20.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 98/7

(1)

Ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/453/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 91/67/EEK attiecībā uz pasākumiem pret dažām akvakultūras dzīvnieku slimībām (2), apstiprina konkrētu dalībvalstu vai to teritorijas daļu slimības neskartas teritorijas statusu attiecībā uz karpu pavasara virēmiju (SVC), bakteriālo nieru slimību (BKD), infekciozo pankreātisko nekrozi (IPN), inficēšanos ar Gyrodactylus salaris (GS) (“apstiprinātas slimības neskartas zonas”) un konkrētu dalībvalstu kontroles vai izskaušanas programmas (“apstiprinātas kontroles vai izskaušanas programmas”) attiecībā uz SVC, BKD un IPN.

(2)

Dalībvalstis, kurās ir apstiprinātas slimības neskartas zonas vai apstiprinātas kontroles vai izskaušanas programmas saskaņā ar Lēmumu 2004/453/EK, var pieprasīt papildu garantijas sūtījumiem ar tādu sugu akvakultūras zivīm, kuras ir uzņēmīgas pret attiecīgajām slimībām un kuras ir paredzēts ievest minētajās zonās audzēšanai. Minētās papildu garantijas ietver prasību, ka šiem sūtījumiem jābūt no tādas izcelsmes vietas, kurā situācija veselības jomā ir līdzvērtīga situācijai galamērķa vietā.

(3)

Ar Direktīvu 2006/88/EK atcēla un aizstāja Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvu 91/67/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (3). Tomēr Direktīvā 2006/88/EK noteikts, ka Lēmumu 2004/453/EK turpina piemērot Direktīvas 2006/88/EK mērķiem, kamēr nav pieņemti vajadzīgie noteikumi saskaņā ar minēto direktīvu, kuri jāpieņem ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās stāšanās spēkā.

(4)

Direktīvas 2006/88/EK 43. pantā noteikts, ka, ja tās IV pielikuma II daļā neiekļauta slimība būtiski apdraud kādas dalībvalsts akvakultūras dzīvnieku vai savvaļas ūdensdzīvnieku veselības stāvokli, attiecīgā dalībvalsts var īstenot pasākumus, lai šajā dalībvalstī novērstu minētās slimības ievešanu vai lai šo slimību kontrolētu. Šie pasākumi nepārsniedz to, kas ir piemērots un vajadzīgs, lai novērstu šādu slimību ievešanu vai lai tās kontrolētu.

(5)

Dalībvalstis, kurām ir piešķirtas tiesības prasīt papildu garantijas saskaņā ar Lēmumu 2004/453/EK, sniedza Komisijai informāciju par situāciju saistībā ar slimībām, attiecībā uz kurām tām ir apstiprinātas slimības neskartas zonas vai apstiprinātas kontroles vai izskaušanas programmas. Tās ir pierādījušas, ka ir piemēroti un vajadzīgi arī turpmāk pieprasīt valsts pasākumus, kas ietver prasības laišanai tirgū, importam un tranzītam, saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu.

(6)

Līdz ar to dalībvalstīm, kurām ir piešķirtas tiesības prasīt papildu garantijas saskaņā ar Lēmumu 2004/453/EK attiecībā uz uzņēmīgu sugu akvakultūras dzīvnieku ievešanu apstiprinātās slimības neskartās zonās vai zonās ar apstiprinātām kontroles vai izskaušanas programmām, jāatļauj turpināt piemērot šos pasākumus kā apstiprinātus valsts pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu.

(7)

Turklāt Somija ir sniegusi informāciju, lai atbalstītu konstatējumu, ka ūdens sateces baseinus vairs nav nepieciešams uzskatīt par buferzonām, lai aizsargātu slimības neskartas zonas statusu attiecībā uz SVC un IPN.

(8)

Savienības tiesību aktu vienkāršošanas labad īpašas prasības laišanai tirgū, importam un tranzītam attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku un savvaļas ūdensdzīvnieku sūtījumiem, kas paredzēti uz zonām, kurās ir apstiprināti valsts pasākumi, ir jāiekļauj noteikumos un dzīvnieku veselības sertifikātu paraugos, kas paredzēti Komisijas 2008. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (4).

(9)

Ar šo lēmumu apstiprinātie valsts pasākumi jāpiemēro tikai tik ilgi, kamēr tie ir piemēroti un vajadzīgi. Tāpēc dalībvalstīm Komisijai jānosūta gada ziņojums par valsts pasākumu norisi.

(10)

Jebkādu aizdomu gadījumā par inficēšanos ar attiecīgo slimību zonās, kuras iekļautas šā lēmuma I pielikumā kā slimības neskartas zonas, situācija ir jāizmeklē un izmeklēšanas laikā jāpiemēro pārvietošanas ierobežojumi, lai aizsargātu citas dalībvalstis ar apstiprinātiem valsts pasākumiem attiecībā uz to pašu slimību. Turklāt, lai atvieglotu apstiprināto valsts pasākumu atkārtoto novērtēšanu, kas ir vajadzīga, jāpaziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par jebkādiem turpmākiem slimības apstiprināšanas gadījumiem.

(11)

Izskaušanas programmām situācija saistībā ar slimību jāuzlabo pieņemamā laika posmā. Slimības situācija zonās, uz kurām attiecas minētās programmas, 2011. gada otrajā pusē jānovērtē atkārtoti, kā arī atkārtoti jāizvērtē valsts pasākumu piemērotība. Tādēļ šajā lēmumā jāparedz, ka minētos pasākumus piemēro tikai līdz 2011. gada 31. decembrim.

(12)

Savienības tiesību aktu skaidrības labad Lēmums 2004/453/EK ir noteikti jāatceļ.

(13)

Lai novērstu tirdzniecības pārtraukšanu, līdz 2010. gada 30. jūnijam, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāļauj laist tirgū akvakultūras dzīvnieku sūtījumus, kuriem pievienoti dzīvnieku veselības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Lēmuma 2004/453/EK III pielikumu.

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

akvakultūras dzīvniekiem, kas paredzēti audzēšanai, izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai, atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām un krājumu atjaunošanai, jāatbilst:

b)

dekoratīviem ūdensdzīvniekiem, kas paredzēti slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, jāatbilst:

a)

būtiskiem apdraudējumiem akvakultūras dzīvnieku un savvaļas ūdensdzīvnieku veselības stāvoklim, kurus izraisa slimības, attiecībā uz kurām piemēro valsts pasākumus, kā arī informāciju par šādu pasākumu nepieciešamību un piemērotību;

b)

valsts pasākumiem, kas veikti, lai saglabātu slimības neskartas zonas statusu, tostarp par jebkādiem testiem, kas ir veikti; informācija par minētajiem testiem jāsniedz, izmantojot Komisijas Lēmuma 2009/177/EK (5) VI pielikumā paredzēto veidlapas paraugu;

c)

izskaušanas programmas novērtējumu, tostarp par jebkādiem testiem, kas ir veikti; informācija par minētajiem testiem jāsniedz, izmantojot Lēmuma 2009/177/EK VI pielikumā paredzēto veidlapas paraugu.