EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010L0048

Komisijas Direktīva 2010/48/ES ( 2010. gada 5. jūlijs), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 173, 8.7.2010, p. 47–72 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 19/05/2018; Atcelts ar 32014L0045

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2010/48/oj

8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/47


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/48/ES

(2010. gada 5. jūlijs),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ceļu satiksmes drošības, vides aizsardzības un taisnīgas konkurences interesēs ir svarīgi nodrošināt izmantoto transportlīdzekļu uzturēšanu atbilstošā kārtībā un pārbaudes, lai bez īpašiem pasliktinājumiem visā to aprites cikla laikā saglabātu tipa apstiprinājumā noteiktos darbības rādītājus.

(2)

Standartiem un metodēm, kas minētas Direktīvas 2009/40/EK 6. panta 1. punktā, jābūt sīkāk noteiktām un pielāgotām, atspoguļojot tehnikas attīstību, lai rentablā veidā uzlabotu mehānisko transportlīdzekļu tehniskās apskates Eiropas Savienībā.

(3)

Jāņem vērā divu projektu, Autofore  (2) un Idelsy  (3), secinājumi, kuros nesen pētītas tehnisko apskašu turpmākās iespējas, un atvērta un uz faktiem balstīta dialoga ar ieinteresētajām personām rezultāti.

(4)

Pašreizējā transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstības posmā nepieciešams pārbaudāmo pozīciju sarakstā iekļaut elektroniskās sistēmas.

(5)

Lai panāktu tehnisko apskašu pilnīgāku saskaņotību, katrai pozīcijai jānosaka testēšanas metodes.

(6)

Lai veicinātu pilnīgāku saskaņotību un standartu konsekvenci, visām pārbaudāmajām pozīcijām jāizveido papildināms galveno bojājumu cēloņu saraksts, kāds jau izstrādāts bremžu sistēmām.

(7)

Tehniskajās apskatēs jāietver visas attiecīgās pozīcijas, kas atbilst pārbaudāmā transportlīdzekļa konstrukcijas, uzbūves un aprīkojumam īpatnībām. Tādēļ, ja nepieciešams, jāpievieno īpašas prasības konkrētām transportlīdzekļu kategorijām.

(8)

Dalībvalstis attiecina periodisko apskašu prasību saskaņā ar Direktīvas 2009/40/EK 5. panta e) punktu uz citām transportlīdzekļu kategorijām. Lai veicinātu tehnisko apskašu saskaņotību, jāietver šo transportlīdzekļu kategoriju metodes un standarti. Testēšana jāveic ar patlaban pieejamajiem paņēmieniem un ierīcēm, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa detaļas demontāžai vai noņemšanai.

(9)

Papildus rādītājiem, kas saistīti ar drošumu, drošību un vides aizsardzību, apskatei jāietver arī transportlīdzekļa identifikācija, lai nodrošinātu pareizu testēšanu un standartu izmantošanu, nodrošinot apskašu rezultātu reģistrēšanu un citu tiesisko prasību ieviešanu.

(10)

Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un uzlabotu tehnisko apskašu metodes, šo apskašu rezultātiem jābūt norādītiem transportlīdzekļa tehnisko apskašu apliecībās, atspoguļojot konkrētus pamatelementus.

(11)

Jāturpina alternatīvu testēšanas procedūru izstrādāšana, lai pārbaudītu transportlīdzekļu ar dīzeļmotoru tehnisko stāvokli, jo īpaši attiecībā uz NOx un cieto daļiņu emisijām, ņemot vērā jaunās emisiju pēcattīrīšanas sistēmas.

(12)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm pielāgošanas tehnikas attīstībai komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/40/EK 7. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2009/40/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības, izņemot II pielikuma 3. panta noteikumus, kurus piemēro no 2013. gada 31. decembra. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 5. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.

(2)  Autofore pētījums par nākotnes iespējām tehnisko apskašu ieviešanā Eiropas Savienībā, http://ec.europa.eu/transport/roadsafety/publications/projectfiles/autofore_en.htm

(3)  IDELSY jeb Iniciatīva mehānisko transportlīdzekļu elektrosistēmu diagnostikai periodiskās tehniskajās apskatēs, http://ec.europa.eu/transport/roadsafety/publications/projectfiles/idelsy_en.htm


PIELIKUMS

Direktīvas 2009/40/EK II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“II PIELIKUMS

OBLIGĀTI PĀRBAUDĀMĀS POZĪCIJAS

SATURS

1.

Ievads

2.

Pārbaudes joma

3.

Tehniskās apskates apliecība

4.

Apskates obligātās prasības

0.

Transportlīdzekļa identifikācija

1.

Bremžu iekārta

2.

Stūres mehānisms

3.

Redzamība

4.

Lukturi, atstarotāji un elektroiekārta

5.

Asis, riteņi, riepas, balstiekārta

6.

Šasija un šasijas detaļas

7.

Cits aprīkojums

8.

Traucējumi

9.

Papildu pārbaudes pasažieru transportlīdzekļiem M2 un M3

1.   IEVADS

Šajā pielikumā identificētas pārbaudāmās transportlīdzekļu sistēmas un komponenti; aprakstīta to testēšanas metode un kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai transportlīdzeklis ir pieņemamā tehniskā stāvoklī.

Ja konstatē, ka transportlīdzeklim ir bojājums kādā no turpmāk uzskaitītajām pozīcijām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāpieņem procedūra, saskaņā ar ko izvirza nosacījumus, ar kādiem transportlīdzekli drīkst ekspluatēt līdz nākamai tehniskajai apskatei.

Apskatē jāpārbauda vismaz turpmāk uzskaitītās pozīcijas, ja tās ir daļa no attiecīgajā dalībvalstī testējamā transportlīdzekļa obligātā aprīkojuma.

Testēšana jāveic ar patlaban pieejamiem paņēmieniem un iekārtām, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa detaļas demontāžai vai noņemšanai.

Periodiskās transportlīdzekļu apskates laikā visas norādītās pozīcijas jāuzskata par obligātām, izņemot pozīcijas, kas apzīmētas ar (X), kas saistītas ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un tā piemērotību izmantošanai uz ceļa, bet nav uzskatāmas par būtiskām periodiskās apskates laikā.

“Bojājuma cēloņi” nepiemēro gadījumos, kad tie attiecas uz prasībām, kas nav aprakstītas atbilstošos transportlīdzekļu apstiprināšanas tiesību aktos pirmās reģistrācijas laikā, pirmo reizi nododot ekspluatācijā vai modernizēšanas prasībās.

Ja noteikta vizuāla pārbaude, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgā pozīcija ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams, arī jāpārbauda ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi inspekcijas paņēmieni, nelietojot aprīkojumu.

