielikumā norādītie elementi, elementi, kas XXVII pielikumā norādīti kā obligāti sniedzamas ziņas, XII pielikumā norādītie elementi un XXXII pielikumā norādītie elementi. Apstiprināšanas sistēma var ņemt vērā arī citus datus, ko uzskata par vajadzīgu apstiprināšanas procedūru īstenošanai.

2.   Datubāzēs glabātie dati, kas minēti 1. punktā, apstiprināšanas sistēmai ir pieejami nepārtraukti un reāllaikā. Apstiprināšanas sistēmai ir tieša piekļuve visām datubāzēm bez cilvēka palīdzības. Šajā nolūkā savstarpēji sasaista visas dalībvalstī izveidotās datubāzes vai sistēmas, kuras satur 1. punktā minētos datus.

3.   Ja 1. punktā minētie dati netiek automātiski glabāti datubāzē, dalībvalstis paredz, ka tos datubāzēs ievada manuāli vai digitalizētā veidā, nekavējoties un ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos termiņus. Datubāzē pareizi reģistrē datu saņemšanas un datu ievadīšanas datumu.

145. pants

Apstiprināšanas procedūras

1.   Datorizētā apstiprināšanas sistēma, pamatojoties uz automatizētiem datorizētiem algoritmiem un procedūrām un darbojoties nepārtraukti, sistemātiski un rūpīgi, apstiprina katru šīs regulas 144. panta 1. punktā minēto datu kopu. Apstiprināšana ietver procedūras, lai kontrolētu pamatdatu kvalitāti, pārbaudītu datu formātu un datu prasību minimuma ievērošanu, kā arī pamatīgāku kontroli, kurā detalizēti analizē vairākus datu kopas ierakstus, izmantojot statistikas metodes vai veicot no dažādiem avotiem iegūtu datu kontrolpārbaudes.

2.   Katrai apstiprināšanas procedūrai paredz darbības noteikumu vai darbības noteikumu kopumu, kas nosaka, kādas apstiprināšanas veic ar šo procedūru, kā arī to, kur tiek glabāti šo apstiprināšanu rezultāti. Attiecīgā gadījumā iekļauj atsauci uz tiesību aktiem, kuru piemērošanu verificē. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var noteikt izmantojamo darbības noteikumu standarta kopumu.

3.   Visus pozitīvos un negatīvos apstiprināšanas sistēmas rezultātus glabā datubāzē. Nodrošina iespēju nekavējoties identificēt ikvienu apstiprināšanas procedūru atklāto nesakritību un neatbilstību, kā arī turpmākus pasākumus saistībā ar šādām nesakritībām. Turklāt nodrošina iespēju izgūt identifikācijas datus par zvejas kuģiem, kuģu kapteiņiem vai operatoriem, attiecībā uz kuriem pēdējo trīs gadu laikā ir atkārtoti konstatētas nesakritības un iespējamas neatbilstības problēmas.

4.   Turpmākie pasākumi apstiprināšanas sistēmas atklātu nesakritību gadījumā ir saistīti ar apstiprināšanas rezultātiem, norādot apstiprināšanas un turpmāko pasākumu datumu.

Ja konstatē, ka atklātā nesakritība radusies nepareiza datu ieraksta rezultātā, minēto datu ierakstu datubāzē koriģē un skaidri iezīmē kā koriģētu ierakstu, kā arī norāda datu sākotnējo vērtību vai ierakstu un korekcijas iemeslu.

Ja atklātās nesakritības dēļ tiek uzsākti turpmāki pasākumi, kopā ar apstiprināšanas rezultātu norāda saiti uz inspekcijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā ar to saistītajiem turpmākajiem pasākumiem.

