27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 376/21

(1)

Padomes Direktīva 84/450/EEK (1984. gada 10. septembris) attiecībā uz maldinošu un salīdzinošu reklāmu (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti pret maldinošu reklāmu ļoti atšķiras. Tā kā reklāma pārsniedz atsevišķas dalībvalsts robežas, tai ir tieša ietekme uz iekšējā tirgus vienmērīgu darbību.

(3)

Maldinoša un neatļauta salīdzinošā reklāma var izraisīt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

(4)

Reklāma, neatkarīgi no tā, vai tā pamudina noslēgt līgumu, ietekmē patērētāju un tirgotāju ekonomisko labklājību.

(5)

Atšķirības dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz reklāmu, kas ir maldinoša uzņēmējdarbībai, kavē reklāmas kampaņu realizēšanu ārpus valsts robežām, un tādējādi ietekmē brīvu preču apgrozību un pakalpojumu sniegšanu.

(6)

Iekšējā tirgus pilnīga izveide nozīmē plašas izvēles iespējas. Ņemot vērā to, ka patērētāji un tirgotāji var izmantot un viņiem ir jāizmanto pēc iespējas labāk iekšējā tirgus priekšrocības un ka reklāma ir ļoti svarīgs līdzeklis, ar ko radīt reālu noieta tirgu visām precēm un pakalpojumiem visā Kopienā, pamatnoteikumiem par salīdzinošās reklāmas formu un saturu vajadzētu būt vienveidīgiem, un salīdzinošās reklāmas izmantošanas nosacījumiem dalībvalstīs vajadzētu būt saskaņotiem. Ja šādi nosacījumi ir izpildīti, ir vieglāk objektīvi parādīt dažādu salīdzināmu produktu labās īpašības. Salīdzinošā reklāma var arī veicināt konkurenci starp preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem par labu patērētājam.

(7)

Būtu jānosaka obligāti un objektīvi kritēriji, lai noteiktu, vai reklāma ir maldinoša.

(8)

Salīdzinošā reklāma, ja tajā salīdzina materiālas, saistītas, pārbaudāmas un reprezentatīvas īpašības un ja tā nav maldinoša, var būt kā likumīgs līdzeklis, lai informētu patērētājus par tiem sniegtajām priekšrocībām. Ir vēlams nodrošināt plašu salīdzinošās reklāmas jēdzienu, lai tas iekļautu visus salīdzinošās reklāmas veidus.

(9)

Attiecībā uz salīdzinošo aspektu, būtu jāparedz nosacījumi, pie kādiem atļauta salīdzinošā reklāma, lai noteiktu, kāda veida prakse salīdzinošajā reklāmā var traucēt konkurenci, kaitēt konkurentiem un var radīt pretēju ietekmi uz patērētāju izvēli. Šādiem atļautās reklāmas nosacījumiem būtu jāiekļauj kritēriji preču un pakalpojumu īpašību objektīvam salīdzinājumam.

(10)

Starptautiskās konvencijas par autortiesībām, kā arī valstu tiesību aktus par līgumisko atbildību un atbildību, kas neizriet no līgumsaistībām, būtu jāpiemēro tad, kad salīdzinošā reklāmā tiek minēti vai atveidoti to salīdzinošo testu rezultāti, ko veikušas trešās personas.

(11)

Salīdzinošās reklāmas nosacījumiem vajadzētu būt kumulatīviem, un tie būtu jāievēro pilnībā. Saskaņā ar Līgumu dalībvalstīm būtu jāpiešķir tiesības izvēlēties šo nosacījumu īstenošanas formas un metodes tiktāl, ciktāl šīs formas un metodes nav jau noteiktas šajā direktīvā.

(12)

Šiem nosacījumiem jo īpaši jāiekļauj to noteikumu ievērošana, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (5), un jo īpaši tās 13. pantā, un citu to Kopienas tiesību aktu ievērošana, kurus tā pieņēmusi lauksaimniecības jomā.

(13)

Padomes Pirmās Direktīvas 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (6), 5. pants piešķir ekskluzīvas tiesības reģistrētas preču zīmes īpašniekam, ietverot tiesības neļaut trešām pusēm tirdzniecībā izmantot jebkādu zīmi, kas ir identiska vai līdzīga minētajai preču zīmei attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem vai pat, attiecīgos gadījumos, – uz citām precēm.