2.   PĀRBAUDES JOMA

Apskatē pārbauda vismaz turpmāk minētās pozīcijas, ja tās ir daļa no apskatāmā transportlīdzekļa uzstādītā aprīkojuma.

0)

Transportlīdzekļa identifikācija

1)

Bremžu iekārta

2)

Stūres mehānisms

3)

Redzamība

4)

Apgaismes iekārtas un elektrosistēmas detaļas

5)

Asis, riteņi, riepas, balstiekārta

6)

Šasija un šasijas detaļas

7)

Cits aprīkojums

8)

Traucējumi

9)

Papildu pārbaudes pasažieru transportlīdzekļiem M2 un M3

3.   TEHNISKĀS APSKATES APLIECĪBA

Pārvadātāji vai autovadītāji rakstiski jāinformē par bojājumiem, apskates rezultātu un juridiskām sekām.

Tehniskās apskates apliecībā, ko izsniedz obligātajā periodiskajā transportlīdzekļa apskatē, iekļauj vismaz šādus datus:

1)

TIN numurs;

2)

reģistrācijas zīmes numurs un reģistrācijas valsts simbols;

3)

apskates vieta un datums;

4)

odometra nolasījums apskates laikā, ja pieejams;

5)

transportlīdzekļa klase, ja pieejama;

6)

identificētie defekti (ieteicams ievērot šā pielikuma 5. punkta numerācijas kārtību) un to kategorija;

7)

transportlīdzekļa vispārīgs novērtējums;

8)

nākamās periodiskās apskates datums (ja šī informācija nav sniegta citādā veidā);

9)

tehniskās apskates organizācijas nosaukums un par apskati atbildīgā inspektora paraksts vai identifikācija.

4.   APSKATES OBLIGĀTĀS PRASĪBAS

Apskatē pārbauda vismaz turpmāk uzskaitītās pozīcijas un izmanto turpmāk uzskaitītos obligātos standartus un metodes. Bojājuma cēloņi ir iespējamo defektu piemēri.

Ieraksts

Metode

Bojājuma cēloņi

0.   TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1.

Reģistrācijas numura zīmes ja noteikts prasībās (8)

Vizuāla pārbaude.

a)

Numura plāksnes(-šņu) nav, vai tā (tās) ir nepareizi nostiprināta(-as)/piestiprināta(-as) tā, ka var nokrist.

b)

Marķējuma nav, vai arī tas nav salasāms.

c)

Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem.

0.2.

Transportlīdzekļa identifikācijas šasijas/sērijas numurs

Vizuāla pārbaude.

a)

Numura nav, vai arī to nevar atrast.

b)

Nepilnīgs, nesalasāms.

c)

Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem.

1.   BREMŽU IEKĀRTA

1.1.

Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedālis/rokas rokas sviras ass

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.

a)

Ass pārāk stingra.

b)

Pārmērīgs nolietojums vai brīvgājiens.

1.1.2.

Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.

a)

Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve.

b)

Nepietiekami brīva bremžu pedāļa atgriešanās sākumstāvoklī.

c)

Nav bremzes pedāļa neslīdīga pārklājuma, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri

Vizuāla detaļu pārbaude pie normāla darba spiediena. Pārbaudiet laiku, kas nepieciešams, lai vakuuma vai gaisa spiediens sasniegtu drošu darba vērtību un signālierīces, daudzkontūru aizsargvārsta un spiediena izlīdzināšanas vārsta darbību.

a)

Spiediens/vakuums nav pietiekams vismaz diviem bremžu iedarbināšanas gadījumiem pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

b)

Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, neatbilst prasībām (8)

c)

Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena izlīdzināšanas vārsts nedarbojas.

d)

noplūde rada būtisku spiediena pazemināšanos vai dzirdamas gaisa noplūdes.

e)

Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību.

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

Darbības pārbaude.

Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums.

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce.

b)

Vadības ierīces vaļīgs stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums.

c)

Vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā.

d)

Neapmierinoša darbība.

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats, elektroniskā stāvbremze

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Sprūdrats nenotur pietiekami.

b)

Pārmērīgs nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā.

c)

Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu.

d)

Aktivators pazudis, bojāts vai nedarbojas.

e)

Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību.

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, izplūdes vārsti, regulatori)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde.

b)

Pārmērīga eļļas noplūde kompresorā.

c)

Vaļīgs vai nepareizs vārsta stiprinājums.

d)

Hidrauliskā šķidruma noplūde.

1.1.8.

Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās)

Atvienojiet un pievienojiet bremžu sistēmas sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

a)

Bojāts krāns vai pašizolējošais vārsts.

b)

Vaļīgs krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

c)

Pārmērīgas noplūdes.

d)

Nepareiza darbība.

1.1.9.

Cilindra spiedtvertne

Vizuāla pārbaude.

a)

Bojājums, korozija vai noplūde cilindra spiedtvertnē.

b)

Nedarbojas drenāžas ierīce.

c)

Vaļīgs cilindra spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Pastiprinātāja bojājums vai nepietiekama darbība.

b)

Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.

c)

Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs.

d)

Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums.

e)

Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa.

f)

Bremžu šķidruma signāllampiņa spīd vai bojāta.

g)

Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība.

1.1.11.

Stingie bremžu cauruļvadi

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ievērojams trūkuma vai lūzuma risks.

b)

Noplūde no cauruļvadiem vai savienojumiem.

c)

Cauruļvadu bojājums vai pārmērīga korozija.

d)

Nepareizs cauruļvadu novietojums.

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ievērojams trūkuma vai lūzuma risks.

b)

Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums.

c)

Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem.

d)

Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē.

e)

Šļūteņu porainums.

1.1.13.

Bremžu uzlikas

Vizuāla pārbaude.

a)

Pārmērīgs uzliku nolietojums.

b)

Uzliku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)

Nav uzlikas.

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

Vizuāla pārbaude.

a)

Trumuļu vai disku pārmērīgs nolietojums, pārmērīgs robojums, plaisas, nestabilitāte vai lūzumi.

b)

Trumuļu vai disku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)

Nav trumuļa vai diska.

d)

Vaļīgi nostiprināta aizmugurējā plāksne.

1.1.15.

Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Trošu bojājumi vai samezglojumi.

b)

Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija.

c)

Vaļīgs trošu vai vilcējstieņu savienojums.

d)

Troses vadīklas bojājums.

e)

Bremžu sistēmas brīvas kustības ierobežojums.

f)

Nenormāla sviru, vilcējstieņu, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.

1.1.16.

