13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/36

(1)

Ar 2004. gada 10. marta vēstuli Metalls Verkstadsklubb vid Componenta Alvesta AB, kas atrodas Zviedrijā, ir ziņojis Komisijai par to, ka Karkilas pilsēta un Componenta Corporation Oyj, kas atrodas Karkilā, Somijā, ir noslēgušas finansiālu darījumu, ko varētu uzskatīt par valsts atbalstu. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija ir aicinājusi Somiju sniegt paskaidrojumus. Ar 2004. gada 22. jūnija vēstuli Somija ir sniegusi Komisijai pieprasīto informāciju.

(2)

Ar 2004. gada 19. novembra vēstuli Komisija ir paziņojusi Somijai par lēmumu sākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iespējamo atbalstu.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija ir aicinājusi ieinteresētās puses iesniegt apsvērumus par šo pasākumu.

(4)

Komisija apsvērumus no ieinteresētajām pusēm nav saņēmusi.

(5)

Componenta Corporation Oyj (tālāk tekstā “Componenta”) ir uzņēmums, kas starptautiskā līmenī darbojas metālrūpniecības nozarē, tā atrašanās vieta ir Karkila Somijā. Uzņēmumam ir ražotnes Somijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Uzņēmuma tīrais noiets 2004. gadā ir bijis 316 miljoni euro, un lielākie noieta tirgi ir bijuši Ziemeļeiropā un Centrāleiropā. Componenta grupa nodarbina aptuveni 2 200 cilvēku.

(6)

Iespējamo atbalstu Componenta ir saņēmusi 2003. gada decembrī, un darījums sastāv no divām darbībām. Vienā gadījumā Karkilas pilsēta (tālāk tekstā “Karkila”) iespējamo atbalstu ir sniegusi, nopērkot 50 % akciju nekustamā īpašuma sabiedrībā Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy (tālāk tekstā “KK”), kas kopīgi (50/50) piederēja Karkilai un Componenta. Otrā gadījumā Karkila ir piešķīrusi KK bezprocentu aizdevumu, un KK to ir izmantojusi, lai atmaksātu tādu pašu aizdevumu, ko Componenta 1996. gadā bija piešķīrusi KK. Darījuma kopējā summa ir 2 383 276,5 euro (713 092,5 euro ir par akcijām iegūtā summa, bet 1 670 184 euro veido atmaksātais aizdevums) (3).

(7)

Akciju cenas pamatā ir aplēstā sabiedrības tīrā vērtība (aktīvi mīnus pasīvi), dalot ar divi, jo Componenta īpašumā bija 50 % KK. Tā kā aplēstā KK tīrā vērtība bija 1 495 918 euro, tad 50 % akciju vērtība bija 747 958 euro. Noteiktā akciju cena ir nedaudz zemāka, proti, 713 092,5 euro.

(8)

Turklāt starp Karkilu (Pircējs) un Componenta (Pārdevējs) noslēgtajā pārdošanas līgumā ir teikts:

(9)

Pārdošanas līguma 1. pielikumā ir teikts, ka Componenta apvienos divu, proti, Alvestas (kas atrodas Zviedrijā) un Karkilas Componenta grupas metāllietuvju darbību, apvienojot divas struktūrvienības ar zemu lietderības koeficientu; lai varētu pieņemt lēmumu par lietuves atrašanās vietu un sākt ar paredzamo Alvestas vai Karkilas lietuves slēgšanu saistītās sarunas ar darba ņēmējiem, ir jāveic situācijas analīze un jāizstrādā detalizēti plāni attiecībā uz jauno lietuvi, ieskaitot iekārtu pārvešanu no slēdzamās lietuves. Tādējādi ir skaidrs, ka lēmums bija saistīts ar ražošanas jaudu pārcelšanu no vienas lietuves atrašanās vietas uz otras lietuves atrašanās vietu.

(10)

Saskaņā ar Componenta 2004. gada pārskatā minēto informāciju, Alvestas lietuve Zviedrijā ir slēgta 2004. gada maijā, un tās svarīgākie ražošanas procesi un iekārtas pēc lietuves slēgšanas ir pārceltas uz Karkilu Somijā. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, kopējās izmaksas, ko ir radījusi ražotnes slēgšana Zviedrijā un ieguldījumi Somijā, ir sasniegušas 13 miljonus euro.

(11)

Somija ir apgalvojusi, ka starp Componenta un Karkilu noslēgtā darījuma pamatā ir tirgus cenas un to nevar uzskatīt par valsts atbalstu. Lēmumā par oficiālās procedūras sākšanu Komisija tomēr ir apšaubījusi apgalvojumu, ka Componenta un Karkilas starpā noslēgtais darījums ir tirgus darījums. Lēmumā ir teikts – gadījumā, ja pirkuma cena izrādītos augstāka par akciju tirgus vērtību, darījums būtu uzskatāms par atbalstu Componenta. Atbalsta lielums būtu starpība starp to cenu, ko par akcijām būtu gatavi maksāt privātie investori, un 2,4 miljoniem euro, ko Componenta ir saņēmusi no Karkilas.

