(1)

Nīderlandes iestādes 2006. gada 13. jūlija vēstulē paziņoja par groepsrentebox – “grupas procentu” shēmu, kas paredz mazākus ar grupas iekšējām darbībām saistītos saņemtos vai samaksātos nodokļus un procentu atskaitījumus. Nīderlandes iestādes paziņojumu sniedza tikai juridiskas noteiktības nolūkā, jo tās uzskata shēmu par vispārīgu pasākumu. Turpmāka informācija tika sniegta 2006. gada 5. septembra un 2006. gada 9. novembra vēstulēs.

(2)

Komisija 2007. gada 7. februāra vēstulē informēja Nīderlandi par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz to atbalsta shēmas daļu, kas saistīta ar zemākiem nodokļiem un grupas procentu atskaitījumiem (pasākums A).

(3)

Tajā pašā vēstulē Komisija arī informēja Nīderlandi, ka tā uzskata – mazāki nodokļi par procentiem no īstermiņa noguldījumiem, kas paredzēti, lai iegādātos vismaz 5 % no uzņēmuma (pasākums B), nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

(5)

Nīderlandes iestādes savus apsvērumus attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu iesniedza 2007. gada 7. maija vēstulē.

(6)

Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām. Tā nosūtīja ieinteresēto personu apsvērumus Nīderlandes iestādēm, dodot tām iespēju atbildēt; to apsvērumi tika saņemti 2007. gada 29. jūnija vēstulē.

(7)

Papildu informācija no Nīderlandes iestādēm tika saņemta 2007. gada 8. novembra un 2008. gada 29. janvāra vēstulēs.

(8)

Nīderlandes iestādes 2008. gada 7. oktobrī iesniedza Tilburgas universitātes Eiropas tiesību profesores Leigh Hancher juridisku atzinumu par to, vai paziņotais pasākums ietver valsts atbalstu.

(9)

Nīderlandes iestādes 2008. gada 18. decembra vēstulē informēja Komisiju par savu lēmumu grozīt nodokļu shēmu.

(10)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju šā pasākuma mērķis ir samazināt atšķirīgu attieksmi nodokļu jomā starp diviem grupas iekšējiem finansējuma instrumentiem, t. i., pašu kapitālu un aizņēmumu.

(11)

Ja grupas uzņēmums pašreizējā situācijā iegulda kapitālu citā tās pašas grupas uzņēmumā, tas atlīdzībā saņem dividendes, kuras neapliek ar nodokļiem, pamatojoties uz noteikumiem par kapitāldaļu atbrīvošanu no nodokļiem, turpretim, ja tas aizdod naudu tās pašas grupas uzņēmumam, saņemtie procenti tiek aplikti ar uzņēmuma ienākuma nodokli, piemērojot uzņēmuma ienākuma nodokļa pamatlikmi (25,5 %). Finansējuma saņēmēja uzņēmuma līmenī izmaksātās dividendes no kapitāla ieguldījuma nav atskaitāmas, bet samaksātie aizdevuma procenti ir atskaitāmi, piemērojot uzņēmuma ienākuma nodokļa pamatlikmi.

(12)

Nīderlande norāda, ka juridiski patstāvīgu uzņēmumu organizatoriskās struktūras izvēli parasti nosaka uzņēmējdarbības tiesības vai ekonomiski iemesli. Civiltiesībās atšķirībām starp pašu kapitālu un aizņēmumu (saistības, atmaksas nosacījumi, nodrošinājums, balsstiesības utt.) lielākoties nav nozīmes attiecībā uz grupas finansējumu, bet nodokļu sekas ievērojami atšķiras. Grupu uzņēmumos finansēšanas nosacījumus izvēlas, lai iegūtu zemāko nodokļu slogu atbilstīgi piemērojamai nodokļu sistēmai. Līdz ar to lēmumu par aizdevuma kapitāla vai pašu kapitāla nodrošināšanu grupās galvenokārt nosaka nodokļu apsvērumi.

(13)

Profesore Leigh Hancher juridiskajā atzinumā uzsver, ka atšķirīgās attieksmes pret aizņēmumu un pašu kapitālu nodokļu jomā ietekme uzņēmuma līmenī un iespējamie risinājumi šai nelabvēlīgajai ietekmei ir aktuāli daudzu ESAO valstu politikas programmās. Prof. Leigh Hancher norāda, ka Nīderlandes literatūrā par nodokļiem vairākkārt izteikti aicinājumi veikt Nīderlandes uzņēmumu ienākuma nodokļu fundamentālu reformu un piemērot neitrālu attieksmi pret aizņēmuma vai kapitāla finansējumu grupu uzņēmumos.

(14)

Nīderlandes iestādes uzsver, ka atšķirības nodokļu piemērošanā rada ekonomiski nevēlamas arbitrāžas darījumu formas starp šiem diviem iekšējiem grupas finansējuma veidiem. Grupas ietvaros ir brīva izvēle starp papildu kapitāla finansēšanu un (papildu) aizņēmuma finansēšanu, bet nodokļu sekas šiem abiem finansējuma veidiem atšķiras. Tas var radīt tādu arbitrāžu, kas izkropļo nodokļu sistēmas neitralitāti. Tādēļ pasākuma mērķis ir novērst arbitrāžas darījumu starp aizņēmuma un kapitāla finansēšanu un palielināt Nīderlandes nodokļu sistēmas neitralitāti.

(15)

Grupas procentu shēmas ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka grupas ietvaros izmantojamo finansēšanas metodi galvenokārt nosaka ekonomiski apsvērumi. Tādā veidā grupas iekšējā līdzdalība tiek labāk pielāgota grupas iekšējo dividenžu nodokļu režīmam un rada lielāku neitralitāti starp grupas iekšējā aizņēmuma un kapitāla finansējumu.

(16)

Arbitrāžas problēma nerodas, ja finansēšana notiek ārpus grupas. Šādā gadījumā atšķirīgās civiltiesiskās sekas ir patiešām svarīgas, lai šāda arbitrāžas darījumu forma nerastos. Ņemot vērā raksturīgās atšķirības starp situācijām grupu ietvaros un ārpus grupām, nodokļu neitralitāte darījumu finansēšanai ārpus grupām nav prasība. Tādēļ lietas būtību raksturo tas, ka pasākums aprobežojas ar aizņēmumiem grupas ietvaros.

(17)

Nīderlandes iestādes norāda arī, ka pēdējā laikā Nīderlandes uzņēmumi arvien vairāk atskaita pārmērīgas procentu summas. Atšķirīgo grupu aizdevumu vai kapitāla nodokļu režīmu uzņēmumi arvien vairāk izmanto uz Valsts kases rēķina.

(18)

Šis pasākums ir paredzēts, lai novērstu šo nodokļu ieņēmumu samazināšanos, veicinot uzņēmumus izmantot pašu kapitālu, nevis aizdevumus, un ierobežot procentu atskaitījumus Nīderlandē. Tādējādi shēma papildina tos Nīderlandes noteikumus par nepietiekamu kapitalizāciju, kuru mērķis ir līdzīgs, jo neatbalsta pārmērīgu finansējumu ar aizņēmuma kapitālu un novērš nodokļu bāzes mākslīgu samazināšanu Nīderlandē.

(19)

Nīderlandes iestādes uzskata, ka paziņotā shēma ir vienīgi tehnisks pasākums.

(20)

Pasākuma juridiskais pamats ir 1969. gada Likuma par uzņēmuma ienākuma nodokli (Wet op de vennootschapsbelasting 1969) 12.c pants. Šī norma tika ieviesta 2007. gada 1. janvārī, bet tās stāšanos spēkā atlika, līdz Komisija pieņems nostāju par tās saderību ar valsts atbalsta noteikumiem.

(21)

Nīderlandē uzņēmumu ieņēmumiem parasti piemēro 25,5 % uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi (3). Grupas procentu shēmas pasākums paredz atšķirīgu nodokļu režīmu atsevišķiem grupas iekšējiem procentiem. Procentiem, kuri samaksāti vai saņemti grupas iekšējā finansējuma ietvaros, uzņēmuma ienākuma nodokļa pamatlikme 25,5 % apmērā nebūs jāpiemēro. Pozitīvā starpība starp saņemtiem un samaksātiem procentiem grupas iekšējos darījumos tiks aplikta ar grupas procentu shēmas nodokli, parastās 25,5 % likmes vietā piemērojot 5 % likmi. Ja saņemto un samaksāto procentu starpība būs negatīva, to varēs atskaitīt, piemērojot samazināto 5 % likmi, nevis standarta 25,5 % likmi.