Bremžu piedziņa (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Piedziņas plaisas vai bojājumi.

b)

Piedziņas noplūde.

c)

Vaļīgs vai nepareizs piedziņas stiprinājums.

d)

Pārmērīga piedziņas korozija.

e)

Nepietiekams vai pārmērīgs funkcionējošā virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.

f)

Nav putekļu vāciņa, vai tas ir pārmērīgi bojāts.

1.1.17.

Bremžu spēku regulators

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Savienojuma bojājums.

b)

Nepareizs savienojuma regulējums.

c)

Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.

d)

Regulatora nav.

e)

Nav datu plāksnītes.

f)

Plāksnīte nav salasāma vai neatbilst prasībām (8)

1.1.18.

Atsperes regulēšanas mehānismi un indikatori

Vizuāla pārbaude.

a)

Regulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai nenormāls kustīgums, pārmērīgs nolietojums vai nepareizs regulējums.

b)

Regulēšanas mehānisma bojājums.

c)

Nepareizi uzstādīts vai nomainīts.

1.1.19.

Papildbremzes (ja tādas ir vai tādām jābūt)

Vizuāla pārbaude.

a)

Vaļīgi savienojumi vai stiprinājumi.

b)

Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav.

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

Atvienojiet bremžu sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

Piekabes bremzes pēc sakabes ierīces atvienošanas nedarbojas automātiski.

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

Vizuāla pārbaude.

a)

Citas sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, kaltētāja u. tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, radot apgrieztu ietekmi uz bremžu sistēmu.

b)

Gaisa vai antifrīza noplūde.

c)

Vaļīgs jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

d)

Neatbilstošs detaļas remonts vai pārveidojums (1)

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgvadi (ja tādi ir vai tādiem jābūt)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav.

b)

Iekārta ir bojāta vai nelietojama, vai konstatēta noplūde.

1.2.

Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbības rādītāji

Testējot ar statisko bremžu testēšanas iekārtu vai, ja tas nav iespējams, testējot uz ceļa, pakāpeniski palieliniet bremzēšanas spēku līdz maksimālajai piepūlei.

a)

Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)

Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

c)

Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).

d)

Kāda riteņa bremžu darbības nenormāla aizkavēšanās.

e)

Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā.

1.2.2.

Efektivitāte

Tests ar statisko bremžu testēšanas iekārtu vai, ja to nevar veikt tehnisku iemeslu dēļ, tests uz ceļa, izmantojot deselerometru nolasījumus. Transportlīdzekļi vai piekabes ar maksimālo pilnu masu virs 3 500 kg jāpārbauda, ievērojot ISO 21069 standartus vai ekvivalentas metodes.

Testi uz ceļa jāveic sausos apstākļos uz līdzena, taisna ceļa.

Neuzrāda pat šādas minimālas vērtības.

 

Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā:

N1 kategorija – 50 %,

M1 kategorija – 58 %,

M2 un M3 kategorija – 50 %,

N2 un N3 kategorija – 50 %,

O2 (XX) (10), O3 un O4 kategorija

puspiekabēm – 45 %

un puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu – 50 %.

 

Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā:

 

N1 kategorija – 45 %,

 

M1, M2 un M3 kategorija – 50 %, (2)

 

N2 un N3 kategorija – 43 %, (3)

 

O2 (XX) (10)O3 un O4 kategorija – 40 %. (4)

 

Citas kategorijas (XX) (10).

L kategorijas (abas bremzes):

L1e kategorija – 42 %,

L2e, L6e kategorija – 40 %,

L3e kategorija – 50 %,

L4e kategorija – 46 %,

L5e, L7e kategorija – 44 %,

L kategorijas (pakaļējo riteņu bremzes):

visas kategorijas – 25 %.

1.3.

Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1.

Darbības rādītāji

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta punktā 1.2.1.

a)

Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)

Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas norādītās ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

c)

Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).

1.3.2.

Efektivitāte

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta punktā 1.2.2.

Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 % (5)no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas, vai puspiekabēm, ņemot vērā summu, ko veido uz vienas ass atļautās slodzes.

(Izņemot L1e un L3e.)

1.4.

Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbības rādītāji

Pielietojiet bremzi, pārbaudot ar statisko bremžu testēšanas iekārtu un/vai testējot uz ceļa ar deselerometru.

Vienā pusē nedarbojas bremze, vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

1.4.2.

Efektivitāte

Tests ar statisko bremžu testēšanas iekārtu vai uz ceļa, vai nu ar deselerometru, vai transportlīdzeklim esot novietotam konkrētā slīpumā. Preču transportlīdzekļi, ja iespējams, jāpārbauda ar kravu.

Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients ir mazāks par 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem – mazāks par 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām.

(Izņemot L1e un L3e.)

1.5.

Papildbremžu darbības rādītāji

Vizuāla pārbaude, un, ja iespējams, pārbaudiet, vai sistēma darbojas.

a)

Efektivitāte nemainās pakāpeniski (nav piemērojams motora bremžu sistēmām).

b)

Sistēma nedarbojas.

1.6.

Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)

Vizuāla vai signālierīces pārbaude.

a)

Signālierīces nepareiza darbība.

b)

Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

c)

Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

d)

Bojāta elektroinstalācija.

e)

Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas.

1.7

Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)

Signālierīces vizuāla pārbaude.

a)

Signālierīces nepareiza darbība.

b)

Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

2.   STŪRES MEHĀNISMS

2.1.

Mehāniskais stāvoklis

2.1.1.

Stūres mehānisma stāvoklis

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, gājriteņiem esot virs zemes vai uz grozāmgaldiem, grieziet stūri no atdures līdz atdurei. Stūres mehānisma darbības vizuāla pārbaude.

a)

Smaga ierīces darbība.

b)

Sektora vārpsta savērpusies, vai arī nolietojies ķīlis.

c)

Pārmērīgi nolietojusies sektora vārpsta.

d)

Pārmērīgi kustīga sektora vārpsta.

e)

Noplūde.

2.1.2.

Stūres mehānisma korpusa stiprinājums

Kad transportlīdzeklis atrodas uz remontbedres vai pacēlāja un transportlīdzekļa svars balstās uz gājriteņiem, grieziet stūri/vilcējstieni pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres brīvgājiena detektoru. Vizuāla pārbaude vadības ierīču korpusa stiprinājumiem pie šasijas.

a)

Stūres mehānisma korpuss nav pareizi pievienots.

b)

Pagarinātas stiprinājuma vietas šasijā.

c)

Stiprinājuma skrūvju nav, vai tās saplaisājušas.

d)

Stūres mehānisma korpuss saplaisājis.

2.1.3.

