9.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/52

1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Reglamenta 2003. gada 27. februāra grozījumi (OV L 258, 2003. gada 10. oktobrī),

2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Reglamenta 2004. gada 31. marta grozījumi (OV L 310, 2004. gada 7. oktobrī),

3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Reglamenta 2006. gada 5. jūlija grozījumi (OV L 93, 2007. gada 3. aprīlī),

4.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Reglamenta 2008. gada 12. marta grozījumi (OV L 159, 2009. gada 20. jūnijā),

5.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Reglamenta 2010. gada 14. jūlija grozījumi.

1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nodrošina organizētas pilsoniskās sabiedrības dažādu ekonomisko un sociālo aprindu pārstāvību. Komiteja ir institucionāla konsultatīva iestāde, kas izveidota ar 1957. gada Romas Līgumu.

2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas konsultatīvā funkcija dod iespēju tās locekļiem un līdz ar to arī viņu pārstāvētajām organizācijām piedalīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā. Dažādu, dažkārt diametrāli pretēju viedokļu apspriešanā un locekļu dialogā iesaistīti ne vien parastie sociālie partneri, t.i., darba devēji (I grupa) un darba ņēmēji (II grupa), bet arī visas citas pārstāvētās sociāli profesionālās intereses (III grupa). Šāda pieredze, dialogi un kopēja viedokļa meklējumi var uzlabot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un vairot uzticību tam, padarot minēto procesu Eiropas pilsoņiem saprotamāku un pieņemamāku, kā arī palielināt tā pārredzamību, kas ir neatņemami demokrātijai.

3.

Eiropas institucionālajā sistēmā Komitejai ir īpašs uzdevums: tā ir galvenais forums, kurā ir pārstāvēti un apspriesti ES organizētās pilsoniskās sabiedrības viedokļi, un labākais starpnieks organizētas pilsoniskās sabiedrības un Eiropas Savienības iestāžu attiecībās.

4.

Būdama vienlaikus forums un atzinumu izstrādes vieta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja veicina demokrātiskāku viedokļu izpausmi Eiropas Savienības veidošanā, kā arī ES attiecībās ar trešo valstu ekonomiskajām un sociālajām aprindām. Tādā veidā tā piedalās patiesi eiropeiskas apziņas veidošanā.

5.

Lai varētu sekmīgi pildīt tai uzticētos pienākumus un saskaņā ar Eiropas Ekonomikas Kopienas dibināšanas līguma 260. panta 2. punktu Komiteja 2002. gada 17. jūlijā pieņēma savu Reglamentu.

6.

Komiteja 2010. gada 14. jūlija plenārsesijā pieņēma šā Reglamenta pēdējo kodificēto versiju.

1.

Komitejas pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

2.

Pēc katras sastāva atjaunošanas reizi piecos gados Komitejas pirmo sesiju sasauc tās gados vecākais loceklis, ja iespējams, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad Komitejas locekļiem nosūtīts paziņojums par to, ka Padome viņus ir apstiprinājusi.

1.

Komitejā ir šādas struktūrvienības: pilnsapulce, Birojs, priekšsēdētājs un specializētās nodaļas.

2.

Komiteju veido trīs grupas, kuru sastāvs un funkcijas ir izklāstītas 27. pantā.

3.

Komitejas locekļiem nav saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs. Pienākumu veikšanas laikā, kā arī ceļā uz sanāksmi vai no sanāksmes uz viņiem attiecas privilēģijas un imunitāte, kas noteiktas Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti. Konkrēti viņi bauda pārvietošanās brīvību, personas neaizskaramību un imunitāti.

1.

Reģionu komiteja atzīst un pieņem šādus Eiropas Savienības simbolus:

2.

Reģionu komiteja svin Eiropas dienu 9. maijā.

3.

Karogs ir pacelts visās Reģionu komitejas ēkās un oficiālu pasākumu laikā.

4.

Himnu atskaņo, atklājot konstitutīvo sēdi pilnvaru termiņa sākumā, kā arī citu svinīgu sēžu gadījumos, tostarp, uzņemot valstu un valdību vadītājus vai jaunos Komitejas locekļus pēc ES paplašināšanas.

1.

Biroja locekļus ievēlē, ievērojot vispārējo un ģeogrāfisko līdzsvaru starp grupām, un tā, lai no katras dalībvalsts būtu vismaz viens un ne vairāk par trim pārstāvjiem. Grupas apspriež un pilnsapulcei izvirza priekšlikumu par Biroja sastāvu.

1. Komitejas Biroju veido

2.

Priekšsēdētāju ievēlē pēc kārtas no triju grupu locekļu vidus.

3.

Priekšsēdētāju un viņa vietniekus nevar ievēlēt atkārtoti. Divu ar pusi gadu periodā pēc pilnvaru termiņa beigām priekšsēdētājs nevar būt Biroja loceklis priekšsēdētāja vietnieka vai grupas vai specializētās nodaļas priekšsēdētāja statusā.

4.

Priekšsēdētāja vietniekus ievēlē no to divu grupu locekļu vidus, kurām nav piederīgs priekšsēdētājs.

1.

Pirmajā sēdē, ko sasauc saskaņā ar 1. panta noteikumiem, Komiteja pagaidu priekšsēdētāja vadībā no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju, divus priekšsēdētāja vietniekus, specializēto nodaļu priekšsēdētājus un pārējos Biroja locekļus, izņemot grupu priekšsēdētājus, uz diviem ar pusi gadiem, sākot no dienas, kad Komiteja ir oficiāli uzsākusi darbu.

2.

Pagaidu priekšsēdētāja vadībā var apspriest jautājumus tikai saistībā ar minētajām vēlēšanām.

1.

Komiteja no savu locekļu vidus var izveidot vēlēšanu komisiju, kurā ietilpst pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un kuras uzdevums ir pieņemt kandidatūras un iesniegt pilnsapulcei kandidātu sarakstu, ievērojot 3. panta noteikumus.

2.

Saskaņā ar šā panta noteikumiem Komiteja lemj par priekšsēdētāja un Biroja locekļu amatu kandidātu sarakstu vai sarakstiem.

3.

Komiteja ievēlē Biroja locekļus, kas nav grupu priekšsēdētāji, vajadzības gadījumā balsojot vairākkārt, saskaņā ar balsošanai par visu sarakstu kopumā paredzēto procedūru.

4.

Balsošanai derīgi tikai pilnīgi kandidātu saraksti, kas atbilst 3. panta noteikumiem un kuriem pievienots katra kandidāta paziņojums par piekrišanu balotēties vēlēšanās.

5.

Par Biroja locekļiem ievēlētus pasludina tā saraksta kandidātus, kas ieguvis vislielāko balsu skaitu un vismaz vienu ceturtdaļu derīgo balsu.

6.

Pēc tam pilnsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē Komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus.

7.

Pēc tam Komiteja ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē specializēto nodaļu priekšsēdētājus.

8.

