Questo documento è un estratto del sito web EUR-Lex.
Documento 32011R0057
Council Regulation (EU) No 57/2011 of 18 January 2011 fixing for 2011 the fishing opportunities for certain fish stocks and groups of fish stocks, applicable in EU waters and, for EU vessels, in certain non-EU waters
Padomes Regula (ES) Nr. 57/2011 ( 2011. gada 18. janvāris ), ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi
Padomes Regula (ES) Nr. 57/2011 ( 2011. gada 18. janvāris ), ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi
OV L 24, 27.1.2011, pagg. 1–125
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In vigore: Questo atto è stato modificato. Versione consolidata attuale: 04/09/2011
|
27.1.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 24/1 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 57/2011
(2011. gada 18. janvāris),
ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu. |
|
(2) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka jāpieņem pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). |
|
(3) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā gadījumā jānosaka arī ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002. |
|
(4) |
Ja kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem un nodrošina to, ka attiecīgā krājuma izmantošana faktiski pēc visticamākās varbūtības garantē maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, sākot no 2015. gada, kā arī veic vajadzīgos pasākumus, lai vāktu attiecīgos datus, novērtētu attiecīgo krājumu un noteiktu maksimālos ilgtspējīgas ieguves apjomus no minētā krājuma. |
|
(5) |
KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām aprindām, jo īpaši sanāksmē, kurā piedalījās Zvejniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas un attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju pārstāvji. |
|
(6) |
Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc heka krājumiem, Norvēģijas omāra krājumiem, jūrasmēles krājumiem Biskajas līcī, Lamanša rietumu daļā un Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un mencas krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumu daļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (2), Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (4), Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (5), Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnija), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (6), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (7), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (8), un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (9). |
|
(7) |
Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (10), būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi. |
|
(8) |
Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu nopietni apdraudēt varētu pat ierobežota zvejas aktivitāte. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo ar vispārēju aizliegumu zvejot šīs sugas. |
|
(9) |
Norvēģijas omārus iegūst grunts zvejniecībās jauktā veidā ar dažādu citu sugu īpatņiem. Zonā uz rietumiem no Īrijas (Porkupīnas sēklis) saglabāšanas nolūkos ir nepieciešams pēc iespējas samazināt Norvēģijas omāru nozveju. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot zvejas iespējas šajā apgabalā un atļaut zvejot tikai pelaģiskās sugas, kuru zvejā Norvēģijas omāri netiek iegūti. |
|
(10) |
Ņemot vērā nesenās attīstības tendences saistībā ar bentisko asarveidīgo zivju zvejniecību ICES VI, VII un VIII apakšapgabalā un lai nodrošinātu šo zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ir lietderīgi šiem krājumiem paredzēt nozvejas limitus. |
|
(11) |
Maksimālā zvejas piepūle 2011. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (11). |
|
(12) |
Ar Regulu (EK) Nr. 754/2009 no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. pantā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas ir izslēgta grupa Francijas kuģu. Pamatojoties uz Francijas 2010. gadā sniegtajiem datiem, minētās kuģu grupas izslēgšana no zvejas piepūles režīma vairs nerada administratīvā sloga samazinājumu. Tādējādi vairs nav spēkā atbilsme vienam no izslēgšanas nosacījumiem. Tādēļ ir lietderīgi minēto Francijas kuģu grupu atkal iekļaut iepriekšminētajā zvejas piepūles režīmā. Tā kā ar Regulas (ES) Nr. 53/2010 (12) IIA pielikumu noteiktais zvejniecības pārvaldības laikposms beidzas 2011. gada 31. janvārī, šī atkārtotā iekļaušana būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. februāra. |
|
(13) |
Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma tūbīšu apsaimniekošanai ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un IV apakšapgabalā. |
|
(14) |
Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle. |
|
(15) |
Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (13), Fēru salām (14) un Grenlandi (15), Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Vēl nav beigušās apspriedes ar Fēru salām, un gaidāms, ka ar šo partneri noteikumi 2011. gadam būs izstrādāti 2011. gada sākumā. Lai neradītu nevajadzīgu Savienības zvejas darbību pārtraukumu un vienlaicīgi lai šo noteikumu noslēgšanai 2011. gada sākumā nodrošinātu vajadzīgo elastību, Savienībai attiecībā uz tiem krājumiem, uz kuriem attiecas nolīgums ar Fēru salām, zvejas iespējas ir lietderīgi noteikt provizoriski. |
|
(16) |
Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt Savienība saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu no Polijas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai pārvalda Polijas Republikas iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus, piemēram, Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2011. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Minētās zvejas iespējas būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos. |
|
(17) |
Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā nevienojās par dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju un svītraino tunzivju saglabāšanas pasākumu pieņemšanu. Tomēr lielākā daļa līgumslēdzēju pušu, tostarp Savienība, uzskatīja, ka būtu jāregulē šo trīs krājumu zvejas iespējas, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu pārvaldību. Tāpēc Savienībai ir lietderīgi pieņemt attiecīgus pasākumus. |
|
(18) |
Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā pieņēma tabulas, kurās norādīta ICCAT Līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepilnīga un pārmērīga izmantošana. Saistībā ar to ICCAT pieņēma lēmumu, norādot, ka 2009. gadā Savienība nav pilnībā izmantojusi savas ziemeļu un dienvidu zobenzivs, lielacu tunzivs un ziemeļu garspuru tunzivs kvotas. Lai ņemtu vērā korekcijas Savienības kvotās, kuras noteikusi ICCAT, ir jāveic nepietiekamās izmantošanas rezultātā radušos zvejas iespēju sadale, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo daļu to nepietiekamajā izmantošanā, nemainot šajā regulā noteikto sadales principu, ko piemēro ikgadējai KPN iedalīšanai. Šajā sanāksmē grozīja zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu. ICCAT pieņēma arī ieteikumus attiecībā uz lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus), āmurzivju un okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) krājumu saglabāšanu. Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, minētie pasākumi ir jāīsteno Savienības tiesību aktos. |
|
(19) |
Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā pārskatīja tropisko tunzivju zvejas flotu kopējo kapacitāti 2006.–2008. gadā, kā arī zobenzivju un garspuru tunzivju zvejas flotu kopējo kapacitāti 2007.–2008. gadā. IOTC atbalstīja arī flotu attīstības plānu īstenošanu. Turklāt IOTC apstiprināja Rezolūciju par tādā zvejā iegūtu lapshaizivju (Alopiidae dzimta) saglabāšanu, kas ir tās kompetences jomā. |
|
(20) |
Trešajā starptautiskajā sanāksmē par reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RFMO) izveidi Klusā okeāna tāljūras apgabalā (SPRFMO), kura notika 2007. gada maijā, tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, tostarp noteica zvejas iespējas, lai regulētu pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju šajā apgabalā līdz šādas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidei. Minētos pagaidu pasākumus 2009. gada novembrī pārskatīja 8. starptautiskajā apspriedē par SPRFMO izveidi, , un sagaida, ka tos vēlreiz pārskatīs gaidāmajā SPRFMO komisijas 2. sagatavošanas konferencē 2011. gada janvārī. Saskaņā ar dalībnieku panākto vienošanos, minētie pagaidu pasākumi ir brīvprātīgi un nav juridiski saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tomēr, ņemot vērā saistītus noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumā par zivju krājumiem, ir ieteicams šos pasākumus īstenot Savienības tiesību aktos. |
|
(21) |
Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2010. gadā pieņēma nozvejas limitus četriem zivju krājumiem SEAFO konvencijas apgabalā. Šie nozvejas limiti ir jāīsteno Savienības tiesību aktos. |
|
(22) |
Saskaņā ar Līguma 291. pantu pasākumi, kas vajadzīgi, lai noteiktu nozvejas limitus konkrētiem tādu sugu krājumiem, kas nav ilgdzīvojošas sugas, steidzamības dēļ jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16). |
|
(23) |
Attiecīgās RFMO gada beigās vienojas par dažiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas tiesības, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc ir lietderīgi noteikumus, kas šādus pasākumus īsteno Savienības tiesību aktos, piemērot ar atpakaļejošu spēku. Konkrēti, tā kā dažas zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteiktas laikposmam no 2010. gada 1. decembra, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecīgos šīs regulas noteikumus piemēro no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskartu tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā. |
|
(24) |
Uz šajā regulā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (17), un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozvejām no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
|
(25) |
Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles ierobežojumiem, kuri būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. februāra, un izņemot īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums, kā norādīts 23. apsvērumā. Steidzamības dēļ regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. |
|
(26) |
Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot spēkā esošos Savienības tiesību aktus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
1. Šajā regulā nosaka šādas zvejas iespējas:
|
a) |
konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu nozvejas limitus 2011. gadam; |
|
b) |
konkrētus zvejas piepūles limitus laikposmam no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim; |
|
c) |
konkrētu krājumu zvejas iespējas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencijas (CCAMLR) konvencijas apgabalā 20., 21. un 22. pantā un IE un V pielikumā noteiktajos laikposmos; un |
|
d) |
konkrētu krājumu zvejas iespējas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) konvencijas apgabalā 28. pantā noteiktajos laikposmos. |
2. Šajā regulā nosaka arī pagaidu zvejas iespējas attiecībā uz dažiem zivju krājumiem vai zivju krājumu grupām, uz kuriem attiecas divpusējās zvejniecības apspriedes ar Fēru salām. Galīgās zvejas iespējas nosaka Padome pēc Komisijas priekšlikuma.
3. Dažas no I pielikumā noteiktām zvejas iespējām joprojām nav iedalītas, un dalībvalstis nedrīkst tās izmantot, kamēr nav noteiktas galīgās zvejas iespējas saskaņā ar 2. punktu. Minētajās zvejas iespējās ir ietvertas papildu makreļu zvejas iespējas, kas radušās 2010. gadā neizmantotās kvotas dēļ.
2. pants
Darbības joma
Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:
|
a) |
ES kuģiem; un |
|
b) |
trešo valstu kuģiem ES ūdeņos. |
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“ES kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā; |
|
b) |
“trešo valstu kuģi” ir zvejas kuģi, kas kuģo ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī; |
|
c) |
“ES ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām piegulošos ūdeņus; |
|
d) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut; |
|
e) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij; |
|
f) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
|
g) |
“linuma acs izmērs” ir linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008 (18); |
|
h) |
“ES zvejas flotes reģistrs” ir zvejas flotes reģistrs, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu; |
|
i) |
“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
|
a) |
ICES (Starptautiskās Jūras pētniecības padomes) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 218/2009 (19); |
|
b) |
“Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; |
|
c) |
“Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai; |
|
d) |
“VII zona (Porkupīnas sēklis – 16. vienība)” ir apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
|
e) |
“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa rajona teritorija uz austrumiem no 7 o 23′48″ rietumu garuma; |
|
f) |
CECAF (Vidusatlantijas austrumu daļa vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 216/2009 (20); |
|
g) |
NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 217/2009 (21); |
|
h) |
SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals, kā noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (22); |
|
i) |
ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals, kā noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (23); |
|
j) |
CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 601/2004 (24); |
|
k) |
IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals, kā noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju (25); |
|
l) |
IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) apgabals, kā noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (26); |
|
m) |
“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir tāljūras apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (27), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem; |
|
n) |
WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals, kā noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (28); |
|
o) |
“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir tāljūras apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums. |
II SADAĻA
ES KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
5. pants
KPN un tās sadalījums
1. ES kuģu kopējā pieļaujamā nozveja ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, un KPN sadalījums starp dalībvalstīm, un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.
2. ES kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 15. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (29) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.
3. Moivas KPN ICES V un XIV apakšapgabala Grenlandes ūdeņos, kura Savienībai pieejama, pamatojoties uz KPN un zvejas iespējām, ko Grenlande piešķīrusi Savienībai, Komisija nosaka atbilstīgi Zvejniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses un tā protokolu.
4. Ņemot vērā 2011. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var pārskatīt KPN, kas I pielikumā noteikta šādiem krājumiem:
|
a) |
tūbīšu krājumam ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā saskaņā ar šīs regulas IID pielikumu; |
|
b) |
Esmarka mencas krājumam ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā un brētliņas krājumam ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. |
6. pants
Īpaši noteikumi par dažām KPN
1. Dažas IA pielikumā minētās KPN, par kurām zemsvītras piezīmē ir dota atsauce uz šo pantu, attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz dalībvalsts iegūtajiem un izvērtētajiem datiem, nosaka tādā apmērā, lai:
|
a) |
tās atbilstu kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, un |
|
b) |
tā rezultātā, sākot no 2015. gada, ar vislielāko varbūtības iespēju krājumu izmantošana atbilstu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam. |
2. Attiecīgā dalībvalsts līdz 2011. gada 28. februārim paziņo Komisijai par apmēriem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, un par pasākumiem, ko tās paredzējušas veikt, lai pildītu minēto noteikumu. Ņemot vērā šo informāciju, un ja ir ievēroti Regulas (EK) Nr. 2371/2002 7. pantā paredzētie noteikumi, Komisija var lemt par ārkārtas pasākumiem.
7. pants
Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zivsaimniecību mēģinājumā
1. Attiecībā uz dažiem IA pielikumā minētajiem krājumiem, par kuriem zemsvītras piezīmē ir dota atsauce uz šo pantu, dalībvalsts atbilstīgi šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zivsaimniecību mēģinājumā, var vispārējā IA pielikumā noteiktā apjoma robežās iedalīt papildu zvejas iespējas, kas izteiktas procentos no šai dalībvalstij iedalītās kvotas.
2. Dalībvalsts var kuģiem iedalīt papildu zvejas iespējas tikai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
|
a) |
kuģis izmanto slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kuras savienotas ar devēju sistēmu, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa; |
|
b) |
atsevišķam kuģim, kas piedalās pilnībā dokumentētu zivsaimniecību mēģinājumā, paredzētās papildu iedalītās zvejas iespējas nepārsniedz 75 % no šim kuģu tipam aprēķinātajiem izmetumiem un nekādā gadījumā kuģim nerada iedalīto zvejas iespēju palielinājumu, kas pārsniegtu 30 % no attiecīgajam kuģim iedalītās zvejas iespējas; |
|
c) |
visas attiecīgā krājuma nozvejas, ko veicis šis kuģis, atskaita no tam iedalītajām zvejas iespējām. |
3. Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētu zivsaimniecību mēģinājumā, neatbilst nosacījumiem, kas minēti šā panta 2. punktā, dalībvalsts nekavējoties atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam turpināt dalību šajos mēģinājumos uz atlikušo 2011. gada laikposmu.
4. Dalībvalsts, kas paredzējusi piemērot 1., 2. un 3. punktu, pirms jebkādas papildu zvejas iespēju iedalīšanas iesniedz Komisijai šādu informāciju:
|
— |
to kuģu sarakstu, kas piedalās mēģinājumos, un uz kuģiem ierīkoto elektroniskās tālvadības novērošanas sistēmu specifikācijas; |
|
— |
uz šiem kuģiem izmantojamo zvejas rīku jaudu, veidu un specifikāciju; |
|
— |
šo kuģu tipam lēstos izmetumu apjomus; un |
|
— |
šo kuģu 2010. gadā veikto nozvejas apjomu no krājuma, uz kuru attiecas minētā KPN. |
8. pants
Zvejai aizliegtās sugas
1. ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
|
a) |
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos un ūdeņos, kas nav ES ūdeņi; |
|
b) |
eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos; |
|
c) |
parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
|
d) |
cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
|
e) |
siļķu haizivs (Lamna nasus) starptautiskos ūdeņos; un |
|
f) |
ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā. |
2. Šā panta 1. punktā minēto sugu īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.
9. pants
Īpaši noteikumi par sadalījumu
1. Šajā regulā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:
|
a) |
zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu; |
|
b) |
zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu; |
|
c) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; |
|
d) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; |
|
e) |
atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu. |
2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas pēc piesardzības principa noteiktā KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.