Stūres mehānisma savienojumu stāvoklis

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un gājriteņi balstās uz zemes, grieziet stūri pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres rata brīvgājiena detektoru. Vizuāla stūres mehānisma detaļu nolietojuma, plaisu, drošības pārbaude.

a)

Relatīva detaļu kustība, kas jānostiprina.

b)

Pārmērīgs savienojumu nodilums.

c)

Kādas detaļas lūzums vai deformācija.

d)

Nav bloķēšanas iekārtu.

e)

Detaļu nobīde (piem., stūres šķērsstieņa vai stūres garenstieņa).

f)

Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

g)

Nav putekļu vāciņa, vai tas stipri bojāts.

2.1.4.

Stūres mehānisma savienojumu darbība

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, gājriteņiem esot uz zemes un ar iedarbinātu dzinēju (stūres pastiprinātājs), grieziet stūri no atdures līdz atdurei. Vizuāla savienojumu kustības pārbaude.

a)

Kustīgs stūres mehānismu savienojums aizķēries aiz fiksētas šasijas daļas.

b)

Stūres pagrieziena ierobežotājs nedarbojas, vai tā vispār nav.

2.1.5.

Stūres pastiprinātājs

Pārbaudīt, vai stūres sistēmā nav noplūdes, un hidrauliskā šķidruma tvertnes līmeni (ja redzams). Gājriteņiem esot uz zemes un dzinējam darbojoties, pārbaudiet, vai stūres pastiprinātāja sistēma darbojas.

a)

Šķidrumu noplūde.

b)

Nepietiekams šķidruma daudzums.

c)

Mehānisms nedarbojas.

d)

Vaļīgs mehānisma stiprinājums, vai tas saplaisājis.

e)

Detaļu nobīde vai aizķeršanās.

f)

Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

g)

Bojātas, pārmērīgi sarūsējušas troses/caurules.

2.2.

Stūres rats, statnis un vilcējstienis

2.2.1.

Stūres rata/vilcējstieņa stāvoklis

Gājriteņiem esot uz zemes, grieziet stūres ratu no vienas puses uz otru taisnā leņķī pret statni un izdariet nelielu lejupvērstu un augšupvērstu spiedienu. Brīvgājiena vizuāla pārbaude.

a)

Relatīva kustība starp stūres ratu un statni, kas liecina par vaļīgu savienojumu.

b)

Stūres rata rumbai nav fiksatora.

c)

Stūres rata rumba, loks vai spieķi ir ieplaisājuši vai vaļīgi.

2.2.2.

Stūres statnis/dakšas

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un transportlīdzekļa masa balstās uz zemes, pastumiet un pavelciet stūres ratu vienā līmenī ar statni, pastumiet stūres ratu/vilcējstieni dažādos virzienos taisnā leņķī pret statni/dakšām. Vizuāla brīvgājiena pārbaude un lokano savienojumu vai kardāna savienojumu stāvoklis.

a)

Stūres rata centra pārmērīga kustība augšup un lejup.

b)

Pārmērīga statņa augšdaļas kustība radiāli no ass uz statņa pusi.

c)

Bojāts lokanais savienojums.

d)

Bojāts stiprinājums.

e)

Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

2.3.

Stūres brīvgājiens

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, transportlīdzekļa masa balstās uz gājriteņiem, transportlīdzekļa ar stūres pastiprinātāju dzinējs darbojas, gājriteņiem atrodoties uz priekšu vērstā novietojumā, viegli pagrieziet stūres ratu pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam, cik tālu vien iespējams, nekustinot gājriteņus. Brīvas kustības vizuāla pārbaude.

Pārmērīgs stūres mehānisma brīvgājiens (piemēram, riteņa loka punkta kustība pārsniedz vienu piektdaļu no stūres rata diametra vai nav saskaņā ar prasībām) (8).

2.4.

Stūres rata regulējums (X) (9)

Pārbaudiet stūres ratu regulējumu ar piemērotu aprīkojumu.

Regulējums neatbilst transportlīdzekļa ražotāja datiem vai prasībām (8).

2.5.

Piekabes stūrējamās ass pagrieziena vieta

Vizuāla pārbaude vai īpaši pielāgota rata brīvgaitas detektora izmantošana.

a)

Bojātas vai saplaisājušas detaļas.

b)

Pārāk liels brīvgājiens.

c)

Bojāts stiprinājums.

2.6.

Elektriskais stūres pastiprinātājs (EPS)

Vizuāla un atbilstības pārbaude starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi, ieslēdzot/izslēdzot dzinēju.

a)

EPS nepareizas darbības indikators (MIL) norāda uz sistēmas kļūdu.

b)

Neatbilstība starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi.

c)

Stūres pastiprinātājs nedarbojas.

3.   REDZAMĪBA

3.1.

Redzamības lauks

Vizuāla pārbaude no vadītāja sēdekļa.

Šķēršļi vadītāja redzamības laukā, kas būtiski ietekmē redzamību uz priekšu un uz sāniem.

3.2.

Stikla stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Saplaisājis vai iekrāsojies stikls vai caurspīdīgs panelis (ja atļauts).

b)

Stikls vai caurspīdīgs panelis (arī atstarojoša vai krāsaina plēve), kas neatbilst prasību tehniskajiem datiem (8) (XX) (10),

c)

Stikls vai caurspīdīgs panelis nepieņemamā stāvoklī.

3.3.

Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

Vizuāla pārbaude.

a)

Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām (8).

b)

Spogulis vai ierīce nedarbojas, bojāta, vaļīga vai nepietiekami nostiprināta.

3.4.

Vējstikla tīrītāji

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Tīrītāji nedarbojas, vai to nav.

b)

Tīrītāju slotiņu nav, vai tās redzami bojātas.

3.5.

Vējstikla apskalotāji

Vizuāla un darbības pārbaude.

Apskalotāji nedarbojas pareizi.

3.6.

Pretaizsvīšanas ierīce (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Ierīce nedarbojas vai redzami bojāta.

4.   LAMPAS, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA

4.1.

Lukturi

4.1.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Gaismu/gaismas avota nav, vai tas ir bojāts.

b)

Aizsargsistēmas (atstarotājs un lēca) nav, vai tā ir bojāta.

c)

Lukturi nav droši pievienoti.

4.1.2.

Centrējums

Nosakiet katra priekšējā luktura horizontālo orientāciju tuvajām gaismām, izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci vai ekrānu.

Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei (8).

4.1.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8)(Vairāki priekšējie lukturi spīd vienlaikus.)

b)

Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.1.4.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)

Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas redzami samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu.

c)

Gaismas avots un lukturis nav saderīgi.

4.1.5.

Izlīdzināšanas ierīces (ja obligātas)

Vizuāla darbības pārbaude, ja iespējams.

a)

Ierīce nedarbojas.

b)

Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

4.1.6.

Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams.

Ierīce nedarbojas.

4.2.

Priekšējie un pakaļējie lukturi, sānu gabarītgaismas un kontūrgaismu lukturi

4.2.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots.

b)

Bojāta lēca.

c)

Lukturi nav droši pievienoti.

4.2.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

b)

Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.2.3.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)

Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu.

4.3.

Bremžu signāllukturi

4.3.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots.

b)

Bojāta lēca.

c)

Lukturi nav droši pievienoti.

4.3.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

b)

Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.3.3.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

4.4.

Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi

4.4.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots.

b)

Bojāta lēca.

c)

Lukturi nav droši pievienoti.

4.4.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.4.3.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

4.4.4.

Mirgošanas frekvence

Vizuāla un darbības pārbaude.

Mirgošanas ātrums neatbilst prasībām (8).

4.5.

Priekšējie un pakaļējie miglas lukturi

4.5.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots.

b)

Bojāta lēca.

c)

Lukturi nav droši pievienoti.

4.5.2.

Centrējums (X) (9)

Darbības laikā un izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci.

Priekšējiem miglas lukturiem nav pareizs horizontālais centrējums, apgaismojumam ir gaismas kūļa noliekuma līnija.

4.5.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.5.4.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8)

b)

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām (8)

4.6.

Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots.

b)

Bojāta lēca.

c)

Lukturi nav droši pievienoti.

4.6.2.

Atbilstība prasībām (8)

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.6.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.7.

Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi met tiešu gaismu uz transportlīdzekļa aizmuguri.

b)

Bojāts gaismas avots.

c)

Lukturi nav droši pievienoti.

4.7.2.

Atbilstība prasībām (8)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.8.

Pakaļējie atstarotāji, pamanāmības (atstarojošas) zīmes un pakaļējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.8.1.

Stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Atstarojošās ierīces ir bojātas.

b)

Atstarotājs nav droši pievienots.

4.8.2.

Atbilstība prasībām (8)

Vizuāla pārbaude.

Ierīce, atstarotā krāsa vai novietojums neatbilst prasībām (8).

4.9.

Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori

4.9.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

Nedarbojas.

4.9.2.

Atbilstība prasībām (8)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Neatbilst prasībām (8).

4.10.

Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

Vizuāla pārbaude: ja iespējams, pārbaudīt elektrosavienojumu.

a)

Fiksētās detaļas nav droši uzstādītas.

b)

Bojāta vai nodilusi izolācija.

c)

Piekabes vai velkošā transportlīdzekļa elektrosavienojumi nedarbojas pareizi.

4.11.

Elektriskie vadi

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, dažos gadījumos apskatot arī dzinēja nodalījumu.

a)

Elektrības vadi ir nedroši vai nav pareizi nostiprināti.

b)

Elektrības vadi ir bojāti.

c)

Bojāta vai nodilusi izolācija.

4.12.

Neobligāti lukturi un pakaļējie atstarotāji (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturis/pakaļējais atstarotājs nav uzstādīts atbilstoši prasībām (8).

b)

Lukturu orientācija neatbilst prasībām (8).

c)

Lukturis/pakaļējais atstarotājs nav droši pievienots.

4.13.

Akumulators(-i)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nedrošs.

b)

Noplūde.

c)

Bojāts slēdzis (ja nepieciešams).

d)

Bojāts drošinātājs (ja nepieciešams).

e)

Neatbilstoša ventilācija (ja nepieciešama).

5.   ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA

5.1.

Asis

5.1.1.

Asis

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a)

Ass saplaisājusi vai deformējusies.

b)

Nedrošs stiprinājums pie transportlīdzekļa.

c)

Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

5.1.2.

Pusass šarnīri

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pielieciet vertikālu vai sānu spēku katram ritenim un ievērojiet kustību starp ass siju un pusass šarnīru.

a)

Saplaisājis pusass šarnīrs.

b)

Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses nodilums.

c)

Pārmērīga kustība starp pusass šarnīru un ass siju.

d)

Pusass šarnīra ass ir vaļīga pie ass.

5.1.3.

Riteņu gultņi

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pakustiniet riteni vai pielieciet sānu spēku katram ritenim un ņemiet vērā riteņa augšupvērstas kustības apjomu, kas atbilst pusass šarnīram.

a)

Pārāk liela kustība stūres rata gultnī.

b)

Stūres rata gultnis pārāk stingrs.

5.2.

Riteņi un riepas

5.2.1.

Atbalsta riteņa rumba

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav kādu riteņa uzgriežņu vai tapskrūvju, vai tās ir vaļīgas.

b)

Nolietojusies vai bojāta rumba.

5.2.2.

Riteņi

Vizuāla katra riteņa abu pušu pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)

Jebkāds lūzums vai metinājuma bojājums.

b)

Riepu bandāža nav pareizi uzstādīta.

c)

Ritenis stipri bojāts vai nolietots.

d)

Riteņa izmērs vai riepa neatbilst prasībām (8) un ietekmē drošību uz ceļiem.

5.2.3.

Riepas

Visas riepas vizuāla pārbaude, vai nu rotējot gājriteni virs zemes un transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, vai ripinot transportlīdzekli uz priekšu un atpakaļ virs remontbedres.

a)

Riepas izmērs, kravas ietilpība, apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām (8) un ietekmē drošību uz ceļiem.

b)

Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa.

c)

Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas).

d)

Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumi.

e)

Riepu protektora zīmējuma augstums neatbilst prasībām (8).

f)

Riepa beržas pret citu detaļu.

g)

Atjaunotās riepas neatbilst prasībām (8).

h)

Gaisa spiediena uzraudzības sistēma nedarbojas pareizi vai redzami bojāta.

5.3.

Balstiekārtas sistēma

5.3.1.

Atsperes un stabilizators

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a)

Nedrošs atsperu stiprinājums pie šasijas vai ass.

b)

Bojāta vai saplaisājusi atsperes detaļa.

c)

Nav atsperes.

d)

Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

5.3.2.

Amortizatori

Vizuāla pārbaude, transportlīdzekli novietojot virs remontbedres vai uz pacēlāja vai izmantojot īpašu aprīkojumu, ja tāds pieejams.

a)

Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai ass.

b)

Bojāts amortizators, vērojamas nopietnas noplūdes vai nepareizas darbības pazīmes.

5.3.2.1

Amortizācijas efektivitātes testēšana (X) (9)

Izmantojiet speciālu aprīkojumu un salīdziniet atšķirības kreisajā/labajā pusē un/vai ražotāja noteiktās absolūtās vērtības.

a)

Būtiska atšķirība starp kreiso un labo pusi.

b)

Nesasniedz noteiktās minimālās vērtības.

