26.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/1

(1)

Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) paredzēts, ka Padomei ir jāizveido pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībām vai zvejniecību grupām. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2371/2002. Turklāt, lai zvejas iespējas būtu optimālas un tiktu efektīvi izmantotas, būtu jānosaka konkrēti nosacījumi, kas tām ir būtiski un ir ar tām funkcionāli saistīti.

(4)

KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem. Šajā sakarībā jāņem vērā viedokļi, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši 2009. gada 23. jūlija sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas, attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm un dalībvalstīm, un 2009. gada 29. septembra sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(5)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc heka krājumiem, Norvēģijas omāra krājumiem, jūrasmēles krājumiem Biskajas līcī, Lamanša rietumu daļā un Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumu daļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (4),

Padomes Regulā (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (5), Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (6), Padomes Regulā (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (7), Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (8), Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 un Padomes Regulā (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (9).

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(7)

Šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj zvejas darbības, ko veic tikai zinātnisku pētījumu vajadzībām, izņemot darbības, ko veic kuģi, kuri piedalās ierosmēs attiecībā uz pilnībā dokumentētām zvejniecībām.

(8)

Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu nopietni apdraudēt varētu pat ierobežota zvejas aktivitāte. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo ar vispārēju aizliegumu zvejot šīs sugas.

(9)

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2010. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (10).

(10)

Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepūli ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(11)

Ņemot vērā ICES jaunākos zinātniskos ieteikumus un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(12)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar Savienības tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (11), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (12), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (13), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (14), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (15), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (16),

Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (17), Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (18), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (19), Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (20), Padomes Regulu (EK) Nr. 2115/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas darbības jomā (21),

Regulu (EK) Nr. 2166/2005, Regulu (EK) Nr. 388/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 (2006. gada 21. decembris) par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (22), Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (23), Regulu (EK) Nr. 509/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (24), Regulu (EK) Nr. 676/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (25), Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (26), Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (27),

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1077/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (28), Regulu (EK) Nr. 1300/2008, Regulu (EK) Nr. 1342/2008, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija) (29), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) (30), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) (31), Regulu (EK) Nr. 302/2009 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (32).

(13)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (33), Fēru salām (34) un Grenlandi (35), Savienība ar minētajiem partneriem ir apspriedusies par zvejas tiesībām. Apspriešanos ar Grenlandi pabeidza 2009. gada 25. novembrī, nosakot zvejas iespējas, kas 2010. gadā ES kuģiem pieejamas Grenlandes ūdeņos. Apspriešanās ar Fēru salām un Norvēģiju nav pabeigtas, un ir paredzams, ka ar šiem partneriem vienošanās par 2010. gadu tiks noslēgtas 2010. gada sākumā. Lai nepieļautu Savienības zvejas darbību pārtraukumu, vienlaikus nodrošinot elastību, kas vajadzīga, lai 2010. gada sākumā noslēgtu šīs vienošanās, ir atbilstīgi, ka līdz to noslēgšanai Savienība krājumiem nosaka provizoriskas zvejas iespējas ar nosacījumu, ka šādas vienošanās noslēdz.

(14)

Savienība ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu no Polijas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai Savienība pārvalda zvejniecības nolīgumus, ko Polijas Republika ir iepriekš noslēgusi, piemēram, Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2010. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt ES kuģu zvejas iespējas. Tāpēc Savienībai būtu jāīsteno šīs zvejas iespējas.

(15)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā nepieņēma dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju un svītraino tunzivju nozvejas limitus, un, kaut gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir jāregulē IATTC jurisdikcijā esošo resursu zvejas iespējas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārvaldību.

