6.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 261/27

(1)

Ar 2003. gada 7. novembra vēstuli Francijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 3. punktu (1) paziņoja Komisijai par atbrīvojumu no izciršanas nodevas dažu mazumtirdzniecības uzņēmumu labā, kuri pārdod gaļu.

(2)

Sākotnējā paziņojumā bija ietverta informācija par 2003. gadā piešķirto atbalstu, no vienas puses, un 2004. gadā paredzēto atbalstu, no otras puses. Tā kā daļa atbalsta jau bija piešķirta, Komisija tolaik nolēma sadalīt lietu. Saistībā ar šo lēmumu no 2003. gadā piešķirtā atbalsta pārbaudāms ir tikai atbrīvojums no izciršanas nodevas.

(3)

No 2004. gada 1. janvāra izciršanas nodeva ir atcelta. No šā brīža sabiedriskā izciršanas pakalpojuma finansēšanu garantē “kaušanas nodevas” ieņēmumi, pret kuriem Komisija nav izteikusi iebildumus (2).

(4)

Lietas par “kaušanas nodevu” (valsts atbalsts Nr. N 515A/03) izmeklēšanas gaitā Francijas iestādes 2003. gada 29. decembra vēstulē nosūtīja Komisijai informāciju attiecībā uz konkrēto gadījumu.

(5)

Papildu informāciju, ko prasīja Komisija 2005. gada 4. marta vēstulē, Francijas iestādes nosūtīja 2005. gada 7. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 12. aprīlī.

(6)

LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu Komisija uzsāka ar 2005. gada 7. jūlija vēstuli Nr. SG(2005)D 202956.

(7)

Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja citas dalībvalstis un ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus par minēto atbalstu.

(8)

Francijas iestādes nosūtīja savus komentārus 2005. gada 20. septembra un 2005. gada 15. novembra vēstulē, kas abas reģistrētas 2005. gada 17. novembrī.

(9)

Komisija saņēma apsvērumus no Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas (turpmāk “CFBCT”) 2005. gada 18. oktobrī un apsvērumus no privātas sabiedrības 2005. gada 17. oktobrī (4) un 2008. gada 11. jūlijā.

(10)

Francijas iestādes 2011. gada 18. aprīļa vēstulē apstiprināja, ka atbrīvojums no gaļas iepirkumu nodevas (tā sauktās “izciršanas nodevas”) maksāšanas, kas 2003. gadam tika piešķirts dažiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzņēmumiem, bija atbilstošs Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulai (EK) Nr. 1998/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (5).

(11)

Šis pasākums attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma izciršanā un to gaļas un kaulu miltu iznīcināšanā, kurus vairs neizmanto komerciāliem mērķiem, finansēšanu 2003. gadā.

(12)

Sabiedrisko pakalpojumu izciršanā iepriekš finansēja ar izciršanas nodevu, kas tika noteikta ar Francijas Vispārējā nodokļu kodeksa 302.a ZD pantu, kas izriet no 1. panta Francijas 1996. gada 26. decembra likumā Nr. 96-1139 par dzīvnieku līķu un kautuvju atkritumu savākšanu un iznīcināšanu (turpmāk “1996. gada likums”).

(13)

Izciršanas nodeva attiecās uz gaļas un citu tādu noteiktu produktu iepirkumu, ko minējusi persona, kas nodarbojās ar šo produktu mazumtirdzniecību. Principā nodevu maksāja jebkura persona, kas nodarbojās ar mazumtirdzniecību. Tās bāzi veidoja ar nodokli neapliekamā vērtība pret pievienotās vērtības nodokli (PVN) jebkuras izcelsmes iepirkumiem:

(14)

