This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32006D0622
2006/622/EC: Commission Decision of 21 December 2005 declaring a concentration compatible with the common market and the functioning of the EEA Agreement (Case COMP/M.3696 — E.ON/MOL) (notified under document number C(2005) 5593) (Text with EEA relevance)
2006/622/EK: Komisijas Lēmums, ( 2005. gada 21. decembris ), ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.3696 – E.ON/MOL ) (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5593) (Dokuments attiecas uz EEZ)
2006/622/EK: Komisijas Lēmums, ( 2005. gada 21. decembris ), ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.3696 – E.ON/MOL ) (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5593) (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 253, 16.9.2006, pp. 20–28
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
In force
|
16.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 253/20 |
KOMISIJAS LĒMUMS,
(2005. gada 21. decembris),
ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību
(Lieta COMP/M.3696 – E.ON/MOL)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5593)
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/622/EK)
Komisija 2005. gada 21. decembrī pieņēma lēmumu apvienošanās lietā saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (1), un jo īpaši minētās regulas 8. panta 2. punktu. Pilns lēmuma nekonfidenciālais teksts lietas autentiskajā valodā un Komisijas darba valodās ir pieejams šādā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes adresē: http://ec.europa.eu/comm/competiton/index_en.html
I. KOPSAVILKUMS
|
(1) |
Šī lieta attiecas uz to, ka E.ON (Vācija) iegādājas divus MOL, integrēta Ungārijas naftas un gāzes uzņēmuma, kas nodarbojas ar gāzes vairumtirdzniecību, tirdzniecību un pārdošanu, kā arī ar gāzes uzglabāšanu, meitasuzņēmumus. Uzņēmumam MOL pieder arī pirkšanas iespēja diviem gadiem pārdot uzņēmumam E.ON savu gāzes pārvades meitasuzņēmumu. |
|
(2) |
Uzņēmumam MOL jau pirms darījuma pieder gandrīz ekskluzīva kontrole pār piekļuvi gāzes resursiem un gāzes infrastruktūrai Ungārijā. MOL pieder gāzes pārvades tīkls un visas Ungārijas gāzes krātuves, un tas atrodas monopolstāvoklim pielīdzināmā situācijā gāzes vairumtirdzniecībā. MOL jau šobrīd ir uzņēmums, kurš var kontrolēt pieeju gāzes resursiem (gan importam, gan vietējai produkcijai) un gāzes infrastruktūrai. Tagad šo kontrolējošo stāvokli pārņems E.ON. |
|
(3) |
Būtiskās izmaiņas, ko rada ierosinātais darījums, ir tādas, ka E.ON atšķirībā no MOL ir stingras tirgus pozīcijas gāzes un elektroenerģijas mazumpiegādē Ungārijā. Tāpēc, izņemot pārvadi un MOL gāzes ražošanu, šis darījums radīs uzņēmumu, kas ir vertikāli integrēts visā gāzes un elektroenerģijas piegādes ķēdē Ungārijā. |
|
(4) |
Komisijas tirgus pētījums parādīja, ka sakarā ar to, ka jaunajam uzņēmumam ir gandrīz ekskluzīva kontrole pār Ungārijā pieejamajiem gāzes resursiem (kas pārsvarā ir Krievijas izcelsmes resursi), un sakarā ar tā vertikālo integrāciju gāzes un elektroenerģijas tirgos darījums radītu nopietnu risku, ka tiek ierobežoti konkurenti pakārtotajā gāzes un elektroenerģijas tirgū. Kā jau tika minēts, E.ON atšķirībā no MOL darbojas gāzes vairumtirgus pakārtotajā tirgū, gāzes un elektroenerģijas mazumtirdzniecībā un izplatīšanā (kontrolējot divus no sešiem reģionālajiem gāzes sadales uzņēmumiem un trīs no sešiem reģionālajiem elektroenerģijas sadales uzņēmumiem), kā arī elektrības ražošanā. Tas radītu izmaiņas jaunā uzņēmuma motivācijā attiecībā pret tā pakārtotajiem konkurentiem. Tādējādi jaunajam uzņēmumam būs gan spēja, gan stimuls ierobežot savu konkurentu piekļuvi gāzei pakārtotajos gāzes un elektroenerģijas tirgos. |
|
(5) |
Lai kliedētu procedūras gaitā radušās šaubas par konkurenci, E.ON2005. gada 20. oktobrī iesniedza saistību paketi. E.ON2005. gada 16. novembrī iesniedza pārskatītas saistības. Pēdējās saistības iesniedza 2005. gada 8. decembrī. Komisija uzskata, ka saistības, kas pēc tirgus pētījuma tika ievērojami uzlabotas salīdzinājumā ar E.ON sākotnējo piedāvājumu, atsaucas uz bažām, ko pauda trešās personas attiecībā uz to, ka nepieciešams nodrošināt pietiekošu gāzes likviditāti Ungārijas vairumtirgū par tādu cenu un ar tādiem nosacījumiem, kas ļaus trešām personām efektīvi konkurēt ar jauno uzņēmumu Ungārijas pakārtotajā gāzes un elektroenerģijas tirgū. |
|
(6) |
Tādēļ tiek ierosināts pieņemt lēmumu ar nosacījumiem un saistībām saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. panta 2. punktu. |
II. PASKAIDROJUMA RAKSTS
A. PUSES