10. pants
Zvejas piepūles limiti
Laikposmā no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:
|
a) |
IIA pielikumā, piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā un ICES VIa, VIIa un VIId rajonā un ES ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā; |
|
b) |
IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci; |
|
c) |
IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībai ICES VIIe rajonā. |
11. pants
Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai
1. Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (30) 3. pantu. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka 2011. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniedz 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.
12. pants
Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai
Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:
|
a) |
nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai |
|
b) |
nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta. |
13. pants
Dažu zvejas iespēju izmantošanas ierobežojumi
1. Brosmes, mencas, megrimu, jūrasvelnu dzimtas zivju, pikšas, merlanga, heka, zilās jūras līdakas, jūras līdakas, Norvēģijas omāra, jūras zeltplekstes, pollaka, saidas, raju dzimtas zivju, parastās jūrasmēles un dzelkņu haizivs zvejas iespējas ICES VII apakšapgabalā vai tā attiecīgajos rajonos, kas noteiktas šīs regulas I pielikumā, ierobežo, paredzot aizliegumu laikposmā no 2011. gada 1. maija līdz 31. jūlijam Porkupīnas sēklī zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus. Attiecīgajos I pielikuma ierakstos ir iekļauta atsauce uz šo pantu.
2. Piemērojot šo pantu, Porkupīnas sēklis ir apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas:
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|
1 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
|
2 |
52° 40′ N |
12° 30′ W |
|
3 |
52° 47′ N |
12° 39,600′ W |
|
4 |
52° 47′ N |
12° 56′ W |
|
5 |
52° 13,5′ N |
13° 53,830′ W |
|
6 |
51° 22′ N |
14° 24′ W |
|
7 |
51° 22′ N |
14° 03′ W |
|
8 |
52° 10′ N |
13° 25′ W |
|
9 |
52° 32′ N |
13° 07,500′ W |
|
10 |
52° 43′ N |
12° 55′ W |
|
11 |
52° 43′ N |
12° 43′ W |
|
12 |
52° 38,800′ N |
12° 37′ W |
|
13 |
52° 27′ N |
12° 23′ W |
|
14 |
52° 27′ N |
12° 19′ W |
3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts šķērsot tranzītā Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa šajā punktā minētās sugas.
14. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.
II NODAĻA
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos
15. pants
Zvejas atļaujas
1. Maksimālais zvejas atļauju skaits ES kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.
2. Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā.
III NODAĻA
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos
16. pants
Zilo tunzivju zvejas kapacitātes un audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi
1. To ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.
2. To ES piekrastes amatierzvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu.
3. To ES kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.
4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu.
5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.
6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo saskaņā ar IV pielikuma 6. punktu.
17. pants
Papildu noteikumi ID pielikumā iedalītajām zilās tunzivs kvotām
Papildus Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. panta 2. punktā paredzētajam aizlieguma periodam zilo tunzivju zveja ar riņķvadiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta laikposmā no 2011. gada 15. aprīļa līdz 15. maijam.
18. pants
Zveja atpūtas un sporta nolūkā
Dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.
19. pants
Haizivis
1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.
2. Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.
3. Saistībā ar zvejniecību ICCAT Konvencijas apgabalā aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut uz cita kuģa vai izkraut krastā Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurzivju liemeņa daļu vai visu liemeni.
4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut jebkādā zvejā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.
20. pants
Aizliegumi un nozvejas limiti
1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.
2. Jauna veida zvejai un izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.
21. pants
Izpētes zveja
1. Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2011. gada zvejas sezonā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts ir paredzējusi piedalīties šādā zvejā, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu paziņo to CCAMLR Sekretariātam un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2011. gada 24. jūlijā.
2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.
3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.
22. pants
Krilu zveja 2011./2012. gada zvejas sezonā
1. Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2011./2012. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šāda dalībvalsts plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā vēlākais 2011. gada 1. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai:
|
a) |
par saviem plāniem zvejot krilus, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu; |
|
b) |
par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu. |
2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.
3. Dalībvalstis, kuras plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai tos kuģus, kas kuģo ar to karogu un paziņojuma nosūtīšanas laikā ir saņēmuši attiecīgo atļauju.
4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:
|
a) |
pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju; |
|
b) |
izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas. |
5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR NNN kuģu sarakstiem.
23. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC apgabalā
1. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.
2. Maksimālais ES kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto ietilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.
3. Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz citu zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.
4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RFMO iekļāvusi to kuģu sarakstā, kas iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā (NNN kuģi).
5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā paredzēto zvejas kapacitāti dalībvalstis drīkst palielināt, pārsniedzot maksimumu, kas minēts 1. un 2. punktā, tikai ievērojot šajos plānos noteiktos limitus.
24. pants
Haizivis
1. Nevienā zvejā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju īpatņu liemeņa daļu vai visu liemeni.
2. Šā panta 1. punktā minēto sugu īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.
25. pants
Pelaģiskā zveja – kapacitātes limits
Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo to kuģu kopējo bruto tilpību, kuri kuģo ar to karogu un 2011. gadā zvejo no pelaģiskiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 78 610 tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.
26. pants
Pelaģiskā zveja – KPN
1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā minēts 25. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.
2. Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai šajā pantā minētajā zvejā iesaistīto kuģu vārdus un parametrus, tostarp bruto tilpību.
3. Lai uzraudzītu šajā pantā minēto zveju, dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta Komisijai tālākai pārsūtīšanai SPRFMO Pagaidu sekretariātam kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un attiecīgā gadījumā datus par kuģu ienākšanu ostās.
27. pants
Grunts zveja
Dalībvalstis, kas minētas 25. pantā, ierobežo grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas kapacitāti, nepārsniegtu gada vidējos rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un atļauj grunts zveju veikt tikai tajās SPRFMO konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja ir veikta iepriekšējā zvejas sezonā.
28. pants
Zveja ar riņķvadiem
1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadiem zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):
|
a) |
no 2011. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2011. gada 18. novembra līdz 2012. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:
|
|
b) |
no 2011. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:
|
2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2011. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas aizlieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadiem.
3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis, izņemot zivis, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai pārtikā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais zvejas rīku iemetiens zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.
29. pants
Pasākumi dziļūdens haizivju aizsardzībai
SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:
|
— |
raju dzimtas zivis (Rajidae), |
|
— |
dzelkņu haizivs (Squalus acanthias), |
|
— |
laternhaizivs (Etmopterus bigelowi), |
|
— |
īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus), |
|
— |
lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), |
|
— |
gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus), |
|
— |
kaķhaizivs (Apristurus manis), |
|
— |
samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus) |
|
— |
un Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis. |
30. pants
Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūles limiti
Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), svītrainās tunzivs (Katsuwonus pelamis) un garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) kopējā zvejas piepūle WCPFC konvencijas apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kuri noslēgti starp Savienību un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.
31. pants
Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI
1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2011. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2011. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Šajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:
|
a) |
neizmantotu ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci; |
|
b) |
nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI. |
2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadiem zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
|
a) |
zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm; |
|
b) |
ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar zivju izmēru, vai |
|
c) |
ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība. |
32. pants
Apgabali, kas slēgti zvejai ar riņķvadu
Lielacu tunzivju un dzeltenspuru tunzivju zveja ar riņķvadu ir aizliegta šādos tāljūras apgabalos:
|
a) |
starptautiskie ūdeņi, kurus norobežo Indonēzijas, Palau, Mikronēzijas un Papua-Jaungvinejas ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) robežas; |
|
b) |
starptautiskie ūdeņi, kurus norobežo Mikronēzijas, Māršala salu, Nauru, Kiribati, Tuvalu, Fidži, Zālamana salu un Papua-Jaungvinejas (EEZ) robežas. |
33. pants
To ES kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis
Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.
34. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos
Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.
III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ES ŪDEŅOS
35. pants
KPN
Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot ES ūdeņos, ievērojot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un šajā sadaļā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.
36. pants
Zvejas atļaujas
1. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.
2. Zivis no krājumiem, kam ir noteikta KPN, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.
37. pants
Zvejai aizliegtās sugas
1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:
|
a) |
milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos; |
|
b) |
eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos; |
|
c) |
parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; |
|
d) |
cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā; un |
|
e) |
ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā. |
2. Šā panta 1. punktā minēto sugu īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
38. pants
Regulas (EK) Nr. 754/2009 grozījums
Regulas (EK) Nr. 754/2009 1. panta h) punkts ir svītrots.
39. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.
Tomēr regulas 38. pantu piemēro no 2011. gada 1. februāra.
Ja zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteiktas laikposmiem, kas sākas pirms 2011. gada 1. janvāra, 20., 21. un 22. pantu un IE un V pielikumu attiecīgi piemēro no to laikposmu sākuma, kuriem minētās zvejas iespējas noteiktas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2011. gada 18. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
MARTONYI J.
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.
(4) OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.
(5) OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.
(6) OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.
(7) OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.
(8) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.
(9) OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.
(10) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.
(11) OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.
(12) Padomes Regula (ES) Nr. 53/2010 (2010. gada 14. janvāris), ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (OV L 21, 26.1.2010., 1. lpp.).
(13) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).
(14) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).
(15) Zvejniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.) un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 172, 30.6.2007., 9. lpp.).
(16) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(17) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(18) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija) (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).
(22) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).
(23) ES pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).
(24) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).
(25) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).
(26) ES pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).
(27) Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).
(28) ES pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).
(29) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).
(30) Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).
I PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, UN TREŠO VALSTU KUĢIEM ES ŪDEŅOS, PA SUGĀM UN APGABALIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS CITĀDI)
Turpmāk tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un attiecīgā gadījumā ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi.
Šīs regulas īstenošanas vajadzībām visas šajā pielikumā paredzētās KPN uzskata par kvotām, un tāpēc uz tām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi. Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.
Katra apgabala zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Amblyraja radiata |
RJR |
Ērkšķu raja |
|
Ammodytes spp. |
SAN |
Tūbītes |
|
Argentina silus |
ARU |
Ziemeļatlantijas argentīna |
|
Beryx spp. |
ALF |
Beriksas |
|
Brosme brosme |
USK |
Brosme |
|
Caproidae |
BOR |
Bentiskās asarveidīgās zivis |
|
Centrophorus squamosus |
GUQ |
Pelēkā īsraga haizivs |
|
Centroscymnus coelolepis |
CYO |
Baltacu haizivs |
|
Chaceon maritae |
CGE |
Sarkanie dziļūdens krabji |
|
Champsocephalus gunnari |
ANI |
Antarktikas leduszivs |
|
Chionoecetes spp. |
PCR |
Karaliskie krabji |
|
Clupea harengus |
HER |
Siļķe |
|
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Strupdeguna garaste |
|
Dalatias licha |
SCK |
Melnā haizivs |
|
Deania calcea |
DCA |
Gardeguna spurainā haizivs |
|
Dipturus batis |
RJB |
Parastā raja |
|
Dissostichus eleginoides |
TOP |
Patagonijas ilkņzivs |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Eiropas anšovs |
|
Etmopterus princeps |
ETR |
Lielā laternhaizivs |
|
Etmopterus pusillus |
ETP |
Gludā laternhaizivs |
|
Euphausia superba |
KRI |
Krils |
|
Gadus morhua |
COD |
Menca |
|
Galeorhinus galeus |
GAG |
Bara haizivs |
|
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Sarkanā plekste |
|
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Rietumatlantijas plekste |
|
Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
Atlantijas paltuss |
|
Hoplostethus atlanticus |
ORY |
Atlantijas lielgalvis |
|
Illex illecebrosus |
SQI |
Īsspuru kalmārs |
|
Lamna nasus |
POR |
Siļķu haizivs |
|
Lepidonotothen squamifrons |
NOS |
Pelēkā nototēnija |
|
Lepidorhombus spp. |
LEZ |
Megrimi |
|
Leucoraja circularis |
RJI |
Smilšu raja |
|
Leucoraja fullonica |
RJF |
Šagrēnādas raja |
|
Leucoraja naevus |
RJN |
Dzegužraja |
|
Limanda ferruginea |
YEL |
Dzeltenastes plekste |
|
Limanda limanda |
DAB |
Limanda |
|
Lophiidae |
ANF |
Jūrasvelnu dzimtas zivis |
|
Macrourus spp. |
GRV |
Makrūrzivis |
|
Makaira nigricans |
BUM |
Atlantijas zilais marlīns |
|
Mallotus villosus |
CAP |
Moiva |
|
Martialia hyadesi |
SQS |
Kalmārs |
|
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Pikša |
|
Merlangius merlangus |
WHG |
Merlangs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Micromesistius poutassou |
WHB |
Putasu |
|
Microstomus kitt |
LEM |
Mazmutes plekste |
|
Molva dypterygia |
BLI |
Zilā jūras līdaka |
|
Molva molva |
LIN |
Jūras līdaka |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Pandalus borealis |
PRA |
Ziemeļu garnele |
|
Paralomis spp. |
PAI |
Krabji |
|
Penaeus spp. |
PEN |
Penaeus garneles |
|
Platichthys flesus |
FLE |
Plekste |
|
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
|
Pleuronectiformes |
FLX |
Plekstveidīgās zivis |
|
Pollachius pollachius |
POL |
Pollaks |
|
Pollachius virens |
POK |
Saida |
|
Psetta maxima |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Raja brachyura |
RJH |
Blondā raja |
|
Raja clavata |
RJC |
Dzeloņainā raja |
|
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
JAD |
Norvēģijas raja |
|
Raja microocellata |
RJE |
Sīkacu raja |
|
Raja montagui |
RJM |
Plankumainā raja |
|
Raja undulata |
RJU |
Cirtainā raja |
|
Rajiformes - Rajidae |
SRX |
Rajveidīgās – Raju dzimtas zivis |
|
Reinhardtius hippoglossoides |
GHL |
Grenlandes paltuss |
|
Rostroraja alba |
RJA |
Baltā raja |
|
Scomber scombrus |
MAC |
Makrele |
|
Scophthalmus rhombus |
BLL |
Gludais rombs |
|
Sebastes spp. |
RED |
Sarkanasari |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
|
Solea spp. |
SOX |
Jūrasmēles |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Squalus acanthias |
DGS |
Dzelkņu haizivs |
|
Tetrapturus albidus |
WHM |
Baltais marlīns |
|
Thunnus maccoyii |
SBF |
Dienvidu tunzivs |
|
Thunnus obesus |
BET |
Lielacu tunzivs |
|
Thunnus thynnus |
BFT |
Zilā tunzivs |
|
Trachurus spp. |
JAX |
Stavridas |
|
Trisopterus esmarkii |
NOP |
Esmarka menca |
|
Urophycis tenuis |
HKW |
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
|
Xiphias gladius |
SWO |
Zobenzivs |
Turpmākā tabula, kurā norādīti atbilstīgie vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.
