7.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/7

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1719/2006/EK (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido programmu “Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (1), un jo īpaši tā 5. pantā noteikts, ka Šveices Konfederācija var piedalīties šajā programmā, ja ar to ir noslēgts divpusējs nolīgums.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1720/2006/EK (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (2), un jo īpaši tā 7. pantā noteikts, ka Šveices Konfederācija var piedalīties šajā programmā, ja ar to ir noslēgts divpusējs nolīgums.

(3)

Padome ir pilnvarojusi Komisiju Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par nolīgumu, kura mērķis ir ļaut Šveices Konfederācijai piedalīties attiecīgajās programmās.

(4)

Sarunu noslēgumā 2009. gada 6. augustā ir parafēts nolīguma projekts.

(5)

Nolīguma 5. pantā paredzēta nolīguma provizoriska piemērošana, kamēr tiks pabeigtas ratifikācijas vai nolīguma noslēgšanas procedūras.

(6)

Nolīgums būtu jāparaksta,

7.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/9

(1)

Kopīgajā deklarācijā, kas pievienota septiņiem 1999. gada 21. jūnijā parakstītajiem Eiropas Kopienas un Šveices nolīgumiem, ir paredzētas turpmākas sarunas attiecībā uz nolīgumu par Šveices līdzdalību apmācības un jaunatnes programmās.

(2)

Attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumiem Nr. 1719/2006/EK (1) un Nr. 1720/2006/EK (2) (2006. gada 15. novembris) izveido programmu “Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam un rīcības programmu mūžizglītības jomā.

(3)

Lēmuma Nr. 1719/2006/EK 5. pantā un Lēmuma Nr. 1720/2006/EK 7. pantā noteikts, ka Šveice var piedalīties šajās programmās, ja starp Kopienu un Šveici ir noslēgts divpusējs nolīgums,

1.

Šveice piedalās programmā “Jaunatne darbībā” un rīcības programmā mūžizglītības jomā (turpmāk “programmas”) un, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, dara to, ievērojot mērķus, kritērijus, procedūras un termiņus, kas noteikti Lēmumā Nr. 1719/2006/EK un Lēmumā Nr. 1720/2006/EK.

2.

Ievērojot Lēmuma Nr. 1719/2006/EK 8. panta un Lēmuma Nr. 1720/2006/EK 6. panta noteikumus un saskaņā ar Komisijas lēmumiem par dalībvalstu, Komisijas un valsts aģentūru attiecīgajiem pienākumiem, īstenojot programmas, Šveice:

Šveice īsteno visus citus pasākumus, kas nepieciešami programmu sekmīgai darbībai valsts mērogā.

3.

Lai varētu piedalīties programmās, Šveice katru gadu veic finansiālo ieguldījumu Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar kārtību, kas paredzēta II pielikumā.

4.

Noteikumi Šveices iestāžu, organizāciju un personu, kas ir tiesīgas piedalīties programmā, kandidatūru iesniegšanai, novērtēšanai un atlasei ir tādi paši, kādus piemēro Savienības iestādēm, organizācijām un personām, kas ir tiesīgas piedalīties programmā.

5.

Lai nodrošinātu programmām Savienības dimensiju un iegūtu tiesības saņemt Savienības finansiālo atbalstu, projektos un pasākumos būs jāiesaista vismaz viens partneris no kādas Savienības dalībvalsts.

6.

Šā pielikuma 3. punktā minētajam Šveices finansiālajam ieguldījumam procentuālā izteiksmē, ko piešķirs darbībām, kuras saskaņā ar programmu noteikumiem jāpārvalda Šveices valsts aģentūrai, jāatspoguļo šo darbību daļa programmu budžetā Savienības mērogā. Atbalstu Šveices valsts aģentūras izmaksām par programmu pārvaldību un īstenošanu aprēķina, piemērojot tos pašus kritērijus, ko piemēro Savienības dalībvalstīm.

7.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Savienības dalībvalstis un Šveice dara visu, lai atvieglotu pārvietošanos un uzturēšanos studentiem, skolotājiem, praktikantiem, pasniedzējiem, universitāšu administratīvajam personālam, jauniešiem un citām attiecīgām personām, kuras pārvietojas starp Šveici un Savienības dalībvalstīm, lai piedalītos pasākumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums.

8.

Neskarot Komisijas un Eiropas Savienības Revīzijas palātas pienākumus attiecībā uz programmu uzraudzību un novērtēšanu, Šveices piedalīšanos programmās nepārtraukti uzrauga, sadarbojoties Komisijai un Šveicei. Šveice iesniedz Komisijai vajadzīgos ziņojumus, un to var iesaistīt citos īpašos pasākumos, kurus šajā nolūkā pieņēmusi Savienība.