146. pants

Komisijas piekļuve

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai pastāvīgi ir reāllaika piekļuve:

a)	visiem datiem, kas minēti šīs regulas 144. panta 1. punktā;

b)	visiem apstiprināšanas sistēmai paredzētajiem darbības noteikumiem, kuros norādīta definīcija, attiecīgie tiesību akti un vieta, kurā glabā apstiprināšanas rezultātus;

c)	visiem apstiprināšanas rezultātiem un turpmākiem pasākumiem, arī iezīmējumam, ja attiecīgā datu vienība ir koriģēta, un attiecīgā gadījumā saitei uz pienākumu neizpildes procedūrām.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem var piekļūt automātiskas datu apmaiņas ceļā, izmantojot drošas tīmekļa pakalpes, kā definēts šīs regulas 147. pantā.

3.   Datus dara pieejamus lejupielādēšanai, ievērojot XII pielikumā noteikto datu apmaiņas formātu un visus datu elementus, un XML formātā. Citas datu vienības, kurām vajadzīga piekļuve un kuras nav noteiktas XII pielikumā, dara pieejamas XXXII pielikumā noteiktajā formātā.

4.   Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai tiek dota iespēja lejupielādēt 1. punktā minētos datus par ikvienu laikposmu un ikvienu ģeogrāfisko apgabalu attiecībā uz jebkuru atsevišķu zvejas kuģi vai zvejas kuģu sarakstu.

5.   Pēc pamatota Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts nekavējoties koriģē datus, kuru nesakritību Komisija ir konstatējusi. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē citas attiecīgās dalībvalstis par šādu korekciju.

II   NODAĻA

Dalībvalstu tīmekļa vietnes

147. pants

Tīmekļa vietnes un tīmekļa pakalpes

1.   Kontroles regulas 115. un 116. pantā minēto oficiālo tīmekļa vietņu nodrošināšanas vajadzībām dalībvalstis izveido tīmekļa pakalpes. Šīs tīmekļa pakalpes ģenerē dinamisku reāllaika saturu oficiālajām tīmekļa vietnēm un nodrošina automatizētu piekļuvi datiem. Vajadzības gadījumā dalībvalstis pielāgo savas esošās datubāzes vai izveido jaunas datubāzes, lai nodrošinātu tīmekļa pakalpēm vajadzīgo saturu.

2.   Tīmekļa pakalpes nodrošina Komisijai un tās izraudzītajai struktūrai iespēju jebkurā laikā izvilkt visus pieejamos datus, kas minēti šīs regulas 148. un 149. pantā. Minētais automatizētās izvilkšanas mehānisms balstās uz XII pielikumā minēto elektroniskās informācijas apmaiņas protokolu un formātu. Tīmekļa pakalpes izveido saskaņā ar starptautiskiem standartiem.

3.   Katrā 1. punktā minētās oficiālās tīmekļa vietnes apakšlapā kreisajā pusē ir izvēlne, kurā iekļautas visas hipersaites uz visām pārējām apakšlapām. Turklāt apakšlapas apakšā ir norāde uz saistīto tīmekļa pakalpi.

4.   Tīmekļa pakalpes un tīmekļa vietnes uztur centralizēti, nodrošinot tikai vienu unikālu piekļuves punktu katrā dalībvalstī.

5.   Komisija var noteikt dalībvalstīm, Komisijai un tās izraudzītajai struktūrai kopīgus standartus, tehniskās specifikācijas un procedūras attiecībā uz tīmekļa vietnes saskarni, tehniski saderīgām datorizētām sistēmām un tīmekļa pakalpēm. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm koordinē minēto specifikāciju un procedūru izveides procesu.

148. pants

Publiski pieejama tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes

1.   Tīmekļa vietnes publiski pieejamajā daļā ir pārskata lapa un dažādas apakšlapas. Publiski pieejamajā pārskata lapā iekļauj hipersaites, kas satur Kontroles regulas 115. panta a) līdz g) punktā dotās norādes un ved uz apakšlapām, kurās sniegta minētajā pantā norādītā informācija.

2.   Katra publiski pieejamā apakšlapa satur vismaz vienu no Kontroles regulas 115. panta a) līdz g) punktā norādītajiem informācijas elementiem. Apakšlapas, kā arī saistītās tīmekļa pakalpes satur vismaz XXXIII pielikumā norādīto informāciju.

