This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32005R0027
Council Regulation (EC) No 27/2005 of 22 December 2004 fixing for 2005 the fishing opportunities and associated conditions for certain fish stocks and groups of fish stocks, applicable in Community waters and, for Community vessels, in waters where catch limitations are required
Padomes Regula (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris) ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi
Padomes Regula (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris) ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi
OV L 12, 14.1.2005, p. 1–151
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 29/11/2005
14.1.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 12/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 27/2005
(2004. gada 22. decembris)
ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2) un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,
ņemot vērā to Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (3) un jo īpaši tās 5. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pants pieprasa, lai Padome pieņemtu pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un resursiem, un ilgspējīgu zivju darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus, un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja; |
(2) |
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu, Padomei ir jāizveido kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) zvejniecībai vai zvejniecību grupai. Zvejas iespējas dalībvalstīm un trešām valstīm būtu jāpiešķir saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti šīs regulas 20. pantā; |
(3) |
lai nodrošinātu efektīvu KPN un kvotu pārvaldību, būtu jāizveido īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem notiek zvejas darbi; |
(4) |
ir nepieciešams izveidot principus un noteiktas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas līmenī, lai dalībvalstis var nodrošināt savu kuģu pārvaldību; |
(5) |
saskaņā ar Padomes 1996. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu, kas ievieš papildu nosacījumus katra gada KPN un kvotu (4) apsaimniekošanai, ir nepieciešams noteikt krājumus, uz kuriem attiecas dažādi regulā minētie pasākumi; |
(6) |
saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumiem vai protokoliem par zvejniecību attiecībām, Kopiena ir konsultējusies par zvejas tiesībām ar Norvēģiju (5), Fēru salām (6) un Grenlandi (7); |
(7) |
saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 6. pantu zvejniecības nolīgumus, kurus Latvija un Lietuva noslēgusi ar trešām valstīm, pārzinās Kopiena. Saskaņā ar šiem nolīgumiem Kopiena ir konsultējusies ar Krievijas Federāciju; |
(8) |
Kopiena ir Līgumslēdzēja puse vairākām reģionālajām zvejniecības organizācijām. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas noteikt nozvejas ierobežojumus un citus saglabāšanas noteikumus zināmām sugām. Tādēļ šie ieteikumi Kopienai būtu jāīsteno; |
(9) |
gadskārtējā sanāksmē 2004. gada jūnijā Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) pieņēma nozvejas ierobežojumus dzeltenspuru tunzivij, lielacu tunzivij un svītrainajai tunzivij, un tehniskos pasākumus attiecībā uz piezveju procedūru. Lai gan Kopiena nav IATTC biedrs, ir svarīgi īstenot šos pasākumus, lai nodrošinātu resursu ilgspējīgu apsaimniekošanu saskaņā ar šīs organizācijas jurisdikciju; |
(10) |
gadskārtējā sanāksmē 2004. gadā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) pieņēma tabulas, kas norāda ICCAT līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepietiekamu un pārmērīgu izmantošanu. Šajā kontekstā ICCAT pieņēma lēmumu, novērojot, ka 2003. gadā Eiropas Kopiena ir nepietiekami izmantojusi savu kvotu vairākiem krājumiem; |
(11) |
lai respektētu korekcijas Kopienas kvotām, kuras noteikusi ICCAT, ir svarīgi veikt zvejas iespēju sadali, kas rodas no nepietiekamas izmantošanas, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo ieguldījumu to nepietiekamajā izmantošanā, nepārveidojot sadales kodu, kas noteikts šajā regulā attiecībā uz ikgadējo KPN piešķiršanu; |
(12) |
gadskārtējā sanāksmē ICCAT pieņēma vairākus tehniskus pasākumus tālu migrējošu sugu noteiktiem krājumiem Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, cita starpā nosakot ziemeļu tunzivs jaunu minimālo izmēru, zvejas ierobežojumus konkrētās teritorijās un laikposmus lielacu tunzivs aizsardzībai, pasākumus attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas pasākumiem Vidusjūrā un paraugu ņemšanas programmas izveidi, lai noteiktu iesprostoto ziemeļu tunzivju izmēru. Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, ir nepieciešams šos pasākumus īstenot 2005. gadā līdz tam, kad būs pieņemta Padomes Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 973/2001 (2001. gada 14. maijs), ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai (8); |
(13) |
gadskārtējā sanāksmē Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) pieņēma ieteikumu ierobežot zveju konkrētās teritorijās, lai aizsargātu jūtīgus dziļūdens biotopus. Šis ieteikums būtu jāīsteno Kopienai; |
(14) |
kā pagaidu pasākumu siļķes nozveju jauktajās zvejniecībās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 973/2001 2. pantā, būtu jāaprēķina attiecībā pret piederīgo siļķes kvotu; |
(15) |
kā pagaidu pasākumu būtu jāsamazina zvejas intensitāte konkrētām dziļūdens sugām saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomeszinātnisko ieteikumu; |
(16) |
zvejas iespēju īstenošanai būtu jānotiek saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jautājumā, un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (9), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (10), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zvejniecības politikai (11), Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem, Padomes Regulu (EK) Nr. 1626/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā (12), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (13), Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (14), Padomes Regulu (EK) Nr. 88/98 (1997. gada 18. decembris), ar kuru nosaka dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (15), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (16), Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98 (1998. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā (17), Padomes Regulu Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (18), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (19), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (20), Padomes Regulu (EK) Nr. 973/2001 (2001. gada 14. maijs), ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai (21), Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļūdens krājumos (22) un Padomes Regulu (EK) Nr. 2270/2004 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. un 2006. gadam nosaka konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas Kopienas zvejas kuģiem (23); |
(17) |
lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2005. gadā būtu jāievieš noteikti papildu pasākumi zvejas kontrolei un tehniskiem nosacījumiem; |
(18) |
paltusa krājumiem Lamanša rietumu daļā, dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumiem nepieciešams piemērot pagaidu zvejas intensitātes pārvaldības shēmu. Mencu krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša rietumu daļā, Īrijas jūrā un Skotijas rietumdaļā ir jāpielāgo spēkā esošā zvejas intensitātes pārvaldības shēma; |
(19) |
saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 2371/2002, Padomei ir pienākums lemt par noteikumiem saistībā ar nozvejas ierobežojumiem un/vai zvejas intensitātes ierobežojumiem. Zinātniskajos atzinumos norādīts, ka būtiska apjoma nozveja, kas pārsniedz KPN, par kuru ir panākta vienošanās, ietekmē zvejas darbību ilgtspēju. Tādēļ ir lietderīgi ieviest saistītos nosacījumus, kas uzlabos to nozvejas iespēju ieviešanu, par kurām ir panākta vienošanās; |
(20) |
sekojot ICES ieteikumam, nepieciešams piemērot pagaidu sistēmu, lai pārzinātu tūbīšu rūpnieciskās zvejniecības zvejas intensitāti ICES zonā IV un rajonā IIIa ziemeļos; |
(21) |
zinātniskajos atzinumos norādīts, ka Ziemeļjūras zeltplekstes nezvejo ilgtspējīgi un ka brāķēto lomu skaits ir ļoti liels. Zinātniskie atzinumi un Ziemeļjūras reģionālās konsultatīvās padomes atzinumi liecina, ka ir lietderīgi precizēt nozvejas iespējas zvejas intensitātei kuģiem, kas zvejo zeltplekstes; |
(22) |
lai regulētu zvejas intensitātes ierobežojumus mencai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 423/2004, tiek ierosināti alternatīvi pasākumi, lai pārzinātu zvejas intensitāti konsekventi ar KPN, kā noteikts minētās regulas 8. panta 3. punktā; |
(23) |
25. ikgadējā sanāksmē, kas notika 2003. gadā no 15. līdz 19. septembrim, Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) pieņēma atjaunošanas plānu melnajam paltusam NAFO zonā 2 un rajonā 3KLMNO. Plāns paredz KPN līmeņa samazināšanu līdz 2007. gadam, kā arī papildu pasākumus, tā efektivitātes nodrošināšanai. Šo plānu jāīsteno pirms 2005. gada, kamēr vēl nav pieņemta Padomes Regula par daudzgadu pasākumu īstenošanu, lai atjaunotu melnā paltusa krājumus; |
(24) |
26. ikgadējā sanāksmē, kas notika 2004. gadā no 13. līdz 17. septembrim, NAFO pieņēma apsaimniekošanas pasākumus vairākiem iepriekš nereglamentētiem krājumiem, proti, rajām rajonā 3LNO, Atlantijas jūras asarim rajonā 3O un baltajam hekam rajonā 3NO. Tādēļ šos pasākumus ir jāīsteno un jānosaka sadali starp dalībvalstīm; |
(25) |
lai atbilstu starptautiskajām saistībām, kuras Kopiena uzņēmusies kā Konvencijas par Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu (CCAMLR) Līgumslēdzēja puse, ietverot saistības īstenot pasākumus, kurus pieņēma CCAMLR Komisija, būtu jāpiemēro KPN, kuru Komisija pieņēma 2004.–2005. gada sezonai un attiecīgie sezonas ierobežojošie datumi; |
(26) |
XXIII ikgadējā sanāksmē 2004. gadā CCAMLR pieņēma būtiskus nozvejas ierobežojumus izveidoto zvejniecību krājumiem, kas pieejami katram CCAMLR biedram. CCAMLR arī apstiprināja Kopienas zvejas kuģu dalību Dissostichus spp. pētnieciskajā zvejā zonā FAO 88.1 un rajonos 58.4.1, 58.4.2, 58.4.3a), un 58.4.3b), un veica būtiskas zvejas darbības attiecībā uz nozveju un nozvejas ierobežojumiem, kā arī noteiktiem konkrētiem tehniskiem pasākumiem. Arī šie ierobežojumi un tehniskie pasākumi būtu jāīsteno; |
(27) |
lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku eksistences līdzekļus, ir svarīgi atvērt šīs zvejniecības 2005. gada 1. janvārī. Piešķirot šim jautājumam neatliekamības statusu, jāpiešķir izņēmums līdz sešu nedēļu laikposmam, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumiem pievienotā protokola I daļas 3. punktā par valsts parlamenta lomu Eiropas Savienībā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Temats
Šī regula nosaka zvejas iespējas 2005. gadam konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām un īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas izmantojamas.
Tomēr konkrētiem Antarktikas krājumiem tā nosaka zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IF pielikumā.
2. pants
Darbības joma
Šī regula attiecas uz:
a) |
Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”); |
b) |
zvejas kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī (“trešās valsts kuģi”), ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija (“EK ūdeņi”). |
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:
a) |
“zvejas iespējas” nozīmē:
|
b) |
“starptautiskie ūdeņi” nozīmē ūdeņus, uz kuriem neattiecas nevienas valsts suverenitāte vai jurisdikcija; |
c) |
“NAFO uzraudzības rajons” nozīmē daļu no Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) Konvencijas rajona, uz kuru neattiecas piekrastes valstu suverenitāte vai jurisdikcija; |
d) |
“Skageraks” nozīmē apgabalu, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai un dienvidos — līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no šī punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; |
e) |
“Kategats” nozīmē apgabalu, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas uz Tistlarnas bāku un no šī punkta — uz tuvāko punktu Zviedrijas krastā, un dienvidos līnija, kas novilkta no Hasenøre uz Gnibens Spids, no Korshage uz Spodsbjerg un no Gilbjerg Hoved uz Kullen; |
f) |
“Ziemeļjūra” nozīmē ICES zonu IV un daļu no ICES rajona IIIa, kura nav ietverta Skageraka definīcijā, kas sniegta d) punktā; |
g) |
“Rīgas jūras līcis” nozīmē apgabalu, kuru rietumos norobežo līnija, kas Latvijas rietumos novilkta no Ovišu bākas (57°34.1234′N, 21°42.9574′E) līdz Loode zemesraga dienvidu klintij (57°57.4760′N, 21°58.2789′E) Sāremas salā, tad uz dienvidiem līdz galējam Sõrve pussalas dienvidu punktam un tad ziemeļu — austrumu virzienā gar Sāremas salas austrumu krastu, un ziemeļos līdz līnijai, kas novilkta no 58°30.0′N 23°13.2′E to 58°30.0′N 23°41′1E; |
h) |
“Kadisas jūras līcis” nozīmē ICES IXa apakšapgabala zonu uz austrumiem no meridiāna 7o23′48″W. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā izmanto šādas zonu definīcijas:
a) |
ICES (Starptautiskā jūras izpētes padome) zonas ir noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (24) (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā; |
b) |
CECAF (Centrālās Atlantijas austrumu daļas vai FAO galvenā zvejas zona 34) zonas ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 2597/95 (25) (1995. gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku; |
c) |
NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) zonas ir noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2018/93 (26) (1993. gada 30. jūnijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti; |
d) |
CCAMLR (Antarktikas dzīvo ūdeņu resursu saglabāšanas konvencija) zonas ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 601/2004. |
II NODAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM
5. pants
Zvejas iespējas un piešķiršana
1. Zvejas iespējas Kopienas kuģiem Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos un šādu zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm ir tāds, kā izklāstīts I pielikumā.
