2.3.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/8

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 356/2005

(2005. gada 1. marts),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (1), un jo īpaši tās 5. panta c) apakšpunktu un 20.a panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ir vajadzīga zvejas darbību, jo īpaši dažu tehnisku saglabāšanas pasākumu, uzraudzība un pārbaude, norādot inter alia linuma acu izmēru, zvejas laika ierobežojumus un citus pasīvo zvejas rīku rādītājus. Šai nolūkā zvejas rīkiem, kurus izmanto uz zvejas kuģiem, jābūt vienkārši identificējamiem un pārbaudāmiem. Lai nodrošinātu atbilstību šīm prasībām, jāparedz sīki izstrādāti to konkrēto zvejas rīku marķēšanas un identificēšanas noteikumi, kurus izmanto Kopienas ūdeņos.

(2)	Ir piemērota pašreizējās regulas pareizai īstenošanai, jo tādu zvejas rīku izmantošana, kas neatbilst regulā paredzētajiem noteikumiem, kā arī tādu rīku atrašanās uz kuģa, kuri neatbilst konkrētiem regulas noteikumiem, ir aizliegta.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos.

2.   Šī regula neattiecas uz piekrastes dalībvalstu 12 jūras jūdzēm, mērot no bāzes līnijas.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

a)

“pasīvais zvejas rīks” ir: i) āķu jedas; ii) žaunu tīkli, iepinējtīkli, trīssienu tīkli, peldošie žaunu tīkli, kas var būt veidoti no viena vai vairākiem atsevišķiem tīkliem, kas savienoti ar augšējo, apakšējo un savienotājvirvi un var būt aprīkoti ar noenkurojošām, peldošām ierīcēm un navigācijas zīmēm;

b)	“rāmju traļi” ir traļi, kuri tiek vilkti no kuģa sānu izlicēm.

4. pants

Aizliegums

1.   Ir aizliegts izmantot pasīvos zvejas rīkus, stoderes un rāmju traļus, kas nav marķēti un nav identificējami saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

2.   Uz kuģa klāja nedrīkst atrasties:

a)	rāmju traļa kārtis uz kurām nav ārējo reģistrācijas burtu un numuru saskaņā ar regulas 5. pantu;

b)	pasīvais zvejas rīks, uz kura nav marķēšanas zīmes saskaņā ar regulas 7. pantu;

c)	stoderes, kuras nav marķētas saskaņā ar regulas 10. pantu.

II NODAĻA

RĀMJU TRAĻI

5. pants

Atbildība attiecībā uz rāmju traļiem

Zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina, lai uz katra uz kuģa klāja uzstādīta vai zvejā izmantota rāmju traļa rāmja pastāvīgi būtu redzami tā kuģa ārējie reģistrācijas burti un numuri, kas norādīti uz rāmja vai katra rāmja sliedēm.

III NODAĻA

PASĪVIE ZVEJAS RĪKI

6. pants

Atbildība attiecībā uz pasīvajiem zvejas rīkiem

Zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina, lai katrs pasīvais zvejas rīks, kas uzstādīts uz klāja vai ko izmanto zvejā, būtu skaidri marķēts un identificējams saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

7. pants

Identifikācijas norādīšana

Uz katra pasīvā zvejas rīka, kuru izmanto zvejai, pastāvīgi jābūt norādītiem tā zvejas kuģa ārējiem reģistrācijas burtiem un numuriem, kuram tie pieder:

a)	uz marķēšanas zīmes, kas piestiprināta pasīvā zvejas rīka pirmās augšējās rindas abos galos;

b)

tādiem pasīvajiem zvejas rīkiem, kas ir garāki par vienu jūras jūdzi, uz marķēšanas zīmēm, kas piestiprinātas uz pasīvā zvejas rīka pirmās augšējās rindas vienādos attālumos, kas nav garāki par vienu jūras jūdzi tā, lai neviena no pasīvā zvejas rīka daļām, kas nepārsniedz vienu jūras jūdzi, nebūtu nemarķēta.

8. pants

Marķēšanas zīmes

1.   Katra marķēšanas zīme ir:

a)	izgatavota no izturīga materiāla;

b)	stingri piestiprināta pie zvejas rīka;

c)	vismaz 65 milimetrus plata;

d)	vismaz 75 milimetrus gara.

2.   Uz katras marķēšanas zīmes redzamie burti un numuri nav izdzēšami, izmaināmi vai tie nekļūst nesalasāmi.

IV NODAĻA

STODERES

9. pants

Atbildība attiecībā uz stoderēm

Zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji nodrošina, lai abas gala stoderes un starpposmā izvietotās stoderes, kas atbilstoši pielikuma nosacījumiem būtu piestiprinātas katram pasīvajam zvejas rīkam, kuru izmanto zvejā, un tās uzstāda saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

10. pants

Identifikācijas norādīšana

1.   Uz katras gala stoderes un starpposmā uzstādītās stoderes šādi norāda tā zvejas kuģa ārējās reģistrācijas burtus un numurus, kuram tie pieder:

a)	burtiem un numuriem jābūt virs ūdens līmeņa tā, lai tie būtu skaidri saskatāmi;

b)	krāsā, kas atšķiras no tās virsmas krāsas, uz kuras tie norādīti.

2.   Uz katras stoderes redzamie burti un numuri nav izdzēšami, izmaināmi vai tie nekļūst nesalasāmi.

11. pants

Virves

1.   Virves, kas saista stoderes ar pasīvo zvejas rīku, ir izgatavotas no grimstoša vai svaru nesoša materiāla.

2.   Virves, kas gala stoderes savieno ar katru zvejas rīku, ir piestiprinātas pie minētā rīka galiem.

12. pants

Gala stoderes

1.   Gala stoderes uzstāda tā, lai jebkurā laikā varētu noteikt katra zvejas rīka gala novietojumu.

2.   Katras gala stoderes masts ir vismaz 1,5 metrus virs jūras līmeņa, mērot no peldķermeņa augstākā punkta.

3.   Gala stoderēm jābūt iekrāsotām, taču tās nedrīkst būt sarkanas vai zaļas.

4.   Uz katras gala stoderes ir:

a)

viens vai divi taisnstūrveida karogi, kuru malas ir vismaz 40 cm; ja uz vienas bojas vajadzīgi divi karogi, attālums starp tiem ir vismaz 20 cm; attālums starp ūdens virsmu un pirmo karogu ir vismaz 80 cm; karogi, kas norāda uz viena tīkla gala punktiem, ir vienādā krāsā, kas nedrīkst būt balta, un ir vienāda izmēra;

b)	viena vai divas dzeltenas gaismas, kas mirgo ar piecu sekunžu intervālu (F1 Y5s) un ir redzamas vismaz no divu jūras jūdžu attāluma;

c)	augšējai zīmei jābūt sfēriskai, kas ir vismaz 25 cm diametrā ar vienu vai divām luminiscējošām lentām, kas nav sarkanas vai zaļas, un ir vismaz 6 cm platas. Var izmantot sfērisku radaru – reflektoru kā marķējumu uz stoderes augšējā punkta;

d)	radara reflektori, kas atstarojas vismaz divu jūras jūdžu attālumā.

13. pants

Gala stoderes nostiprināšana

Gala stoderes pie pasīvā zvejas rīka nostiprina šādi:

a)	stoderi rietumu sektorā (t.i., kompasa pusaplis no dienvidiem caur rietumiem uz ziemeļiem, tos ieskaitot) aprīko ar diviem karogiem, divām svītrainām luminiscējošām lentām, divām gaismām, un tai ir piestiprināta marķēšanas zīme saskaņā ar regulas 8. pantu;

b)	stoderi austrumu sektorā (t.i., kompasa pusaplis no ziemeļiem caur austrumiem uz dienvidiem, tos ieskaitot) aprīko ar vienu karogu, vienu svītrainu lumininiscējošu lentu, vienu gaismu, un tai ir piestiprināta marķēšanas zīme saskaņā ar regulas 8. pantu.

Uz marķēšanas zīmes ir 10. pantā norādītā informācija.

14. pants

Starpposmu stoderes

1.   Starpposmā izvietotās stoderes piestiprina pie pasīvā zvejas rīka, kas ir garāks par 1 jūras jūdzi.

2.   Starpposmā izvietotās stoderes uzstāda ne tālāk kā 1 jūras jūdzi lielā attālumā tā, lai neviena no zvejas rīka daļām, kas pārsniedz 1 jūras jūdzi vai vairāk, nebūtu bez marķējuma.

3.   Starpposmā izvietotajām stoderēm ir tādi paši rādītāji kā gala stoderēm austrumu sektorā, izņemot šādus rādītājus:

a)	karogi ir balti;

b)	katra piektā starpposmā izvietotā stodere ir aprīkota ar radara reflektoru, kas atstarojas vismaz divu jūras jūdžu attālumā.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. oktobra.

---

(1)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

---

---