(12)

Komisija turklāt ir paudusi viedokli, ka iepriekšminētie pārdošanas līguma nosacījumi pārliecinoši norāda uz to, ka darījums nav saistīts ar tirgus cenām, bet ir drīzāk iecerēts kā sava veida kompensācija par Componenta jaunajiem, ar Alvestas lietuves slēgšanu saistītajiem ieguldījumiem Karkilas teritorijā.

(13)

Pēc Componenta īpašumā esošo KK akciju iegādes Karkila ir nolēmusi likvidēt KK un nodot zemi pilsētai.

(14)

Vienīgie vērā ņemamie KK īpašumi bija zemes īpašumi, tādēļ Somija ir izvērstāk paskaidrojusi, kā akciju cenas noteikšanas laikā ir aprēķināta KK piederošās zemes vērtība:

(15)

Komisija ir aicinājusi Somiju noteikt visas tās zemes tirgus vērtību, kura pārdošanas līguma noslēgšanas laikā piederēja KK. Somija ir atbildējusi, ka tas nav vajadzīgs, jo Karkila un Componenta ir izmantojušas nekustamo īpašumu māklera pakalpojumus, lai noteiktu platības vienības vērtību zemei, kas ir līdzvērtīga darījumā iesaistītajai zemei, un to var uzskatīt par tirgus vērtības noteikšanu.

(16)

Attiecībā uz pārdošanas līgumā minēto nosacījumu, kas paredz – Karkila iegādāsies Componenta piederošās KK akcijas tikai gadījumā, ja Componenta ieguldīs līdzekļus jaunās ražošanas jaudās (sakarā ar to pārceļot Alvestas lietuvi no Zviedrijas uz Karkilu) – Somija noliedz Komisijas pausto pieņēmumu, ka šis līguma noteikums norāda uz to, ka noslēgtais darījums nav tirgus darījums. Somija pamato šo līguma nosacījumu ar faktu, ka Componenta darbības paplašināšanās Karkilā būtu pilsētai izdevīga, jo palielinātos tās ienākumi. Pieaugtu arī pieprasījums pēc nekustamā īpašuma, un līdz ar to pieaugtu KK īpašumā esošās zemes vērtība. Citādi Karkilai nebūtu “,nekādas vajadzības” noslēgt šādu darījumu.

(17)

Atbildot uz Komisijas jautājumu, vai Componenta ir centusies atrast kādu citu akciju pircēju, Somija ir atbildējusi, ka tas nav noticis, jo gadījumā, ja Componenta vēlētos pārdot savas KK akcijas, Karkilai bija pirmpirkuma tiesības atpirkt akcijas par to tirgus vērtību.

(18)

Visbeidzot, attiecībā uz aizdevuma darījumu Somija ir apstiprinājusi, ka Componenta akcionāra aizdevuma atmaksa no jaunajiem līdzekļiem, ko KK bija ieguvusi no Karkilas, ir neatņemama Karkilas un Componenta starpā noslēgtā akciju pirkšanas – pārdošanas darījuma daļa un “kopējo pirkuma cenu” veido maksājums par akcijām un aizdevuma atmaksa.

(19)

Attiecībā uz šo darījuma daļu Somija apgalvo, ka arī aizdevuma darījums ir uzskatāms par tirgus darījumu, jo kopējā summa, ko Componenta ir saņēmusi par akcijām un aizdevumu, proti, 2,37 miljoni euro, ir mazāk nekā puse no KK tirgus vērtības. Turklāt Somija apgalvo, ka kopš 1996. gada, kad Componenta bija piešķīrusi KK aizdevumu, KK finansiālais stāvoklis ir uzlabojies.

(20)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar iedibināto Eiropas tiesu precedentu praksi tirdzniecību starp dalībvalstīm uzskata par iespaidotu, ja atbalsta saņēmējs veic ekonomisku darbību, kurā ietilpst tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(21)

Componenta darbībā ietilpst tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tādēļ atbalsts šim uzņēmumam atbilst EK Līguma 87. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem. Reģionālu un vietēju pārvaldes iestāžu piešķirts finansiāls atbalsts ir uzskatāms par valsts līdzekļiem (4).

(22)

Lēmumā par oficiālas izmeklēšanas sākšanu Komisija ir minējusi, ka atbalsta lielums būtu starpība starp to cenu, ko par akcijām būtu gatavi maksāt privātie investori, un 2,37 miljonu euro lielo pirkuma cenu.

(23)

Komisija ir konstatējusi, ka kopējā pirkuma cena sastāv no divām daļām. Vienu daļu veido naudas līdzekļi 0,7 miljonu euro apmērā, ko Componenta ir saņēmusi par pārdotajām akcijām, bet otru daļu veido atmaksātie 1,67 miljoni euro, ko Componenta bija aizdevusi KK. Tādējādi attiecīgā darījuma rezultātā Componenta kopsummā ir saņēmusi 2,37 miljonus euro. Katru no darījuma divām daļām Komisija ir novērtējusi atsevišķi.