(14)

Lai salīdzinošo reklāmu padarītu efektīvu, tomēr var būt vajadzība identificēt konkurenta preces vai pakalpojumus, atsaucoties uz pēdējam piederošo preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu.

(15)

Šādi izmantojot svešu preču zīmi, tirdzniecības nosaukumu vai citas atšķirības zīmes, netiek pārkāptas šīs ekskluzīvās tiesības tajos gadījumos, kad izmantošana atbilst šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem un kad šādas izmantošanas paredzētais mērķis ir vienīgi atšķirt tos un tādējādi objektīvi izcelt atšķirības.

(16)

Personām vai organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem šajā jautājumā ir likumīgās intereses, vajadzētu būt iespējai iesniegt prasību pret maldinošu un neatļautu salīdzinošu reklāmu vai nu tiesā, vai administratīvā iestādē, kas ir kompetenta izskatīt sūdzības, vai ierosināt attiecīgās lietas izskatīšanu tiesā.

(17)

Tiesām vai administratīvām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām pieprasīt vai panākt maldinošas vai neatļautas salīdzinošas reklāmas pārtraukšanu. Dažos gadījumos var būt vēlams aizliegt maldinošu un neatļautu salīdzinošu reklāmu pat pirms tās publiskošanas. Tomēr tas nekādā veidā nenozīmē to, ka dalībvalstīm ir pienākums ieviest noteikumus, kas pieprasītu sistemātisku reklāmu iepriekšēju pārbaudi.

(18)

Pašpārvaldes iestādēm brīvprātīgi veicot kontroli, lai novērstu maldinošu un neatļautu salīdzinošu reklāmu, var izvairīties no prasību iesniegšanas administratīvās iestādēs vai tiesā, un tādēļ būtu jāveicina šādas kontroles veikšana.

(19)

Lai gan pierādīšanas pienākumu nosaka ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ir pareizi dot iespēju tiesām un administratīvām iestādēm pieprasīt tirgotājiem sagādāt pietiekamus pierādījumus par to apgalvoto faktu patiesumu.

(20)

Regulējoša salīdzinošā reklāma ir vajadzīga iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai. Tādēļ ir vajadzīga rīcība Kopienas mērogā. Direktīvas pieņemšana ir piemērots līdzeklis, jo tajā ir paredzēti vienoti vispārēji principi, tai pašā laikā ļaujot dalībvalstīm izvēlēties veidu un piemērotu metodi šo mērķu sasniegšanai. Tas ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

(21)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz I pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

a)

“reklāma” nozīmē priekšstata veidošanu jebkādā veidā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai brīvām profesijām, lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu, ietverot nekustamo īpašumu, tiesības un pienākumus;

b)

“maldinoša reklāma” nozīmē jebkuru reklāmu, kas jebkādā veidā, ietverot tās noformējumu, maldina vai var maldināt personas, kurām tā ir adresēta vai kuras tā sasniedz, un kas tās maldinošā rakstura dēļ var ietekmēt šo personu saimniecisko rīcību vai kas šo iemeslu dēļ aizskar vai var aizskart konkurentu;

c)

“salīdzinošā reklāma” ir jebkura reklāma, kas tieši vai netieši identificē konkurentu vai konkurenta piedāvātās preces vai pakalpojumus;

d)

“tirgotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas darbojas nolūkos, kas attiecas uz tā uzņēmējdarbību, amatniecību vai profesiju, un arī jebkura persona, kas darbojas tirgotāja vārdā vai uzdevumā;

e)

“par kodeksu atbildīgā persona” ir jebkurš subjekts, tostarp tirgotājs vai tirgotāju grupa, kas ir atbildīga par rīcības kodeksa izstrādi un pārskatīšanu un/vai par uzraudzību attiecībā uz to, kā tie, kas ir uzņēmušies kodeksā paredzētos pienākumus, tos ievēro.

a)

preču vai pakalpojumu īpašībām, piemēram, to pieejamību, īpašībām, izpildi, sastāvu, izgatavošanas vai apgādes veidu un laiku, atbilstību nolūkam, lietojumu, daudzumu, sīku aprakstu, ģeogrāfisko vai komerciālo izcelsmi vai rezultātiem, kurus var sagaidīt, tos lietojot, vai precēm vai pakalpojumiem veikto testu vai pārbaužu rezultātiem vai materiālajām īpašībām;

b)

cenu vai veidu, kādā cenu aprēķina, un preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanas noteikumiem;

c)

reklāmas devēja īpašībām, atribūtiku un tiesībām, piemēram, viņa identitāti un aktīviem, viņa kvalifikāciju un rūpnieciskā, komerciālā vai intelektuālā īpašuma tiesībām vai viņa godalgām vai atzinībām.