Noslēgumā Komiteja balso par visiem Biroja locekļiem kopumā. Viņus uzskata par ievēlētiem, ja viņi saņem vismaz divas trešdaļas derīgo balsu.

1.

Biroja sēdi sasauc priekšsēdētājs vai nu administratīvā kārtībā, vai arī pēc desmit Biroja locekļu lūguma.

2.

Katru Biroja sēdi protokolē. Protokolu iesniedz Birojam apstiprināšanai.

3.

Birojs izstrādā pats savu reglamentu.

4.

Birojs nosaka Komitejas organizāciju un iekšējo darbību. Pēc saskaņošanas ar grupām tas apstiprina Reglamenta piemērošanas noteikumus.

5.

Birojs un priekšsēdētājs īsteno Finanšu regulā un Komitejas Reglamentā paredzētās pilnvaras budžeta un finanšu jomā.

6.

Ievērojot budžeta un finanšu procedūras, Birojs pieņem piemērošanas noteikumus attiecībā uz locekļu, viņu vietnieku, kas iecelti saskaņā ar 18. pantu, delegātu un viņu aizvietotāju, kas iecelti saskaņā ar 24. pantu, un ekspertu, kas iecelti saskaņā ar 23. pantu, ceļa un uzturēšanās izdevumiem.

7.

Birojs ir politiski atbildīgs par Komitejas vispārējo vadību. Birojs jo īpaši nodrošina Komitejas, tās struktūru un personāla darbības atbilstību Komitejas institucionālajiem mērķiem.

8.

Birojs atbild par to, lai, veicot Līgumā paredzētos uzdevumus, Komiteja pareizi izmantotu tai pieejamos cilvēku, budžeta un tehniskos resursus. Piemēram, Birojs piedalās budžeta procedūrā un sekretariāta darba organizācijā.

9.

Birojs no savu locekļu vidus var izveidot ad hoc grupas, lai izskatītu jebkuru tā kompetencē ietilpstošu jautājumu. Šādu grupu darbā var iesaistīt arī pārējos locekļus, izņemot gadījumus, kad apspriež jautājumus par ierēdņu iecelšanu amatā.

10.

Reizi sešos mēnešos Birojs, pamatojoties uz šim nolūkam izstrādātu ziņojumu, analizē, kā ir ņemti vērā Komitejas atzinumos ietvertie ieteikumi.

11.

Pēc Komitejas locekļa vai ģenerālsekretāra pieprasījuma Birojs precizē Reglamenta un tā piemērošanas noteikumu skaidrojumu. Biroja atzinumi ir saistoši, taču tos var apstrīdēt, iesniedzot apelāciju pilnsapulcei, kam ir galīgā lēmuma tiesības.

12.

Kad reizi piecos gados atjauno Komitejas sastāvu, Birojs, kura pilnvaru termiņš beidzas, veic kārtējos pienākumus līdz jaunās Komitejas pirmajai sēdei. Izņēmuma gadījumos tas var uzticēt atsevišķus vai noteiktā termiņā veicamus uzdevumus, kas prasa īpašas zināšanas, kādam Komitejas loceklim, kura pilnvaru termiņš beidzas.

1.

Lai sagatavotu visu lēmumu, kas jāpieņem Birojam, projektus finanšu un budžeta jomā, izveido budžeta grupu.

2.

Budžeta grupu vada viens no diviem priekšsēdētāja vietniekiem, un viņš atskaitās priekšsēdētājam. Tajā ir deviņi locekļi, kurus Birojs ieceļ pēc grupu priekšlikuma.

2.a.

Budžeta grupa piedalās Komitejas budžeta izstrādē, sagatavo par to atzinumu, kuru iesniedz Birojam apstiprināšanai, uzrauga budžeta pareizu izpildi un nodrošina, ka par budžeta izpildi tiek sagatavots ziņojums.

3.

Noteiktu papildu jautājumu risināšanai Birojs lēmuma pieņemšanas pilnvaras var deleģēt budžeta grupai.

4.

Budžeta grupa lēmumus pieņem, pamatojoties uz vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu vadības un pārredzamības principiem. Budžeta grupa lēmumus pieņem šādi:

5.

Budžeta grupa uzdevumus var sadalīt starp saviem locekļiem; tomēr lēmumus pieņem, vienprātīgi vienojoties.

6.

Budžeta grupas priekšsēdētājs vada delegāciju sarunām ar budžeta lēmējinstitūcijām un par to atskaitās Birojam.

7.

Budžeta grupas pienākumos ietilpst konsultāciju sniegšana priekšsēdētājam, Birojam un Komitejai, kā arī dažādo dienestu kontrole.

1.

Komitejas saziņas stratēģijas veicināšanai un pārraudzībai izveido sabiedrisko attiecību grupu. Grupa reizi gadā sagatavo Komitejai ziņojumu par minētās stratēģijas izpildi, kā arī darba plānu nākamajam gadam.

2.

Sabiedrisko attiecību grupu vada viens no diviem priekšsēdētāja vietniekiem, kurš atskaitās priekšsēdētājam. Tajā ir deviņi locekļi, kurus Birojs ieceļ pēc grupu priekšlikuma.

3.

Sabiedrisko attiecību grupa koordinē par saziņu un par attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem atbildīgo struktūrvienību darbu, nodrošinot attiecīgo pasākumu atbilstību apstiprinātajām stratēģijām un plāniem.

1.

Komitejas prezidiju veido priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki.

2.

Komitejas prezidijs tiekas ar grupu priekšsēdētājiem, lai sagatavotu Biroja un pilnsapulces darbu. Šajās apspriedēs var uzaicināt piedalīties specializēto nodaļu priekšsēdētājus.

3.

Lai izstrādātu Komitejas darba plānu un izvērtētu tā īstenošanu, prezidijs vismaz divas reizes gadā tiekas ar grupu priekšsēdētājiem un specializēto nodaļu priekšsēdētājiem.

1.

Priekšsēdētājs vada visu Komitejas un tās struktūru darbu saskaņā ar Līgumu un šā Reglamenta noteikumiem. Viņam ir visas nepieciešamās pilnvaras, lai vadītu Komitejas debates un nodrošinātu to netraucētu norisi.

2.

Priekšsēdētājs pastāvīgi iesaista savā darbā priekšsēdētāja vietniekus; viņš var deleģēt tiem īpašus uzdevumus vai pienākumus, kas ietilpst viņa kompetencē.

3.

Priekšsēdētājs var uzticēt ģenerālsekretāram konkrētu uzdevumu veikšanu noteiktā laika posmā.

4.

Priekšsēdētājs pārstāv Komiteju. Viņš pārstāvības pilnvaras var deleģēt priekšsēdētāja vietniekam vai atbilstīgā gadījumā kādam Komitejas loceklim.

5.

Priekšsēdētājs ziņo Komitejai par tās vārdā veiktajiem pasākumiem un rīcību plenārsesiju strarplaikā. Šos ziņojumus neapspriež.

6.

Pēc ievēlēšanas amatā priekšsēdētājs plenārsesijā izklāsta darba plānu savam pilnvaru laikam. Pilnvaru termiņa beigās viņš sniedz pārskatu par paveikto.