Komisijas lēmumus par dalībvalstu, Komisijas un valsts aģentūru attiecīgajiem pienākumiem, īstenojot programmas, kā arī kopīgos standartus, kas noteikti valsts aģentūrām paredzētajā rokasgrāmatā, kuru pievienos līgumiem starp Komisiju un Šveices valsts aģentūru, piemēro attiecībām starp Šveici, Komisiju un Šveices valsts aģentūru.

Komisijas un Šveices valsts aģentūras vai Šveices saņēmēju, kā arī Šveices valsts aģentūras un Šveices saņēmēju noslēgto līgumu pamatā ir attiecīgie noteikumi Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, un tās īstenošanas kārtībā, jo īpaši līgumu piešķiršanas un noslēgšanas jomā. Šos noteikumus Šveices dalībniekiem piemēro tāpat kā visiem programmu dalībniekiem.

Papildu noteikumi par finanšu kontroli, atgūšanu un citiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem ir noteikti III pielikumā.

Ja Šveices valsts aģentūras pārkāpumu, nolaidības vai krāpniecības gadījumā Komisija nevar pilnībā atgūt līdzekļus, kas tai pienākas no Šveices valsts aģentūras, atbildību par neatgūtajiem līdzekļiem uzņemas Šveices iestādes.

9.

Jebkura saziņa ar Komisiju attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas procesu, līgumiem, iesniedzamajiem ziņojumiem un citiem programmas administratīvajiem aspektiem notiek kādā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

1.

Jaunatne darbībā

Lai varētu piedalīties programmā “Jaunatne darbībā”, Šveices finansiālais ieguldījums Eiropas Savienības vispārējā budžetā ir šāds (miljonos euro):

2.

Rīcības programma mūžizglītības jomā

Lai varētu piedalīties rīcības programmā mūžizglītības jomā, Šveices finansiālais ieguldījums Eiropas Savienības vispārējā budžetā ir šāds (miljonos euro):

3.

Ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas radušies Šveices pārstāvjiem un ekspertiem, kuri kā novērotāji piedalās Lēmuma Nr. 1719/2006/EK 9. pantā un Lēmuma Nr. 1720/2006/EK 10. pantā minēto komiteju darbā vai citās sanāksmēs saistībā ar programmu īstenošanu, Komisija atmaksā ar tādu pašu pamatojumu un saskaņā ar tādām pašām procedūrām, kādas ir spēkā attiecībā uz Savienības dalībvalstu pārstāvjiem un ekspertiem.

4.

Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vai pēc tam, kad uzsākta šā nolīguma provizoriska piemērošana, un katra nākamā gada sākumā Komisija nosūta Šveicei pieprasījumu iemaksāt budžetā līdzekļus, kas atbilst ieguldījumam katrai no programmām, uz kurām attiecas šis nolīgums.

Šveices finansiālo ieguldījumu izsaka un maksā euro.

Ja Šveice Komisijas pieprasījumu veikt ieguldījumu saņem pirms 1. februāra, tai ieguldījums jāveic pirms 1. marta vai ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad saņemts pieprasījums iemaksāt līdzekļus, ja tas ir saņemts pēc 1. februāra.

Par jebkuru maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, Šveice maksā procentus par nenomaksāto summu. Šo procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, kuru Eiropas Centrālā banka piemēro refinansēšanas pamatoperācijām un kura ir spēkā maksājuma termiņa mēneša pirmajā kalendārajā dienā, pieskaitot trīsarpus procentu punktus.

1.

Komisija tieši sazinās ar Šveicē reģistrētiem programmu dalībniekiem un to apakšuzņēmējiem. Tie var Komisijai tieši iesniegt jebkuru attiecīgo informāciju un dokumentāciju, kas tiem jāiesniedz, pamatojoties uz šajā nolīgumā minētajiem instrumentiem un uz līgumiem, kas noslēgti, piemērojot tos.

2.

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (2006. gada 13. decembris) (2), un saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (2007. gada 23. aprīlis) (4), kā arī saskaņā ar citiem šajā nolīgumā minētajiem noteikumiem ar Šveicē reģistrētiem programmu finansējuma saņēmējiem noslēgtajos dotāciju nolīgumos paredz, ka Komisijas darbinieki vai citas Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā programmu finansējuma saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās var veikt finanšu un citu darbību revīzijas.

