(1)

Lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem:

(2)

Lēmuma adresāti piedalījās atsevišķā un ilgstošā EK Līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumā attiecībā uz ūdeņraža peroksīdu (“HP”) un tā starpproduktu nātrija perborātu (“PBS”), aptverot visu EEZ teritoriju (“pārkāpums”). Lēmumā ietvertais pārkāpuma laikposms ir no 1994. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim. Pārkāpuma saturs galvenokārt bija komerciāli svarīgas un konfidenciālas tirgum un/vai uzņēmumiem būtiskas informācijas apmaiņa starp konkurentiem, ierobežojot un/vai kontrolējot ražošanu, kā arī potenciālās un faktiskās jaudas, sadalot tirgus daļas un klientus un nosakot un uzraugot (mērķa) cenas.

(3)

HP ir spēcīgs oksidētājs, kam ir vairāki rūpnieciski pielietojumi. Tas ir dzidrs, bezkrāsains šķidrums, kas komerciāli pieejams kā ūdeni saturošs šķīdums koncentrācijā galvenokārt no 30 % līdz 70 %. Kā galaproduktu HP izmanto kā balinātāju celulozes un papīra ražošanas nozarēs, audumu balināšanai, dezinfekcijai un vides vajadzībām, piemēram, kanalizācijas attīrīšanai. HP izmanto arī kā izejvielu citu peroksisavienojumu starpproduktu, piemēram, peroksisāļu (kas ietver PBS) un peroksietiķskābes, ražošanai.

(4)

PBS, tāpat kā nātrija perkarbonātu (“PCS”), galvenokārt izmanto kā aktīvu vielu sintētiskos mazgāšanas līdzekļos un veļas pulveros. Pašreizējā procesā izpētīja gan PBS, gan PCS, tomēr pēc atbildēm uz iebildumiem un mutiskajā uzklausīšanā sniegtajiem argumentiem nevar noteikt, ka nelikumīgā darbība attiecās arī uz PCS. Tādēļ, neraugoties uz iebildumiem, kurus attiecināja arī uz PCS, lēmums attiecas tikai uz HP un PBS nevis PCS nelikumīgu darbību.

(5)

HP: EEZ visā pārkāpuma laikposmā bija seši galvenie piegādātāji – vadošais uzņēmums bija Solvay, kura tirgus aptuvenā daļa ir [20-30] %, bet otrajā vietā bija EKA. Pārējie dalībnieki bija Atofina, Kemira, Degussa un Foret. Air Liquide un Ausimont pārdeva HP attiecīgi līdz 1998. gada jūnijam un 2002. gada maijam. Visbeidzot bija neliels skaits tālākpārdevēju, kuri ieveda HP no Austrumeiropas un valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas. Pēdējos gados tirgū nebija jaunpienācēju.

(6)

PBS: uzņēmumi, kuri aktīvi darbojās EEZ visā pārkāpuma laikposmā vai daļā no tā, bija Degussa, Foret, Solvay, Caffaro (kurš 1999. gadā tomēr apturēja ražošanu), Atofina (kurš 1999. gadā izbeidza ražošanu), Air Liquide (pārtrauca 1994. gadā) un Ausimont.

(7)

Pārkāpuma laikposmā galveno HP pircēju skaits EEZ bija salīdzinoši neliels (seši līdz astoņi) – galvenokārt bija no celulozes un papīra nozares –, un tie slēdza EEZ mēroga nolīgumus par EEZ mēroga cenām.

(8)

Lielākie klienti (piemēram, Skandināvijas un Vācijas celulozes un papīra ražotāji) slēdza nolīgumus par vienotu cenu piegādēm uz daudzām vietām visā EEZ. Līdz ar to transporta izmaksas sedza piegādātājs, kurš tāpēc varēja būt ieinteresēts iegūt HP no avota, kas ģeogrāfiski atrodas klientu ražotņu tuvumā.