2. Kopienas kuģi līdz ar šo tiek pilnvaroti izdarīt nozveju kvotas robežās, kas izklāstītas I pielikumā, ūdeņos, uz kuriem attiecas Farēru salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcija, un kuri atrodas zvejas zonā ap Jana Majena salu, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 9., 16. un 17. pantā.
3. Komisija nosaka zvejas iespējas moivai zonās V, XIV (Grenlandes ūdeņos), kas izmantojamas Kopienai, atbilstīgi 7,7 % no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.
4. Zvejas iespējas sudrabotā heka krājumiem zonās I-XIV (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) un siļķei zonās I un II (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) Komisija var palielināt saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) No 2371/2002 30. panta 2. punktā, kad trešās valstis nerespektē šo krājumu atbildīgu apsaimniekošanu.
6. pants
Īpašie noteikumi un piešķiršana
Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas izklāstīts I pielikumā, neskar:
a) |
izmaiņas, kas izdarītas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam; |
b) |
otrreizēju piešķiršanu, kas veikta atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktam, 23. panta 1. punktam un 32. panta 2. punktam; |
c) |
papildu izkraušanu krastā, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; |
d) |
daudzumus, kas aizturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; |
e) |
ieturējumus, kas izdarīti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam. |
7. pants
Kvotu elastība
2005. gadam šīs regulas I pielikumā ir norādīti šādi krājumi:
a) |
krājumi, uz kuriem attiecas piesardzības vai analītiskā KPN; |
b) |
krājumi, uz kuriem attiecas katra gada fleksibilitātes nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 847/96 3 un 4. pantā; un |
c) |
krājumi, kuriem jāpiemēro soda koeficienti, kas noteikti minētās regulas 5. panta 2. punktā. |
8. pants
Noteikumi zvejas un piezvejas izkraušanai krastā
1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, nedrīkst paturēt uz klāja vai izkraut krastā, ja vien:
a) |
nozveju nav izdarījuši dalībvalstu kuģi, kuriem ir kvota, un minētā kvota nav izmantota; vai |
b) |
nozveja neveido daļu no Kopienas daļas, kura nav sadalīta kvotas veidā starp dalībvalstīm, un šī daļa nav izmantota; vai |
c) |
attiecībā uz visām sugām, kas nav siļķe un makrele, kur tās ir sajauktas ar citām sugām, nozveja nav izdarīta ar tīkliem, kuru acu izmērs ir mazāks par 32 milimetriem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu, un tās nav šķirotas ne uz klāja, ne izkraujot; vai |
d) |
attiecībā uz siļķi, lomi neatbilst pasākumiem, kas minēti III pielikuma 12. punktā; vai |
e) |
attiecībā uz makrelēm, kur tās ir kopā ar stavridu vai sardīni, makrele nepārsniedz 10 % no kopējās makreļu, stavridu un sardīņu svara uz klāja, un lomi netiek šķiroti ne uz klāja, ne izkraujot; vai |
f) |
lomi nav nozvejoti zinātnisko pētījumu laikā, kas tiek veikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/98 vai Regulu (EK) Nr. 88/98. |
2. Visu krastā izkrauto uzskaita attiecībā pret kvotu vai, ja Kopienas daļa nav sadalīta starp dalībvalstīm kvotu veidā, attiecībā pret Kopienas daļu, izņemot nozvejas, kas veiktas saskaņā ar 1. punkta c), e) un f) apakšpunkta noteikumiem.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, kad dalībvalstu zvejas iespējas siļķei zonās II (EK ūdeņi), III, IV un apakšrajonā VII d ir izmantotas, ir aizliegts kuģiem, kas kuģo ar konkrētās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā un zvejo zvejniecībās, uz kurām attiecas būtiski nozvejas ierobežojumi, izkraut lomus, kas ir nešķiroti un kuros ir siļķes.
4. Piezvejas procentuālās attiecības noteikšanu un tās izvietošanu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu un Regulas (EK) Nr. 88/98 2. un 3. pantu.
9. pants
Piekļuves ierobežojumi
Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas kuģo ar Dānijas vai Zviedrijas karogiem, ir atļauts zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.
10. pants
Īpaši noteikumi nešķirotu lomu izkraušanai krastā apakšapgabalos IIa (EK ūdeņi), III, IV un VIId
Pasākumus, kas izklāstīti II pielikumā, piemēro attiecībā uz nešķirotu lomu, kas izcelti krastā apakšapgabalos IIa (EK ūdeņi), III, IV un VIId, izkraušanai krastā.
11. pants
Citi tehniskie un kontroles pasākumi
Tehniskos pasākumus, kas izklāstīti III pielikumā, 2005. gadā piemēro papildus tiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 850/98, Regulā (EK) Nr. 88/98, Regulā (EK) Nr. 1626/94 un Regulā (EK) Nr. 973/2001.
Sīki izstrādāti noteikumi III pielikuma 10. punkta īstenošanai var tikt pieņemti saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā.
12. pants
Intensitātes ierobežojumi un saistošie noteikumi krājumu pārvaldībai
1. No 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. janvārim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldīšanu Kategatā, Ziemeļjūrā, Lamanša austrumu daļā, Skagerakā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2287/2003 (2003. gada 19. decembris), ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (27), V pielikuma 1.–5., 6.a, 6.c, 6.d, 6.e un 7.–22. punktā.
2. Laikposmam no 2005. gada 1. februāra līdz 2005. gada 31. decembrim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldīšanu, kas minēti 1. punktā, piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVa pielikumā.
3. No 2005. gada 1. februāra zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVb pielikumā, piemēro zvejniecību pārvaldībai Kantabrijas jūrā un Rietumibērijas pussalā.
4. No 2005. gada 1. februāra zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVc pielikumā, piemēro paltusa krājumu pārvaldībai Lamanša rietumu daļā.
5. Zvejas intensitātes ierobežojumi un ar tiem saistītie noteikumi, kas noteikti V pielikumā, jāpiemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai Skagerakā un Ziemeļjūrā.
6. Komisija noteiks galīgo zvejas intensitāti 2005. gadam tūbīšu zvejniecībām zonās IIa, IIIa, IV, pamatojoties uz noteikumiem, kas noteikti V pielikuma 6. punktā.
7. Visiem kuģiem, kas izmanto zvejas rīku veidus, kuri norādīti, attiecīgi, IVa, IVb, IVc pielikuma 4. punktā, un kas veic zveju apgabalos, kuri noteikti, attiecīgi, IVa, IVb, IVc pielikumu 2. punktā, ir īpaša zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 1627/94.
8. Dalībvalstis nodrošina, ka 2005. gadā zvejas intensitātes līmenis, kuru mēra kilovatdienās, ko pavada prom no ostas, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, nepārsniedz 90 % no vidējās gada zvejas intensitātes, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, kuriem bija dziļūdens zvejas atļaujas, un zvejojot dziļūdens sugas, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) 2347/2002 I un II pielikumā, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.
III NODAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOTEIKUMI TREŠO VALSTU KUĢIEM
13. pants
Atļauja
Kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gviānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogiem un kuģi, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts veikt nozveju Kopienas ūdeņos kvotas robežās, kas izklāstītas I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24. pantā paredzētie nosacījumi.
14. pants
Ģeogrāfiskie ierobežojumi
Zvejošana ar kuģiem, kas kuģo ar:
a) |
Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Fēru salās, ir ierobežota ar tām 200 jūras jūdžu zonām, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no dalībvalstu bāzes līnijas Ziemeļjūrā, Kategatā un Atlantijas okeāna ziemeļos 43°00' N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā; zvejošanai Skagerakā ar kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, ir atļautas četras jūras jūdzes virzienā uz jūru no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas; |
b) |
Barbadosas, Gviānas, Japānas, Dienvidkorejas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogu, ir ierobežota ar tām 200 jūras jūdžu daļām, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no Franču Gviānas departamenta. |
15. pants
Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai krastā
Zivis no krājumiem, kurām ir noteiktas zvejas iespējas, nedrīkst paturēt uz klāja vai izkraut, ja vien nozveja nav izdarīta ar kuģiem no trešās valsts, kuriem ir kvota, kas nav izmantota.
IV NODAĻA
LICENCĒŠANAS PASĀKUMI KOPIENAS KUĢIEM
16. pants
Licences un ar tām saistītie nosacījumi
1. Neatkarīgi no vispārējiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašajām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, zvejai trešās valsts ūdeņos nepieciešama licence, kuru izsniedz trešās valsts iestādes.
Tomēr pirmo daļu nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, kas zvejo Ziemeļjūras Norvēģijas ūdeņos:
a) |
ar tonnāžu, kas ir vienāda vai mazāka par 200 GT; |
b) |
kas zvejo lietošanai pārtikā sugas, kuras nav makreles; |
c) |
kas kuģo ar Zviedrijas karogu, saskaņā ar iedibināto praksi. |
2. Maksimālais licenču skaits un citi ar tām saistīti noteikumi ir tādi, kā noteikts VI pielikuma I daļā. Pieprasījumos pēc licencēm norāda zvejas veidu un kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgo trešo valstu iestādēm.
Ja viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (mijmaiņas darījums) zvejas apgabalos, kas izklāstīti I daļas VI pielikumā, nodošanā ietver attiecīgo licenču nodošanu un par to informē Komisiju. Tomēr kopējais licenču skaits katram zvejas apgabalam, kā noteikts I daļas VI pielikumā, netiek pārsniegts.
3. Kopienas kuģi izpilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas reglamentē zonu, kurā tie darbojas.
17. pants
Fēru salas
Kopienas kuģi, kas licencēti specializētas zvejas veikšanai konkrētām sugām Fēru salu ūdeņos, var veikt specializēto zveju citām sugām ar noteikumu, ka tie iepriekš paziņo Fēru iestādēm par izmaiņām.
V NODAĻA
LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU KUĢIEM
18. pants
Pienākums iegūt licenci un īpašu zvejas atļauju
1. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 2847/93 28.b panta kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un kam ir ar mazāk nekā 200 GT, nav nepieciešama licence un zvejas atļauja.
2. Licenci un īpašo zvejas atļauju glabā uz kuģa. Tomēr kuģi, kas reģistrēti Fēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no šā pienākuma.
3. Kuģi no trešajām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2004. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, kamēr kuģu saraksts, kuriem atļauts zvejot, tiek iesniegts Komisijai, un Komisija to apstiprina.
19. pants
Pieteikums licencei un īpašai zvejas atļaujai
Trešās valsts iestādes pieteikumam Komisijai licences un īpašas zvejas atļaujas iegūšanai pievieno šādu informāciju:
a) |
kuģa nosaukums; |
b) |
reģistrācijas numurs; |
c) |
ārējā marķējuma burti un numuri; |
d) |
reģistrācijas osta; |
e) |
īpašnieka vai fraktētāja uzvārds un adrese; |
f) |
bruto tilpums un kopējais garums; |
g) |
dzinēja jauda; |
h) |
izsaukuma signāls un radio frekvence; |
i) |
paredzētā zvejas metode; |
j) |
paredzētā zvejas vieta; |
k) |
sugas, kuras paredzēts zvejot; |
l) |
laikposms, kuram pieprasīta licence. |
20. pants
Licenču skaits
Licenču skaits un īpaši saistītie noteikumi ir noteikti II daļas VI pielikumā.
21. pants
Anulēšana un atsaukšana
1. Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt nolūkā izsniegt jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana notiek iepriekšējā dienā pirms Komisijas jauno licenču un īpašo zvejas atļauju izsniegšanas dienas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā no to izsniegšanas dienas.
2. Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigšanās dienas, ja I pielikumā noteiktā kvota attiecīgajam krājumam tikusi izmantota.
3. Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc visos gadījumos, kad netiek izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.
22. pants
Neatbilstība attiecīgajiem noteikumiem
1. Nevienam zvejas kuģim netiek izsniegta licence vai īpašā zvejas atļauja laikposmam, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.
2. Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem nav atļauts zvejot Kopienas zvejas zonā sekojošā mēneša vai mēnešu laikā attiecīgo noteikumu pārkāpumu dēļ.
23. pants
Licences īpašnieka pienākumi
1. Trešās valsts kuģi izpilda saglabāšanas un kontroles pasākumus, un citus noteikumus, kas reglamentē Kopienas kuģu zvejošanu zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 88/98, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un (EEK) Nr. 1381/87.
2. Kuģi, kas minēti 1. punktā, izdara ierakstus kuģa žurnālā, kurā ieraksta informāciju, kas izklāstīta VII pielikuma I daļā.
3. Trešās valsts kuģi, izņemot tos, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, zvejo ICES rajonā IIIa, iesniedz Komisijai informāciju, kas izklāstīta VIII pielikumā, saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti šajā pielikumā.
24. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz Franču Gviānas departamentu
1. Licences zvejošanai Franču Gviānas departamenta ūdeņos piešķir ar noteikumu, ka attiecīgā kuģa īpašnieks apņemas pēc Komisijas pieprasījuma atļaut uz kuģa uzkāpt novērotājam.
2. Katra kuģa kapteinis, kuram ir licence spuru zivju vai tunzivju zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, pēc katra brauciena izkraujot lomu krastā, iesniedz deklarāciju franču iestādēm, kurā norāda nozvejoto un uz kuģa glabāto garneļu daudzumu kopš pēdējās deklarācijas. Šī deklarācija ir saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts VI pielikuma III daļā. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par šīs deklarācijas precizitāti. Franču iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārbaudītu šo deklarāciju precizitāti, jo īpaši pārbaudot tās attiecībā pret kuģa žurnālu, kas minēts 23. panta 2. punktā. Pēc tam, kad deklarācija pārbaudīta, to paraksta kompetenta amatpersona. Pirms katra mēneša beigām franču iestādes Komisijai nosūta visas deklarācijas, kas attiecas uz iepriekšējo mēnesi.
3. Kuģi, kas zvejo Franču Gviānas departamenta ūdeņos, veic ierakstus kuģa žurnālā, kas atbilst paraugam VII pielikuma II daļā. Šī kuģa žurnāla kopiju ar franču iestāžu starpniecību nosūta Komisijai 30 dienu laikā pēc katra zvejas brauciena pēdējās dienas.
4. Ja mēneša laikā Komisija nesaņem nekādu paziņojumu attiecībā uz kuģi, kam ir licence zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, šā kuģa licence tiek anulēta.
VI NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO UZRAUDZĪBAS RAJONĀ
1. IEDAĻA
Kopienas dalība
25. pants
Kuģu saraksts
1. Tikai Kopienas kuģiem ar vairāk nekā 50 bruto tonnām, kuriem izsniegta īpaša viņu karoga dalībvalsts zvejas atļauja un kuri ir ietverti NAFO kuģu reģistrā, ir tiesīgi ar nosacījumiem, kas izklāstīti atļaujā, zvejot, glabāt uz kuģa un izkraut krastā zivju resursus no NAFO uzraudzības rajona.
2. Katra dalībvalsts, vismaz 15 dienas pirms tam, kad jauns kuģis iebrauc NAFO uzraudzības rajonā, datorrakstā informē Komisiju par visiem grozījumiem to kuģu sarakstā, kuri kuģo ar tās karogu un reģistrēti Kopienā, kuriem atļauts zvejot NAFO uzraudzības rajonā. Komisijai šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.
3. Informācija, kas minēta 2. punktā, ietver šādu informāciju:
a) |
kuģa iekšējais numurs, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (28) I pielikumā; |
b) |
starptautiskais radio izsaukuma signāls; |
c) |
kuģa fraktētājs, attiecīgā gadījumā; |
d) |
kuģa veids. |
4. Informācijā, kas nosūtīta par kuģiem, kas pagaidām kuģo ar kādas dalībvalsts karogu (kuģa fraktēšana bez apkalpes), ietver:
a) |
datumu, no kura kuģim atļauts kuģot ar dalībvalsts karogu; |
b) |
datumu, no kura kuģim dalībvalsts atļāvusi sākt zvejot NAFO uzraudzības rajonā; |
c) |
tās valsts nosaukumu, kurā kuģis ir reģistrēts vai ir bijis iepriekš reģistrēts, un datumu, no kura tas beidzis kuģot ar šīs valsts karogu; |
d) |
kuģa nosaukumu; |
e) |
kuģa oficiālo reģistrācijas numuru, kuru piešķīrušas kompetentās valsts iestādes; |
f) |
kuģa mājas osta pēc nodošanas; |
g) |
kuģa īpašnieka vai fraktētāja vārds; |
h) |
paziņojums, ka kuģa kapteinim ir izsniegta to noteikumu eksemplārs, kas ir spēkā NAFO uzraudzības rajonā; |
i) |
galvenās sugas, kuras kuģis var zvejot NAFO uzraudzības rajonā; |
j) |
apakšrajoni, kur kuģis, iespējams, varētu zvejot. |
2. IEDAĻA
Tehniskie pasākumi
26. pants
Acu izmēri
1. Traļa tīkla izmantošana, kuram ikvienā tā posmā tīkla acu izmēri ir mazāki par 130 mm, ir aizliegta specializētajai dziļūdens sugu zvejai, kas minēta IX pielikumā. Šo acs izmēru var samazināt minimāli līdz 60 mm specializētai īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) zvejai. Specializētai raju (Rajidae) zvejai šo acs izmēru palielina minimāli līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm visās citās traļa daļās.
2. Kuģi, kas zvejo garneles (Pandalus borealis), izmanto tīklus ar minimālo acs izmēru 40 mm.
27. pants
Piestiprinājumi pie tīkliem
1. Jebkuru līdzekļu vai iekārtu izmantošana, izņemot tos, kas aprakstīti šajā pantā, kuri aizsprosto tīklu acis vai samazina to izmēru, ir aizliegta.
2. Buras, tīkli vai jebkurš cits materiāls var būt piestiprināts āmja ārpusē, lai samazinātu vai novērstu bojājumu.
3. Iekārtas var būt piestiprinātas pie augšējās āmja daļas ar noteikumu, ka tās neaizsprosto āmja acis. Augšpuses borta lenšu izmantošana ir ierobežota līdz tām, kas minētas X pielikumā.
4. Kuģi, kas zvejo garneles (Pandalus borealis) izmanto šķirošanas tīkliņus vai režģus ar maksimālo 22 mm atstarpi starp stieņiem. Kuģi, kas zvejo garneles rajonā 3L, arī ir aprīkoti ar īsu cilpu ar gredzenu un āķi, ar minimālo garumu 72 cm, kā aprakstīts III pielikuma 4. papildinājumā.
28. pants
Piezveja
1. Kuģu kapteiņi nedrīkst veikt specializēto zveju attiecībā uz sugām, kurām piemēro piezvejas ierobežojumus. Specializētā zveja attiecībā uz kādu sugu tiek veikta, kad šīs sugas veido vislielāko nozvejas svara procentuālo daudzumu ikvienā lomā.
2. To sugu piezvejas, kas minētas ID pielikumā, kam Kopiena nav noteikusi kvotas attiecībā uz NAFO uzraudzības rajonu, un kas veiktas šajā daļā, veicot jebkuru sugu specializēto zveju, nedrīkst pārsniegt 2500 kg katrai sugai vai 10 % no kopējā nozvejas svara, kas palicis uz kuģa, atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks. Tomēr, NAFO uzraudzības rajona daļā, kur specializētā zveja konkrētām sugām ir aizliegta, vai “citu” kvota ir pilnībā izlietota, katras tādas sugas piezveja, kas minēta ID pielikumā, nedrīkst pārsniegt attiecīgi 1 250 kg vai 5 %.
3. Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nozvejā pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti 2. punktā, lai kuru no tiem piemēro, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās nozvejas stāvokļa. Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nākamajā nozvejā pārsniedz minētos ierobežojumus, kuģi atkal nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās nozvejas stāvokļa un neatgriežas šajā zonā vismaz 48 stundas.
4. Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo garneles (Pandalus borealis), gadījumā, ja visu ID pielikumā minēto sugu kopējā piezveja katrā nozvejā pārsniedz 5 % no svara rajonā 3M un 2,5 % rajonā 3L, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās nozvejas stāvokļa.
5. Garneļu nozvejas neizmanto dziļūdens sugu piezvejas līmeņu aprēķināšanai.
29. pants
Zivs minimālais lielums
Zivis no NAFO uzraudzības rajona, kurām nav tāds lielums, kāds noteikts XI pielikumā, nedrīkst apstrādāt, atstāt uz kuģa, pārsūtīt, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt aplūkošanai vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties atgriež jūrā. Ja nozvejoto zivju daudzums, kurām nav vajadzīgā lieluma, pārsniedz 10 % no kopējā daudzuma, kuģis pirms zvejas turpināšanas pārvietojas vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no jebkura iepriekšējās nozvejas stāvokļa. Par ikvienu apstrādātu zivi, uz ko attiecas minimālā zivs lieluma prasības, kas ir īsāka par ekvivalentu XI pielikumā, uzskata, ka tās izcelsme ir no zivs, kas ir zem minimālā zivs lieluma.
3. IEDAĻA
Kontroles pasākumi
30. pants
Produkta marķēšana un atsevišķa kraušana
1. Visas apstrādātās zivis, kas nozvejotas NAFO uzraudzības rajonā, marķē tādā veidā, lai katra suga un produktu kategorija būtu identificējama. Tās arī marķē kā nozvejotas NAFO uzraudzības rajonā.
2. Visas garneles, kas nozvejotas rajonā 3L un viss melnais paltuss, kas nozvejots apakšzonā 2 un rajonos 3KLMNO, marķē kā nozvejotas šajos attiecīgajos rajonos.
3. Tās pašas sugas lomus izvieto nepārprotami atsevišķi no citu sugu lomiem. Visus lomus, kas nozvejoti NAFO uzraudzības rajonā, novieto atsevišķi no lomiem, kas nozvejoti ārpus šā rajona.
Lomus var novietot vairāk nekā vienā kravas telpas daļā, bet katrā kravas telpas daļā, kur loms ir izvietots, to tur nepārprotami atsevišķi no citu sugu lomiem, izmantojot plastmasu, finieri, tīklu utt.
31. pants
Produkcijas kuģa žurnāls un izkraušanas plāns
1. Papildus tam, lai atbilstu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11., un 12. pantam, kuģu kapteiņi kuģa žurnālā ieraksta šīs regulas XII pielikumā minēto informāciju.
2. Katra dalībvalsts pirms katra mēneša 15. datuma datorrakstā paziņo Komisijai par krājumu daudzumiem, kuri norādīti XIII pielikumā, kuri izkrauti krastā iepriekšējā mēneša laikā, un paziņo jebkuru saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu saņemto informāciju.
3. Kopienas kuģa kapteinis attiecībā uz to sugu lomiem, kas minētas ID pielikumā, veic ierakstus:
a) |
produkcijas kuģa žurnālā, kurā katrai sugai norādīta tās kopējā produkcija; |
b) |
kraušanas plānā, kas parāda dažādu sugu izvietojumu kravas telpās, kā arī katras sugas daudzumu uz kuģa pēc produkta svara, kas norādīts kilogramos. |
4. Produkcijas kuģa žurnālu un kraušanas plānu, kas minēti 3. punktā, katru dienu atjauno par iepriekšējo dienu, rēķinot no plkst. 00.00 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC), un glabā uz kuģa, kamēr tas netiek pilnībā izkrauts.
5. Kuģa kapteinis sniedz nepieciešamo atbalstu kuģa žurnālā uzrādīto daudzumu un apstrādāto produktu pārbaudes veikšanai.