5.3.3.

Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a)

Nedrošs detaļu stiprinājums pie šasijas vai ass.

b)

Bojāta, saplaisājusi vai pārmērīgi sarūsējusi detaļa.

c)

Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

5.3.4.

Piekares šarnīri

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a)

Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses vai piekares šarnīru nodilums.

b)

Nav putekļu vāciņa, vai tas stipri bojāts.

5.3.5.

Pneimatiskā balstiekārta

Vizuāla pārbaude.

a)

Sistēma nedarbojas.

b)

Kāda detaļa bojāta, pārveidota vai nodilusi tik ļoti, ka tas būtiski ietekmē sistēmas darbību.

c)

Dzirdama noplūde sistēmā.

6.   ŠASIJA UN ŠASIJAS DETAĻAS

6.1.

Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1.

Vispārīgais stāvoklis

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)

Kādas puses vai šķērssijas plaisas vai deformācija.

b)

Nedrošas stiprinājuma plāksnes vai stiprinājumi.

c)

Pārmērīga korozija, kas ietekmē iekārtas stiprību.

6.1.2.

Izplūdes caurules un klusinātāji

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)

Noplūdes izplūdes sistēmā vai nepietiekams tās nostiprinājums.

b)

Kabīnē vai pasažieru nodalījumā nonāk dūmi.

6.1.3.

Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules)

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, LPG/CNG sistēmu gadījumā izmantojiet noplūžu noteikšanas ierīces.

a)

Nedroša tvertne vai caurules.

b)

Degvielas noplūde, vai nav degvielas tvertnes vāka.

c)

Bojātas vai noberztas caurules.

d)

Degvielas noslēgkrāns (ja nepieciešams) darbojas nepareizi.

e)

Aizdegšanās riska celoņi:

degvielas noplūde,

degvielas tvertne vai izplūdes sistēma nepareizi aizsargāta,

dzinēja nodalījuma stāvoklis.

f)

LPG/CNG vai ūdeņraža sistēma neatbilst prasībām (8).

6.1.4.

Buferi, sānu drošības konstrukcija un pakaļējā apakšā pabraukšanas aizsardzība

Vizuāla pārbaude.

a)

Vaļīgums vai bojājums pieskaroties var radīt savainojumus.

b)

Ierīce redzami neatbilst prasībām (8).

6.1.5.

Rezerves riteņa turētājs (ja uzstādīts)

Vizuāla pārbaude.

a)

Neatbilstošs turētāja stāvoklis.

b)

Vaļīgs vai saplaisājis turētāja stiprinājums.

c)

Rezerves ritenis nav droši nofiksēts turētājā un var izkrist.

6.1.6.

Sakabes mehānismi un vilkšanas aprīkojums

Vizuāla nodiluma un pareizas darbības pārbaude, pievēršot īpašu uzmanību jebkurai uzstādītai ierīcei saistībā ar drošību uz ceļiem un/vai mēraparāta izmantošanai.

a)

Bojātas vai saplaisājušas detaļas.

b)

Pārmērīgs detaļu nodilums.

c)

Bojāts stiprinājums.

d)

Nav kādas drošības ierīces, vai tā darbojas nepareizi.

e)

Nedarbojas kāds indikators.

f)

Aizsegta reģistrācijas numura zīme vai kāds lukturis (kad neizmanto).

g)

Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

6.1.7.

Pārnesumkārba

Vizuāla pārbaude.

a)

Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav.

b)

Pārmērīgi nolietojušies transmisijas vārpstas gultņi.

c)

Pārmērīgs kardāna savienojumu nolietojums.

d)

Bojāti lokanie savienojumi.

e)

Bojāta vai saliekta vārpsta.

f)

Gultņu korpuss saplaisājis vai nepareizi nostiprināts.

g)

Nav putekļu vāciņa, vai tas stipri bojāts.

h)

Nelikumīga piedziņas bloka pārveide.

6.1.8.

Dzinēja stiprinājumi

Vizuāla pārbaude virs remontbedres vai uz pacēlāja nav nepieciešama.

Nodiluši, redzami un nopietni bojāti, vaļīgi vai ieplaisājuši stiprinājumi.

6.1.9

Dzinēja darbības rādītāji

Vizuāla pārbaude.

a)

Vadības ierīce nelikumīgi pārveidota.

b)

Dzinēja nelikumīga pārveide.

6.2.

Kabīne un virsbūve

6.2.1.

Stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Vaļīgs vai bojāts panelis vai daļa, kas var radīt savainojumus.

b)

Nedrošs virsbūves balsts.

c)

Ieplūst dzinēja vai izplūdes gāzes.

d)

Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

6.2.2.

Stiprinājums

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)

Nedroša virsbūve vai kabīne.

b)

Virsbūve/kabīne neatrodas taisnā leņķī uz šasijas.

c)

Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav.

d)

Pārmērīga korozija pamata virsbūves stiprinājuma punktos.

6.2.3.

Durvis un rokturslēgi

Vizuāla pārbaude.

a)

Durvis pareizi neatveras vai neaizveras.

b)

Durvis var netīši atvērties, vai vienas no tām paliek aizslēgtas.

c)

Durvis, eņģes, rokturslēgi, balsti ir vaļīgi, nolietojušies, vai to nav.

6.2.4.

Grīda

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

Nedroša vai stipri nodilusi grīda.

6.2.5.

Vadītāja sēdeklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Vaļīgs sēdeklis vai sēdeklis ar bojātām detaļām.

b)

Regulēšanas mehānisms nedarbojas pareizi.

6.2.6.

Citi sēdekļi

Vizuāla pārbaude.

a)

Sēdekļi ir bojāti vai nedroši.

b)

Sēdekļi uzstādīti neatbilstoši prasībām (8).

6.2.7.

Braukšanas vadības ierīces

Vizuāla un darbības pārbaude.

Kāda transportlīdzekļa darbībai nepieciešama vadības ierīce darbojas nepareizi.

6.2.8.

Kabīnes kāpšļi

Vizuāla pārbaude.

a)

Kāpslis vai uzmala ir nedroša.

b)

Kāpslis vai uzmala var savainot lietotājus.

6.2.9.

Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Citas apdares vai aprīkojuma stiprinājumi ir bojāti.

b)

Cita apdare vai aprīkojums neatbilst prasībām (8).

c)

Noplūdes hidrauliskajā aprīkojumā.

6.2.10.

Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces

Vizuāla pārbaude.

a)

Trūkst, ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši.

b)

Nepietiekams klīrenss līdz gājritenim.

c)

Neatbilst prasībām (8).

