23.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/16

(1)

Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regulā (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (2), noteikts, ka Komisija pieņem darbības uzlabošanas mērķus Eiropas Savienības mērogā.

(2)

Komisija, uzaicinot visas Regulas (EK) Nr. 549/2004 10. panta 3. punktā uzskaitītās ieinteresētās personas, 2010. gada 27. maijā rīkoja apspriešanos par pieeju un procesiem, kas izmantojami, lai noteiktu darbības uzlabošanas mērķus Eiropas Savienības mērogā.

(3)

Komisija saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 691/2010 3. pantu 2010. gada 29. jūlijā norīkoja darbības izvērtēšanas iestādi, lai tā sniegtu palīdzību darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā.

(4)

Darbības izvērtēšanas iestāde sadarbībā ar EADA sagatavoja priekšlikumus par darbības uzlabošanas mērķiem Eiropas Savienības mērogā, kurus 2010. gada 2. augustā iesniedza ieinteresētajām personām apspriešanai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 691/2010 9. panta 1. punktā.

(5)

Darbības izvērtēšanas iestādes ierosinātie ES mēroga darbības uzlabošanas mērķi vides, kapacitātes un izmaksu efektivitātes jomā ir salīdzināti ar EADA, lai pārliecinātos par to konsekvenci ar primārajiem drošības mērķiem.

(6)

Darbības izvērtēšanas iestāde 2010. gada 27. septembrī iesniedza Komisijai ieteikumus par darbības uzlabošanas mērķiem Eiropas Savienības mērogā 2012.–2014. gadā, ziņojumā katru ieteikumu pamatojot ar mērķu izvirzīšanā izmantoto pieņēmumu un apsvērumu aprakstu un kā pielikumu ietverot apspriešanās dokumentu, kurā sniegts apspriešanās procesa kopsavilkums, un atbildes dokumentu, kurā izklāstīts, kā apspriešanā paustie viedokļi ņemti vērā, gatavojot ieteikumus Komisijai.

(7)

Darbības uzlabošanas mērķi Eiropas Savienības mērogā pamatojas uz informāciju, kas Komisijai un darbības izvērtēšanas iestādei bija pieejama laikposmā līdz 2010. gada 24. novembrim. Atbilstīgi prognozēm, ko dalībvalstis iesniedza Komisijai un Eurocontrol saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1794/2006 (3), vidējā aprēķinātā aeronavigācijas maršruta pakalpojumu vienības likme Eiropas Savienības mērogā 2014. gadā būtu EUR 55,91 (reālā izteiksmē, euro 2009. gada vērtībā), un starpposma vērtības būtu EUR 58,38 2012. gadā un EUR 56,95 2013. gadā. Šo vērtību aprēķinā ņemts vērā aģentūras Eurocontrol jaunākais izmaksu plāns, ieskaitot vienreizēju atlaidi ES dalībvalstīm EUR 0,69 par vienu maršruta pakalpojumu vienību 2011. gadā. Komisija, ņemot vērā darbības izvērtēšanas iestādes ziņojumu un efektivitātes uzlabojumus, ko var panākt, pakāpeniski un saskaņoti īstenojot visus Eiropas vienotās gaisa telpas otrā tiesību aktu kopuma elementus, uzskata, ka izmaksu efektivitātes mērķi ES mērogā var noteikt zemāku, nekā tas ir jaunākajos konsolidētajos dalībvalstu plānos.

(8)

Padome 2009. gada 30. martā apstiprināja Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānu (4) – aktuālu dokumentu, kas ir SESAR izstrādes un ieviešanas vispāratzīts ceļvedis. Tajā pausts Komisijas politiskais redzējums un vērienīgie uzdevumi, ko tā izvirzījusi Eiropas vienotajai gaisa telpai un tās tehnoloģiskajam balstam tādās galvenajās darbības jomās kā drošība, vide, kapacitāte un izmaksu efektivitāte, un darbības uzlabošanas mērķu noteikšana Eiropas Savienības mērogā jāuzskata par daļu no procesa, kas vērsts uz šo uzdevumu īstenošanu.

(9)

Lai pienācīgi apzinātu, mazinātu un pārvaldītu drošības apdraudējumus, darbības uzlabošanas sistēmas pirmajā pārskata periodā Komisijai, kurai padomu dod EADA, jānovērtē un jāvalidē galvenie drošības darbības rādītāji. Dalībvalstīm jāuzrauga un jāpublicē šie galvenie darbības rādītāji, un tās var izvirzīt attiecīgus mērķus.

(10)

Piemērojot Regulas (ES) Nr. 691/2010 18. apsvērumu, 10. un 13. pantu, II pielikuma 1.2. punktu un III pielikuma 1. punktu, valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka darbības uzlabošanas mērķiem nav obligāti jābūt vienādiem ar darbības uzlabošanas mērķiem Eiropas Savienības mērogā; tiem jābūt saskanīgiem ar attiecīgajiem darbības uzlabošanas mērķiem Eiropas Savienības mērogā. Šī konsekvence jāatspoguļo valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka darbības uzlabošanas plānā.

(11)

Komisijai valstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības uzlabošanas plāni un mērķi jāvērtē globāli, katru mērķi sabalansēti izsverot salīdzinājumā ar citiem mērķiem, ņemot vērā dažādu darbības jomu attaisnotu kompensēšanos, paturot prātā primāros drošības mērķus. Tai jāņem vērā vietējie apstākļi – it sevišķi valstīs, kur vienības likmes ir zemas, vai valstīs, kur izmanto “Eiropas atbalsta mehānismu” – piemēram, jau īstenotie izmaksu samazināšanas pasākumi, plānotās izmaksas konkrētām programmām, kas paredzētas darbības uzlabojumu gūšanai īpašās darbības jomās, un specifiski aspekti, tostarp sasniegumi un neizdošanās. Piemērojot Regulas (ES) Nr. 691/2010 13. panta 1. punktu, Komisijai pienācīgi jāņem vērā situācijas izmaiņas, kas var būt notikušas no Eiropas Savienības mēroga mērķu pieņemšanas dienas līdz novērtēšanas dienai. Novērtējumā jāņem vērā arī dalībvalstu panākumi dažādās galvenajās darbības jomās un it sevišķi izmaksu efektivitātes jomā, ko tās guvušas kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1070/2009 (5) pieņemšanas.

(12)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1794/2006, dalībvalstīm jāatļauj pārnest peļņu vai zaudējumus, ko tās guvušas līdz 2011. gadam ieskaitot.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

1)

satiksmes prognozes Eiropas Savienības mērogā, izteiktas maršruta pakalpojumu vienībās: 2012. gadā 108 776 000, 2013. gadā 111 605 000 un 2014. gadā 114 610 000;

2)

aprēķināto atsauces izmaksu prognozes Eiropas Savienības mērogā (reālā izteiksmē, euro 2009. gada vērtībā): 2012. gadā 6 296 000 000, 2013. gadā 6 234 000 000 un 2014. gadā 6 179 000 000.