Uzņēmumi, kuru apgrozījums iepriekšējā kalendārajā gadā bijis mazāks par 2 500 000 Francijas frankiem (FRF) (6) (EUR 381 122) bez PVN, bija atbrīvoti no nodevas. Nodevu piemērošanas vērtība bija noteikta no mēneša iepirkuma daudzuma bez PVN – 0,5 % līdz 125 000 FRF (EUR 19 056) un 0,9 % virs 125 000 FRF. Ar 35. pantu 2000. gada Finanšu likuma labojumos “Loi de finances rectificative pour 2000” (2000. gada 30. decembra likums Nr. 2000-1353) tika izdarīti daži grozījumi izciršanas nodevas mehānismā, kuri stājās spēkā 2001. gada 1. janvārī. Šo grozījumu mērķis bija pārvarēt GSE krīzes sekas un no tās izrietošās papildu izmaksas. Turpmāk nodevas bāze tika paplašināta ar “citiem gaļas izcelsmes produktiem”. Nodevas apjoms tika noteikts 2,1 % mēneša iepirkumam līdz 125 000 FRF (EUR 19 056) un 3,9 % virs 125 000 FRF. Turklāt visi uzņēmumi, kuru iepriekšējā kalendārā gada apgrozījums bija zemāks par 5 000 000 FRF (EUR 762 245) bez PVN, tika atbrīvoti no nodevas.

(15)

Sākotnēji, tas ir, no 1997. gada 1. janvāra, ieņēmumi no nodevas tika novirzīti šai nolūkā speciāli izveidotā fondā, kura mērķis bija finansēt dzīvnieku līķu un kautuvēs izņemto cilvēku un dzīvnieku pārtikai nederīgo atkritumu savākšanu un iznīcināšanu, tas ir, darbības, kas definētas kā sabiedriskais pakalpojums ar Lauku kodeksa 264. pantu. Fondu pārvaldīja Lauku saimniecību struktūras labiekārtošanas nacionālais centrs (CNASEA).

(16)

No 2001. gada 1. janvāra ienākumi no izciršanas nodevas tika tieši novirzīti valsts kopējā budžetā, nevis šim mērķim radītā fondā. Lauksaimniecības ministrijā atvēra pārtikas, zvejniecības un lauku darbības kredītus 2003. gadam ar 2002. gada 30. decembra dekrētu Nr. 2002-1580, ar kuru īstenoja finanšu likumu 2003. gadam. Tie tika iekļauti šīs ministrijas parastajos izdevumos, IV sadaļā “Publiskie izdevumi”, 4. daļa, ekonomiskās darbības, veicināšana un iesaistīšanās. Ieņēmumi no šīs nodevas 2003. gadā tika lēsti EUR 550 miljonu apmērā.

(17)

2003. gada ziņojumā bija paredzēts atbalsts dzīvnieku izcelsmes miltu uzglabāšanai un iznīcināšanai, kā arī atbalsts nobeigušos dzīvnieku un kautuvju atkritumu transportēšanai un iznīcināšanai. Turklāt 1996. gada likumā bija paredzēts atbrīvojums no nodevas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar gaļas mazumtirdzniecību un kuru gada apgrozījums ir mazāks par EUR 762 245. Pēc Komisijas rīcībā esošās informācijas 1996. gada likums bija spēkā visu 2003. gadu.

(18)

Procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija secināja, ka saistībā ar atbalsta pasākumiem, kuri attiecas uz nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un iznīcināšanu, kā arī dzīvnieku izcelsmes miltu un kautuvju atkritumu uzglabāšanu un iznīcināšanu, nepastāv risks skart tirdzniecības nosacījumus tiktāl, lai tie būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tātad šie atbalsta pasākumi varēja gūt labumu no LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētās atkāpes kā pasākumi, kas spēj sekmēt nozares attīstību. Toties Komisija nolēma uzsākt LESD 108. panta 2. punktā minēto procedūru attiecībā uz tāda atbalsta pastāvēšanu un atbilstību, kas veicina no izciršanas nodevas atbrīvotu tirdzniecību.