|
(7) |
E.ON Ruhrgas International AG (“E.ON”) ietilpst E.ON uzņēmumu grupā, privātā īpašumā esošā enerģētikas koncernā, kura uzmanības centrā ir elektroenerģijas un gāzes piegāde. |
|
(8) |
MOL Hungarian Oil and Gas (“MOL”, Ungārija) ir integrēts naftas un gāzes koncerns, kas galvenokārt darbojas Ungārijā dabasgāzes, naftas, degvielas un ķīmijas produktu tirgū. Tā ir atklāta sabiedrība, kas reģistrēta Budapeštas biržā. Ungārijas valsts īpašumā saglabājas 12 % pamatkapitāla plus akciju kontrolpakete. |
B. NORISE
|
(9) |
Šī lieta attiecas uz koncentrāciju, kurā E.ON iegūst kontroli pār MOL Földgázellátó Rt. (“MOL WMT”) un MOL Földgáztároló Rt. (“MOL Storage”). E.ON iegādāsies arī MOL piederošo 50 % akciju paketi uzņēmumā Panrusgáz Magyar-Orosz Gázipari Rt. (“Panrusgáz”), kopuzņēmumā starp OAO Gazprom (Krievija) un MOL. |
|
(10) |
Uzņēmumu Mol Földgázszállító Rt. (“MOL Transmission”), kas ir vēl viens vienpersoniski kontrolēts MOL meitasuzņēmums, E.ON šajā darījumā neiegādājas. Tai vietā MOL tiek piešķirta pirkšanas iespēja, saskaņā ar kuru MOL var pieprasīt E.ON iegādāties 25 % plus 1 daļu vai 75 % mīnus 1 kapitāla daļu uzņēmumā MOL Transmission tuvāko divu gadu laikā. |
|
(11) |
Visbeidzot, MOL patur kontroli pār savu gāzes izpēti un ražošanu (MOL gāzes starpproduktu izpētes un ražošanas nodaļa (“MOL E & P”)). Tomēr darījuma ietvaros MOL un MOL WMT noslēdza jaunu ilgtermiņa gāzes piegādes līgumu attiecībā uz gāzi, ko ražo MOL E & P (“Piegādes līgums”). |
C. ATTIECĪGIE TIRGI
ATTIECĪGIE DABASGĀZES TIRGI
a) Attiecīgie produkcijas tirgi
|
(12) |
Komisija, ņemot vērā Ungārijas gāzes tirgu īpatnības, noteica šādus attiecīgos produkcijas tirgus gāzes nozarē:
|
|
(13) |
No 2004. gada 1. jūlija visi patērētāji, kas nav iedzīvotāji, kļuva par tiesīgiem patērētājiem, kas drīkst brīvi izvēlēties savu piegādātāju saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem. Privātie klienti iegūs šādas tiesības ne vēlāk kā 2007. gada 1. jūlijā. |
|
(14) |
Ungārijas dabasgāzes nozarei ir raksturīgs hibrīds modelis, kurā vienlaikus pastāv regulēts tirgus segments (jeb “publisko iekārtu segments”), kas izriet no vecās gāzes apgādes kārtības Ungārijā, un liberalizēts tirgus segments (jeb “atklātais tirgus segments”). Regulētajā tirgus segmentā publisko iekārtu vairumtirgotājam (MOL WMT) likums uzliek par pienākumu segt visu pieprasījumu pēc dabasgāzes reģionālo sadales uzņēmumu publisko iekārtu vajadzībām, savukārt reģionālajiem sadales uzņēmumiem ir pienākums ņemt dabasgāzi savu publisko iekārtu patērētāju vajadzībām tikai no publisko iekārtu vairumtirgotāja (par regulētām cenām). Reģionālajiem sadales uzņēmumiem, publisko iekārtu piegādātājiem, savukārt ir ekskluzīvas tiesības un pienākums apgādāt to teritorijā esošos patērētājus par regulētām cenām. Tiesīgie patērētāji var izvēlēties, vai tos līguma ietvaros par publiskajām iekārtām turpinās apgādāt to vēsturiskie gāzes piegādātāji (to reģionālie sadales uzņēmumi vai publisko iekārtu vairumtirgotājs, MOL WMT, ja patērētāju tiešā veidā apgādāja MOL WMT), vai tie pārtrauc savu līgumu par publiskajām iekārtām un iegādājas gāzi atbilstoši savām vajadzībām no tirgotāja vai paši importē dabasgāzi. Sagaidāms, ka šis hibrīdais modelis izzudīs pēc 2007. gada jūlija. |
|
(15) |
Tirgus pētījums apstiprināja, ka pastāv atsevišķs produkcijas tirgus gāzes piegādei tirgotājiem Ungārijā, kurā importētāji/ražotāji pārdod gāzi tirgotājiem, un tirgotāji cits citam pārdod gāzi, lai to tālāk piegādātu tirgus atvērtajā segmentā. Tirgus regulētajā segmentā reģionālajiem sadales uzņēmumiem ir pienākums iegādāties to publiskajām iekārtām vajadzīgo gāzi no publisko iekārtu vairumtirgotāja (MOL WMT). |
b) Ģeogrāfiskie tirgi
|
(16) |
Šajā lietā izmeklēšana parādīja, ka visi attiecīgie tirgi pēc apjoma ir nacionālie tirgi, izņemot gāzes sadales tirgus un tirgus gāzes piegādei privātiem klientiem – šobrīd tie ir vietēji tirgi (t.i., tie piesaistīti noteiktiem sadales apgabaliem Ungārijā). |
ATTIECĪGIE ELEKTROENERĢIJAS TIRGI
a) Attiecīgie produkcijas tirgi
|
(17) |
Komisija, ņemot vērā Ungārijas tirgu īpatnības, noteica šādus attiecīgos produkcijas tirgus elektroenerģijas nozarē:
|
|
(18) |
Arī Ungārijas elektroenerģijas nozari raksturo hibrīds modelis, kurā ir regulēts segments un atklāts segments. Visi patērētāji, kas nav iedzīvotāji, 2004. gada 1. jūlijā kļuva par tiesīgiem patērētājiem. Privātie klienti iegūs šādas tiesības 2007. gada 1. jūlijā. Līdzīgi kā gāzes nozarē tiesīgiem patērētājiem ir tiesības – bet ne pienākums – pāriet pie cita piegādātāja, un tādējādi tie var palikt pie sava attiecīgā reģionālā piegādātāja līguma ietvaros par publiskajām iekārtām. Tomēr elektroenerģijas nozarē uz tirgus atvērto segmentu pārgāja vairāk patērētāju, neka tas notika gāzes nozarē. No visa Ungārijas elektroenerģijas patēriņa 2005. gada jūnijā atvērtais segments aizņēma 32 %. |
