31.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/70

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1786/2002/EK (2002. gada 23. septembris) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gadam) (3) noteikts, ka sadarbībā ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas Statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no darbību dublēšanās, ir jāizstrādā sabiedrības veselības informācijas sistēmas statistikas elements. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1350/2007/EK (2007. gada 23. oktobris), ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (4), norādīts, ka tā mērķi – sagatavot un izplatīt informāciju un zināšanas par veselības aizsardzību – varētu īstenot, veicot darbības, lai pilnveidotu ilgtspējīgu veselības pārraudzības sistēmu ar mehānismiem salīdzināmo datu un informācijas apkopošanai, izmantojot atbilstīgus rādītājus, un lai attīstītu šīs sistēmas statistikas elementu, izmantojot Kopienas Statistikas programmu.

(2)

Kopienas sabiedrības veselības programmās pastāvīgi ir gatavota Kopienas informācija par sabiedrības veselību. Uz šā pamata ir izveidots Eiropas Kopienas veselības rādītāju (European Community Health Indicators – ECHI) saraksts, kas sniedz pārskatu par veselības stāvokli, veselību ietekmējošiem faktoriem un veselības sistēmām. Lai sagatavotu minimālo statistikas datu kopumu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu ECHI, Kopienas statistikai par sabiedrības veselību, ja tas ir lietderīgi un ir iespējams, būtu jāatbilst attīstībai un sasniegumiem, kas gūti, īstenojot Kopienas rīcību sabiedrības veselības jomā.

(3)

Padome 2002. gada 3. jūnija Rezolūcijā par jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2002.–2006. gads) (5) aicināja Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu pie statistikas par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību statistikas saskaņošanas, lai būtu pieejami salīdzināmi dati, ar kuriem varētu objektīvi izvērtēt saskaņā ar jauno Kopienas stratēģiju veikto pasākumu ietekmi un efektivitāti, kā arī atsevišķā sadaļā uzsvēra, ka jāņem vērā sieviešu īpatsvara pieaugums darba tirgū un jārūpējas par viņu īpašajām vajadzībām saistībā ar politikas virzieniem veselības aizsardzības un drošības darbā jomās. Turklāt 2007. gada 25. jūnija Rezolūcijā par jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2007.–2012. gads) (6) Padome aicināja Komisiju sadarboties ar likumdevējām iestādēm, izveidojot tādu atbilstīgu Eiropas statistikas sistēmu drošības un veselības aizsardzības darbā jomā, kurā ņemtas vērā dažādas valstu sistēmas un ar kuru neuzliek papildu administratīvo slogu. Visbeidzot 2003. gada 19. septembra Ieteikumā par Eiropas arodslimību sarakstu (7) Komisija ieteica dalībvalstīm pakāpeniski saskaņot statistiku par arodslimībām ar Eiropas arodslimību sarakstu atbilstīgi tam darbam, ko veic saistībā ar sistēmu, lai saskaņotu Eiropas statistiku par arodslimībām.

(4)

Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā tika atzīti trīs galvenie principi veselības aprūpes sistēmu reformai: pieejamība visiem, augstas kvalitātes aprūpe un ilgtermiņa finansiālā stabilitāte. Komisijas2004. gada 20. aprīļa Paziņojumā “Sociālās aizsardzības modernizēšana, lai izveidotu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi – atbalsts valstu stratēģijām, izmantojot “atklāto koordinācijas metodi””, ierosināts sākt darbu, lai noteiktu iespējamos kopējo mērķu rādītājus aprūpes sistēmu izstrādei, pamatojoties uz pasākumiem, kas veikti saistībā ar Kopienas rīcības programmu veselības jomā, uz Eurostat veselības jomas statistiku un sadarbību ar starptautiskām organizācijām. Izstrādājot tādus rādītājus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš apsekojumu datos ietvertā veselības pašnovērtējuma lietojumam un salīdzināmībai.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (8), kā vides pamatprioritāte ir iekļauta rīcība vides, veselības un dzīves kvalitātes jomā, aicinot noteikt un izstrādāt veselības un vides rādītājus. Turklāt Padomes 2003. gada 8. decembra Secinājumos par strukturālajiem rādītājiem izteikts lūgums bioloģiskās daudzveidības un veselības rādītājus iekļaut tās strukturālo rādītāju datubāzes sadaļā “vide”, kuru izmanto ikgadējā pavasara ziņojumā Eiropadomei; minētajā datubāzē – sadaļā “nodarbinātība” – iekļauti arī rādītāji attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā. Komisijas 2005. gadā pieņemtajā ilgtspējīgas attīstības rādītāju kopumā ietverts arī temats par sabiedrības veselības rādītājiem.