(19)

Pārbaudes procedūras sākuma posmā Komisija uzskatīja, ka atbrīvojums no izciršanas nodevas šķiet izraisām ieņēmumu zudumu valstij un to nevar pamatot ar fiskālās sistēmas, kuras mērķis ir nodrošināt valsts ieņēmumus, būtību vai struktūru. Turklāt, ņemot vērā informāciju, kas bija Komisijas rīcībā, šis atbrīvojums attiecās uz apgrozījuma kopējo apjomu, nevis tikai uz gaļas tirdzniecības apgrozījumu.

(20)

Tā kā izciršanas nodeva aprēķināta no gaļu saturošu produktu vērtības, nelikās attaisnojami atbrīvot no nodevas maksāšanas uzņēmumu ar lielāku apgrozījumu gaļas pārdošanā, kamēr tā konkurents, kura apgrozījums ar gaļu saturošiem produktiem ir zemāks, tiek pakļauts nodevas maksāšanai.

(21)

Tāpēc minētais atbrīvojums šķita veidojam selektīvas priekšrocības. Tādējādi runa bija par atbalstu no nodevas atbrīvoto tirgotāju interesēs, kuru fiskālās izmaksas tika samazinātas. Pamatojoties uz skaitļiem, kas attiecas uz gaļas tirdzniecību, Komisija secināja, ka tirgotāju, kuru apgrozījums ir mazāks par 762 245 EUR, atbrīvošana no nodevas 2003. gadā bija priekšrocība, kas uzskatāma par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(22)

Komisija nevarēja izslēgt, ka atbrīvojumam no nodevas būtu bijusi ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo īpaši pierobežas zonās.

(23)

Tātad to tirgotāju atbrīvojums no nodevas, kuru apgrozījums ir mazāks par 762 245 EUR, šķita veidojam valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(24)

Šajā gadījumā atbrīvošana no nodevas nozīmēja izmaksu atvieglojumus, kam nebija nekāda motivējoša elementa un ekvivalenta pakalpojuma no saņēmēja saņēmēja puses, un to saderība ar konkurences noteikumiem nebija pierādīta.

(25)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka atbalsts attiecās uz tolaik piemērojamo Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (7) 3.5. punkta piemērošanas jomu. Minētajā punktā bija paredzēts, ka, lai būtu saderība ar kopējā tirgus principiem, jebkuram atbalsta pasākumam jābūt ar motivējošu elementu vai jāprasa ekvivalents pakalpojums no tā saņēmēja. Tā, atskaitot Kopienas tiesību aktos vai tās pamatnostādnēs obligāti paredzētos izņēmumus, vienpusējs valsts atbalsts, kas paredzēts tikai ražotāju finansiālās situācijas uzlabošanai, taču nekādā veidā neveicina nozares attīstību, ir pielīdzināms darbības atbalstam un nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(26)

Attiecībā uz tirdzniecību, kas atbrīvota no izciršanas nodevas maksāšanas, Komisija nevarēja izslēgt, ka pastāv valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un runa ir par darbības atbalstu, par kuru Komisijai bija šaubas saistībā ar tā saderību ar iekšējo tirgu.

(27)

Francijas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2005. gada 20. septembra un 2005. gada 15. novembra vēstulē. Šajās vēstulēs tās apstiprināja neiespējamību noliegt, ka atbrīvojums no nodevas, ko izmantoja uzņēmumi, uz kuriem tas neattiecas, nozīmēja atbalstu EK līguma nozīmē. Komisija turklāt saglabājusi līdzīgu vērtējumu savā Lēmumā 2005/474/EK (8) attiecībā uz atbrīvojumu, kas piemērots no 1997. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim (atbalsts NN 17/01 pārklasificēts C 49/02).