b) Elektroenerģijas ģeogrāfiskie tirgi
|
(19) |
Šajā lietā vairums attiecīgo tirgu pēc apjoma ir nacionālie tirgi, izņemot elektroenerģijas sadales tirgus un tirgus elektroenerģijas mazumpiegādei privātiem klientiem – šobrīd tie ir vietēji tirgi (t.i., tie piesaistīti noteiktiem sadales apgabaliem Ungārijā). |
D. IETEKMES UZ KONKURENCI NOVĒRTĒJUMS
GĀZES TIRGI
a) MOL WMT pieder dominējošais stāvoklis gāzes vairumpiegādē Ungārijā
|
(20) |
Sakarā ar to, ka agrāk MOL WMT bija likumīgs monopoluzņēmums, tam Ungārijā pieder dominējošais stāvoklis gāzes vairumpiegādē reģionālajiem sadales uzņēmumiem un tirgotājiem. Kamēr MOL WMT patur savas agrākās monopola tiesības tirgus regulētajā segmentā, Komisijas izmeklēšana atklāja, ka pastāv ievērojami šķēršļi ienākšanā Ungārijas gāzes tirgus atklātajā segmentā. Galvenie šķēršļi, ar ko Ungārijā saduras jaunienācēji, ir sarežģītā piekļuve konkurētspējīgiem gāzes avotiem un tas, ka Ungārijas gāzes vairumtirgū trūkst likviditātes. |
|
(21) |
Konkrēti MOL WMT kontrolē un vēlas paturēt kontroli pār piekļuvi vietējiem gāzes resursiem un konkurētspējīgam importam. |
|
(22) |
Ungārijas vietējas gāzes produkcijas apjoms nav mazs, un 2004. gadā tas sasniedza apmēram 3 bcm, kas aizņem apmēram 20 % no kopējā gāzes patēriņa valstī. Izmeklēšana arī parādīja, ka Ungārijas gāze ir konkurētspējīga salīdzinājumā ar ievesto gāzi. |
|
(23) |
Lai gan E.ON neiegādājās MOL E & P ierosinātajā darījumā, tomēr darījuma ietvaros MOL E & P un MOL WMT noslēdza jaunu gāzes piegādes līgumu uz 10 gadiem attiecībā uz vietējo gāzi, ko ražo MOL E & P Saskaņā ar šā piegādes līguma noteikumiem gāzes apjomi, ko MOL E & P piegādās MOL WMT, ir noteikti atsaucē uz MOL E&P ražošanas prognozēm. Komisija konstatēja, ka vietējā gāze nebūs pieejama trešajām personām […..], jo līgumā noteiktie apjomi atbilst MOL E & P ražošanas prognozēm, un ka trešajām personām pieejamie daudzumi, kas paliek pēc līguma, būs ne vairāk kā [27–37 %] no MOL E & P ražošanas prognozēm. |
|
(24) |
Ungārijā imports aizņem 80 % no kopējā gāzes patēriņa, un sagaidāms, ka importa apjoms pieaugs, savukārt vietējā ražošana samazinās. Pastāv divi punkti, caur kuriem importē gāzi – austrumos (Beregovo pie Ukrainas robežas) un rietumos (HAG pie Austrijas robežas). |
|
(25) |
Izmeklēšana parādīja, ka visa gāze, ko ieved Ungārijā, un vienīgais konkurētspējīgais gāzes avots ir gāze, kas nāk no Krievijas (t.i., kuras ieguvi veica Gazprom) vai no kādas NVS valsts (konkrēti Turkmenistānas) un kuras tranzīts iet caur Krieviju un Ukrainu (t.i., pa tranzīta cauruļvadiem, kurus kontrolē Gazprom). Nav sagaidāms, ka Ungārijā kļūs pieejami alternatīvi gāzes avoti līdz 2012. gadam, kad ekspluatācijā nonāks cauruļvads NABUCCO (pa kuru pienāks gāze no Vidējo Austrumu un Kaspijas jūras reģiona). |
|
(26) |
Pirms liberalizācijas MOL piederēja monopols gāzes importēšanai Ungārijā. Lai nodrošinātu savu gāzes piegādi, MOL WMT noslēdza ilgtermiņa piegādes līgumus, kuru darbības laiks ir līdz pat [….] (līdz [….]), ar Panrusgáz, Gaz de France (“GdF”), E.ON un Bothli-Trade (Bothli-Trade šo līgumu nodeva cesijā EMFESZ, pagaidām vienīgajam jaunienācējam Ungārijas gāzes tirgū). Gāzes, ko MOL WMT pērk no E.ON un GdF un ko importē caur rietumu mezgla punktu, fiziskā ziņā ir Krievijas gāze, un tā ir apmēram par [27–37%] dārgāka nekā gāze, ko pērk no Gazprom ar Panrusgáz starpniecību vai no EMFESZ. |
|
(27) |
Tirgus pētījums parādīja, ka šobrīd jaunienācējiem ir grūti piekļūt Krievijas gāzei, pastāvot MOL WMT līgumiem. Gazprom varētu nebūt ieinteresēts pārdot “vairāk” gāzes eksportēšanai uz Ungāriju, nekā tie gāzes daudzumi, kas vajadzīgi, lai segtu “piegādes iztrūkumu” starp turpmāko Ungārijas pieprasījumu un pieprasījumu, ko jau sedz esošie MOL WMT ilgtermiņa importa līgumi. |
|
(28) |
Gazprom jau piegādā ar Panrusgáz, kas ir tā kopuzņēmums ar MOL, starpniecību tādus gāzes daudzumus, kas sedz lielāko daļu Ungārijas pieprasījuma. Komisija uzskata, ka nav iespējams pirkt gāzi no Gazprom, lai konkurētu ar MOL WMT. Pirmkārt, Gazprom nav ieinteresēts pārdot gāzi citam gāzes tirgotājam par zemāku cenu, jo daudzumi vienkārši izspiestu tos daudzumus, ko tas jau pārdod Ungārijas tirgum. Otrkārt, tāda gāze, ko Gazprom pārdotu par augstāku cenu, nebūtu konkurētspējīga Ungārijas tirgū. |