(22)

Summa, kuru varēs aplikt ar nodokli vai atskaitīt, piemērojot samazināto likmi, būs ierobežota ar nodokļu maksātāja tīro aktīvu procentu nodokļu mērķiem (fiscale vermogen). Ierobežojuma mērķis ir novērst, ka nepietiekami kapitalizēti uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto šo pasākumu, un nodrošināt, ka samazināto likmi piemēro tikai tad, ja grupas aizdevumu ienākumi ir finansēti ar pašu kapitālu.

(23)

Grupas procentu shēmas pasākumam ir vairāki citi noteikumi ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai. Īpaši minams, ka procentus, kas formāli pienākas trešai personai (bankai), bet kas faktiski izmaksāti grupas uzņēmumam, uzskata par grupas iekšējiem samaksātiem procentiem. Tas, piemēram, ir savstarpējas (back-to-back) shēmas gadījumā (4). Procentus, kas pienākas trešai personai (bankai), arī uzskata par grupas iekšējiem procentiem ar atskaitījuma ierobežojumiem, ja aizdevuma rezultātā iegūtie līdzekļi ir ieguldīti meitasuzņēmumā izmantotā kapitālā, lai grupas iekšējiem procentiem radītu zemus nodokļus meitasuzņēmumā.

(24)

Savā sākotnējā paziņojumā Nīderlandes iestādes norādīja, ka vismaz trīs gadus shēma nebūs obligāta. Ja shēmu izvēlēsies viens grupas uzņēmums, tā būs piemērojama visiem pārējiem grupas uzņēmumiem Nīderlandē. Kā noteikts sākotnējā grupas procentu shēmā, uz to var pretendēt tie uzņēmumi, kas ir vienā grupā, ar īpašu nosacījumu, ka vienam uzņēmumam pieder vismaz 50 % akciju citā uzņēmumā. Citiem vārdiem, grupā jābūt vismaz diviem uzņēmumiem, un mātesuzņēmumam meitasuzņēmumā jākontrolē vairāk nekā 50 % akciju. Visiem uzņēmumiem Nīderlandē jāpiemēro uzņēmuma ienākuma nodoklis. Tas nozīmē, ka shēma attiecas uz ikvienu Nīderlandē dibinātu uzņēmumu vai jebkuru citu uzņēmumu, kas dibināts ārpus Nīderlandes, bet kura pastāvīgais uzņēmums atrodas Nīderlandē.

(25)

Procesa gaitā Nīderlandes iestādes skaidri norādīja, ka tās ir iecerējušas noteikt shēmu kā obligātu. Tas tika apstiprināts 2008. gada 18. decembra vēstulē. Grupas procentu shēma attiektos uz visiem uzņēmumiem, kuriem Nīderlandē piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli attiecībā uz tiem procentiem, kas samaksāti grupas uzņēmumiem, un procentiem, kas saņemti no grupas uzņēmumiem.

(26)

Minētajā vēstulē Nīderlandes iestādes arī informēja Komisiju par diviem papildu grozījumiem shēmā. Pirmais grozījums attiecas uz plašāku grupas definīciju grupas procentu shēmas nolūkā. Saistīto uzņēmumu definīcija ir grozīta, lai aptvertu visus pasākumus, kā rezultātā vienam uzņēmumam tieši vai netieši ir faktiska kontrole pār otra uzņēmuma finansēšanu vai trešai personai vai uzņēmumam ir faktiska kontrole pār abiem aizdevumā iesaistītajiem uzņēmumiem (5). Otrs grozījums pievieno noteikumu, kas atvieglos (otra) uzņēmuma izveidošanu saskaņā ar Nīderlandes civiltiesībām, lai izveidotā grupa varētu gūt labumu no grupas procentu shēmas. Tiktu atcelta pašlaik spēkā esošā ar likumu noteiktā prasība par minimālo pamatkapitālu EUR 18 000 apmērā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (besloten vennootschap – BV).

(27)

Saskaņā ar sākotnējo paziņojumu paziņotā pasākuma gada budžets bija paredzēts EUR 475 miljonu apmērā. Vēlāk Nīderlandes iestādes norādīja, ka obligātā grupas procentu shēma būs budžeta ziņā neitrāla.

(28)

Komisija 2007. gada 7. februāra lēmumā par procedūras uzsākšanu izteica šaubas par pasākuma vispārīgo raksturu. Tā uzsvēra, ka saskaņā ar shēmu priekšrocības no mazākiem nodokļiem gūs tikai tie uzņēmumi, kuri ir grupas daļa (de jure selektivitāte), un pieņēma, ka shēmas ieguvēji būs starptautiskas uzņēmumu grupas, kam tā nodrošinās selektīvas ekonomiskas priekšrocības (de facto selektivitāte).

(29)

Komisija norādīja, ka valsts kontekstā pasākums, iespējams, būs neitrāls nodokļu ziņā. Taču pārrobežu darījumu kontekstā Nīderlandes uzņēmumam, kas aizdod naudu ārvalstīs dibinātam saistītam uzņēmumam, tiks piemērota pazemināta 5 % nodokļa likme, bet uz saistīto uzņēmumu ārvalstīs neattieksies Nīderlandes tiesību normas par samaksāto procentu atskaitījumiem. Shēma sniegs de facto selektīvas priekšrocības, jo stimuls izmantot šo shēmu būs tikai starptautiskām uzņēmumu grupām, kas iesaistītas pārrobežu grupu iekšējos procentu darījumos tādās nodokļu jurisdikcijās, kurās uzņēmuma ienākuma nodokļa likme ir lielāka par 5 %.

(30)

Tā kā pasākums plānots kā izņēmums nodokļu sistēmas piemērošanā, Komisija šaubījās arī, vai to pamato nodokļu sistēmas būtība un vispārīgie principi.

(31)

Komisija arī uzskatīja, ka nevar izslēgt, ka galvenie shēmas ieguvēji var būt tās starptautiskās finanšu darījumu shēmas iepriekšējie priekšrocību guvēji, kura tika atzīta par nesaderīgu valsts atbalstu (6).

(32)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka grupas procentu shēmu var uzskatīt par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē un ka attiecībā uz to nav piemērojams neviens no Līguma 87. panta 2. punktā un 3. punktā paredzētajiem atbrīvojumiem.

(33)

Nīderlandes apsvērumi attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu tika saņemti 2007. gada 7. maijā, un tiem tika pievienotas papildu piezīmes 2007. un 2008. gadā, tostarp profesores Leigh Hancher sniegtais juridiskais atzinums.

(34)

Nīderlandes iestādes uzskata, ka Komisijas pieeja tās lēmumā ir kļūdaina trīs punktos. Pirmkārt, Komisija apvieno divus atsevišķus kritērijus “priekšrocība” un “selektivitāte” vienā kritērijā, proti, “selektīvā priekšrocībā”. Tas nav savienojams ar Komisijas pieņemto praksi vai judikatūru, kas nosaka, ka šie divi kritēriji jāpiemēro atsevišķi.

(35)

Otrkārt, Komisija nevērtē grupas procentu shēmas elementus katru atsevišķi. Iespējamais atbalsta elements samazinātajā likmē par saņemtajiem grupas iekšējiem procentiem un iespējamais atbalsta elements samazinātajā likmē par samaksātajiem grupas iekšējiem procentiem ir jāvērtē atsevišķi.

(36)

Treškārt, Komisijai nav taisnība, kopīgi aplūkojot tīro ietekmi uz maksātāju un saņēmēju un secinot, ka tīrā ietekme, iespējams, ir neitrāla vietējām grupām, ja gan maksātājs, gan saņēmējs ir dibināti Nīderlandē, bet tīrās ietekmes priekšrocība starptautiskām grupām rodas, ja maksātājs ir ārvalsts grupas uzņēmums, bet saņēmējs – vietējais uzņēmums. Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju šāda pielīdzināšana nav pamatota Nīderlandes nodokļu tiesībās. Nīderlandes grupas uzņēmumi ir konsolidēti nodokļu nolūkā tikai gadījumā, ja īpašumā ir 95 % akciju vai vairāk.

(37)

Turklāt Nīderlandes iestādes pauž viedokli, ka grupas procentu shēmu nevar uzskatīt par atkāpi no nodokļu piemērošanas standarta metodes. Tā ir korekcija, kurā nodokļu sistēmai pievienots analītiskais elements. Tā tiek radīta jauna standarta nodokļu uzlikšanas metode, rezultātā nepiešķirot priekšrocību.

(38)

Nīderlandes iestādes noliedz, ka ir jebkādas priekšrocības cita iemesla dēļ. Grupas procentu shēmas radītā neto starpība starptautiskām grupām salīdzinājumā ar vietējām grupām varētu būt priekšrocība starptautiskajām uzņēmumu grupām, taču tā var radīt arī zaudējumus. Starptautiskai grupai ar meitasuzņēmumu Nīderlandē var rasties gan priekšrocības, gan zaudējumi atkarībā no tās objektīvā – parādnieka vai kreditora – statusa un piemērojamām nodokļu likmēm citās dalībvalstīs un Nīderlandē.