(6)

Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam ir atzīta nepieciešamība, izmantojot Kopienas statistikas programmu, uzlabot to datu kvalitāti, salīdzināmību un pieejamību, kuri attiecas uz veselības stāvokli saistībā ar vides izraisītām slimībām un veselības traucējumiem.

(7)

2003. gada 15. jūlija Rezolūcijā par tādu personu nodarbinātības un sociālās integrācijas veicināšanu, kurām ir invaliditāte (9), Padome aicināja dalībvalstis un Komisiju vākt statistikas datus par tādu personu situāciju, kurām ir invaliditāte, tostarp par pakalpojumu un priekšrocību izstrādi šai grupai. Turklāt 2003. gada 30. oktobra Paziņojumā “Vienlīdzīgas iespējas personām, kurām ir invaliditāte: Eiropas rīcības plāns” Komisija pieņēma lēmumu izstrādāt konteksta rādītājus, kas būs salīdzināmi dalībvalstīs, lai novērtētu politikas efektivitāti invaliditātes jomā. Komisija norādīja, ka pēc iespējas būtu jāizmanto Eiropas statistikas sistēmas avoti un struktūras, jo īpaši izstrādājot saskaņotus apsekojumu moduļus, lai iegūtu starptautiski salīdzināmu statistikas informāciju, kas vajadzīga, lai pārraudzītu attīstību.

(8)

Lai nodrošinātu datu atbilstību un salīdzināmību un izvairītos no divkārša darba, Komisijas (Eurostat) statistikas pasākumi sabiedrības veselības, veselības aizsardzības un drošības darbā jomā būtu jāveic sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās īpašajām organizācijām, piemēram, Pasaules veselības organizāciju (PVO) un Starptautisko darba organizāciju (SDO), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), ja tas ir lietderīgi un ir iespējams.

(9)

Komisija (Eurostat) jau regulāri apkopo statistikas datus par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā no dalībvalstīm, kuras šos datus sniedz brīvprātīgi. Datus par šīm jomām tā iegūst arī no citiem avotiem. Šīs darbības veic ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Konkrēti sabiedrības veselības statistikas jomā izstrādi un īstenošanu vada un organizē saskaņā ar Komisijas (Eurostat) un dalībvalstu partnerības struktūru. Tomēr joprojām ir vajadzīga lielāka esošās statistikas datu kopuma precizitāte un ticamība, saskanība un salīdzināmība, aptvērums, savlaicīgums un punktualitāte, un jānodrošina arī ka tiek īstenoti turpmāki datu vākšanas pasākumi, par kuriem panākta vienošanās ar dalībvalstīm un kuri izstrādāti sadarbībā ar tām, lai iegūtu minimālo statistikas datu kopumu, kas Kopienas līmenī vajadzīgs sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un drošības darbā jomā.

(10)

Īpašas Kopienas statistikas izveidi reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (10).

(11)

Ar šo regulu pilnībā respektē tiesības uz personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (11) 8. pantā.

(12)

Saistībā ar šo regulu piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (13). Statistikas prasības, kuras izveidotas, īstenojot Kopienas rīcību sabiedrības veselības jomā, valstu stratēģijas, lai izveidotu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, un Kopienas stratēģijas veselības aizsardzības un darba drošības jomā, kā arī prasības, kas izveidotas saistībā ar strukturāliem rādītājiem, ilgtspējīgas attīstības rādītājiem un ECHI, kā arī citiem rādītāju kopumiem, kuri jāizstrādā, lai pārraudzītu Kopienas un valstu politiskas darbības un stratēģijas sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un drošības darbā jomā, veido būtiskas sabiedrības intereses.

(13)

Tādu datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitātes prasības, reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 322/97 un Padomes Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (14). Saskaņā ar minētajām regulām veiktie pasākumi nodrošina konfidenciālu datu fizisku un loģisku aizsardzību un to, ka, apkopojot un izplatot Kopienas statistiku, konfidenciāli dati netiek nelikumīgi izpausti un ka tos neizmanto citām vajadzībām kā vien statistikai.

(14)

Saskaņā ar šo regulu gatavojot un izplatot Kopienas statistiku, attiecīgu valstu un Kopienas statistikas iestādēm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kuru 2005. gada 24. februārī pieņēma Statistikas programmu komiteja.