Abus minētos ziņojumus var apspriest pilnsapulcē.

1.

Paplašināto prezidiju veido Komitejas priekšsēdētājs, abi priekšsēdētāja vietnieki un grupu priekšsēdētāji.

2.

Paplašinātā prezidija uzdevums ir sagatavot un atvieglot Biroja darbu.

1.

Komitejā ir sešas specializētās nodaļas. Pēc Biroja priekšlikuma pilnsapulce var izveidot arī citas specializētās nodaļas jomās, uz kurām attiecas Līgumi.

2.

Komiteja savas specializētās nodaļas izveido konstitutīvajā sesijā pēc Komitejas sastāva atjaunošanas ik pēc pieciem gadiem.

3.

Specializēto nodaļu sarakstu un to kompetenci var pārskatīt, atjaunojot Komitejas sastāvu ik pēc pieciem gadiem.

1.

Specializēto nodaļu locekļu skaitu nosaka Komiteja pēc Biroja priekšlikuma.

2.

Katram Komitejas loceklim, izņemot priekšsēdētāju, jābūt vismaz vienas specializētās nodaļas loceklim.

3.

Neviens loceklis nevar būt piederīgs vairāk kā divām specializētajām nodaļām, ja vien viņš nav no dalībvalsts, kuru pārstāv deviņi vai mazāk par deviņiem locekļiem. Neviens Komitejas loceklis tomēr nevar būt piederīgs vairāk kā trim specializētajām nodaļām.

4.

Specializēto nodaļu locekļus ieceļ Komiteja. Locekļus ieceļ amatā uz diviem ar pusi gadiem, un to var darīt atkārtoti.

5.

Kārtību, kāda noteikta specializēto nodaļu locekļu iecelšanai amatā, ievēro arī nodaļu locekļu nomaiņai.

1.

Specializētās nodaļas birojā, ko ievēlē uz diviem ar pusi gadiem, ir divpadsmit locekļu, ieskaitot priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus, no katras grupas pa vienam.

2.

Specializēto nodaļu priekšsēdētājus un to birojus ievēlē Komiteja.

3.

Specializēto nodaļu priekšsēdētājus un specializēto nodaļu biroju pārējos locekļus var ievēlēt atkārtoti.

4.

Ik pa diviem ar pusi gadiem triju specializēto nodaļu priekšsēdētāju posteņiem piemēro rotāciju starp grupām. Viena un tā pati grupa nevar būt specializētās nodaļas vadībā vairāk nekā piecus gadus pēc kārtas.

1.

Specializēto nodaļu uzdevums ir pieņemt atzinumus vai informatīvos ziņojumus par jautājumiem, kuri tām nodoti izskatīšanai saskaņā ar šā Reglamenta 32. pantu.

2.

Lai risinātu izskatīšanai nodotos jautājumus, specializētās nodaļas var izveidot izpētes grupu vai dokumentu izstrādes grupu, vai iecelt vienīgo ziņotāju.

3.

Ziņotāju un, attiecīgā gadījumā, līdzziņotāju ieceļ un izpētes un dokumentu izstrādes grupu sastāvu nosaka, pamatojoties uz grupu iesniegtajiem priekšlikumiem.

3.a.

Lai ātri varētu izveidot izpētes grupas un ja trīs grupu priekšsēdētāji vienojas par ziņotāja un iespējamā līdzziņotāja iecelšanas, kā arī izpētes vai dokumenta izstrādes grupas sastāva priekšlikumu, specializēto nodaļu priekšsēdētāji veic pasākumus, lai varētu uzsākt darbu.

4.

Ziņotājs (attiecīgā gadījumā ar eksperta palīdzību) atbild par turpmāko darbu ar atzinumu pēc tā pieņemšanas plenārsesijā. Šajā darbā viņam atbalstu sniedz attiecīgās specializētās nodaļas sekretariāts, un par šo darbu informē attiecīgo specializēto nodaļu.

5.

Izpētes grupas nevar kļūt par pastāvīgām struktūrvienībām, izņemot ārkārtējus gadījumus, kuriem ir vajadzīga Biroja iepriekšēja atļauja uz jau minēto divu ar pusi gadu laika posmu.

1.

Ikvienu Komitejas locekli, kas nevar piedalīties sagatavošanas darbā var pārstāvēt viņa aizvietotājs;

1.a.

Aizvietotājiem nekad nav balsstiesību.

1.b.

Gadījumā, ja loceklis ir specializētās nodaļas vai izpētes grupas priekšsēdētājs, specializētās nodaļas biroja loceklis vai ziņotājs, viņu minēto funkciju pildīšanā nevar aizstāt viņa aizvietotājs.

2.

Izraudzītā aizvietotāja vārdu un amatu dara zināmu Komitejas Birojam apstiprināšanai.

3.

Aizvietotājs sagatavošanas darbā veic tās pašas funkcijas, kādas ir loceklim, kuru viņš aizvieto, un uz viņu attiecas tie paši noteikumi par ceļa un uzturēšanās izdevumiem.

1.

Pēc Biroja ierosmes Komiteja izņēmuma gadījumos no savu locekļu vidus var izveidot apakškomitejas, kas izstrādā atzinumu projektus vai informatīvus ziņojumus par vispārīgiem visas jomas skarošiem jautājumiem. Tos vispirms iesniedz Birojam un pēc tam pilnsapulcei.

2.

Plenārsesiju starplaikā Birojs var izveidot apakškomitejas, taču tās vēlāk jāapstiprina Komitejai. Apakškomiteju var izveidot tikai viena jautājuma izskatīšanai. Apakškomiteju automātiski likvidē, tiklīdz Komiteja ir nobalsojusi par tās sagatavoto atzinuma projektu vai informatīvo ziņojumu.

3.

Apakškomitejā, ko izveido tādu jautājumu izskatīšanai, kuri ir vairāku specializēto nodaļu pārziņā, ietilpst attiecīgo nodaļu locekļi.

4.

Apakškomitejām ar attiecīgajām izmaiņām piemēro specializēto nodaļu reglamentējošos noteikumus.

1.

Ja izskatāmā jautājuma raksturs, apjoms un sarežģītība prasa īpaši elastīga darba metodes, kārtību un līdzekļus, Komiteja var izveidot novērošanas centrus.

2.

Novērošanas centru izveido ar pilnsapulces lēmumu, ar ko apstiprina Biroja lēmumu, kurš pieņemts iepriekš saskaņā ar grupas vai specializētās nodaļas priekšlikumu.

3.

Lēmumā par novērošanas centra izveidi katrā atsevišķā gadījumā nosaka tā mērķi, struktūru, sastāvu un darbības ilgumu.

4.

Novērošanas centri var izstrādāt ikgadēju informatīvu dokumentu par Līguma horizontālo klauzulu piemērošanu (sociālā klauzula, vides klauzula un patērētāju aizsardzības klauzula) un to ietekmi uz Savienības politiku. Pilnsapulcei pieņemot attiecīgu lēmumu, ziņojumu var iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

5.