(39)

Alternatīvi – ja patiešām rodas priekšrocība – Nīderlande uzskata, ka iespējamo tīro priekšrocību starptautiskajām grupām rada nevis zemāka Nīderlandes nodokļu likme par grupas iekšējiem saņemtiem procentiem, bet neierobežoti atskaitījumi par ārvalstīs samaksātiem grupas iekšējiem procentiem. Šī priekšrocība nav piedēvējama Nīderlandes valstij, un to nefinansē no Nīderlandes valsts līdzekļiem.

(40)

Iespējams, daudz izdevīgāka tīrā ietekme starptautiskām uzņēmumu grupām salīdzinājumā ar vietējām uzņēmumu grupām nav vis Nīderlandes grupas procentu shēmas selektīvās darbības jomas dēļ, bet rodas būtisku atšķirību rezultātā dažādos noteikumos par grupas procentu atskaitījumu Eiropas Savienībā. Nīderlande var palielināt vai samazināt šo atšķirību, grozot savu nodokļu sistēmu, ciktāl grozījumi ir vispārīgi piemērojami visiem Nīderlandes nodokļu maksātājiem, kuri atbilstīgi attiecīgā grozījuma paredzētajam mērķim atrodas salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā.

(41)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu sniegto informāciju kopējā nodokļu grozījumu ietekme uz starptautiskām uzņēmumu grupām, kas iesaistītas pārrobežu darījumos, vienmēr atšķirsies no ietekmes uz tām vietējām uzņēmumu grupām, kuras veic tikai iekšzemes darījumus. Uz valsts atbalstu tas attiecas tikai gadījumā, ja atšķirības rada pats dalībvalsts pasākums, piemēram, ja zemāka nodokļu likme ir piemērojama tikai ārvalsts uzņēmumu grupas procentu ienākumiem. Tas nav attiecināms uz gadījumu, kad vispārējo pasākumu piemēro visu uzņēmumu grupu ārvalstīs un iekšzemē gūto procentu ienākumiem, kas rada pārrobežu atšķirības.

(42)

Nesaskaņotu nodokļu sistēmu līdzāspastāvēšana var radīt situāciju, kad pārrobežu darījumu nodokļu tīrā ietekme atšķiras no iekšzemes darījumu tīrās ietekmes. Šī ietekme var būt gan nelabvēlīga (dubulta aplikšana ar nodokli), gan labvēlīga (nodokļu nepiemērošana).

(43)

EK līguma 94. un 95. pantā piedāvāts pamats direktīvu un regulu pašreizējo noteikumu saskaņošanai, ja tas ir vajadzīgs kopējā tirgus izveidei vai pienācīgai darbībai. Turklāt Līguma 96. pantā Komisijai tiek piedāvāta iespēja veikt atbilstīgus pasākumus, ja atšķirības dalībvalstu spēkā esošajos tiesību aktos rada nopietnus konkurences traucējumus kopējā tirgū.

(44)

Otrā alternatīvā Nīderlandes iestādes pauž viedokli, ka tā nav selektivitāte. Selektivitātes novērtējumā, salīdzinot ārvalsts parādnieka un iekšzemes kreditora kombināciju ar iekšzemes parādnieka un iekšzemes kreditora kombināciju, Komisija izvēlas nepareizu pamatprincipu kopumu. Vērtējot Nīderlandes nodokļu režīma selektivitāti, pamatprincipu kopumu nevar paplašināt ārpus visiem Nīderlandes nodokļu maksātājiem. Komisijas noteiktajā praksē pamatprincipu kopums nevar iekļaut tos uzņēmumus, uz kuriem neattiecas aplikšana ar nodokļiem Nīderlandē.

(45)

Nīderlandes iestādes uzsver, ka nodokļu shēma neaprobežojas ar atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķām darbībām vai funkcijām, vai īpašiem reģioniem. Shēmā nav atšķirību starp rezidentu un nerezidentu uzņēmumu grupām. Lai kvalificētos grupas procentu shēmai, netiek piemēroti nekādi atbilstības sliekšņi konkrētām darbībām vai pienākumiem.

(46)

Turklāt, ņemot vērā grupas procentu shēmas mērķi, tikai tie uzņēmumi, kas ir grupas uzņēmumi, atrodas salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā. Tikai šiem uzņēmumiem būtu II.1. sadaļā aprakstītā arbitrāžas problēma.

(47)

Nīderlande norāda, ka uzņēmumu grupās lēmumi par finansējumu ir paredzēti nodokļu sloga samazināšanai piemērojamās nodokļu sistēmas ietvaros. Komerciālās atšķirības starp pašu kapitāla un aizņēmuma finansējumu (atmaksas nosacījumi, saistības, nodrošinājums) pretstatā nodokļu atšķirībām ir diezgan nebūtiskas. Ārpus grupām komerciālas atšķirības starp pašu kapitāla un aizņēmuma finansējumu ir ļoti būtiskas un var aizstāt ar nodokļiem saistītos motīvus.

(48)

Nīderlandes iestādes uzstāj, ka pasākumi, kas aprobežojas ar uzņēmumu grupām, ir tikai tehniski nodokļu pasākumi un nav valsts atbalsts; tās apgalvo, ka lēmumā par Francijas nodokļu nosacījumu Komisija pieņēma, ka pasākums, ar kuru atceļ vispārīgu noteikumu, ka procentu maksājumi ir atskaitāmi izdevumi aizņēmumos starp uzņēmumiem, bija vispārīgs pasākums, bet uzskatīja, ka turpmāks šā noteikuma izņēmums par labu starptautisko uzņēmumu Francijā dibinātām centrālām finanšu nodaļām ir selektīva priekšrocība (7).

(49)

Nīderlandes iestādes apgalvo, ka grupas procentu shēmas darbības jomas paplašināšana faktiski radīs selektivitāti. Ja ar nodokli apliks arī no trešām personām saņemtus procentus, piemērojot samazinātu likmi, tas radīs priekšrocību finanšu iestādēm.

(50)

Tās arī apgalvo, ka nav pareizs pieņēmums, ka īpaši nodokļu noteikumi attiecībā uz procentiem paši par sevi ietver selektivitāti. Finansēšanu uzņēmumu grupas ietvaros nevar raksturot kā saimniecisku darbību, bet vienkārši kā ekonomisku realitāti. Procentu maksājumu plūsma nav atsevišķa saimnieciska darbība vai uzņēmējdarbības veids; tie kalpo tikai saimnieciskas darbības vai uzņēmējdarbības veida finansēšanai. Aizņēmuma finansēšana ir atsevišķa darbība tikai finanšu iestāžu gadījumā, kuru uzņēmējdarbība ir trešo personu finansēšana. Turklāt attiecībā uz procentiem, kas nopelnīti no īstermiņa noguldījumiem, ja tie ir paredzēti vismaz 5 % uzņēmuma akciju iegādei (pasākums B), Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu uzskatīja, ka mazāka nodokļu likme par šādiem procentiem pati par sevi nerada selektivitāti, jo uzskatāma par vispārīgu pasākumu.

(51)

Turklāt Nīderlandes iestādes iebilst, ka starp dividendēm un procentiem nav konceptuālu atšķirību. Abi ir kompensācija par finansējuma – pašu kapitāla vai aizņēmuma – izmantošanu vai piešķiršanu. Abos gadījumos saņēmējs šos līdzekļus izmanto uzņēmējdarbības finansēšanai. Katrā nodokļu sistēmā ir noteikumi, saskaņā ar kuriem izmaksātās dividendes un procenti ir pilnīgi vai daļēji atskaitāmi vai nav atskaitāmi, un noteikumi, saskaņā ar kuriem dividendes un procentus pilnīgi vai daļēji apliek ar nodokļiem vai atbrīvo no tiem. Nav neviena tāda starptautiska nodokļu standarta, kurš noteiktu, kā šie elementi piemērojami nodokļu jomā.

(52)

Nākamajā alternatīvā ierobežota aplikšana ar nodokļiem novērš iekšējo neatbilstību Nīderlandes nodokļu sistēmā un ir pamatota ar sistēmas raksturu un mērķi. Ierobežota aplikšana ar nodokļiem par grupā saņemtiem procentiem ir pamatota ar ierobežotu procentu maksājumu atskaitījumu grupas ietvaros. Tas ļauj grupā organizētiem uzņēmumiem izvairīties no ierobežotu atskaitījumu un pilnīgas nodokļu uzlikšanas radītiem zaudējumiem, savukārt uzņēmumiem, kas organizēti kā atsevišķa saimnieciska vienība, nav iekšēju procentu maksājumu, tādēļ tie necieš šādus zaudējumus.

