EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32006R1833
Commission Regulation (EC) No 1833/2006 of 13 December 2006 on the nomenclature of countries and territories for the external trade statistics of the Community and statistics of trade between Member States (Text with EEA relevance)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1833/2006 ( 2006. gada 13. decembris ) par valstu un teritoriju nomenklatūru Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1833/2006 ( 2006. gada 13. decembris ) par valstu un teritoriju nomenklatūru Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 354, 14.12.2006, p. 19–28
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO, HR)
OV L 312M, 22.11.2008, p. 181–190
(MT)
No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2012; Atcelts ar 32012R1106
14.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 354/19 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1833/2006
(2006. gada 13. decembris)
par valstu un teritoriju nomenklatūru Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1172/95 par statistiku, kas attiecas uz Kopienas un tās dalībvalstu preču tirdzniecību ar trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 9. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2005. gada 18. maija Regulā (EK) Nr. 750/2005 par valstu un teritoriju nomenklatūru Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām (2) noteikta minētās nomenklatūras redakcija, kas stājas spēkā 2005. gada 1. jūnijā. |
(2) |
Valstu un teritoriju alfabētiskās kodēšanas pamatā ir spēkā esošais ISO divburtu standarts, ciktāl tas ir saderīgs ar Kopienas tiesību aktu prasībām un Kopienas statistikas prasībām. Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 2286/2003 par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 2454/93, kas nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi (3), paredzēts pārejas laiks datorizēto muitošanas sistēmu pielāgošanai. Ievērojot to, ka šis periods tagad ir beidzies, vairs nav nepieciešams paralēli ar ciparu kodiem izmantot burtu kodus. |
(3) |
Melnkalne ir kļuvusi par neatkarīgu valsti. |
(4) |
Tādēļ ir jāizstrādā jauna nomenklatūras redakcija, kurā ņemti vērā šie jauninājumi kā arī atsevišķas izmaiņas saistībā ar noteiktiem kodiem. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Preču tirdzniecības ar ārpuskopienas valstīm statistikas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Valstu un teritoriju nomenklatūras redakcija Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām, kas ir spēkā no 2007. gada 1. janvāra, ir sniegta šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2006. gada 13. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joaquín ALMUNIA
(1) OV L 118, 25.5.1995., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(2) OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.
(3) OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu jaunāke (EK) Nr. 215/2006 (OV L 38, 9.2.2006., 11. lpp.).
PIELIKUMS
VALSTU UN TERITORIJU NOMENKLATŪRA KOPIENAS ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS STATISTIKAS UN DALĪBVALSTU SAVSTARPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS STATISTIKAS VAJADZĪBĀM