(28)

Turpretī Francijas iestādes pirms Regulas (EK) Nr. 1998/2006 stāšanās spēkā izvirzīja domu, ka atbalsts ietilpst Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomā par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (9). Tās apgalvoja, ka no attiecīgo uzņēmumu daudzuma – vidēji to skaits bija vairāk nekā 100 000 gadā –, kā arī atbrīvojumam noteiktā apgrozījuma limita (762 245 EUR) izrietējis, ka atbrīvojuma summa, kuru var uzskatīt par valsts atbalstu, visos gadījumos bijusi mazāka par 100 000 EUR slieksni triju gadu periodā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 69/2001.

(29)

Lai pierādītu, ka summa no atbrīvojuma, ko šie uzņēmumi izmantojuši 2003. gadā, parasti bijusi mazāka nekā 100 000 EUR trijos gados, Francijas iestādes lietojušas divas metodes.

(30)

Sākotnēji Francijas iestādes mēģināja rekonstruēt tāda uzņēmuma apgrozījuma summu, kuram būtu jāmaksā 100 000 EUR nodeva trijos gados jeb vidēji 33 333 EUR gadā. Sākot ar šādu summu, iedalot atbilstoši piemērošanas lielumam (2,1 % un 3,9 %), tās rekonstruēja nodevas bāzi atbilstoši uzņēmuma gaļas iepirkumam. Visbeidzot, sākot ar šo gaļas iepirkuma vērtību, tās secināja gada apgrozījuma lielumu, pamatojoties uz “maksimālistisku” pieņēmumu, ka runa ir par uzņēmumu, kas specializējies gaļas tirdzniecībā. Tādējādi šī metode tām ļāva nonākt pie tādas uzņēmuma apgrozījuma summas, kas tālu pārsniedza slieksni, pēc kura pienākas atbrīvojums no nodevas. Tātad atbrīvojuma slieksnis 762 245 EUR bija pamatīgi pārsniegts, kas nozīmē, ka uzņēmums, kurš maksātu nodevu 100 000 EUR apmērā trijos gados, nekādā gadījumā nevar tikt atbrīvots no gaļas iepirkuma nodevas.

(31)

Otrkārt, Francijas iestādes tiecās rekonstruēt tāda gaļas nozarē specializēta uzņēmuma nodevas summu, kura apgrozījums būtu tieši zem atbrīvojuma sliekšņa, proti, 762 000 EUR. Sākot ar iepirkuma/apgrozījuma summas koeficientu 0,58 (10), Francijas iestādes secināja šā uzņēmuma gaļas iepirkuma vērtību, proti, 441 960 EUR (762 000 × 0,58). Šī otrā metode pierāda, ka maksimālā atbrīvojuma summa ir 13 132 EUR vienam uzņēmumam gadā, proti, summa, kas jebkurā gadījumā ir mazāka nekā 100 000 EUR trijos gados.

(32)

Pēc Regulas (EK) Nr. 1998/2006 stāšanās spēkā Francijas iestādes apstiprināja, ka atbrīvojums no gaļas iepirkuma nodevas (tā sauktās “izciršanas nodevas”) maksāšanas, kas 2003. gadam tika piešķirts dažiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzņēmumiem, bija atbilstošs minētās regulas piemērošanas jomai, konkrētāk, tās 5. pantam, kurš attiecas uz pārejas noteikumiem.

(33)

Pirmkārt, Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija (turpmāk “CFBCT”) uzsvēra, ka attiecīgais pasākums nav atbildis valsts atbalsta definīcijas kritērijiem un ka konkrētiem uzņēmumiem saistībā ar to apgrozījuma summu piemērotais nodokļu mehānisms bijis pilnībā pamatots, kas izriet no fiskālās sistēmas vispārējiem principiem. Kā uzskata CFBCT, gaļas iepirkumu nodeva tika iekasēta un kontrolēta saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami PVN un saistīto nodokļu jomā. Atbrīvojuma sliekšņa noteikšanas pamatā bija citām nodevām piemērojamiem sliekšņiem identisks objektīvs un racionāls kritērijs. 1996. gada likums iekļāvās Francijas PVN iekasēšanas sistēmas loģikā. Attiecīgi, tā mērķis nebija sniegt īpašas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem, bet gan, ieviešot nodevas maksāšanas slieksni, ņemt vērā uzņēmumu maksātspēju un jo īpaši gaļas mājražotāju uzņēmumu dzīvotspēju.