(24)

Komisija ir konstatējusi, ka, izmantojot alternatīvu risinājumu, Componenta būtu varējusi pārcelt Karkilas lietuves darbību uz Alvestu. Tādējādi būtu saprotamas Karkilas iespējamās bažas saistībā ar varbūtēju ražošanas jaudu zudumu, kam sekotu darbavietu zudums.

(25)

Turklāt ir iespējams, ka gadījumā, ja liels pilsētas darba devējs savu darbību paplašinātu, nevis sašaurinātu, pieaugtu arī pieprasījums pēc zemes. Tomēr fakts, ka KK akciju pirkums un aizdevuma piešķīrums KK ir līgumiski saistīts ar Componenta lēmumu par līdzekļu ieguldījumu un tas, ka pilsētai bija tiesības anulēt visu darījumu gadījumā, ja Componenta neieguldītu Karkilā solītos līdzekļus, pierāda, ka pilsētas lēmums noslēgt darījumu ar Componenta nav pamatots vienīgi uz KK tirgus vērtību, un liek domāt arī par citu apsvērumu klātbūtni.

(26)

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Tiesas iedibināto tirgus ekonomikas investoru principu šādi investori pieņem lēmumus, pamatojoties uz paredzamo ieguldījumu atdevi un norobežojas no visiem sociālajiem, reģionālās politikas un nozaru apsvērumiem. Ņemot vērā, ka Componenta ieguldījumi jaunās ražošanas jaudās bija tiešs izmeklējamā finansiālā darījuma nosacījums, jāsecina, ka Karkilas rīcība neatbilst tirgus ekonomikas investoru principam. Ja nodokļu ieņēmumu pieaugumu un pilsētas vispārējās labklājības celšanos uzskatītu par tirgus ekonomikas investora apsvērumu daļu, tad nebūtu nošķirtas pašvaldības kā valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības kā KK komerciāla līdzīpašnieka funkcijas.

(27)

Turklāt Komisija ir konstatējusi, ka Karkilas pilsētas valde 2003. gada 1. septembra sēdē ir paziņojusi, ka ar Componenta noslēgtais darījums ir tieši saistīts ar šā uzņēmuma lēmumu ieguldīt līdzekļus Karkilā un ka Componenta iegūs Karkilas ražotnē ieguldāmos līdzekļus pēc tam, kad Karkila būs nopirkusi KK akcijas.

(28)

Šie novērojumi apstiprina tālāk izklāstītos Komisijas atzinumus, kas apliecina, ka noslēgto darījumu nevar uzskatīt par tirgus darījumu.

(29)

Saskaņā Karkilas un Componenta starpā noslēgto darījumu maksa par KK akcijām ir viena no darījuma daļām. Rodas jautājums, vai akciju cenas pamatā ir to tirgus vērtība.

(30)

Somija pamato KK akciju cenu ar KK īpašumā esošo aktīvu tīro vērtību. Tomēr izmeklējamais darījums nav nekustamā īpašuma pārdošanas darījums, bet gan uzņēmuma akciju iegāde. Novērtējot šāda veida līdzekļu ieguldījumu, tirgus ekonomikas dalībnieks pirmkārt būtu aprēķinājis sava ieguldījuma sagaidāmās atdeves tirgus vērtību. Jo tirgus ekonomikas investori iegulda līdzekļus cerībā gūt peļņu, t.i., ieguldīto līdzekļu atdevi. Šāds investors būtu aprēķinājis samēru starp sagaidāmo akciju gada peļņu un ieguldīto kapitālu, lai redzētu, vai sagaidāmā atdeve ir adekvāta, salīdzinot ar citām ieguldījumu iespējām.

(31)

Aplūkojot dažu pēdējo gadu rezultātus, ir redzams, ka KK ieguldījumu atdeves rezultāti ir bijuši izteikti negatīvi. Turklāt nekas neliecina par to, ka situācija nākotnē varētu uzlaboties. Somija nav iesniegusi nevienu ar KK darbību saistītu uzņēmējdarbības plānu, kurā būtu izklāstīti KK rentabilitātes uzlabošanai paredzēti pasākumi, un nav pat pūlējusies apgalvot, ka Karkila saistītu jebkādas cerības ar KK uzplaukumu un atdevi.

(32)

Negatīvo rezultātu iemesls ir KK acīmredzamās grūtības, mazais pieprasījums pēc sabiedrības īpašumā esošās zemes un minimālie ienākumi, ko tā dod. Pēdējo četru gadu laikā sabiedrība ir cietusi zaudējumus, tās pārdošanas apjomi ir bijuši niecīgi, tā nav varējusi izmaksāt dividendes un tās finansiālais stāvoklis ir bijis nedrošs. Jāpiebilst, ka sabiedrības finansiālā situācija ir bijusi grūta, lai gan tā varēja izmantot bezprocentu aizdevumu priekšrocības. Stāvoklis būtu vēl sliktāks, ja sabiedrības darbība būtu jāfinansē, izmantojot parastus aizdevumus, par kuriem jāmaksā procenti. Ņemot vērā sabiedrības līdzšinējo darbību un zinot, ka nav cerību uz tās finansiālās situācijas uzlabošanos, tirgus investoram būtu skaidrs, ka, iegādājoties KK akcijas, nekāda peļņa nav gaidāma. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija uzskata, ka KK akciju vērtība līdzinājās nullei.