(53)

Nīderlandes nodokļu tiesību pamatprincips ir simetriska ienākumu un izdevumu vērtēšana. Saskaņā ar Nīderlandes nodokļu sistēmas iekšējo loģiku ienākumi un izdevumi ir vienas medaļas divas puses. Lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokli, ierobežota aplikšana ar nodokli ir ierobežota atskaitījuma loģisks iznākums.

(54)

Ierosinātā pasākuma mērķis ir nodrošināt neitralitātes principa piemērošanu Nīderlandes nodokļu sistēmā, likvidējot arbitrāžas darījumus starp aizņēmuma un pašu kapitāla finansējumu grupas ietvaros. Pasākums samazina atšķirību starp diviem grupas iekšējiem finansēšanas veidiem, tādējādi veicinot nodokļu sistēmas neitralitāti. Līdz ar to grupas procentu ierobežojums pamatojas uz saimnieciskiem apsvērumiem un ir vajadzīgs un funkcionāls, lai nodokļu sistēma būtu efektīva.

(55)

Nīderlandes iestādes norāda, ka to uzņēmumu loks, kas izmantos grupas procentu shēmu, būs daudz plašāks par tiem 87 uzņēmumiem, kuri izmantoja iepriekšējo starptautisko finanšu darbību shēmu. Turklāt tās apgalvo, ka iepriekšējā shēmā ietvertie ierobežojošie nosacījumi, tādi kā divu kontinentu vai četru valstu prasība, nav iekļauti grupas procentu shēmā. Procentu shēma ir vienīgi nodokļu pasākums, kas reglamentē nodokļu spiedienu uz kapitālu kā ražošanas faktoru. Turklāt tas attiecas uz jebkuru grupas ienākošu vai izejošu aizdevumu un ir pilnīgi nošķirts no attiecīgā uzņēmuma veiktās uzņēmējdarbības. Visu šo iemelsu dēļ pasākuma darbības jomu ir pilnīgi neiespējami salīdzināt ar starptautisko finanšu iestāžu shēmas darbības jomu.

(56)

Pasākuma obligātais raksturs attiecībā uz visiem tiem nodokļu maksātājiem, kas maksā procentus saistītajiem uzņēmumiem vai saņem procentus no tiem, uzsver grupas procentu shēmas mērķi – paaugstināt nodokļu sistēmas neitralitāti, tādējādi samazinot arbitrāžu un palielinot Nīderlandes uzņēmumu ienākuma nodokļu ieņēmumus. Tas izslēdz arī elementu, kas grupas procentu shēmas rezultātā varētu radīt selektīvu priekšrocību.

(57)

Obligāta procentu shēma ne tikai atlīdzina kapitāla saglabāšanu Nīderlandē, bet arī aiztur – līdzīgi nepietiekamās kapitalizācijas noteikumiem – aizņēmuma finansējuma ieplūšanu Nīderlandē. Nīderlandes nepietiekamās kapitalizācijas noteikumi kavē aizdevuma kapitāla pārmērīgu finansēšanu uzņēmumu grupās, ierobežojot grupas iekšējo procentu atskaitījumu, savukārt grupas procentu shēma piedāvā samazinātu nodokļa likmi par grupas iekšējiem saņemtiem procentiem ar nosacījumu, ka tie finansēti ar pašu kapitālu. Grupas procentu shēma nostiprina Nīderlandes nodokļu bāzi, veicinot lielāku pašu kapitāla proporciju aizņēmuma kapitālā, un palīdz novērst pašu kapitāla un līdz ar to nodokļu bāzes aizplūšanu no Nīderlandes.

(58)

Grupas procentu shēma ir vienīgi tehnisks pasākums, kas, pamatojoties uz horizontāliem un objektīviem faktiem un apstākļiem, maina sistēmas traktējumu procentiem darījumos starp grupas uzņēmumiem, palielinot nodokļu slogu dažiem nodokļu maksātājiem un samazinot nodokļu slogu citiem nodokļu maksātājiem. Tiklīdz atteikšanās iespēja būs atcelta, grupas procentu shēma nepiešķirs nekādu ekonomisku priekšrocību, jo tā vienkārši pārvietos nodokļu slogu starp nodokļu maksātājiem, pamatojoties uz horizontāliem un objektīviem kritērijiem.

(59)

Nīderlandes iestādes uzsver, ka de facto selektivitāte var rasties tikai tad, ja pastāv risks, ka, neņemot vērā pasākuma vispārējo raksturu, rezultāts praksē būs tāds, ka tas vienmēr nodrošinās labumu noteiktai uzņēmumu grupai. Šāda veida selektivitāte var rasties, ja tas ir izvēles, nevis obligāts pasākums. Nodokļu maksātāji, kuri cieš zaudējumus vienā gadā, var izmantot priekšrocības nākamajā gadā, un otrādi. Tādējādi shēma nesniedz labumu viendabīgai nodokļu maksātāju kategorijai.

(60)

Nīderlandes iestādes arī uzskata, ka jaunā grupas definīcija, kas balstīta uz efektīvu kontroli, ir labāk saskaņota ar shēmas mērķi. Ja vienam uzņēmumam ir faktiska kontrole pār cita uzņēmuma finansēšanu, pēdējais vairs nevar brīvi izvēlēties starp aizņēmuma iekšēju un ārēju finansēšanu, ne arī finansēšanu ar aizņēmumu vai pamatkapitālu. Grupas centrālā vadība nolemj, kā ārēji piesaistītus līdzekļus – ārēju aizņēmumu vai ārēju pašu kapitālu – grupā sadalīs, izmantojot iekšēju aizņēmumu vai iekšēju pašu kapitālu. Fakts, ka abi grupas iekšējās finansēšanas instrumenti ir atšķirīgi, ir stimuls izvēlēties noteiktu instrumentu tā nodokļu seku dēļ.

(61)

Visbeidzot, grozījumi likumā par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nākotnē atvieglos nodokļu maksātājam tā juridiskās struktūras reorganizēšanu grupā, jo administratīvais slogs un kapitāla prasības tiks atceltas vai ievērojami atvieglotas.

(62)

Apsvērumi tika saņemti no Nīderlandes Rūpniecības konfederācijas VNO-NCW (8), Beļģijas un Ungārijas. Apsvērumi no citas ieinteresētās personas tika saņemti pēc termiņa beigām, tādēļ tos šajā procesā nevarēja ņemt vērā. Jebkurā gadījumā attiecīgo trešo personu apsvērumi neietekmētu novērtējumu un šā lēmuma secinājumus.

(63)

VNO-NCW uzskata, ka konkrētā shēma nevar būt nesaderīga ar valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē šādu iemeslu dēļ.

(64)

Pirmkārt, VNO-NCW uzskata, ka grupas procentu shēma ir vispārīgs, no nodokļu viedokļa neitrāls un tehnisks pasākums, jo shēmas mērķis ir samazināt arbitrāžu starp pašu kapitāla un aizņēmuma finansējumu uzņēmumu grupas ietvaros. Ņemot vērā pasākuma neitralitāti, shēma nerada labvēlīgu situāciju atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(65)

Otrkārt, nodokļu priekšrocības starptautisku uzņēmumu grupai rodas tādēļ, ka pastāv būtiskas atšķirības dalībvalstu nodokļu režīmā attiecībā uz procentiem darījumos starp grupas uzņēmumiem, un tās nevar attiecināt uz Nīderlandi. Nodokļu priekšrocības veidojas, jo citā dalībvalstī procentus var atskaitīt, izmantojot tādu nodokļu likmi, kura ir augstāka par grupas procentu shēmā piemērojamo, turpretim iekšzemes situācijā piemērojamā likme ir grupas procentu shēmas likme, – tās ir tiešas to būtisko atšķirību sekas, kas vērojamas dalībvalstu tiesību noteikumos par grupas procentu nodokļu režīmu. Ja Komisija vēlas novērst traucējumus, ko var radīt grupas procentu shēmas likme, VNO-NCW ierosina izmantot EK līguma 94. vai 96. pantu.