(34)

Otrkārt, CFBCT uzskata, ka šis pasākums neskāra Kopienas iekšējo tirdzniecību. Patiešām, to uzņēmumu, uz kuriem attiecās šis pasākums, ārkārtīgi pieticīgais lielums, kā arī tirgus, kurā tie darbojās, ģeogrāfiski ārkārtīgi nelielais apmērs, pieļāva šaubas par valsts atbalsta esību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(35)

Pat tad, ja būtu vajadzējis uzskatīt, ka no nodevas maksāšanas atbrīvotie uzņēmumi būtu patiešām guvuši atbalstu, CFBCT viedoklis ir, ka šis atbalsts jebkurā gadījumā būtu saderīgs ar līguma noteikumiem.

(36)

Komisijai vajadzētu uzskatīt, ka mazo gaļas mājražošanas un pārstrādes uzņēmumu atbrīvojumu šajā gadījumā attaisnotu vispārējas intereses mērķis: GSE krīzes pārvaldība un bīstamo produktu nepieciešamā apstrāde. Turklāt šis pasākums skāra tikai mazos un vidējos uzņēmumus, un uz to, iespējams, varēja attiecināt tolaik piemērojamos atbrīvojuma noteikumus, proti, Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (11) un Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (12).

(37)

Katrā gadījumā, CFBCT uzskata, ka prasība atbalstu atgūt, kas būtu pasākuma eventuālas atzīšanas par nesaderīgu valsts atbalstu sekas, pārkāptu 14. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (13), tādējādi, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts negatīvs lēmums un būtu jāatgūst līdzekļi, netiktu ņemta vērā atbalstu guvušo uzņēmumu tiesiskā paļāvība.

(38)

Katrā ziņā atbalsta summas novērtējums a posteriori, pamatojoties uz nodokļu noteikšanu ar atpakaļejošu datumu, varētu būt zemāks par de minimis limitiem, ņemot vērā, ka potenciālie šā atbalsta labumguvēji lielākoties bijuši mikrouzņēmumi.

(39)

Atbilstoši informācijai, kura ir Komisijas rīcībā, šī privātā sabiedrība nodarbojas ar pārtikas izplatīšanu Francijā. Šī sabiedrība, kas ir samaksājusi izciršanas nodevu par periodu no 2001. līdz 2003. gadam un pieprasījusi samaksātās summas atmaksāšanu Francijas nodokļu dienestiem, uzskata, ka ir ieinteresēta iesniegt piezīmes šajā procedūrā.

(40)

Sabiedrība uzskata, ka pretēji tam, ko secinājusi Komisija 2005. gada 5. jūlija procedūras uzsākšanas lēmumā (2005/C 228/06) (14), nav bijis nesaderības starp atbalstu izciršanas nozarē un nodevu par gaļas iepirkumu. Tā uzskata, ka izciršanas nodeva, kas samaksāta par 2003. gadu, pamatojas uz Vispārējā nodokļu kodeksa 302.a ZD pantu un finansē valsts atbalsta mehānismu LESD 107. panta nozīmē. Tā kā šis mehānisms iepriekš nav ticis paziņots Komisijai, tas jāatzīst par prettiesisku.

(41)

Turklāt, sabiedrība uzskata, ka atbrīvojums no nodevas ir nesaderīgs ar LESD 107. pantu un ka no tā izriet nodevas nesaderība ar līdztiesības principu attiecībā uz publiskajiem izdevumiem un attiecīgi arī ar konkurences noteikumiem.