7.   CITS APRĪKOJUMS

7.1.

Drošības jostas/sprādzes un drošības sistēmas

7.1.1.

Drošības jostu/sprādžu stiprinājumu drošība

Vizuāla pārbaude.

a)

Stiprinājumi ir ļoti nodiluši.

b)

Vaļīgi stiprinājumi.

7.1.2.

Drošības jostu/sprādžu stāvoklis

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Obligātā drošības josta nav uzstādīta, vai tās trūkst.

b)

Drošības josta ir bojāta.

c)

Drošības josta neatbilst prasībām (8).

d)

Drošības jostas sprādze bojāta vai nedarbojas pareizi.

e)

Drošības jostas spriegotājs ir bojāts vai nedarbojas pareizi.

7.1.3.

Drošības jostas slodzes ierobežotājs

Vizuāla pārbaude.

Slodzes ierobežotājs pazudis vai nav piemērots transportlīdzeklim.

7.1.4.

Drošības jostu nospriegotāji

Vizuāla pārbaude.

Nospriegotāji pazuduši vai nav piemēroti transportlīdzeklim.

7.1.5.

Drošības spilvens

Vizuāla pārbaude.

a)

Gaisa spilveni pazuduši vai nav piemēroti transportlīdzeklim.

b)

Gaisa spilvens redzami nedarbojas.

7.1.6.

Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS)

Nepareizas darbības indikatora vizuāla pārbaude.

SRS MIL norāda uz jebkāda veida sistēmas kļūmi.

7.2.

Ugunsdzēšamais aparāts (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav.

b)

Neatbilst prasībām (8).

7.3.

Slēdži un pretaizdzīšanas ierīce

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Ierīce nedarbojas un tāpēc neaizkavē transportlīdzekļa aizbraukšanu.

b)

Bojāta vai netīša bloķēšanās.

7.4.

Brīdinājuma trijstūris (ja nepieciešams) (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

a)

Tā nav, vai tas ir nepilnīgs.

b)

Neatbilst prasībām (8).

7.5.

Pirmās palīdzības piederumu komplekts (ja nepieciešams) (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

Trūkst, nepilnīgs vai neatbilst prasībām (8).

7.6.

Riteņa atbalstķīļi (ja nepieciešams) (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

To nav, vai tie ir sliktā stāvoklī.

7.7.

Skaņas signālierīce

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Nedarbojas.

b)

Nedroša vadība.

c)

Neatbilst prasībām (8).

7.8.

Spidometrs

Vizuāla pārbaude vai pārbaude darbībā, testējot uz ceļa vai elektroniski.

a)

Nav uzstādīts atbilstoši prasībām (8).

b)

Nedarbojas.

c)

Nevar izgaismot.

7.9.

Tahogrāfs (ja uzstādīts/nepieciešams)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav uzstādīts atbilstoši prasībām (8).

b)

Nedarbojas.

c)

Bojāta plomba, vai tās trūkst.

d)

Nav kalibrācijas plāksnes, tā ir nesalasāma vai novecojusi.

e)

Redzami bojājumi vai manipulācijas.

f)

Riepu izmērs neatbilst kalibrācijas parametriem.

7.10.

Ātruma ierobežošanas ierīce (ja uzstādīta/nepieciešama)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja pieejams aprīkojums.

a)

Nav uzstādīta atbilstoši prasībām (8).

b)

Redzams, ka nedarbojas.

c)

Nepareizi iestatīts ātrums (ja pārbaudīts)

d)

Bojāta plomba, vai tās trūkst.

e)

Nav kalibrēšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai novecojusi.

f)

Odometrs, ja pieejams (X)

7.11.

Odometrs, ja pieejams (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

a)

Redzams, ka veiktas manipulācijas (krāpšana).

b)

Redzams, ka nedarbojas.

7.12.

Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC), ja uzstādīta/nepieciešama

Vizuāla pārbaude.

a)

Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

b)

Bojāta elektroinstalācija.

c)

Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas.

d)

Slēdzis bojāts vai nedarbojas pareizi.

e)

ESC MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi.

8.   TRAUCĒJUMI

8.1.

Troksnis

8.1.1.

Trokšņa slāpēšanas sistēma

Subjektīvs novērtējums (ja vien inspektors neuzskata, ka trokšņa līmenis ir uz robežas, jo tādā gadījumā var veikt trokšņa testu, izmantojot trokšņa mērītāju).

a)

Trokšņa līmeņi pārsniedz prasībās atļauto līmeni (8).

b)

Kāda šīs trokšņa slāpēšanas sistēmas daļa ir vaļīga, nedroša, bojāta, nepareizi uzstādīta, trūkstoša vai uzskatāmi pārveidota tā, ka varētu ietekmēt trokšņa līmeņus.

8.2.

Izplūdes gāzu emisija

8.2.1.

Benzīna dzinēju emisija

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisiju kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts vai pārveidots.

b)

Noplūdes, kas var ietekmēt emisiju mērījumus.

8.2.1.2.

Gāzu emisija

Mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām (8). Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar piemērotām iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām, var pārbaudīt izplūdes sistēmas darbības pareizību, attiecīgi nolasot ierīces rādījumu un pārbaudot OBD sistēmas darbības pareizību emisijas mērījumu vietā, kad dzinējs strādā tukšgaitā, saskaņā ar ražotāja apstākļu nosacījumiem un citām prasībām (8).

a)

Vai nu gāzu emisija pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,

b)

vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO2 emisija

i)

transportlīdzekļiem bez emisiju vadības sistēmas

4,5 % vai

3,5 %

saskaņā ar reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (8).

ii)

transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu

tukšgaitā: 0,5 %,

pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,3 %

vai

tukšgaitā: 0,3 %, (6)

pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,2 %,

saskaņā ar reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (8).

c)

Lambda ārpus diapazona 1 ± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

d)

OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību.

8.2.2.

Dīzeļdzinēja emisija

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts.

b)

Noplūdes, kas var ietekmēt emisiju

8.2.2.2.

Dūmu blīvums

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

a)

izplūdes gāzu dūmu daudzums brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs;

b)

transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana:

1.

Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai motors ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

2.

Priekšnoteikumi:

i)

motors ir pilnīgi silts, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 °C, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja izmērītā temperatūra ir zemāka, un līdzvērtīgai jābūt motora bloka temperatūrai, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, motora normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot motora dzesējošo ventilatoru;

ii)

izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi;.

c)

pārbaudes metode:

1.

Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļmotoriem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

2.

Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

3.

Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā motors pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam 1. pielikuma 1. un 2. kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

4.

Transportlīdzekļus noraida tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

5.