|
(29) |
Turklāt MOL WMT attiecībā pret jaunienācējiem patur ievērojamas priekšrocības piegādes drošuma, gāzes pārvades izmaksu un uzglabāšanas ziņā, kas saistāmas ar tā plašo klientūru un ievērojamo realizācijas apjomu. |
|
(30) |
Šo iemeslu dēļ jau pirms darījuma MOL WMT dominē dažādajos gāzes vairumpiegādes tirgos (gāzes piegāde reģionālajiem sadales uzņēmumiem, gāzes piegāde tirgotājiem, gāzes piegāde spēkstacijām). |
b) Ietekme uz Ungārijas gāzes tirgiem
Gāzes piegāde
— Jaunajam uzņēmumam būs spēja un stimuls ierobežot savu konkurentu (reģionālo sadales uzņēmumu un tirgotāju) piekļuvi vairumpiegādes gāzei mazo rūpniecisko un komerciālo patērētāju gāzes apgādes tirgū
|
(31) |
Būtiskās izmaiņas, ko rada ierosinātais darījums, ir tādas, ka E.ON atšķirībā no MOL nodarbojas ar gāzes mazumpiegādi maziem rūpnieciskiem un komerciāliem patērētājiem ar reģionālo sadales uzņēmumu starpniecību. Tādējādi apvienošanās rezultātā radīsies vertikāli integrēts uzņēmums, kas nodarbojas gan ar gāzes vairumtirdzniecību, gan ar tās mazumtirdzniecību. Uzreiz pēc darījuma jaunajam uzņēmumam varētu būt spēja un stimuls ierobežot savu esošo un potenciālo konkurentu piekļuvi pakārtotajā tirgū gāzes piegādei maziem rūpnieciskajiem un komerciālajiem patērētājiem, jo tā konkurenti būtu gāzes vairumtirgus gāzes saņemšanā atkarīgi no jaunā uzņēmuma. |
|
(32) |
Pēc apvienošanās jaunajam uzņēmumam būs spēja ierobežot piekļuvi gāzei un dažādi paaugstināt savu sāncenšu izdevumus. Tirgus regulētajā segmentā, kur ir regulētas cenas, jaunais uzņēmums varētu iesaistīties ar cenām nesaistītā diskriminācijā (piemēram, piegādes kavēšanās, pakalpojuma kvalitātes samazināšanās, elastības trūkums, nevēlēšanās veikt atkārtotas pārrunas, utt.). Tirgus atklātajā segmentā tas varētu tieši paaugstināt gāzes vairumtirdzniecības cenas tirgotājiem un/vai iesaistīties ar cenām nesaistītā diskriminācijā. |
|
(33) |
E.ON ar tā reģionālo sadales uzņēmumu starpniecību pieder tirgus daļa, kas veido [15–25 %] gāzes piegādes tirgū maziem rūpnieciskiem un komerciāliem patērētājiem. Komisijas analīze rāda, ka regulēta tirgus kontekstā jaunā uzņēmuma stimuls paaugstināt sāncenšu izmaksas un tā optimālā ierobežošanas stratēģija varētu pieaugt.
|
|
(34) |
Tā rezultātā jaunā uzņēmuma konkurenti varētu tikt atstumti, tādējādi ļaujot jaunajam uzņēmumam iegūt lielāku tirgus jaudu pakārtotajā mazo rūpniecisko un komerciālo patērētāju gāzes apgādes tirgū. Šī ierobežošana padeves punktā arī varētu atturēt jaunu dalībnieku ienākšanu šajā tirgū, jo nav sagaidāms, ka potenciālajiem jaunienācējiem būs iespēja noslēgt gāzes piegādes līgumu ar jauno uzņēmumu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro E.ON saistītajiem uzņēmumiem. Tādēļ Komisija uzskata, ka apvienošanās ievērojami pasliktinās konkurenci mazo rūpniecisko un komerciālo patērētāju gāzes apgādes tirgū. |
— Jaunajam uzņēmumam būs spēja un stimuls ierobežot savu konkurentu (reģionālo sadales uzņēmumu un tirgotāju) piekļuvi vairumpiegādes gāzei privāto klientu gāzes apgādes tirgū
|
(35) |
E.ON šobrīd pieder tirgus daļa, kas veido apmēram [15–25 %] Ungārijas gāzes piegādes tirgū privātajiem klientiem. Tāpat kā gāzes piegādes tirgū mazajiem rūpnieciskajiem un privātajiem klientiem jaunajam uzņēmumam būs spēja un stimuls ierobežot savu konkurentu piekļuvi pakārtotajā privāto klientu gāzes piegādes tirgū, tādējādi ievērojami pasliktinot tajā konkurenci. |
|
(36) |
Šajā lietā, tā kā privātie klienti iegūs tiesības 2007. gada jūlijā, t.i., tikai 18 mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas, Komisija uzskata, ka galvenais no apvienošanās izrietošais pret konkurenci vērstais efekts radīsies no šā datuma. |
|
(37) |
Papildus šim konkurenci traucējošajam efektam apvienošanās arī varētu izraisīt tūlītējas ietekmes, i) vājinot konkurējošos mazumtirgotājus blakusesošajā un cieši saistītajā mazo rūpniecisko un komerciālo patērētāju (kas varētu būt ienācēji privāto klientu tirgū) gāzes apgādes tirgū; un ii) atturot potenciālos jaunienācējus no sagatavošanās ienākt tirgū (jo ienākšana tirgū ir iepriekš jāsagatavo). |
— Jaunais uzņēmums iegūs dominējošo stāvokli gāzes piegādē lieliem rūpnieciskiem klientiem
|
(38) |
MOL WMT un reģionālie sadales uzņēmumi bija tikai netieši konkurenti gāzes piegādē lieliem rūpnieciskiem klientiem, jo tirgus regulētajā segmentā MOL WMT var apgādāt tikai tos klientus, kas ir tieši pievienoti pārvades tīklam. Turklāt reģionālajiem sadales uzņēmumiem ir pienākums saņemt gāzi no MOL WMT. Pagaidām tikai nedaudziem klientiem bija iespēja saņemt labākus piedāvājumus tirgus atvērtajā segmentā no tādiem tirgotājiem kā, piemēram, EMFESZ, jo regulētās cenas ir saglabājušās diezgan zemas. |