Katrs novērošanas centrs darbojas kādas specializētās nodaļas vadībā un uzraudzībā.

1.

Komiteja ir tiesīga izveidot konsultatīvas komisijas. Tajās ietilpst Komitejas locekļi un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras Komiteja vēlas iesaistīt savā darbā.

2.

Minētās komisijas izveido ar pilnsapulces lēmumu, ar kuru apstiprina Biroja pieņemto lēmumu. Lēmumā par šādas komisijas izveidi norāda tās mērķi, struktūru, sastāvu, darbības ilgumu un noteikumus.

3.

Saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu var izveidot “rūpniecības pārmaiņu konsultatīvo komisiju” (CCMI), kurā ietilpst Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi un delegāti no organizācijām, kas pārstāv dažādas ekonomikas un sociālās nozares un pilsonisko sabiedrību un kuras skar rūpniecības pārmaiņas. Šīs komisijas priekšsēdētājs ir Komitejas Biroja loceklis. Reizi divos ar pusi gados viņš Birojam sniedz ziņojumu par CCMI darbu. Viņu izraugās no Biroja locekļiem, kas minēti šā Reglamenta 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Delegātiem un viņu aizvietotājiem, kas piedalās sagatavošanas darbā, piemērojami tie paši noteikumi par ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksāšanu kā locekļiem.

1.

Komiteja pēc Biroja iniciatīvas var uzturēt strukturētas attiecības ar Eiropas Savienības un trešo valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm, tām līdzīgām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības sociālekonomiska rakstura organizācijām.

2.

Tādā pašā veidā Komiteja veic pasākumus, kas paredzēti ekonomikas un sociālo lietu padomju vai tām līdzīgu iestāžu izveides veicināšanai valstīs, kurās tādu vēl nav.

1.

Pēc Biroja ierosmes Komiteja var izveidot delegācijas, lai uzturētu sakarus ar dažādām organizētās pilsoniskās sabiedrības ekonomiskajām un sociālajām aprindām valstīs un valstu apvienībās, kas neietilpst Eiropas Savienībā.

2.

Komitejas un kandidātvalstu organizētas pilsoniskās sabiedrības partneru sadarbība notiek ar apvienotu konsultatīvo komiteju starpniecību, ja asociācijas padomes ir izveidojušas šādas komitejas. Pretējā gadījumā sadarbība norisinās kontaktgrupās.

3.

Apvienotās konsultatīvās komitejas un kontaktgrupas izstrādā ziņojumus un deklarācijas, ko Komiteja var nosūtīt kompetentajām iestādēm un iesaistītajām pusēm.

1.

Komitejā ir trīs grupas, kurās attiecīgi pārstāvēti darba devēji, darba ņēmēji un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārējās ekonomiskās un sociālās aprindas.

2.

Grupas ievēlē savus priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus. Tās piedalās Komitejas un tās struktūrvienību darba sagatavošanā, organizēšanā un koordinēšanā un palīdz nodrošināt tās ar informāciju. Katrai grupai ir savs sekretariāts.

2.a

Grupas izvirza kandidātus priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanām saskaņā ar 6. panta 6. punktu, ievērojot Eiropas Savienības iestāžu pieņemto vīriešu un sieviešu līdztiesības principu.

3.

Saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu grupu priekšsēdētāji ir Biroja locekļi.

4.

Grupu priekšsēdētāji palīdz Komitejas prezidijam politikas izstrādāšanā un, attiecīgā gadījumā, izdevumu uzraudzīšanā.

5.

Grupu priekšsēdētāji kopā ar Komitejas prezidiju piedalās Biroja un pilnsapulces darba sagatavošanā.

6.

Grupas saskaņā ar 6. panta 7. punktu iesniedz pilnsapulcei priekšlikumus par specializēto nodaļu priekšsēdētāju ievēlēšanu un saskaņā ar 16. pantu — par specializēto nodaļu biroju ievēlēšanu.

7.

Grupas iesniedz priekšlikumus par Budžeta grupas, ko Birojs izveido saskaņā ar 10. panta 1. punktu, sastāvu.

8.

Grupas iesniedz priekšlikumus par novērošanas centru un konsultatīvo komisiju, ko pilnsapulce izveido attiecīgi saskaņā ar 21. un 24. pantu, sastāvu.

9.

Grupas iesniedz priekšlikumus par delegāciju un apvienoto konsultatīvo komiteju, ko izveido attiecīgi saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu, sastāvu.

10.

Grupas iesniedz priekšlikumus par ziņotājiem un par izpētes un dokumentu izstrādes grupu, ko specializētās nodaļas ieceļ vai izveido saskaņā ar 17. panta 3. punktu, sastāvu.

11.

Piemērojot šā panta 6. līdz 10. punktu, grupas ņem vērā dalībvalstu pārstāvību Komitejā, dažādu ekonomisko un sociālo aprindu pārstāvību, kompetenci un labas vadības kritērijus.

12.

Locekļi var brīvprātīgi pievienoties vienai no grupām, ja vien viņu atbilstību ir apstiprinājuši attiecīgās grupas locekļi. Loceklis vienlaicīgi var būt piederīgs tikai vienai grupai.

13.

Komitejas locekļiem, kas nav piederīgi nevienai grupai, ģenerālsekretariāts nodrošina materiālo un tehnisko atbalstu, kāds nepieciešams viņu pienākumu veikšanai. Par minēto locekļu līdzdalību izpētes grupu un citu iekšējo struktūru darbā lemj Komitejas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar grupām.

1.

Komitejas locekļi brīvprātīgi var apvienoties interešu grupās, kas pārstāv Eiropas Savienības organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādās ekonomiskās un sociālās intereses.

2.

Interešu grupas sastāvā var būt Komitejas visu trīs grupu locekļi. Neviens Komitejas loceklis nedrīkst vienlaicīgi būt iesaistīts vairākās interešu grupās.

3.

Interešu grupu izveidošanu apstiprina Birojs, kurš par to ziņo pilnsapulcei.

1.

Komiteju sasauc priekšsēdētājs, lai pēc Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma pieņemtu atzinumus.

2.

Priekšsēdētājs Komiteju sasauc pēc Biroja priekšlikuma un ar locekļu vairākuma piekrišanu, lai tā pēc savas ierosmes sniegtu atzinumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienību, tās politiku un tās iespējamo tālākvirzību.

1.

Šā Reglamenta 29. panta 1. punktā minētos atzinumu pieprasījumus adresē Komitejas priekšsēdētājam. Viņš, apspriežoties ar Biroju, organizē Komitejas darbu, pēc iespējas ņemot vērā atzinuma pieprasījumā norādītos termiņus.

2.

Birojs nosaka atzinumu izskatīšanas prioritāro kārtību, tos sadalot kategorijās.

3.