|
Akmeņplekste |
TUR |
Psetta maxima |
|
Antarktikas leduszivs |
ANI |
Champsocephalus gunnari |
|
Atlantijas lielgalvis |
ORY |
Hoplostethus atlanticus |
|
Atlantijas paltuss |
HAL |
Hippoglossus hippoglossus |
|
Atlantijas zilais marlīns |
BUM |
Makaira nigricans |
|
Baltacu haizivs |
CYO |
Centroscymnus coelolepis |
|
Baltais marlīns |
WHM |
Tetrapturus albidus |
|
Baltā Amerikas jūrasvēdzele |
HKW |
Urophycis tenuis |
|
Baltā raja |
RJA |
Rostroraja alba |
|
Bara haizivs |
GAG |
Galeorhinus galeus |
|
Bentiskās asarveidīgās zivis |
BOR |
Caproidae |
|
Beriksas |
ALF |
Beryx spp. |
|
Blondā raja |
RJH |
Raja brachyura |
|
Brētliņa |
SPR |
Sprattus sprattus |
|
Brosme |
USK |
Brosme brosme |
|
Cirtainā raja |
RJU |
Raja undulata |
|
Dienvidu tunzivs |
SBF |
Thunnus maccoyii |
|
Dzegužraja |
RJN |
Leucoraja naevus |
|
Dzelkņu haizivs |
DGS |
Squalus acanthias |
|
Dzeloņainā raja |
RJC |
Raja clavata |
|
Dzeltenastes plekste |
YEL |
Limanda ferruginea |
|
Eiropas anšovs |
ANE |
Engraulis encrasicolus |
|
Esmarka menca |
NOP |
Trisopterus esmarkii |
|
Ērkšķu raja |
RJR |
Amblyraja radiata |
|
Gardeguna spurainā haizivs |
DCA |
Deania calcea |
|
Gludais rombs |
BLL |
Scophthalmus rhombus |
|
Gludā laternhaizivs |
ETP |
Etmopterus pusillus |
|
Grenlandes paltuss |
GHL |
Reinhardtius hippoglossoides |
|
Heks |
HKE |
Merluccius merluccius |
|
Īsspuru kalmārs |
SQI |
Illex illecebrosus |
|
Jūrasmēles |
SOX |
Solea spp. |
|
Jūrasvelnu dzimtas zivis |
ANF |
Lophiidae |
|
Jūras līdaka |
LIN |
Molva molva |
|
Jūras zeltplekste |
PLE |
Pleuronectes platessa |
|
Kalmārs |
SQS |
Martialia hyadesi |
|
Karaliskie krabji |
PCR |
Chionoecetes spp. |
|
Krabji |
PAI |
Paralomis spp. |
|
Krils |
KRI |
Euphausia superba |
|
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
|
Lielā laternhaizivs |
ETR |
Etmopterus princeps |
|
Limanda |
DAB |
Limanda limanda |
|
Makrele |
MAC |
Scomber scombrus |
|
Makrūrzivis |
GRV |
Macrourus spp. |
|
Mazmutes plekste |
LEM |
Microstomus kitt |
|
Megrimi |
LEZ |
Lepidorhombus spp. |
|
Melnā haizivs |
SCK |
Dalatias licha |
|
Menca |
COD |
Gadus morhua |
|
Merlangs |
WHG |
Merlangius merlangus |
|
Moiva |
CAP |
Mallotus villosus |
|
Norvēģijas omārs |
NEP |
Nephrops norvegicus |
|
Norvēģijas raja |
JAD |
Raja (Dipturus) nidarosiensis |
|
Parastā jūrasmēle |
SOL |
Solea solea |
|
Parastā raja |
RJB |
Dipturus batis |
|
Patagonijas ilkņzivs |
TOP |
Dissostichus eleginoides |
|
Pelēkā īsraga haizivs |
GUQ |
Centrophorus squamosus |
|
Pelēkā nototēnija |
NOS |
Lepidonotothen squamifrons |
|
Penaeus garneles |
PEN |
Penaeus spp. |
|
Pikša |
HAD |
Melanogrammus aeglefinus |
|
Plankumainā raja |
RJM |
Raja montagui |
|
Plekste |
FLE |
Platichthys flesus |
|
Plekstveidīgās zivis |
FLX |
Pleuronectiformes |
|
Pollaks |
POL |
Pollachius pollachius |
|
Putasu |
WHB |
Micromesistius poutassou |
|
Rajveidīgās – Raju dzimtas zivis |
SRX |
Rajiformes - Rajidae |
|
Rietumatlantijas plekste |
PLA |
Hippoglossoides platessoides |
|
Saida |
POK |
Pollachius virens |
|
Sarkanasari |
RED |
Sebastes spp. |
|
Sarkanie dziļūdens krabji |
CGE |
Chaceon maritae |
|
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
|
Siļķe |
HER |
Clupea harengus |
|
Siļķu haizivs |
POR |
Lamna nasus |
|
Sīkacu raja |
RJE |
Raja microocellata |
|
Smilšu raja |
RJI |
Leucoraja circularis |
|
Stavridas |
JAX |
Trachurus spp. |
|
Strupdeguna garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
|
Šagrēnādas raja |
RJF |
Leucoraja fullonica |
|
Tūbītes |
SAN |
Ammodytes spp. |
|
Zilā jūras līdaka |
BLI |
Molva dypterygia |
|
Zilā tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
|
Ziemeļatlantijas argentīna |
ARU |
Argentina silus |
|
Ziemeļu garnele |
PRA |
Pandalus borealis |
|
Zobenzivs |
SWO |
Xiphias gladius |
IA PIELIKUMS
Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi
|
|
|||||||
|
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
|
ES |
0 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dānija |
228 514 (2) |
Analītiskā KPN |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
4 995 (2) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
350 (2) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zviedrija |
8 391 (2) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neiedalītas |
2 750 (3) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
ES |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
20 000 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
265 000 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Īpaši nosacījumi Minēto kvotu robežās nedrīkst nozvejot vairāk tūbīšu par turpmāk norādīto daudzumu šādās tūbīšu apsaimniekošanas zonās, kas definētas IID pielikumā:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
28 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
9 |
|||||||
|
Nīderlande |
22 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
44 |
|||||||
|
ES |
103 |
|||||||
|
KPN |
103 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
1 040 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
11 |
|||||||
|
Francija |
8 |
|||||||
|
Īrija |
8 |
|||||||
|
Nīderlande |
49 |
|||||||
|
Zviedrija |
41 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
19 |
|||||||
|
ES |
1 176 |
|||||||
|
KPN |
1 176 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
357 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
8 |
|||||||
|
Īrija |
331 |
|||||||
|
Nīderlande |
3 733 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
262 |
|||||||
|
ES |
4 691 |
|||||||
|
KPN |
4 691 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
6 (6) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
6 (6) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
6 (6) |
|||||||
|
Citi |
3 (6) |
|||||||
|
ES |
21 (6) |
|||||||
|
KPN |
21 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
12 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Zviedrija |
6 |
|||||||
|
Vācija |
6 |
|||||||
|
ES |
24 |
|||||||
|
KPN |
24 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
53 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
16 |
|||||||
|
Francija |
37 |
|||||||
|
Zviedrija |
5 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
80 |
|||||||
|
Citi |
5 (7) |
|||||||
|
ES |
196 |
|||||||
|
KPN |
196 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
4 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Spānija |
14 |
|||||||
|
Francija |
172 |
|||||||
|
Īrija |
17 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
83 |
|||||||
|
Citi |
4 (8) |
|||||||
|
ES |
294 |
|||||||
|
Norvēģija |
||||||||
|
KPN |
3 217 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
165 |
|||||||
|
Vācija |
1 |
|||||||
|
Francija |
0 |
|||||||
|
Nīderlande |
0 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
4 |
|||||||
|
ES |
170 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
7 900 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Īrija |
22 227 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 223 |
|||||||
|
Visas dalībvalstis |
1 650 |
|||||||
|
ES |
33 000 |
|||||||
|
KPN |
33 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
Vācija |
||||||||
|
Zviedrija |
||||||||
|
Neiedalītas |
||||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
30 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
27 707 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
17 423 |
|||||||
|
Francija |
11 888 |
|||||||
|
Nīderlande |
26 579 |
|||||||
|
Zviedrija |
2 035 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
29 832 |
|||||||
|
ES |
115 464 |
|||||||
|
Norvēģija |
58 000 (17) |
|||||||
|
KPN |
200 000 |
|||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||
|
|
|||||||
|
Zviedrija |
846 (18) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
ES |
846 |
|||||||
|
KPN |
200 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
5 692 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
51 |
|||||||
|
Zviedrija |
916 |
|||||||
|
ES |
6 659 |
|||||||
|
KPN |
6 659 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
82 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
15 833 |
|||||||
|
Vācija |
82 |
|||||||
|
Francija |
82 |
|||||||
|
Nīderlande |
82 |
|||||||
|
Zviedrija |
77 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
301 |
|||||||
|
ES |
16 539 |
|||||||
|
KPN |
16 539 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
7 100 (23) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
395 (23) |
|||||||
|
Vācija |
248 (23) |
|||||||
|
Francija |
6 447 (23) |
|||||||
|
Nīderlande |
10 092 (23) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
2 254 (23) |
|||||||
|
ES |
26 536 |
|||||||
|
KPN |
26 536 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
2 432 (25) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
460 (25) |
|||||||
|
Īrija |
3 286 (25) |
|||||||
|
Nīderlande |
2 432 (25) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
13 145 (25) |
|||||||
|
Neiedalītas |
726 (26) |
|||||||
|
ES |
21 755 (25) |
|||||||
|
KPN |
22 481 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Īrija |
4 065 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Nīderlande |
406 |
|||||||
|
ES |
4 471 |
|||||||
|
KPN |
4 471 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
Jānosaka (29) |
Piesardzības KPN |
||||||
|
ES |
Jānosaka (30) |
|||||||
|
KPN |
Jānosaka (30) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Īrija |
1 374 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
3 906 |
|||||||
|
ES |
5 280 |
|||||||
|
KPN |
5 280 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Francija |
490 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
490 |
|||||||
|
ES |
980 |
|||||||
|
KPN |
980 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
147 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
815 |
|||||||
|
Īrija |
11 407 |
|||||||
|
Nīderlande |
815 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
16 |
|||||||
|
ES |
13 200 |
|||||||
|
KPN |
13 200 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
3 635 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Portugāle |
3 965 |
|||||||
|
ES |
7 600 |
|||||||
|
KPN |
7 600 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
10 (33) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
3 068 (33) |
|||||||
|
Vācija |
77 (33) |
|||||||
|
Nīderlande |
19 (33) |
|||||||
|
Zviedrija |
537 (33) |
|||||||
|
ES |
3 711 |
|||||||
|
KPN |
3 835 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
118 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
2 |
|||||||
|
Zviedrija |
70 |
|||||||
|
ES |
190 |
|||||||
|
KPN |
190 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
793 (34) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
4 557 (34) |
|||||||
|
Vācija |
2 889 (34) |
|||||||
|
Francija |
980 (34) |
|||||||
|
Nīderlande |
2 575 (34) |
|||||||
|
Zviedrija |
30 (34) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
10 455 (34) |
|||||||
|
ES |
22 279 |
|||||||
|
Norvēģija |
4 563 (35) |
|||||||
|
KPN |
26 842 |
|||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||
|
|
|||||||
|
Zviedrija |
382 (36) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
ES |
382 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
0 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Vācija |
1 |
|||||||
|
Francija |
12 |
|||||||
|
Īrija |
17 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
48 |
|||||||
|
ES |
78 |
|||||||
|
KPN |
78 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
3 |
|||||||
|
Francija |
29 |
|||||||
|
Īrija |
40 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
110 |
|||||||
|
ES |
182 |
|||||||
|
KPN |
182 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
7 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
19 |
|||||||
|
Īrija |
332 |
|||||||
|
Nīderlande |
2 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
146 |
|||||||
|
ES |
506 |
|||||||
|
KPN |
506 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
167 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Francija |
2 735 |
|||||||
|
Īrija |
825 |
|||||||
|
Nīderlande |
1 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
295 |
|||||||
|
ES |
4 023 |
|||||||
|
KPN |
4 023 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
67 (37) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
1 313 (37) |
|||||||
|
Nīderlande |
39 (37) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
145 (37) |
|||||||
|
ES |
1 564 |
|||||||
|
KPN |
1 564 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
0 |
|||||||
|
Vācija |
0 |
|||||||
|
Īrija |
0 |
|||||||
|
Spānija |
0 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
|
ES |
0 |
|||||||
|
|
0 |
|||||||
|
KPN |
0 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
6 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
5 |
|||||||
|
Vācija |
5 |
|||||||
|
Francija |
30 |
|||||||
|
Nīderlande |
24 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 775 |
|||||||
|
ES |
1 845 |
|||||||
|
KPN |
1 845 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
385 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
1 501 |
|||||||
|
Īrija |
439 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 062 |
|||||||
|
ES |
3 387 |
|||||||
|
KPN |
3 387 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
494 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 11. pantu. |
||||||
|
Spānija |
5 490 |
|||||||
|
Francija |
6 663 |
|||||||
|
Īrija |
3 029 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
2 624 |
|||||||
|
ES |
18 300 |
|||||||
|
KPN |
18 300 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
999 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
807 |
|||||||
|
ES |
1 806 |
|||||||
|
KPN |
1 806 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
1 010 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
50 |
|||||||
|
Portugāle |
34 |
|||||||
|
ES |
1 094 |
|||||||
|
KPN |
1 094 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
503 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Dānija |
1 888 |
|||||||
|
Vācija |
2 832 |
|||||||
|
Francija |
196 |
|||||||
|
Nīderlande |
11 421 |
|||||||
|
Zviedrija |
6 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 588 |
|||||||
|
ES |
18 434 |
|||||||
|
KPN |
18 434 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
341 (38) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
752 (38) |
|||||||
|
Vācija |
367 (38) |
|||||||
|
Francija |
70 (38) |
|||||||
|
Nīderlande |
258 (38) |
|||||||
|
Zviedrija |
9 (38) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
7 846 (38) |
|||||||
|
ES |
9 643 (38) |
|||||||
|
KPN |
9 643 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
45 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
1 152 |
|||||||
|
Vācija |
18 |
|||||||
|
Nīderlande |
16 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
269 |
|||||||
|
ES |
1 500 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
196 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
224 |
|||||||
|
Spānija |
210 |
|||||||
|
Francija |
2 412 |
|||||||
|
Īrija |
546 |
|||||||
|
Nīderlande |
189 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 679 |
|||||||
|
ES |
5 456 |
|||||||
|
KPN |
5 456 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
2 984 (39) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Vācija |
333 (39) |
|||||||
|
Spānija |
1 186 (39) |
|||||||
|
Francija |
19 149 (39) |
|||||||
|
Īrija |
2 447 (39) |
|||||||
|
Nīderlande |
386 (39) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
5 807 (39) |
|||||||
|
ES |
32 292 (39) |
|||||||
|
KPN |
32 292 (39) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
1 318 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
7 335 |
|||||||
|
ES |
8 653 |
|||||||
|
KPN |
8 653 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
1 310 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
1 |
|||||||
|
Portugāle |
260 |
|||||||
|
ES |
1 571 |
|||||||
|
KPN |
1 571 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
10 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
1 688 |
|||||||
|
Vācija |
107 |
|||||||
|
Nīderlande |
2 |
|||||||
|
Zviedrija |
200 |
|||||||
|
ES |
2 007 |
|||||||
|
KPN |
2 095 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
196 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
1 349 |
|||||||
|
Vācija |
858 |
|||||||
|
Francija |
1 496 |
|||||||
|
Nīderlande |
147 |
|||||||
|
Zviedrija |
136 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
22 250 |
|||||||
|
ES |
26 432 |
|||||||
|
Norvēģija |
7 625 |
|||||||
|
KPN |
34 057 |
|||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||
|
|
|||||||
|
Zviedrija |
707 (40) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
ES |
707 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
8 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
10 |
|||||||
|
Francija |
413 |
|||||||
|
Īrija |
295 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
3 022 |
|||||||
|
ES |
3 748 |
|||||||
|
KPN |
3 748 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
2 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
3 |
|||||||
|
Francija |
111 |
|||||||
|
Īrija |
328 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 561 |
|||||||
|
ES |
2 005 |
|||||||
|
KPN |
2 005 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
148 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Francija |
8 877 |
|||||||
|
Īrija |
2 959 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 332 |
|||||||
|
ES |
13 316 |
|||||||
|
KPN |
13 316 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
21 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
95 |
|||||||
|
Īrija |
570 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
631 |
|||||||
|
ES |
1 317 |
|||||||
|
KPN |
