10.6.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/36

---

PADOMES DIREKTĪVA 2009/55/EK

(2009. gada 25. maijs)

par atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai no dalībvalsts

(Kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā

(1)	Padomes Direktīva 83/183/EEK (1983. gada 28. marts) par atbrīvojumiem no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai no dalībvalsts (3), ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)	Lai dalībvalstu iedzīvotāji labāk apzinātos Kopienas darbības, būtu jāsaglabā pasākumi privātpersonu labā, lai Kopienā nodrošinātu iekšējā tirgus apstākļus.

(3)	Nodokļu šķēršļi privātpersonu personīgo lietu ievešanai dalībvalstī no citas dalībvalsts var jo īpaši traucēt personu brīvu pārvietošanos Kopienā. Tādēļ šie šķēršļi, cik vien iespējams, būtu jānovērš, ieviešot atbrīvojumus no nodokļiem.

(4)	Šie atbrīvojumi no nodokļiem var attiekties vienīgi uz lietu ievešanu, kas nav komerciāla vai spekulatīva. Tāpēc atbrīvojumu piemērošanai būtu jānosaka ierobežojumi un nosacījumi.

(5)	Ņemot vērā to, ka akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa jomās ir pieņemti saskaņošanas noteikumi, noteikumi par atbrīvojumiem no nodokļiem un beznodokļu summām ir kļuvuši lieki minētajās jomās.

(6)	Šī direktīva nedrīkstētu iespaidot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām attiecīgās direktīvas jātransponē savos tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem un turpmāk paredzētajos gadījumos ikviena dalībvalsts no patēriņa nodokļiem, ko parasti piemēro šādām lietām, atbrīvo personiskās lietas, ko privātpersonas galīgi ieved no citas dalībvalsts.

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

a)	pievienotās vērtības nodokli;

b)	akcīzes nodokli;

c)	īpašiem un/vai periodiskiem nodokļiem, kas saistīti ar 1. punktā minēto lietu izmantošanu valstī, piemēram, uz nodokļiem par mehānisko transportlīdzekļu reģistrāciju, ceļu nodokļiem un samaksu par televīziju.

2. pants

Nosacījumi attiecībā uz lietām

1.   Šajā direktīvā par “personīgām lietām” uzskata lietas, ko attiecīgās personas izmanto personīgām vajadzībām vai savas mājsaimniecības vajadzībām. Šo lietu veids vai daudzums nedrīkst liecināt par jebkādiem komerciāliem nolūkiem, un tās nedrīkst būt paredzētas saimnieciskai darbībai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (5) 9. panta 1. punkta un 10. līdz 13. panta nozīmē. Tomēr par personīgām lietām uzskata arī rīkus un instrumentus, kas vajadzīgi attiecīgās personas profesionālajai darbībai.

2.   Šīs direktīvas 1. pantā paredzēto atbrīvojumu piešķir personīgajām lietām:

a)

kas iegūtas saskaņā ar kādas dalībvalsts iekšējā tirgus vispārējiem nodokļu uzlikšanas noteikumiem un kam sakarā ar izvešanu no izcelsmes dalībvalsts nepiemēro nekādu atbrīvojumu no patēriņa nodokļiem vai nekādu šo nodokļu atmaksāšanu. Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā uzskata, ka šie noteikumi ir ievēroti, ja lietas ir iegūtas Direktīvas 2006/112/EK 151. pantā minētajos apstākļos, izņemot minētā panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu;

b)

ko attiecīgā persona ir izmantojusi pirms dzīvesvietas maiņas vai pirms otrās dzīvesvietas iekārtošanas. Dalībvalstis var pieprasīt, lai mehāniskos transportlīdzekļus (tostarp piekabes), autopiekabes, pārvietojamās mājas, izpriecu ceļojumu kuģus un privātus gaisa kuģus attiecīgā persona būtu izmantojusi vismaz sešus mēnešus pirms dzīvesvietas maiņas.

Attiecībā uz a) apakšpunkta otrajā teikumā minētajām lietām dalībvalstis var pieprasīt, lai:

i)	mehāniskos transportlīdzekļus (tostarp piekabes), autopiekabes, pārvietojamās mājas, izpriecu ceļojumu kuģus un privātus gaisa kuģus attiecīgā persona būtu izmantojusi vismaz 12 mēnešus pirms dzīvesvietas maiņas;

ii)	citas lietas attiecīgā persona būtu izmantojusi vismaz sešus mēnešus pirms dzīvesvietas maiņas.

3.   Kompetentās iestādes pieprasa pierādījumus tam, ka 2. punkta noteikumi ir ievēroti attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem (tostarp piekabēm), autopiekabēm, pārvietojamām mājām, izpriecu ceļojumu kuģiem un privātiem gaisa kuģiem. Par citām lietām tās šādus pierādījumus pieprasa tikai tad, ja ir nopietnas aizdomas par krāpšanu.

3. pants

Ievešanas nosacījumi

Lietu ievešanu var veikt vienu vai vairākas reizes termiņos, kas paredzēti, attiecīgi, 7. līdz 10. pantā.

4. pants

Pienākumi pēc ievešanas

Ievestos mehāniskos transportlīdzekļus (tostarp piekabes), autopiekabes, pārvietojamās mājas, izpriecu ceļojumu kuģus un privātus gaisa kuģus nedrīkst pārdot, iznomāt vai aizdot 12 mēnešos pēc to ievešanas ar atbrīvojumu no nodokļiem, izņemot apstākļos, ko galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes atzīst par pienācīgi attaisnojošiem.

5. pants

Īpaši nosacījumi attiecībā uz dažām lietām

Ievedot jājamzirgus, mehāniskos transportlīdzekļus (tostarp piekabes), autopiekabes, pārvietojamās mājas, izpriecu ceļojumu kuģus un privātus gaisa kuģus, atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja privātpersona pārceļ savu pastāvīgo dzīvesvietu uz galamērķa dalībvalsti.

6. pants

Vispārīgi noteikumi dzīvesvietas noteikšanai

1.   Šīs direktīvas piemērošanai “pastāvīga dzīvesvieta” nozīmē vietu, kur persona uzturas parasti, t. i., vismaz 185 dienas kalendārā gada laikā, privātu vai profesionālu saistību dēļ, vai gadījumā, ja personai nav profesionālu saistību – privātu saistību dēļ, kas nosaka ciešu saikni ar vietu, kurā šī persona dzīvo.

Personai, kuras profesionālās un privātās saistības ir atšķirīgās vietās un kurai tādēļ pārmaiņus nākas uzturēties dažādās vietās, kas atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs, par pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to vietu, ar kuru tai ir privātas saistības, ar noteikumu, ka persona tur regulāri atgriežas. Šis pēdējais nosacījums nav jāizpilda, ja persona atrodas dalībvalstī uz noteiktu laiku, lai veiktu kādu uzdevumu. Mācības universitātē vai skolā neuzskata par pastāvīgās dzīvesvietas maiņu.

2.   Privātpersonas pierāda savas pastāvīgās dzīvesvietas atrašanās vietu ar jebkādiem līdzekļiem, piemēram, ar personas apliecību vai jebkuru citu derīgu dokumentu.

3.   Ja galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes apšauba ziņojuma ticamību, kas saskaņā ar 2. punktu iesniegts par pastāvīgo dzīvesvietu, vai arī lai veiktu īpašu pārbaudi, tās var pieprasīt jebkādu informāciju vai papildpierādījumus.

II   NODAĻA

PERSONĪGO LIETU IEVEŠANA SAKARĀ AR PASTĀVĪGĀS DZĪVESVIETAS MAIŅU

7. pants

1.   Šīs direktīvas 1. pantā paredzēto atbrīvojumu, ievērojot 2. līdz 5. pantu, piešķir personīgo lietu ievešanai, ko veic privātpersona, kas maina pastāvīgo dzīvesvietu.

Neskarot nekādas varbūtēji piemērojamās Kopienas tranzīta procedūras, atbrīvojuma piešķiršanas nolūkā uz vienkāršas lapas sagatavo lietu sarakstu, kam pēc attiecīgās valsts pieprasījuma pievieno deklarāciju, kuras formu un saturu nosaka saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6) 248.a panta 2. punktā minēto procedūru. Nevar prasīt, lai lietu sarakstā būtu norādīta to vērtība.

2.   Pēdējās lietas ir jāieved, vēlākais, 12 mēnešus pēc pastāvīgās dzīvesvietas maiņas. Ja saskaņā ar 3. pantu lietu ievešanu minētajā termiņā veic vairākkārt, tad vienīgi pirmajā ievešanas reizē dalībvalstis var prasīt iesniegt pilnīgu sarakstu, uz ko vēlāk citās ievešanas reizēs var atsaukties arī citi muitas punkti. Šo sarakstu var papildināt, par to vienojoties ar galamērķa dalībvalsts kompetentām iestādēm.

III   NODAĻA

PERSONĪGO LIETU IEVEŠANA SAISTĪBĀ AR OTRĀS DZĪVESVIETAS IEKĀRTOŠANU VAI AIZIEŠANU NO TĀS

8. pants

1.   Šīs direktīvas 1. pantā paredzēto atbrīvojumu, ievērojot 2. līdz 5. pantu, piešķir personīgo lietu ievešanai, ko veic privātpersona, lai iekārtotu otro dzīvesvietu.

Atbrīvojumu piemēro tikai tad, ja:

a)	attiecīgā persona ir otrās dzīvesvietas īpašniece vai arī to īrē vismaz 12 mēnešus;

b)	ievestās lietas atbilst otrās dzīvesvietas normālam aprīkojumam.

2.   Ievērojot 1. punktu, atbrīvojumu, piešķir arī tad, ja pēc otrās dzīvesvietas atstāšanas lietas ieved pastāvīgajā dzīvesvietā vai citā otrajā dzīvesvietā, ar noteikumu, ka šīs lietas tiešām ir piederējušas attiecīgai personai un ka viņa tās ir lietojusi pirms otrās dzīvesvietas iekārtošanas.

Pēdējās lietas ir jāieved, vēlākais, 12 mēnešus pēc otrās dzīvesvietas atstāšanas.

IV   NODAĻA

LIETU IEVEŠANA SAKARĀ AR LAULĪBĀM

9. pants

1.   Neskarot 2. līdz 5. pantu, jebkurai personai sakarā ar laulībām ievedot dalībvalstī, uz kuru tā ir paredzējusi pārcelt savu pastāvīgo dzīvesvietu, personīgās lietas, kas ir tās īpašumā vai ko tā izmanto, ir tiesības uz atbrīvojumu no 1. panta 1. punktā minētajiem nodokļiem, ievērojot šādus noteikumus:

a)	ievešanu veic laikposmā, kas sākas divus mēnešus pirms noteiktās laulību dienas un beidzas četrus mēnešus pēc faktiskās laulību dienas;

b)	attiecīgā persona sniedz pierādījumus tam, ka laulības ir notikušas vai ir sāktas ar laulībām saistītās formalitātes.

2.   Atbrīvojumu piemēro arī dāvanām, ko parasti dāvina sakarā ar laulībām un ko persona, kura atbilst 1. punkta noteikumiem, saņem no personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, kas nav galamērķa dalībvalsts. Atbrīvojumu piemēro dāvanām, kuru vienības vērtība nav lielāka par EUR 350. Dalībvalstis tomēr var piemērot atbrīvojumu, ja vērtība ir lielāka par EUR 350, ar noteikumu, ka katras no nodokļiem atbrīvotās dāvanas vērtība nav lielāka par EUR 1 400.

3.   Dalībvalstis atbrīvojuma piešķiršanu var saistīt ar pienācīgas garantijas sniegšanu, ja ievešanu veic pirms laulību dienas.

4.   Ja privātpersona nesniedz pierādījumu par savām laulībām četros mēnešos pēc paredzētās laulību dienas, nodokļu samaksas pienākums rodas ievešanas dienā.

V   NODAĻA

TĀDU MANTOJUMA ATSTĀJĒJA PERSONĪGO LIETU IEVEŠANA, KAS IEGŪTAS MANTOŠANAS CEĻĀ

10. pants

Atkāpjoties no 2. panta 2. un 3. punkta, 4. panta un 5. panta 2. punkta, bet neskarot citus noteikumus 2., 3. un 5. panta noteikumus, jebkura privātpersona, kas mantošanas ceļā (causa mortis) iegūst īpašuma vai lietojuma tiesības uz mantojuma atstājēja personīgajām lietām, kas atrodas dalībvalstī, var ar atbrīvojumu no 1. panta 1. punktā paredzētiem nodokļiem ievest šīs lietas citā dalībvalstī, kur ir tās dzīvesvieta, ievērojot šādus noteikumus:

a)	privātpersona iesniedz galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm apliecinājumu, kas apstiprina ievedamo lietu iegūšanu mantošanas ceļā un ko izsniedzis notārs vai cita kompetenta struktūra izcelsmes dalībvalstī;

b)	lietu ieved ne vēlā kā divus gadus pēc dienas, kad privātpersona iegūst to valdījumā.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

1.   Dalībvalstis cenšas pēc iespējas samazināt formalitātes ievešanai, ko privātpersonas veic, ievērojot šajā direktīvā noteiktos ierobežojumus un noteikumus, un izvairīties no ievešanas formalitātēm, kas saistītas ar pārbaudēm, kuru dēļ, ieceļojot galamērķa dalībvalstī, jāveic daudzas izkraušanas un iekraušanas.

2.   Dalībvalstis ir tiesīgas uzturēt spēkā un/vai ieviest liberālākus noteikumus atbrīvojumu no nodokļiem piešķiršanai, nekā noteikts šajā direktīvā, izņemot tos, kas paredzēti 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

3.   Neskarot 2. panta 2. punktu, dalībvalstis, pamatojoties uz šo direktīvu, nevar Kopienā piemērot mazāk labvēlīgus atbrīvojumus no nodokļiem par tiem, kurus tās piemēro personīgo lietu importam, ko veic privātpersonas no trešām valstīm.

12. pants

1.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, un jo īpaši tos, kas izriet no 11. panta 2. un 3. punkta piemērošanas. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

2.   Reizi divos gados Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu dalībvalstīs.

13. pants

Atceļ Direktīvu 83/183/EEK, kā tā grozīta ar I pielikuma A daļā uzskaitītajām direktīvām, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz I pielikuma B daļā izklāstītajiem termiņiem, kad tām attiecīgās direktīvas jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

14. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  2008. gada 16. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2008. gada 17. septembra Atzinums (OV C 77, 31.3.2009., 148. lpp.).

(3)  OV L 105, 23.4.1983., 64. lpp.

(4)  Sk. I pielikuma A daļu.

(5)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

---

---

---