(9)

Peroksisāļu jomā no pieprasījuma puses pārkāpuma laikposmā bija ļoti maz starptautisku uzņēmumu – 75-80 % EEZ peroksisāļu iepirkumu bija koncentrēti neliela klientu skaita rokās. Tiem visiem bija centralizētas iepirkumu operācijas Eiropā, kuru rezultātā iepirkumu nolīgumus pārslēdza divreiz gadā. Parasti tie iepirka peroksisāļus no vairākiem piegādātājiem, cenšoties saglabāt konkurences spiediena noteiktu pakāpi.

(10)

Pārkāpums aptvēra visu EEZ, kur bija pieprasījums pēc produktiem, par kuriem notiek izmeklēšana.

(11)

Lēmumā ietvertais pārkāpuma laikposms ir no 1994. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim.

(12)

Slepeno vienošanos var klasificēt šādi: tā bija saistīta ar informācijas par tirgu apmaiņu (ieskaitot cenas un pārdošanas apjomus), tirgus sadalīšanu, ražošanas un piegādes avotu ierobežošanu/kontroli, kā arī HP un PBS cenu noteikšanu. Slepeno vienošanos attiecībā uz šiem diviem produktiem uzskata par saskaņotu darbību, un tā ir vienotas kopējas shēmas sastāvdaļa, tāpēc tā ir atsevišķs pārkāpums, lai gan uz darbībām, kas saistītas ar HP un PBS arī atsevišķi attiektos līguma 81. panta 1. punkta aizlieguma joma.

(13)

Degussa 2002. gada decembrī informēja Komisiju par karteļa esamību HP un PBS nozarē un izteica vēlmi sadarboties ar Komisiju saskaņā ar 2002. gada Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (“Paziņojums par iecietību”) (1). Degussa sniedza Komisijai pierādījumus, kas 2003. gada martā ļāva veikt pārbaudes šo trīs uzņēmumu telpās (izmeklēšanu attiecībā uz citiem uzņēmumiem vispirms veica informācijas pieprasījumu veidā).

(14)

Pēc pārbaudēm vēl pieci uzņēmumi iesniedza pieteikumus sodanaudu samazināšanai. Trim no tiem proti, EKA, Atofina un Solvay, piešķīra sodanaudu samazinājumu saskaņā ar 23. un 26. punktu Paziņojumā par iecietību. Kemira un Solexis pieteikumus noraidīja.

(15)

Sodanaudas pamatsummu nosaka atbilstoši pārkāpuma smagumam un ilgumam.

(16)

Novērtējot pārkāpuma smagumu, Komisija ņem vērā tā raksturu, tā faktisko ietekmi uz tirgu, ja to ir iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus lielumu.

(17)

Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, to, ka tam bija ietekme un to, ka tas aptvēra visu EEZ, kurā HP un PBS tirgu kopējā vērtība 1999. gadā (pārkāpuma pēdējā gadā) bija aptuveni 470 miljoni euro, Komisija uzskata, ka uzņēmumi, kuriem adresēts šis lēmums, ir izdarījuši ļoti smagu Līguma 81. panta un EEZ Līguma 53. panta pārkāpumu.

(18)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā iespējamo naudas sodu skala ļauj piemērot uzņēmumiem diferencētu pieeju, attiecīgi ņemot vērā pārkāpumu izdarītāju faktisko ekonomisko spēju izraisīt ievērojamu kaitējumu konkurencei. To piemēro gadījumos, kad tāpat kā šajā gadījumā pastāv vērā ņemamas atšķirības starp to uzņēmumu attiecīgajām tirgus daļām, kuri piedalās pārkāpumā.