1 317 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
929 |
Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Nīderlande |
3 |
|||||||
|
Zviedrija |
99 |
|||||||
|
ES |
1 031 |
|||||||
|
KPN |
1 050 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
286 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
1 236 |
|||||||
|
Vācija |
321 |
|||||||
|
Francija |
1 857 |
|||||||
|
Nīderlande |
714 |
|||||||
|
Zviedrija |
2 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
8 933 |
|||||||
|
ES |
13 349 |
|||||||
|
Norvēģija |
1 483 (41) |
|||||||
|
KPN |
14 832 |
|||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
2 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
39 |
|||||||
|
Īrija |
97 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
185 |
|||||||
|
ES |
323 |
|||||||
|
KPN |
323 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
4 |
|||||||
|
Īrija |
68 |
|||||||
|
Nīderlande |
0 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
46 |
|||||||
|
ES |
118 |
|||||||
|
KPN |
118 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
158 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Francija |
9 726 |
|||||||
|
Īrija |
4 865 |
|||||||
|
Nīderlande |
79 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 740 |
|||||||
|
ES |
16 568 |
|||||||
|
KPN |
16 568 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
1 270 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Francija |
1 905 |
|||||||
|
ES |
3 175 |
|||||||
|
KPN |
3 175 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Portugāle |
Jānosaka (42) |
Piesardzības KPN |
||||||
|
ES |
Jānosaka (43) |
|||||||
|
KPN |
Jānosaka (43) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Zviedrija |
190 (44) |
Piesardzības KPN Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. |
||||||
|
ES |
190 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
1 531 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Zviedrija |
130 |
|||||||
|
ES |
1 661 |
|||||||
|
KPN |
1 661 (45) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
28 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
1 119 |
|||||||
|
Vācija |
128 |
|||||||
|
Francija |
248 |
|||||||
|
Nīderlande |
64 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
348 |
|||||||
|
ES |
1 935 |
|||||||
|
KPN |
1 935 (46) |
|||||||
|
|
|||||||||||||||||
|
Beļģija |
284 (47) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||||||||||||
|
Spānija |
9 109 |
|||||||||||||||||
|
Francija |
14 067 (47) |
|||||||||||||||||
|
Īrija |
1 704 |
|||||||||||||||||
|
Nīderlande |
183 (47) |
|||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
5 553 (47) |
|||||||||||||||||
|
ES |
30 900 |
|||||||||||||||||
|
KPN |
30 900 (48) |
|||||||||||||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||
|
Beļģija |
9 (49) |
Analītiskā KPN |
||||||||||||
|
Spānija |
6 341 |
|||||||||||||
|
Francija |
14 241 |
|||||||||||||
|
Nīderlande |
18 (49) |
|||||||||||||
|
ES |
20 609 |
|||||||||||||
|
KPN |
20 609 (50) |
|||||||||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
6 844 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
657 |
|||||||
|
Portugāle |
3 194 |
|||||||
|
ES |
10 695 |
|||||||
|
KPN |
10 695 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
|
ES |
0 |
|||||||
|
KPN |
0 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
1 533 (51) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
596 (51) |
|||||||
|
Spānija |
1 300 (51) |
|||||||
|
Francija |
1 067 (51) |
|||||||
|
Īrija |
1 187 (51) |
|||||||
|
Nīderlande |
1 869 (51) |
|||||||
|
Portugāle |
121 (51) |
|||||||
|
Zviedrija |
379 (51) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 990 (51) |
|||||||
|
ES |
10 042 (51) |
|||||||
|
KPN |
40 100 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
824 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Portugāle |
206 |
|||||||
|
ES |
1 030 (52) |
|||||||
|
KPN |
40 100 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Norvēģija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
KPN |
40 100 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
346 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Dānija |
953 |
|||||||
|
Vācija |
122 |
|||||||
|
Francija |
261 |
|||||||
|
Nīderlande |
793 |
|||||||
|
Zviedrija |
11 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
3 905 |
|||||||
|
ES |
6 391 |
|||||||
|
KPN |
6 391 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
18 (60) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Igaunija |
3 (60) |
|||||||
|
Spānija |
57 (60) |
|||||||
|
Francija |
1 297 (60) |
|||||||
|
Īrija |
5 (60) |
|||||||
|
Lietuva |
1 (60) |
|||||||
|
Polija |
1 (60) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
330 (60) |
|||||||
|
Citi |
||||||||
|
Neiedalītas |
165 (61) |
|||||||
|
ES |
1 717 (60) |
|||||||
|
Norvēģija |
150 (56) |
|||||||
|
KPN |
2 032 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Igaunija |
2 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Spānija |
778 |
|||||||
|
Francija |
19 |
|||||||
|
Lietuva |
7 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
7 |
|||||||
|
Citi |
2 (62) |
|||||||
|
ES |
815 |
|||||||
|
KPN |
815 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
8 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
8 |
|||||||
|
Francija |
8 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
8 |
|||||||
|
Citi |
4 (63) |
|||||||
|
ES |
36 |
|||||||
|
KPN |
36 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
7 (64) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
51 |
|||||||
|
Vācija |
7 (64) |
|||||||
|
Zviedrija |
20 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
7 (64) |
|||||||
|
ES |
92 |
|||||||
|
KPN |
92 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
16 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
243 |
|||||||
|
Vācija |
150 |
|||||||
|
Francija |
135 |
|||||||
|
Nīderlande |
5 |
|||||||
|
Zviedrija |
10 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 869 |
|||||||
|
ES |
2 428 |
|||||||
|
KPN |
2 428 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
9 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Dānija |
6 |
|||||||
|
Vācija |
6 |
|||||||
|
Francija |
6 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
6 |
|||||||
|
ES |
33 |
|||||||
|
KPN |
33 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
29 (67) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Dānija |
5 (67) |
|||||||
|
Vācija |
106 (67) |
|||||||
|
Spānija |
2 150 (67) |
|||||||
|
Francija |
2 293 (67) |
|||||||
|
Īrija |
575 (67) |
|||||||
|
Portugāle |
5 (67) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
2 641 (67) |
|||||||
|
Neiedalītas |
220 (68) |
|||||||
|
ES |
7 804 (67) |
|||||||
|
Norvēģija |
||||||||
|
KPN |
14 164 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
6 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
747 |
|||||||
|
Vācija |
21 |
|||||||
|
Francija |
8 |
|||||||
|
Nīderlande |
1 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
67 |
|||||||
|
ES |
850 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
3 800 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
11 |
|||||||
|
Zviedrija |
1 359 |
|||||||
|
ES |
5 170 |
|||||||
|
KPN |
5 170 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
1 227 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
1 227 |
|||||||
|
Vācija |
18 |
|||||||
|
Francija |
36 |
|||||||
|
Nīderlande |
631 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
20 315 |
|||||||
|
ES |
23 454 |
|||||||
|
KPN |
23 454 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
1 135 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
1 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
64 |
|||||||
|
ES |
1 200 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
28 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
111 |
|||||||
|
Īrija |
185 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
13 357 |
|||||||
|
ES |
13 681 |
|||||||
|
KPN |
13 681 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
1 306 (69) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
5 291 (69) |
|||||||
|
Īrija |
8 025 (69) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
7 137 (69) |
|||||||
|
ES |
21 759 (69) |
|||||||
|
KPN |
21 759 (69) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
234 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
3 665 |
|||||||
|
ES |
3 899 |
|||||||
|
KPN |
3 899 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
87 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
4 |
|||||||
|
ES |
91 |
|||||||
|
KPN |
91 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
76 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Portugāle |
227 |
|||||||
|
ES |
303 |
|||||||
|
KPN |
303 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
2 891 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Zviedrija |
1 557 |
|||||||
|
ES |
4 448 |
|||||||
|
KPN |
8 330 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
2 673 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Nīderlande |
25 |
|||||||
|
Zviedrija |
108 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
792 |
|||||||
|
ES |
3 598 |
|||||||
|
KPN |
3 598 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
357 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Zviedrija |
123 (70) |
|||||||
|
ES |
480 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Francija |
Piesardzības KPN |
|||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
||||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
48 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
6 189 |
|||||||
|
Vācija |
32 |
|||||||
|
Nīderlande |
1 190 |
|||||||
|
Zviedrija |
332 |
|||||||
|
ES |
7 791 |
|||||||
|
KPN |
7 950 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
1 769 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
20 |
|||||||
|
Zviedrija |
199 |
|||||||
|
ES |
1 988 |
|||||||
|
KPN |
1 988 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
4 238 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
13 772 |
|||||||
|
Vācija |
3 973 |
|||||||
|
Francija |
795 |
|||||||
|
Nīderlande |
26 485 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
19 599 |
|||||||
|
ES |
68 862 |
|||||||
|
Norvēģija |
4 538 |
|||||||
|
KPN |
73 400 |
|||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||
|
|
|||||||
|
Francija |
10 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Īrija |
275 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
408 |
|||||||
|
ES |
693 |
|||||||
|
KPN |
693 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
42 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
18 |
|||||||
|
Īrija |
1 063 |
|||||||
|
Nīderlande |
13 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
491 |
|||||||
|
ES |
1 627 |
|||||||
|
KPN |
1 627 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Francija |
16 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Īrija |
62 |
|||||||
|
ES |
78 |
|||||||
|
KPN |
78 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
763 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
2 545 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 357 |
|||||||
|
ES |
4 665 |
|||||||
|
KPN |
4 665 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
56 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
101 |
|||||||
|
Īrija |
200 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
53 |
|||||||
|
ES |
410 |
|||||||
|
KPN |
410 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
12 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Francija |
23 |
|||||||
|
Īrija |
81 |
|||||||
|
Nīderlande |
46 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
23 |
|||||||
|
ES |
185 |
|||||||
|
KPN |
185 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
66 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Francija |
263 |
|||||||
|
Portugāle |
66 |
|||||||
|
ES |
395 |
|||||||
|
KPN |
395 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
6 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Francija |
190 |
|||||||
|
Īrija |
56 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
145 |
|||||||
|
ES |
397 |
|||||||
|
KPN |
397 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
420 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Spānija |
25 |
|||||||
|
Francija |
9 667 |
|||||||
|
Īrija |
1 030 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
2 353 |
|||||||
|
ES |
13 495 |
|||||||
|
KPN |
13 495 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
252 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Francija |
1 230 |
|||||||
|
ES |
1 482 |
|||||||
|
KPN |
1 482 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
208 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Francija |
23 |
|||||||
|
ES |
231 |
|||||||
|
KPN |
231 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
273 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Portugāle |
9 |
|||||||
|
ES |
282 |
|||||||
|
KPN |
282 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
32 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
3 788 |
|||||||
|
Vācija |
9 565 |
|||||||
|
Francija |
22 508 |
|||||||
|
Nīderlande |
96 |
|||||||
|
Zviedrija |
520 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
7 333 |
|||||||
|
ES |
43 842 |
|||||||
|
Norvēģija |
49 476 (74) |
|||||||
|
KPN |
93 318 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
543 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
5 393 |
|||||||
|
Īrija |
429 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
3 317 |
|||||||
|
ES |
9 682 |
|||||||
|
KPN |
9 682 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Zviedrija |
880 (75) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
ES |
880 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
6 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Francija |
1 375 |
|||||||
|
Īrija |
1 516 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
446 |
|||||||
|
ES |
3 343 |
|||||||
|
KPN |
3 343 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
340 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Dānija |
727 |
|||||||
|
Vācija |
186 |
|||||||
|
Francija |
88 |
|||||||
|
Nīderlande |
2 579 |
|||||||
|
Zviedrija |
5 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
717 |
|||||||
|
ES |
4 642 |
|||||||
|
KPN |
4 642 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
Analītiskā KPN |
|||||||
|
Dānija |
||||||||
|
Vācija |
||||||||
|
Francija |
||||||||
|
Nīderlande |
||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
||||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
1 397 (78) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
|
Zviedrija |
||||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
58 (80) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
|||||||
|
Igaunija |
||||||||
|
Francija |
||||||||
|
Vācija |
||||||||
|
Īrija |
||||||||
|
Lietuva |
||||||||
|
Nīderlande |
||||||||
|
Portugāle |
||||||||
|
Spānija |
||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
||||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
11 379 (82) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
Analītiskā KPN |
|||||||
|
Francija |
||||||||
|
Nīderlande |
||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
||||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
887 (85) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
Analītiskā KPN |
|||||||
|
Francija |
||||||||
|
Portugāle |
||||||||
|
Spānija |
||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
||||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
4 640 (88) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
2 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
3 |
|||||||
|
Igaunija |
2 |
|||||||
|
Spānija |
2 |
|||||||
|
Francija |
31 |
|||||||
|
Īrija |
2 |
|||||||
|
Lietuva |
2 |
|||||||
|
Polija |
2 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
123 |
|||||||
|
ES |
169 |
|||||||
|
KPN |
520 (89) |
|||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Beļģija |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dānija |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Francija |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nīderlande |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zviedrija |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
ES |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
169 019 (93) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem, kas saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu ir pagaidu daudzumi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
Vācija |
16 459 (96) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||||||||||
|
Spānija |
20 (96) |
||||||||||||||||||||||
|
Igaunija |
137 (96) |
||||||||||||||||||||||
|
Francija |
10 974 (96) |
||||||||||||||||||||||
|
Īrija |
54 861 (96) |
||||||||||||||||||||||
|
Latvia |
101 (96) |
||||||||||||||||||||||
|
Lietuva |
101 (96) |
||||||||||||||||||||||
|
Nīderlande |
24 002 (96) |
||||||||||||||||||||||
|
Polija |
1 159 (96) |
||||||||||||||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
150 870 (96) |
||||||||||||||||||||||
|
Neiedalītas |
4 990 (97) |
||||||||||||||||||||||
|
ES |
|||||||||||||||||||||||
|
Norvēģija |
|||||||||||||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
||||||||||||||||||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem, kas saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu ir pagaidu kvotas:
|
|||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||
|
Spānija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|||||||||
|
Francija |
||||||||||
|
Portugāle |
||||||||||
|
ES |
29 572 |
|||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu tās ir pagaidu kvotas.