(66)

Treškārt, VNO-NCW uzskata, ka, ņemot vērā konkrētās shēmas mērķi, proti, samazināt nodokļu arbitrāžu starp pašu kapitālu un aizņēmumu, grupai piederošie uzņēmumi neatrodas tādā pašā de jure un de facto situācijā kā uzņēmumi, kuri neiekļaujas uzņēmumu grupās. Atšķirības pašu kapitāla un aizņēmuma nodokļu režīmā īpaši rada grupu iekšējus traucējumus, jo mātesuzņēmumam ir kontrole pār meitasuzņēmumiem, tādēļ tas var lielā mērā noteikt to finansēšanas iespējas, un tā ir izvēle, ko bieži vien lielā mērā nosaka nodokļu apsvērumi. Darījumos ar trešām personām finansēšanas iespēju bieži nosaka citi faktori, nevis nodokļu apsvērumi. Tādēļ nevar apgalvot, ka konkrētā shēma ir selektīva EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt VNO-NCW norāda – ja vienīgi fakts, ka nodokļu atvieglojums ir lielākā vai mazākā mērā saistīts ar grupas uzņēmumiem, liek secināt, ka tas ir valsts atbalsts, dalībvalstu uzņēmuma ienākuma nodokļu shēmas daudzos aspektos neatbildīs EK līguma 87. panta 1. punktam.

(67)

Ungārijas iestādes uzskata, ka shēma nav valsts atbalsts, un izvirza divus argumentus. Pirmkārt, fakts, ka shēma attiecas uz uzņēmumu grupām, nenozīmē, ka tā ir selektīva. (Starptautiskos) nodokļu jautājumos noteikumi uzņēmumu grupām ir ierasta un nenovēršama prakse. Daudzus noteikumus, kuru darbības joma attiecas vienīgi uz grupu uzņēmumiem, ir ierosinājusi ESAO (transfertcenas) un Komisija (piem., Procentu un honorāru maksājumu direktīva). Otrkārt, Ungārija atgādina, ka tiešo nodokļu joma ir dalībvalstu kompetencē. Nodokļu likmju noteikšana atsevišķiem ar nodokli apliekamiem darījumiem ir to iekšējā lieta. Visbeidzot, Ungārija nesaprot, kā Nīderlandi var saukt pie atbildības par lielākiem atskaitījumiem, ko radījušas augstākas nodokļu likmes citās valstīs, situācijā, kad tiešie nodokļi nav saskaņoti. Komisijas aprakstītā priekšrocība ir acīmredzams nodokļu sistēmu atšķirību rezultāts.

(68)

Arī Beļģijas iestādes atbalsta viedokli, ka shēma nav valsts atbalsts, un izvirza citām ieinteresētajām personām līdzīgus argumentus attiecībā uz selektivitātes neesību. Beļģija norāda, ka ir loģiski, ja uzņēmumam, kas nav grupas uzņēmums, pēc definīcijas nevar būt finansiālu darbību grupas ietvaros. Beļģijas iestādes arī iebilst, ka noteikumi par valsts atbalstu nav piemērojami situācijās, kad atšķirības valstu nodokļu sistēmās ir tāpēc, ka tās nav saskaņotas ES līmenī. Tādēļ grupas procentu shēma ir vispārīgs pasākums, uz kuru neattiecas noteikumi par valsts atbalstu, un šajā lietā Komisija savas pilnvaras izmanto nepareizi.

(69)

Nīderlandes iestādes norāda, ka visu trešo personu apsvērumi atbalsta iestāžu viedokli. Gan Ungārija, gan Beļģija uzsver, ka, mēģinot novērst traucējumus, kas ir nesaskaņoto atšķirīgo nodokļu sistēmu sekas, Komisija ļaunprātīgi izmanto savas valsts atbalsta pilnvaras. Tas nostiprina Nīderlandes viedokli, ka grupas procentu shēma nav tāds valsts atbalsta pasākums, kas aizliegts EK līguma 87. pantā.

(70)

Nīderlande uzsver, ka tā pilnībā piekrīt VNO-NCW sagatavotajai analīzei. Īpašu nozīmi tā piešķir sīki izklāstītam argumentam par iestāžu struktūru, kas nepārprotami izskaidro dažādos traucējumus vienotajā tirgū, kurus var radīt dalībvalstu veiktie valsts pasākumi, un par pieejamiem instrumentiem šo atšķirību novēršanai atbilstīgi EK līgumam.

(71)

Visbeidzot, Nīderlandes iestādes atbalsta konfederācijas viedokli, ka selektivitātes esības noteikšanas nolūkā jānoskaidro, vai atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai tiek radītas priekšrocības attiecībā pret citiem de jure un de facto salīdzināmiem uzņēmumiem, ņemot vērā konkrētā pasākuma mērķi. Ierobežojums attiecībā uz grupas aizņēmumiem nerada selektivitāti, jo grupas procentu shēmas mērķis ir novērst arbitrāžu starp finansēšanu no pašu kapitāla un aizņēmumiem uzņēmumu grupu ietvaros. Finansēšanā starp grupā nesaistītiem uzņēmumiem arbitrāžai nav nekādas nozīmes. Tādējādi ierobežojums attiecībā uz grupas aizņēmumiem ir loģisks, ņemot vērā shēmas mērķi, lai attiecīgā atskaites sistēma ietvertu visus grupas uzņēmumus.

(72)

Lai noteiktu, vai attiecīgais pasākums ir atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai ir jānovērtē, vai tas dod priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, piešķirot ekonomiska rakstura priekšrocības, vai kāda no šīm priekšrocībām traucē vai apdraud konkurenci, vai priekšrocība tiek radīta, izmantojot valsts līdzekļus, un vai priekšrocība ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(73)

Lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu, tam jābūt specifiskam vai selektīvam, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai.

(74)

Nīderlandes iestādes iebilst, ka aplūkojamais pasākums attiecas uz atsevišķām nozarēm, atsevišķu uzņēmumu veidiem vai atsevišķām Nīderlandes teritorijas daļām. Shēmā nav citu ierobežojumu attiecībā uz apgrozījumu, lielumu, darbinieku skaitu, piederību starptautiskai uzņēmumu grupai vai darbībām, kuras saņēmēji ir tiesīgi veikt.

(75)

Saskaņā ar piemērojamo judikatūru pasākuma selektivitātes noteikšanas nolūkā ir jāpārbauda, vai pasākums attiecīgās tiesību sistēmas ietvaros rada priekšrocību atsevišķiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar tādiem citiem uzņēmumiem, kas atrodas salīdzināmā tiesiskā un faktiskā situācijā (9). Tādēļ var būt, ka nodokļu režīms nav valsts atbalsts, lai arī tas ne visos aspektos atbilst dalībvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļu vispārīgai sistēmai. Tiesa arī vairākos gadījumos spriedumos atzinusi, ka EK līguma 87. panta 1. punkts nenošķir valsts atbalsta pasākumus pēc to cēloņiem vai mērķiem, bet pēc to sekām (10). Īpaši EK līguma 87. panta 1. punkts attiecas uz tādiem nodokļu pasākumiem, kas nav pielāgoti vispārīgai sistēmai, lai atbilstu atsevišķu uzņēmumu specifikai, bet ir ierosināti kā līdzekļi to konkurētspējas uzlabošanai (11).

(76)

Tomēr valsts atbalsta jēdziens neattiecas uz tādiem valsts atbalsta pasākumiem, kuri uzņēmumiem ir piemērojami atšķirīgi, ja šādas atšķirības izriet no tās sistēmas rakstura vai vispārējās struktūras, kurā tie ietilpst. Kā paskaidrots Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (12) (“Paziņojums par nodokļiem”), “dažus nosacījumus var pamatot ar objektīvām nodokļu maksātāju atšķirībām”.

(77)

Pirmkārt, jānoskaidro, kādā līmenī (grupas vai uzņēmuma līmenī) veicams novērtējums. Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja sākotnējo viedokli, ka novērtējums jāveic grupas līmenī, apgalvojot – ja vienīgi iekšzemes grupas uzņēmumi izvēlētos grupas procentu shēmu, samazinātu nodokļu priekšrocības attiecībā uz finansējumu piešķīrušā Nīderlandes uzņēmuma saņemtajiem procentiem tiktu samazinātas to zemāku procentu atskaitījumu dēļ, ko samaksājis Nīderlandē finansēts uzņēmums (13).

(78)

Nīderlandes iestādes uzskata – tā kā pasākums ir simetrisks un vienīgi pārvietotu nodokļu slogu starp nodokļu maksātājiem, dažiem uzņēmumiem varētu būt priekšrocības, bet citi ciestu zaudējumus atkarībā no to objektīvā – parādnieka vai kreditora – stāvokļa. Tādējādi grupas procentu shēma neietver valsts atbalstu.

(79)

Kā Nīderlandes iestādes norādīja 2008. gada 18. decembra vēstulē, ja vienam uzņēmumam ir faktiska kontrole pār cita uzņēmuma finansējumu, pēdējais vairs nevar brīvi pieņemt lēmumus par savu finansējumu vai izvēlēties aizņēmuma vai pašu kapitāla finansējumu. Grupas centrālā vadība nolemj, kā ārēji piesaistīti līdzekļi tiks sadalīti grupā, izmantojot iekšēju aizņēmumu vai pašu kapitālu.