(16)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma tabulas, kurās norādīta ICCAT Līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepilnīga un pārmērīga izmantošana. Šajā saistībā ICCAT pieņēma lēmumu, norādot, ka 2008. gadā Savienība nav pilnībā izmantojusi savas ziemeļu un dienvidu zobenzivs, lielacu tunzivs un ziemeļu garspuru tunzivs kvotas. Lai ņemtu vērā korekcijas Savienības kvotās, kuras noteikusi ICCAT, ir jāveic nepietiekamās izmantošanas rezultātā radušos zvejas iespēju sadale, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo daļu to nepietiekamajā izmantošanā, nemainot sadales principu, ko piemēro ikgadējās KPN iedalīšanai. Šajā sanāksmē grozīja zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu. ICCAT pieņēma arī ieteikumu par jūras lapsu saglabāšanu. Šie pasākumi ir jāīsteno, lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu.

(17)

Trešajā starptautiskajā sanāksmē par Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) izveidi Klusā okeāna atklātās jūras apgabalā, kura notika 2007. gada maijā, tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, tostarp noteica zvejas iespējas, lai regulētu pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju šajā teritorijā līdz šādas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidei. Šos pasākumus pārskatīja astotajā starptautiskajā sanāksmē, kas saistībā ar šā SPRFMO izveidi notika 2009. gada novembrī. Saskaņā ar dalībnieku panākto vienošanos, šie pagaidu pasākumi ir brīvprātīgi un nav juridiski saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tomēr ir ieteicams, ņemot vērā saistītus noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumā par zivju krājumiem, šos pasākumus iestrādāt Savienības tiesību aktos.

(18)

Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma nozvejas limitus vēl diviem zivju krājumiem SEAFO konvencijas apgabalā. Šie nozvejas limiti ir jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(19)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību, dažu trešo valstu kuģiem būtu jāatļauj zvejot ES ūdeņos saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1006/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.

(20)

Saistībā ar zvejas iespēju izveidi un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. pantu Padome, ņemot vērā dalībvalstu sniegto un ZZTEK izvērtēto informāciju, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no šajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma piemērošanas ar nosacījumu, ka ir pieejami dati par mencu nozveju un izmetumiem no attiecīgajiem kuģiem, ka mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no kopējās attiecīgās kuģu grupas nozvejas un ka grupas iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem. Polija sniedza informāciju par mencu nozveju, ko veic kuģu grupa, kurā ir viens kuģis, kurš Ziemeļjūrā zvejo saidu ar grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks. Apvienotā Karaliste sniedza informāciju par mencu nozveju, ko divas kuģu grupas veikušas, izmantojot grunts traļus uz rietumiem no Skotijas. Pamatojoties uz šo informāciju, kā to bija izvērtējusi ZZTEK, var secināt, ka šo kuģu grupu nozvejotais mencu apjoms, tostarp izmetumi, nepārsniedz 1,5 % no to kopējās nozvejas. Turklāt, ņemot vērā pastāvošos kontroles un pārraudzības pasākumus, ar ko nodrošina šo kuģu grupu zvejas aktivitātes uzraudzību un kontroli, un ņemot vērā to, ka šo grupu iekļaušana radītu administratīvu slogu, kas neatbilstu šīs iekļaušanas vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem, ir atbilstīgi šīs grupas izslēgt no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļas piemērošanas, tādējādi ļaujot atbilstīgi noteikt zvejas piepūles limitus attiecīgajām dalībvalstīm,

(21)

Saskaņā ar Līguma 291. pantu pasākumi, kas vajadzīgi, lai noteiktu nozvejas limitus noteiktiem tādu sugu, kas nav ilgdzīvojošas sugas, krājumiem, steidzamības dēļ būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (36).

—

konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas 2010. gadam un

—

konkrētus zvejas piepūles limitus 2011. gadam un konkrētu Antarktikas krājumu zvejas iespējas II sadaļas III nodaļas 2. iedaļā un IE un V pielikumā noteiktajiem laikposmiem.

a)

ES kuģiem; un

b)

zvejas kuģiem, kas kuģo ES ūdeņos ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī (“trešo valstu kuģi”).

a)

“ES kuģi” ir zvejas kuģi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta d) apakšpunktā;

b)

“Kopienas ūdeņi” ir ūdeņi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta a) apakšpunktā;

c)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut;

d)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstīm vai trešām valstīm;

e)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

f)