32. pants
Tīkli
Kad veic specializēto zveju attiecībā uz vienu vai vairākām sugām, kas minētas IX pielikumā, kuģiem nav tīkli, kuru acu izmērs ir mazāks nekā tas, kas noteikts 26. pantā. Tomēr kuģi, kas zvejo tā paša brauciena gaitā rajonos, kas nav NAFO uzraudzības rajons, var šādus tīklus turēt uz kuģa, nodrošinot, ka tie ir droši piestiprināti un nokrauti, un nav pieejami tūlītējai izmantošanai, proti:
a) |
tīkli ir atvienoti no to dēļiem un to vilkšanas vai tralēšanas kabeļiem un virvēm; un |
b) |
tīkli, kas atrodas uz vai virs klāja, ir droši nostiprināti pie virsbūves daļas. |
33. pants
Pārkraušana
Kopienas kuģi neveic pārkraušanas darbības NAFO uzraudzības rajonā, ja vien tie no savām kompetentajām iestādēm nav saņēmuši iepriekšēju atļauju šādai darbībai.
34. pants
Zvejas intensitātes kontrole
1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kuģu zvejas intensitāte, kas minēta 25. pantā, ir proporcionāla zvejas iespējām, kas pieejamas šai NAFO uzraudzības rajonā.
2. Dalībvalstis nosūta Komisijai zvejas plānus to kuģiem, kas zvejo sugas NAFO uzraudzības rajonā, ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. janvārim vai pēc tam vismaz 30 dienas pirms šādu darbību uzsākšanas. Zvejas plānā, inter alia, norāda kuģi vai kuģus, kuri nodarbosies ar zveju, un plānoto zvejas dienu skaitu NAFO uzraudzības rajonā.
Dalībvalstis orientējoši informē Komisiju par kuģu paredzētajām darbībām citos apgabalos.
Zvejas plāns atspoguļo kopējo nozvejas intensitāti, kas tiks izvērsta, ņemot vērā zveju saistībā ar zvejas iespējām, kas pieejamas dalībvalstij, kura izdara paziņojumu.
Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par savu zvejas plānu īstenošanu, ietverot to kuģu skaitu, kas faktiski iesaistīti zvejniecībā, un kopējo zvejoto dienu skaitu.
4. IEDAĻA
Īpaši noteikumi ziemeļu garnelēm
35. pants
Ziemeļu garneļu zvejošana
Katra dalībvalsts ik dienas ziņo Komisijai par ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumu, ko NAFO uzraudzības rajona 3L rajonā nozvejojuši kuģi, kas kuģo ar Kopienas karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visas zvejas darbības notiek dziļumā, kas pārsniedz 200 metrus un ir ierobežotas līdz vienam kuģim katrai dalībvalsti vienlaikus.
5. IEDAĻA
Īpaši noteikumi melnā paltusa atjaunošanas plānam
36. pants
Aizliegums attiecībā uz melno paltusu
Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot melno paltusu NAFO apakšrajonā 2 un rajonos 3KLMNO un atstāt uz klāja, pārkraut vai izkraut šajā zonā nozvejoto melno paltusu, ja tiem nav īpašas zvejas atļaujas, kuru izsniegusi dalībvalsts, ar kuras karogu tie kuģo.
37. pants
Kuģu saraksts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem ir jāizsniedz 36. pantā minētās īpašās zvejas atļaujas, ir ietverti sarakstā, kur minēts to nosaukums un iekšējais numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā. Dalībvalstis izsniedz īpašu zvejas atļauju tikai tad, ja kuģis reģistrēts NAFO kuģu reģistrā.
2. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai datorrakstā sarakstu, kas noteikts 1. punktā, un visus turpmākos labojumus.
3. Labojumus 1. punktā noteiktajam sarakstam iesniedz Komisijai vismaz piecas dienas pirms datuma, kad šim sarakstam jaunpievienots kuģis iebrauc apakšrajonā 2 un rajonos 3KLMNO. Komisija sarakstu nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.
4. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai sadalītu tās kvotu melnajam paltusam starp tās kuģiem, kas ietverti 1. punktā minētajā sarakstā. Dalībvalstis informē Komisiju par kvotu sadalījumu ne vēlāk kā 15 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
38. pants
Ziņojumi
1. Kuģu kapteiņi, kas minēti 37. panta 2. punktā, iesniedz karoga dalībvalstij šādus ziņojumus:
a) |
melnā paltusa daudzums, kas paliek uz klāja, kad Kopienas kuģis iebrauc apakšrajonā 2 un rajonos 3KLMNO. Šo ziņojumu iesniedz ne ātrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms katras kuģa iebraukšanas šajā zonā; |
b) |
melnā paltusa katras nedēļas nozveja. Šo ziņojumu pirmoreiz iesniedz ne vēlāk kā septītās dienas beigās pēc kuģa iebraukšanas apakšrajonā 2 un rajonos 3KLMNO, vai, ja zvejas braucieni ilgst vairāk nekā septiņas dienas, vēlākais pirmdienā lomiem, kas nozvejoti apakšrajonā 2 un rajonos 3KLMNO iepriekšējās nedēļas laikā, kas beidzas svētdien pusnaktī; |
c) |
melnā paltusa daudzums, kas tiek turēts uz klāja, kad kuģis izbrauc no apakšrajona 2 un rajoniem 3KLMNO. Šo ziņojumu iesniedz ne ātrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms katras kuģa izbraukšanas no šīs zonas, un tajā ietver zvejas dienu skaitu un kopējo nozveju šajā zonā; |
d) |
daudzums, kas iekrauts un izkrauts katras melnā paltusa pārkraušanas laikā, kad kuģis uzturas apakšrajonā 2 un rajonos 3KLMNO. Šos ziņojumus iesniedz ne vēlāk kā 24 stundas pēc pārkraušanas pabeigšanas. |
2. Dalībvalstis pēc saņemšanas iesniedz Komisijai 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā noteiktos ziņojumus.
3. Kad tiek uzskatīts, ka melnā paltusa nozveja, kas paziņota saskaņā ar 2. punktu, ir pārsniegusi 70 % no dalībvalstīm piešķirtās kvotas, kuģu kapteiņi ik pēc trim dienām iesniedz ziņojumus, kas attiecas uz 1. punkta b) apakšpunktu.
39. pants
Norādītās ostas
1. Aizliegts izkraut krastā jebkuru daudzumu melnā paltusa jebkurā citā vietā, kas nav ostas, kuras ir noteikušas NAFO Līgumslēdzējas puses. Melnā paltusa izkraušana ostās, kas nav Līgumslēdzēju pušu ostas, ir aizliegta.
2. Dalībvalstis nosaka ostas, kurās var notikt melnā paltusa izkraušana, un nosaka saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, ietverot noteikumus un nosacījumus melnā paltusa daudzumu reģistrēšanai un ziņošanai par to katrā izkraušanā.
3. Dalībvalstis 15 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai norādīto ostu sarakstu, un pēc tam 15 dienu laikā saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, kas minētas 2. punktā. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.
4. Komisija nekavējoties nosūta visām dalībvalstīm 2. punktā minēto norādīto ostu, kā arī citu NAFO Līgumslēdzēju pušu norādītos ostu sarakstu.
40. pants
Pārbaude ostā
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi kuģi, kas iebrauc norādītajā ostā izkraut un/ vai pārkraut melno paltusu, kas nozvejots NAFO apakšrajonā 2 un rajonos 3 KLMNO, tiek pakļauti pārbaudei ostā saskaņā ar NAFO ostas pārbaudes shēmu.
2. Ir aizliegts izkraut un/ vai pārkraut lomus no kuģiem, kas minēti 1. punktā, kamēr nav ieradušies inspektori.
3. Visu izkrauto daudzumu pirms pārvešanas uz saldētavu vai uz citu galamērķi nosver pa sugām.
4. Dalībvalstis septiņu darba dienu laikā no datuma, kad pārbaude tika pabeigta, iesniedz NAFO sekretariātam, ar kopiju Komisijai, attiecīgo ostas pārbaudes ziņojumu.
41. pants
Izkraušanas un pārkraušanas aizliegšana kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi
Dalībvalstis nodrošina, ka melnā paltusa izkraušana un pārkraušana no kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi, kuri ir iesaistīti zvejas darbībās NAFO uzraudzības rajonā, ir aizliegta.
42. pants
Zvejas pasākumu pārraudzība
Dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par pasākumu īstenošanu, kas noteikti no 36. līdz 41. pantam, ietverot kopējo zvejas dienu skaitu.
6. IEDAĻA
Īpašie noteikumi Atlantijas jūras asariem
43. pants
Atlantijas jūras asaru zvejniecība
1. Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo Atlantijas jūras asari NAFO uzraudzības rajona apakšrajonā 2 un rajonos IF, 3Kun 3M, paziņo kompetentām to dalībvalstu iestādēm, ar kuru karogu kuģis kuģo vai kurās kuģis ir reģistrēts, par nozvejoto Atlantijas jūras asaru daudzumiem šajās zonās divu nedēļu laikā, kas beidzas iepriekšējā svētdienā plkst. 12 pusnaktī.
Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, paziņojumu sniedz katru nedēļu pirmdienā.
2. Dalībvalstis ziņo Komisijai katru otro otrdienu pirms plkst. 12 pusdienlaikā par divu nedēļu laikposmu, kas beidzas iepriekšējā svētdienā plkst. 12 pusnaktī, par to kuģu nozvejotajiem Atlantijas jūras asara daudzumiem NAFO uzraudzības rajona apakšrajonā 2 un rajonos IF, 3K un 3M, kas kuģo ar to karogiem un ir reģistrēti to teritorijā.
Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, ziņojumus nosūta katru nedēļu.
VII NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ
1. IEDAĻA
Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģi
44. pants
Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi
1. Specializētā to sugu zveja, kas norādītas XIV pielikumā, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos.
2. Jaunai un pētnieciskai zvejai nozvejas un piezvejas ierobežojumi, kas norādīti XV pielikumā, attiecas uz minētajā pielikumā norādītajiem apakšrajoniem.
45. pants
Informācijas prasības attiecībā uz kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā
1. Papildus informācijas prasībām attiecībā uz apstiprinātajiem kuģiem, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. punktā, dalībvalstis attiecībā uz šiem kuģiem, sākot ar 2005. gada 1. augustu, Komisijai dara zināmu šādu informāciju:
a) |
kuģa IMO numurs (ja izdots); |
b) |
iepriekšējais karogs, ja tāds ir; |
c) |
starptautiskais radio izsaukuma signāls; |
d) |
kuģa īpašnieka(-u) un ikviena īpašuma beneficiāra(-u), vārds un adrese, ja zināms; |
e) |
kuģa veids; |
f) |
kur un kad uzbūvēts; |
g) |
garums; |
h) |
krāsaina kuģa fotogrāfija, kas sastāv no:
|
i) |
pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu pret viltojumiem drošu uz kuģa uzstādīto satelīta monitora kontroles iekārtu darbību. |
2. No 2005. gada 1. augusta dalībvalstis, ciktāl tas ir iespējams, Komisijai dara zināmu arī šādu informāciju, kas attiecas kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR rajonā:
a) |
kuģa operatora vārds un adrese, ja tā atšķiras no kuģa īpašnieka(u) vārda un adreses; |
b) |
kuģa kapteiņa un, attiecīgā gadījumā, zvejas meistara vārds un tautība; |
c) |
zvejas metodes vai metožu veids; |
d) |
bimss (m); |
e) |
bruto reģistrētā kravnesība; |
f) |
kuģa sakaru veidi un numuri (INMARSAT A, B un C numuri); |
g) |
parastais kuģa komandas personālsastāvs; |
h) |
galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (kW); |
i) |
celtspēja (tonnas), zivju tilpņu skaits un to ietilpība (m3); |
j) |
jebkura cita informācija (piem., ledus klasifikācija), kas tiek uzskatīta par nepieciešamu. |
2. IEDAĻA
Pētnieciskā zveja
46. pants
Piedalīšanās pētnieciskajā zvejā
1. Zvejas kuģi, kas kuģo ar Spānijas karogu un reģistrēti Spānijā, un ir pieteikti CCAMLR, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. pantu var piedalīties pētnieciskajā Dissostichus spp āķu — jedu zvejā apakšrajonā FAO 88.1 un rajonos 58.4.1, 58.4.2, 58.4.3a) ārpus valsts jurisdikcijas rajoniem, un 58.4.3b) ārpus valsts jurisdikcijas rajoniem.