(80)

Komisija tomēr norāda, ka pasākums attiecas uz īpašu darbību (saistītu uzņēmumu finansēšanu), nevis uz konsolidāciju grupas līmenī. Jebkura samazināta nodokļa likme uzņēmumiem tiks piemērota individuāli, ņemot vērā to procentu shēmas atlikumu. Kā norādījušas Nīderlandes iestādes, pat ja sagaidāms, ka lēmumi par finansēšanu tiks pieņemti visas grupas interesēs, analīze grupas līmenī nav pamatota Nīderlandes nodokļu tiesībās. Saskaņā ar Nīderlandes nodokļu tiesībām nodokļu konsolidācija notiek, ja īpašumā ir 95 % akciju vai vairāk. Citiem vārdiem, ar Nīderlandes uzņēmumu ienākuma nodokli apliek individuālus uzņēmumus, nevis grupas. Tādēļ “grupas procentu shēmai” piešķirtais nosaukums precīzi neatspoguļo faktu, ka tas attiecas uz atsevišķiem uzņēmumiem, kas iesaistīti īpašos finanšu darījumos. Pasākums neattiecas uz grupas līmenī konsolidēto izmaksu/ieņēmumu bilanci.

(81)

Tādēļ Komisija uzskata, ka shēmas novērtējums jāveic atsevišķu uzņēmumu līmenī. Nīderlandes iestāžu grozīto shēmu var raksturot kā samazinātas likmes nodokli konkrētam ieņēmumu (vai izmaksu) veidam procentos no aizņēmuma, ja darījums notiek starp saistītiem uzņēmumiem (14).

(82)

Turklāt Komisija uzskata, ka pasākuma simetrija un tā neitrālā ietekme grupas līmenī nav pietiekama, lai izslēgtu priekšrocību iespēju atsevišķiem uzņēmumiem. Līdzīgi vienas grupas uzņēmuma procentu aplikšanu ar mazāku nodokli nevar pamatot ar cita uzņēmuma aplikšanu ar samazinātu procentu atskaitījuma nodokli, piemērojot augstāku likmi (15).

(83)

Komisija uzskata, ka konkrētu veidu ieņēmumu aplikšanai ar nodokli, iespējams, svarīgi ir noteikt, vai shēma nediskriminējošā veidā aptver lielas darījumu kategorijas. Jebkura diskriminācija, kuru nevar pamatot ar objektīvām nodokļu maksātāju atšķirībām, var radīt konkurences kropļojumus.

(84)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka daudzām nodokļu sistēmām ir raksturīgi analītiskos elementus papildināt ar nodokļu sistēmas mākslīgo dabu. Šis īpaši ir tāds gadījums, kad konkrētiem ieņēmumu veidiem, tādiem kā procenti vai dividendes, piemēro atšķirīgu nodokļu režīmu.

(85)

Tādēļ ir jānosaka, vai aizdevuma operācijām starp saistītajiem uzņēmumiem objektīvi var piešķirt samazinātu nodokļa likmi. Nīderlandes iestādes un VNO-NCW iebilda, ka vienīgi grupās iespējama arbitrāža finansējumā, izmantojot kapitāla ieguldījumu vai aizdevumu. Grupas uzņēmumi atšķirībā no tiem uzņēmumiem, kas nav grupas uzņēmumi (“neatkarīgi uzņēmumi”), saskaras ar arbitrāžu starp pašu kapitālu un aizdevu kapitālu savas grupas ietvaros. Šādu arbitrāžu vairāk ietekmē nodokļu apsvērumi, nevis ekonomiski apsvērumi.

(86)

Komisija uzskata, ka aplūkojamais pasākums mazinās šo arbitrāžu (iekšzemes situācijā), jo tiks samazināta atšķirība starp grupas iekšējo procentu un grupas iekšējo dividenžu aplikšanu ar nodokli, tādējādi nostiprinot nodokļu sistēmas tehnisko neitralitāti.

(87)

Lai ilustrētu šo punktu, jānošķir trīs dažādu veidu situācijas (sk. 1. attēlu), kas ietver saistītos un neatkarīgos uzņēmumus (tostarp finanšu iestādes attiecībās ar neatkarīgām trešām personām). Pieņemsim, ka A-B-C ir uzņēmumu grupa, kurā A kontrolē B un C finansējumu; X nav grupas uzņēmums (“neatkarīgs uzņēmums”), un Y ir kredītiestāde, kas izsniedz aizdevumus neatkarīgām personām.

1.   attēls

(88)

Pirmā situācija ir finanšu darījums starp saistītiem uzņēmumiem. Mātesuzņēmums nodrošina likviditāti savam meitasuzņēmumam B un C, izmantojot aizdevumu vai pašu kapitālu. Šie finanšu darījumi radīs vai nu procentu, vai dividenžu maksājumu (ko veiks B un C).

(89)

Izvēli par finansējumu, izmantojot aizdevumu vai pašu kapitālu, mātesuzņēmums A pieņem visu saistīto uzņēmumu grupas interesēs. Rezultātā, ja mātesuzņēmums A finansē vienu no saviem meitasuzņēmumiem (vai filiāli), tā patiešām būs aizdevuma un pašu kapitāla arbitrāža, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem. Lai arī likviditātes nodrošināšanai ilgtermiņā vai ieguldījumam būs vajadzīgs kapitāla ieguldījums, īstermiņa finanšu prasībām būs nepieciešams tikai noteikums par (īstermiņa) aizdevumu. Tomēr šos ekonomiskos apsvērumus var ietekmēt nodokļu apsvērumi.

(90)

Samazinot atšķirības nodokļu režīma piemērošanā grupas iekšējiem ienākumiem (procenti) un grupas iekšējiem kapitāla ienākumiem (dividendes), pasākums vietējā situācijā sašaurinās arbitrāžu starp diviem darījumu veidiem. Otrs darījumu veids ir aizdevuma darījums starp finanšu iestādi (banka Y) un vienu no grupas uzņēmumiem (uzņēmums B). Būtībā šāda situācija rodas, ja likviditāte grupas ietvaros neatbilst finanšu prasībām. Šādā gadījumā tā nav arbitrāža Y, jo kapitāla ieguldījums uzņēmumā B nav alternatīva uzņēmumam Y, kas tikai nodarbojas ar savu uzņēmējdarbību, piešķirot kredītu trešām personām. Arī starp aizdevumu un pašu kapitālu B līmenī (vai grupas līmenī) nav arbitrāžas.

(91)

Finanšu iestādes (kas piešķir aizdevumus neatkarīgām personām) var nošķirt no grupas uzņēmumiem (kas nodrošina likviditāti savām filiālēm) arī citu iemeslu dēļ. Finanšu iestāžu gadījumā ienākumus no šādiem aizdevuma darījumiem dod iestāžu pastāvīgā uzņēmējdarbība, un tie var veidot lielāko to ienākumu daļu. Grupas uzņēmumu gadījumā šādus ieņēmumus atkārtoti izmanto no darījumiem ar neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un pārveido grupas iekšējos ieņēmumos, neradot ieņēmumus grupas līmenī. Procenti, ko uzņēmums B maksā bankai, veidos papildu izmaksas ne tikai uzņēmumam B, bet visai grupai kopumā, savukārt pirmajā gadījumā procenti, kurus uzņēmums B (vai C) maksā savam mātesuzņēmumam, neveidos papildu izmaksas vai ieņēmumus grupai.

(92)

Šajā sakarā ir jānorāda, ka pēc lēmuma par procedūras uzsākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī finanšu iestādes neizteica pretenzijas un neiesniedza apsvērumus attiecībā uz grupas procentu shēmas darbības jomu.

(93)

Ja aplūkojam situāciju no parādnieka viedokļa (B pret Y), uzņēmumu var drīzāk salīdzināt ar tādu neatkarīgu uzņēmumu kā X, kurš vienojas par aizdevumu ar banku Y.

(94)

Trešā situācija atspoguļo aizdevuma darījumu starp finanšu iestādi (banka Y) un neatkarīgu uzņēmumu (X). Uzņēmums Y (tāpat kā iepriekšējā situācijā) nesaskaras ar arbitrāžu, jo kapitāla ieguldījums uzņēmumā B nav alternatīva uzņēmumam Y.

(95)

Lai gan dažos gadījumos uzņēmuma X finanšu prasības var apmierināt ar atsevišķa akcionāra aizdevumu vai kapitāla ieguldījumu, šo situāciju nevar salīdzināt ar pirmo, jo potenciāliem likviditātes nodrošinātājiem (fiziskām personām) nepiemēro uzņēmuma ienākuma nodokli. Turklāt šādu darījumu ar privātiem ieguldītajiem iekļaušana pasākuma darbības jomā (samazinot to procentu atskaitījumu, ko uzņēmums X maksā saviem akcionāriem, un vienlaikus samazinot šādu procentu aplikšanu ar nodokli atsevišķu akcionāru līmenī) būtu ārkārtīgi sarežģīta, jo fizisku personu aplikšanai ar nodokļiem ir cita loģika nekā uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem (16).