Specializētās nodaļas izstrādā priekšlikumu par atzinumu sadalījumu trīs kategorijās kā izklāstīts turpmāk. Tās provizoriski paredz izpētes grupas skaitlisko sastāvu. Pēc tam, kad priekšlikumu izskatījis prezidijs un grupu priekšsēdētāji, to iesniedz Birojam lēmuma pieņemšanai. Īpašos gadījumos grupu priekšsēdētāji var ierosināt izmaiņas izpētes grupas skaitliskajā sastāvā. Nākamajā sēdē Birojs apstiprina jauno priekšlikumu un nosaka izpētes grupas galīgo skaitlisko sastāvu.

Atzinumu trīs kategorijas nosaka pēc šādiem kritērijiem:

4.

Steidzamos gadījumos piemēro šā Reglamenta 59. panta noteikumus.

1.

Lai izstrādātu atzinumu vai informatīvu ziņojumu, Birojs saskaņā ar 8. panta 4. punktu izraugās specializēto nodaļu, kas ir atbildīga par attiecīgā dokumenta sagatavošanu. Ja attiecīgais jautājums nepārprotami ir vienas nodaļas kompetencē, attiecīgo nodaļu izraugās priekšsēdētājs, kurš par savu lēmumu informē Biroju.

2.

Ja specializētā nodaļa, kurai uzticēta atzinuma izstrāde, vēlas uzklausīt Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) viedokli vai CCMI vēlas izklāstīt savu viedokli par specializētajai nodaļai iedalīta atzinuma tematu, Birojs var atļaut CCMI izstrādāt papildatzinumu par vienu vai vairākiem jautājumiem, uz kuriem attiecas atzinuma pieprasījums. Birojs šādu lēmumu var pieņemt arī pēc savas ierosmes. Birojs organizē Komitejas darbu tā, lai CCMI savu atzinumu varētu izstrādāt savlaicīgi un lai to varētu ņemt vērā attiecīgā specializētā nodaļa.

Par ziņošanu Komitejai atbild tikai attiecīgā specializētā nodaļa. Tā tomēr pievieno savam atzinumam CCMI komisijas izstrādāto papildatzinumu.

3.

Komitejas priekšsēdētājs informē attiecīgās specializētās nodaļas priekšsēdētāju par lēmumu un termiņu, kurā nodaļas darbam jābūt pabeigtam.

4.

Komitejas priekšsēdētājs informē Komitejas locekļus par atzinuma pieprasījumu un paziņo datumu, kad attiecīgo jautājumu izskatīs plenārajā sesijā.

1.

Specializētās nodaļas sanāksmi sagatavo tās priekšsēdētājs, sadarbojoties ar attiecīgās nodaļas biroju.

2.

Sanāksmes vada specializētās nodaļas priekšsēdētājs vai, viņa prombūtnes gadījumā, viens no priekšsēdētāja vietniekiem.

1.

Specializēto nodaļu sanāksmēs kvorums ir sasniegts, ja piedalās vai ir pārstāvēti vairāk nekā puse nodaļas pilntiesīgo locekļu.

2.

Ja nav kvoruma, priekšsēdētājs slēdz sanāksmi un sasauc jaunu sanāksmi laikā un ar nosacījumiem, ko viņš uzskata par atbilstošiem, bet tajā pašā dienā; šajā nākamajā sanāksmē kvorums ir neatkarīgi no klātesošo vai pārstāvēto locekļu skaita.

1.

Specializētās nodaļas atzinumā ietilpst tikai tie dokumenti, ko attiecīgā nodaļa ir pieņēmusi saskaņā ar šā Reglamenta 56. pantā paredzēto procedūru.

2.

Ja noraidītie grozījumi saņēmuši vismaz vienu ceturtdaļu nodoto balsu, to tekstu kopā ar balsošanas rezultātu pievieno atzinumam.

1.

Neskarot 17. panta 2. punkta nosacījumus, specializētās nodaļas sagatavošanas darbu parasti veic izpētes grupa.

2.

Ziņotājs, kam palīdz eksperts un, vajadzības gadījumā, viens vai vairāki līdzziņotāji, izskata izvirzīto jautājumu, ņem vērā izteiktos viedokļus un, pamatojoties uz minētajiem elementiem, sagatavo atzinuma projektu, kuru nodod specializētās nodaļas priekšsēdētājam.

3.

Izpētes grupas sanāksmes norisinās bez balsošanas.

1.

Plenārsesijas sagatavo priekšsēdētājs, sadarbojoties ar Biroju. Birojs sanāk pirms katras plenārsesijas un, vajadzības gadījumā, plenārsesijas laikā, lai organizētu tās norisi.

2.

Birojs var noteikt laika ierobežojumu plenārsesijas vispārējām debatēm par katru atzinumu.

1.

Darba kārtības projektu, ko Birojs izstrādājis pēc Komitejas prezidija un grupu priekšsēdētāju priekšlikuma, Komitejas priekšsēdētājs vismaz piecpadsmit dienas pirms attiecīgās sesijas atklāšanas nosūta visiem Komitejas locekļiem, kā arī Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam.

2.

Atklājot katru plenārsesiju, darba kārtības projektu iesniedz pilnsapulcei apstiprināšanai. Kad darba kārtības projekts ir pieņemts, tā punkti jāizskata sēdē, kurai tie paredzēti. Komitejas debatēm vajadzīgos dokumentus nodod Komitejas locekļu rīcībā saskaņā ar 40. pantu.

1.

Sēdēs kvorums ir sasniegts, ja piedalās vai ir pārstāvēta vairāk nekā puse Komitejas locekļu.

2.

Ja nav kvoruma, priekšsēdētājs sēdi atceļ un sasauc jaunu sēdi laikā, ko viņš uzskata par atbilstošu, taču tās pašas plenārsesijas laikā; šajā nākamajā sēdē kvorums ir neatkarīgi no klātesošo vai pārstāvēto locekļu skaita.

1.

Priekšsēdētājs atklāj sēdes, vada debates un nodrošina šā Reglamenta ievērošanu. Priekšsēdētājam palīdz viņa vietnieki.

2.

Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņu aizstāj priekšsēdētāja vietnieki. Priekšsēdētāja vietnieku prombūtnes gadījumā sēdi vada gados vecākais Biroja loceklis.

3.

Komiteja jautājumus apspriež, pamatojoties uz tās specializētās nodaļas darbu, kas ir kompetenta ziņot pilnsapulcei par attiecīgo jautājumu.

4.

Ja dokuments specializētajā nodaļā pieņemts ar mazāk nekā piecām balsīm “pret”, Birojs var ierosināt plenārsesijas darba kārtībā to iekļaut tādu dokumentu vidū, par kuriem balso bez debatēm.

Minēto kārtību nepiemēro:

5.

Ja pilnsapulcē par dokumentu nav nodots balsu vairākums, Komitejas priekšsēdētājs ar pilnsapulces piekrišanu var nosūtīt attiecīgo atzinumu kompetentajai specializētajai nodaļai atkārtotai izskatīšanai vai iecelt galveno ziņotāju, kurš tās pašas plenārsesijas vai citas plenārsesijas laikā iesniedz jaunu atzinuma projektu.