2. Rajonos 58.4.3a) un 58.4.3b) vienlaikus nedrīkst zvejot vairāk kā viens zvejas kuģis.
3. Ņemot vērā apakšrajonu 88.1 un rajonus 58.4.1 un 58.4.2, kopējais nozvejas un piezvejas līmenis apakšrajonam un rajonam un to sadalījums starp maza mēroga pētniecības vienībām (SSRUs) katrā no tiem ir noteikts XV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad ziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas ierobežojumu, un SSRU aizver līdz sezonas beigām.
4. Zveja notiek lielā ģeogrāfiskā un batimetriskā diapazonā, lai būtu iespējams iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu zvejniecības iespējas un izvairītos no pārmērīgas nozvejas un zvejas intensitātes koncentrācijas. Tomēr zveja rajonos 58.4.1 un 58.4.2 ir aizliegta dziļumos, kas mazāki par 550 m.
47. pants
Ziņošanas sistēmas
Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, izmanto šādas nozvejas un intensitātes ziņojumu sistēmas:
a) |
piecu dienu nozveja un intensitātes ziņojumu sistēma, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 601/2004 12. pantā, izņemot to, ka dalībvalstis nozvejas un intensitātes ziņojumus iesniedz Komisijai tūlītējai nosūtīšanai CCAMLR ne vēlāk kā divas darba dienas pēc katra ziņojuma laikposma beigām. Apakšrajonā 88.1 un rajonos 58.4.1 un58.42 ziņošanu veiks maza mēroga pētniecības vienības; |
b) |
katra mēneša nelielā mēroga nozvejas un intensitātes ziņošanas sistēma, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 601/2004 13. pantā; |
c) |
ziņo par izkrauto Dissostichus eleginoides un Dissostichus mawsoni kopējo skaitu un svaru, ieskaitot tos, kas ir “recekļainas miesas” stāvoklī. |
48. pants
Īpašās prasības
1. Pētnieciskās zvejas, kas minētas 46. pantā, veic saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 600/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (29), ņemot vērā pasākumus jūras putnu nejaušās mirstības samazināšanai, zvejojot ar āķu jedām. Papildus šiem pasākumiem:
a) |
atkritumu izmešana šajās zvejniecībās ir aizliegta; |
b) |
kuģus, kas piedalās pētnieciskajās zvejās rajonos 58.4.1 un 58.4.2, kuri atbilst CCAMLR protokoliem (A, B vai C) par āķu jedu atsvariem, atbrīvo no nakts uzstādīšanas prasības; tomēr kuģi, kuri noķer kopsummā trīs (3) jūras putnus, nekavējoties atgriežas pie nakts uzstādīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 8. pantu; |
c) |
kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā apakšrajonā 88.1 un rajonos 58.4.3a) un 58.4.3b), kuri noķer kopsummā trīs (3) jūras putnus, nekavējoties pārtrauc zveju, un tiem nav atļauts zvejot ārpus parastās zvejas sezonas līdz 2004/2005. gada sezonas beigām. |
2. Uz zvejas kuģiem, kas piedalās pētnieciskajā zvejā FAO apakšrajonā 88.1, attiecas šādas papildu prasības:
a) |
kuģiem ir aizliegts izmest:
|
b) |
apakšrajonā 88.1 neieved dzīvus mājputnus vai citus dzīvus putnus, un no apakšrajona 88.1 aizvāc apstrādātus mājputnus, kas nav apēsti; |
c) |
Dissostichus spp. zveja apakšrajonā 88.1 ir aizliegta 10 jūras jūdzes no Bolenī salu krasta. |
49. pants
Tralējumu definīcija
1. Šajā iedaļā tralis nozīmē vienu vai vairāku jedu uzstādīšanu vienā vietā. Precīzu traļa ģeogrāfisko stāvokli nosaka jedas vai jedu vidus punkts, kas izvietots ziņošanai par nozveju un intensitāti.
2. Lai tralis tiktu definēts kā pētniecības tralis:
a) |
katrs pētniecības tralis ir atdalīts no otra pētniecības traļa ar ne mazāk kā 5 jūras jūdzēm, attālums jāmēra no katra pētniecības traļa ģeogrāfiskā viduspunkta; |
b) |
katrs tralis ietver vismaz 3 500 āķus un ne vairāk kā 10 000 āķus; tas var veidot vairākas atsevišķas jedas, kas izliktas tajā pašā vietā; |
c) |
katram āķu jedas tralim ir mirkšanas laiks, kas nav mazāks par sešām stundām, kas tiek mērīts no uzstādīšanas procesa pabeigšanas laika līdz tralēšanas procesa sākumam. |
50. pants
Izpētes plāni
Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kas minēta 46. pantā, īsteno pētniecības plānus katrā un visos SSRUs, kuros FAO apakšrajons 88.1 un rajoni 58.4.1 un 58.4.2 ir sadalīti. Pētniecības plānu īsteno šādi:
a) |
pirmās iepeldēšanas laikā SSRU pirmos 10 tralējumus, kas apzīmēti kā “pirmās sērijas”, apzīmē kā “pētniecības tralējumi” saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 49. panta 2. punktā; |
b) |
nākamie 10 tralējumi vai 10 nozvejas tonnas, lai kurš sprūda līmenis sasniegts, tiek apzīmēti kā “otrās sērijas”. Tralējumu otrās sērijās, kuģa kapteinim rīkojoties piesardzīgi, var tikt zvejotas kā daļa no parastas pētnieciskās zvejas. Tomēr, nodrošinot, ka tie atbilst 49. panta 2. punkta prasībām, šos tralējumus var apzīmēt arī kā pētniecības tralējumus; |
c) |
pēc pirmās un otrās tralējumu sērijas pabeigšanas, ja kuģa kapteinis vēlas turpināt zvejot SSRU, kuģim jāuzsāk “trešā sērija”, kas noved kopsummā pie 20 pētniecības tralējumiem, kuri paveikti trīs sērijās. Trešo tralējumu sēriju pabeidz tā paša apmeklējuma laikā kā otrā un trešā sērija SSRU; |
d) |
pēc trešās sērijas 20 pētniecības tralējumu pabeigšanas, kuģis var turpināt zvejot SSRU; |
e) |
SSRU A, B, C, E un G apakšrajonā 88.1, kur zvejošanai piemērotais jūras dibens ir mazāks nekā 15 000 km2, b), c) un d) punkts nav jāpiemēro, un pēc 10 pētniecības tralējumu pabeigšanas zvejas kuģis var turpināt zvejot SSRU. |
51. pants
Datu savākšanas plāni
1. Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, ievieš datu svākšanas plānus katrā un visās SSRU, kurās iedalīts FAO apakšrajons 88.1 un rajoni 58.4.1, un 58.4.2. Datu vākšanas plāns ietver šādus datus:
a) |
atrašanās vieta un jūras dziļums katra vada galā nozvejā; |
b) |
izlikšana, mērcēšana un nozvejas laiks; |
c) |
zivju skaits un sugas, kas uz virsmas tika pazaudētas; |
d) |
izlikto āķu skaits; |
e) |
ēsmas veids; |
f) |
iebarošanas rezultāti (%); |
g) |
āķa veids; un |
h) |
jūras un mākoņu apstākļi un mēness fāze vadu izlikšanas laikā. |
2. Visus datus, kas minēti 1. punktā, vāc katrai pētniecības nozvejai; konkrēti, visas zivis pētniecības nozvejā līdz 100 zivīm tiek nomērītas, un tiek izveidoti vismaz 30 zivju paraugi bioloģiskiem pētījumiem. Kad nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, zivju paraugu izveidē tiek izmantota nejaušības metode.
52. pants
Marķēšanas programma
Katrs zvejas kuģis, kas piedalās pētnieciskajās zvejā, kura minēta 46. pantā, īsteno šādu marķēšanas programmu:
a) |
Dissostichus spp. īpatņus marķē un atlaiž atpakaļ, ar koeficientu viens īpatnis uz tonnu no nozvejotā jēlsvara, kas nozvejots visas sezonas laikā, saskaņā ar CCAMLR marķēšanas protokolu. Kuģi pārtrauc marķēšanu tikai tad, kad tie iezīmējuši 500 īpatņus vai atstājuši zvejniecību, iezīmējot vienu īpatni uz tonnu nozvejotā jēlsvara; |
b) |
programmas mērķis ir marķēt visu lielumu īpatņus, lai atbilstu viena īpatņa iezīmēšanas prasībām uz tonnu nozvejotā jēlsvara. Visus atlaistos īpatņus marķē dubulti, un atlaišana ietver pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko apgabalu; |
c) |
visi marķējumi ir skaidri uzdrukāti ar unikālu sērijas numuru un atgriešanas adresi, lai varētu izsekot marķējuma izcelsmei, ja marķēto īpatni nozvejo atkārtoti; |
d) |
visi atkārtoti nozvejotie īpatņi (t.i., nozvejotās zivis, kurās iepriekš ir ievietots žetons) netiek atkārtoti palaistas vaļā, pat ja tie ir bijuši brīvībā tikai uz īsu laikposmu; |
e) |
visus atkārtoti nozvejotos īpatņus bioloģiski pārbauda (garums, svars, dzimums, gonādas stāvoklis) un elektroniski nofotografē, ja iespējams, atjauno otolītu un noņem marķējumu; |
f) |
visus būtiskos marķēšanas datus, jebkurus datus, kas reģistrē marķējumu otrreizēju nozvejošanu, nosūta CCAMLR formātā trīs mēnešu laikā pēc zvejas kuģa izbraukšanas no šīm zvejniecībām; |
g) |
visus būtiskos marķēšanas datus, jebkurus datus, kas reģistrē marķējumu otrreizēju nozvejošanu, un īpatņus no otrreizējas nozvejošanas, elektroniski nosūta CCAMLR formātā attiecīgai valsts marķējuma datu krātuvei, kā sīkāk izklāstīts CCAMLR marķēšanas protokolā. |
53. pants
Zinātniskie novērotāji
Katram zvejas kuģim, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, uz kuģa visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR Starptautiskās zinātniskās novērošanas shēmu.
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
54. pants
Zinātniskā uzraudzība
1. Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, kas tiek veiktas tikai zinātnisko pētījumu mērķiem, kurus veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un tās vadībā un par kuriem Komisija un dalībvalstis, kurās šis pētījums veikts, ir bijušas iepriekš informētas.
2. Jūras organismi, kas nozvejoti 1. apakšpunktā minētajiem mērķiem, var tikt pārdoti, uzglabāti, izlikti apskatei vai piedāvāti pārdošanai, paredzot, ka:
a) |
tie atbilst standartiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā un mārketinga standartiem, kas pieņemti atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zvejniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (30) 2. pantam, vai |
b) |
tie ir tieši pārdoti nolūkā, kas nav lietošana pārtikā. |
55. pants
Datu nosūtīšana
Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93 datus, kas attiecas uz nozvejoto krājumu daudzumu izkraušanu, dalībvalstis datorrakstā nosūta Komisijai, izmantojot krājumu kodus, kas izklāstīti katrā krājuma tabulā.
56. pants
Spēkā stāšanās
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.
Kur CCAMLR apgabala KPN ir noteikta laikposmiem, kas sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, 44. pants stājas spēkā ar KPN pieteikuma attiecīgo laikposmu sākumu.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 22. decembrī.
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
C. VEERMAN
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.
(3) OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.
(4) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.
(5) OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.
(6) OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.
(7) OV L 29, 1.2.1985., 9. lpp.
(8) OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).
(9) OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.
(10) OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).
(11) OV L 261, 20.10.1993., 1 lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).
(12) OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 813/2004 (OV L 150, 30.4.2004., 32.pp.).
(13) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.
(14) OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.
(15) OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 812/2004 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.).
(16) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 602/2004 (OV L 97, 1.4.2004., 30. lpp.).
(17) OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.
(18) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.
(19) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.
(20) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).
(21) OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).
(22) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.
(23) OV L 396, 31.12.2004., 4. lpp.
(24) OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(25) OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(26) OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(27) OV L 344, 31.12.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1928/2004 (OV L 332, 6.11.2004., 5. lpp.).
(28) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.
(29) OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.
(30) OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
I PIELIKUMS
ZVEJAS IESPĒJAS, KAS PIEMĒROJAMAS KOPIENAS ZVEJAS KUĢIEM RAJONOS, KUR PASTĀV NOZVEJAS IEROBEŽOJUMI, UN TREŠO VALSTU KUĢIEM EK ŪDEŅOS, PĒC SUGĀM UN RAJONIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA VIEN NAV NORĀDĪTS CITĀDI)
Šīs regulas 9. panta piemērošanas nolūkiem visi šajā pielikumā noteiktie zvejas ierobežojumi ir uzskatāmi par kvotām, un tāpēc uz tiem attiecas noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2847/93 un jo īpaši tās 14. un 15. pantā.
