1.1.

Zveja ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu jedām vai āķu jedām ir aizliegta:

1.2.

Dalībvalstis nodrošina, lai kuģiem, kas kuģo ar to karogu, zveja ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu jedām vai āķu jedām arī ir aizliegta:

Dalībvalstis sadala a) un b) apakšpunktā minētās dienas laikposmos, kas nav mazāki par 5 dienām.

1.3.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2007. gada 7. janvārī paziņo Komisijai un savās interneta vietnēs dara pieejamus precīzus datumus 1.2. punktā minētajām kalendārajām dienām, kurām vajadzētu jābūt tādām pašām arī zvejas kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

1.4.

Atkāpjoties no 1.1. un 1.2. punkta, Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri zvejo teritoriālajos ūdeņos, ir atļauts paturēt uz kuģa un izkraut līdz 20 kg vai 10 % mencu pēc dzīvsvara, atkarībā no tā, kas ir vairāk, zvejojot ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un/vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 110 mm vai lielāks.

1.1.

Laikposmā no 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

1.2.

Atkāpjoties no 1.1. punkta, zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar āķu jedām ir atļauta. Zvejojot ar āķu jedām, uz kuģa nepatur mencas.

2.1.1.

Atkāpjoties no 1. panta 2. punkta Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (1), visiem Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 8 metri vai vairāk un uz kuriem atrodas, vai kuri izmanto jebkuru zvejas rīku ar linuma acu izmēru 90 mm vai lielāku, ir nepieciešama īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā.

2.1.2.

Dalībvalsts var izsniegt 2.1.1. punktā minēto īpašo atļauju mencu zvejai tikai tādiem Kopienas zvejas kuģiem, kuriem 2006. gadā bija īpašā atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar 6.2.1. punktu III pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (2). Tomēr dalībvalsts var Kopienas zvejas kuģim, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu un kam nav īpašas zvejas atļaujas 2006. gadam, izsniegt īpašu atļauju mencu zvejai, ja tā nodrošina, ka cita vismaz ekvivalenta zvejas jauda, ko mēra kilovatos (kW), tiks atturēta no zvejas Baltijas jūrā ar jebkuriem no 2.1.1. punktā minētajiem zvejas rīkiem.

2.1.3.

Katra dalībvalsts izveido un uztur to zvejas kuģu sarakstu, kam ir izsniegtas īpašas atļaujas mencu zvejai Baltijas jūrā, un dara to pieejamu savā oficiālajā interneta vietnē Komisijai un citām dalībvalstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras.

2.1.4.

Kopienas zvejas kuģa, kam dalībvalsts ir izsniegusi īpašu atļauju mencu zvejai Baltijas jūrā, kapteinis vai tā pilnvarots pārstāvis glabā šīs atļaujas kopiju uz zvejas kuģa.

2.2.1.

Atkāpjoties no 6. panta 4. punkta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93, Kopienas zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir 8 m vai vairāk, kapteiņi reģistrē savu kuģu darbības zvejas žurnālā, ja zvejas braucienā ietverta jebkura daļa no apakšrajoniem 22–27, saskaņā ar 6. pantu Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

2.2.2.

Ja uz zvejas kuģiem ir kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), dalībvalstis pārbauda, vai Zvejas pārraudzības centrā (FMC) saņemtā informācija atbilst zvejas žurnālā reģistrētajām darbībām, izmantojot VMS datus. Šādas savstarpējas pārbaudes ir reģistrētas datorlasāmā formā trīs gadus ilgā laikposmā.

2.2.3.

Katra dalībvalsts savā oficiālajā interneta vietnē uztur un dara pieejamu informāciju par kontaktiem, lai iesniegtu zvejas žurnālus, izkraušanas deklarācijas un iepriekšējus paziņojumus, kā minēts šā pielikuma 2.6. punktā.

2.3.1.

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Regulā (EEK) Nr. 2807/83, atļautā pielaides robeža novērtētajam to sugu daudzumam kilogramos, uz kurām attiecas KPN un kuras patur uz kuģa, ir 10 %, salīdzinot ar zvejas žurnāla datiem, izņemot mencām, kurām atļautā pielaides robeža ir 8 %.

2.3.2.

Attiecībā uz nozvejām, kas veiktas apakšrajonos 22–27 un ko izkrauj nešķirotā veidā, atļautā pielaide novērtētajam daudzumam ir 10 % no kopējā uz kuģa paturētā daudzuma.

a)

zvejas piepūles ierobežojumiem, kas noteikti II pielikuma 1.1. un 1.2. punktā;

b)

zvejas ierobežojumiem, kas noteikti šā pielikuma 1. punktā.

2.5.1.

Zvejas kuģis var uzsākt zvejas darbības Kopienas ūdeņos vai nu apakšrajonā 22–24 (A apgabals), vai apakšrajonā 25–27 (B apgabals) ar mazāk nekā 175 kg mencu uz kuģa.

2.5.2.

Ja uz zvejas kuģa, izbraucot no A vai B apgabala, vai apakšrajona 28–32 (C apgabals), ir vairāk nekā 175 kg mencu, tas:

2.5.3.