(19)

Novērtējot attiecīgo produktu apgrozījumu katram uzņēmumam un atskaitot to no HP un PBS kopējā apgrozījuma nolūkā noteikt katra īpatsvaru, Komisija ņēma vērā to, ka daži uzņēmumi darbojās tikai viena vai divu attiecīgo produktu tirgū. Veicot novērtējumu, Komisija ņēma vērā katra uzņēmuma nelikumīgās darbības faktisko ietekmi uz konkurenci. Tā kā HP un PBS var pārdot dažādos veidos, uzticamāks operatoru jaudu rādītājs ir pārdošana, kas pamatota ar kopējās vērtības summu. Šie skaitļi rāda, ka lielākais operators EEZ bija Solvay, kura apvienotā pārdošanas daļa bija [20-30] %. Tāpēc tas ir ievietots pirmajā kategorijā. Degussa ar [10-20] % tirgus daļu ir ievietots otrā kategorijā. Foret, EKA, Atofina, Kemira un Ausimon, kuru tirgus daļas ir attiecīgi [5-15] %, ir ievietoti trešā kategorijā. Visbeidzot ceturtā kategorijā ir ievietots Caffaro ar aptuveni [5-10] % PBS tirgus daļu tā darbības pēdējā pilnajā gadā (1998. gads) un aptuveni [1-5] % apvienoto HP un PBS pārdošanas daļu.

(20)

Caffaro gadījumā, neraugoties uz to, ka starp šiem diviem produktiem pastāv vairākas saites, Komisija ņem vērā to, ka nav noteikts, vai uzņēmums Caffaro zināja vai būtu varējis zināt par konkurenci kropļojošās vienošanās vispārējo shēmu. Tādējādi, ņemot vērā lietas apstākļus, uzņēmumam Caffaro aprēķinātās sodanaudas pamatsummai piemēro samazinājumu par 25 %.

(21)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā iespējamo sodanaudu skala ļauj noteikt sodanaudas tādā līmenī, kurš nodrošina, ka sodam ir pietiekama preventīva ietekme, ņemot vērā katra uzņēmuma lielumu. Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka 2005. gadā, kas bija pēdējais finanšu gads pirms šā lēmuma pieņemšanas, uzņēmumam Total apgrozījums pasaules mērogā bija 143 miljardi euro, Elf Aquitaine – 120 miljardi euro, Akzo – 13,000 miljoni euro, Solvay – 8,560 miljoni euro, bet Edison – 6,650 miljoni euro. Tāpēc Komisija uzskata par lietderīgu reizināt uzņēmumam Total noteikto sodanaudu ar koeficientu 3, kas ir pamatots ar mātesuzņēmumu Elf Aquitaine un Total lielumu, katram no kuriem apgrozījums krietni pārsniedz 100 miljardus euro. Akzo un Degussa, no kuriem katram apgrozījums ir aptuveni 10 % no Total apgrozījuma, joprojām ir ļoti lieli uzņēmumi, kuru apgrozījums krietni pārsniedz 10,000 miljonus euro. Tāpēc ir uzskatāms par lietderīgu šiem uzņēmumiem noteikto sodanaudu reizināt ar koeficientu 1,75. Ņemot vērā to, ka Solvay apgrozījums bija 8,560 miljoni euro, Komisija uzskata par lietderīgu reizināt uzņēmumam Solvay noteikto sodanaudu ar koeficientu 1,5. Ņemot vērā to, ka Edison apgrozījums bija 6,650 miljoni euro, Komisija uzskata par lietderīgu reizināt uzņēmumam Edison noteikto sodanaudu ar koeficientu 1,25. Ņemot vērā to, ka Ausimont tika pārcelts uz citu uzņēmumu, ievērojot lietas apstākļus, reizinātāju piemēro vienīgi sodanaudai, ko nosaka uzņēmumam Edison.