Attiecībā uz katru rajonu zivju krājumi ir noteikti sugu latīņu nosaukumu alfabēta kārtībā. Šīs regulas nolūkā ir dota šāda sugas vārdu un latīņu nosaukumu atbilstību tabula:
Sugas plaši pazīstams nosaukums |
Alfa-3 kods |
Zinātniskais nosaukums |
Baltā tunzivs |
ALB |
Thunnus alalunga |
Beriksas |
ALF |
Beryx spp. |
Paltuss |
PLA |
Hippoglossoides platessoides |
Anšovs |
ANE |
Engraulis encrasicolus |
Jūrasvelns |
ANF |
Lophiidae |
Antarktiskā leduszivs |
ANI |
Champsocephalus gunnari |
Patagonijas ilkņzivs |
TOP |
Dissostichus eleginoides |
Atlantijas vilkzivs |
CAT |
Anarhichas lupus |
Atlantijas paltuss |
HAL |
Hippoglossus hippoglossus |
Atlantijas lasis |
SAL |
Salmo salar |
Milzu haizivs |
BSK |
Cetorhinus maximus |
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
Dzeloņhaizivs |
DCA |
Deania calcea |
Ogļzivs |
BSF |
Aphanopus carbo |
Melnspuras leduszivs |
SSI |
Chaenocephalus aceratus |
Zilā jūras līdaka |
BLI |
Molva dypterigia |
Blue marlin |
BUM |
Makaira nigricans |
Putasu |
WHB |
Micromesistius poutassou |
Ziemeļu tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
Menca |
COD |
Gadus morhua |
Jūras mēle |
SOL |
Solea solea |
Krabis |
PAI |
Paralomis spp. |
Limanda |
DAB |
Limanda limanda |
Plakanzivs |
FLX |
Pleuronectiformes |
Plekste |
FLX |
Platichthys flesus |
Bārdainais heks |
FOX |
Phycis spp. |
Ziemeļatlantijas argentīna |
ARU |
Argentina silus |
Melnais paltuss |
GHL |
Reinhardtius hippoglossoides |
Makrurona |
GRV |
Macrourus spp. |
Laternhaizivs |
ETR |
Etmopterus princeps |
Pelēka menca |
NOS |
Lepidonotothen squamifrons |
Pikša |
HAD |
Melanogrammus aeglefinus |
Heks |
HKE |
Merluccius merluccius |
Siļķe |
HER |
Clupea harengus |
Stavrida |
JAX |
Trachurus spp. |
Kūkumainā menca |
NOG |
Gobionotothen gibberifrons |
Lidojošā haizivs |
SCK |
Dalatias licha |
Krils |
KRI |
Euphausia superba |
Laternzivs |
LAC |
Lampanyctus achirus |
Brūnā īsradzes haizivs |
GUQ |
Centrophorus squamosus |
Mazmutes plekste |
LEM |
Microstomus kitt |
Līdaka |
LIN |
Molva molva |
Skumbrija |
MAC |
Scomber scombrus |
Lāsumainā menca |
NOR |
Notothenia rossii |
Megrimi |
LEZ |
Lepidorhombus spp. |
Parastā ziemeļgarnele |
PRA |
Pandalus borealis |
Norvēģijas omārs |
NEP |
Nephrops norvegicus |
Norvēģijas menca |
NOP |
Trisopterus esmarki |
Atlantijas lielgalvis |
ORY |
Hoplostethus atlanticus |
“Penaeus” garnele |
PEN |
Penaeus spp. |
Jūras zeltplekste |
PLE |
Pleuronectes platessa |
Polārā menca |
POC |
Boreogadus saida |
Pollaks |
POL |
Pollachius pollachius |
Siļķu haizivs |
POR |
Lamna nasus |
Portugālijas dzeloņzivs |
CYO |
Centroscymnus coelolepis |
Atlantijas jūras asaris |
RED |
Sebastes spp. |
Sarkanā karūsa |
SBR |
Pagellus bogaraveo |
Markūrzivs |
RHG |
Macrourus berglax |
Strupdeguņa garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
Saida |
POK |
Pollachius virens |
Tūbītes |
SAN |
Ammodytidae |
Īsspuras kalmāri |
SQI |
Illex illecebrosus |
Rajas |
SRX-RAJ |
Rajidae |
Laternhaizivs |
ETP |
Etmopterus pusillus |
Sniega krabis |
PCR |
Chionoecetes spp. |
Pseudochaenichthus georgianus |
SGI |
Pseudochaenichthys georgianus |
Spānijas siļķe |
SLI |
Molva macrophthalmus |
Brētliņas |
SPR |
Sprattus sprattus |
Dzelkņhaizivs |
DGS |
Squalus acanthias |
Zobenzivs |
SWO |
Xiphias gladius |
Tope shark |
GAG |
Galeorhinus galeus |
Akmeņplekste |
TUR |
Psetta maxima |
Brosme |
USK |
Brosme brosme |
Vienradža ledus zivs |
LIC |
Channichthys rhinoceratus |
Etmopterus spinax |
ETX |
Etmopterus spinax |
Baltais heks |
HKW |
Urophycis tenuis |
Baltā marlīna |
WHM |
Tetrapturus alba |
Merlangs |
WHG |
Merlangius merlangus |
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
Dzeltenspuras tunzivs |
YFT |
Thunnus albacares |
Dzeltenastes plekste |
YEL |
Limanda ferruginea |
IA PIELIKUMS
BALTIJAS JŪRA
Visas KPN šajā rajonā, izņemot buti un mencu apakšapgabalos 25-32, ir pieņemti IBSFC ietvaros.
|
|
|||||||
Somija |
52 471 |
|
||||||
Zviedrija |
11 529 |
|
||||||
EK |
64 000 |
|
||||||
KPN |
64 000 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
6 448 |
|
||||||
Vācija |
25 380 |
|
||||||
Somija |
3 |
|
||||||
Polija |
5 985 |
|
||||||
Zviedrija |
8 184 |
|
||||||
EK |
46 000 |
|
||||||
KPN |
46 000 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
2 588 |
|
||||||
Vācija |
686 |
|
||||||
Igaunija |
13 218 |
|
||||||
Somija |
25 801 |
|
||||||
Latvija |
3 262 |
|
||||||
Lietuva |
3 405 (1) |
|
||||||
Polija |
27 862 (2) |
|
||||||
Zviedrija |
39 350 |
|
||||||
EK |
116 172 (3) |
|
||||||
KPN |
130 000 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Igaunija |
16 972 (4) |
|
||||||
Latvija |
20 452 |
|
||||||
EK |
37 424 (4) |
|
||||||
KPN |
38 000 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
8 959 |
|
||||||
Vācija |
3 564 |
|
||||||
Igaunija |
873 |
|
||||||
Somija |
686 |
|
||||||
Latvija |
3 331 |
|
||||||
Lietuva |
2 189 (5) |
|
||||||
Polija |
10 203 (6) |
|
||||||
Zviedrija |
9 077 |
|
||||||
EK |
38 882 (7) |
|
||||||
KPN |
Nav piemērojams |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
10 781 |
|
||||||
Vācija |
5 271 |
|
||||||
Igaunija |
239 |
|
||||||
Somija |
212 |
|
||||||
Latvija |
892 |
|
||||||
Lietuva |
579 |
|
||||||
Polija |
2 885 |
|
||||||
Zviedrija |
3 841 |
|
||||||
EK |
24 700 |
|
||||||
KPN |
24 700 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
2 697 |
|
||||||
Vācija |
300 |
|
||||||
Zviedrija |
203 |
|
||||||
Polija |
565 |
|
||||||
EK |
3 766 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
93 512 (8) |
|
||||||
Vācija |
10 404 (8) |
|
||||||
Igaunija |
9 504 (8) |
|
||||||
Somija |
116 603 (8) |
|
||||||
Latvija |
59 478 (8) |
|
||||||
Lietuva |
6 992 (8) |
|
||||||
Polija |
28 368 (8) |
|
||||||
Zviedrija |
126 400 (8) |
|
||||||
EK |
451 260 (8) |
|
||||||
KPN |
460 000 (8) |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Igaunija |
1 581 (9) |
|
||||||
Somija |
13 838 (9) |
|
||||||
EK |
15 419 (9) |
|
||||||
KPN |
17 000 (9) |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
48 785 |
|
||||||
Vācija |
30 907 |
|
||||||
Igaunija |
56 650 |
|
||||||
Somija |
25 538 |
|
||||||
Latvija |
68 420 |
|
||||||
Lietuva |
24 750 |
|
||||||
Polija |
141 275 (10) |
|
||||||
Zviedrija |
94 311 |
|
||||||
EK |
490 636 (10) |
|
||||||
KPN |
550 000 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
(1) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 30 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.
(2) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 1 450 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.
(3) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 1 480 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.
(4) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 576 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.
(5) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 6 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.
(6) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 112 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.
(7) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 118 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.
(8) Izteikts ar katras zivs numuru.
(9) Izteikts ar katras zivs numuru.
(10) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 3 924 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.