a)

tā nav maldinoša atbilstīgi šīs Direktīvas 2. panta b) apakšpunktam, 3. pantam un 8. panta 1. punktam vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (Negodīgas komercprakses direktīva) (7) 6. un 7. pantam;

b)

tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas apmierina vienādas vajadzības vai ir paredzēti vienam un tam pašam nolūkam;

c)

tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas šo preču un pakalpojumu būtiskas, attiecīgas, pārbaudāmas un reprezentatīvas pazīmes, pie kā var piederēt cena;

d)

tā nediskreditē vai nenomelno konkurenta preču zīmes, tirdzniecības nosaukumus, citas atšķirības zīmes, preces, pakalpojumus, darbības vai apstākļus;

e)

reklamējot produktus ar izcelsmes vietas norādi, tā katrā konkrētā gadījumā attiecas uz produktiem ar vienādām norādēm;

f)

tā negodīgi neizmanto konkurenta preču zīmes, tirdzniecības nosaukuma vai citu atšķirības zīmju reputāciju vai konkurējošu produktu izcelsmes vietas norādes reputāciju;

g)

tā neuzdod preces vai pakalpojumus par tādu preču vai pakalpojumu imitācijām vai atdarinājumiem, kam ir aizsargāta preču zīme vai tirdzniecības nosaukums;

h)

tā neliek tirgotājiem jaukt reklāmas devējus ar konkurentiem vai reklāmas devēja preču zīmes, tirdzniecības nosaukumus, citas atšķirības zīmes, preces vai pakalpojumus ar konkurenta preču zīmēm, tirdzniecības nosaukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem.

a)

celt tiesā prasību pret tādu reklāmu;

vai

b)

ierosināt šādas reklāmas izskatīšanu administratīvā iestādē, kas ir kompetenta vai nu pieņemt lēmumus par sūdzībām, vai ierosināt attiecīgu tiesvedību.

a)

vai šos tiesiskos līdzekļus var vērst atsevišķi vai kopā pret vairākiem tirgotājiem vienā un tajā pašā tautsaimniecības nozarē;

un

b)

vai šos tiesiskos līdzekļus var vērst pret par kodeksu atbildīgo personu, ja attiecīgais kodekss veicina tiesisko prasību neievērošanu.

a)

likt pārtraukt maldinošu reklāmu vai neatļautu salīdzinošo reklāmu vai ierosināt attiecīgās lietas izskatīšanu tiesā, lai panāktu maldinošas reklāmas vai neatļautas salīdzinošās reklāmas pārtraukšanu;

vai

b)

ja maldinoša reklāma vai neatļauta salīdzinošā reklāma vēl nav publiskota, bet tai nenovēršami ir jānotiek — aizliegt reklāmas publiskošanu vai ierosināt attiecīgās lietas izskatīšanu tiesā, lai panāktu, ka aizliedz reklāmas publiskošanu.

a)

pieprasīt šā lēmuma pilnīgu vai daļēju publicēšanu tādā formā, kādu tās uzskata par piemērotu;

b)

papildus pieprasīt publicēt korektīvo paziņojumu.

a)

ir izveidotas tā, lai neizraisītu šaubas par to objektivitāti;

b)

ir pilnvarotas pieņemt lēmumus par sūdzībām, pārraudzīt un panākt savu lēmumu efektīvu ievērošanu;

c)

parasti paskaidro savu lēmumu iemeslus.

a)

pieprasīt reklāmas devējam sagādāt pierādījumus par reklāmā apgalvoto faktu patiesumu, ja, ņemot vērā reklāmas devēja un jebkuras citas procesa puses likumīgās intereses, šāda prasība ir pamatota, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, un — salīdzinošās reklāmas gadījumā — pieprasīt reklāmas devējam sagādāt šādus pierādījumus īsā laikposmā;

un

b)

uzskatīt apgalvotos faktus par nepatiesiem, ja saskaņā ar a) apakšpunktu pieprasītie pierādījumi nav nodrošināti vai ja tiesa vai administratīvā iestāde tos uzskata par nepietiekamiem.