(33)

Šo secinājumu apstiprina fakts, ka saskaņā ar iepriekš teikto, KK finansējumu lielā mērā veidoja divu akcionāru bezprocentu aizdevumi. Tas nozīmē, ka iegādājoties akcijas, to īpašniekam būtu jāpārņem arī bezprocentu aizdevumi, ko saskaņā ar tālāk teikto, tirgus investors nebūtu darījis.

(34)

Saskaņā ar iepriekš teikto, izšķirīga nozīme ir ilgtermiņā gaidāmajai atdevei, kas var atšķirties no faktiski gūtās pagātnes peļņas. Tomēr tirgus investors ņemtu vērā arī agrākos rezultātus. Saistībā ar gaidāmo peļņu ir būtiski rast atbildi uz jautājumu, vai pārdodot un iznomājot zemi, KK varēja pamatoti cerēt uz pienācīgiem ieņēmumiem. Atbilde uz šo jautājumu ir saistīta ar tālāk apskatīto visa nekustamā īpašuma kopvērtējumu.

(35)

Somija ir paskaidrojusi, ka nosakot akciju cenu, par pamatu ir ņemta KK īpašumā esošās zemes vērtība. Jāatzīst, ka pieņemot lēmumus, tirgus ekonomikas investori ņem vērā arī aktīvu tīro vērtību. Pievienotajā tabulā var iepazīties ar Somijas akciju novērtējuma kopsavilkumu:

1. tabula

Somijas noteiktā KK vērtība:

(36)

Darījums nav saistīts ar atsevišķiem nekustamiem īpašumiem, bet ar uzņēmuma akcijām, tādēļ šajā gadījumā nevar tieši piemērot apsvērumus, kas ir izklāstīti Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta elementiem gadījumos, kad zemes un ēku tirdzniecībā ir iesaistītas valsts pārvaldes iestādes.  (5) Tomēr minētos apsvērumus šajā gadījumā var piemērot pēc analoģijas, jo Komisijas paziņojuma mērķis, proti, novērst atbalsta esamību gadījumos, kad ar zemi saistītus darījumus slēdz valsts un privāti uzņēmumi, attiecas uz zemes pārdošanu un pirkšanu, ko veic valsts uzņēmumi, un šajā gadījumā Somija ir apgalvojusi, ka, nosakot akciju vērtību, par pamatu ir ņemta noteiktā zemes vērtība. Paziņojumā ir teikts, ka gadījumos, kad zemes novērtējuma pamatā nav no nosacījumiem brīva vairāksolīšanas procedūra, zemi pirms pārdošanas vērtē viens vai vairāki neatkarīgi īpašumu vērtētāji, lai noteiktu tās tirgus vērtību, pamatojoties uz vispārpieņemtiem tirgus indikatoriem un vērtēšanas standartiem.

(37)

Komisija ir konstatējusi, ka zemes novērtējuma pamatā nav bijusi no nosacījumiem brīva vairāksolīšanas procedūra. Tādēļ vērtēšanu vajadzēja veikt neatkarīgiem īpašumu vērtētājiem. Rodas jautājums, vai Somijas veiktais novērtējums atbilst prasībai pieaicināt neatkarīgus īpašumu vērtētājus. Komisija pirmkārt ir konstatējusi, ka Somijas iesniegtajā īsajā nekustamo īpašumu māklera ziņojumā nav skaidri norādīts, ka tas attiecas tieši uz KK īpašumā esošās zemes novērtējumu. Māklera ziņojuma nozīme ir sīkāk analizēta tālāk.

(38)

Komisija ir konstatējusi, ka KK īpašumā esošā zeme ir vērtēta dažādi atkarībā no zemesgabalu veida, t.i., atsevišķi ir vērtēta zeme savrupmāju celtniecībai, zeme rindu māju un daudzdzīvokļu namu celtniecībai, teritorija, kas saucas Asemansuo, un parku un koplietošanas zeme. Šos dažādos zemesgabalu veidus Komisija ir apskatījusi atsevišķi.

(39)

Savrupmāju celtniecībai domātās zemes novērtējuma pamatā ir bijusi Karkilas oficiālā šādas zemes platības vienības pārdošanas cena 10,19 euro par kvadrātmetru. Komisija ir konstatējusi, ka par šādu cenu pilsēta ir pārdevusi zemi individuāliem pircējiem, tātad tā ir mazumtirdzniecības cena. Somija ir pievienojusi arī nekustamo īpašumu eksperta sniegtu informāciju par dažāda veida zemesgabalu platības vienības cenu Karkilā (šī cena attiecas uz galīgo pircēju, tātad arī tā ir mazumtirdzniecības cena). Eksperts informē, ka 2003. gadā šāda zeme Karkilā ir maksājusi no 9,43 euro līdz 14,76 euro par kvadrātmetru, vienlaikus bez sīkākiem paskaidrojumiem atzīmējot, ka Karkilas noteiktā cena ir tuva spēkā esošajai zemes cenai.