149. pants

Aizsargāta tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes

1.   Tīmekļa vietnes drošajā daļā ir pārskata lapa un dažādas apakšlapas. Drošās daļas pārskata lapā iekļauj hipersaites, kas satur Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā dotās norādes un ved uz apakšlapām, kurās sniegta minētajā pantā norādītā informācija.

2.   Katra drošās daļas apakšlapa satur vismaz vienu no Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā norādītajiem informācijas elementiem. Apakšlapas, kā arī saistītās tīmekļa pakalpes satur vismaz XXIV pielikumā norādīto informāciju.

3.   Gan drošā tīmekļa vietne, gan drošās tīmekļa pakalpes izmanto Kontroles regulas 116. panta 3. punktā minētos elektroniskos sertifikātus.

X   SADAĻA

ĪSTENOŠANA

I   NODAĻA

Savstarpēja palīdzība

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

150. pants

Darbības joma

1.   Šajā nodaļā ir paredzēti nosacījumi, ar kuriem dalībvalstis administratīvi sadarbojas savā starpā, ar trešām valstīm, ar Komisiju un tās izraudzīto struktūru, lai nodrošinātu Kontroles regulas un šīs regulas faktisku piemērošanu. Tas neliedz dalībvalstīm izveidot citus administratīvās sadarbības veidus.

2.   Šī nodaļa neuzliek dalībvalstīm pienākumu sniegt palīdzību citai dalībvalstij, ja pastāv iespēja, ka tas varētu negatīvi ietekmēt valsts tiesību sistēmu, sabiedrisko kārtību, drošību vai citas pamatintereses. Pirms noraidīt palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts apspriežas ar palīdzības pieprasītāju dalībvalsti, lai noteiktu, vai ir iespējams sniegt daļēju palīdzību, ievērojot īpašus noteikumus un nosacījumus. Ja dalībvalsts palīdzības pieprasījumu nav iespējams izpildīt, par to nekavējoties informē Komisiju vai tās izraudzīto struktūru un izklāsta iemeslus.

3.   Šī nodaļa neietekmē kriminālprocesa un ar krimināllietām saistītās savstarpējās palīdzības normu piemērošanu dalībvalstī, ietverot tās, kas attiecas uz tiesas izmeklēšanas slepenību.

151. pants

Izmaksas

Dalībvalstis pašas sedz izmaksas, kas saistītas ar to izteikta palīdzības pieprasījuma izpildi, un atsakās no visiem prasījumiem atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar šīs sadaļas piemērošanu.

152. pants

Vienīgā iestāde

Kontroles regulas 5. panta 5. punktā minētā vienīgā iestāde darbojas kā vienots koordinācijas birojs, kas atbild par šīs nodaļas piemērošanu.

153. pants

Turpmākie pasākumi

1.   Ja – atsaucoties uz palīdzības pieprasījumu, kas izteikts saskaņā ar šo nodaļu, vai pēc spontānas apmaiņas ar informāciju – valsts iestādes nolemj veikt pasākumus, kurus var īstenot tikai ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma, tās paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu informāciju par minētajiem pasākumiem, kas saistīta ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu.

2.   Attiecībā uz jebkuru šādu paziņojumu jābūt saņemtai tiesu iestādes iepriekšējai atļaujai, ja šādas atļaujas nepieciešamība ir noteikta valsts tiesību aktos.

2.   iedaļa

Informācija bez iepriekšēja pieprasījuma

154. pants

Informācija bez iepriekšēja pieprasījuma

1.   Ja dalībvalsts uzzina par jebkādu iespējamu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši par Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētu smagu pārkāpumu, vai arī tai ir pamatotas aizdomas, ka šāds pārkāpums var notikt, tā nekavējoties par to paziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Šajā paziņojumā sniedz visu vajadzīgo informāciju, un paziņojumu nosūta ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību.

2.   Ja dalībvalsts veic noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz 1. punktā minētu neatbilstību noteikumiem vai pārkāpumu, tā ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību par to paziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai.

