30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 1935/2004 noteikts, ka aktīvie un viedie materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (aktīvie un viedie materiāli un izstrādājumi) ietilpst regulas darbības jomā un tādēļ uz šiem materiāliem un izstrādājumiem attiecas arī noteikumi par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (pārtikas saskares materiāli). Attiecīgā gadījumā šādiem materiāliem un izstrādājumiem piemēro arī citus Kopienas noteikumus, piemēram, tos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (2) un tās īstenošanas pasākumos un Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvā 87/357/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību (3).

(2)

Regula (EK) Nr. 1935/2004 nosaka galvenos principus, kuri jāievēro, lai novērstu atšķirības dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz pārtikas saskares materiāliem. Minētās regulas 5. panta 1. punkts paredz, ka attiecībā uz materiālu un izstrādājumu grupām var pieņemt īpašus pasākumus, un sīki apraksta vielu atļaušanas procedūru Kopienas mērogā gadījumam, ja konkrētajā tiesību aktā prasīts atļauto vielu saraksts.

(3)

Daži noteikumi, kas attiecas uz aktīviem un viediem materiāliem un izstrādājumiem, ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1935/2004. To skaitā ir noteikumi par pievienotajām aktīvajām vielām, kam jāatbilst Kopienas un dalībvalstu noteikumiem par pārtikas produktiem un marķēšanu. Īpašie noteikumi būtu jānosaka ar īpašu pasākumu.

(4)

Šī regula ir īpašs pasākums Regulas (EK) Nr. 1935/2004 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ar šo regulu būtu jānosaka īpaši noteikumi par aktīviem un viediem materiāliem un izstrādājumiem, kas piemērojami papildus ar Regulu (EK) Nr. 1935/2004 noteiktajām vispārējām prasībām par to nekaitīgu lietošanu.

(5)

Pastāv daudzi dažādi aktīvo un viedo materiālu un izstrādājumu veidi. Vielas, kas veic aktīvo un/vai viedo uzdevumu, var atrasties atsevišķā traukā, piemēram, nelielā papīra maisiņā, vai vielas var tiešā veidā iekļaut iepakojuma materiālos, piemēram, plastmasas pudeles plastmasas sastāvā. Šīs vielas, kas veic minētā materiāla un izstrādājuma aktīvo un/vai viedo uzdevumu (sastāvdaļas), būtu jānovērtē saskaņā ar šo regulu. Uz pasīvām daļām, piemēram, trauku, iepakojumu, kurā trauks atrodas, vai iepakojuma materiālu, kurā ir iekļauta viela, būtu jāattiecina īpaši Kopienas vai dalībvalsts mēroga noteikumi, kas piemērojami šiem materiāliem un izstrādājumiem.

(6)

Aktīvos un viedos materiālus un izstrādājumus var veidot dažādu materiālu veidu, piemēram, plastmasas, papīra un kartona vai aizsargkārtu un laku, viena vai vairākas kārtas vai daļas. Prasības attiecībā uz šiem materiāliem var būt pilnībā saskaņotas, tikai daļēji saskaņotas vai vēl Kopienas mērogā nesaskaņotas. Šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot Kopienas vai dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē šādus materiālus.

(7)

Atsevišķā viela vai attiecīgā gadījumā vielu savienojums, kas veido sastāvdaļas, būtu jāizvērtē, lai nodrošinātu, ka tas ir nekaitīgs un atbilst Regulā (EK) Nr. 1935/2004 noteiktajām prasībām. Dažos gadījumos, kad aktīvā vai viedā funkcija ir saistīta ar dažādu vielu savstarpēju iedarbību, kuras rezultātā funkcija tiek pastiprināta vai veidojas jaunas vielas, kuras veic aktīvo vai viedo funkciju, var būt nepieciešamība novērtēt un atļaut vielu savienojumu.

(8)

Regula (EK) Nr. 1935/2004 paredz, ka, ja īpaši pasākumi ietver vielu sarakstu, kas Kopienā atļautas izmantošanai to materiālu un izstrādājumu ražošanā, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, šīm vielām jāveic nekaitīguma novērtējums, pirms tās tiek atļautas.

(9)

Personai, kas ir ieinteresēta laist tirgū aktīvos un viedos materiālus un izstrādājumus vai to sastāvdaļas, proti, pieteikuma iesniedzējam, būtu lietderīgi iesniegt visu informāciju, kas nepieciešama vielas vai vajadzības gadījumā vielu savienojuma, kas veido sastāvdaļu, nekaitīguma novērtējumam.

(10)

Pēc derīga pieteikuma saņemšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1935/2004 9. un 10. pantu vielas vai vielu savienojuma, kas veido sastāvdaļas, nekaitīguma novērtējums būtu jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (Iestāde). Lai informētu pieteikuma iesniedzēju par nekaitīguma novērtēšanai iesniedzamajiem datiem, Iestādei būtu jāpublicē detalizēti norādījumi par pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu. Lai ļautu īstenot jebkādus iespējamus ierobežojumus, pieteikuma iesniedzējam ir jānorāda atbilstoša analīzes metode vielas noteikšanai un daudzuma mērīšanai. Iestādei būtu jānovērtē, vai analīzes metode ir piemērota jebkāda ierosinātā ierobežojuma ievērošanas uzraudzībai.

(11)

Pēc konkrētas vielas vai vielu savienojuma nekaitīguma novērtējuma būtu jāpieņem riska pārvaldības lēmums par to, vai viela būtu iekļaujama Kopienas atļauto vielu sarakstā, kuras var izmantot aktīvajās un viedajās sastāvdaļās (Kopienas saraksts). Šis lēmums būtu jāpieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1935/2004 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, nodrošinot ciešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.

(12)

Kopienas sarakstā būtu jānorāda minētās vielas vai vielu savienojuma un – vajadzības gadījumā – sastāvdaļas vai materiāla, vai izstrādājuma, kuram tie pievienoti vai kurā tie iekļauti, identifikācijas dati, lietošanas nosacījumi, ierobežojumi un/vai specifikācijas. Vielas identifikācijā būtu jāiekļauj vismaz nosaukums un, ja pieejami un nepieciešami, CAS numuri, daļiņu izmērs, sastāvs vai citas specifikācijas.

(13)

Aktīvajos materiālos un izstrādājumos var būt apzināti iekļautas vielas, ko paredzēts pievienot pārtikas produktiem. Tā kā minētās vielas pārtikai tiek pievienotas apzināti, tās var izmantot vienīgi saskaņā ar nosacījumiem, kas par to izmantošanu pārtikā noteikti attiecīgajos Kopienas vai dalībvalsts tiesību aktos. Ja Kopienas vai dalībvalsts noteikumi paredz vielas atļaušanu, vielai un tās izmantošanai būtu jāatbilst atļaušanas prasībām, kas paredzētas īpašajos pārtikas tiesību aktos, piemēram, tiesību aktos par pārtikas piedevām. Pārtikas piedevas un enzīmus var arī piestiprināt vai imobilizēt uz materiāla, lai tie tehnoloģiski iedarbotos uz pārtiku. Uz šādu izmantošanu attiecas tiesību akti par pārtikas piedevām un enzīmiem, un tādēļ uz to būtu jāattiecina tie paši noteikumi, kas uz pievienotajām aktīvajām vielām.

(14)

Viedās iepakošanas sistēmas lietotājam sniedz informāciju par pārtikas produktu stāvokli, un to sastāvā esošajam vielām nevajadzētu nonākt pārtikas produktos. Viedās iepakošanas sistēmas var novietot uz iepakojuma ārējās virsmas un nošķirt no pārtikas produktiem ar funkcionālo barjeru, tas ir, barjeru pārtikas saskares materiālos vai izstrādājumos, kas novērš vai samazina aiz tās atrodošos vielu migrāciju uz pārtikas produktiem. Pastāvot funkcionālajai barjerai, ir iespējams izmantot neatļautas vielas, ja vien tās atbilst noteiktiem kritērijiem un to migrācijas vērtība ir zemāka par konkrētu nosakāmu robežvērtību. Ņemot vērā zīdaiņu un citu īpaši uzņēmīgu personu pārtiku, kā arī grūtības, kas saistītas ar šāda veida analīzēm, kam raksturīga liela analītiskā pielaide, būtu jānosaka, ka maksimālais līmenis neatļautas vielas migrācijai pārtikā pāri funkcionālajai barjerai ir 0,01 mg/kg. Risks attiecībā uz jaunām tehnoloģijām, kas ražo vielas no elementārdaļiņām, piemēram, nanodaļiņām, kurām piemīt ķīmiskās vai fizikālās iezīmes, kas būtiski atšķiras no iezīmēm, kas piemīt lielāka izmēra daļiņām, būtu jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, līdz ir pieejama plašāka informācija par šādu jauno tehnoloģiju. Tādēļ uz tām nav jāattiecina funkcionālās barjeras koncepcija.

(15)

Īpašajā Kopienas pasākumā, kas attiecas uz aktīvā vai viedā materiāla pasīvo daļu, var noteikt prasības par materiāla inertumu, piemēram, vispārējo migrācijas robežu, kas piemērojama plastmasas materiāliem. Ja pievienojamā aktīvā sastāvdaļa ir iekļauta pārtikas saskares materiālā, uz kuru attiecas īpašs Kopienas pasākums, ir iespējams risks, ka, izdaloties aktīvajai vielai, tiek pārsniegta vispārējā migrācijas robežvērtība. Tā kā aktīvā iedarbība nav pasīvā materiāla raksturīga iezīme, tā izdalītās aktīvās vielas daudzums nav jāņem vērā, aprēķinot kopējo migrācijas vērtību.

(16)

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 4. panta 5. punktā noteikts, ka aktīvie un viedie materiāli un izstrādājumi, kas jau nonākuši saskarē ar pārtiku, ir atbilstīgi jāmarķē, lai patērētājam ļautu identificēt sastāvdaļas, kas nav ēdamas. Lai patērētājiem nodrošinātu skaidrību, šādai informācijai ir jābūt saskaņotai. Tādēļ gadījumā, ja aktīvos un viedos materiālus un izstrādājumus vai to daļas varētu uzskatīt par ēdamiem, tie būtu jāmarķē ar attiecīgu uzrakstu un, ja tehniski iespējams, ar simbolu.

(17)

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 16. pantā noteikts, ka materiāliem un izstrādājumiem ir jāpievieno rakstiska atbilstības deklarācija, kas apliecina, ka tie atbilst noteikumiem, kuri tiem piemērojami. Saskaņā ar minētās regulas 5. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktu, lai pastiprinātu piegādātāju koordināciju un atbildību katrā izgatavošanas procesa stadijā, atbildīgajām personām būtu jādokumentē atbilstība attiecīgajiem noteikumiem atbilstības deklarācijā, kas ir pieejama klientiem. Turklāt katrā izgatavošanas procesa stadijā apliecinošajiem dokumentiem, kas ir par pamatu atbilstības deklarācijai, būtu jābūt pieejamiem tiesībaizsardzības iestādēm.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (4) 17. panta 1. punkts uzliek par pienākumu uzņēmējiem, kuri iesaistīti pārtikas apritē, pārliecināties, ka pārtika atbilst attiecīgajiem noteikumiem. Regulas (EK) Nr. 1935/2004 15. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikts, ka aktīvajiem materiāliem un izstrādājumiem, kas, laižot tirgū, nav saskarē ar pārtikas produktiem, jāpievieno informācija par atļauto izmantojuma veidu vai veidiem un cita saistīta informācija, piemēram, to vielu nosaukumi un maksimālais daudzums, kas izdalās no aktīvajām sastāvdaļām, lai ļautu uzņēmējiem, kuri iesaistīti pārtikas apritē un kuri izmanto šos materiālus un izstrādājumus, nodrošināt atbilsmi visiem citiem attiecīgajiem Kopienas noteikumiem vai, ja tie nepastāv, valsts noteikumiem pārtikas aprites jomā, tostarp noteikumiem par pārtikas marķēšanu. Šim nolūkam, ievērojot konfidencialitātes prasību, pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem būtu jādara pieejama attiecīga informācija, kas tiem ļauj nodrošināt, ka apzināta izdalīšana vai migrācija no aktīviem un viediem materiāliem un izstrādājumiem uz pārtiku atbilst Kopienas vai dalībvalsts pārtikas tiesību aktos paredzētajām specifikācijām un ierobežojumiem.

(19)

Dalībvalstu tirgū jau ir vairāki aktīvi un viedi materiāli un izstrādājumi, tādēļ būtu jāpieņem noteikumi, kas nodrošinātu, lai pāreja uz Kopienas atļauju izsniegšanas procedūru ir netraucēta un neskar minēto materiālu un izstrādājumu izveidoto tirgu. Pieteikuma iesniedzējam būtu jādod pietiekams laiks, lai darītu zināmu vielas vai vielu savienojuma, kas veido sastāvdaļu, nekaitīguma novērtēšanai nepieciešamo informāciju. Tādēļ būtu jāparedz 18 mēnešu periods, kura laikā pieteikuma iesniedzēji nodrošina informāciju par aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem. Turklāt šo 18 mēnešu laikā būtu jāļauj iesniegt jaunas vielas vai vielu savienojuma atļaujas pieteikumus.

(20)

Iestādei bez kavēšanās būtu jānovērtē visi pieteikumi par esošajām un jaunajām vielām, kas veido sastāvdaļas, par kurām pirmajā pieteikumu iesniegšanas posmā savlaicīgi un saskaņā ar iestādes norādījumiem ir iesniegts derīgs pieteikums.

(21)

Pēc tam, kad Komisija ir pabeigusi visu to vielu, par kurām saskaņā ar Iestādes norādījumiem pirmo 18 mēnešu laikā tika iesniegts derīgs pieteikums, nekaitīguma novērtēšanu, tai būtu jāsagatavo Kopienas atļauto vielu saraksts. Lai visiem pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus, Kopienas saraksts būtu jāsagatavo vienā paņēmienā.

(22)

Noteikums par atbilstības deklarāciju un īpašie marķēšanas noteikumi būtu jāpiemēro tikai sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, lai uzņēmējiem dotu pietiekamu laiku pielāgoties šiem jaunajiem noteikumiem.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

“aktīvie materiāli un izstrādājumi” ir materiāli un izstrādājumi, kuru uzdevums ir paildzināt iepakotu pārtikas produktu glabāšanas laiku un saglabāt vai uzlabot to stāvokli; tajos apzināti iekļauj sastāvdaļas, kas izdala vielas iepakotajos pārtikas produktos vai to apkārtējā vidē vai absorbē vielas no šiem produktiem vai to apkārtējās vides;

b)

“viedie materiāli un izstrādājumi” ir materiāli un izstrādājumi, kas kontrolē iepakotu pārtikas produktu vai to apkārtējās vides stāvokli;

c)

“sastāvdaļa” ir atsevišķa viela vai atsevišķu vielu savienojums, kas veic materiāla vai izstrādājuma aktīvo un/vai viedo funkciju, tostarp produkti šo vielu in situ reakcijai; tā neietver pasīvās daļas, piemēram, materiālu, kuram sastāvdaļas pievienotas vai kurā tās iekļautas;

d)

“funkcionālā barjera” ir barjera, kas sastāv no viena vai vairākiem pārtikas saskares materiālu slāņiem un nodrošina to, ka gatavie materiāli vai izstrādājumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. panta un šīs regulas noteikumiem;

e)

“aktīvie izdalītājmateriāli un izdalītājizstrādājumi” ir aktīvie materiāli un izstrādājumi, kuros apzināti iekļautas sastāvdaļas, kas izdala vielas iepakotajos pārtikas produktos, uz tiem vai to apkārtējā vidē;

f)

“izdalītās aktīvās vielas” ir vielas, ko noteikta uzdevuma veikšanai ir plānots izdalīt no aktīvajiem izdalītājmateriāliem un izdalītājizstrādājumiem iepakotajos pārtikas produktos, uz tiem vai to apkārtējā vidē.

a)

ir piemēroti un iedarbīgi plānotā mērķa sasniegšanai;

b)

atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. pantā izklāstītajām vispārējām prasībām;

c)

atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 4. pantā izklāstītajām īpašajām prasībām;

d)

atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 15. panta 1. punkta e) apakšpunktā izklāstītajām marķēšanas prasībām;

e)

atbilst šīs regulas II nodaļā izklāstītajām prasībām par sastāvu;

f)

atbilst šīs regulas III un IV nodaļā izklāstītajām prasībām par marķēšanu un deklarēšanu.

a)

izdalītās aktīvās vielas, ja tās atbilst 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

vielas, uz kurām attiecas Kopienas vai dalībvalsts noteikumi par pārtikas produktiem, kuras ir pievienotas vai iekļautas aktīvajos materiālos un izstrādājumos, piestiprinot vai imobilizējot uz tiem, lai tehnoloģiski iedarbotos uz pārtikas produktiem, ja tās atbilst 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

c)

vielas, ko izmanto sastāvdaļās, kas nav tiešā saskarē ar pārtikas produktiem vai to apkārtējo vidi un ir atdalītas no pārtikas produktiem ar funkcionālo barjeru, ja tās atbilst 10. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un neietilpst nevienā no šādām kategorijām:

a)

vielas(-u) identifikācijas datus;

b)

vielas(-u) funkciju;

c)

atsauces numuru;

d)

attiecīgā gadījumā vielas(-u) vai sastāvdaļas izmantošanas nosacījumus;

e)

attiecīgā gadījumā vielas(-u) izmantošanas ierobežojumus un/vai specifikācijas;

f)

attiecīgā gadījumā materiāla vai izstrādājuma, kuram ir pievienota viela vai sastāvdaļa, izmantošanas nosacījumus.

a)

ar uzrakstu “NEĒDAMS”; un

b)

ja tas ir tehniski iespējams, norāda I pielikumā attēloto simbolu.