“linuma acs izmērs” ir linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (37);

g)

“ES zvejas flotes reģistrs” ir zvejas flotes reģistrs, ko izveido Komisija saskaņā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu;

h)

“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 218/2009;

b)

“Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)

“Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)

“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa zonas teritorija uz austrumiem no 7° 23′48″W;

e)

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 216/2009;

f)

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 217/2009;

g)

SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals, kā noteikts Padomes Lēmumā 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (38);

h)

ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals, kā noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (39);

i)

CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 601/2004;

j)

IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Kopienas vārdā (40);

k)

IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) apgabals, kā noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (41);

l)

“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras apgabals uz dienvidiem no 10 grādiem uz Z, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (42), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

m)

WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencija) konvencijas apgabals, kā noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (43);

n)

“Beringa jūras atklātā jūra” ir atklātās jūras apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos un ūdeņos, kas nav ES ūdeņi;

b)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos;

c)

parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā;

d)

cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X zonā, un

e)

siļķu haizivs (Lamma nasu) starptautiskos ūdeņos.

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2847/93 21. panta 3. punktu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

a)

IIA pielikumā, piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ES ūdeņos ICES IIa un Vb zonā;

b)

IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)

IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībai ICES VIIe zonā;

d)

IID pielikumā, piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ES ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

a)

nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)

nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

a)

to sugu zivis, kas nav siļķes un makreles, ja:

vai

b)

makreles, ja:

—

ES laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis (Thunnus thynnus), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm,

—

ES piekrastes amatierzvejas kuģi, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm,

—

ES kuģi, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm.

a)

par tās plāniem zvejot krilu, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b)

par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

a)

pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi vai aizstājējkuģiem, kā minēts 2. punktā, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)

izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

a)

kuģa un apkalpes drošību;

b)

ierobežojumiem, ko rada nelabvēlīgi laika apstākļi;

c)

jūras apledojumu vai

d)

vajadzību aizsargāt Antarktikas jūras vidi,

a)

līdz paziņotajai zvejas izbeigšanas dienai un laikam; kā arī

b)

pēc iespējas drīz pēc 4. punktā minētās paziņošanas.

a)

no 2010. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2010. gada 10. novembra līdz 2011. gada 18. janvārim apgabalā, ko ierobežo:

b)

no 2010. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko ierobežo:

a)

neizmanto ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci;

b)

nezvejo zivju barus, izmantojot ZPI.

a)

zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)

ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar zivju izmēru, vai

c)

ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

a)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ES ūdeņos;

b)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos ES ūdeņos;

c)

parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā;

d)

cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X zonā.

“c)

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Apvienotās Karalistes karogu un kura minēta 2009. gada 18. jūnija Apvienotās Karalistes pieteikumā un kura uz rietumiem no Skotijas, it īpaši Minčā (Minch) (ICES statistikas taisnstūri 42 E3, 42 E4, 43 E3, 43 E4, 44 E3, 44 E4, 45 E3) zvejo Norvēģijas omārus, izmantojot grunts traļus un vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un mazāks par 100 mm;

d)

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Apvienotās Karalistes karogu un kura minēta 2009. gada 18. jūnija Apvienotās Karalistes pieteikumā un kura uz rietumiem, it īpaši Fērtofklaidā (Firth of Clyde) (ICES statistikas taisnstūri 39 E5 un 40 E5) zvejo Norvēģijas omārus, izmantojot grunts traļus un vadus, kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un mazāks par 100 mm;

e)

kuģu grupa, kuras kuģi peld ar Polijas karogu un kura minēta Polijas 2009. gada 24. aprīļa pieteikumā, kas pabeigts ar saraksti 2009. gada 11. jūlijā, un kuras mērķis ir Ziemeļjūrā un ICES IIa zonas ES ūdeņos zvejot saidu, izmantojot grunts traļus ar linuma acs izmēru 100 mm vai lielāku ar pilna laika novērotāju izvietošanu.”.