Nevajadzīgas testēšanas novēršanai dalībvalstis var noraidīt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu testēšanu, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.

a)

Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijai pēc datuma, kas norādīts prasībās (8),

dūmu daudzums pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

b)

Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (8) neļauj izmantot atsauces vērtības

 

motoriem bez turbopūtes: 2,5 m–1,

 

motoriem ar turbopūti: 3,0 m–1,

 

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās (8)iepriekš reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās (8) norādītā datuma,

 

1,5 m–1  (7).

8.3.

Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta

Radiotraucējumi (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

Kādas prasībās paredzētās prasības (8) nav ievērotas.

8.4.

Citi ar vidi saistīti ieraksti

8.4.1

Šķidrumu noplūdes

Vizuāla pārbaude.

Jebkādas pārmērīgas šķidruma noplūdes var bojāt vidi vai radīt draudus citu autovadītāju drošībai.

9.   PAPILDU PĀRBAUDES PASAŽIERU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM M2, M3

9.1.

Durvis

9.1.1.

Ieejas un izejas durvis

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Traucēta darbība.

b)

Nolietotas.

c)

Bojātas avārijas vadības ierīces.

d)

Bojāta durvju vai brīdinājuma ierīču tālvadība.

e)

Neatbilst prasībām (8).

9.1.2

Avārijas izejas

Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama).

a)

Traucēta darbība.

b)

Avārijas izeju zīmju nav, vai tās nav salasāmas.

c)

Nav āmura stikla izsišanai.

d)

Neatbilst prasībām (8).

9.2.

Pretaizsvīšanas un pretaizsalšanas sistēma (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Nedarbojas pareizi.

b)

Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā.

c)

Bojāta pretaizsalšanas sistēma (ja obligāta).

9.3.

Ventilācijas un apsildes sistēma (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Traucēta darbība.

b)

Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā.

9.4.

Sēdekļi

9.4.1.

Pasažieru sēdekļi (tostarp sēdekļi pavadošajam personālam)

Vizuāla pārbaude.

a)

Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi.

b)

Salokāmie sēdekļi (ja atļauts) nedarbojas automātiski.

c)

Neatbilst prasībām (8).

9.4.2.

Vadītāja sēdeklis (papildu prasības)

Vizuāla pārbaude.

a)

Bojātas speciālās ierīces, piemēram, pretapžilbes pārklājums vai pretapžilbes ekrāns.

b)

Vadītāja aizsardzība nav droša vai atbilstoša prasībām (8).

9.5.

Iekšējais apgaismojums un mērķa ierīces (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Ierīce ir bojāta vai neatbilst prasībām (8).

9.6.

Galvenās ejas, laukumi stāvošiem pasažieriem

Vizuāla pārbaude.

a)

Nedroša grīda.

b)

Bojātas margas vai rokturi.

c)

Neatbilst prasībām (8).

9.7.

Kāpnes un pakāpieni

Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama).

a)

Nodiluši vai bojāti.

b)

Ievelkamie pakāpieni nedarbojas pareizi.

c)

Neatbilst prasībām (8).

9.8.

Pasažieru komunikācijas sistēma (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Bojāta sistēma.

9.9.

Paziņojumi (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

a)

Kļūdaini vai nesalasāmi paziņojumi, paziņojumu nav vispār.

b)

Neatbilst prasībām (8).

9.10.

Prasības attiecībā uz bērnu pārvadāšanu (X) (9)

9.10.1.

Durvis

Vizuāla pārbaude.

Durvju aizsardzība neatbilst prasībām (8) attiecībā uz šo transporta veidu.

9.10.2.

Signalizēšanas vai speciāls aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām (8).

9.11.

Prasības attiecībā uz pasažieru ar invaliditāti pārvadāšanu (X) (9)

9.11.1.

Durvis, rampas un lifti

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Traucēta darbība.

b)

Nolietots stāvoklis.

c)

Bojāta(-as) vadīkla(-as).

d)

Bojāta brīdinājuma ierīce(-es).

e)

Neatbilst prasībām (8).

9.11.2.

Ratiņkrēslu stiprinājumi

Vizuāla un darbības pārbaude, ja piemērojama.

a)

Traucēta darbība.

b)

Nolietots stāvoklis.

c)

Bojāta(-as) vadīkla(-as).

d)

Neatbilst prasībām (8).

9.11.3.

Signalizēšanas vai speciāls aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām (8).

9.12.

Cits speciālais aprīkojums (X) (9)

9.12.1.

Iekārta ēdiena gatavošanai

Vizuāla pārbaude.

a)

Iekārta neatbilst prasībām (8).

b)

Iekārta tik ļoti bojāta, ka to bīstami izmantot.

9.12.2.

Sanitārā iekārta

Vizuāla pārbaude.

Iekārta neatbilst prasībām (8).

9.12.3.

Citas ierīces (piem., audiovizuālās sistēmas)

Vizuāla pārbaude.

Neatbilst prasībām (8).


(1)  Neatbilstošs detaļas remonts vai pārveidojums ir remonts vai pārveidojums, kas rada kaitējumu transportlīdzekļa drošībai uz ceļiem vai negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.

(2)  48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.

(3)  45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai datumā, kurš noteikts noteikumos, neatkarīgi no tā, kas iestājas pēdējais.

(4)  43 % puspiekabēm un puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu, kas reģistrētas pēc 1988. gada vai no datuma, kas paredzēts prasībās, neatkarīgi no tā, kas iestājas pēdējais.

(5)  2,2 m/s2 N1, N2 un N3 transportlīdzekļiem.

(6)  Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4. iedaļas A vai B rindā Direktīvā 70/220/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 98/69/EK, vai ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2002. gada 1. jūlija.

(7)  Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4. iedaļas B rindā Direktīvā 70/220/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 98/69/EK, vai ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem; I pielikuma 6.2.1. iedaļas B1, B2 vai C rindā Direktīvā 88/77/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 1999/96/EK, vai ar tajā vēlāk izdarītiem grozījumiem vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

(8)  “Prasības” atspoguļotas tipa apstiprinājuma prasībās apstiprinājuma, pirmās reģistrācijas datumā vai pirmo reizi nododot ekspluatācijā, kā arī modernizēšanas saistībās vai valsts reģistrācijas tiesību aktos.

(9)  (X) norāda uz pozīcijām, kas saistītas ar transportlīdzekļa stāvokli un tā piemērotību izmantošanai uz ceļa, bet nav uzskatāmas par būtiskām periodiskās apskates laikā.

(10)  (XX) Šis bojājuma cēlonis ir piemērojams tikai tad, ja testēšanu pieprasa valsts tiesību akti.”


Top