(96)

Ja, no parādnieka perspektīvas raugoties, uzņēmuma X finanšu prasības var apmierināt, tikai izmantojot aizdevumu no finanšu iestādes, darījums ar uzņēmumu Y būs līdzīgs aizdevuma darījumam starp uzņēmumiem B un Y.

(97)

Tā kā neatkarīgie uzņēmumi, kas nav kredītiestādes vai finanšu iestādes, pamatā nenodarbojas ar aizdevumu piešķiršanu neatkarīgām personām, tie netiek diskriminēti attiecībā uz aizdevumu darījumiem salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuri piešķir aizņēmumus saistītajiem uzņēmumiem.

(98)

Visbeidzot, grupas procentu shēmas mērķiem Nīderlande ir grozījusi “grupas” definīciju. Nīderlandes iestādes iebilst, ka šis grozījums veikts, lai uzlabotu to pieeju nodokļu arbitrāžas novēršanai.

(99)

Jaunajā priekšlikumā uzņēmumi būs saistīti, ļaujot tiem reģistrēt procentus procentu shēmā, kurā vienam uzņēmumam tieši vai netieši ir faktiska kontrole pār cita uzņēmuma finansējumu. Komisija uzskata šo grozījumu par būtisku, jo, ja vienam uzņēmumam ir faktiska kontrole pār cita uzņēmuma finansējumu, pēdējais vairs nevar brīvi izvēlēties ne iekšēju vai ārēju aizņēmuma finansējumu, ne arī finansējumu, izmantojot aizņēmumu vai pašu kapitālu. Arbitrāžu visas grupas interesēs veic centrālā vadība.

(100)

Attiecībām starp uzņēmumu A un B jābūt saistītām ar līdzekļu sadali saistīto grupas uzņēmumu ietvaros, bet attiecībām starp uzņēmumu Y un B (vai X un Y), pirmkārt, jābūt saistītām ar komerciālu finansējumu.

(101)

Tādēļ Komisija uzskata, ka jēdziens “tieša vai netieša faktiska kontrole pār citu divu aizņēmuma darījumā iesaistīto uzņēmuma finansējumu (vai trešā uzņēmuma faktiska kontrole) ir atbilstīgs ”pasākuma atbalsta specifikas noteikšanai, ņemot vērā mērķi samazināt arbitrāžas iespēju finansējumā ar kapitāla ieguldījumu vai aizņēmumu un nodrošinot šādā saistībā nodokļu neitralitāti.

(102)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai aplūkojamais pasākums piešķir priekšrocību, ir acīmredzams, ka jānošķir dažādas situācijas atsevišķu uzņēmumu līmenī. Pirmkārt, ikviens tāds nodokļu maksātājs, kurš iesaistīts aizņēmuma finansējuma darījumā ar nesaistītiem uzņēmumiem, Nīderlandē tiek vērtēts vienā veidā, un tam tiek piemērota vienāda nodokļa likme (25 %). Tas attiecas arī uz grupas uzņēmumiem. Otrkārt, ja uzņēmums aizdevumu saņem no saistīta uzņēmuma, tam faktiski tiek piemērots mazāk izdevīgs nodokļu režīms nekā tam uzņēmumam, kurš iesaistīts aizdevuma attiecībās ar nesaistītu uzņēmumu (atskaitījums ir tikai 5 %). Treškārt – un tā ir vienīgā situācija, kad var veidoties nodokļu priekšrocība, – uzņēmumam, kurš piešķir aizdevumu saistītam uzņēmumam, procentu maksājumi tiks aplikti ar nodokli, piemērojot zemāku likmi nekā darījumam ar nesaistītu uzņēmumu.

(103)

Tomēr pasākuma seku ziņā uzņēmumam, kurš nodrošina aizņēmumu saistītajam uzņēmumam, piešķirto priekšrocību nevar uzskatīt par diskriminējošu, jo aizdevumu saistītajam uzņēmumam nevar salīdzināt ar aizdevumu nesaistītam uzņēmumam. Attiecībā uz aizņēmuma finansējuma darbībām saistītie uzņēmumi nav juridiski un faktiski pielīdzināmi tai situācijai, kādā ir nesaistītie uzņēmumi. Iemesls – saistītie uzņēmumi atšķirībā no nesaistītajiem uzņēmumiem nav iesaistīti tikai komerciālā darījumā, kad tie mēģina saņemt aizdevuma vai pašu kapitāla finansējumu grupas ietvaros. Mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumam ir kopīgas intereses, kādu nav komerciāla darījuma gadījumā ar trešās personas finansējuma nodrošinātāju, jo abas puses mēģina palielināt savu peļņu uz otras rēķina. Piedāvājot aizdevumu uzņēmumam B, uzņēmums Y neizdara konkurences spiedienu uz uzņēmumu A, jo uzņēmums A kontrolē ikvienu uzņēmuma B lēmumu par finansējumu.

(104)

Tādā veidā prasība par kontroli pār citu uzņēmumu ir kritērijs, kurš attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma, nozares vai citām atšķirībām. Atšķirīgas nodokļa likmes piemērošana aizņēmuma finansējumam starp saistītiem uzņēmumiem vienīgi atspoguļo objektīvas atšķirības un neietekmē nodokļa neitralitāti.

(105)

Kaut arī saskaņā ar nodokļu likumiem dalībvalstīm ir saistoši noteikumi par preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kas aizliedz diskrimināciju valstspiederības dēļ, un tām ir jāievēro valsts atbalsta noteikumi, Komisijai jāatzīst, ka Kopienas tiesību akti nodrošina dalībvalstīm ievērojamu brīvību nodokļu ziņā. Kā norādīts Paziņojuma par nodokļiem 13. punktā, valsts atbalsta noteikumi neierobežo dalībvalstu tiesības lemt par vispiemērotāko ekonomikas politiku, īpaši lai sadalītu nodokļu slogu starp dažādiem ražošanas faktoriem tā, kā tās uzskata atbilstošu.

(106)

Šajā sakarā esošās arbitrāžas ierobežošana starp grupas iekšējo aizņēmuma un pašu kapitāla finansējumu (kā arī grupas iekšējo procentu ļaunprātīga atskaitījuma novēršana) var radīt pamatotas bažas dalībvalstīm. Komisija īpaši piezīmē, ka arbitrāža starp pašu kapitālu un aizņēmumu var radīt situācijas, kad mātesuzņēmums liek uzņēmumam pašu kapitāla vietā ņemt grupas iekšēju aizņēmumu, neļaujot izmantot kapitālu, lai tādējādi palielinātu finanšu līdzsvarojumu un samazinātu savu uzņēmuma ienākuma nodokli. Tomēr no ekonomiskā viedokļa ne vienmēr ir vēlams augsts aizņēmuma finanšu līdzsvarojums vai pienākums maksāt procentus, nevis izmantot ieguvumu no ilgtermiņa finansējuma kapitāla veidā. Turklāt šķiet, ka Nīderlande aizņēmuma/pašu kapitāla arbitrāžas rezultātā ir zaudējusi nodokļu ieņēmumus.

(107)

Pasākums ir pieejams ikvienam uzņēmumam, uz kuru attiecas uzņēmuma ienākuma nodoklis un kurš saņem vai maksā procentus grupas iekšējo attiecību saistībā, un tas neietver tādus diskriminējošus elementus kā ierobežojums attiecībā uz valsti, kurā notiek darījums.

(108)

Fakts, ka ieviestā shēma būs obligāta, garantē, ka to piemēros visām uzņēmumu grupām (kuras veic grupas iekšējus aizdevumu darījumus), neparedzot iespēju no tās atteikties un nepiemērojot atšķirīgu nodokļu režīmu grupas uzņēmumu starpā. Turklāt pasākuma nolūkā sagatavotā jaunā grupas uzņēmumu definīcija, kas pamatojas uz kontroli, nevis uz minimālo apmēru, samazina potenciālos de jure selektīvos elementus, paplašinot pasākuma darbības jomu.

(109)

Šādā sakarā Komisija norāda, ka pēc lēmuma par procedūras uzsākšanas publicēšanas tā nesaņēma nevienu iebildumu vai apsvērumus no Nīderlandes darba devēju pārstāvjiem, kas sūdzētos, ka mazie un vidējie uzņēmumi nevarētu gūt priekšrocības no šā pasākuma.