|
||||||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
704 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Vācija |
41 (104) |
|||||||
|
Nīderlande |
68 (104) |
|||||||
|
Zviedrija |
27 |
|||||||
|
ES |
840 |
|||||||
|
KPN |
840 (105) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
1 171 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
535 |
|||||||
|
Vācija |
937 |
|||||||
|
Francija |
234 |
|||||||
|
Nīderlande |
10 571 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
602 |
|||||||
|
ES |
14 050 |
|||||||
|
Norvēģija |
50 (106) |
|||||||
|
KPN |
14 100 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Īrija |
48 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
12 |
|||||||
|
ES |
60 |
|||||||
|
KPN |
60 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
79 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
2 |
|||||||
|
Īrija |
73 |
|||||||
|
Nīderlande |
56 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
80 |
|||||||
|
ES |
390 |
|||||||
|
KPN |
390 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Francija |
7 |
Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Īrija |
37 |
|||||||
|
ES |
44 |
|||||||
|
KPN |
44 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
1 306 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
2 613 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
933 |
|||||||
|
ES |
4 852 |
|||||||
|
KPN |
4 852 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
25 (107) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
267 (107) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
418 (107) |
|||||||
|
ES |
710 |
|||||||
|
KPN |
710 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
775 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Francija |
78 |
|||||||
|
Īrija |
39 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
349 |
|||||||
|
ES |
1 241 |
|||||||
|
KPN |
1 241 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
35 |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Francija |
71 |
|||||||
|
Īrija |
190 |
|||||||
|
Nīderlande |
56 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
71 |
|||||||
|
ES |
423 |
|||||||
|
KPN |
423 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
53 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Spānija |
10 |
|||||||
|
Francija |
3 895 |
|||||||
|
Nīderlande |
292 |
|||||||
|
ES |
4 250 |
|||||||
|
KPN |
4 250 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
403 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Portugāle |
669 |
|||||||
|
ES |
1 072 |
|||||||
|
KPN |
1 072 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
34 843 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Vācija |
73 |
|||||||
|
Zviedrija |
13 184 |
|||||||
|
ES |
48 100 (108) |
|||||||
|
KPN |
52 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
1 719 (112) |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Dānija |
136 046 (112) |
|||||||
|
Vācija |
1 719 (112) |
|||||||
|
Francija |
1 719 (112) |
|||||||
|
Nīderlande |
1 719 (112) |
|||||||
|
Zviedrija |
||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
5 672 (112) |
|||||||
|
Neiedalītas |
10 076 (113) |
|||||||
|
ES |
||||||||
|
Norvēģija |
10 000 (110) |
|||||||
|
KPN |
170 000 (111) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
27 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Dānija |
1 762 |
|||||||
|
Vācija |
27 |
|||||||
|
Francija |
379 |
|||||||
|
Nīderlande |
379 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
2 847 |
|||||||
|
ES |
5 421 |
|||||||
|
KPN |
5 421 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Zviedrija |
0 |
|||||||
|
ES |
0 |
|||||||
|
KPN |
0 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
0 (115) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
0 (115) |
|||||||
|
Vācija |
0 (115) |
|||||||
|
Francija |
0 (115) |
|||||||
|
Nīderlande |
0 (115) |
|||||||
|
Zviedrija |
0 (115) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 (115) |
|||||||
|
ES |
0 (115) |
|||||||
|
KPN |
0 (115) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
0 (116) |
Analītiskā KPN Piemēro šīs regulas 13. pantu. |
||||||
|
Vācija |
0 (116) |
|||||||
|
Spānija |
0 (116) |
|||||||
|
Francija |
0 (116) |
|||||||
|
Īrija |
0 (116) |
|||||||
|
Nīderlande |
0 (116) |
|||||||
|
Portugāle |
0 (116) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 (116) |
|||||||
|
ES |
0 (116) |
|||||||
|
KPN |
0 (116) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
47 |
Piesardzības KPN |
||||||
|
Dānija |
20 447 |
|||||||
|
Vācija |
1 805 (117) |
|||||||
|
Spānija |
380 |
|||||||
|
Francija |
1 696 (117) |
|||||||
|
Īrija |
1 286 |
|||||||
|
Nīderlande |
12 310 (117) |
|||||||
|
Portugāle |
43 |
|||||||
|
Zviedrija |
75 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
4 866 (117) |
|||||||
|
ES |
42 955 (119) |
|||||||
|
Norvēģija |
3 550 (118) |
|||||||
|
KPN |
46 505 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
|
Vācija |
||||||||
|
Spānija |
16 562 (122) |
|||||||
|
Francija |
||||||||
|
Īrija |
||||||||
|
Nīderlande |
||||||||
|
Portugāle |
1 595 (122) |
|||||||
|
Zviedrija |
||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
||||||||
|
Neiedalītas |
2 200 (123) |
|||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
158 787 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
|
Francija |
390 (125) |
|||||||
|
Portugāle |
||||||||
|
ES |
25 137 |
|||||||
|
KPN |
25 137 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
Analītiskā KPN |
|||||||
|
Portugāle |
||||||||
|
ES |
29 585 |
|||||||
|
KPN |
29 585 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Portugāle |
Piesardzības KPN |
|||||||
|
ES |
Jānosaka (133) |
|||||||
|
KPN |
Jānosaka (133) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Portugāle |
Piesardzības KPN |
|||||||
|
ES |
Jānosaka (137) |
|||||||
|
KPN |
Jānosaka (137) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
Jānosaka (139) |
Piesardzības KPN |
||||||
|
ES |
Jānosaka (140) |
|||||||
|
KPN |
Jānosaka (140) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
0 |
|||||||
|
Nīderlande |
0 |
|||||||
|
ES |
0 |
|||||||
|
Norvēģija |
0 |
|||||||
|
KPN |
0 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
|
ES |
0 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Zviedrija |
Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
ES |
800 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
Nepiemēro |
Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Norvēģija |
140 (143) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
27 |
Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Dānija |
2 500 |
|||||||
|
Vācija |
282 |
|||||||
|
Francija |
116 |
|||||||
|
Nīderlande |
200 |
|||||||
|
Zviedrija |
Nepiemēro (144) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
1 875 |
|||||||
|
ES |
5 000 (145) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
Nepiemēro |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Norvēģija |
||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.
(2) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(3) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.
(4) Vismaz 98 % no izkrautajām zivīm, kuras atskaita no KPN, ir jābūt tūbītēm. Limandu, makreļu un merlangu piezveja ir jāatskaita no atlikušajiem 2 % no KPN.
Īpaši nosacījumi
Minēto kvotu robežās nedrīkst nozvejot vairāk tūbīšu par turpmāk norādīto daudzumu šādās tūbīšu apsaimniekošanas zonās, kas definētas IID pielikumā:
|
||||||||||
|
|
1 |
2 |
3 () |
4 () |
5 () |
6 () |
7 () |
|||
|
|
(SAN/*234_1) |
(SAN/*234_2) |
(SAN/*234_3) |
(SAN/*234_4) |
(SAN/*234_5) |
(SAN/*234_6) |
(SAN/*234_7) |
|||
|
Dānija |
185 398 |
43 117 |
|
|
|
|
|
|||
|
Apvienotā Karaliste |
4 052 |
942 |
||||||||
|
Vācija |
287 |
66 |
||||||||
|
Zviedrija |
6 808 |
1 583 |
||||||||
|
ES |
196 545 |
45 708 |
||||||||
|
Norvēģija |
16 626 |
3 774 |
||||||||
|
Neiedalītas |
2 231 |
519 |
||||||||
|
() Jānosaka. |
||||||||||
(5) Jānosaka.
(6) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(7) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(8) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(9) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā.
(10) No tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.
(11) Ietverot jūras līdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir 6 490 tonnas un brosmes nozvejai — 2 923 tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās drīkst zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.
(12) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(13) Līdz 50 % no šā apjoma var zvejot ES IV zonas ūdeņos.
(14) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(15) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.
(16) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, atsevišķi norādot IVa un IVb zonā nozvejotu siļķu izkrāvumus.
(17) Līdz 50 000 tonnām no šā daudzuma drīkst zvejot ES ūdeņos IVa un IVb rajonā. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) |
|
ES |
50 000 |
(18) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju jāatskaita no šo sugu kvotas.
(19) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(20) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(21) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(22) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķu krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kas novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz 51°33′ ziemeļu platuma un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(23) Līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt IVb zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (HER/*04B.).
(24) Attiecas uz siļķu krājumu VIa zonā uz ziemeļiem no 56°00′ N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07°00′ W un uz ziemeļiem no 55°00′ N, izņemot Klaidu.
(25) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu
(26) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.
(27) Attiecas uz siļķu krājumu VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.
(28) Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.
(29) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(30) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
(31) Šī zona ir samazināta par VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonai pievienoto teritoriju, ko norobežo:
|
— |
ziemeļos — 52° 30′ N platuma paralēle, |
|
— |
dienvidos — 52° 00′ N platuma paralēle, |
|
— |
rietumos — Īrijas krasts, |
|
— |
austrumos — Apvienotās Karalistes krasts. |
(32) Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:
|
— |
ziemeļos — 52° 30′ N platuma paralēle, |
|
— |
dienvidos — 52° 00′ N platuma paralēle, |
|
— |
rietumos — Īrijas krasts, |
|
— |
austrumos — Apvienotās Karalistes krasts. |
(33) Papildus šai kvotai dalībvalstis var kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zivsaimniecību mēģinājumā, iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras izteiktas procentos no šai dalībvalstij iedalītās kvotas, kas nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas 7. pantā.
(34) Papildus šai kvotai dalībvalstis var kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zivsaimniecību mēģinājumā, iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras izteiktas procentos no šai dalībvalstij iedalītās kvotas, kas nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas 7. pantā.
(35) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) |
|
ES |
19 363 |
(36) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju jāatskaita no šo sugu kvotas.
(37) Papildus šai kvotai dalībvalstis var kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zivsaimniecību mēģinājumā, iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras izteiktas procentos no šai dalībvalstij iedalītās kvotas, kas nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas 7. pantā.
(38) No kā līdz 5 % drīkst nozvejot: VI zonā; ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).
(39) No tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).
(40) Mencas, pollaka un merlanga un saidas piezveju jāatskaita no šo sugu kvotas.
(41) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) |
|
ES |
9 044 |
(42) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(43) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.
(44) Mencas, pikšas un saidas piezveju jāatskaita no šo sugu kvotas.
(45) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.
(46) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.
(47) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai.
(48) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE) |
|
Beļģija |
37 |
|
Spānija |
1 469 |
|
Francija |
1 469 |
|
Īrija |
184 |
|
Nīderlande |
18 |
|
Apvienotā Karaliste |
827 |
|
ES |
4 004 |
(49) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai.
(50) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
VI un VII zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) |
|
Beļģija |
2 |
|
Spānija |
1 837 |
|
Francija |
3 305 |
|
Nīderlande |
6 |
|
ES |
5 150 |
(51) No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas ekonomiskajā zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1).
(52) No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas EEZ vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2).
(53) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(54) Nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt 1 615 tonnas, t. i., 25 % no Norvēģijas piekļuves limita.
(55) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(56) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā.
(57) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1288/2009 () 1. pantu un Regulas (EK) Nr. 43/2009 () III pielikuma 7. punktu piemēro īpašus noteikumus.
(58) Padomes Regula (EK) Nr. 1288/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus no laikposmam 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (OV L 347, 24.12.2009., 6. lpp.).
(59) Padomes Regula (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.).
(60) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(61) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.
(62) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(63) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(64) Šo kvotu drīkst izmantot tikai ES ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.
(65) No tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.
(66) Ietverot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir 6 140 tonnas un brosmes nozvejai — 2 923 tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.
(67) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(68) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.
(69) No tām VII zonā (Porkupīnas sēklis – 16. vienība (NEP/*07U16)) drīkst zvejot, nepārsniedzot šādas kvotas:
|
Spānija |
75 |
|
Francija |
305 |
|
Īrija |
463 |
|
Apvienotā Karaliste |
411 |
|
ES |
1 254 |
(70) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju jāatskaita no šo sugu kvotas.
(71) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(72) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kas seklāki par 30 m.
(73) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.
(74) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā un IIIa zonā. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
(75) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveju jāatskaita no šo sugu kvotas.
(76) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.
(77) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk kā 25 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.
(78) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(79) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03-C.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/03-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03-C.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/03-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(80) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(81) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.
(82) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Rostroraja alba). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(83) No kā 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.).
(84) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.
(85) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(86) No kā 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c, un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD).
(87) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.
(88) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Rostroraja alba). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.
(89) No tās 350 tonnas ir iedalītas Norvēģijai, un tās jāzvejo EK ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst zvejot tikai ar āķu jedām.
(90) Ietverot 242 [cl] tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-).
(91) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju jāatskaita no šo sugu kvotas.
(92) Drīkst zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā.
(93) Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu 47 197 tonnu apmērā. Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā, izņemot 3 000 tonnas, ko drīkst nozvejot IIIa zonā.
(94) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem, kas saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu ir pagaidu daudzumi:
|
|
IIIa (MAC/*03A.) |
IIIa un IVbc (MAC/*3A4BC) |
IVb (MAC/*04B.) |
IVc (MAC/*04C.) |
VI; starptautiskie ūdeņi IIa zonā, no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. martam un 2011. gada decembrī (MAC/*2A6.) (MAC/*2A6.) |
|
Dānija |
|
4 130 |
|
|
5 012 |
|
Francija |
|
490 |
|
|
|
|
Nīderlande |
|
490 |
|
|
|
|
Zviedrija |
|
|
390 |
10 |
1 697 |
|
Apvienotā Karaliste |
|
490 |
|
|
|
|
Norvēģija |
3 000 |
|
|
|
|
(95) Drīkst zvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30′N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā.
(96) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(97) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.
(98) Piekļuves kvotas papildu 33 804 tonnas Norvēģija drīkst zvejot uz ziemeļiem no 56°30′N un tās ir jāatskaita no tās nozvejas limita.
(99) Tajā ir iekļautas 539 tonnas no 2010. gada zvejas iespēju neapgūtās kvotas.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem, kas saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu ir pagaidu kvotas:
|
|
ES un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā (MAC/*04A-C) laikposmos no 2011. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2011. gada 1. septembra līdz 31. decembrim |
Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-) |
|
Vācija |
6 622 |
605 |
|
Francija |
4 415 |
403 |
|
Īrija |
22 074 |
2 017 |
|
Nīderlande |
9 657 |
882 |
|
Apvienotā Karaliste |
60 706 |
5 548 |
|
ES |
103 474 |
9 455 |
(100) Daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst iegūt VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.
(101) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu tās ir pagaidu kvotas.
|
|
VIIIb (MAC/*08B.) |
|
Spānija |
2 047 |
|
Francija |
14 |
|
Portugāle |
423 |
(102) Par nozveju, kas veikta IVa (MAC/*04.) un IIa zonas (MAC/*02A-N.) starptautiskajos ūdeņos jāziņo atsevišķi.
(103) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(104) Šo kvotu drīkst izmantot tikai ES ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.
(105) No tās ne vairāk kā 744 tonnas drīkst nozvejot IIIa zonā.
(106) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā.
(107) Papildus šai kvotai dalībvalstis var kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zivsaimniecību mēģinājumā, iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras izteiktas procentos no šai dalībvalstij iedalītās kvotas, kas nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas 7. pantā.
(108) Vismaz 95 % no izkrāvuma, kuras atskaita no KPN, ir jābūt brētliņām. Limandu, merlangu un pikšu piezveja jātskaita no atlikušajiem KPN 5 %.
(109) Ietverot tūbītes.
(110) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā.
(111) Pagaidu KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus 2011. gada pirmajā pusē.
(112) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(113) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.
(114) Vismaz 98 % no izkrāvuma, kuras atskaita no KPN, ir jābūt brētliņām. Limandu un merlangu piezveja jāatskaita no atlikušajiem KPN 2 %.
(115) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Šo sugu nozvejā iegūtos īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.
(116) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Šo sugu nozvejā iegūtos īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.
(117) Līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskatīt par nozvejotiem saskaņā ar šādu zonu kvotu: ES ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*2A-14).
(118) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā.
(119) Vismaz 95 % no izkrāvuma, kuras atskaita no KPN, ir jābūt stavridām. Bentisko asarveidīgo zivju, pikšu, merlangu un makreļu piezveja ir jāatskaita no KPN alikušajiem 5 %.
(120) Līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūti ES ūdeņos IIa vai IVa rajonā līdz 2011. gada 30. jūnijam, drīkst uzskatīt par nozvejotiem saskaņā kvotu, kas attiecas uz ES ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*4BC7D).
(121) Līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId rajonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*07D.).
(122) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(123) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.
(124) Vismaz 95 % no izkrāvuma, kuras atskaita no KPN, ir jābūt stavridām. Bentisko asarveidīgo zivju, pikšu, merlangu un makreļu piezveja ir jāatskaita no KPN alikušajiem 5 %.
(125) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 () 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(126) Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).
(127) Līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*09.).
(128) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(129) Līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*08C).
(130) Ūdeņi pie Azoru salām.
(131) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(132) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(133) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.
(134) Ūdeņi pie Madeiras.
(135) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.
(136) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(137) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.
(138) Ūdeņi pie Kanāriju salām.
(139) Piemēro šīs regulas 6. pantu.
(140) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.
(141) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju jāatskaita no šo sugu kvotas.
(142) No tās stavridas ne vairāk par 400 tonnām.
(143) Nozvejotas tikai ar āķu jedām, arī makrūrzivis, Mora mora un lielās diegspuru vēdzeles.
(144) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.
(145) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. Exceptions may be introduced after consultations, as appropriate.
(146) Tikai IIa un IV zonā.