(15)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot vienotu sistēmu, kas ļautu regulāri veidot Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tāpēc minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(16)

Atzīstot, ka veselības aprūpes sistēmu organizācija un pārvaldība ir valstu kompetencē un ka īstenot Kopienas tiesību aktus par darba vietām un darba apstākļiem lielākoties ir dalībvalstu pienākums, šajā regulā ir nodrošināta pilnīga dalībvalstu kompetences ievērošana sabiedrības veselības un veselības aizsardzības un drošības darbā jomā.

(17)

Ir svarīgi, lai mainīgo lielumu dalījumā būtu ietverts dzimums un vecums, jo tas dod iespēju ņemt vērā dzimuma un vecuma atšķirību ietekmi uz veselības aizsardzību un drošību darbā.

(18)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15).

(19)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt šīs regulas 9. pantā un I līdz V pielikumā minētos īstenošanas pasākumus, kas attiecas uz noteiktu tematu raksturlielumiem un to sadalījumu, datu sniegšanas pārskata posmiem, intervāliem un termiņiem un metadatu sniegšanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(20)

Papildu finansējumu datu vākšanai sabiedrības veselības un veselības aizsardzības un darba drošības jomā attiecīgi jānodrošina atbilstīgi Otrajai Kopienas rīcības programmai veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gads) un Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmai – PROGRESS (16). Minēto programmu finanšu līdzekļus būtu jāizmanto, palīdzot dalībvalstīm pakāpeniski palielināt valsts spējas, lai sabiedrības veselības un veselības aizsardzības un drošības darbā jomā veiktu statistikas datu vākšanas uzlabojumus un ieviestu jaunus datu vākšanas instrumentus.

(21)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(22)

Saskaņā ar Lēmuma 89/382/EEK, Euratom  (17) 3. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju,

—

veselības stāvoklis un veselību ietekmējošie faktori, kā noteikts I pielikumā,

—

veselības aprūpe, kā noteikts II pielikumā,

—

nāves cēloņi, kā noteikts III pielikumā,

—

nelaimes gadījumi darbā, kā noteikts IV pielikumā,

—

arodslimības un citas ar darbu saistītas veselības problēmas un slimības, kā noteikts V pielikumā.

a)

jēdziena “Kopienas statistika” nozīme noteikta Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta pirmajā ievilkumā;

b)

jēdziena “statistikas apkopošana” nozīme noteikta Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta otrajā ievilkumā;

c)

“sabiedrības veselība” ir visi elementi, kas saistīti ar veselību, proti, veselības stāvoklis, tostarp saslimstība un invaliditāte, faktori, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtie resursi, veselības aprūpes nodrošināšana un vispārēja piekļuve tai, kā arī veselības aprūpes izdevumi un finansējums, un nāves cēloņi;

d)

“veselības aizsardzība un drošība darbā” ir visi elementi, kas saistīti ar darba ņēmēju veselības un drošības profilaksi un aizsardzību darba vietā viņu pašreizējā vai iepriekšējā darbā, jo īpaši nelaimes gadījumi darbā, arodslimības un citas ar darbu saistītas veselības problēmas un slimības;

e)

“mikrodati” ir atsevišķs statistikas datu ieraksts;

f)

“konfidenciālu datu nodošana” ir konfidenciālu datu nodošana starp attiecīgo valstu iestādēm un Kopienas iestādēm, kas neļauj datus tieši atpazīt, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 322/97 14. pantā un Regulā (Euratom, EEC) Nr. 1588/90;

g)

“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) punktam.

a)

“atbilstība” raksturo līmeni, kādā statistika atbilst lietotāju pašreizējām un iespējamām vajadzībām;

b)

“precizitāte” raksturo novērtējumu pietuvinājumu nezināmajām faktiskajām vērtībām;

c)

“savlaicīgums” raksturo laikposmu starp notikumu vai parādību un informācijas pieejamību par to;

d)

“punktualitāte” raksturo laika novirzi starp datu paziņošanas dienu un dienu, kad tie būtu bijuši jāpaziņo;

e)

“pieejamība” un “skaidrība” raksturo kārtību un nosacījumus, kā lietotāji var saņemt, izmantot un interpretēt datus;

f)

“salīdzināmība” raksturo attiecīgo statistikas jēdzienu, pārbaudes līdzekļu un procedūru atšķirību ietekmes apjomu, salīdzinot statistikas datus dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, sektoros vai laikposmos;

g)

“saskaņotība” raksturo datu piemērotību, lai tos varētu ticami kombinēt un dažādi izmantot.

a)

I līdz V pielikumā ietverto tematu raksturlielumiem, proti – mainīgajiem lielumiem, definīcijām un klasifikāciju;

b)

raksturlielumu dalījumu;

c)

datu sniegšanas pārskata posmiem, intervāliem un termiņiem;

d)

metadatu sniegšanu.