(40)

Komisija tomēr ir konstatējusi, ka konkrētās KK piederošās savrupmāju celtniecībai domātās zemes ārējs novērtējums faktiski nav veikts. Nav noteikta arī zemes vairumtirdzniecības cena. Komisijai šķiet pašsaprotami, ka zemes mazumtirdzniecības cena ir ievērojami augstāka par zemes cenu gadījumos, kad pārdod lielas zemes platības (kā šajā reizē, kad KK īpašumā bija 80 savrupmāju celtniecībai domāti zemesgabali) un pircēja nolūks nav nopirkto zemi lietot, bet gan to vēlāk atkal pārdot.

(41)

Tādēļ novērtējumā, kad aplēstā viena veida zemesgabalu mazumtirdzniecības cena ir vienkārši sareizināta ar KK īpašumā esošo kopējo zemes platību, ir pieļautas divas kļūdas. Pirmkārt, nav veikts konkrētās darījumā iesaistītās zemes novērtējums un, otrkārt, novērtējumā nav minēts, kādu summu darījuma noslēgšanas laikā par visu attiecīgās zemes platību būtu gatavi maksāt tirgus investori, jo īpaši ņemot vērā, ka šādu zemesgabalu tirgus ir ierobežots.

(42)

Runājot par rindu māju un daudzdzīvokļu namu celtniecībai domātās zemes cenu – šī zeme kopumā ir novērtēta par 1 136 849 euro – Somija atsaucas uz nekustamo īpašumu eksperta novērtējumu. Komisija ir konstatējusi, ka nekustamo īpašumu eksperta noteiktā cena par ēku kopējās platības kvadrātmetru ir 70-80 euro rindu mājām un 60-75 euro daudzdzīvokļu namiem. Somijas piemērotā cena ir 74,02 euro par ēku kopējās platības kvadrātmetru rindu mājām un 79,56 euro daudzdzīvokļu namiem. Šī cena atbilst nekustamo īpašumu eksperta aplēstās cenu amplitūdas vidusdaļai vai ir nedaudz augstāka par eksperta noteikto cenu. Eksperts turklāt ir uzsvēris, ka pēdējo gadu laikā ir noslēgti tikai daži tamlīdzīgi darījumi un pieprasījums joprojām ir zems.

(43)

Komisija ir konstatējusi, ka pēc visa spriežot, arī šā veida zemesgabaliem eksperts ir noteicis zemes mazumtirdzniecības, nevis vairumtirdzniecības cenu, t.i., cenu, ko pērkot visu zemi vienā darījumā, būtu maksājis tirgus investors. Ņemot vērā eksperta uzsvērto joprojām zemo pieprasījumu pēc šāda veida zemesgabaliem, Komisija uzskata, ka arī šā veida zemesgabalu aplēstā tirgus vērtība vairumtirdzniecībā izmeklējamā darījuma slēgšanas laikā ir bijusi krietni pārspīlēta.

(44)

Nav skaidrs, kā ir noteikta tirgus vērtība pilsētas centra zemesgabalam Asemansuo, kura cena ir aptuveni puse no aplēstās KK zemes vērtības (2 358 158 euro). Somija atsaucas uz apbūvējamās zemes cenu par kvadrātmetru (79,56 euro), sareizinot to ar atļautās apbūves teritorijas platību (29 640 m2. Savukārt Somijas pieaicinātais nekustamo īpašumu mākleris vienu šā konkrētā zemesgabala apbūvējamo kvadrātmetru ir novērtējis par 50 euro, tātad zemesgabalu kopumā par 1 480 200 euro. Abu novērtējumu starpība ir 877 958 euro. Tā kā vērtējums attiecas uz vienu lielu zemesgabalu, var pieņemt, ka nekustamo īpašumu eksperta aplēstā Asemansuo cena ir mazumtirdzniecības cena, tādēļ nekustamo īpašumu eksperta nosaukto summu pēc Komisijas domām var uzskatīt par ticamu. Somija nav paskaidrojusi, kādēļ tās novērtējums tik ļoti atšķiras no eksperta aplēsēm.

(45)

Attiecībā uz parkiem domāto zemi un koplietošanas teritorijām, kas ir novērtētas par 491 738 euro, Komisija šaubās, vai šādai zemei vispār ir vērā ņemama vērtība, jo zeme, ko nav iespējams lietderīgi izmantot, nedod nekādu finansiālu atdevi, tādēļ tirgus investors nebūtu gatavs šķirties no ievērojamas summas, lai iegūtu šādu zemi savā īpašumā.

