12.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/27

(1)

Komisija saskaņā ar Direktīvas 2002/53/EK 17. pantu 2004. gada 17. septembrīEiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā kataloga 22. pilnā izdevuma 13. papildinājumā publicēja sarakstu, kurā iekļautas septiņpadsmit ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes, kas atvasinātas no ģenētiski modificēta organisma MON 810 (2).

(2)

Saskaņā ar direktīvas 16. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina, ka no 17. pantā minētās publikācijas dienas uz to šķirņu sēklām, kas atzītas par pieņemamām saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar principiem, kuri atbilst šīs direktīvas principiem, neattiecas nekādi tirdzniecības ierobežojumi saistībā ar šķirni.

(3)

Saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 4. punktu ģenētiski modificētas šķirnes var pieņemt iekļaušanai valsts katalogā tikai pēc tam, kad tās atzītas par pieņemamām pārdošanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/220/EEK (3), kurā paredzēts riska novērtējums attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.

(4)

Komisijas 1998. gada 22. aprīļa Lēmumā 98/294/EK par ģenētiski modificētas kukurūzas (Zea mays L. līnija MON 810) laišanu tirgū saskaņā ar Direktīvu 90/220/EEK (4) ir nolemts dot piekrišanu laist šo produktu tirgū. Francijas iestādes 1998. gada 3. augustā atļāva laist šo produktu tirgū.

(5)

Grieķijas iestādes 2005. gada 7. aprīlī darīja Komisijai zināmu ministra 2005. gada 3. marta rīkojumu Nr. 243267, ar ko 2005. gada un 2006. gada augšanas periodā aizliedz pārdot iepriekš minēto septiņpadsmit šķirņu sēklas, un lūdza Komisiju atļaut šo valsts pasākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/53/EK 18. pantu.

(6)

Direktīvas 2002/53/EK 18. pantā noteikts, ka, ja konstatēts, ka šķirņu kopējā katalogā iekļautās šķirnes audzēšana, ņemot vērā augu veselības apsvērumus, kādā dalībvalstī varētu kaitēt citu šķirņu vai sugu audzēšanai vai radīt risku videi vai cilvēka veselībai, attiecīgajai dalībvalstij pēc pieprasījuma var tikt atļauts noteikt aizliegumu pārdot attiecīgās šķirnes sēklas visā tās teritorijā vai tās daļā. Ja pastāv būtiski kaitīgo organismu izplatīšanās draudi vai ir būtiski apdraudēta cilvēka veselība vai vide, attiecīgā dalībvalsts var ieviest šādu aizliegumu tūlīt pēc pieprasījuma iesniegšanas līdz dienai, kad tiek pieņemts galīgais lēmums.

(7)

Grieķijas iestādes savā paziņojumā paskaidroja, ka aizliegums ir nepieciešams, ciktāl ģenētiski modificētu šķirņu audzēšana var nelabvēlīgi ietekmēt lauku vidi. Grieķija neiesniedza šo aizliegumu pamatojošu informāciju, ko varētu nodot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei riska novērtēšanai attiecībā uz šo ģenētiski modificēto šķirņu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Komisija 2005. gada 4. maijā rakstīja Grieķijas iestādēm un lūdza precizējumus, jo īpaši par šo sēklu pārdošanas iespējamo ietekmi uz lauku vidi. Grieķijas iestādes 2005. gada 12. maijā atbildēja, ka šo septiņpadsmit ģenētiski modificēto šķirņu sēklu nelabvēlīgā ietekme uz lauku vidi ir ekonomiska rakstura un neattiecas uz vidi kopumā vai uz cilvēka veselību. Šajā sakarībā atbildē bija arī apliecināts, ka Grieķijas iestādēm ir zināms, ka, piemērojot Kopienas tiesību aktus saistībā ar vides riska novērtējumu, MON 810 jau ir novērtēta kā droša videi un cilvēka veselībai.

(8)

Pamatojoties uz šo, neviens no Direktīvas 2002/53/EK 18. pantā paredzētajiem īpašajiem noteikumiem nav piemērojams gadījumā, kad Grieķijas iestādes aizliedz šo šķirņu audzēšanu, un tādējādi nevar atļaut noteikt šādu aizliegumu.

(9)

Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgā komiteja nesniedza labvēlīgu atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Tādēļ atbilstīgi Direktīvas 2002/53/EK 23. panta 3. punktam un saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, (5) Komisija 2005. gada 30. augustā iesniedza Padomei priekšlikumu, kas attiecas uz šiem pasākumiem.

(10)

Saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktu, Komisijai jāpieņem šie pasākumi, jo pēc Direktīvas 2002/53/EK 23. panta 3. punktā paredzētā laikposma beigām Padome nav pieņēmusi ierosinātos pasākumus un nav arī izteikusi iebildumus attiecībā uz tiem,