|
(39) |
No 2007. gada jūlija lielajiem rūpnieciskajiem klientiem izzudīs hibrīdais modelis un regulētās cenas. Lai gan MOL WMT kā gāzes tirgotājs būtu varējis iegūt vairāk lielo rūpniecisko klientu, kas piesaistīti sadales tīkliem, apvienošanās rezultātā pieaugs MOL WMT un E.ON ievērojamais klientūras apjoms (E.ON gadījumā tas notiek ar tā kontrolē esošo reģionālo sadales uzņēmumu (KÖGÁZ, DDGÁZ) starpniecību un, iespējams, arī FŐGÁZ, par kuru tam ir priviliģēta informācija). Tāpēc jaunajam uzņēmumam atšķirībā no tā pašreizējā konkurenta EMFESZ un potenciālajiem jaunienācējiem uzreiz radīsies piekļuve nozīmīgai klientūrai (apvienotā tirgus daļa apmēram [40–50 %]). |
|
(40) |
Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka apvienošanās ievērojami pasliktinās konkurenci lielo rūpniecisko patērētāju gāzes apgādes tirgū, radot dominējošo stāvokli. |
Gāzes uzglabāšana
|
(41) |
MOL Storage ir vienīgais uzņēmums, kas Ungārijā spēj piedāvāt gāzes uzglabāšanas pakalpojumus. Piekļuve uzglabāšanas pakalpojumam ir būtiska katram piegādātājam, lai tas varētu darboties gāzes vairumtirgū un mazumtirgū, jo īpaši tādēļ, lai pārvaldītu sezonālās izmaiņas savu klientu pieprasījumā. Komisija uzskata, ka apvienošanas rezultātā jaunajam uzņēmumam būs spēja un stimuls pastiprināt savu ierobežošanas stratēģiju gāzes padevē, rīkojoties diskriminējoši, piešķirot pieeju uzglabāšanas pakalpojumam, pat ja tas notiks tādos apstākļos, kurā ir pilnībā regulētas cenas uzglabāšanas pakalpojumiem (kā to pieprasīja Ungārijas enerģētikas birojs, apstiprinot darījumu). |
|
(42) |
Jaunais uzņēmums var arī kontrolēt jauno uzglabāšanas jaudu attīstību Ungārijā, ņemot vērā i) MOL Storage piederošo pirkšanas iespēju, kas ļauj iegādāties no MOL E & P izsīkušos laukus; un ii) MOL stimulu dot priekšroku MOL Storage, pārdodot MOL E & P izsīkušos laukus, jo MOL Storage tam saglabājas 25 % kapitāla daļu. |
Gāzes pārvade
|
(43) |
MOL Transmission pieder un tas apsaimnieko gāzes augstspiediena maģistrālo tīklu Ungārijā. Kapitāla daļas 25 % apmērā + 1 daļa, kuras MOL paturētu uzņēmumā MOL WMT, rada MOL Transmission stimulu pastiprināt ierobežošanas stratēģiju gāzes padevē, pasliktinot E.ON konkurentu pakārtoto situāciju gāzes padevē ar diskriminējošu attieksmi, piešķirot piekļuvi gāzes pārvades tīklam. |
ELEKTROENERĢIJAS TIRGI
|
(44) |
Komisijas tirgus pētījums arī parādīja, ka pastāv bažas par konkurenci dažādos elektroenerģijas tirgos, kas izriet no MOL WTS darbības lielo spēkstaciju gāzes apgādes iepriekšējā posma tirgū vertikālās integrācijas ar E.ON darbību pakārtotajā elektroenerģijas ražošanas tirgū/ vairumtirgū un elektroenerģijas mazumtirdzniecībā. |
|
(45) |
MOL nedarbojas elektroenerģijas tirgos, bet E.ON kopš 1995. gada ir veicis Ungārijas elektroenerģijas nozarē nozīmīgu ieguldījumu. Koncerns šobrīd ražošanas līmenī strādā ar mazo spēkstaciju Debrecenā (95 MW), kuru darbina ar gāzi, un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības piegādes līmenī – ar sev piederošajiem trīs reģionālajiem sadales uzņēmumiem (pavisam tādu ir seši) un elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmumu E.ON EK. Turklāt E.ON kontrolē dažādus uzņēmumus, kas nodarbojas ar elektrības mazumpiegādi kaimiņvalstīs. |
|
(46) |
MOL WMT jau pirms darījuma dominē gāzes piegādes tirgū lielajām spēkstacijām. Galvenās izmaiņas, ko ieviesīs darījums, būs tādas, ka jaunais uzņēmums ne tikai spēs, bet tam arī varētu tagad būt stimuls izmantot savu kontrolējošo stāvokli piekļuvei gāzes resursiem Ungārijā, lai ierobežotu savus faktiskos un potenciālos konkurentus pakārtotajos tirgos elektroenerģijas vairumtirdzniecības piegādē tirgotājiem, elektroenerģijas mazumpiegādē vidējiem un lieliem rūpnieciskajiem un komerciālajiem patērētājiem, elektroenerģijas mazumpiegādē maziem rūpnieciskiem un komerciāliem patērētājiem un elektroenerģijas mazumpiegādē privātajiem klientiem. |
Elektroenerģijas ražošana/vairumtirdzniecība
|
(47) |