(42)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(43)

LESD 107., 108. un 109. pants piemērojami cūkgaļas nozarē saskaņā ar 21. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (15). Tie piemērojami arī liellopu gaļas nozarē saskaņā ar 40. pantu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (16). Pirms Regulas (EK) Nr. 1254/1999 pieņemšanas LESD 107., 108. un 109. pants bija piemērojami liellopu gaļas nozarē saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 805/68 (17) 24. pantu. Tie piemērojami arī aitu un kazu gaļas nozarē saskaņā ar 22. pantu Padomes 1998. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 2467/98 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (18). Tie piemērojami arī putnu gaļas nozarē saskaņā ar 19. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (19). Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (20), ir atcēlusi šīs dažādās regulas, un tās 180. pants paredz, ka noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu piemērojami attiecībā uz iepriekš minētajiem produktiem.

(44)

Francijas iestādes apstiprināja, ka atbrīvojums no gaļas iepirkuma nodevas (tā sauktās “izciršanas nodevas”) maksāšanas, kas 2003. gadam tika piešķirts konkrētiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzņēmumiem, bija atbilstošs Regulas (EK) Nr. 1998/2006 piemērošanas jomai.

(45)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1998/2006 palīdzība, kas atbilst tajā izklāstītajiem noteikumiem, tiek uzskatīta par nesaderīgu ar visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem un no tā izriet, ka uz to nav attiecināms LESD 108. panta 3. punktā minētais iepriekšējas paziņošanas pienākums.

(46)

Regula (EK) Nr. 1998/2006 piemērojama atbalstam, kas piešķirts visu nozaru uzņēmumiem, taču attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas EK līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, tikai tādā gadījumā, ja atbalsta summa nav noteikta, pamatojoties uz tādu šā veida produktu cenu vai daudzumu, kas iepirkti no primārajiem ražotājiem vai kurus laiduši tirgū attiecīgie uzņēmumi, un ka atbalsts nav atkarīgs no fakta, vai tas ir daļēji vai pilnībā piešķirts primārajiem ražotājiem.

(47)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1998/2006 5. panta 1. punktu šī regula piemērojama atbalstam, kas pirms tās stāšanās spēkā piešķirts uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē, ja tie atbilst visiem 1. un 2. pantā minētajiem noteikumiem. Regula (EK) Nr. 1998/2006 stājās spēkā 2006. gada 29. decembrī.

(48)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1998/2006 2. panta 2. un 3. punktu vienam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopējā bruto summa nevar pārsniegt 200 000 EUR par triju finanšu gadu periodu. Noteikto augšējo robežu izsaka kā dotāciju skaidrā naudā. Visi izmantojamie lielumi ir bruto, proti, pirms jebkādu nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta apjoms ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

(49)

Attiecīgie uzņēmumi darbojās tādu produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, kas minēti EK līguma I pielikumā, kā arī citu produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, un tika atbrīvoti no izciršanas nodevas 2003. gadā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1998/2006 5. pantā minētajiem pārejas noteikumiem tā šajā gadījumā ir piemērojama.

(50)

Francijas iestādes ir konstatējušas, ka Regulā (EK) Nr. 1998/2006 minētie nosacījumi ir izpildīti, pierādot, ka katra labumguvēja individuāli saņemtais atbalsta subsīdijas ekvivalents nevienā gadījumā nepārsniedza 200 000 EUR par triju gadu periodu, jo maksimālā atbrīvojuma summa bija 13 132 EUR gadā vienam uzņēmumam (skatīt 29. apsvērumu).

(51)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka uz to gaļas mazumtirdzniecības uzņēmumu atbrīvojumu, kuru gada apgrozījums 2003. gadā ir mazāks nekā 762 245 EUR, attiecas Regulas (EK) Nr. 1998/2006 piemērošanas joma, un tas atbilst nosacījumiem, kas tajā minēti. Tātad, šis atbrīvojums nav uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē,