11.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/19

(1)

Kokcidiostati un histomonostati ir vielas, kas paredzētas vienšūņu iznīcināšanai vai kavēšanai un ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (2) atļauts lietot, inter alia, kā barības piedevas. Atļaujās lietot kokcidiostatus un histomonostatus kā barības piedevas ietverti īpaši lietošanas nosacījumi, piemēram, mērķa dzīvnieku sugas vai kategorijas, kurām barības piedevas paredzētas.

(2)

Barības ražotāji vienā uzņēmumā var ražot plašu barības veidu klāstu, un dažkārt vienā ražošanas līnijā vienu pēc otra nākas ražot dažādus produktu tipus. Pastāv iespēja, ka uz ražošanas līnijas saglabājas nenovēršamas produkta atliekas, kuras tur atrodas cita barības produkta ražošanas sākumā. Šādu vielas nokļūšanu no vienas ražojuma partijas uz citu sauc par “pārnešanu” vai “savstarpēju piesārņošanu”, un tā var notikt, ja kokcidiostatus un histomonostatus lieto, piemēram, kā atļautas barības piedevas. Šādi var tikt piesārņota nākamā ražotā barība, jo “barībā, kas nav atļaujā paredzētā barība” nonāk tehniski nenovēršamas šo vielu atliekas, t. i., barībā, kurā kokcidiostatu un histomonostatu lietošana nav atļauta, piemēram, tādām dzīvnieku sugām vai kategorijām paredzēta barība, kuras nav minētas piedevas atļaujā. Nenovēršamā savstarpējā piesārņošana var notikt jebkurā ražošanas un barības pārstrādes posmā, kā arī uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības (3), nosaka īpašas prasības barības nozares uzņēmējiem, kuri barības ražošanā izmanto kokcidiostatus un histomonostatus. Proti, minētajiem uzņēmējiem jāveic visi vajadzīgie pasākumi attiecībā uz telpām un iekārtām, ražošanu, uzglabāšanu un pārvadāšanu, lai nepieļautu savstarpēju piesārņošanu, un tas ir saskaņā ar minētās regulas 4. un 5. pantā paredzētajiem pienākumiem. Saskaņā ar Direktīvu 2002/32/EK, nosakot maksimāli pieļaujamos kokcidiostatu un histomonostatu daudzumus, ko nenovēršami pārnes uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība, nedrīkst traucēt pildīt uzņēmēju primāro pienākumu – ievērot labu ražošanas praksi, lai nepieļautu šādu savstarpēju piesārņošanu. Tādēļ minētajiem uzņēmējiem jāturpina strādāt, lai nepieļautu šādu nevēlamu vielu klātbūtni dzīvnieku barībā.

(4)

Ņemot vērā, ka tiek ievērota laba ražošanas prakse, maksimāli pieļaujamie kokcidiostatu un histomonostatu daudzumi, ko nenovēršami pārnes uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība, ir jānosaka atbilstīgi ALARA (As Low As Reasonably Achievable – līdz zemākajam iespējamam līmenim) principam. Lai barības ražotājs varētu turpināt strādāt, ņemot vērā aprakstīto nenovēršamo pārnešanu, attiecībā uz barību mazāk jutīgām dzīvnieku sugām, kas nav atļaujā noteiktās sugas, būtu jāapsver pieļaujamais pārnestais daudzums aptuveni 3 % apmērā no atļaujā noteiktā maksimālā satura, savukārt attiecībā uz jutīgām dzīvnieku sugām, kas nav atļaujā minētās sugas, un attiecībā uz barību, ko lieto laikposmā pirms nokaušanas, būtu jāsaglabā pieļaujamais pārnestais daudzums 1 % apmērā no atļautā maksimālā satura. Pieļaujamais pārnestais daudzums 1 % apmērā būtu jāapsver arī saistībā ar citas barības savstarpējo piesārņojumu, kura paredzēta mērķa sugām un kurai nepievieno kokcidiostatus un histomonostatus, un saistībā ar barību, kas nav atļaujā paredzētā barība un ir paredzēta produktīviem dzīvniekiem, no kuriem pēc tam iegūst pārtiku, piemēram, piena govīm vai dējējvistām, ja ir pierādījumi par pārnešanu no barības uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Ja barības sastāvdaļas tiek tieši izbarotas dzīvniekiem vai tiek izmantota papildbarība, to iekļaušana dienas devā nedrīkst izraisīt lielāka kokcidiostatu un histomonostatu daudzuma nonākšanu dzīvnieka organismā nekā atbilstošie maksimāli pieļaujamie daudzumi gadījumos, ja dienas devā ir iekļauta tikai kompleksā barība.

(5)

Lai dalībvalstis nepieņemtu valsts noteikumus, kas reglamentē atļauto kokcidiostatu un histomonostatu nenovēršamu pārnešanu uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība, kā rezultātā šīs vielas nonāk atvasinātajos pārtikas produktos, jo šādi noteikumi kavētu iekšējā tirgus darbību, šajā jautājumā ir jāpieņem saskaņoti Kopienas noteikumi.

(6)

Atļautajos kokcidiostatos un histomonostatos esošās aktīvās vielas, kas nenovēršami tiek pārnestas uz barību, kura nav atļaujā paredzētā barība, Direktīvas 2002/32/EK izpratnē būtu jāuzskata par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā, un to klātbūtne nedrīkst apdraudēt dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Tādēļ, lai nepieļautu nevēlamu un kaitīgu iedarbību, minētās direktīvas I pielikumā ir jānosaka šo vielu maksimāli pieļaujamie daudzumi dzīvnieku barībā.

(7)

Gadījumos, kad maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi ir noteikti ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (4), vai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003, nosakot maksimālo pieļaujamo kokcidiostatu un histomonostatu daudzumu, ko nenovēršami pārnes uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība, ir jānodrošina atbilstība šiem noteikumiem.

(8)

Nenovēršami pārnestu kokcidiostatu un histomonostatu sastopamība barībā, kas nav atļaujā paredzētā barība, pat tad, ja to daudzums nepārsniedz maksimāli pieļaujamos daudzumus, kas jānosaka saskaņā ar Direktīvu 2002/32/EK, var radīt šo vielu atliekas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Tādēļ, lai aizsargātu sabiedrības veselību un ciktāl attiecībā uz konkrēto pārtiku vēl nav noteikts maksimālais pieļaujamais atlieku līmenis, maksimālās pielaides attiecībā uz kokcidiostatu un histomonostatu sastāvā esošo aktīvo vielu klātbūtni ir noteiktas ar Komisijas 2009. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 124/2009, ar ko nosaka maksimālos kokcidiostatu un histomonostatu daudzumus pārtikā, ko izraisa nenovēršama šo vielu pārnešana uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība (5), ņemot vērā Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (6).

(9)

Pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma vairākus atzinumus (7) par saistītajiem riskiem, ko dzīvnieku un sabiedrības veselībai rada nenovēršama kokcidiostatu un histomonostatu, kuri atļauti kā barības piedevas, pārnešana uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība. Attiecībā uz katru kokcidiostatu un histomonostatu, kas atļauti kā barības piedevas, vērtējumā Iestāde ņēma vērā hipotētiskus pārnestos daudzumus uz secīgi saražoto barību, kas nav atļaujā paredzētā barība, – 2 %, 5 % un 10 % apmērā no barības, kas ražota ar lielāko atļauto kokcidiostatu un histomonostatu devu.

(10)

Balstoties uz katra atsevišķā zinātniskā atzinuma secinājumiem, kopumā Iestāde secināja, ka ir maz ticams, ka kokcidiostatu vai histomonostatu, kuri atļauti kā barības piedevas, klātbūtne barībā, kas nav atļaujā paredzētā barība, tādos daudzumos, ko izraisa nenovēršama pārnešana, un ievērojot visus piesardzības pasākumus, varētu negatīvi ietekmēt dzīvnieku veselību, un ka patērētāju veselībai radītais risks, ar pārtiku apēdot šo vielu atliekas produktos, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri baroti ar savstarpēji piesārņotu barību, ir niecīgs.

(11)

Ņemot vērā Iestādes atzinumus un patlaban dalībvalstīs izmantotos paņēmienus nenovēršamas savstarpējas piesārņošanas novēršanai, tiek ierosināts noteikt maksimālos pieļaujamos daudzumus attiecībā uz barību, kā paredzēts atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību un aizsargātu dzīvnieku un sabiedrības veselību.

(12)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK 8. panta 1. punktu nevēlamu vielu maksimāli pieļaujamie daudzumi dzīvnieku barībā jānosaka, pielāgojot minētās direktīvas I pielikumu. Pielāgojot Direktīvas 2002/32/EK I pielikuma tehniskos nosacījumus, tiek ņemti vērā jaunākie zinātniskie dati un tehniskās zināšanas, izmantojot Iestādes zinātniskos atzinumus un jaunākās analīzes metodes attiecībā uz barību. Pielikumā paredzētie nosacījumi jāpārskata vēlākais līdz 2011. gada 1. jūlijam, lai ņemtu vērā jaunākos zinātniskos datus un tehniskās zināšanas.

(13)

Maksimāli pieļaujamie daudzumi šīs direktīvas pielikumā pastāvīgi jāpielāgo lietošanas nosacījumiem, kas iekļauti atļaujās lietot kokcidiostatus vai histomonostatus kā barības piedevas. Ņemot vērā iespējamu laika nobīdi starp atļaujas piešķiršanu (vai atļaujas grozīšanu, apturēšanu un atsaukšanu) lietot kokcidiostatus vai histomonostatus kā barības piedevu un starp šīs direktīvas pielikumos noteikto maksimālo pieļaujamo daudzumu vēlāku grozīšanu, minētā grozīšana neskar saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 noteiktos kokcidiostatu vai histomonostatu, kas atļauti kā barības piedevas, daudzumus.

(14)

Ņemot vērā to, ka kokcidiostatu vai histomonostatu nenovēršama pārnešana uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība, var radīt šo vielu klātbūtni atvasinātā pārtikā piesārņotāju veidā, ir lietderīgi izmantot visaptverošu un saskaņotu metodi – risināt šo jautājumu, vienlaikus pieņemot un piemērojot šo direktīvu, ar kuru nosaka maksimāli pieļaujamos kokcidiostatu vai histomonostatu daudzumus, ko nenovēršami pārnes uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība, un Komisijas regulu, ar kuru nosaka maksimālos pieļaujamos daudzumus šo vielu klātbūtnei pārtikā pārnešanas rezultātā.

(15)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,