3.   Visus paziņojumus saskaņā ar šo pantu sniedz rakstiski.

3.   iedaļa

Palīdzības pieprasījumi

155. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā “palīdzības pieprasījums” ir pieprasījums, kuru viena dalībvalsts adresē citai dalībvalstij vai kuru Komisija vai tās izraudzītā struktūra adresē citai dalībvalstij, lai lūgtu:

a)	informāciju, tostarp informāciju saskaņā ar Kontroles regulas 93. panta 2. un 3. punktu;

b)	noteikumu izpildes pasākumu veikšanu; vai

c)	administratīvu paziņojumu.

156. pants

Vispārīgas prasības

1.   Pieprasītāja dalībvalsts nodrošina, ka visos palīdzības pieprasījumos ir ietverta pietiekama informācija, lai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts varētu izpildīt pieprasījumu, tostarp visi nepieciešamie pierādījumi, kurus iespējams iegūt pieprasītājas dalībvalsts teritorijā.

2.   Palīdzības pieprasījumus var iesniegt tikai attiecībā uz pamatotiem gadījumiem, kad ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ir notikusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošana, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, un gadījumos, ja pieprasītāja dalībvalsts nespēj saviem spēkiem iegūt pieprasīto informāciju vai veikt attiecīgos pasākumus.

157. pants

Pieprasījumu un atbilžu nosūtīšana

1.   Tikai vienīgā iestāde pieprasītājā dalībvalstī, Komisija vai tās izraudzītā struktūra nosūta pieprasījumus pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vienīgajai iestādei. Visas atbildes uz pieprasījumu nosūta tādā pašā veidā.

2.   Savstarpējas palīdzības pieprasījumus un attiecīgās atbildes sniedz rakstiski.

3.   Attiecīgās iestādes pirms pieprasījumu iesniegšanas vienojas par valodām, kas izmantojamas pieprasījumos un atbildēs. Ja vienošanos nav iespējams panākt, pieprasījumus iesniedz pieprasītājas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un atbildes – pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās).

158. pants

Informācijas pieprasījumi

1.   Pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma dalībvalsts sniedz jebkādu attiecīgu informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu, vai ir notikusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošana, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, vai arī lai konstatētu, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka tas var notikt. Minēto informāciju sniedz ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību.

2.   Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma veic atbilstošo administratīvo izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, kuras ir vai pēc pieprasītājas dalībvalsts domām varētu būt neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts paziņo šādas administratīvās izmeklēšanas rezultātus pieprasītājai dalībvalstij un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai.

3.   Pēc pieprasījuma, ko izteikusi pieprasītāja dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts var atļaut pieprasītājas dalībvalsts kompetentai amatpersonai pavadīt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras amatpersonas 2. punktā minētās administratīvās izmeklēšanas gaitā. Ja valsts tiesību aktos par kriminālprocesiem ir noteikts, ka atsevišķas darbības drīkst veikt tikai amatpersonas, kas īpaši ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pieprasītājas dalībvalsts amatpersonas nepiedalās šādās darbībās. Šīs personas nekādā gadījumā nepiedalās telpu pārmeklēšanā vai personu oficiālā nopratināšanā saskaņā ar krimināltiesībām. Pieprasītājas dalībvalsts amatpersonām, kas uzturas pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, jābūt gatavām jebkurā brīdī uzrādīt rakstveida atļauju, kurā norādīta to identitāte un oficiālie pienākumi.

4.   Pēc pieprasījuma, ko izsaka pieprasītāja dalībvalsts, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nodrošina tai visu savā rīcībā esošo dokumentāciju vai apstiprinātas kopijas, kas attiecas uz neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētiem smagiem pārkāpumiem.

5.   Standarta veidlapa informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma ir iekļauta XXXIV pielikumā.

159. pants

Pieprasījumi veikt noteikumu izpildes pasākumus

1.   Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, pamatojoties uz šīs regulas 156. pantā minētajiem pierādījumiem, pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma veic visus vajadzīgos noteikumu izpildes pasākumus, lai nekavējoties novērstu jebkādu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētos smagos pārkāpumus, tās teritorijā vai tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošos jūras ūdeņos.