(147) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
IB PIELIKUMS
ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE
ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā
|
|
|||||||
|
Īrija |
62 |
|
||||||
|
Spānija |
437 |
|||||||
|
ES |
499 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
22 (1) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
Dānija |
22 039 (1) |
|||||||
|
Vācija |
3 859 (1) |
|||||||
|
Spānija |
73 (1) |
|||||||
|
Francija |
951 (1) |
|||||||
|
Īrija |
5 705 (1) |
|||||||
|
Nīderlande |
7 886 (1) |
|||||||
|
Polija |
1 115 (1) |
|||||||
|
Portugāle |
73 (1) |
|||||||
|
Somija |
341 (1) |
|||||||
|
Zviedrija |
8 166 (1) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
14 089 (1) |
|||||||
|
ES |
64 319 (1) |
|||||||
|
Norvēģija |
602 680 (2) |
|||||||
|
KPN |
988 000 |
|||||||
|
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto ES KPN daļas limitus (64 319 tonnas), turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par 57 887 tonnām: Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) |
||||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
1 707 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Grieķija |
211 |
|||||||
|
Spānija |
1 904 |
|||||||
|
Īrija |
211 |
|||||||
|
Francija |
1 567 |
|||||||
|
Portugāle |
1 904 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
6 623 |
|||||||
|
ES |
14 127 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
||||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
4 703 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Spānija |
11 397 |
|||||||
|
Francija |
2 066 |
|||||||
|
Polija |
2 136 |
|||||||
|
Portugāle |
2 378 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
3 045 |
|||||||
|
Citas dalībvalstis |
250 (6) |
|||||||
|
ES |
25 975 (7) |
|||||||
|
KPN |
689 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
0 (8) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
0 (8) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 (8) |
|||||||
|
ES |
0 (8) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Portugāle |
1 000 (9) |
|
||||||
|
ES |
1 075 (10) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
75 (11) |
|
||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
0 |
|
||||||
|
KPN |
0 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Visas dalībvalstis |
0 |
|
||||||
|
Neiedalītas |
5 326 |
|||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
289 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
174 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
887 |
|||||||
|
ES |
1 350 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
0 (15) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
0 (15) |
|||||||
|
Francija |
0 (15) |
|||||||
|
Nīderlande |
0 (15) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 (15) |
|||||||
|
ES |
0 (15) |
|||||||
|
KPN |
40 100 (14) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
0 (17) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
0 (17) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 (17) |
|||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
1 216 (19) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
1 216 (19) |
|||||||
|
Neiedalītas |
1 468 (20) |
|||||||
|
ES |
7 000 (18) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Dānija |
2 000 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
2 000 |
|||||||
|
ES |
4 000 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
2 040 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
328 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
182 |
|||||||
|
ES |
2 550 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
0 |
|
||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
0 (21) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
0 (21) |
|||||||
|
Francija |
0 (21) |
|||||||
|
Nīderlande |
0 (21) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 (21) |
|||||||
|
ES |
0 (21) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
25 (22) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
25 (22) |
|||||||
|
ES |
50 (22) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
0 |
|
||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
5 789 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Apvienotā Karaliste |
305 |
|||||||
|
Nav iedalītas |
82 |
|||||||
|
ES |
7 000 (23) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
1 685 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Nav iedalītas |
165 |
|||||||
|
ES |
2 650 (24) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Igaunija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
Vācija |
||||||||
|
Spānija |
||||||||
|
Francija |
||||||||
|
Īrija |
||||||||
|
Latvija |
||||||||
|
Nīderlande |
||||||||
|
Polija |
||||||||
|
Portugāle |
||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
||||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
||||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
766 (27) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Spānija |
95 (27) |
|||||||
|
Francija |
84 (27) |
|||||||
|
Portugāle |
405 (27) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
150 (27) |
|||||||
|
ES |
1 500 (27) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
KPN |
7 900 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
Jānosaka (30) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
Jānosaka (30) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
Jānosaka (30) |
|||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||
|
Vācija |
||||||||
|
Francija |
||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
||||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Beļģija |
0 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
0 |
|||||||
|
Francija |
0 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|||||||
|
ES |
0 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
|
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
117 (38) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
47 (38) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
186 (38) |
|||||||
|
ES |
350 (38) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
0 (40) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
0 (40) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 (40) |
|||||||
|
ES |
0 (40) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Vācija |
0 (41) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Francija |
0 (41) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
0 (41) |
|||||||
|
ES |
0 (41) |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā, ES ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru.
(2) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst izmantot ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto ES KPN daļas limitus (64 319 tonnas), turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par 57 887 tonnām:
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu
(HER/*2AJMN)
(3) Var zvejot austrumos un rietumos. Austrumgrendlandē zveja ir atļauta tikai no 2011. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.
(4) Zveju veic ar 100 % novērošanu un ar VMS. Maksimāli 70 % no kvotas ir jānozvejo vienā no turpmāk minētajiem apgabaliem. Turklāt zvejas piepūles minimums – 20 iemetieni vismaz 45 minūtēs zvejas laika būtu jāveic katrā no šiem apgabaliem:
|
Apgabals |
Robeža |
||
|
uz ziemeļiem no 64° N uz austrumiem no 44° W |
||
|
uz dienvidiem no 64° N uz austrumiem no 44° W |
||
|
uz rietumiem no 44° W |
(5) Zveju drīkst veikt ar ne vairāk kā 3 kuģiem.
(6) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(7) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(8) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(9) Jāzvejo ne vairāk kā sešiem ES kuģiem, kas ar grunts āķu jedām zvejo Atlantijas paltusu. Saistītu sugu nozveja jāatskaita no šīs kvotas.
(10) No tās Norvēģijai iedalītas 75 tonnas tikai zvejai ar āķu jedām.
(11) No tās Norvēģijai iedalītas 75 tonnas zvejai ar āķu jedām.
(12) No šā daudzuma 10 074 tonnas ir iedalītas Islandei.
(13) Jānozvejo līdz 2011. gada 30. aprīlim.
(14) KPN, par ko vienojušās Savienība, Fēru salas, Norvēģija un Islande.
(15) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(16) Strupdeguna garastes un ogļzivs piezveja ne vairāk kā 0 tonnu apmērā jāatskaita no šīs kvotas.
(17) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(18) No tās 3 100 tonnas ir iedalītas Norvēģijai.
(19) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(20) Neiedalīta kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu.
(21) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(22) Tikai kā piezveja.
(23) No tās 824 tonnas ir iedalītas Norvēģijai.
(24) No tās 800 tonnas ir iedalītas Norvēģijai. Jāzvejo tikai NAFO 1. zonā.
(25) Kamēr nav pieņemti ieteikumi saistībā ar NEAFC.
(26) Var zvejot no 2011. gada 1. janvāra līdz 1. aprīlim.
(27) Tikai kā piezveja.
(28) Zveju veic tikai laikposmā no 2011. gada 15. augusta līdz 30. novembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC Līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC Līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar to karogu.
(29) Kuģu gūtā sarkanasaru piezveja citu sugu zvejā nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.
(30) Drīkst zvejot vienīgi ar pelaģisko trali austrumos vai rietumos.
(31) No tās pm tonnas ir iedalītas Norvēģijai.
(32) Kamēr nav saņemti ieteikumi, kas jāpieņem NEAFC kontekstā.
(33) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).
(34) Jāzvejo no 2011. gada jūlija līdz decembrim.
(35) Provizoriska kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas apspriešanās zvejniecības jautājumos ar Islandi par 2011. gadu.
(36) Piezveja ir visu to sugu zivju nozveja, kas nav zvejas atļaujā norādītās kuģa mērķsugas. Drīkst zvejot austrumos vai rietumos.
(37) No tās 120 tonnas strupdeguna garastes zvejai ir iedalītas Norvēģijai, lai nozvejotu tikai V, XIV zonā un NAFO 1. zonā.
(38) Tikai kā piezveja.
(39) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.
(40) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
(41) Pagaidu kvota saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.
IC PIELIKUMS
ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA
NAFO konvencijas apgabals
Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.
|
|
|||||||
|
ES |
0 (1) |
|
||||||
|
KPN |
0 (1) |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
0 (3) |
|
||||||
|
KPN |
0 (3) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Igaunija |
111 |
|
||||||
|
Vācija |
449 |
|||||||
|
Latvija |
111 |
|||||||
|
Lietuva |
111 |
|||||||
|
Polija |
379 |
|||||||
|
Spānija |
1 448 |
|||||||
|
Francija |
200 |
|||||||
|
Portugāle |
1 947 |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
947 |
|||||||
|
ES |
5 703 |
|||||||
|
KPN |
10 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
0 (4) |
|
||||||
|
KPN |
0 (4) |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
0 (5) |
|
||||||
|
KPN |
0 (5) |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
0 (6) |
|
||||||
|
KPN |
0 (6) |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
0 (7) |
|
||||||
|
KPN |
0 (7) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Igaunija |
128 (8) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Latvija |
128 (8) |
|||||||
|
Lietuva |
128 (8) |
|||||||
|
Polija |
227 (8) |
|||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
34 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
|
|||||||
|
KPN |
17 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
ES |
0 (12) |
|
||||||
|
KPN |
0 (12) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Igaunija |
214 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Latvija |
214 |
|||||||
|
Lietuva |
214 |
|||||||
|
Polija |
214 |
|||||||
|
Citas dalībvalstis |
214 (14) |
|||||||
|
ES |
1 069 |
|||||||
|
KPN |
19 200 |
|||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
|
|||||||
|
|
|||||||
|
Igaunija |
344,8 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
352,3 |
|||||||
|
Latvija |
48,5 |
|||||||
|
Lietuva |
24,6 |
|||||||
|
Spānija |
4 722 |
|||||||
|
Portugāle |
1 973,8 |
|||||||
|
ES |
7 466 |
|||||||
|
KPN |
12 734 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
5 833 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Portugāle |
1 132 |
|||||||
|
Igaunija |
485 |
|||||||
|
Lietuva |
106 |
|||||||
|
ES |
7 556 |
|||||||
|
KPN |
12 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Igaunija |
297 |
|
||||||
|
Vācija |
203 |
|||||||
|
Latvija |
297 |
|||||||
|
Lietuva |
297 |
|||||||
|
ES |
1 094 |
|||||||
|
KPN |
6 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Igaunija |
1 571 (19) |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Vācija |
513 (19) |
|||||||
|
Spānija |
233 (19) |
|||||||
|
Latvija |
1 571 (19) |
|||||||
|
Lietuva |
1 571 (19) |
|||||||
|
Portugāle |
2 354 (19) |
|||||||
|
ES |
7 813 (19) |
|||||||
|
KPN |
10 000 (19) |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
1 771 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Portugāle |
5 229 |
|||||||
|
ES |
7 000 |
|||||||
|
KPN |
20 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Latvija |
269 |
|
||||||
|
Lietuva |
2 234 |
|||||||
|
KPN |
2 503 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
1 528 |
Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||
|
Portugāle |
2 001 |
|||||||
|
ES |
3 529 |
|||||||
|
KPN |
6 000 |
|||||||
(1) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šīs sugas var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 () 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.).
(3) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šīs sugas var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(4) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šīs sugas var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(5) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šīs sugas var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(6) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šīs sugas var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(7) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šīs sugas var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(8) Jāzvejo no 2011. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.
(9) Nav noteikta Savienības daļa. 29 458 tonnas ir pieejamas Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
(10) Lai gan Savienībai ir pieejama kopējā kvota 85 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz 0. Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šīs sugas var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(11) Informāciju par nozveju, ko kuģi guvuši saskaņā ar šo kvotu, reizi 24 stundās paziņo karoga dalībvalstij un ar Komisijas starpniecību nosūta NAFO izpildsekretāram.
(12) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šīs sugas var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(13) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:
|
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
1 |
47° 20′ 0 |
46° 40′ 0 |
|
2 |
47° 20′ 0 |
46° 30′ 0 |
|
3 |
46° 00′ 0 |
46° 30′ 0 |
|
4 |
46° 00′ 0 |
46° 40′ 0 |
(14) Izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
(15) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:
|
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
1 |
47° 20′ 0 |
46° 40′ 0 |
|
2 |
47° 20′ 0 |
46° 30′ 0 |
|
3 |
46° 00′ 0 |
46° 30′ 0 |
|
4 |
46° 00′ 0 |
46° 40′ 0 |
Turklāt no 2011. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:
|
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
1 |
47° 55′ 0 |
45° 00′ 0 |
|
2 |
47° 30′ 0 |
44° 15′ 0 |
|
3 |
46° 55′ 0 |
44° 15′ 0 |
|
4 |
46° 35′ 0 |
44° 30′ 0 |
|
5 |
46° 35′ 0 |
45° 40′ 0 |
|
6 |
47° 30′ 0 |
45° 40′ 0 |
|
7 |
47° 55′ 0 |
45° 00′ 0 |
(16) Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94 () attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas.
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
Maksimālais zvejas dienu skaits |
|
Dānija |
0 |
0 |
|
Igaunija |
0 |
0 |
|
Spānija |
0 |
0 |
|
Latvija |
0 |
0 |
|
Lietuva |
0 |
0 |
|
Polija |
0 |
0 |
|
Portugāle |
0 |
0 |
Katra dalībvalsts ik mēnesi 25 dienu laikā pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā gūta nozveja, ziņo Komisijai par 3M rajonā un 1. zemsvītras piezīmē norādītajos apgabalos pavadītajām zvejas dienām un gūto nozveju.
(17) Padomes Regula (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.).
(18) Nav atļauta specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu. Šīs sugas var zvejot tikai kā piezveju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.
(19) Šai kvotai ir jāatbilst KPN 10 000 tonnu apmērā, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. Pēc KPN pilnīgas apguves ir jāpārtrauc specializēto zveju no šā krājuma neatkarīgi no nozveju apjoma.
ID PIELIKUMS
TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – visi apgabali
KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.
|
|
|||||||
|
Kipra |
66,98 (5) |
|
||||||
|
Grieķija |
124,37 |
|||||||
|
Spānija |
||||||||
|
Francija |
||||||||
|
Itālija |
||||||||
|
Malta |
153,99 (5) |
|||||||
|
Portugāle |
226,84 |
|||||||
|
Citas dalībvalstis |
26,90 (1) |
|||||||
|
ES |
||||||||
|
KPN |
12 900 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
7 184,1 |
|
||||||
|
Portugāle |
1 480,0 |
|||||||
|
Citas dalībvalstis |
332,9 (7) |
|||||||
|
ES |
8 996,9 |
|||||||
|
KPN |
13 700 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
4 967,3 |
|
||||||
|
Portugāle |
351,2 |
|||||||
|
ES |
5 318,5 |
|||||||
|
KPN |
15 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Īrija |
3 553,9 (10) |
|
||||||
|
Spānija |
15 996,9 (10) |
|||||||
|
Francija |
5 562,1 (10) |
|||||||
|
Apvienotā Karaliste |
273,9 (10) |
|||||||
|
Portugāle |
2 530,0 (10) |
|||||||
|
ES |
27 916,8 (8) |
|||||||
|
KPN |
28 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
943,7 |
|
||||||
|
Francija |
311 |
|||||||
|
Portugāle |
660 |
|||||||
|
ES |
1 914,7 |
|||||||
|
KPN |
29 900 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
15 799,6 |
|
||||||
|
Francija |
9 017,7 |
|||||||
|
Portugāle |
5 049,7 |
|||||||
|
ES |
29 867 |
|||||||
|
KPN |
85 000 |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
34 |
|
||||||
|
Portugāle |
69 |
|||||||
|
ES |
103 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
|
|
|||||||
|
Spānija |
28,5 |
|
||||||
|
Portugāle |
18 |
|||||||
|
ES |
46,5 |
|||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||||||
(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.
(2) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8301):
|
Spānija |
350,51 |
|
Francija |
158,14 |
|
ES |
508,65 |
(3) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*641):
|
Francija |
45 () |
|
ES |
45 |
|
() Pamatojoties uz Francijas lūgumu, Komisija, iespējams, pārskatīs šo daudzumu, paaugstinot to līdz 100 tonnām, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 08-05. |
|
(4) Pamatojoties uz Francijas lūgumu, Komisija, iespējams, pārskatīs šo daudzumu, paaugstinot to līdz 100 tonnām, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 08-05.
(5) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*8302):
|
Spānija |
48,22 |
|
Francija |
47,57 |
|
Itālija |
37,55 |
|
Kipra |
1,34 |
|
Malta |
3,08 |
|
ES |
137,77 |
(6) Šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg līdz 30 kg un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums starp dalībvalstīm (BFT/*643):
|
Itālija |
37,55 |
|
ES |
37,55 |
(7) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.
(8) To ES kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 () 12. pantu, ir 1 253.
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).