IB PIELIKUMS
SKAGERAKS, KATEGATS, ZIEMEĻJŪRA UN RIETUMU KOPIENAS ŪDEŅI
ICES rajoni Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIII, IX, X, CECAF (EK ūdeņi) un Franču Gviāna
|
|
|||||||
Dānija |
9 500 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
500 |
|
||||||
EK |
10 000 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
618 767 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
13 525 |
|
||||||
Visas dalībvalstis |
23 668 (2) |
|
||||||
EK |
655 960 |
|
||||||
Norvēģija |
5 000 (3) |
|
||||||
KPN |
660 960 |
Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
31 |
|
||||||
Francija |
10 |
|
||||||
Nīderlande |
25 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
50 |
|
||||||
EK |
116 |
|
|
|
|||||||
Dānija |
1 180 |
|
||||||
Vācija |
12 |
|
||||||
Francija |
8 |
|
||||||
Īrija |
8 |
|
||||||
Nīderlande |
55 |
|
||||||
Zviedrija |
46 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
21 |
|
||||||
EK |
1 331 |
|
|
|
|||||||
Vācija |
405 |
|
||||||
Francija |
9 |
|
||||||
Īrija |
375 |
|
||||||
Nīderlande |
4 225 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
297 |
|
||||||
EK |
5 310 |
|
||||||
KPN |
5 310 |
|
|
|
|||||||
EK |
Neattiecas (4) |
|
||||||
Norvēģija |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Beļģija |
1 |
|
||||||
Dānija |
191 |
|
||||||
Vācija |
1 |
|
||||||
Francija |
1 |
|
||||||
Nīderlande |
1 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
5 |
|
||||||
EK |
200 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro |
|
|
|||||||
EK |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
|
|
|
|||||||
Dānija |
40 104 |
|
||||||
Vācija |
642 |
|
||||||
Zviedrija |
41 950 |
|
||||||
EK |
82 696 |
|
||||||
Farēru salas |
500 (8) |
|
||||||
KPN |
96 000 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
95 211 |
|
||||||
Vācija |
57 215 |
|
||||||
Francija |
20 548 |
|
||||||
Nīderlande |
56 745 |
|
||||||
Zviedrija |
5 443 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
70 395 |
|
||||||
EK |
305 557 |
|
||||||
Norvēģija |
50 000 (10) |
|
||||||
KPN |
535 000 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
1 102 (11) |
|
||||||
EK |
1 102 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Dānija |
20 642 |
|
||||||
Vācija |
184 |
|
||||||
Zviedrija |
3 324 |
|
||||||
EK |
24 150 |
|
||||||
KPN |
24 150 |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
248 |
|
||||||
Dānija |
47 865 |
|
||||||
Vācija |
248 |
|
||||||
Francija |
248 |
|
||||||
Nīderlande |
248 |
|
||||||
Zviedrija |
234 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
909 |
|
||||||
EK |
50 000 |
|
||||||
KPN |
50 000 |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
9 684 (16) |
|
||||||
Dānija |
1 882 (16) |
|
||||||
Vācija |
1 131 (16) |
|
||||||
Francija |
19 341 (16) |
|
||||||
Nīderlande |
34 704 (16) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
7 551 (16) |
|
||||||
EK |
74 293 |
|
||||||
KPN |
535 000 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
3 291 |
|
||||||
Francija |
623 |
|
||||||
Īrija |
4 447 |
|
||||||
Nīderlande |
3 291 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
17 788 |
|
||||||
EK |
29 440 |
|
||||||
Farēru salas |
660 (18) |
|
||||||
KPN |
30 100 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Īrija |
12 727 |
|
||||||
Nīderlande |
1 273 |
|
||||||
EK |
14 000 |
|
||||||
KPN |
14 000 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Apvienotā Karaliste |
1 000 |
|
||||||
EK |
1 000 |
|
||||||
KPN |
1 000 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Īrija |
1 250 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 550 |
|
||||||
EK |
4 800 |
|
||||||
KPN |
4 800 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Francija |
500 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
500 |
|
||||||
EK |
1 000 |
|
||||||
KPN |
1 000 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Vācija |
144 |
|
||||||
Francija |
802 |
|
||||||
Īrija |
11 236 |
|
||||||
Nīderlande |
802 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
16 |
|
||||||
EK |
13 000 |
|
||||||
KPN |
13 000 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
27 000 |
|
||||||
Francija |
3 000 |
|
||||||
EK |
30 000 |
|
||||||
KPN |
30 000 |
Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3.un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
3 826 |
|
||||||
Portugāle |
4 174 |
|
||||||
EK |
8 000 |
|
||||||
KPN |
8 000 |
Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
10 |
|
||||||
Dānija |
3 119 |
|
||||||
Vācija |
78 |
|
||||||
Nīderlande |
20 |
|
||||||
Zviedrija |
546 |
|
||||||
EK |
3 773 |
|
||||||
KPN |
3 900 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
617 |
|
||||||
Vācija |
13 |
|
||||||
Zviedrija |
370 |
|
||||||
EK |
1 000 |
|
||||||
KPN |
1 000 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
807 |
|
||||||
Dānija |
4 635 |
|
||||||
Vācija |
2 939 |
|
||||||
Francija |
997 |
|
||||||
Nīderlande |
2 619 |
|
||||||
Zviedrija |
31 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
10 631 |
|
||||||
EK |
22 659 |
|
||||||
Norvēģija |
4 641 (23) |
|
||||||
KPN |
27 300 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
411 |
|
||||||
EK |
411 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||||||||||
Beļģija |
1 |
|
||||||||||||||
Vācija |
11 |
|
||||||||||||||
Francija |
114 |
|
||||||||||||||
Īrija |
162 |
|
||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
433 |
|
||||||||||||||
EK |
721 |
|
||||||||||||||
KPN |
721 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||||||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Beļģija |
29 |
|
||||||
Francija |
79 |
|
||||||
Īrija |
1 416 |
|
||||||
Nīderlande |
7 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
619 |
|
||||||
EK |
2 150 |
|
||||||
KPN |
2 150 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
266 |
|
||||||
Francija |
4 554 |
|
||||||
Īrija |
849 |
|
||||||
Nīderlande |
38 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
493 |
|
||||||
EK |
6 200 |
|
||||||
KPN |
6 200 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
5 |
|
||||||
Dānija |
4 |
|
||||||
Vācija |
4 |
|
||||||
Francija |
28 |
|
||||||
Nīderlande |
22 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 677 |
|
||||||
EK |
1 740 |
|
||||||
KPN |
1 740 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
327 |
|
||||||
Francija |
1 277 |
|
||||||
Īrija |
373 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
903 |
|
||||||
EK |
2 880 |
|
||||||
KPN |
2 880 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
520 |
|
||||||
Spānija |
5 779 |
|
||||||
Francija |
7 013 |
|
||||||
Īrija |
3 189 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 762 |
|
||||||
EK |
19 263 |
|
||||||
KPN |
19 263 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 238 |
|
||||||
Francija |
999 |
|
||||||
EK |
2 237 |
|
||||||
KPN |
2 237 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 233 |
|
||||||
Francija |
62 |
|
||||||
Portugāle |
41 |
|
||||||
EK |
1 336 |
|
||||||
KPN |
1 336 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
491 |
|
||||||
Dānija |
1 844 |
|
||||||
Vācija |
2 766 |
|
||||||
Francija |
192 |
|
||||||
Nīderlande |
11 151 |
|
||||||
Zviedrija |
6 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 550 |
|
||||||
EK |
18 000 |
|
||||||
KPN |
18 000 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
365 |
|
||||||
Dānija |
804 |
|
||||||
Vācija |
393 |
|
||||||
Francija |
75 |
|
||||||
Nīderlande |
276 |
|
||||||
Zviedrija |
9 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
8 392 |
|
||||||
EK |
10 314 |
|
||||||
KPN |
10 314 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
54 |
|
||||||
Dānija |
1 381 |
|
||||||
Vācija |
22 |
|
||||||
Nīderlande |
20 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
323 |
|
||||||
EK |
1 800 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
168 |
|
||||||
Vācija |
192 |
|
||||||
Spānija |
180 |
|
||||||
Francija |
2 073 |
|
||||||
Īrija |
469 |
|
||||||
Nīderlande |
162 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 442 |
|
||||||
EK |
4 686 |
|
||||||
KPN |
4 686 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
2 318 |
|
||||||
Vācija |
258 |
|
||||||
Spānija |
921 |
|
||||||
Francija |
14 874 |
|
||||||
Īrija |
1 901 |
|
||||||
Nīderlande |
300 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
4 510 |
|
||||||
EK |
25 082 |
|
||||||
KPN |
25 082 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
932 |
|
||||||
Francija |
5 188 |
|
||||||
EK |
6 120 |
|
||||||
KPN |
6 120 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 629 |
|
||||||
Francija |
2 |
|
||||||
Portugāle |
324 |
|
||||||
EK |
1 955 |
|
||||||
KPN |
1 955 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
18 |
|
||||||
Dānija |
3 036 |
|
||||||
Vācija |
193 |
|
||||||
Nīderlande |
4 |
|
||||||
Zviedrija |
359 |
|
||||||
EK |
3 610 (24) |
|
||||||
KPN |
4 018 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Beļģija |
544 |
|
||||||
Dānija |
3 742 |
|
||||||
Vācija |
2 381 |
|
||||||
Francija |
4 150 |
|
||||||
Nīderlande |
408 |
|
||||||
Zviedrija |
264 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
39 832 |
|
||||||
EK |
51 321 (25) |
|
||||||
Norvēģija |
14 679 |
|
||||||
KPN |
66 000 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
761 |
|
||||||
EK |
761 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
2 |
|
||||||
Vācija |
2 |
|
||||||
Francija |
77 |
|
||||||
Īrija |
55 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
566 |
|
||||||
EK |
702 |
|
||||||
KPN |
702 |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Beļģija |
17 |
|
||||||
Vācija |
20 |
|
||||||
Francija |
838 |
|
||||||
Īrija |
598 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
6 127 |
|
||||||
EK |
7 600 |
|
||||||
KPN |
7 600 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||||||||||
Beļģija |
128 |
|
||||||||||||||
Francija |
7 680 |
|
||||||||||||||
Īrija |
2 560 |
|
||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
1 152 |
|
||||||||||||||
EK |
11 520 |
|
||||||||||||||
KPN |
11 520 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||||||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Dānija |
651 |
|
||||||
Nīderlande |
2 |
|
||||||
Zviedrija |
70 |
|
||||||
EK |
723 (26) |
|
||||||
KPN |
1 500 |
Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Beļģija |
605 |
|
||||||
Dānija |
2 618 |
|
||||||
Vācija |
681 |
|
||||||
Francija |
3 935 |
|
||||||
Nīderlande |
1 513 |
|
||||||
Zviedrija |
4 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
10 444 |
|
||||||
EK |
19 800 (27) |
|
||||||
Norvēģija |
2 800 (28) |
|
||||||
KPN |
28 000 |
Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Vācija |
10 |
|
||||||
Francija |
195 |
|
||||||
Īrija |
478 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
917 |
|
||||||
EK |
1 600 |
|
||||||
KPN |
1 600 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 |
|
||||||
Francija |
18 |
|
||||||
Īrija |
296 |
|
||||||
Nīderlande |
0 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
199 |
|
||||||
EK |
514 |
|
||||||
KPN |
514 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
211 |
|
||||||
Francija |
12 960 |
|
||||||
Īrija |
6 006 |
|
||||||
Nīderlande |
105 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 318 |
|
||||||
EK |
21 600 |
|
||||||
KPN |
21 600 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 440 |
|
||||||
Francija |
2 160 |
|
||||||
EK |
3 600 |
|
||||||
KPN |
3 600 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Portugāle |
816 |
|
||||||
EK |
816 |
|
||||||
KPN |
816 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Zviedrija |
190 |
|
||||||
EK |
190 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
1 183 |
|
||||||
Zviedrija |
101 |
|
||||||
EK |
1 284 |
|
||||||
KPN |
1 284 (29) |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
21 |
|
||||||
Dānija |
866 |
|
||||||
Vācija |
99 |
|
||||||
Francija |
191 |
|
||||||
Nīderlande |
50 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
269 |
|
||||||
EK |
1 496 |
|
||||||
KPN |
1 496 (30) |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||||||||||||
Beļģija |
220 |
|
||||||||||||||||
Spānija |
7 042 |
|
||||||||||||||||
Francija |
10 873 |
|
||||||||||||||||
Īrija |
1 318 |
|
||||||||||||||||
Nīderlande |
142 |
|
||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
4 293 |
|
||||||||||||||||
EK |
23 888 |
|
||||||||||||||||
KPN |
23 888 (31) |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||||||||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||||||||
Beļģija |
7 |
|
||||||||||||
Spānija |
4 902 |
|
||||||||||||
Francija |
11 009 |
|
||||||||||||
Nīderlande |
14 |
|
||||||||||||
EK |
15 932 |
|
||||||||||||
KPN |
15 932 (32) |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Spānija |
3 819 |
|
||||||
Francija |
367 |
|
||||||
Portugāle |
1 782 |
|
||||||
EK |
5 968 |
|
||||||
KPN |
5 968 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
118 475 |
|
||||||
Vācija |
195 |
|
||||||
Nīderlande |
359 |
|
||||||
Zviedrija |
382 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 613 |
|
||||||
EK |
122 024 |
|
||||||
Norvēģija |
40 000 (33) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
18 050 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
950 |
|
||||||
EK |
19 000 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
9 803 |
|
||||||
Vācija |
37 947 |
|
||||||
Spānija |
63 244 (34) |
|
||||||
Francija |
52 809 |
|
||||||
Īrija |
75 893 |
|
||||||
Nīderlande |
119 216 |
|
||||||
Portugāle |
4 743 (34) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
110 678 |
|
||||||
EK |
474 333 |
|
||||||
Norvēģija |
|
|||||||
Farēru salas |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Spānija |
24 404 |
|
||||||
Francija |
18 936 |
|
||||||
Portugāle |