2.   Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts 1. punktā minēto noteikumu izpildes pasākumu gaitā var apspriesties ar pieprasītāju dalībvalsti, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru.

3.   Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību nekavējoties ziņo pieprasītājai dalībvalstij, citām attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai par veiktajiem pasākumiem un to ietekmi.

160. pants

Termiņš, kādā sniedzama atbilde uz informācijas pieprasījumu un pieprasījumu veikt noteikumu izpildes pasākumus

1.   Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts šīs regulas 158. panta 1. punktā un 159. panta 3. punktā minēto informāciju sniedz iespējami drīz, bet ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts un pieprasītāja dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra var vienoties par citiem termiņiem.

2.   Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nevar atbildēt uz pieprasījumu noteiktajā termiņā, tā rakstiski informē pieprasītāju dalībvalsti, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru par iemesliem, kuru dēļ tā nespēj izpildīt pieprasījumu, un norāda, kad tā varēs sniegt atbildi.

161. pants

Administratīvā paziņojuma pieprasījumi

1.   Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pēc pieprasītājas dalībvalsts pieprasījuma un saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kas regulē līdzīgu instrumentu un lēmumu paziņošanu, informē adresātu par visiem instrumentiem un lēmumiem, kuri pieņemti jomā, uz ko attiecas kopējā zivsaimniecības politika, jo īpaši par Kontroles regulas vai šīs regulas darbības jomā ietilpstošiem jautājumiem, un kuru iniciators ir pieprasītājas dalībvalsts administratīvās iestādes, un kurus paredzēts piemērot pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā.

2.   Paziņojuma pieprasījumus iesniedz, izmantojot šīs regulas XXXV pielikumā iekļauto standarta veidlapu.

3.   Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts tūlīt pēc minētās paziņošanas ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību nosūta atbildi pieprasītājai dalībvalstij. Atbildi sniedz, izmantojot šīs regulas XXXVI pielikumā iekļauto standarta veidlapu.

4.   iedaļa

Attiecības ar Komisiju vai tās izraudzīto struktūru

162. pants

Saziņa starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru

1.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu informāciju – tiklīdz tā kļūst pieejama –, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par svarīgu un kas attiecas uz metodēm, praksi vai novērotajām tendencēm, kuras atklātas vai par kurām ir aizdomas, ka tās tiek izmantotas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas gadījumos, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētos smagos pārkāpumos.

2.   Komisija vai tās izraudzītā struktūra paziņo dalībvalstīm visu informāciju – tiklīdz tā kļūst pieejama –, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt Kontroles regulas vai šīs regulas noteikumu izpildi.

163. pants

Koordinācija, ko veic Komisija vai tās izraudzītā struktūra

1.   Ja dalībvalsts uzzina par darbībām, kuras ir vai varētu būt neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, un kurām ir īpaša nozīme Savienības mērogā, tā iespējami drīz nosūta Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga faktu noskaidrošanai. Komisija vai tās izraudzītā struktūra pārsūta šo informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkos darbības, kuras ir neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, uzskata par tādām, kam ir īpaša nozīme Eiropas Savienības mērogā, īpaši tad, ja:

a)	tām ir vai varētu būt saistība ar vienu vai vairākām dalībvalstīm; vai

b)	dalībvalstij šķiet iespējams, ka līdzīgas darbības ir veiktas arī citās dalībvalstīs.

3.   Ja Komisija vai tās izraudzītā struktūra uzskata, ka darbības, kuras ir neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, ir notikušas vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par to informē attiecīgās dalībvalstis, kuras iespējami drīz veic izmeklēšanu. Attiecīgās dalībvalstis iespējami drīz paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai par izmeklēšanā konstatētajiem faktiem.