(Redakcija, kas ir spēkā no 2007. gada 1. janvāra)
Kods |
Nosaukums |
Apraksts |
AD |
Andora |
|
AE |
Apvienotie Arābu Emirāti |
Abū Dabī, Adžmāna, Šārdža, Dubaja, Fudžeira, Ummelkaivaina un Rāselhaima |
AF |
Afganistāna |
|
AG |
Antigva un Barbuda |
|
AI |
Angilja |
|
AL |
Albānija |
|
AM |
Armēnija |
|
AN |
Nīderlandes Antiļas |
Bonaire, Kirasao, Saba, Sintestatiusa un Senmartēnas dienvidu daļa |
AO |
Angola |
Tostarp Kabinda |
AQ |
Antarktika |
Teritorija uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma; neskaitot Francijas dienvidu teritorijas (TF), Buvē salu (BV), Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču salas (GS) |
AR |
Argentīna |
|
AS |
ASV Samoa |
|
AT |
Austrija |
|
AU |
Austrālija |
|
AW |
Aruba |
|
AZ |
Azerbaidžāna |
|
BA |
Bosnija un Hercegovina |
|
BB |
Barbadosa |
|
BD |
Bangladeša |
|
BE |
Beļģija |
|
BF |
Burkinafaso |
|
BG |
Bulgārija |
|
BH |
Bahreina |
|
BI |
Burundi |
|
BJ |
Benina |
|
BM |
Bermudu salas |
|
BN |
Bruneja Darusalama |
Bieži dēvēta par Bruneju |
BO |
Bolīvija |
|
BR |
Brazīlija |
|
BS |
Bahamu salas |
|
BT |
Butāna |
|
BV |
Buvē sala |
|
BW |
Botsvāna |
|
BY |
Baltkrievija |
Bieži dēvēta par “Belorussia” angļu valodā |
BZ |
Beliza |
|
CA |
Kanāda |
|
CC |
Kokosu (Kīlinga) salas |
|
CD |
Kongo Demokrātiskā Republika |
Agrāk Zaira |
CF |
Centrālāfrikas Republika |
|
CG |
Kongo |
|
CH |
Šveice |
Tostarp Vācijas teritorija Bīzingena un Itālijas pašvaldība Campione d'Italia |
CI |
Ziloņkaula krasts |
|
CK |
Kuka salas |
|
CL |
Čīle |
|
CM |
Kamerūna |
|
CN |
Ķīna |
|
CO |
Kolumbija |
|
CR |
Kostarika |
|
CU |
Kuba |
|
CV |
Kaboverdes salas |
|
CX |
Ziemassvētku sala |
|
CY |
Kipra |
|
CZ |
Čehijas Republika |
|
DE |
Vācija |
Tostarp Helgolandes sala; izņemot Bīzingenas teritoriju |
DJ |
Džibutija |
|
DK |
Dānija |
|
DM |
Dominika |
|
DO |
Dominikānas Republika |
|
DZ |
Alžīrija |
|
EC |
Ekvadora |
Tostarp Galapagu salas |
EE |
Igaunija |
|
EG |
Ēģipte |
|
ER |
Eritreja |
|
ES |
Spānija |
Tostarp Baleāru salas un Kanāriju salas; izņemot Seūtu un Meliļu |
ET |
Etiopija |
|
FI |
Somija |
Tostarp Ālandu salas |
FJ |
Fidži |
|
FK |
Folklenda salas |
|
FM |
Mikronēzijas Federatīvās valstis |
Huka, Kosraja, Ponpeja un Japa |
FO |
Farēru salas |
|
FR |
Francija |
Tostarp Monako un Francijas aizjūras departamenti (Franču Gviāna, Gvadelupa, Martinika un Reinjona) |
GA |
Gabona |
|
GB |
Apvienotā Karaliste |
Lielbritānija, Ziemeļīrija, Normandijas salas un Menas sala |
GD |
Grenāda |
Tostarp Dienvidgrenadīnu sala |
GE |
Gruzija |
|
GH |
Gana |
|
GI |
Gibraltārs |
|
GL |
Grenlande |
|
GM |
Gambija |
|
GN |
Gvineja |
|
GQ |
Ekvatoriālā Gvineja |
|
GR |
Grieķija |
|
GS |
Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas |
|
GT |
Gvatemala |
|
GU |
Guama |
|
GW |
Gvineja-Bisava |
|
GY |
Gajāna |
|
HK |
Honkonga |
Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašās pārvaldes apgabals |
HM |
Hērda sala un Makdonalda salas |
|
HN |
Hondurasa |
Tostarp Svonu salas |
HR |
Horvātija |
|
HT |
Haiti |
|
HU |
Ungārija |
|
ID |
Indonēzija |
|
IE |
Īrija |
|
IL |
Izraēla |
|
IN |
Indija |
|
IO |
Britu Indijas okeāna teritorija |
Čagosu arhipelāgs |
IQ |
Irāka |