Atstājot apgabalu, kurā zvejas kuģis zvejojis, zvejas rīki tiek noglabāti tā, lai tie nebūtu gatavi lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2.5.4.

Šā pielikuma 2.5.1., 2.5.2 un 2.5.3. punktu nepiemēro kuģiem, kas aprīkoti ar VMS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu. Taču atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 3. panta 7. punktam šādi kuģi katru dienu pārsūta savus nozvejas ziņojumus karoga dalībvalsts FMC, lai iekļautu tos elektroniskā datu bāzē.

2.6.1.

Ja uz Kopienas zvejas kuģa, izbraucot no apakšrajona 22–24 (A apgabals), apakšrajona 25–27 (B apgabals) vai apakšrajona 28–32 (C apgabals), ir vairāk nekā 300 kg mencu pēc dzīvsvara, kuģa kapteinis divas stundas pirms izbraukšanas no apgabala kompetentajām karoga dalībvalsts iestādēm paziņo:

2.6.2.

Šā pielikuma 2.6.1. punktā minēto paziņošanu var izdarīt arī pārstāvis Kopienas zvejas kuģa kapteiņa vārdā.

2.6.3.

Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, Kopienas zvejas kuģa, uz kura ir vairāk nekā 300 kg mencu pēc dzīvsvara, kapteinis vai tā pilnvarots pārstāvis vismaz vienu stundu pirms iebraukšanas izkraušanas vietā tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiks izkraušana, paziņo:

2.7.1.

Ja uz zvejas kuģa klāja atrodas vairāk nekā 750 kg mencu dzīvsvara, šīs mencas var izkraut vienīgi norādītās ostās.

2.7.2.

Katra dalībvalsts var norādīt ostas, kurās ir jāizkrauj Baltijas jūras mencas, ja to dzīvsvars pārsniedz 750 kg.

2.7.3.

Līdz 2007. gada 6. janvārim katra dalībvalsts, kas izveidojusi norādīto ostu sarakstu, uztur un dara to pieejamu savā oficiālajā interneta vietnē.

2.8.1.

Zvejas kuģi, uz kuriem ir vairāk nekā 200 kg mencu pēc dzīvsvara, neuzsāk izkraušanu, iekams nav saņemta izkraušanas vietas kompetento iestāžu atļauja.

2.8.2.

Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkāds visu to mencu apjoms, kas nozvejots Baltijas jūrā un izkrauts šajā dalībvalstī, pirms to tālākās transportēšanas no ostas, kur tās izkrautas, inspektoru klātbūtnē tiktu nosvērts.

2.10.1.

Tranzīts apgabalos, kas ir slēgti attiecībā uz mencu zveju, ir aizliegts, ja vien zvejas rīki uz klāja nav nosegti un nostiprināti saskaņā ar 2.5.3. punktu.

2.10.2.

Mencu pārkraušana ir aizliegta.

2.12.1.

Attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un uzraudzības darbības. Kopienas zivsaimniecības kontroles aģentūra (CFCA) koordinē šo dalībvalstu darbību plānošanu un īstenošanu.

2.12.2.

Komisijas inspektori var piedalīties šajās kopīgajās inspekcijas un uzraudzības darbībās.

2.12.3.

Līdz 2007. gada 15. novembrimCFCA sasauc kompetento valstu inspekcijas iestāžu sanāksmi, lai koordinētu kopīgās inspekcijas un uzraudzības programmu 2008. gadam.

2.13.1.

Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 2. papildinājumu nosaka valsts kontroles rīcības programmu Baltijas jūrai.

2.13.2.

Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka īpašus inspekcijas kritērijus saskaņā ar 1. papildinājumu. Šādus kritērijus periodiski pārskata pēc tam, kad veikta sasniegto rezultātu analīze. Inspekcijas kritēriji pakāpeniski attīstās, līdz ir sasniegti 2. papildinājumā noteiktie mērķa kritēriji.

2.13.3.

Līdz 2007. gada 31. janvārim katra attiecīgā dalībvalsts savā oficiālajā interneta vietnē dara Komisijai un citām dalībvalstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru, pieejamu valsts kontroles rīcības programmu, kas minēta 2.13.1. punktā, kā arī tās īstenošanas grafiku.

2.13.4.

Komisija sasauc Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai izvērtētu atbilstību valsts kontroles rīcības programmām attiecībā uz mencu krājumiem Baltijas jūrā un to rezultātus.

2.14.1.

Atkāpjoties no 34.c panta 1. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, īpašā kontroles un inspekcijas programma attiecīgajiem mencu krājumiem var ilgt vairāk nekā trīs gadus.

3.1.

Aizliegts paturēt uz kuģa šādu sugu zivis, kas nozvejotas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos:

3.2.

Atkāpjoties no 3.1. punkta, zvejojot ar traļiem, velkamiem vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 105 mm vai lielāks, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 100 mm vai lielāks, plekstu un parasto akmeņplekstu piezvejas apjoms, kas no kopējā nozvejas dzīvsvara apjoma ir 10 %, var tikt paturēts uz kuģa vai izkrauts minētajā punktā noteiktajos aizlieguma laikposmos.