29.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 197/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1386/2007 īsteno dažus Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) pieņemtos saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus. Minētajā regulā grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 538/2008 (2). Ir konstatēta neatbilstība starp Regulu (EK) Nr. 1386/2007 un NAFO noteikumiem par saglabāšanu un izpildi.

(2)

Trīsdesmitajā gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2008. gada septembrī, NAFO grozīja vairākus saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus. Grozījumi attiecas uz pasākumiem par grunts zveju, lieguma zonām, lai aizsargātu jūras pacēlumus, marķēšanas prasībām un ostas valstu papildu pasākumiem.

(3)

Ar 2010. gada 1. janvāri piemēros Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (3).

(4)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1386/2007 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:

2)

regulas 6. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Kopienas kuģu kapteiņi reģistrē saskaņā ar 3. punktu veikto zvejas rīku izmēģinājuma iemetienu vietu koordinātas iemetienu sākumā un beigās.”;

3)

regulas 7. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Kuģiem, kas veic tādu sugu specializētu zveju, kas nav minētas šā panta 1., 2. un 3. punktā, reglamentētās sugas ļauts zvejot ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks, nekā noteikts minētajos punktos, ar nosacījumu, ka ievēro 4. pantā noteiktās prasības attiecībā uz piezveju.”;

4)

regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Tomēr uz Kopienas kuģiem, kas zvejo teritorijās ārpus NAFO pārvaldības apgabala, drīkst atrasties zvejas rīki ar mazāku linuma acs izmēru, nekā noteikts 7. pantā, ja minētie zvejas rīki ir droši nostiprināti, uzglabāti un nav gatavi tūlītējai lietošanai.”;

5)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Īpaši noteikumi garneļu zvejai 3L rajonā

Garneles 3L rajonā zvejo ūdeņos, kas dziļāki par 200 metriem.”;

6)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Apgabali ar zvejas ierobežojumiem

1.   Grunts zvejas darbības aizliegtas šādos apgabalos:

2.   Visām grunts zvejas darbībām ir slēgts NAFO 3O rajona apgabals, ko nosaka, savienojot šādas koordinātas (secīgi un atpakaļ uz 1. koordinātu):

7)

iekļauj šādu nodaļu:

“IIa NODAĻA

JUTĪGU JŪRAS EKOSISTĒMU AIZSARDZĪBA

12.a pants

Jutīgu jūras ekosistēmu definīcija

Šajā nodaļā “jutīgas jūras ekosistēmas” ir:

12.b pants

Būtiskas negatīvas ietekmes definīcija

Šajā nodaļā “būtiska negatīva ietekme” ir ietekme, kas kaitē ekosistēmas struktūrai vai funkcijām tādējādi, ka:

12.c pants

Jutīgu jūras ekosistēmu indikatorsugu definīcija

Šajā nodaļā “jutīgu jūras ekosistēmu indikatorsugas” ir melnie koraļļi, gorgonārijas, kātanemoņu lauki, lofēlijas un jūrasspalvu lauki.

12.d pants

Jutīgu jūras ekosistēmu konstatēšanas definīcija

Šajā nodaļā “jutīgu jūras ekosistēmu konstatēšana” ir jutīgu jūras ekosistēmu indikatorsugu nozveja, zvejas rīka iemetienā nozvejojot vairāk nekā 100 kg dzīvu koraļļu un/vai 1 000 kg dzīvu sūkļu.

12.e pants

Grunts zvejas novērtējums

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi gatavojas veikt grunts zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, 2009. gadā novērtē šo darbību zināmo un paredzamo ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. Dalībvalstis atļauj veikt grunts zvejas darbības tikai tad, ja novērtējumā secināts, ka nav gaidāma šādu darbību būtiska negatīva ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām.

2.   Veicot 1. punktā minēto novērtējumu, dalībvalstis izmanto labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju par jutīgu jūras ekosistēmu atrašanās vietām apgabalos, kuros paredzēta to zvejas kuģu darbība. Minētā informācija ietver zinātniskus datus, ko var izmantot par pamatu, novērtējot šādu ekosistēmu sastopamības iespējamību, ja šādi dati ir pieejami.

3.   Izvērtējot būtiskas negatīvas ietekmes risku attiecībā uz jutīgām jūras ekosistēmām saskaņā ar 1. punktā minēto novērtējumu, attiecīgi ņem vērā jaunos un pastāvošos grunts zvejas apgabalos valdošos atšķirīgos apstākļus.

4.   Dalībvalstis iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā iesniedz Komisijai 1. punktā minēto novērtējumu. Novērtējumā iekļauj arī riska mazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. Komisija nekavējoties nosūta šo informāciju NAFO Sekretariātam.

12.f pants

Grunts zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos

1.   Visas zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos vai ar grunts zvejas rīkiem, kas attiecīgajā apgabalā iepriekš nav izmantoti, uzskatāmas par izpētes zveju un veicamas saskaņā ar 2. punktā minēto izpētes zvejas protokolu.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi gatavojas veikt zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos vai ar grunts zvejas rīkiem, kas attiecīgajā apgabalā iepriekš nav izmantoti, sagatavo izpētes zvejas protokolu, izmantojot paraugus XVI pielikumā.

3.   Izpētes zvejas protokolā iekļauj šādu informāciju:

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai pirms izpētes grunts zvejas darbībām tiktu veikts 12.e pantā minētais novērtējums.

5.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai 2. punktā minēto izpētes zvejas protokolu un 12.e panta 1. punktā minēto novērtējumu nosūtīšanai NAFO Sekretariātam. Dalībvalstis nodrošina, lai izpētes grunts zvejas darbības netiktu atļautas, iekams NAFO Sekretariāts nav saņēmis šo informāciju.

12.g pants

Jutīgu jūras ekosistēmu neparedzēta konstatēšana pastāvošos grunts zvejas apgabalos

1.   Ja kuģis, kas veic zvejas darbības pastāvošos grunts zvejas apgabalos, zvejas darbību laikā konstatē jutīgu jūras ekosistēmu indikatorus, kapteinis nosaka nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzumu.

2.   Ja zvejas darbību laikā, piemēram, traļa vilkšanas vai žaunu tīklu vai āķu jedu ievietošanas laikā, nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzums pārsniedz 12.d pantā noteikto robežvērtību, piemēro šā panta 3. un 4. punkta noteikumus.

3.   Kuģa kapteinis par šādu atgadījumu ziņo karoga dalībvalstij, kura ar Komisijas starpniecību nekavējoties nosūta šo informāciju izpildsekretāram. Komisija tūlīt brīdina pārējās dalībvalstis, kuru kuģi darbojas attiecīgajā apgabalā. Attiecīgās dalībvalstis tūlīt brīdina visus minētajā apgabalā esošos zvejas kuģus, kas peld ar šo dalībvalstu karogu.

4.   Kuģa kapteinis pārtrauc zveju un dodas projām vismaz divu jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka iemetiena/ievietošanas beigu punkta virzienā, kur ir vismazākā jutīgu jūras ekosistēmu atkārtotas konstatēšanas iespējamība. Kapteinis pieņem pamatotāko lēmumu, ņemot vērā visus pieejamos informācijas avotus.

12.h pants

Jutīgu jūras ekosistēmu neparedzēta konstatēšana jaunos grunts zvejas apgabalos

1.   Ja kuģis, kas veic zvejas darbības jaunos grunts zvejas apgabalos, zvejas darbību laikā konstatē jutīgu jūras ekosistēmu indikatorus, kapteinis nosaka nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzumu. Uz kuģa esošie novērotāji nosaka koraļļus, sūkļus un citus organismus līdz zemākajai iespējamai taksonomiskajai vienībai.

2.   Ja zvejas rīku, piemēram, traļa vai žaunu tīklu vai āķu jedu, izmantošanas laikā nozvejoto jutīgo jūras ekosistēmu indikatorsugu daudzums pārsniedz 12.d pantā noteikto robežvērtību, piemēro šā panta 3., 4. un 5. punkta noteikumus.

3.   Kuģa kapteinis par šādu atgadījumu ziņo karoga dalībvalstij, kura ar Komisijas starpniecību nekavējoties nosūta šo informāciju izpildsekretāram. Komisija tūlīt brīdina pārējās dalībvalstis, kuru kuģi darbojas attiecīgajā apgabalā. Attiecīgās dalībvalstis tūlīt brīdina visus minētajā apgabalā esošos zvejas kuģus, kas peld ar šo dalībvalstu karogu.

4.   Zvejas apgabalu uz laiku slēdz divu jūdžu rādiusā ap konstatētās ekosistēmas atrašanās vietu, kuru ir paziņojis kuģis, kas peld ar NAFO Līgumslēdzējas puses karogu. Atrašanās vieta ir kuģa paziņotā vieta, kas ir vai nu zvejas rīka iemetiena/ievietošanas tālākais punkts, vai cita vieta, kura, spriežot pēc faktiem, atrodas vistuvāk precīzajai konstatēšanas vietai. Zvejas apgabals paliek uz laiku slēgts, līdz NAFO Sekretariāts paziņo, ka drīkst atsākt zveju.