(10) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to zvejas kuģu maksimālais skaits, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:
|
Dalībvalsts |
Maksimālais kuģu skaits |
|
Īrija |
50 |
|
Spānija |
730 |
|
Francija |
151 |
|
Apvienotā Karaliste |
12 |
|
Portugāle |
310 |
IE PIELIKUMS
ANTARKTIKA
CCAMLR konvencijas apgabals
Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņos, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
|
|||||||
|
KPN |
2 305 |
|
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
78 (2) |
|
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
3 000 (3) |
|
||||||
|
Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
40 (4) |
|
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
30 (5) |
|
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
2 550 (6) |
|
||||||
|
|
|||||||||
|
KPN |
5 610 000 (7) |
|
||||||||
|
Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
440 000 (8) |
|
||||||
|
Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
2 645 000 (9) |
|
||||||
|
Īpaši nosacījumi Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
|
|||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
1 600 (12) |
|
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
|
|||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
|
|||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
|
|||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
|
|||||||
(1) Attiecībā uz šo KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:
|
— |
kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli, |
|
— |
tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu, |
|
— |
tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam, |
|
— |
tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli, |
|
— |
tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un |
|
— |
tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. |
(2) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(3) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2011. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(4) Šo KPN piemēro apgabalam robežās starp 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma grādiem.
(5) Šo KPN piemēro apgabalam robežās starp 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma grādiem.
(6) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′ E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.
(7) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(8) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(9) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(10) Tikai kā piezveju.
(11) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(12) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(13) Tikai kā piezveju.
(14) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(15) Tikai kā piezveju.
(16) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(17) Tikai kā piezveju.
(18) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
(19) Tikai kā piezveju.
(20) Šo KPN piemēro laikposmā no 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim.
IF PIELIKUMS
DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS
SEAFO konvencijas apgabals
Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.
|
|
|||||||
|
KPN |
200 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
200 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
200 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
230 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
0 |
Analītiskā KPN |
||||||
|
|
|||||||
|
KPN |
50 |
Analītiskā KPN |
||||||
(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
|
— |
tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
|
— |
tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
|
— |
tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, |
|
— |
tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
(2) Šajā pielikumā apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:
|
— |
tā rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns, |
|
— |
tā ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle, |
|
— |
tā dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle, |
|
— |
tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža. |
IG PIELIKUMS
DIENVIDU TUNZIVS — visi apgabali
|
|
|||||||
|
ES |
10 (1) |
Analītiskā KPN |
||||||
|
KPN |
9 449 |
|||||||
(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
IH PIELIKUMS
WCPFC konvencijas apgabals
|
|
|||||||
|
ES |
Jānosaka |
Analītiskā KPN |
||||||
|
KPN |
Jānosaka |
|||||||
IJ PIELIKUMS
SPRFMO konvencijas apgabals
|
|
|||||||
|
Vācija |
Jānosaka (1) |
|
||||||
|
Nīderlande |
Jānosaka (1) |
|||||||
|
Lietuva |
Jānosaka (1) |
|||||||
|
Polija |
Jānosaka (1) |
|||||||
|
ES |
Jānosaka (1) |
|||||||
(1) Kvotas jānosaka saskaņā ar rezultātiem, kas gūti SPRFMO komisijas 2. sagatavošanas konferencē, kas paredzēta 2011. gada 24.–28. janvārī.
IIA PIELIKUMS
ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId RAJONĀ, ICES IV APAKŠAPGABALĀ UN ES ŪDEŅOS ICES IIa UN Vb RAJONĀ
1. Darbības joma
1.1. Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem vai kuri izmanto šādus rīkus un kuri atrodas minētā pielikuma 2. punktā norādītajos ģeogrāfiskajos apgabalos.
1.2. Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Šiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem īpašas zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli pa zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2011. gadā lūdz sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.
2. Reglamentēti zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali
Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītos reglamentētos zvejas rīkus un minētā pielikuma 2. punktā norādītos ģeogrāfiskos apgabalus.
3. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle
3.1. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un — 2011. gada pārvaldības periodam — Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā, katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām laikposmā no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.
3.2. Gada zvejas piepūles maksimālie līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.
4. Dalībvalstu pienākumi
4.1. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13. līdz 17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.
4.2. Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā, bet jūras zeltplekstu un jūrasmēļu pārvaldības vajadzībām – ICES IV apakšapgabalu.
5. Zvejas piepūles iedalīšana
5.1. Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā nevienā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz ko attiecas šis pielikums, neatļauj nevienam tās kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā reglamentētajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.
5.2. Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.
5.3. Ja laiku, ko kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar šā pielikuma 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.
6. Attiecīgo datu paziņošana
6.1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, dalībvalstis, sagatavojot ziņojumu atbilstīgi 2. papildinājumam, pēc pieprasījuma nosūta Komisijai datus par zvejas piepūli, kuru to zvejas kuģi īstenojuši pagājušajā mēnesī un iepriekšējos mēnešos.
6.2. Datus nosūta uz attiecīgajām elektroniskā pasta adresēm, kuras Komisija paziņo dalībvalstīm. Kad kļūst iespējams nosūtīt datus uz Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu (vai jebkuru jaunu datu sistēmu, par kuras izmantošanu lemj Komisija), dalībvalstis līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta datus uz sistēmu, norādot līdz pagājušā mēneša beigām īstenoto zvejas piepūli. Vismaz divus mēnešus pirms pirmā termiņa Komisija paziņo dalībvalstīm dienu, kurā sistēma ir izmantojama datu nosūtīšanai. Pirmajā uz sistēmu nosūtītajā zvejas piepūles deklarācijā norāda kopš 2011. gada 1. februāra īstenoto zvejas piepūli. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai datus par zvejas piepūli, kuru to zvejas kuģi īstenojuši 2011. gada janvārī.
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).
IIA pielikuma 1. papildinājums
Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Reglamentēti zvejas rīki |
DK |
DE |
SE |
||
|
TR1 |
197 929 |
4 212 |
16 610 |
||
|
TR2 |
1 106 722 |
6 987 |
436 675 |
|||
|
TR3 |
441 872 |
0 |
490 |
|||
|
BT1 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
BT2 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
GN |
115 456 |
26 534 |
13 102 |
|||
|
GT |
22 645 |
0 |
22 060 |
|||
|
LL |
1 100 |
0 |
25 339 |
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Reglamentēti zvejas rīki |
BE |
DK |
DE |
ES |
FR |
IE |
NL |
SE |
UK |
||
|
TR1 |
1 094 |
4 139 276 |
1 073 668 |
1 722 |
1 840 286 |
192 |
314 506 |
210 348 |
7 561 687 |
||
|
TR2 |
236 768 |
3 474 212 |
436 666 |
0 |
7 942 312 |
13 418 |
914 458 |
738 473 |
6 268 834 |
|||
|
TR3 |
0 |
2 545 009 |
257 |
0 |
101 316 |
0 |
36 617 |
1 024 |
8 482 |
|||
|
BT1 |
1 427 574 |
1 157 265 |
29 271 |
0 |
0 |
0 |
999 808 |
0 |
1 739 759 |
|||
|
BT2 |
5 818 587 |
84 053 |
1 525 679 |
0 |
1 230 378 |
0 |
31 303 634 |
0 |
6 710 298 |
|||
|
GN |
163 531 |
2 307 977 |
224 484 |
0 |
342 579 |
0 |
438 664 |
74 925 |
546 303 |
|||
|
GT |
0 |
224 124 |
467 |
0 |
4 338 315 |
0 |
0 |
48 968 |
14 004 |
|||
|
LL |
0 |
56 312 |
0 |
245 |
125 141 |
0 |
0 |
110 468 |
134 880 |
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Reglamentēti zvejas rīki |
BE |
FR |
IE |
NL |
UK |
||
|
TR1 |
0 |
64 257 |
44 719 |
0 |
452 789 |
||
|
TR2 |
13 554 |
992 |
584 047 |
0 |
1 450 985 |
|||
|
TR3 |
0 |
0 |
1 422 |
0 |
0 |
|||
|
BT1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
|
BT2 |
843 782 |
0 |
514 584 |
200 000 |
111 693 |
|||
|
GN |
0 |
471 |
18 255 |
0 |
5 970 |
|||
|
GT |
0 |
0 |
0 |
0 |
158 |
|||
|
LL |
0 |
0 |
0 |
0 |
70 614 |
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
Reglamentēti zvejas rīki |
BE |
DE |
ES |
FR |
IE |
UK |
||
|
TR1 |
0 |
8 363 |
0 |
1 980 786 |
166 010 |
1 377 697 |
||
|
TR2 |
0 |
0 |
0 |
34 926 |
479 043 |
2 972 845 |
|||
|
TR3 |
0 |
0 |
0 |
0 |
273 |
16 027 |
|||
|
BT1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
117 544 |
|||
|
BT2 |
0 |
0 |
0 |
0 |
3 801 |
4 626 |
|||
|
GN |
0 |
35 442 |
13 836 |
150 198 |
5 697 |
213 454 |
|||
|
GT |
0 |
0 |
0 |
0 |
1 953 |
145 |
|||
|
LL |
0 |
0 |
1 402 142 |
163 130 |
4 250 |
630 040 |
IIA pielikuma 2. papildinājums
II tabula
Ziņojuma forma
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Apgabals |
Gads |
Mēnesis |
Summārā deklarācija |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
III tabula
Datu formāts
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (1) L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
||||||||||||||||||
|
3 |
— |
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
||||||||||||||||||
|
3 |
— |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
||||||||||||||||||
|
8 |
L |
Viens no šādiem apgabaliem:
|
||||||||||||||||||
|
4 |
— |
Gads, kurā ir mēnesis, par kuru sniedz deklarāciju |
||||||||||||||||||
|
2 |
— |
Mēnesis, par kuru sniedz zvejas piepūles deklarāciju (apzīmēts ar diviem cipariem no 01 līdz 12) |
||||||||||||||||||
|
13 |
R |
Summārā zvejas piepūle, izteikta kilovatdienās, no (4) laukā norādītā gada 1. janvāra līdz (5) laukā norādītā mēneša beigām. |
(1) Informācija, kas ir būtiska, ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
IIB PIELIKUMS
ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU DIENVIDU HEKA UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI
1. Darbības joma
Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas vai kuri izmanto minētos zvejas rīkus, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.
2. Definīcijas
Šajā pielikumā:
|
a) |
“zvejas rīku grupa” ietver traļus, dāņu vadus vai tiem līdzīgus zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas; |
|
b) |
“reglamentēti zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki; |
|
c) |
“apgabals” ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci; |
|
d) |
“2011. gada pārvaldības periods” ir laikposms no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim; |
|
e) |
“īpaši nosacījumi” ir šā pielikuma 5.2. punktā minētie īpašie nosacījumi. |
3. Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles limiti
|
3.1. |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem nevienam tās kuģim, kam šajā apgabalā no 2002. līdz 2010. gadam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos. |
|
3.2. |
Kuģim, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu. |
4. Vispārēji pienākumi un darbības ierobežojumi
|
4.1. |
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā. |
|
4.2. |
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ES kuģis, kas kuģo ar tās karogu, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma 5. punktā paredzēto dienu skaitu, ja uz tā ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem. |
|
4.3. |
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu. |
APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM
5. Maksimālais dienu skaits
|
5.1. |
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2011. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt ar tās karogu kuģojošam kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā. |
|
5.2. |
Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:
|
|
5.3. |
Īpašo nosacījumu, kas minēts 5.2. punktā, kuģis var nodot vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 5.2. punktā norādīto svaru. |
|
5.4. |
Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja vien ir ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un 5.2. punktā norādītajam īpašajam nosacījumam noteiktais kopējais kilovatdienu skaits. Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas kuģiem, kuri kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku, un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja šis punkts nebūtu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas. |
|
5.5. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 5.4. punktā minēto sistēmu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 5.4. punktu. |
6. Pārvaldības periodi
|
6.1. |
Dalībvalsts I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pa pārvaldības periodiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus. |
|
6.2. |
Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts. Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 4.1. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām. |
7. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu
|
7.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 (1) 7. pantam vai Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (2) 23. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, kurus dalībvalstis ir pienācīgi pamatojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem. Var ņemt vērā ikvienu kuģi, par kuru var pierādīt, ka tas pilnībā izbeidzis zveju attiecīgajā apgabalā. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi šā pielikuma 3. vai 5.3. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas. |
|
7.2. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītās dienas, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
|
7.3. |
Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var grozīt attiecīgajai dalībvalstij 5.1. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru. |
|
7.4. |
Dalībvalsts 2011. gada pārvaldības periodā šīs jūrā pavadāmās papildu dienas var pārdalīt visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas no flotes izslēgtam kuģim, kurš atbilda 5.2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam. |
|
7.5. |
Papildu dienas, ko Komisija par zvejas darbību izbeigšanu iedalījusi 2010. gada pārvaldības periodam, iekļauj dalībvalstij noteiktajā maksimālajā dienu skaitā, kas norādīts I tabulā, un iedala I tabulā uzskaitītajām zvejas rīku grupām; uz šīm papildu dienām attiecas maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita korekcijas, kas izriet no šīs regulas piemērošanas 2011. gada pārvaldības periodam. |
|
7.6. |
Atkāpjoties no 7.1., 7.2. un 7.3. punkta, Komisija 2011. gada pārvaldības periodā izņēmuma kārtā dalībvalstij var iedalīt papildu dienas par zvejas darbību izbeigšanu, kura notikusi no 2004. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. janvārim un par kuru iepriekš nav pieprasītas papildu dienas. |
8. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai zinātnisko novērotāju izvietošanai
|
8.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām. Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa. |
|
8.2. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu Komisijai apstiprināšanai. |
|
8.3. |
Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var grozīt 5.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. |
|
8.4. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. |
9. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai
|
9.1. |
Ja kuģim neierobežots skaits dienu ir iedalīts tāpēc, ka ir izpildīti īpašie nosacījumi, kuģa izkrāvumi 2011. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) heku un 2,5 tonnas (dzīvsvars) Norvēģijas omāru. |
|
9.2. |
Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu. I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus
|
||||||||||||||||
APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI
10. Dienu nodošana starp kuģiem, kas kuģo ar vienas dalībvalsts karogu
|
10.1. |
Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas nodot kādam citam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā. |
|
10.2. |
Saskaņā ar 10.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts zvejas žurnālā 2008. un 2009. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
|
10.3. |
Dienu nodošana, kas aprakstīta 10.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā. |
|
10.4. |
Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez atbilstības īpašiem nosacījumiem. |
|
10.5. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par dienu nodošanu. Izklājlapas formātu šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru. |
11. Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar dažādu dalībvalstu karogu
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ja mutatis mutandis piemēro 3.1., 3.2., un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.
ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
12. Attiecīgo datu vākšana
Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko īstenojuši kuģi, kuri apgabalā izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu kW.
13. Attiecīgo datu paziņošana
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 12. punktā minētos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai arī informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2010. un 2011. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.
II tabula
Forma, kādā sagatavojams ziņojums par kilovatdienām (pa gadiem)
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Gads |
Summārā zvejas piepūles deklarācija |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (4) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
4 |
|
2006., 2007., 2008., 2009., 2010. vai 2011. gads |
|||||||||||
|
7 |
R |
Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama ar kuģiem saistīta informācija
|
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotie zvejas rīki |
Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam vai rīkiem |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku vai rīkus |
Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks vai rīki |
Dienu nodošana |
||||||||||||
|
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
(8) |
(8) |
(8) |
(9) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma ar kuģiem saistīta informācija
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (5) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
12 |
|
ES zvejas flotes reģistra numurs. Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
|||||||||||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6) |
|||||||||||
|
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos. |
|||||||||||
|
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
2 |
L |
Norāda, kuru no IIB pielikuma 5.2. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem. |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums. |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam. |
|||||||||||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”. |
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2792/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).
(3) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.
(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(6) Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).
