23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/52

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 19. panta otrajā daļā noteikto procedūru Itālijas iestādes 2009. gada 25. augustā informēja Komisiju par dekrētu, ar kuru nosaka standartus, kas reglamentē ilgi glabājama piena, ultrasterilizēta piena, mikrofiltrēta pasterizēta piena un augstā temperatūrā pasterizēta piena, kā arī piena produktu marķēšanu.

(2)

Saskaņā ar paziņotā dekrēta 1. pantu tas attiecas uz ilgi glabājamu pienu, ultrasterilizētu pienu, mikrofiltrētu pasterizētu pienu un augstā temperatūrā pasterizētu pienu, kā arī uz piena produktiem.

(3)

Paziņotā dekrēta 2. pantā ir prasība par to, ka uz sterilizēta ilgi glabājama piena, ultrasterilizēta piena, mikrofiltrēta pasterizēta piena un augstā temperatūrā pasterizēta piena marķējuma jānorāda piena, kam veikta attiecīgā apstrāde, izcelsmes vieta.

(4)

Paziņotā dekrēta 3. panta 1. punktā minēts, ka uz piena produktu marķējuma jānorāda šādu produktu ražošanai izmantotā piena izcelsmes vieta.

(5)

Paziņotā dekrēta 3. panta 3. punktā minēts, ka piena vai piena produktu pārstrādes procesā iegūtās vielas, ko izmanto siera, tai skaitā biezpiena, ražošanā, jāiekļauj sastāvdaļu sarakstā uz šo produktu marķējuma, norādot minēto vielu ražošanai izmantotā piena izcelsmes vietu.

(6)

Paziņotā dekrēta 4. pantā noteikts, ka no biezpiena iegūta siera marķējumā jānorāda biezpienā izmantotā piena izcelsmes vieta.

(7)

Direktīva 2000/13/EK harmonizē noteikumus, kas reglamentē pārtikas produktu marķēšanu, pirmkārt, pieņemot noteikumus, ar ko saskaņo dažus dalībvalstu noteikumus, un, otrkārt, paredzot rīcību attiecībā uz neharmonizētiem dalībvalstu noteikumiem. Harmonizēšanas darbības joma ir noteikta minētās direktīvas 3. panta 1. punktā, kur uzskaitītas norādes, kas obligāti jāiekļauj pārtikas produktu marķējumā saskaņā ar 4.–17. pantu un ievērojot šajos punktos minētos izņēmumus.

(8)

It īpaši saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 8) apakšpunktu obligāta ir norāde par izcelsmes vietu vai pirmavotu, ja šādas informācijas trūkums var ievērojami maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmi. Ar šo noteikumu ir iedibināts pienācīgs mehānisms, kā aizsargāt patērētājus no riska tikt maldinātiem gadījumos, ja konkrētas informācijas dēļ varētu uzskatīt, ka dotajam pārtikas produktam ir cita izcelsme vai pirmavots, kas atšķiras no īstās izcelsmes vai pirmavota.

(9)

Turklāt Direktīvas 2000/13/EK 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka īpašiem pārtikas produktiem Savienības noteikumos vai gadījumā, ja tādu nav, dalībvalstu noteikumos var iekļaut prasību par citām norādēm papildus tām, kas uzskaitītas minētās direktīvas 3. panta 1. punktā.

(10)

Direktīvas 2000/13/EK 18. panta 2. punkts pieļauj neharmonizētu dalībvalsts noteikumu pieņemšanu, ja tie ir pamatoti ar vienu no tajā minētajiem iemesliem, tai skaitā, inter alia, krāpšanas novēršanu un sabiedrības veselības aizsardzību, un ja tie netraucē piemērot Direktīvā 2000/13/EK izklāstītās definīcijas un noteikumus. Tādēļ gadījumā, ja dalībvalstī sagatavo valsts marķēšanas noteikumu projektu, jāpārbauda šo noteikumu atbilsme iepriekšminētajiem Līguma noteikumiem un prasībām.

(11)

Itālijas iestādes uzskata, ka attiecīgais dekrēts ir nepieciešams, lai definētu un reglamentētu sterilizēta ilgi glabājama piena, ultrasterilizēta piena, mikrofiltrēta pasterizēta piena un augstā temperatūrā pasterizēta piena, kā arī piena produktu izsekojamības sistēmu. Turklāt minētās iestādes informē, ka attiecīgais dekrēts ir nepieciešams, lai reglamentētu 1. pantā uzskaitīto pārtikas produktu marķēšanu un pilnā apmērā nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību.

(12)

Attiecībā uz paziņotā dekrēta 1. pantā minēto pārtikas produktu izsekojamību Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), pārtikas uzņēmumiem prasīts izveidot visaptverošu izsekojamības sistēmu, kas attiecas uz visiem ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmiem, lai varētu mērķtiecīgi un precīzi izņemt produktus no tirgus vai sniegt informāciju patērētājiem vai amatpersonām, kas veic kontroli. It īpaši saskaņā ar minētās regulas 18. pantu uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, jāspēj identificēt jebkuru personu, kas tiem piegādājusi pārtiku, un pārējos uzņēmumus, kuriem piegādāta to pārtika. Turklāt minētās regulas 19. pantā uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, paredzēti īpaši pienākumi. Obligātā izcelsmes norāde uz attiecīgo gatavo produktu marķējuma nav tāda informācija, kas nepieciešama minēto izsekojamības prasību nodrošināšanai.

(13)

Turklāt, izņemot sākotnējo atsauci uz nepieciešamību aizsargāt patērētāja intereses, Itālijas iestādes nesniedza nekādu pamatojumu, kas ļautu secināt, ka paziņotā dekrēta 1. pantā minētajiem produktiem būtu nepieciešama obligāta izcelsmes norāde, neskarot Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 8) apakšpunktā minēto pienākumu.

(14)

Tādēļ Itālijas iestādes nav pierādījušas, ka izcelsmes norāde, kas minēta paziņotajā dekrētā, ir nepieciešama, lai sasniegtu kādu no Direktīvas 2000/13/EK 18. panta 2. punktā minētajiem mērķiem.

(15)

Ievērojot šos konstatējumus, Komisija saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 19. panta trešo daļu sniedz negatīvu atzinumu par iepriekšminētajiem paziņotā dekrēta noteikumiem.

(16)

Komisija attiecīgi aicina Itālijas iestādes nepieņemt paziņotā dekrēta noteikumus.

(17)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,