5.   Kuģis pārtrauc zveju un dodas projām vismaz divu jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka iemetiena/ievietošanas beigu punkta virzienā, kur ir vismazākā jutīgu jūras ekosistēmu atkārtotas konstatēšanas iespējamība. Kapteinis pieņem pamatotāko lēmumu, ņemot vērā visus pieejamos informācijas avotus.”;

8)

regulas 20. pantu groza šādi:

9)

regulas 47. pantam pievieno šādu punktu:

10)

regulas V nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

“V   NODAĻA

OSTAS VALSTS VEIKTA KONTROLE ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS PELD AR CITAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES KAROGU

62. pants

Darbības joma

1.   Šo nodaļu piemēro, dalībvalstu ostās izkraujot vai pārkraujot citā kuģī zivis, ko NAFO pārvaldības apgabalā nozvejojuši ar citas Līgumslēdzējas puses karogu peldoši zvejas kuģi, vai šādu zivju produktus, kuri iepriekš ostā nav izkrauti vai pārkrauti.

2.   Šo nodaļu piemēro, neskarot Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 1005/2008.

63. pants

Apstiprinātās ostas

Dalībvalstis apstiprina ostas, ko zvejas kuģiem atļauts izmantot, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī. Dalībvalstis paziņo apstiprinātās ostas Komisijai, kura šo ostu sarakstu nosūta NAFO Sekretariātam. Visus turpmākos saraksta grozījumus paziņo NAFO Sekretariātam vismaz piecpadsmit dienas pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

63.a pants

Kompetentā iestāde

1.   Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kas darbojas kā kontaktpunkts paziņojumu saņemšanai saskaņā ar 63.b pantu, apstiprinājumu saņemšanai un atļauju izdošanai saskaņā ar 63.c pantu.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju. Komisija nosūta šo informāciju NAFO Sekretariātam.

63.b pants

Iepriekšējs paziņojums par ienākšanu ostā

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, šīs regulas 62. panta 1. punktā minētā tāda zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kurš plāno ienākt ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz trīs darbdienas pirms paredzamā ierašanās laika informē šīs regulas 63.a pantā minēto ostas dalībvalsts kompetento iestādi.

2.   Tomēr dalībvalsts var noteikt citu iepriekšējas paziņošanas termiņu, ņemot vērā, inter alia, attālumu starp zvejas darbību vietām un ostu. Par šo iepriekšējas paziņošanas termiņu dalībvalstis informē Komisiju vai tās izraudzītu struktūru. Komisija nosūta šo informāciju NAFO Sekretariātam.

3.   Iepriekšējam paziņojumam pievieno šādas veidlapas ar pienācīgi aizpildītu A daļu:

4.   Kapteiņi vai viņu pārstāvji var anulēt iepriekšēju paziņojumu, par to vismaz 24 stundas pirms paziņotā ienākšanas laika paziņojot tās ostas kompetentajām iestādēm, kuru tie gatavojās izmantot. Tomēr ostas dalībvalsts var noteikt citu paziņošanas termiņu. Paziņojumam pievieno sākotnējo veidlapu PSC 1 vai PSC 2 eksemplārus, kam pāri uzrakstīts vārds “Anulēts”.

5.   Ostas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties nosūta 3. un 4. punktā minētā iepriekšējā paziņojuma veidlapas eksemplāru tā zvejas kuģa karoga Līgumslēdzējai pusei, kurš gatavojas veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, un pārkrāvējkuģu karoga Līgumslēdzējai pusei, ja kuģis ir iesaistīts citā kuģī pārkraušanas darbībās.

6.   Veidlapas eksemplāru nosūta arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas to nekavējoties nosūta NAFO Sekretariātam.

63.c pants

Atļauja izkraut vai pārkraut citā kuģī

1.   Izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī drīkst sākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentā iestāde ir devusi atļauju. Šādu atļauju dod tikai tad, ja karoga valsts ir atsūtījusi atpakaļ saskaņā ar 63.b panta 5. punktu nosūtīto veidlapas PSC 1 un/vai veidlapas PSC 2 eksemplāru ar pienācīgi aizpildītu B daļu, kurā apstiprināts, ka:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu bez 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas. Šādos gadījumos attiecīgās zivis patur glabāšanā kompetentās iestādes kontrolē. Zivis nodod pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir saņēmušas un pārbaudījušas 1. punktā minēto apstiprinājumu. Ja 14 dienu laikā pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts kompetentā iestāde var zivis konfiscēt un likvidēt saskaņā ar valsts noteikumiem.

3.   Lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo kapteinim, aizsūtot atpakaļ veidlapas PSC 1 un/vai veidlapas PSC 2 eksemplāru ar pienācīgi aizpildītu C daļu. Vienu eksemplāru nekavējoties nosūta arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas šo informāciju nosūta NAFO Sekretariātam.

63.d pants

Inspekcijas

1.   Ja krājumu atjaunošanas plānā nav noteikts citādi, ostas dalībvalsts katrā pārskata gadā inspicē vismaz 15 % šādu izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī.