Šveices valsts aģentūras kontus un darbības pārbauda Komisijas darbinieki vai citas Komisijas pilnvarotas personas. Šīs pārbaudes var attiecināt arī uz Šveices izveidotās struktūras spēju piemērot šajā nolīgumā minētos programmu noteikumus un spēju īstenot pareizu finanšu vadību saskaņā ar kritērijiem attiecīgajos pantos Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (2006. gada 13. decembris), un Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (2007. gada 23. aprīlis).

3.

Komisijas darbinieki un citas Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, tostarp elektroniskā formātā, kas ir vajadzīga, lai veiktu šādas revīzijas. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos, ko noslēdz, piemērojot šajā nolīgumā minētos instrumentus. Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai.

Revīziju var veikt pēc programmu vai šā nolīguma termiņa beigām saskaņā ar attiecīgajos līgumos paredzētajiem noteikumiem.

4.

Saskaņā ar šo nolīgumu Komisija/Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarota/pilnvarots veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas Šveices teritorijā atbilstīgi reglamentam, kas noteikts Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (5).

Pārbaudes un inspekcijas sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices valdības izraudzītām Šveices kompetentajām iestādēm, kurām laicīgi paziņo par pārbaužu un inspekciju objektu, mērķi un juridisko pamatojumu, lai tās varētu sniegt visu vajadzīgo palīdzību.

Ja attiecīgās Šveices iestādes vēlas, tās var piedalīties pārbaudēs un inspekcijās uz vietas.

Ja programmu dalībnieki pretojas pārbaudei vai inspekcijai uz vietas, Šveices iestādes saskaņā ar valsts tiesību normām sniedz Komisijas/OLAF inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu uzdevumu veikt pārbaudi vai inspekciju uz vietas.

Komisija/OLAF Šveices iestādes nekavējoties informē par visiem faktiem, kuri norāda uz iespējamiem pārkāpumiem un par kuriem tai/tam ziņots pārbaudes vai inspekcijas uz vietas gaitā. Komisija/OLAF jebkurā gadījumā iepriekšminēto iestādi informē par šādu pārbaužu un inspekciju iznākumu.

1.

Šveices kompetentā valsts finanšu kontroles iestāde veic atbilstīgu programmu īstenošanas finanšu kontroli saskaņā ar 8. pantu Komisijas lēmumos par dalībvalstu, Komisijas un valsts aģentūru attiecīgajiem pienākumiem, īstenojot programmu “Jaunatne darbībā” un mūžizglītības programmu (2007–2013), un saskaņā ar kopīgajiem standartiem, kas noteikti valsts aģentūrām paredzētajā rokasgrāmatā, kura pievienota līgumiem starp Komisiju un Šveices valsts aģentūru. Par visiem iespējamajiem vai faktiskajiem krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem, kā arī par visiem ar tiem saistītajiem pasākumiem, ko veic Šveices valsts aģentūra un valsts iestādes, nekavējoties ziņo Komisijas dienestiem. Šveice nodrošina iespējamo un faktisko krāpšanas un pārkāpumu gadījumu izmeklēšanu un atbilstīgas turpmākas darbības pēc valsts vai Savienības pārbaudēm.

“Pārkāpums” ir Savienības attiecīgo tiesību normu, ko piemēro saskaņā ar šo nolīgumu, vai no šā nolīguma izrietošo līgumsaistību pārkāpums, ko izraisa kāda ekonomikas dalībnieka rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, veicot nepamatotus izdevumus.

“Krāpšana” ir tīša darbība vai bezdarbība, kas ir saistīta ar:

2.

Šveices iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu un apkarotu visu aktīvo vai pasīvo korupciju visos iepirkumu procedūras vai dotāciju piešķiršanas procedūras posmos vai attiecīgo līgumu īstenošanas laikā.

“Aktīva korupcija” ir kādas personas tīša rīcība, kas piesola vai sniedz tieši vai pastarpināti jebkura veida labumu amatpersonai savās vai kādas trešās personas interesēs, lai šī amatpersona rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai iespējami nodarot kaitējumu Eiropas Savienības finanšu interesēm.

“Pasīva korupcija” ir kādas amatpersonas tīša rīcība, kas tieši vai pastarpināti pieprasa vai saņem jebkāda veida labumu sev vai kādai trešai personai vai akceptē šāda labuma apsolījumu, lai rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai iespējami nodarot kaitējumu Eiropas Savienības finanšu interesēm.

3.

Šveices iestādes un darbinieki, kas ir atbildīgi par programmu īstenošanas darbībām, veic visus piesardzības pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta, un nekavējoties informē Komisiju par šāda interešu konflikta vai situācijas, kas varētu radīt interešu konfliktu, rašanos.