|
IR |
Irānas Islāma Republika |
|
IS |
Islande |
|
IT |
Itālija |
Tostarp Livinjo; izņemot pašvaldību Kampione d'Italia |
JM |
Jamaika |
|
JO |
Jordānija |
|
JP |
Japāna |
|
KE |
Kenija |
|
KG |
Kirgizstāna |
|
KH |
Kambodža |
|
KI |
Kiribati |
|
KM |
Komoru salas |
Anžuāna, Grandkomora un Moheli |
KN |
Sentkitsa-Nevisa |
|
KP |
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika |
Bieži dēvēta par “Ziemeļkoreju” |
KR |
Korejas Republika |
Bieži dēvēta par “Dienvidkoreju” |
KW |
Kuveita |
|
KY |
Kaimanu salas |
|
KZ |
Kazahstāna |
|
LA |
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika |
Bieži dēvēta par “Laosu” |
LB |
Libāna |
|
LC |
Sentlūsija |
|
LI |
Lihtenšteina |
|
LK |
Šrilanka |
|
LR |
Libērija |
|
LS |
Lesoto |
|
LT |
Lietuva |
|
LU |
Luksemburga |
|
LV |
Latvija |
|
LY |
Lībijas Arābu Džamahīrija |
Bieži dēvēta par “Lībiju” |
MA |
Maroka |
|
MD |
Moldovas Republika |
Bieži dēvēta par “Moldāviju” |
ME |
Melnkalne |
|
MG |
Madagaskara |
|
MH |
Māršala salas |
|
MK (1) |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |
|
ML |
Mali |
|
MM |
Mjanma |
Agrāk: Birma |
MN |
Mongolija |
|
MO |
Makao |
Ķīnas Tautas Republikas īpašās pārvaldes apgabals |
MP |
Ziemeļu Mariānu salas |
|
MR |
Mauritānija |
|
MS |
Montserrata |
|
MT |
Malta |
Tostarp Goco un Komino salas |
MU |
Maurīcija |
Maurīcijas sala, Rodrigesas sala, Agalegas sala un Kargadosas-Karahosas salas (Sentbrendona salas) |
MV |
Maldivu salas |
|
MW |
Malāvija |
|
MX |
Meksika |
|
MY |
Malaizija |
Rietummalaizija un Austrummalaizija (Labuāna, Sabaha un Saravaka) |
MZ |
Mozambika |
|
NA |
Namībija |
|
NC |
Jaunkaledonija |
Tostarp Luajotē salas (Lifū, Marē un Uvea) |
NE |
Nigēra |
|
NF |
Norfolkas salas |
|
NG |
Nigērija |
|
NI |
Nikaragva |
Tostarp Korna salas |
NL |
Nīderlande |
|
NO |
Norvēģija |
Tostarp Svalbāras arhipelāgs un Jana Majena sala |
NP |
Nepāla |
|
NR |
Nauru |
|
NU |
Niue |
|
NZ |
Jaunzēlande |
Izņemot Rosa zemi (Antarktika) |
OM |
Omāna |
|
PA |
Panama |
Tostarp bijusī Panamas kanāla zona |
PE |
Peru |
|
PF |
Franču Polinēzija |
Marķīza salas, Biedrības salas (tostarp Taiti), Tuamotu salas, Gambjē salas un Tubuajas salas; arī Klipertona sala |
PG |
Papua-Jaungvineja |
Jaungvinejas austrumu daļa; Bismarka arhipelāgs (tostarp Jaunbritānija, Jaunīrija, Lavongaja (Jaunhanovere) un Admiralitātes salas); Ziemeļu Zālamana salas (Bugenvila sala un Buka); Trobriāna salas, Vudlārka sala; Antrekasta salas un Luiziādu arhipelāgs |
PH |
Filipīnas |
|
PK |
Pakistāna |
|
PL |
Polija |
|
PM |
Senpjēra un Mikelona |
|
PN |
Pitkērna |
Tostarp Djusi, Hendersona, un Oeno salas |
PS |
Okupētā Palestīnas teritorija |
Jordānas Rietumkrasts (tostarp Austrumjeruzaleme) un Gazas josla |
PT |
Portugāle |
Tostarp Azoru salas un Madeira |
PW |
Palau |
|
PY |
Paragvaja |
|
QA |
Katara |
|
RO |
Rumānija |
|
RU |
Krievijas Federācija |
Bieži dēvēta par “Krieviju” |
RW |
Ruanda |
|
SA |
Saūda Arābija |
|
SB |
Zālamana salas |
|
SC |
Seišeļu salas |
Maē sala, Praslēna sala, Ladiga, Fregate un Silueta; Amirantu salas (tostarp Derošas sala, Alfonse sala, Plates sala un Koetiviti sala); Farkuaru salas (tostarp Providensa); Aldabra salas un Kosmoledu salas |