1.

Rakstiski noformēti grozījumu priekšlikumi, ko parakstījuši to ierosinātāji, jāiesniedz sekretariātā līdz attiecīgās plenārsesijas atklāšanai.

2.

Lai nodrošinātu pilnsapulces darba labu norisi, Birojs nosaka kārtību, kādā iesniedzami grozījumu priekšlikumi.

3.

Komiteja tomēr atļauj grozījumu priekšlikumus iesniegt tieši pirms attiecīgās sesijas sēdes atklāšanas ar nosacījumu, ka šādus priekšlikumus ir parakstījuši vismaz divdesmit pieci Komitejas locekļi.

4.

Grozījumu priekšlikumos konkrēti jānorāda teksta daļa, uz kuru tie attiecas, un tie jāpamato ar īsu paskaidrojumu. Grozījumus, kuru saturs un forma ir līdzīgi, izskata kopā.

5.

Parasti pilnsapulce saistībā ar katru grozījumu noklausās tikai tā ierosinātāju, vienu oponentu un ziņotāju.

6.

Izskatot grozījuma priekšlikumu, ziņotājs ar grozījuma ierosinātāja piekrišanu var mutiski iesniegt kompromisa priekšlikumus. Tādā gadījumā pilnsapulce balso tikai par minētajiem kompromisa priekšlikumiem.

7.

Grozījumu vai grozījumus, kuros salīdzinājumā ar specializētās nodaļas atzinumu pausta vispārēji atšķirīga nostāja, uzskata par pretatzinumu.

Kompetentā struktūra minētās klasifikācijas pieņemšanai ir Birojs. Tas savu lēmumu pieņem pēc apspriešanās ar attiecīgās specializētās nodaļas priekšsēdētāju.

Pēc šīs apspriešanās Birojs var nolemt atzinuma projektu un pretazinumu vēlreiz nodod specializētajai nodaļai turpmākai izskatīšanai. Steidzamos gadījumos to ir pilnvarots darīt Komitejas priekšsēdētājs.

8.

Attiecīgā gadījumā Komitejas priekšsēdētājs, apspriežoties ar kompetentās specializētās nodaļas priekšsēdētāju un ziņotāju, var ierosināt Komitejai izskatīt grozījumus tādā veidā, lai nodrošinātu dokumenta galīgā teksta konsekvenci.

1.

Priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc kāda Komitejas locekļa lūguma var aicināt Komiteju lemt par uzstāšanās laika ierobežošanu, kā arī par runātāju skaitu, sēdes pārtraukšanu vai debašu izbeigšanu. Pēc debašu izbeigšanas locekļi drīkst uzstāties tikai un vienīgi tādēļ, lai sniegtu paskaidrojumus par balsojumu; tos sniedz pēc attiecīgā balsojuma, nepārsniedzot priekšsēdētāja piešķirto uzstāšanās laiku.

2.

Ikviens Komitejas loceklis jebkurā laikā var lūgt un prioritāri saņemt atļauju uzstāties, lai iesniegtu priekšlikumu attiecībā uz procedūru.

1.

Katru plenārsesiju protokolē, un protokolu iesniedz Komitejai apstiprināšanai.

2.

Protokola galīgo versiju paraksta Komitejas priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs.

1.

Komitejas atzinumu papildus juridiskajam pamatojumam veido paskaidrojums un Komitejas viedoklis par problēmu kopumā.

2.

Par atzinumu kopumā notikušās balsošanas rezultātu dara zināmu atzinuma preambulā. Ja balsošana ir notikusi pēc saraksta, norāda balsotāju uzvārdus.

3.

Ja plenārsesijā noraida ierosinātos grozījumus, bet tie saņem vismaz vienu ceturtdaļu nodoto balsu, šādu grozījumu tekstu un paskaidrojumus kopā ar balsošanas rezultātiem pievieno attiecīgajam Komitejas atzinumam. Minētā prasība attiecas arī uz pretatzinumiem.

4.

Komitejas atzinumam pievieno arī specializētās nodaļas atzinuma tekstu, kas noraidīts par labu pilnsapulces pieņemtajiem grozījumiem, un balsojuma rezultātu, ja specializētās nodaļas iesniegtais atzinuma teksts ir saņēmis vismaz ceturto daļu nodoto balsu.

5.

Ja viena no Komitejā saskaņā ar 27. pantu izveidotajām grupām vai viena no saskaņā ar 28. pantu izveidotajām sociālo un ekonomisko interešu grupām pieņem atšķirīgu, bet vienotu viedokli attiecībā uz pilnsapulcē izskatīšanai iesniegtu jautājumu, attiecīgās grupas nostāju pēc debatēm un balsojumiem pēc saraksta par minēto jautājumu var apkopot īsā paziņojumā, ko pievieno atzinumam.

1.

Komitejas pieņemtos atzinumus un plenārsesijas protokolu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

2.

Komitejas pieņemtos atzinumus var nosūtīt jebkurai citai iestādei vai iesaistītai struktūrai.

1.

Derīgās balsis ir balsis “par”, balsis “pret” un atturēšanās.

2.

Ja vien šajā Reglamentā nav noteikts citādi, Komitejas un tās struktūrvienību dokumentus un lēmumus pieņem ar nodoto balsu vairākumu, ņemot vērā “par” un “pret” nodoto balsu skaitu.

3.

Balsošana notiek, balsojot atklāti, pēc saraksta vai aizklāti.

4.

Balsošana par ierosinātu rezolūciju, grozījumu, pretatzinumu, atzinumu kopumā vai kādu citu dokumentu notiek pēc saraksta, ja to pieprasa viena ceturtā daļa klātesošo vai pārstāvēto locekļu.

5.

Dažādos pārstāvības amatos vienmēr vēlē ar aizklātu balsošanu. Citos gadījumos balsošana ir aizklāta, ja to pieprasa klātesošo vai pārstāvēto locekļu vairākums.

6.

Ja balsojumā ir vienāds “par” un “pret” balsu skaits, izšķirošā balss ir sēdes priekšsēdētājam.

7.

Ziņotāja akcepts ierosinātam grozījumam nav iemesls, lai par to nebalsotu.

1.

Ja steidzamība ir sakarā ar atzinuma iesniegšanas termiņu, ko Komitejai noteikusi Padome, Eiropas Parlaments vai Komisija, procedūru steidzamiem gadījumiem var piemērot, ja priekšsēdētājs uzskata to par vajadzīgu, lai Komiteja varētu laikus pieņemt savu atzinumu.

2.

Steidzamos gadījumos Komitejas līmenī priekšsēdētājs nekavējoties un bez iepriekšējas apspriešanās ar Biroju var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai Komiteja varētu veikt savu darbu. Viņš par tiem informē Biroja locekļus.

3.

Pasākumus, ko priekšsēdētājs veicis saskaņā ar procedūru steidzamiem gadījumiem, iesniedz Komitejai apstiprināšanai nākamajā plenārsesijā.

1.