(22)

Degussa, Solvay un Kemira piedalījās pārkāpumā sešus gadus un vienpadsmit mēnešus – no 1994. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim. Šie uzņēmumi izdarīja ilgstošu pārkāpumu. Līdz ar to sodanaudu pamatsummas ir jāpalielina par 10 % par katru pilnu pārkāpuma gadu. Tās ir jāpaaugstina par vēl 5 % par jebkuru 6 mēnešu vai ilgāku atlikušo laika posmu, kas ir īsāks par vienu gadu. Tas rada pamatsummas procentu paaugstinājumu par 65 % katram uzņēmumam. EKA piedalījās pārkāpumā piecus gadus un vienpadsmit mēnešus – no 1994. gada 31. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim, bet Atofina un Ausimont piedalījās pārkāpumā piecus gadus un septiņus mēnešus – no 1995. gada 12. maija līdz 2000. gada 31. decembrim. Tas rada pamatsummas procentu paaugstinājumu par 55 % katram uzņēmumam (2). Foret piedalījās pārkāpumā divus gadus un septiņus mēnešus – no 1997. gada 29. maija līdz 1999. gada 13. decembrim. Tas rada pamatsummas procentu paaugstinājumu par 25 %. Caffaro piedalījās pārkāpumā vienu gadu un septiņus mēnešus – no 1997. gada 29. maija līdz 1998. gada 31. decembrim. Tas rada pamatsummas procentu paaugstinājumu par 15 %.

(23)

Laikā, kad notika pārkāpums, Atofina, Degussa, Edison un Solvay jau bija Komisijas iepriekšējo lēmumu par karteļu nelikumīgu darbību adresāti (3). Tas, ka šie uzņēmumi atkārtoti veica tāda paša veida darbības tajā pašā nozarē vai sektoros, kas atšķiras no tiem, kuros tiem iepriekš bija uzliktas sodanaudas, norāda uz to, ka pirmās sodanaudas nemudināja šos uzņēmumus mainīt savas darbības. Tas no Komisijas viedokļa rada atbildību pastiprinošus apstākļus. Šie atbildību pastiprinošie apstākļi pamato sodanaudas pamatsummas, kuru uzliek iepriekš minētajiem uzņēmumiem (4), palielināšanu par 50 %.

(24)

Caffaro gadījumā ir lietderīgi samazināt sodanaudu par 50 % uzņēmuma pasīvās un nenozīmīgās lomas dēļ šajā pārkāpumā salīdzinājumā ar citiem karteļa dalībniekiem.

(25)

Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā noteikts, ka attiecībā uz katru uzņēmumu sodanauda nepārsniedz 10 % no tā apgrozījuma. Attiecībā uz 10 % robežu, ja “ “uzņēmumu” veido vairāki adresāti, kas […] lēmuma pieņemšanas dienā ir ekonomiskā vienība, kuru soda par pārkāpumu, […] augšējo robežu var aprēķināt, pamatojoties uz minētā uzņēmuma, proti, visu tā sastāvdaļu kopējo apgrozījumu. Turpretī, ja minēta ekonomiskā vienība pēc tam ir sadalījusies, katram lēmuma adresātam ir tiesības uz attiecīgās augšējās robežas individuālu piemērošanu” (5).

(26)

Solexis 2005. gadā sasniedza EUR 256 190 307 gada apgrozījumu pasaules mērogā. Tāpēc sodanauda, ko uzliek uzņēmumam Solexis, nedrīkst pārsniegt 25,619 miljonus euro.

(27)

Degussa, EKA, Atofina, Solvay, Solexis un Kemira iesniedza pieteikumus saskaņā ar Paziņojumu par iecietību. Tie sadarbojās ar Komisiju izmeklēšanas dažādos posmos nolūkā saņemt labvēlības statusu, kas paredzēts Paziņojumā par iecietību.

(28)

Degussa bija pirmais HP un peroksisāļu ražotājs Eiropā, kurš informēja Komisiju par karteļa esamību HP tirgū, kā arī ar HP saistītajā PBS tirgū. Degussa pilnībā pastāvīgi un nekavējoties sadarbojās visā Komisijas administratīvās procedūras gaitā un sniedza Komisijai visus tai pieejamos pierādījumus saistībā ar iespējamo pārkāpumu, sniedzot sīku informāciju par sanāksmēm, kuras notika starp konkurentiem attiecībā uz abiem produktiem, ļaujot Komisijai pierādīt, ka pastāv kartelis abiem produktiem. Degussa pārtrauca dalību iespējamā pārkāpumā ne vēlāk kā pēc pierādījumu, kas minēti 8. punkta a) iedaļā Paziņojumā par iecietību, iesniegšanas un nav veicis pasākumus, lai piespiestu citus uzņēmumus iesaistīties pārkāpumā. Tādējādi Degussa var pretendēt uz atbrīvojumu no sodanaudas, kas citādi būtu uzlikta uzņēmumam.

(29)

EKA bija otrais uzņēmums, kas 2003. gada 29. martā vērsās pie Komisijas saskaņā ar Paziņojumu par iecietību, un pirmais uzņēmums, kas atbilda tā 21. punkta nosacījumiem, jo tas iesniedza Komisijai pierādījumus, kas būtiski papildina pierādījumus, kuri jau bija Komisijas rīcībā pierādījumu iesniegšanas laikā.

(30)

EKA pārtrauca dalību pārkāpumā ne vēlāk kā pierādījumu iesniegšanas laikā, un tā dalība nav atjaunota. Tāpēc Komisija piemēros sodanaudas samazinājumu 30-50 % robežās. Komisija piešķīra uzņēmumam EKA sodanaudas samazinājumu par 40 %.

(31)

EKA sniegtie pierādījumi ļāva Komisijai konstatēt karteļa esamību no 1994. gada 31. janvāra. EKA sniegtie pierādījumi par pārkāpuma laikposmu pirms 1997. gada 14. oktobra bija saistīti ar faktiem, kas Komisijai iepriekš nebija zināmi un kas tieši attiecās uz iespējamā karteļa ilgumu. Saskaņā ar 23. punktu Paziņojumā par iecietību Komisija neņēma vērā šos elementus, nosakot sodanaudu uzņēmumam EKA.

(32)

Atofina (tagad Arkema) bija otrais uzņēmums, kas atbilda Paziņojuma par iecietību21. punkta nosacījumiem, jo tas iesniedza Komisijai pierādījumus, kas būtiski papildina pierādījumus, kuri jau bija Komisijas rīcībā pierādījumu iesniegšanas laikā, un, ciktāl Komisijai zināms, Atofina pārtrauca dalību pārkāpumā ne vēlāk kā pierādījumu iesniegšanas laikā. Tādējādi uzņēmums var pretendēt uz sodanaudas samazinājumu par 30-50 % saskaņā ar otro ievilkumu 23. punkta b) iedaļā Paziņojumā par iecietību. Novērtējot samazinājuma līmeni 20-30 % robežās, Komisija ņēma vērā laiku, kad tika iesniegti pierādījumi, kuriem piemīt būtiska papildu vērtība, un šo pierādījumu pievienoto vērtību. Komisija piešķīra uzņēmumam Atofina sodanaudas, kas tam citādi būtu uzlikta, samazinājumu par 30 %.

(33)

Solvay bija trešais uzņēmums, kas atbilst Paziņojuma par iecietību 21. punkta nosacījumiem. Solvay2003. gada 4. aprīlī – drīz pēc tam, kad atbilstoši 14. pantam 2003. gada 25.marta Regulā Nr. 17 tika veikta pārbaude uzņēmuma telpās – iesniedza pieteikumu saskaņā ar Paziņojumu par iecietību . Sanāksme 2003. gada 4. aprīlī notika pēc Sovay2003. gada 3. aprīlī izteiktā pieprasījuma sasaukt sanāksmi (pēc tam, kad Atofina bija iesniedzis pieteikumu). Pieteikums, ko iesniedza 2003. gada 4. aprīlī, atbilda Paziņojuma par iecietību 21. punkta nosacījumiem, jo Sovay sniedza Komisijai pierādījumus, kuriem piemīt būtiska papildu vērtība, salīdzinot ar pierādījumiem, kas jau bija Komisijas rīcībā. Ciktāl Komisijai zināms, Solvay pārtrauca dalību pārkāpumā ne vēlāk kā pierādījumu iesniegšanas laikā.

(34)

Uzņēmums Solvay apgalvo, ka tas sazinājās ar Komisiju pa tālruni 2003. gada 3. aprīļa rītā, lai informētu, ka vēlas iesniegt pieteikumu saskaņā ar Paziņojumu par iecietību. Pieteikumā, ko 2003. gada 3. aprīlī plkst. 15:50 iesniedza Atofina, bija trīspadsmit dokumenti, kuri pēc Solvay apgalvojuma bez transkripcijas vai cita veida paskaidrojuma bija nesalasāmi un/vai neskaidri, un tāpēc Komisija nevarēja izmantot nevienu no šiem dokumentiem, līdz 2003. gada 26. maijā – jebkurā gadījumā līdz Solvay iesniegumam par iecietību – netika sniegts pilns skaidrojums.

(35)

Solvay apgalvo, ka izšķirošais faktors, lai noteiktu, vai iesniegums par iecietību var pretendēt uz [sodanaudas] samazinājumu saskaņā ar Paziņojumu par iecietību, ir sniegtās informācijas objektīvā kvalitāte tās noderīguma izteiksmē Komisijai . Solvay apgalvo, ka tā iesniegums par iecietību tika atbilstoši iesniegts 2003. gada 3. aprīļa rītā un tam piemīt būtiska papildu vērtība gan attiecībā uz HP, gan uz PBS. Tāpēc uzņēmumam ir tiesības uz jebkuru sodanaudu, kas tam uzliktas saistībā ar šiem diviem produktiem, maksimālu samazinājumu (50 %).

(36)

Komisija uzskata, ka EKAS un Atofina iesniegumiem piemita būtiska papildu vērtība saskaņā ar Paziņojuma par iecietību 21. punkta nosacījumiem pirms Solvay pirmā iesnieguma, kas notika tikai 2003. gada 4. aprīlī. Tāpēc Komisija noraida uzņēmuma Solvay argumentu.

(37)

Uzņēmumam Solvay piešķīra sodanaudas, kas tam citādi būtu jāmaksā, samazinājumu par 10 %.

(38)

Solvay Solexis un Kemira arī iesniedza pieteikumus saskaņā ar B iedaļu Paziņojumā par iecietību, bet sakarā ar to, ka šiem iesniegumiem nepiemita būtiska papildu vērtība, samazinājums netika piešķirts.

(39)

Piedaloties atsevišķā un ilgstošā pārkāpumā, kurš galvenokārt ietvēra informācijas par cenām un pārdošanas apjomiem apmaiņu starp konkurentiem, vienošanās par cenām, vienošanās par ražošanas jaudu samazināšanu EEZ un konkurenci kropļojošu vienošanos uzraudzību attiecībā uz ūdeņraža peroksīdu un perborātu visā EEZ teritorijā, minētajā laikposmā Līguma 81. panta 1. punktu un EEZ Līguma 53. pantu ir pārkāpuši šādi uzņēmumi:

(40)

Par iepriekšējos apsvērumos minētajiem pārkāpumiem uzlika šādas sodanaudas:

(41)

Minētajiem uzņēmumiem bija norīkots nekavējoties pārtraukt minētie pārkāpumi, ja tie vēl nav pārtraukti, un atturēties no jebkuras rīcības vai darbības atkārtošanas, kas aprakstīta 2) apsvērumā, un no jebkuras rīcības vai darbības, kam ir līdzvērtīgs mērķis vai sekas.