Kopējā ražošanas jauda Ungārijā 2005. gadā ir aptuveni 8 000 MW salīdzinājumā ar valsts maksimālo slodzi 6 350 MW (2004. gadā). Ungārijas elektroenerģijas ražošana sastāv no atomenerģētikas (uzstādītā jauda 1 800 MW) un brūnogļu, gāzes un akmeņogļu spēkstacijām (uzstādītā jauda 5 700 MW). Gandrīz 40 % Ungārijā patērētās elektrības ražo Paksi atomelektrostacija, atlikušos 60 % galvenokārt iegūst spēkstacijās, kas sadedzina ogļūdeņražus (brūnogles, gāzi un akmeņogles), un ar ievedumu. Lielākā daļa lielo spēkstaciju jaudas ir rezervēta saskaņā ar ilgtermiņa elektroenerģijas pirkšanas līgumiem ar MVM, Ungārijas elektroapgādes uzņēmumu un vairumtirgotāju publiskajās iekārtās. Tirgus pētījums parādīja, ka 2005. gadā kopējā jauda, kas rezervēta saskaņā ar elektroenerģijas pirkšanas līgumiem, bija no 4 000 līdz 5 000 MW. |
|
(48) |
Tiek rēķināts, ka Ungārijā līdz 2020. gadam būs papildus vajadzīga ievērojama elektroenerģijas ražošanas jauda (5 000 MW jeb 60 % no esošās uzstādītās jaudas), lai aizstātu vecās spēkstacijas (3 500 MW) un apmierinātu augošo pieprasījumu. Tādējādi Ungārijas elektroenerģijas ražošanas jaudai ir jāpieaug no 8 000 MW līdz apmēram 10 500 MW. |
|
(49) |
Komisijas tirgus izpēte attiecībā uz esošajiem jauno spēkstaciju projektiem Ungārijā parādīja, ka jaunajām spēkstacijām dominējošā degviela būs gāze. Ungārijas enerģētikas regulators uzskata, ka ar gāzi darbināmas spēkstacijas varētu sasniegt aptuveni 60 % no jaunās ražošanas jaudas. |
|
(50) |
Elektrības importu Ungārijā galvenokārt veic elektroenerģijas tirgotāji tranzīta vajadzībām vai vidējo un lielo pasūtītāju apgādei. MVM, vairumtirgotājs publiskajās iekārtās, 2003. gadā veica [30–40 %] elektrības importa. E.ON bija lieluma ziņā otrais importētājs starp visiem elektroenerģijas tirgotājiem, un tā importa apjoms bija [10–20 %]. Pēc datiem, ko sniedza elektropārvades operatora MAVIR pētījums 2005. gadā, ir sagaidāms, ka Ungārijas elektroenerģijas imports samazināsies nākošajos desmit gados, savukārt kopējais pieprasījums pēc elektroenerģijas Ungārijā turpinās pieaugt. Tādēļ samazinātos elektroenerģijas importa daļa kopējā elektroenerģijas pieprasījumā, bet pieaugtu vietējās produkcijas daļa. |
|
(51) |
MOL WMT jau pirms darījuma dominē gāzes piegādes tirgū lielajām spēkstacijām. Pēc apvienošanās jaunais uzņēmums tādējādi spēs noteikt savu konkurentu gāzes piegādes nosacījumus (cenas, noteikumus attiecībā uz izcenojumiem, sodus attiecībā uz piegādes saistībām, nepārtrauktības noteikumus, utt.) un dažādos veidos veikt diskrimināciju, kas vērsta pret konkurējošiem elektroenerģijas ražotājiem. |
|
(52) |
Kopienas izmeklēšana parādīja, ka E.ON uzreiz pēc darījuma varētu pielietot divas stratēģijas, lai nostiprinātu savu stāvokli elektroenerģijas ražošanā/vairumpiegādē un elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādē Ungārijā. |
|
(53) |
Attiecībā uz jaunām spēkstacijām E.ON varētu paaugstināt gāzes izmaksas savu konkurentu jaunajām ar gāzi darbināmajām spēkstacijām nolūkā atturēt šos sāncenšus no jaunu ar gāzi darbināmu spēkstaciju būvēšanas un dot priekšroku saviem jauno spēkstaciju projektiem. Šī stratēģija E.ON būtu pievilcīga sakarā ar tā lielo ieinteresētību ievērojami palielināt savu elektroenerģijas ražošanas jaudu Ungārijā. E.ON var arī veikt diskrimināciju pret jaunām ar gāzi darbināmām spēkstacijām, kas neapgādā tā mazumtirdzniecības saistītos uzņēmumus pakārtotajā elektrības posmā. Šāda stratēģija ekonomiskā ziņā būtu racionāla, jo tā sniegtu E.ON zināmā pakāpē kontroli pār elektroenerģijas ražošanas tirgu/vairumtirgu un papildu konkurences priekšrocības elektroenerģijas mazumtirgū. |
|
(54) |
Attiecībā uz esošajām spēkstacijām jaunais uzņēmums varētu īstenot tādu pašu ierobežošanas stratēģiju nolūkā ierobežot to spēju konkurēt atklātajā ražošanas tirgus/ vairumtirgus segmentā un varbūt pamudināt tos izstāties no tirgus. Vairāki tirgus dalībnieki pauda bažas, ka E.ON varētu censties iegūt to kapitāla daļas. |
|
(55) |
Turpmākajos liberalizācijas apstākļos, ko raksturo lielāka elektroenerģijas ražošanas jauda, kas pieejama tirgus atklātajā segmentā (un lielāka E.ON daļa elektroenerģijas ražošanā), iepriekš aprakstītās ierobežošanas stratēģijas būs pat vēl iedarbīgākas un tādēļ spēs nodarīt lielāku kaitējumu. Tās samazinātu konkurējošo ar gāzi darbināmo spēkstaciju iespēju konkurēt un ierobežotu jomu, kurā attīstīt konkurētspējīgu elektroenerģijas vairumtirgu. |
|
(56) |
E.ON stratēģijas rezultātā Ungārijā jaunās ražošanas jaudas attīstītos lēnāk un tās būtu mazāk konkurētspējīgas, šim efektam sākot izpausties uzreiz pēc darījuma (salīdzinājumā ar situāciju, kurā atsevišķi tirgus dalībnieki būvētu jaunas spēkstacijas), un visbeidzot tas radītu augstākas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas. Tādējādi tas kaitētu efektīvai konkurencei elektroenerģijas tirgū/tirgotāju apgādē ar elektroenerģiju vairumpiegādes tirgū. |
Elektroenerģijas mazumtirdzniecība