Ja steidzamība ir sakarā ar specializētajai nodaļai noteiktajiem atzinuma izstrādes termiņiem, tās priekšsēdētājs, vienojoties ar trīs grupu priekšsēdētājiem, var organizēt nodaļas darbu citādi, nekā tas paredzēts šajā Reglamentā.

2.

Pasākumus, ko specializētās nodaļas priekšsēdētājs veicis saskaņā ar procedūru steidzamiem gadījumiem, iesniedz nodaļas nākamajā sanāksmē apstiprināšanai.

1.

Visiem Komitejas locekļiem, kas nevar ierasties sanāksmē, uz kuru viņi ir savlaicīgi uzaicināti, jāiesniedz attiecīgajam priekšsēdētājam iepriekšējs paziņojums par neierašanos.

2.

Ja Komitejas loceklis neierodas vairāk nekā trijās Komitejas plenārsesijās pēc kārtas, neieceļot citu personu savai pārstāvībai un bez pamatota iemesla, priekšsēdētājs, apspriedies ar Biroju un uzaicinājis attiecīgo Komitejas locekli paskaidrot neierašanos, var pieprasīt Padomei atņemt minētajam loceklim pilnvaras.

3.

Ja specializētās nodaļas loceklis neierodas vairāk nekā trijās nodaļas sanāksmēs pēc kārtas, neieceļot citu personu savai pārstāvībai un bez pamatota iemesla, attiecīgās specializētās nodaļas priekšsēdētājs, uzaicinājis minēto locekli paskaidrot neierašanos, var prasīt viņam atteikties no vietas nodaļā par labu citam loceklim, un par to informē Biroju.

1.

Ikviens Komitejas loceklis, kas nevar ierasties Komitejas plenārsesijā vai specializētās nodaļas sanāksmē, var, pēc tam, kad viņš ir informējis attiecīgo priekšsēdētāju, rakstiski deleģēt savas balsstiesības citam Komitejas vai specializētās nodaļās loceklim.

2.

Nevienam loceklim plenārsesijā vai specializētās nodaļas sanāksmē nedrīkst būt vairāk par viena locekļa deleģētām balsstiesībām.

1.

Ikviens loceklis, kas nevar ierasties sanāksmē, uz kuru viņš ir atbilstīgi uzaicināts, var lūgt citu Komitejas locekli viņu pārstāvēt attiecīgajā sanāksmē, iepriekš tieši vai ar grupas sekretariāta starpniecību to rakstiski darot zināmu attiecīgajam priekšsēdētājam. Šī iespēja neattiecas uz Biroja un Budžeta grupas sēdēm.

2.

Pārstāvības pilnvarojums ir derīgs tikai sanāksmei, attiecībā uz kuru tas paredzēts.

3.

Veidojot izpētes grupu, ikviens tās loceklis var lūgt, lai viņu aizstāj cits Komitejas loceklis. Aizstāšana attiecas uz konkrētu jautājumu un uz laiku, kamēr specializētā nodaļa strādā pie attiecīgā jautājuma, un to nevar atsaukt. Tomēr, ja izpētes grupa darbu turpina pēc divu ar pusi vai piecu gadu pilnvaru termiņa beigām, aizstāšana ir spēkā tikai līdz tā pilnvaru termiņa beigām, kura laikā par to pieņemts lēmums.

1.

Komiteja atzinumus publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” saskaņā ar Padomes un Komisijas noteikto kārtību pēc apspriešanās ar Komitejas biroju.

2.

Komitejas, tās Biroja un specializēto nodaļu locekļu vārdus, kā arī visas izmaiņas minēto struktūrvienību sastāvā publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un Komitejas tīmekļa vietnē.

1.

Komiteja nodrošina savu lēmumu pārredzamību saskaņā ar Līguma par Eiropas savienību 1. panta otrās daļas noteikumiem.

2.

Ģenerālsekretāra pienākums ir veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu sabiedrības tiesības piekļūt attiecīgajiem dokumentiem.

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropa Savienības darbību 24. panta 4. daļu ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības rakstveidā vērsties Komitejā, izmantojot vienu no oficiālajām valodām, un saņemt atbildi tajā pašā valodā.

1.

Komitejas plenārsesijas un specializēto nodaļu sanāksmes ir atklātas.

2.

Atsevišķas debates, kas nav saistītas ar konsultatīvo darbu, Komiteja pēc attiecīgās iestādes vai struktūrvienības lūguma vai pēc Biroja priekšlikuma var pasludināt par konfidenciālām.

3.

Pārējās sanāksmes nav atklātas. Sēdes vadītājs var lemt par citu personu dalību sēdēs novērotāju statusā, ja tam ir pamatoti iemesli.

1.

Eiropas Savienības iestāžu locekļi var piedalīties un uzstāties Komitejas un tās struktūrvienību sanāksmēs.

2.

Citu organizāciju locekļus un iestāžu un organizāciju attiecīgi pilnvarotas amatpersonas var uzaicināt piedalīties, uzstāties vai atbildēt uz jautājumiem sanāksmēs attiecīgās sanāksmes priekšsēdētāja vadībā.

1.

Komitejas locekļu amata nosaukums ir “Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis”.

2.

Uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem attiecas līgumiem pievienotā 7. protokola IV nodaļas 10. panta noteikumi par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

1.

Nolikumā par Komitejas locekļiem ir izklāstītas Komitejas locekļu tiesības un pienākumi, kā arī noteikumi, kas reglamentē viņu darbību un attiecības ar Komiteju un tās dienestiem.

2.

Nolikumā ir noteikti arī pasākumi, ko var veikt, ja pārkāpts šis Reglaments un minētais nolikums.

a)

uzraudzīt un nodrošināt Nolikuma par Komitejas locekļiem pareizu īstenošanu,

b)

izstrādāt priekšlikumus Nolikuma par Komitejas locekļiem pilnveidošanai un uzlabošanai,

c)

sekmēt un veikt atbilstīgus pasākumus, lai atrisinātu neskaidrības vai domstarpības, kas rodas, piemērojot Nolikumu par Komitejas locekļiem,

d)

nodrošināt saikni starp Komitejas locekļiem un ģenerālsekretariātu jautājumos, kas attiecas uz Nolikuma par Komitejas locekļiem piemērošanu.

1.

Komitejas locekļu pilnvaras izbeidzas Padomes noteiktā piecu gadu termiņa beigās, kad tiek atjaunots Komitejas sastāvs.

2.

Komitejas locekļa pilnvaras izbeidzas viņa atkāpšanās, pilnvaru zaudēšanas, nāves, nepārvaramas varas vai amatu nesavienojamības gadījumā.

3.

Komitejas locekļa funkcijas nav savienojamas ar valdības, valsts parlamenta, kādas Eiropas Savienības iestādes, Reģionu komitejas vai Eiropas Investīciju bankas direktoru padomes locekļa funkcijām, kā arī ar aktīvā darbā iesaistīta Eiropas savienības ierēdņa vai darbinieka amatu.

4.