IIC PIELIKUMS
ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. Darbības joma
|
1.1. |
Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir kāds no 2. punktā minētajiem zvejas rīkiem vai kuri izmanto tādus zvejas rīkus, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2011. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim. |
|
1.2. |
Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar zvejas žurnālu 2004. gadā ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars), atbrīvo no šā pielikuma ar nosacījumu, ka:
Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, attiecīgajiem kuģiem tūlīt pārtrauc piemērot atbrīvojumu no šā pielikuma. |
2. Zvejas rīki
Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:
|
a) |
rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks; |
|
b) |
stacionārie zvejas rīki, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 220 mm. |
3. Vispārēji pienākumi un darbības ierobežojumi
|
3.1. |
Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26. līdz 35. pantu. |
|
3.2. |
Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par šajā pantā minēto ģeogrāfisko apgabalu uzskata ICES VIIe rajonu. |
ZVEJAS PIEPŪLES LIMITU ĪSTENOŠANA
4. Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles limiti
|
4.1. |
Kuģiem, kas izmanto 2. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo 1. punktā norādītajā apgabalā, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu. |
|
4.2. |
Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 2. punktā minētajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002.–2010. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos. |
|
4.3. |
Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kurš pieder pie kādas no 2. punktā minētajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu. |
|
4.4. |
Kuģim, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā norādītajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 2. punktā minētajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošana, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu. |
5. Darbības ierobežojumi
Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēts Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 6. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīki, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām.
APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM
6. Maksimālais dienu skaits
|
6.1. |
Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2011. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt ar tās karogu kuģojošam kuģim, uz kura ir un tiek izmantots kāds no 2. punktā minētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā. |
|
6.2. |
Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2011. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu tā ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tā dienu skaita, kas I tabulā norādītai zvejas rīku grupai noteikts tajā pašā tabulā, ja vien tiek ievērots konkrētajai zvejas rīku grupai noteiktais kopējais kilovatdienu skaits. Katras konkrētas zvejas rīku grupas kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas kuģiem, kuri kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un drīkst izmantot attiecīgo zvejas rīku grupu. Individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja šis punkts nebūtu piemērots. |
|
6.3. |
Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.2. punktā minēto sistēmu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.2. punktu. |
7. Pārvaldības periodi
|
7.1. |
Dalībvalsts I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pa pārvaldības periodiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus. |
|
7.2. |
Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 3. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām. |
8. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu
|
8.1. |
Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam, Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantam vai Regulai (EK) Nr. 744/2008 (1) vai ko izraisījuši citi apstākļi, kurus dalībvalstis ir pienācīgi pamatojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstīm jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju ģeogrāfiskajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no 2. punktā norādītajiem zvejas rīkiem. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minēto zvejas rīku. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.2. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas. |
|
8.2. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītās dienas, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:
|
|
8.3. |
Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var grozīt attiecīgajai dalībvalstij 6.2. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru. |
|
8.4. |
Dalībvalsts 2011. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot attiecīgās grupas zvejas rīkus. |
|
8.5. |
Dalībvalsts 2011. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārdalīt papildu dienas, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurā attiecīgais papildu dienu skaits ir pārvērtēts, ņemot vērā pašreizējās zvejas rīku grupas un jūrā pavadāmo dienu limitus. Kad dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu pārvērtēt dienu skaitu, tai ir atļauts provizoriski pārdalīt 50 % papildu dienu līdz Komisija pieņem lēmumu. |
9. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai zinātnisko novērotāju izvietošanai
|
9.1. |
Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un – attiecībā uz valsts programmām – Regulā (EK) Nr. 665/2008 (2). Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa. |
|
9.2. |
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu Komisijai apstiprināšanai. |
|
9.3. |
Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 6.1. punktā minēto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. |
|
9.4. |
Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma. I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)
|
APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI
10. Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar vienas dalībvalsts karogu
|
10.1. |
Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas kādam citam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks par vai vienāds ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā. |
|
10.2. |
Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
|
10.3. |
Dienu nodošana, kas aprakstīta 10.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kas izmanto to pašu zvejas rīku grupu, kas norādīta 2. punktā, un tajā pašā pārvaldības periodā. |
|
10.4. |
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par dienu nodošanu. Sīki izstrādātu izklājlapas formātu, kādā šos ziņojumus dara pieejamus Komisijai, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru. |
11. Dienu nodošana starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar dažādu dalībvalstu karogu
Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas, par ko tās vienojušās.
ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
12. Attiecīgo datu vākšana
Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.
13. Attiecīgo datu paziņošana
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 12. punktā minētos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2010. un 2011. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.
II tabula
Forma, kādā sagatavojams ziņojums par kilovatdienām (pa gadiem)
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Gads |
Summārā zvejas piepūles deklarācija |
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
III tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (3) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
2 |
|
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
4 |
|
2006., 2007., 2008., 2009., 2010. vai 2011. gads |
|||||||||||
|
7 |
R |
Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim |
IV tabula
Ziņojuma forma, kādā sagatavojama ar kuģiem saistīta informācija
|
Dalībvalsts |
CFR |
Ārējais marķējums |
Pārvaldības perioda ilgums |
Paziņotie zvejas rīki |
Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku vai rīkus |
Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks vai rīki |
Dienu nodošana |
|||||||||
|
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
Nr. 1 |
Nr. 2 |
Nr. 3 |
… |
|||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(7) |
(7) |
(7) |
(7) |
(8) |
V tabula
Datu formāts, kādā nosūtāma ar kuģiem saistīta informācija
|
Lauka nosaukums |
Maksimālais zīmju/ciparu skaits |
Līdzināšana (4) L(pie kreisās malas)/ R(pie labās malas) |
Definīcija un piezīmes |
|||||||||||
|
3 |
|
Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |
|||||||||||
|
12 |
|
ES zvejas flotes reģistra numurs. Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |
|||||||||||
|
14 |
L |
Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |
|||||||||||
|
2 |
L |
Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos. |
|||||||||||
|
2 |
L |
Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:
|
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums. |
|||||||||||
|
3 |
L |
Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam. |
|||||||||||
|
4 |
L |
Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits” |
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).
(2) Komisijas Regula (EK) Nr. 665/2008 ( 2008. gada 14. jūlijs ), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 186, 15.7.2008, 3. lpp.).
(3) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.
IID PIELIKUMS
ZVEJAS IESPĒJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ICES IIa UN IIIa RAJONĀ UN ICES IV APAKŠAPGABALĀ
|
1. |
Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro ES kuģiem, kuri ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā zvejo ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm. |
|
2. |
Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ICES IV apakšapgabala ES ūdeņos, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc Savienības un Norvēģijas apspriešanās, kā paredzēts Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotajā secinājumu protokolā. |
|
3. |
Šā pielikuma nolūkos tūbīšu apsaimniekošanas apgabali ir norādīti šeit un šā pielikuma papildinājumā:
|
|
4. |
Pamatojoties uz ICES un STECF ieteikumiem attiecībā uz tūbīšu zvejas iespējām katrā tūbīšu apsaimniekošanas apgabalā, kas definēts 3. punktā, Komisija līdz 2011. gada 1. martam centīsies pārskatīt KPN un kvotas, kā arī īpašos nosacījumus attiecībā uz tūbītēm ES ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, kā tas paredzēts I pielikumā. |
|
5. |
No 2011. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2011. gada 1. augusta līdz 31. decembrim aizliedz komerciālu zveju ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm. |
IID pielikuma 1. papildinājums
Tūbīšu apsaimniekošanas apgabali
III PIELIKUMS
Zvejas atļauju maksimālais skaits ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
|
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums starp dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu |
Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
93 |
DK: 32, DE: 6, FR: 1, IE: 9, NL: 11, PL: 1, SV: 12, UK: 21 |
69 |
|
Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
80 |
DE: 16, IE: 1, ES: 20, FR: 18, PT: 9, UK: 14 |
50 |
|
|
Makreles |
|
|
70 (1) |
|
|
Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N |
480 |
DK: 450, UK: 30 |
150 |
(1) Neskarot īpašas licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.
IV PIELIKUMS
ICCAT KONVENCIJAS APGABALS
|
1. |
Maksimālais skaits ES laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
|
2. |
Maksimālais skaits ES piekrastes amatierzvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
|
3. |
Maksimālais skaits ES kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
|
4. |
To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (1). A tabula
B tabula
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5. |
Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts
|
|
6. |
Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā A tabula
B tabula
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Tabulu A un B, tostarp sadalījumu starp dalībvalstīm katrā kuģu kategorijā, pārskata pēc tam, kad ICCAT starpsesiju atbilstības komiteja 2011. gada februārī būs pieņēmusi ES zvejas piepūles plānus, ja šajos plānos katrai kuģu kategorijai noteiktie vispārējie limiti nav palielināti.
(2) Šis skaitlis var pieaugt ar nosacījumu, ka Savienības starptautiskie pienākumi ir izpildīti.
(3) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
(4) No kuriem 8 kuģi ir traleri.
(5) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).
(6) Šis skaitlis var pieaugt ar nosacījumu, ka Savienības starptautiskās saistības ir izpildītas.
V PIELIKUMS
CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS
A DAĻA
SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ
|
Mērķsuga |
Zona |
Aizlieguma periods |
|
Haizivis (visas sugas) |
Konvencijas apgabals |
Visu gadu |
|
Notothenia rossii |
FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju |
Visu gadu |
|
Zivis |
FAO 48.1. Antarktika (1) FAO 48.2. Antarktika (1) |
Visu gadu |
|
Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1) |
FAO 48.3. |
Visu gadu |
|
Dissostichus spp. |
FAO 48.5. Antarktika |
No 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim |
|
Dissostichus spp. |
FAO 88.3. Antarktika (1) FAO 58.5.1. Antarktika (1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20' E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1) FAO 88.2. Antarktika uz ziemeļiem no 65° S (1) FAO 58.4.4. Antarktika (1) (2) FAO 58.6. Antarktika (1) FAO 58.7. Antarktika (1) |
Visu gadu |
|
Lepidonotothen squamifrons |
Visu gadu |
|
|
Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides |
FAO 58.5.2. Antarktika |
No 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim |
|
Dissostichus mawsoni |
FAO 48.4. Antarktika (1) apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni |
Visu gadu |
B DAĻA
NOZVEJAS UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2010./11. GADĀ
|
Apakšapgabals/rajons |
Reģions |
Sezona |
SSRU |
Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās) |
Piezvejas limits (tonnās) |
||
|
Raju dzimtas zivis |
Macrourus spp. |
Citas sugas |
|||||
|
58.4.1. |
Viss rajons |
No 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim |
SSRU A, B, D, F un H: 0 SSRU C: 100 SSRU E: 50 SSRU G: 60 |
Kopā 210 |
Visā rajonā: 50 |
Visā rajonā: 33 |
Visā rajonā: 20 |
|
58.4.2. |
Viss rajons |
No 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim |
SSRU A: 30 SSRU B, C un D: 0 SSRU E: 40 |
Kopā 70 |
Visā rajonā: 50 |
Visā rajonā: 20 |
Visā rajonā: 20 |
|
88.1. |
Viss apakšapgabals |
No 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 31. augustam |
SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 372 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 2 104 SSRU J un L: 374 SSRU M: 0 |
Kopā 2 850 |
142 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 50 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 105 SSRU J un L: 50 SSRU M: 0 |
430 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 40 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 320 SSRU J un L: 70 SSRU M: 0 |
20 SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 60 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 60 SSRU J un L: 40 SSRU M: 0 |
|
88.2. |
Uz dienvidiem no 65° S |
No 2010. gada 1. decembra līdz 2011. gada 31. augustam |
SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 214 SSRU E: 361 |
Kopā 575 (3) |
50 (3) SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 50 SSRU E: 50 |
92 (3) SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 34 SSRU E: 58 |
20 SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 80 SSRU E: 20 |
C DAĻA
PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ
Līgumslēdzēja puse: …
Zvejas sezona: …
Kuģa nosaukums: …
Plānotais nozvejas apjoms (tonnās): …
|
Zvejas metode: |
parasta tralēšana nepārtrauktas zvejas sistēma zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi citas apstiprinātas metodes: lūdzu, norādiet |
Metodes, kas izmantotas, lai tieši aprēķinātu noķerto krilu dzīvsvaru (4):
Produkti, ko paredzēts gūt no nozvejas, un to pārrēķina koeficienti (5):
|
Produkta veids |
% no nozvejas |
Pārrēķina koeficients (6) |
|
|
|
|
|
|
|
Dec. |
Janv. |
Febr. |
Marts |
Apr. |
Maijs |
Jūn. |
Jūl. |
Aug. |
Sept. |
Okt. |
Nov. |
|
Apakšapgabals/rajons |
48.1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
48.6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
58.4.1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
58.4.2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
88.1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
88.2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
88.3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
Atzīmējiet lodziņus, kas attiecas uz plānotās darbības laikiem un vietām. |
|||||||||||
|
|
|
Piesardzīgi nozvejas limiti nav noteikti, tādēļ uzskata, ka veic izpētes zveju. |
|||||||||||
Ņemiet vērā, ka dati, ko jūs norādāt šajā veidlapā, ir paredzēti tikai informācijai un neliedz jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.
D DAĻA
ZVEJAS RĪKU KONFIGURĀCIJA UN ZVEJAS METOŽU IZMANTOŠANA
|
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (m) |
Vertikālais atvērums (m) |
Horizontālais atvērums (m) |
|
|
|
|
Linuma plāksnes garums un linuma acs izmērs
|
Plāksne |
Garums (m) |
Linuma acs izmērs (mm) |
|
1. plāksne |
|
|
|
2. plāksne |
|
|
|
3. plāksne |
|
|
|
… |
|
|
|
Pēdējā plāksne (āmis) |
|
|
Sniedziet katras izmantotās zvejas rīku konfigurācijas shēmu.
Vai tiek izmantotas vairākas zvejas metodes (7) ? Jā Nē
|
|
Zvejas metode |
Plānotais izmantošanas laiks (%) |
|
1 |
|
|
|
2 |
|
|
|
3 |
|
|
|
4 |
|
|
|
5 |
|
|
|
… |
|
Kopā 100 % |
Vai ir ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu no zvejas rīka (8)? Jā Nē
Sniedziet zvejas metožu, zvejas rīku konfigurācijas un parametru un zvejas modeļu aprakstu.
(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.
(2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).
(3) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā:
|
— |
raju dzimtas zivīm: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), |
|
— |
Macrourus spp.: 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp. vai 20 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), |
|
— |
citām sugām: 20 tonnas katrai SSRU. |
(4) Paziņojumā jāiekļauj sīki un skaidri aprakstīta metode, kā aprēķina noķerto krillu dzīvsvaru, un, ja piemēro pārrēķina koeficentus, tad arī sīku un skaidri aprakstīta metode, kā ir iegūts katrs pārrēķina koeficents. Dalībvalstīm šāds apraksts atkārtoti nav jāiesniedz attiecībā uz turpmākajām sezonām, ja vien dzīvsvara aprēķina metodē nav radušās izmaiņas.
(5) Informācija jāsniedz pēc iespējas plašākā mērā.
(6) Pārrēķina koeficients = nesadalītu zivju svars/apstrādātu zivju svars.
(7) Ja atbilde ir “Jā”, norādiet zvejas metožu maiņas biežumu: …
(8) Ja atbilde ir “Jā”, norādiet ierīces konstrukciju:
VI PIELIKUMS
IOTC APGABALS
|
1. |
Maksimālais ES kuģu skaits, kam IOTC apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis
|
|
2. |
Maksimālais ES kuģu skaits, kam IOTC apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis
|
|
3. |
Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis. |
|
4. |
Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis. |
(1) Turklāt Francija līdz 2011. gada beigām drīkst izdot atļauju 15 zvejas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un reģistrēti tikai Reinjonā, ja šo kuģu maksimālā kopējā kapacitāte nepārsniedz bruto tilpību 3 375.
VII PIELIKUMS
WCPFC KONVENCIJAS APGABALS
Maksimālais ES kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20 °S.
|
Spānija |
Jānosaka |
|
ES |
Jānosaka |
VIII PIELIKUMS
Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo es ūdeņos
|
Karoga valsts |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |
|
Norvēģija |
Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00' N |
20 |
20 |
|
Venecuēla (1) |
Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi) |
41 |
41 |
(1) Lai izsniegtu šīs zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un dod tam pamatojumu.