|
(57) |
E.ON ir nepārprotami vadošais uzņēmums elektrības mazumpiegādē Ungārijā. Tas ir vienīgais koncerns, kam ir stingras pozīcijas gan regulētajā segmentā (ar 3 no 6 reģionālajiem sadales uzņēmumiem), gan atklātajā segmentā (E.ON EK ir viens no trim lielākajiem elektroenerģijas tirgotājiem Ungārijā), un tā tirgus daļa ir apmēram [40–50 %]. |
|
(58) |
E.ON stratēģija elektroenerģijas ražošanas tirgū/vairumtirgū ievērojami pasliktinātu konkurenci visos elektroenerģijas piegādes mazumtirgos. Šīs negatīvās ietekmes rezultātā, pirmkārt, zustu konkurence jauno ražošanas jaudu attīstīšanā un pieaugtu vairumcenas. Otrkārt, jaunā uzņēmuma iespējamā stratēģija, kurā varētu sasaistīt gāzes piegādi un ar gāzi darbināmu spēkstaciju elektroenerģijas pirkšanu, samazinātu konkurējošo elektroenerģijas mazumtirgotāju iespēju iegūt elektroenerģiju no konkurētspējīgiem avotiem un palielinātu jaunā uzņēmuma jau tā stiprās tirgus pozīcijas elektrības mazumtirgū. Visbeidzot, Komisijas tirgus pētījums atklāja, ka Ungārijā varētu būt liela nozīme dubultiem piedāvājumiem (gāze un elektroenerģija). Saskaņā ar Komisijas rīcība esošajiem datiem E.ON uzreiz pēc darījuma būs spēja un stimuls nepieļaut to, ka kāds cits elektroenerģijas mazumtirdzniecībā nodarbināts uzņēmums izstrādātu dubultus piedāvājumus, ierobežojot piekļuvi gāzes resursiem tiem konkurentiem, kas vēlētos veikt šādu tirgus stratēģiju, tādējādi ievērojami pasliktinot konkurenci mazo rūpniecisko un komerciālo patērētāju un privāto klientu elektroapgādes tirgū. |
E. SAISTĪBAS
|
(59) |
Lai kliedētu iepriekš izklāstītās procedūras gaitā radušās šaubas par konkurenci gāzes un elektroenerģijas tirgū, E.ON2005. gada 20. oktobrī iesniedza saistību paketi. E.ON2005. gada 16. novembrī iesniedza pārskatītas saistības, un pēdējās saistības iesniedza 2005. gada 8. decembrī. Komisija uzskata, ka saistības, kas pēc tirgus pētījuma tika ievērojami uzlabotas salīdzinājumā ar pušu sākotnējo piedāvājumu, atsaucas uz bažām, ko pauda trešās personas attiecībā uz to, ka nepieciešams nodrošināt pietiekošu gāzes likviditāti Ungārijas vairumtirgū par tādu cenu un ar tādiem nosacījumiem, kas ļaus trešām personām efektīvi konkurēt ar jauno uzņēmumu Ungārijas pakārtotajā gāzes un elektroenerģijas tirgū. |
NODALĪŠANA
|
(60) |
Pirmkārt, saskaņā ar saistībām, MOL nodalīs savas atlikušās kapitāla daļas 25 % + 1 daļas apmērā MOL Storage un MOL WMT sešu mēnešu laikā pēc noslēgšanas dienas. Bez tam MOL neiegādāsies tiešā vai netiešā veidā mazākuma daļas MOL WMT un MOL Storage 10 gadus ilgā laika posmā, ciktāl E.ON ir šo uzņēmumu vairākuma kapitāla daļu turētājs. |
|
(61) |
MOL 25 % kapitāla daļu nodalīšana MOL Storage un MOL WMT saskaņā ar saistībām izgaisina bažas, ko radīja strukturālās saiknes starp MOL un E.ON. Tirgus pētījums plašā mērā apliecināja, ka ir jāpastiprina strukturālās saiknes pušu starpā. |
|
(62) |
Otrkārt, saskaņā ar saistībām MOL nerealizēs pirkšanas iespēju attiecībā uz 25 % + 1 kapitāla daļu MOL Transmission. Bez tam MOL nepārdos E.ON vai saviem saistītajiem uzņēmumiem 10 gadus ilgā laika posmā, ciktāl E.ON ir vairākuma daļu turētājs MOL WMT un MOL Storage, kapitāla daļas MOL Transmission, kā rezultātā citādi varētu notikt E.ON vienpersoniskas vai kopīgas kontroles iegāde pār MOL Transmission. |
|
(63) |
Šis risinājums dos kompetentajām iestādēm iespēju pārskatīt jebkādas strukturālas saiknes izveidošanu starp jauno uzņēmumu un MOL Transmission (jo īpaši tad, ja tiek realizēta pirkšanas iespēja) tobrīd pastāvošo tirgus nosacījumu ietvaros. |
GĀZES REALIZĀCIJA UN LĪGUMA IZDOŠANA
|
(64) |
E.ON apņemas īstenot gāzes realizācijas programmu Ungārijā interneta izsoļu veidā “uzņēmums uzņēmumam”. Gāzes realizācijas programma paredz 8 ikgadējas izsoles par 1 bcm gāzes (2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. gadā), un tā ilgs 9 gadus līdz 2015. gada jūlijam. Ungārijas Enerģētikas birojs un Pilnvarotā uzraudzības iestāde uzraudzīs izsoles un gāzes realizācijas programmas īstenošanu. |
|
(65) |
Bez tam E.ON apņemas piešķirt trešai pusei (“Trešā puse”) pusi no līguma starp MOL WMT un MOL E&P attiecībā uz vietējās gāzes piegādi (“Piegādes līgums”) 6 mēnešu laikā kopš noslēgšanas dienas. Tiklīdz stāsies spēkā līguma nodošana, trešā puse pārņems visas MOL WMT tiesības un pienākumus saskaņā ar piegādes līgumu attiecībā uz tai nodoto daļu. Nodošana stāsies spēkā 2007. gāzes saimniecības gada sākumā (2007. gada jūlijs) un būs spēkā visu piegādes līguma laiku līdz 2015. gada jūlijam. Nododamā piegādes līguma daļa aptver kopā apmēram 7,6–10 bcm gāzes, un pirmajā gadā realizējamās gāzes apjoms tajā ir līdz 1,2 bcm. |