2.   Inspekcijas veic pilnvaroti valstu inspektori, kas pirms kuģa inspicēšanas uzrāda kapteinim pilnvarojumu apliecinošu dokumentu.

3.   Ostas dalībvalsts var pieaicināt citu Līgumslēdzēju pušu inspektorus pavadīt tās inspektorus un novērot viņu darbu, inspicējot izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, šīs nodaļas nozīmē.

4.   Inspekcijas laikā attiecīgajā ostā tiek uzraudzīta visa izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, un valstu inspektoru obligātie pienākumi ir:

5.   Valstu inspektori veic visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu zvejas kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka nevajadzīgi netiek pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

6.   Zvejas kuģa kapteinis:

63.e pants

Smagi pārkāpumi

1.   Par smagiem pārkāpumiem uzskata:

2.   Katra ostas dalībvalsts veic noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pierādīts, ka kuģis ir izdarījis kādu no 1. punktā minētajiem smagiem pārkāpumiem. Pasākumi, jo īpaši atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktu atbilstīgajiem noteikumiem, var ietvert:

63.f pants

Inspekcijas ziņojumi

1.   Katru inspekciju dokumentē, aizpildot XII pielikumā atrodamo ostā veiktas inspekcijas ziņojuma veidlapu.

2.   Kapteinis var komentēt inspekcijas ziņojumu, un inspekcijas beigās to paraksta inspektors un kapteinis. Zvejas kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

3.   Katra inspekcijas ziņojuma vienu eksemplāru nekavējoties nosūta inspicētā zvejas kuģa karoga valstij un pārkrāvējkuģa karoga valstij, ja kuģis bijis iesaistīts pārkraušanas citā kuģī darbībās. Vienu eksemplāru nekavējoties nosūta arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kura šo informāciju nosūta NAFO Sekretariātam. Pēc pieprasījuma inspicētā kuģa karoga valstij nosūta katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju.”;

11)

regulas 68. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“68. pants

Ienākšana ostā

1.   Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1005/2008, dalībvalstis nodrošina, ka tādus zvejas kuģus, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi, šo kuģu kapteiņi drīkst ievest tikai saskaņā ar 63. pantu apstiprinātās ostās. Kapteinis, kas plāno ievest kuģi apstiprinātā ostā, saskaņā ar 63.b panta noteikumiem paziņo par to ostas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ostas dalībvalsts nekavējoties nosūta šo informāciju kuģa karoga valstij un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kura šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO Sekretariātam.

2.   Regulas 63.b un 63.c panta noteikumus piemēro mutatis mutandis. Ostas dalībvalsts aizliedz tās ostās ieiet kuģiem, kuri nav nosūtījuši 1. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu un par kuriem karoga valsts nav sniegusi 63.c panta 1. punktā minēto apstiprinājumu.

3.   Dalībvalsts, kas aizliedz izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, par šo lēmumu informē attiecīgā kuģa kapteini.”;

12)

regulā iekļauj šādu pantu:

“68.a pants

Inspekcijas ostā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tās kompetentās iestādes inspicē visus kuģus, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi un ienāk kādā tās ostā. Kuģis nedrīkst veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, iekams nav veikta minētā inspekcija. Inspekcija ietver kuģa dokumentus, kuģa žurnālus, zvejas rīkus, uz kuģa esošo nozveju un jebkurus citus aspektus, kam ir sakars ar kuģa darbību NAFO pārvaldības apgabalā.

2.   Ja, veicot inspekciju, kompetentās iestādes atklāj, ka uz kuģa, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis, atrodas nozveja no krājumiem vai krājumu grupām, ko regulē NAFO vai kas minēti šīs regulas II pielikumā, attiecīgā dalībvalsts aizliedz jebkādu nozvejas izkraušanu no minētā kuģa un/vai pārkraušanu citā kuģī.

3.   Šādu aizliegumu tomēr nepiemēro, ja inspicētā kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis sniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm pietiekamus pierādījumus par to, ka:

4.   Dalībvalsts, kas aizliedz izkraušanu vai pārkraušanu, par šo lēmumu informē attiecīgā kuģa kapteini.

5.   Inspekciju dokumentē, aizpildot vismaz XII pielikumā atrodamo ostā veiktas inspekcijas ziņojuma veidlapu.

6.   Informāciju par visu kuģu, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi, inspicēšanas rezultātiem dalībvalstu ostās un visiem turpmākajiem pasākumiem nekavējoties nosūta attiecīgā kuģa karoga valstij un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai, kas šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO Sekretariātam.”;

13)

regulas V pielikumā svītro 3. punktu;

14)

regulas XII pielikumā A punktu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

15)

šīs regulas II pielikuma tekstu pievieno regulai kā XV pielikumu;

16)

šīs regulas III pielikuma tekstu pievieno regulai kā XVI pielikumu.