Par atkāpšanos paziņo ar vēstuli, kuru adresē Komitejas priekšsēdētājam.

5.

Apstākļi, kādos locekļi var zaudēt pilnvaras, ir izklāstīti šā Reglamenta 60. panta 2. punktā. Šādos gadījumos Padome, ja tā nolemj izbeigt locekļa dalību Komitejā, uzsāk nomaiņas procedūru.

6.

Atkāpšanās, nāves, nepārvaramas varas vai amatu nesavienojamības gadījumā Komitejas priekšsēdētājs ziņo par to Padomei, kura pārliecinās par brīvo vietu un uzsāk nomaiņas procedūru. Atkāpšanās gadījumā loceklis, kurš atkāpjas, tomēr paliek amatā līdz dienai, kad stājas spēkā rīkojums par viņu nomainošā locekļa iecelšanu, ja vien loceklis, kurš atkāpjas, nenorāda citādi.

7.

Visos šā panta otrajā punktā norādītajos gadījumos Komitejas jauno locekli ieceļ uz atlikušo pilnvaru termiņu.

1.

Komitejai atbalstu sniedz sekretariāts ģenerālsekretāra vadībā; ģenerālsekretāra darbību pārrauga priekšsēdētājs, kurš pārstāv Biroju.

2.

Ģenerālsekretārs piedalās Biroja sēdēs padomdevēja statusā un protokolē tās.

3.

Viņš dod Birojam svinīgu solījumu pildīt savus pienākumus pilnīgi objektīvi un pēc labākās sirdsapziņas.

4.

Ģenerālsekretārs saskaņā ar šo Reglamentu atbild par pilnsapulces, Biroja un priekšsēdētāja pieņemto lēmumu īstenošanu; katrus trīs mēnešus viņš rakstiski ziņo priekšsēdētājam par kritērijiem un izpildes pasākumiem, kas ir noteikti vai paredzēti administratīvo vai organizatorisko problēmu un personāla jautājumu risināšanai.

5.

Ģenerālsekretārs var deleģēt savas pilnvaras priekšsēdētāja noteiktajās robežās.

6.

Birojs, pamatojoties uz ģenerālsekretāra priekšlikumu, nosaka ģenerālsekretariāta struktūrshēmu tā, lai ģenerālsekretariāts varētu nodrošināt Komitejas un tās struktūrvienību efektīvu darbību un sniegt atbalstu locekļiem viņu pienākumu izpildē, jo īpaši Komitejas sanāksmju organizēšanā un atzinumu izstrādāšanā.

1.

Visas pilnvaras, ko saskaņā ar Kopienu civildienesta noteikumiem piešķir iestādei, kas kompetenta iecelt amatā, un saskaņā ar Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķir iestādei, kura ir tiesīga noslēgt darba līgumus, attiecībā uz Komitejas ģenerālsekretāru īsteno Birojs.

2.

Pilnvaras, ko saskaņā ar Kopienu Civildienesta noteikumiem piešķir iestādei, kura kompetenta iecelt amatā, īsteno šādi:

3.

Pilnvaras, kas saskaņā ar Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (PDNK) ir piešķirtas iestādei, kura ir kompetenta slēgt darba līgumus, īsteno šādi:

4.

Pilnvaras, kas iestādei piešķirtas ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, lai ieviestu civildienesta noteikumu īstenošanas vispārējos nosacījumus un regulējumu, kas pieņemts, iestādēm savstarpēji vienojoties, īsteno priekšsēdētājs.

5.

Birojs, priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs var deleģēt pilnvaras, kas viņiem piešķirtas ar šo pantu.

6.

Saskaņā ar šā panta 5. punktu pieņemtajos lēmumos par deleģēšanu ir jānorāda deleģēto pilnvaru apjoms, to robežas un spēkā esamības termiņš, kā arī tas, vai attiecīgās pilnvaras drīkst deleģēt tālāk.

1.

Grupām ir sekretariāts, kas tieši pakļauts attiecīgās grupas priekšsēdētājam.

2.

Iestādes, kas kompetenta iecelt amatā, pilnvaras attiecībā uz ierēdņiem, kuri darbam grupās norīkoti, piemērojot Civildienesta noteikumu 37. panta a) apakšpunkta otro ievilkumu, saistībā ar Civildienesta noteikumu 38. panta piemērošanu īsteno, pamatojoties uz attiecīgās grupas priekšsēdētāja priekšlikumu, tostarp attiecībā uz lēmumiem par viņu karjeras virzību grupā.

Ja ierēdnis, kas norīkots darbam kādā grupā, atsāk darbu Komitejas sekretariātā, viņam piešķir amata pakāpi, kuru viņš būtu tiesīgs saņemt, būdams ierēdnis.

3.

Iestādes, kas ir kompetenta slēgt darba līgumus, pilnvaras attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, kas darbam grupā norīkoti, piemērojot Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 2. panta c) apakšpunktu, saistībā ar KDNK 8. panta 3. daļas, 9. panta un 10. panta 3. daļas piemērošanu īsteno, pamatojoties uz attiecīgās grupas priekšsēdētāja priekšlikumu.

1.

Priekšsēdētāja rīcībā ir viņa personālais birojs.

2.

Personālā biroja darbiniekus pieņem darbā saskaņā ar budžetu kā pagaidu darbiniekus, un iestādes, kas ir kompetenta slēgt darba līgumus, pilnvaras īsteno priekšsēdētājs.

1.

Līdz katra gada 1. jūnijam ģenerālsekretārs iesniedz Birojam Komitejas izdevumu un ieņēmumu provizoriskās tāmes projektu nākamajam finanšu gadam. Budžeta grupa izskata minēto projektu pirms tā apspriešanas Birojā un, ja nepieciešams, izsaka piezīmes vai ierosina grozījumus. Birojs izstrādā Komitejas izdevumu un ieņēmumu provizorisko tāmi. Birojs to nosūta, ievērojot Eiropas Kopienu Finanšu regulā noteikto kārtību un termiņu.

2.

Komitejas priekšsēdētājs, rīkojoties saskaņā ar Finanšu regulu, izpilda vai liek izpildīt minēto izdevumu un ieņēmumu tāmi.

1.

Komiteja ar locekļu absolūtu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par šā Reglamenta pārskatīšanu.

2.

Lai Reglamentu pārskatītu, Komiteja izveido Reglamenta komisiju. Jaunā Reglamenta projekta izstrādei Komiteja ieceļ galveno ziņotāju.

2.a

Pēc Reglamenta pieņemšanas ar absolūtu balsu vairākumu pilnsapulce pagarina Reglamenta komisijas mandātu par ne vairāk kā 60 dienām, lai tā vajadzības gadījumā varētu sagatavot priekšlikumu par grozījumiem piemērošanas noteikumos. Priekšlikumu iesniedz Birojam, kas pieņem lēmumu pēc konsultēšanās ar grupām.

3.

Jaunais Reglaments un grozījumi piemērošanas noteikumos stājas spēkā dienā, kuru Komiteja nosaka, tos pieņemot.