(46)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem novērojumiem, Komisija uzskata, ka KK piederošās zemes novērtējums nav veikts pareizi un nav ievēroti novērtējuma kritēriji, ko paredz Komisijas paziņojums par valsts atbalsta elementiem gadījumos, kad zemes un ēku tirdzniecībā ir iesaistītas valsts pārvaldes iestādes.

(47)

Atņemot tikai mākslīgi pacelto Asemansuo cenas daļu, KK zemes kopējā vērtība un līdz ar to sabiedrības vērtība, ja to rēķina, vadoties no īpašumu vērtības, samazinās par 876 158 euro un paliek 619 760 euro.

(48)

Komisija turklāt atzīst, ka par lielā mērā mākslīgi paceltu var uzskatīt arī savrupmāju, rindu māju un daudzdzīvokļu namu celtniecībai, kā arī parkiem un koplietošanai domātās zemes cenu, jo tā ir noteikta, pieļaujot divas iepriekš minētās kļūdas, proti, nav veikts konkrētās darījumā iesaistītās zemes novērtējums un, otrkārt, novērtējumā nav minēts, kādu summu darījuma noslēgšanas laikā, pārdodot visu attiecīgās zemes platību, iegūtu tirgus investori. Saskaņā ar Somijas sniegto informāciju zemes kopējā vērtība bija 2 660 152 euro. Komisija uzskata, ka šajos aprēķinos zemes cena ir mākslīgi pacelta par vairāk nekā 619 760 euro, kas pēc mākslīgi paceltās Asemansuo cenas daļas atņemšanas būtu no Somijas aprēķinātas summas atlikusī KK tīrā vērtība. Tādējādi arī tad, ja akciju vērtību aprēķina šādi, visa summa, ko Karkila ir samaksājusi par KK akcijām, ir uzskatāma par Componenta piešķirtu atbalstu.

2. tabula

Komisijas aplēstais atbalsts saistībā ar KK akciju cenu:

(49)

Pērkot KK akcijas, investors nevarēja cerēt uz kapitāla atdevi, turklāt zemes vērtība bija mākslīgi paaugstināta, tādēļ Komisija secina, ka KK akciju vērtība līdzinājās nullei. Turklāt Componenta nav pat mēģinājusi atrast citu sev piederošo KK akciju pircēju, un arī tas liecina, ka Karkilas samaksātā cena ir augstāka par tirgus cenu, jo vismaz mēģinājums atrast citu akciju pircēju būtu piemērots veids, kā noteikt akciju tirgus cenu.

(50)

Tādēļ Komisija secina, ka pamatojoties uz sabiedrības un tās īpašumā esošās zemes novērtējumu, īpašnieka maiņas laikā KK akcijām nebija nekādas vērtības, līdz ar to pilnīgi visa summa, ko par akcijām ir samaksājusi Karkila (713 092 euro) ir uzskatāma par Componenta piešķirtu atbalstu.

(51)

Tomēr gadījumā, ja Somija var pierādīt, ka zemes cena, kā iepriekš aprakstīts, ir mākslīgi pacelta par summu, kas ir mazāka par 619 760 euro, atbalsta apjomu darījumā ar akcijām ir iespējams attiecīgi samazināt. Pierādījumu pamatā jābūt precīzam novērtējumam, ko veic neatkarīgs īpašumu vērtētājs – persona ar labu reputāciju, ar attiecīgu grādu vai augstskolas piešķirtu kvalifikāciju vai tās ekvivalentu un ar atbilstīgu attiecīgās atrašanās vietas un attiecīgās kategorijas zemes un ēku vērtēšanas pieredzi un kompetenci. Novērtējumā jānosaka visas KK īpašumā esošās zemes vairumtirdzniecības vērtība darījuma slēgšanas laikā, un līdz ar to summa, ko KK būtu varējusi saņemt, ja tā tolaik būtu pārdevusi visu tai piederošo zemi, ievērojot tirgus situāciju.

(52)

Otra Karkilas un Componenta starpā noslēgtā finansiālā darījuma daļa bija Karkilas KK piešķirtais 1,67 miljonus euro lielais bezprocentu aizdevums, ko KK nekavējoties izmantoja, lai atmaksātu aizdevumu, kuru Componenta tai bija piešķīrusi 1996. gadā. Ir zināms, ka KK 1996. gadā bija saņēmusi divus vienādus aizdevumus uz vienādiem noteikumiem – vienu no Karkilas, bet otru no Componenta – jo KK tolaik nebija spējīga izpildīt saistības pret privātkreditoriem. Tātad abu aizdevumu kopsumma bija 3,34 miljoni euro.

(53)

Somija ir apgalvojusi, ka 2003. gadā KK finansiālais stāvoklis ir bijis labs. Somija, piemēram, atsaucas uz KK 2003. gada pārskata zemsvītras piezīmi, kurā ir teikts, ka KK piederošās zemes pašreizējā aplēstā vērtība ir 5 052 459 euro, kas ir par 1 971 845 euro vairāk nekā zemes bilances vērtība. Tomēr, kā paskaidrots iepriekšējā sadaļā, pēc Komisijas uzskatiem KK zemes vērtība nav tik liela.