(110)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu nošķīra valsts situāciju, kad grupas uzņēmumi izveidoti tikai Nīderlandē, no pārrobežu situācijas, kad Nīderlandes uzņēmums aizdod naudu ārvalstīs izveidotam saistītam uzņēmumam. Attiecībā uz valsts kontekstu Komisija norādīja, ka pasākums nodokļu ziņā varētu būt neitrāls. Savukārt pārrobežu darījumos Nīderlandes uzņēmumam būtu piemērojama samazināta 5 % nodokļu likme, bet uz ārvalstīs dibinātu saistītu uzņēmumu neattiektos Nīderlandes noteikumi par samaksāto procentu atskaitījumu ierobežojumu. Komisija secināja, ka shēma var radīt de facto selektīvu priekšrocību, jo stimuls izmantot šo shēmu būs tikai starptautiskām uzņēmumu grupām, kas iesaistītas pārrobežu grupu iekšējos procentu darījumos tādās nodokļu jurisdikcijās, kurās uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir lielāka par 5 %.

(111)

Komisija uzskata, ka galīgajā novērtējumā tai nav jānošķir valsts un pārrobežu situācija.

(112)

Pirmkārt, shēmas īpašie noteikumi valsts un pārrobežu situācijā nemainās. Shēmā nav ietverti tādi noteikumi, kas nošķir iekšzemes vai ārvalstu ieņēmumus vai izmaksas.

(113)

Otrkārt, kā pareizi norādīja Nīderlandes iestādes un ieinteresētās personas, jebkuras priekšrocības, kas iegūtas pārrobežas situācijā un ir lielākas par valsts situācijā iegūtām priekšrocībām, nosaka nevis zemāka Nīderlandes nodokļu likme par saņemtajiem grupas iekšējiem procentiem, bet neierobežoti atskaitījumi par grupas iekšējiem procentiem, kas samaksāti ārvalstī.

(114)

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes Eiropas Savienībā nav saskaņotas, un Nīderlande nevar kontrolēt likmes, ko piemēro citās valstīs. Ja uzņēmumiem izdodas gūt priekšrocību no atšķirīgām nodokļu likmēm, t. i., tādēļ, ka likmes nav saskaņotas, tā nav Nīderlandes atbildība. Kā apstiprinājusi Tiesa (17), uzņēmumi var brīvi izmantot tās priekšrocības, ko piedāvā atšķirīgie nodokļu līmeņi dalībvalstīs.

(115)

Komisija piekrīt, ka priekšrocība, kas rodas starptautiskā situācijā zemākas Nīderlandes nodokļu likmes rezultātā, ko neatspoguļo zema atskaitījuma likme Nīderlandē, bet kas atbilst parastai atskaitījuma likmei ārvalstīs, nav piedēvējama Nīderlandei (18).

(116)

Jāuzsver arī, ka priekšrocību, ko rada atskaitījums, piemērojot parasto atskaitījuma likmi ārvalstīs, nefinansēs no Nīderlandes līdzekļiem, un atskaitījums, piemērojot parasto likmi, attiecīgajā valstī radīsies, piemērojot parastu nodokļu sistēmu (nevis īpašu pasākumu, no kuras tas izriet).

(117)

Tādēļ Komisija uzskata, ka jebkuras priekšrocības starptautisku uzņēmumu grupu līmenī, kuras izrietēs no pārrobežu situācijas, kā aprakstīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, izriet no nodokļu atšķirībām dažādās nodokļu jurisdikcijās, tādēļ tās jāizslēdz no valsts atbalsta novērtējuma jomas.

(118)

Kopumā un attiecībā uz jebkuru nodokļu pasākumu nevar izslēgt to, ka grupas uzņēmumi, kas darbojas īpašās nozarēs, var gūt lielāku ieguvumu no pasākuma to nozares finanšu darījumu augstākas intensitātes rezultātā. Tas īpaši attiecināms uz tādiem uzņēmumiem finanšu nozarē, kuru galvenā darbība ir aizdevumi un kuri šā pasākuma rezultātā var palielināt aizņēmumu izsniegšanu saistītajiem uzņēmumiem. Tomēr vispirms jāatzīmē, ka, lai izvairītos no pasākuma ļaunprātīgas izmantošanas, Nīderlandes pasākumā ir ietverts noteikums, kas ierobežo apmēru, kuram var piemērot nodokli vai no kura var veikt atskaitījumu, piemērojot samazinātu likmi (sk. II.3. iedaļu). Šis ierobežojums īpaši attieksies uz uzņēmumiem finanšu nozarē, tādā veidā ierobežojot ļaunprātīgas izmantošanas risku. Turklāt Komisijas paziņojumā par nodokļiem ir norādīts, ka tas, ka daži uzņēmumi vai dažas nozares no šiem nodokļu pasākumiem iegūst vairāk nekā citi, vēl nenozīmē, ka tiek pārkāpti valsts atbalstu reglamentējošie konkurences noteikumi (19).

(119)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda viedokli, ka nevar izslēgt to, ka galvenie ieguvēji no šīs shēmas varētu būt tās iepriekšējās starptautisko finansēšanas darbību shēmas ieguvēji, kura tika atzīta par nesaderīgu ar valsts atbalstu.

(120)

Jāatzīmē, ka, lai varētu pretendēt uz starptautisko finansēšanas darbību shēmu, uzņēmumiem cita starpā bija jāatbilst šādiem kritērijiem:

(121)

Ņemot vērā šīs prasības un ierobežoto saņēmēju skaitu (87), Komisija uzskatīja, ka starptautiskā finansēšanas darbību shēma ir selektīvs pasākums.

(122)

Kā norādīja Nīderlandes iestādes, grupas procentu shēmā nav šādu prasību. Turklāt uzņēmumu – ieguvēju no grupas procentu shēmas – kopums būs daudz plašāks par tiem 87 uzņēmumiem, kas izmantoja starptautisko finansēšanas darbību shēmu.

(123)

Šajā sakarā nevar apgalvot, ka lielie (starptautiskie) uzņēmumi varēs vieglāk piekļūt shēmai nekā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un tādēļ viņu ieguvums būs neproporcionāls MVU ieguvumam. Kā liecina Nīderlandes iestāžu iesniegtā statistika, kas parāda acīmredzamu atšķirību starp MVU un lielajiem uzņēmumiem, 200 000 uzņēmumiem (no 335 000) ir viens vai vairāki saistīti uzņēmumi, un tādā veidā tie var saņemt vai maksāt grupas iekšējos procentus. No tiem 50 000 uzņēmumu ir viens vai vairāki tādi uzņēmumi, kas iekļaujas grupā ārvalstīs, un 47 000 (95 %) no tiem ir mazi un vidēji uzņēmumi. Tas skaidri parāda, ka šis pasākums nediskriminēs mazos un vidējos uzņēmumus.

(124)

Šajā dokumentā no 83. līdz 123. punktam uzskatāmi parādīts, ka pasākums nepiešķir diskriminējoša veida priekšrocību uzņēmumiem līdzīgās situācijās un ka tam patiešām jāveicina nodokļu neitralitāte.

(125)

Konstatēts arī, ka de facto priekšrocība starptautiskiem uzņēmumiem, kura pārrobežu situācijā var rasties atšķirību dēļ nodokļu sistēmās, nav valsts atbalsta noteikumu darbības jomā, jo šādas atšķirības nevar piedēvēt Nīderlandei.

(126)

Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka pasākums patiešām ir pieejams ikvienam uzņēmumam Nīderlandē, jo nav juridisku vai ekonomisku šķēršļu grupas izveidei.

(127)

Pēdējais Nīderlandes iestāžu ieviestais grozījums atvieglos uzņēmuma izveidošanu Nīderlandē, atceļot ar likumu noteikto prasību par pamatkapitālu EUR 18 000 apmērā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tas ļaus ikvienam uzņēmumam viegli izveidot gan (otru) uzņēmumu Nīderlandē, gan tādējādi arī grupu. Rezultātā grupas procentu shēma būs pieejama ikvienam atsevišķam uzņēmumam, neprasot noteiktu ekonomisku apmēru vai ievērojamus kapitāla resursus. Tā kā grupas izveide kļūs tikai par organizācijas jautājumu bez nesamērīgām izmaksām, prasība par to, ka tai jābūt uzņēmumu grupai, vairs nebūs šķērslis nevienam uzņēmumam, kurš vēlēsies gūt labumu no grupas procentu shēmas.

(128)

Komisija uzskata, ka grupas procentu shēmas pasākums, ko Nīderlandē plāno īstenot, nerada selektīvu priekšrocību, kas piedēvējama Nīderlandei attiecībā uz uzņēmumiem, kuri dibināti Nīderlandē kā grupas uzņēmumi, vai uz ārvalstu uzņēmumiem, kas iekļauti grupā ar pastāvīgu pārstāvniecību Nīderlandē, un līdz ar to tas nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē,