28.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/30

(1)

Direktīvā 98/37/EK ir paredzēts, ka mašīnas var laist tirgū un nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tās, pareizi uzstādot, uzturot kārtībā un lietojot paredzētajiem mērķiem, neapdraud cilvēku, mājdzīvnieku vai īpašuma drošību.

(2)

Ja valsts standarts, transponējot saskaņotu standartu, uz kuru Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce, attiecas uz vienu vai vairākām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kuras izklāstītas Direktīvas 98/37/EK I pielikumā, uzskata, ka saskaņā ar šo standartu ražotā mašīna atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 98/37/EK 6. panta 1. punktu Francija ir iesniegusi oficiālu protestu attiecībā uz Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) 2003. gada 18. martā pieņemto standartu EN ISO 14122-4:2004, uz kuru atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(4)

Komisija, pārbaudījusi standartu EN ISO 14122-4:2004, konstatēja, ka šā standarta 4.3.2. punktā (Kritiena aizsargierīču izvēle) izklāstītās specifikācijas saistībā ar 6.2. punktu (Lietošanas norādījumi) un 6.3. punktu (Marķēšana) neatbilst būtiskām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kas noteiktas Direktīvas 98/37/EK I pielikuma 1.1.2. punkta b) apakšpunktā (Drošības integrācijas principi), 1.5.15. punktā (Slīdēšanas, klupšanas vai krišanas apdraudējums) un 1.6.2. punktā (Piekļūšana ekspluatācijas zonai un apkalpošanas punktiem).

(5)

Konkrēti, standartā EN ISO 14122-4:2004 aprakstītais tehniskais risinājums – kritienu aizturētājs – neaizsargā pret kritienu no stacionārām kāpnēm. Kritienu aizturētājs vienīgi ierobežo kritiena sekas un paredz, ka operators piesardzīgi rīkojas, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus (IAL).

(6)

Kritienu aizturētājiem ir vairākas būtiskas nepilnības. Pirmā – tie ierobežo operatoru. Tā rezultātā operatori un jo īpaši tās personas, kas veic biežas apkopes darbības, pirms stacionāro kāpņu izmantošanas nenodrošina sevi ar IAL. Otrā – kritiena aizturētāji izraisa papildu apdraudējumu tajā gadījumā, kad operators krīt un atsitas pret mehānisma vai konstrukcijas stacionārajām daļām, ja zem minētās personas nav obligātās brīvās zonas. Turklāt šai brīvajai zonai noteikti jābūt lielākai nekā norobežotajai zonai, kas vajadzīga norobežojumam. Trešā nepilnība – tie rada organizatoriskas grūtības uzņēmumiem (IAL pārvaldība, vajadzība pēc saderības starp IAL un nostiprināšanas sistēmu). Šo grūtību rezultātā var būt nepareizas darbības, kas savukārt var izraisīt nelaimes gadījumus.

(7)

Pretrunā pamatprasībām, kas minētas 1.1.2. punkta b) apakšpunktā Direktīvas 98/37/EK I pielikumā, standarta EN ISO 14122-4:2004 4.3.2., 6.2. un 6.3. punktā attiecībā uz integrētajiem aizsardzības pasākumiem (norobežojums) ir paredzētas tāda paša līmeņa prasības kā tās, kas ir attiecināmas vienīgi uz atlikušajiem riskiem (IAL).

(8)

Tāda standarta kā EN ISO 14122-4:2004 mērķis ir aplūkot drošības aspektu saistībā ar plaša klāsta mašīnām, nevis konkrētus gadījumus. Ja pamatprasības, kas paredzētas Direktīvas 98/37/EK I pielikuma 1.1.2., 1.5.15. un 1.6.2. punktā, attiecībā uz mašīnu konkrēto tipu nav iespējams izpildīt, minētā tipa mašīnu standartā var norādīt veicamos alternatīvos pasākumus.

(9)

Tādēļ atsauce uz standartu EN ISO 14122-4:2004 Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav jāpublicē,