(54)

KK gada pārskatos laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam ir minēti šādi svarīgākie skaitļi:

(55)

Aplūkojot tabulu, ir redzams, ka šajos četros gados pieprasījums pēc zemes ir bijis ļoti ierobežots. Ir redzams arī, ka sabiedrība ir guvusi ļoti nelielus ieņēmumus no tai piederošās zemes pārdošanas vai iznomāšanas. Tāpat ir redzams, ka sabiedrībai sāk trūkt naudas līdzekļi un tās bilance ir visai neparasta, proti, pašu kapitāls visu laiku ir ar mīnusa zīmi. Turklāt jāatzīmē, ka sabiedrības galvenais finanšu avots – no Karkilas un Componenta saņemtie divi aizdevumi par kopsummu 3,34 miljoni euro – ir bezprocentu aizdevumi. Ja tie būtu parasti aizdevumi ar procentu likmi, finansiālais stāvoklis būtu daudz sliktāks.

(56)

Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija nepiekrīt Somijas apgalvojumiem par KK labo finansiālo stāvokli.

(57)

Rodas jautājums, vai bez Karkilas iejaukšanās KK būtu varējusi atmaksāt no Componenta ņemto aizdevumu.

(58)

Komisija pirmkārt ir konstatējusi – lai glābtu KK, Componenta un Karkila 1996. gadā ir piešķīrušas KK divus bezprocentu aizdevumus (katra vienu) par vienādu summu. Šie divi aizdevumi nepārprotami ir bijis atbalsts KK. Aizdodot šādu summu, jebkurš tirgus investors būtu prasījis, lai aizdevuma atmaksa attiecībā uz abiem aizdevuma piešķīrējiem būtu vienlīdzīga. Lai viens naudas aizdevējs neizrādītos izdevīgākā situācijā, aizdevumu daļējai vai pilnai atmaksai attiecībā uz abiem naudas aizdevējiem (Componenta un Karkila) būtu vajadzējis notikt vienādi.

(59)

Izmeklējamajā darījumā Componenta ir atmaksāts viss tās piešķirtais aizdevums, tādēļ ir jānoskaidro, vai parastā tirgus situācijā KK būtu varējusi atmaksāt ne vien no Componenta, bet arī no Karkilas saņemto aizdevumu, lai nodrošinātu, ka Componenta neatrodas izdevīgākā situācijā. Tātad ir jānoskaidro, vai KK būtu varējusi tirgū iegūt 3,34 miljonus euro, lai varētu atmaksāt abus akcionāru aizdevumus.

(60)

Ja KK nebūtu piešķirti bezprocentu aizdevumi un tai vajadzētu par 3,34 miljonu euro lielajiem aizdevumiem maksāt tirgus procentu likmi, tad tai katru gadu procentos būtu jāmaksā vismaz 265 000 euro. Šīs aplēses pamatojas uz Komisijas 2003. gada atsauces likmi, kam ir pieskaitīti vēl 4 procentu punkti, ko Komisija parasti pieskaita grūtībās nonākušiem uzņēmumiem (3,95 % + 4 % = 7,95 %, kas sareizināti ar 3,4 miljoniem).

(61)

Ņemot vērā sabiedrības pēdējo gadu ieņēmumus un tās naudas līdzekļu stāvokli, KK būtu krasi jāpalielina gada ienākumi, lai tā spētu dzēst tik lielu parādu ar procentiem. Pēc visa spriežot, zemes nomas maksa KK nav devusi nekādus vai ir devusi tikai ļoti mazus ieņēmumus, tādēļ KK būtu varējusi dzēst parādu, vienīgi krasi palielinot pārdotās zemes platības.

(62)

Saskaņā ar nekustamo īpašumu eksperta teikto, pieprasījums pēc lielākās daļas no KK īpašumā esošās zemes (rindu māju un daudzdzīvokļu māju celtniecībai domātās zemes) bija mazs, savukārt Asemansuo teritorija vēl nebija lietderīgi izmantojama, tādēļ ir grūti iedomāties, kā KK būtu varējusi pēkšņi krasi palielināt savus gada ienākumus.

(63)

Vēl jo vairāk, pārdodot zemi, lai dzēstu parādu, sabiedrība zaudētu savus svarīgākos aktīvus tikai tādēļ, lai dzēstu parādu. Tas nozīmē, ka KK katru gadu būtu jāpārdod zeme vismaz 300 000 euro vērtībā, lai dzēstu parādu un segtu dažas neatliekamas administratīvas izmaksas, un rezultātā pēc desmit gadiem praktiski visi sabiedrības aktīvi būtu zuduši, bet tās parāds joprojām būtu 3,34 miljoni euro;

(64)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka, veicot tikai pavisam vienkāršas aplēses, top skaidrs, ka KK nebūtu spējusi aizvietot tai piešķirtos divus bezprocentu aizdevumus ar aizdevumu saskaņā ar tirgus likmēm. Ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli, nav arī domājams, ka KK būtu varējusi saņemt mazāku tirgus aizdevumu, lai varētu atmaksāt daļu no piešķirtajiem bezprocentu aizdevumiem.