5.   iedaļa

Attiecības ar trešām valstīm

164. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

1.   Ja dalībvalsts no trešās valsts vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas saņem informāciju, kas ir noderīga Kontroles regulas un šīs regulas efektīvai piemērošanai, tā ar vienīgās iestādes starpniecību paziņo šo informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai, ciktāl tai šādi rīkoties atļauj divpusēji nolīgumi ar minēto trešo valsti vai minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi.

2.   Saskaņā ar šo nodaļu saņemto informāciju dalībvalsts ar vienīgās iestādes starpniecību drīkst paziņot trešai valstij vai reģionālai zvejniecības pārvaldības organizācijai saskaņā ar divpusēju nolīgumu ar minēto trešo valsti vai saskaņā ar minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumiem. Informāciju paziņo pēc apspriešanās ar dalībvalsti, kas sākotnēji paziņojusi šo informāciju, un saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

3.   Starp Savienību un trešām valstīm noslēgto zivsaimniecības nolīgumu ietvaros vai reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās vai tām līdzīgās struktūrās, kurās Savienība ir Līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav Līgumslēdzēja puse, attiecīgo informāciju par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētiem smagiem pārkāpumiem Komisija vai tās izraudzītā struktūra var darīt zināmu citām šo nolīgumu, organizāciju vai struktūru Pusēm, ja informāciju sniegusī dalībvalsts tam piekrīt.

II   NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

165. pants

Ziņojumu forma un termiņi

1.   Kontroles regulas 118. panta 1. punktā minēto piecu gadu ziņojumu sagatavošanai dalībvalstis izmanto XXXVII pielikumā norādītos datus.

2.   Ziņojumu, kurā izklāstīti pamatprincipi, kas ievēroti, sagatavojot ziņojumus par pamatdatiem, kā minēts Kontroles regulas 118. panta 4. punktā, nosūta sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ja šie pamatprincipi tiek grozīti, dalībvalstis nosūta jaunu ziņojumu.

XI   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

166. pants

Atcelšana

1.   Atceļ Regulu (EEK) Nr. 2807/83, Regulu (EEK) Nr. 3561/85, Regulu (EEK) Nr. 493/87, Regulu (EEK) Nr. 1381/87, Regulu (EEK) Nr. 1382/87, Regulu (EEK) Nr. 2943/95, Regulu (EK) Nr. 1449/98, Regulu (EK) Nr. 2244/2003, Regulu (EK) Nr. 1281/2005, Regulu (EK) Nr. 1042/2006, Regulu (EK) Nr. 1542/2007, Regulu (EK) Nr. 1077/2008 un Regulu (EK) Nr. 409/2009.

2.   Regulu (EK) Nr. 356/2005 atceļ no 2012. gada 1. janvāra.

3.   Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

167. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot VII sadaļu, kas stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā.

Tomēr II sadaļas III nodaļu un IV sadaļas 1 nodaļu piemēro no 2012. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Kontroles regulas 124. panta c) punktu un šā panta iepriekšējo daļu VII sadaļu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(5)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

(7)  OV L 339, 18.12.1985., 29. lpp.

(8)  OV L 50, 19.2.1987., 13. lpp.

(9)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(10)  OV L 132, 21.5.1987., 11. lpp.

(11)  OV L 308, 21.12.1995., 15. lpp.

(12)  OV L 192, 8.7.1998., 4. lpp.

(13)  OV L 56, 2.3.2005., 8. lpp.

(14)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(15)  OV L 203, 4.8.2005., 3. lpp.

(16)  OV L 187, 8.7.2006., 14. lpp.

(17)  OV L 337, 21.12.2007., 56. lpp.

(18)  OV L 295, 4.11.2008., 3. lpp.

(19)  OV L 123, 19.5.2009., 78. lpp.

(20)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(21)  OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(22)  OV L 204, 13.8.2003., 21. lpp.

(23)  OV L 102, 7.4.2004., 9. lpp.

(24)  OV L 365, 10.12.2004., 19. lpp.

(25)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(26)  OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

(27)  OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

(28)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(29)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(30)  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(31)  OV L 278, 23.10.2001., 6. lpp.

(32)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(33)  OV L 337, 20.12.2001., 20. lpp.

(34)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(35)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---