SD |
Sudāna |
|
SE |
Zviedrija |
|
SG |
Singapūra |
|
SH |
Sv. Helēnas sala |
Tostarp Debesbraukšanas sala un Tristana da Kunhas salas |
SI |
Slovēnija |
|
SK |
Slovākija |
|
SL |
Sjerraleone |
|
SM |
Sanmarīno |
|
SN |
Senegāla |
|
SO |
Somālija |
|
SR |
Surinama |
|
ST |
Santome un Prinsipi |
|
SV |
Salvadora |
|
SY |
Sīrijas Arābu Republika |
Bieži dēvēta par “Sīriju” |
SZ |
Svazilenda |
|
TC |
Tērksas un Kaikosas salas |
|
TD |
Čada |
|
TF |
Franču Dienvidu teritorijas |
Tostarp Kergelena salas, Amsterdamas sala, Sentpola sala, Krozē arhipelāgs |
TG |
Togo |
|
TH |
Taizeme |
|
TJ |
Tadžikistāna |
|
TK |
Tokelau |
|
TL |
Timor-Leste |
|
TM |
Turkmenistāna |
|
TN |
Tunisija |
|
TO |
Tonga |
|
TR |
Turcija |
|
TT |
Trinidāda un Tobāgo |
|
TV |
Tuvalu |
|
TW |
Taivāna |
Atsevišķa muitas teritorija Penhu, Kinmena, Macu un Taivāna |
TZ |
Tanzānija (Tanzānijas Savienotā Republika) |
Pemba, Zanzibāras sala un Tanganjika |
UA |
Ukraina |
|
UG |
Uganda |
|
UM |
ASV mazās aizjūras teritorijas |
Tostarp Beikera sala, Haulenda sala, Džervisa sala, Džonstona atols, Kingmena rifs, Midveja salas, Navasas sala, Palmiras sala un Veika salas |
US |
ASV |
Tostarp Puertoriko |
UY |
Urugvaja |
|
UZ |
Uzbekistāna |
|
VA |
Svētais Krēsls (Pilsētvalsts Vatikāns) |
|
VC |
Sentvinsenta un Grenadīnas |
|
VE |
Venecuēla |
|
VG |
Virdžīnu salas (Britu) |
|
VI |
Virdžīnu salas (ASV) |
|
VN |
Vjetnama |
|
VU |
Vanuatu |
|
WF |
Volisa un Futuna |
arī Alofi sala |
WS |
Samoa |
Agrāk Rietumsamoa |
XC |
Seūta |
|
XK |
Kosova |
Kā tas definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244 |
XL |
Meliļa |
Tostarp Velesas de la Gomeras salas, Alusemu salas un Čafarīnu salas |
XS |
Serbija |
|
YE |
Jemena |
Agrāk Ziemeļjemena un Dienvidjemena |
YT |
Majota |
Grandtēra un Pamanzi |
ZA |
Dienvidāfrika |
|
ZM |
Zambija |
|
ZW |
Zimbabve |
|
DAŽĀDI
EU |
Eiropas Kopiena |
Kods, kas paredzēts preču izcelsmes vietas deklarēšanai tirdzniecībā ar trešām valstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Kopienas noteikumos, kas izdoti šajā jomā. To nedrīkst izmantot statistikas vajadzībām. |
vai |
Krājumi un rezerves |
Izvēles pozīcija |
QR |
Krājumi un rezerves Kopienas iekšējai tirdzniecībai |
Izvēles pozīcija |
QS |
Krājumi un rezerves tirdzniecībai ar trešām valstīm |
Izvēles pozīcija |
QU vai |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas |
Izvēles pozīcija |
QV |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas saistībā ar Kopienas iekšējo tirdzniecību |
Izvēles pozīcija |
QW |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm |
Izvēles pozīcija |
QX vai |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas komerciālu vai militāru iemeslu dēļ |
Izvēles pozīcija |
QY |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas komerciālu vai militāru iemeslu dēļ saistībā ar Kopienas iekšējo tirdzniecību |
Izvēles pozīcija |
QZ |
Valstis un teritorijas, kas nav norādītas komerciālu vai militāru iemeslu dēļ saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm |
Izvēles pozīcija |
(1) Pagaidu kods, kas neietekmē valsts galīgo nosaukumu, kurš tiks atzīts pēc sarunu noslēgšanas, kas pašlaik attiecībā uz to notiek ANO.