(65)

Komisija secina, ka darījums, kura rezultātā KK no Karkilas ir saņēmusi 1,67 miljonus euro lielu bezprocentu aizdevumu, ko tā nekavējoties ir izmantojusi, lai atmaksātu parādu Componenta, nav noticis saskaņā ar tirgus ekonomikas investoru principu un ir uzskatāms par Componenta piešķirtu valsts atbalstu.

(66)

Komisija ir secinājusi, ka pamatojoties uz Somijas sniegto informāciju, par atbalstu ir uzskatāma visa summa, ko Componenta ir ieguvusi, noslēdzot izmeklējamo darījumu. Šajā summā ietilpst maksājums par KK akcijām (713 092,5 euro) un aizdevums KK, kas KK ļāva atmaksāt Componenta tās savulaik KK piešķirto aizdevumu (1 670 184 euro). Tādējādi kopējā atbalsta summa ir 2 383 276,5 euro. Tomēr gadījumā, ja Somija var pierādīt, ka veicot zemes novērtējumu, kā aprakstīts iepriekš, zemes cena ir mākslīgi pacelta par summu, kas ir mazāka par 619 760 euro, atbalsta apjomu darījumā ar akcijām (713 092,5 euro) ir iespējams attiecīgi samazināt.

(67)

Komisija ir konstatējusi, ka tās aizdomas par to, ka Karkilas un Componenta starpā noslēgtais darījums nav tirgus darījums, ir apstiprinājušās un Componenta ir saņēmusi 2 383 276,5 euro lielu atbalstu.

(68)

Komisija turklāt ir konstatējusi, ka šis valsts atbalsts ir nelikumīgs, jo Komisijai par to nav ziņots.

(69)

Komisija ir konstatējusi arī, ka Componenta darbībā ietilpst tirdzniecība starp dalībvalstīm un ka valsts līdzekļi ir reģionālu un vietēju pārvaldes iestāžu piešķirts finansiāls atbalsts (6).

(70)

Tādēļ Komisija secina, ka iepriekš konstatētais atbalsts atbilst Līguma 87. panta 1. punktā minētajam neatļautajam atbalstam, jo tas ir piešķirts no valsts līdzekļiem, draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķam uzņēmumam (Componenta), un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(71)

Atbalsts ir atļauts tikai gadījumos, kad tas atbilst kādam no Līguma 87. pantā minētajiem izņēmumiem. Tā kā atbalsts bija paredzēts jaunu ieguldījumu finansēšanai Karkilā, Komisija ir skaidrojusi, vai atbalstu varētu uzskatīt par reģionālo ieguldījumu atbalstu. Komisija ir secinājusi, ka tas nav iespējams divu iemeslu dēļ.

(72)

Pirmkārt, saskaņā ar Somijas reģionālā atbalsta plānu laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam Karkila neatrodas atbalstāmā reģionā. Otrkārt, saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, piešķirot valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (7), Componenta nav pieskaitāma pie mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Componenta noiets 2003. gadā ir bijis 178 miljoni euro, bet mazo un vidējo uzņēmumu definīcijā minētais pieļaujamais noiets nedrīkst pārsniegt 40 miljonus euro. Turklāt Componenta vidējais nodarbināto skaits 2003. gadā ir bijis 1595 cilvēki, bet saskaņā ar mazo un vidējo uzņēmumu kritērijiem pieļaujamais nodarbināto skaits ir 250 cilvēki.

(73)

Komisija turklāt secina, ka atbalsts neatbilst nevienam citam Līgumā un jo īpaši tā 87. pantā paredzētajam izņēmumam. Tādēļ šis nelikumīgais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu un ir jāatgūst ar procentiem.

(74)

Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka Somija ir nelikumīgi piešķīrusi atbalstu par kopējo summu 2 383 276,5 euro, tādējādi pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Atbalstu Componenta Oyj, kas atrodas Somijā, nelikumīgi ir piešķīrusi Karkilas pilsēta Somijā, un atbalsts sastāv no divām daļām.

(75)

Atbalsta viena daļa 713 092,5 euro apmērā ir piešķirta, samaksājot Componenta Oyj par tās akcijām Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy cenu, kas pārsniedz tirgus cenu. Šo summu var samazināt atbilstīgi aplēstajai KK teorētiskajai vērtībai, ja Somija var pierādīt, ka veicot zemes novērtējumu, kā aprakstīts iepriekš, zemes cena ir mākslīgi pacelta par summu, kas ir mazāka par 619 760 euro.

(76)

Atbalsta otru daļu 1 670 184,0 euro apmērā Componenta Oyj ir saņēmusi kā Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy piešķirtu bezprocentu aizdevumu, ko šī sabiedrība ir izmantojusi, lai atmaksātu Componenta Oyj aizdevumu par tādu pašu summu.

(77)

Šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, tādēļ no saņēmēja Componenta Oyj tas jāpiedzen ar procentiem,