|
(66) |
Lai pareizi novērtētu, vai gāzes realizācijas un līguma izdošanas saistības, ko iesniedza puses, ir piemērotas, lai kliedētu bažas par konkurenci, kuras tika konstatētas procedūras gaitā, Komisija pārskatīja esošās līdzīgās programmas dažādās Eiropas valstīs un veica tirgus pētījumu pie Ungārijas gāzes un elektroenerģijas operatoriem. |
|
(67) |
Komisija secināja, ka gāzes realizācijas programma un līguma izdošana, ko piedāvāja puses un kurās ir grozījumi un uzlabojumi, ko piedāvāja trešās personas, sniedzot atbildes tirgus pētījumā, ir pietiekoši, lai kliedētu visas darījuma rezultātā radušās bažas attiecībā uz konkurenci. Jo īpaši gāzes realizācijas programmas un līguma izdošanas apvienošana nodrošinās, lai visiem tirgus dalībniekiem (gāzes patērētājiem vai gāzes tirgotājiem) būtu iespēja saņemt nepieciešamo gāzi konkurences nosacījumos un tādā veidā, kas izslēdz diskrimināciju, un lai to varētu vismaz ievērojamā daļā veikt neatkarīgi no apvienošanās rezultātā izveidotā uzņēmuma. |
|
(68) |
Komisija uzskata, ka visi realizējamie gāzes apjomi ir piemēroti, lai radītu pietiekošu gāzes likviditāti Ungārijas gāzes vairumtirgos, lai tādējādi nodrošinātu, ka var attīstīties efektīva konkurence un tā var saglabāties pakārtotajos gāzes un elektroenerģijas tirgos. Kopējie gāzes daudzumi, kas jārealizē ar abiem līdzekļiem, ir nozīmīgi salīdzinājumā ar citām esošajām gāzes realizācijas programmām (2 bcm katru gadu jeb līdz 14 % no Ungārijas kopējā vietējā patēriņa). |
|
(69) |
Gāzes realizācijas programmas ilgums un līguma izdošana (līdz 2005. gada 2015. jūlijam) nodrošinās, lai pietiekoša likviditāte būtu pieejama pietiekoši ilgu laiku, līdz būs mainījusies tirgus struktūra un mainījušies konkurences nosacījumi. Bez tam cenu mehānisms, kas paredzēts gan gāzes realizācijas programmai, gan līguma izdošanai, nodrošinās, lai tie konkursa piedāvātāji, kuru piedāvājums ir veiksmīgs, saņemtu gāzi ar tiem pašiem (vai iespējami labākiem – gāzes realizācijas programmas gadījumā) konkurences nosacījumiem kā jaunais uzņēmums. Komisija uzskata, ka šis cenu mehānisms ir pievilcīgs trešām personām un sniegs labu stimulu aktīvi piedalīties gāzes realizācijas programmas izsolēs. |
|
(70) |
Ņemot vērā gāzes realizācijas programmu, Komisija uzskata, ka programma, ko puses piedāvā, attiecībā uz tās galvenajiem rādītājiem (apjomi, ilgums, cenu mehānisms) un tās tehniskajiem rādītājiem (partiju lielums, līgumu darbības ilgums, noteikumu elastība) plašā mērā ir izstrādāta saskaņā ar tiem kritērijiem, kurus uzskata par visatbilstošākajiem gāzes realizācijas programmas veiksmīgai īstenošanai. Puses izstrādās sīkus noteikumus izsoles efektīvai īstenošanai un gāzes piegādes līgumiem, ievērojot Ungārijas Enerģētikas biroja norādījumus, un iesniegs tos apstiprināšanai Komisijai. |
|
(71) |
Ņemot vērā līguma izdošanu, Komisija uzskata, ka līguma nodošana trešai pusei veidos nozīmīgu un ilgtspējīgu konkurences spēku Ungārijas gāzes tirgos. Tam būs pietiekoši ilgi gāzes resursi, lai attīstītu savu pozīciju Ungārijas gāzes tirgos un ieviestu šajos tirgos likviditāti. |
PIEEJA UZGLABĀŠANAI
|
(72) |
E.ON apņemas piešķirt piekļuvi uzglabāšanas jaudām par regulētām cenām un nosacījumiem tiem gāzes patērētājiem un tirgotājiem, kas pērk gāzi tiešā veidā caur gāzes realizācijas programmu vai līguma izdošanu. E.ON jo īpaši apņemas piedāvāt piekļuvi pietiekošām uzglabāšanas jaudām gala patērētājiem un vairumtirgotājiem arī tad, ja tie pērk gāzi pirmoreiz (jaunajiem klientiem) vai izvērš pieaugošu pieprasījumu pēc uzglabāšanas (jo esošais regulējošais konteksts nodrošina jaunajam piegādātājam uzglabāšanas jaudas nodošanu tikai apjomā līdz esošo klientu esošajam patēriņam). |
|
(73) |
Komisija uzskata, ka šīs saistības ir pietiekošas, lai nodrošinātu efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi uzglabāšanas jaudām attiecīgajiem gāzes daudzumiem, un ļaus tirgotājiem un patērētājiem strukturēt iegādāto gāzi saskaņā ar savām vai savu klientu vajadzībām. Saistības attiecībā uz uzglabāšanu dos ieguldījumu, lai gāze un līgumu izdošana kļūtu pievilcīga trešajām personām. |
F. SECINĀJUMS
|
(74) |
Iepriekš minēto atsevišķi un kopīgi izskatīto apsvērumu dēļ Komisija secināja, ka E.ON iesniegtās saistības ir pietiekošas, lai novērstu bažas, ko izraisīja šī koncentrācija. |
|
(75) |
Tādēļ Komisija paziņo savā lēmumā, ka paziņotais darījums ir saderīgs ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. panta 2. punktu. |