3 661 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
17 672 |
|
||||||
EK |
64 673 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||
Jebkura no augstākminētās kvotas daļa var tikt zvejota ICES apgabalā Vb (EK ūdeņi), apakšrajonos VI, VII, XII un XIV (WHB/*5B-14). |
|
|
|||||||
Spānija |
107 382 |
|
||||||
Portugāle |
26 845 |
|
||||||
EK |
134 227 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
352 |
|
||||||
Dānija |
970 |
|
||||||
Vācija |
125 |
|
||||||
Francija |
265 |
|
||||||
Nīderlande |
807 |
|
||||||
Zviedrija |
11 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 970 |
|
||||||
EK |
6 500 |
|
||||||
KPN |
6 500 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
EK |
Neattiecas (39) |
|
||||||
Norvēģija |
200 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Farēru salas |
900 (40) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Dānija |
10 |
|
||||||
Vācija |
10 |
|
||||||
Francija |
10 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
10 |
|
||||||
Pārējas (41) |
5 |
|
||||||
EK |
45 |
|
|
|
|||||||
Beļģija |
10 (42) |
|
||||||
Dānija |
4 976 |
|
||||||
Vācija |
610 |
|
||||||
Zviedrija |
1 930 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
610 (42) |
|
||||||
EK |
8 136 |
|
|
|
|||||||
Beļģija |
25 |
|
||||||
Dānija |
397 |
|
||||||
Vācija |
246 |
|
||||||
Francija |
221 |
|
||||||
Nīderlande |
8 |
|
||||||
Zviedrija |
17 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 052 |
|
||||||
EK |
3 966 |
|
|
|
|||||||
Beļģija |
12 |
|
||||||
Dānija |
9 |
|
||||||
Vācija |
9 |
|
||||||
Francija |
9 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
9 |
|
||||||
EK |
48 |
|
|
|
|||||||
Beļģija |
56 |
|
||||||
Dānija |
10 |
|
||||||
Vācija |
204 |
|
||||||
Spānija |
4 124 |
|
||||||
Francija |
4 397 |
|
||||||
Īrija |
1 102 |
|
||||||
Portugāle |
10 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
5 063 |
|
||||||
EK |
14 966 |
|
|
|
|||||||
EK |
Neattiecas (43) |
|
||||||
Norvēģija |
|
|||||||
Farēru salas |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Beļģija |
7 |
|
||||||
Dānija |
878 |
|
||||||
Vācija |
25 |
|
||||||
Francija |
10 |
|
||||||
Nīderlande |
1 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
79 |
|
||||||
EK |
1 000 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
3 454 |
|
||||||
Vācija |
10 |
|
||||||
Zviedrija |
1 236 |
|
||||||
EK |
4 700 |
|
||||||
KPN |
4 700 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 117 |
|
||||||
Dānija |
1 117 |
|
||||||
Vācija |
16 |
|
||||||
Francija |
33 |
|
||||||
Nīderlande |
575 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
18 492 |
|
||||||
EK |
21 350 |
|
||||||
KPN |
21 350 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
946 |
|
||||||
Vācija |
1 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
53 |
|
||||||
EK |
1 000 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
26 |
|
||||||
Francija |
103 |
|
||||||
Īrija |
172 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
12 399 |
|
||||||
EK |
12 700 |
|
||||||
KPN |
12 700 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 173 |
|
||||||
Francija |
4 753 |
|
||||||
Īrija |
7 207 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
6 411 |
|
||||||
EK |
19 544 |
|
||||||
KPN |
19 544 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
186 |
|
||||||
Francija |
2 914 |
|
||||||
EK |
3 100 |
|
||||||
KPN |
3 100 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
156 |
|
||||||
Francija |
6 |
|
||||||
EK |
162 |
|
||||||
KPN |
162 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
135 |
|
||||||
Portugāle |
405 |
|
||||||
EK |
540 |
|
||||||
KPN |
540 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
3 717 |
|
||||||
Zviedrija |
2 002 |
|
||||||
EK |
5 719 |
|
||||||
KPN |
10 710 |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
3 626 |
|
||||||
Nīderlande |
34 |
|
||||||
Zviedrija |
146 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 074 |
|
||||||
EK |
4 880 |
|
||||||
KPN |
4 980 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
900 |
|
||||||
Zviedrija |
151 (48) |
|
||||||
EK |
1 051 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Francija |
4 000 (49) |
|
||||||
EK |
4 000 (49) |
|
||||||
Barbadosa |
24 (49) |
|
||||||
Gviāna |
24 (49) |
|
||||||
Surinama |
0 (49) |
|
||||||
Trinidāda un Tobāgo |
60 (49) |
|
||||||
KPN |
4 108 (49) |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
46 |
|
||||||
Dānija |
5 917 |
|
||||||
Vācija |
30 |
|
||||||
Nīderlande |
1 138 |
|
||||||
Zviedrija |
317 |
|
||||||
EK |
7 448 |
|
||||||
KPN |
7 600 |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
1 691 |
|
||||||
Vācija |
19 |
|
||||||
Zviedrija |
190 |
|
||||||
EK |
1 900 |
|
||||||
KPN |
1 900 |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
3 530 |
|
||||||
Dānija |
11 474 |
|
||||||
Vācija |
3 310 |
|
||||||
Francija |
662 |
|
||||||
Nīderlande |
22 066 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
16 328 |
|
||||||
EK |
57 370 |
|
||||||
Norvēģija |
1 630 |
|
||||||
KPN |
59 000 |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Francija |
27 |
|
||||||
Īrija |
358 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
597 |
|
||||||
EK |
982 |
|
||||||
KPN |
982 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
41 |
|
||||||
Francija |
18 |
|
||||||
Īrija |
1 051 |
|
||||||
Nīderlande |
13 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
485 |
|
||||||
EK |
1 608 |
|
||||||
KPN |
1 608 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Francija |
32 |
|
||||||
Īrija |
128 |
|
||||||
EK |
160 |
|
||||||
KPN |
160 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
843 |
|
||||||
Francija |
2 810 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 498 |
|
||||||
EK |
5 151 |
|
||||||
KPN |
5 151 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
73 |
|
||||||
Francija |
132 |
|
||||||
Īrija |
202 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
69 |
|
||||||
EK |
476 |
|
||||||
KPN |
476 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
29 |
|
||||||
Francija |
58 |
|
||||||
Īrija |
204 |
|
||||||
Nīderlande |
117 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
58 |
|
||||||
EK |
466 |
|
||||||
KPN |
466 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
75 |
|
||||||
Francija |
298 |
|
||||||
Portugāle |
75 |
|
||||||
EK |
448 |
|
||||||
KPN |
448 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
8 |
|
||||||
Francija |
270 |
|
||||||
Īrija |
79 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
206 |
|
||||||
EK |
563 |
|
||||||
KPN |
563 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
529 |
|
||||||
Spānija |
32 |
|
||||||
Francija |
12 177 |
|
||||||
Īrija |
1 298 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 964 |
|
||||||
EK |
17 000 |
|
||||||
KPN |
17 000 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
286 |
|
||||||
Francija |
1 394 |
|
||||||
EK |
1 680 |
|
||||||
KPN |
1 680 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
295 |
|
||||||
Francija |
33 |
|
||||||
EK |
328 |
|
||||||
KPN |
328 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
278 |
|
||||||
Portugāle |
10 |
|
||||||
EK |
288 |
|
||||||
KPN |
288 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
51 |
|
||||||
Dānija |
6 013 |
|
||||||
Vācija |
15 184 |
|
||||||
Francija |
35 733 |
|
||||||
Nīderlande |
152 |
|
||||||
Zviedrija |
826 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
11 641 |
|
||||||
EK |
69 600 |
|
||||||
Norvēģija |
75 400 (50) |
|
||||||
KPN |
145 000 |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Zviedrija |
947 |
|
||||||
EK |
947 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Vācija |
984 |
|
||||||
Francija |
9 774 |
|
||||||
Īrija |
494 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
3 792 |
|
||||||
EK |
15 044 |
|
||||||
KPN |
15 044 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
14 |
|
||||||
Francija |
3 137 |
|
||||||
Īrija |
1 568 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
855 |
|
||||||
EK |
5 574 |
|
||||||
KPN |
5 574 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
334 |
|
||||||
Dānija |
713 |
|
||||||
Vācija |
182 |
|
||||||
Francija |
86 |
|
||||||
Nīderlande |
2 527 |
|
||||||
Zviedrija |
5 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
703 |
|
||||||
EK |
4 550 |
|
||||||
KPN |
4 550 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
542 |
|
||||||
Dānija |
21 |
|
||||||
Vācija |
27 |
|
||||||
Francija |
85 |
|
||||||
Nīderlande |
462 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 083 |
|
||||||
EK |
3 220 |
|
||||||
KPN |
3 220 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
10 |
|
||||||
Vācija |
18 |
|
||||||
Igaunija |
10 |
|
||||||
Spānija |
10 |
|
||||||
Francija |
168 |
|
||||||
Īrija |
10 |
|
||||||
Polija |
10 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
661 |
|
||||||
EK |
1 042 |
|
||||||
Norvēģija |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Beļģija |
148 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dānija |
11 866 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vācija |
155 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Francija |
467 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Nīderlande |
470 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Zviedrija |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
435 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
EK |
17 067 (55) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Norvēģija |
28 676 (57) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
KPN |
420 000 (58) |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||||||||||||||||||
Vācija |
13 845 |
|
||||||||||||||||||||||
Spānija |
20 |
|
||||||||||||||||||||||
Igaunija |
115 |
|
||||||||||||||||||||||
Francija |
9 231 |
|
||||||||||||||||||||||
Īrija |
46 149 |
|
||||||||||||||||||||||
Latvija |
85 |
|
||||||||||||||||||||||
Lietuva |
85 |
|
||||||||||||||||||||||
Nīderlande |
20 190 |
|
||||||||||||||||||||||
Polija |
844 |
|
||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
126 913 |
|
||||||||||||||||||||||
EK |
217 477 |
|
||||||||||||||||||||||
Norvēģija |
8 500 (59) |
|
||||||||||||||||||||||
Farēru salas |
3 322 (60) |
|
||||||||||||||||||||||
KPN |
420 000 (61) |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||||||||||||||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās var zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.
|
|
|
|||||||||
Spānija |
20 500 (63) |
|
||||||||
Francija |
136 (63) |
|
||||||||
Portugāle |
4 237 (63) |
|
||||||||
EK |
24 873 |
|
||||||||
KPN |
24 873 |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
||||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Dānija |
437 |
|
||||||
Vācija |
25 |
|
||||||
Nīderlande |
42 |
|
||||||
Zviedrija |
16 |
|
||||||
EK |
520 |
|
||||||
KPN |
520 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
1 527 |
|
||||||
Dānija |
698 |
|
||||||
Vācija |
1 221 |
|
||||||
Francija |
305 |
|
||||||
Nīderlande |
13 784 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
785 |
|
||||||
EK |
18 320 |
|
||||||
Norvēģija |
280 |
|
||||||
KPN |
18 600 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Īrija |
54 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
14 |
|
||||||
EK |
68 |
|
||||||
KPN |
68 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
474 |
|
||||||
Francija |
6 |
|
||||||
Īrija |
117 |
|
||||||
Nīderlande |
150 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
213 |
|
||||||
EK |
960 |
|
||||||
KPN |
960 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Francija |
10 |
|
||||||
Īrija |
55 |
|
||||||
EK |
65 |
|
||||||
KPN |
65 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
625 |
|
||||||
Francija |
63 |
|
||||||
Īrija |
31 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
281 |
|
||||||
EK |
1 000 |
|
||||||
KPN |
1 000 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
54 |
|
||||||
Francija |
108 |
|
||||||
Īrija |
293 |
|
||||||
Nīderlande |
87 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
108 |
|
||||||
EK |
650 |
|
||||||
KPN |
650 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
51 |
|
||||||
Spānija |
9 |
|
||||||
Francija |
3 796 |
|
||||||
Nīderlande |
284 |
|
||||||
EK |
4 140 |
|
||||||
KPN |
4 140 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
458 |
|
||||||
Portugāle |
758 |
|
||||||
EK |
1 216 |
|
||||||
KPN |
1 216 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
33 504 |
|
||||||
Vācija |
70 |
|
||||||
Zviedrija |
12 676 |
|
||||||
EK |
46 250 |
|
||||||
KPN |
50 000 |
Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
2 877 |
|
||||||
Dānija |
227 669 |
|
||||||
Vācija |
2 877 |
|
||||||
Francija |
2 877 |
|
||||||
Nīderlande |
2 877 |
|
||||||
Zviedrija |
1 330 (64) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
9 493 |
|
||||||
EK |
250 000 |
|
||||||
Norvēģija |
1 000 (65) |
|
||||||
Farēru salas |
6 000 (66) |
|
||||||
KPN |
257 000 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
38 |
|
||||||
Dānija |
2 496 |
|
||||||
Vācija |
38 |
|
||||||
Francija |
538 |
|
||||||
Nīderlande |
538 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
4 032 |
|
||||||
EK |
7 680 |
|
||||||
KPN |
7 680 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
19 |
|
||||||
Dānija |
111 |
|
||||||
Vācija |
20 |
|
||||||
Francija |
35 |
|
||||||
Nīderlande |
30 |
|
||||||
Zviedrija |
2 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
919 |
|
||||||
EK |
1 136 |
|
||||||
Norvēģija |
100 (67) |
|
||||||
KPN |
1 236 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Beļģija |
64 |
|
||||||
Dānija |
27 547 |
|
||||||
Vācija |
2 077 |
|
||||||
Francija |
44 |
|
||||||
Īrija |
1 599 |
|
||||||
Nīderlande |
4 469 |
|
||||||
Zviedrija |
750 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
4 066 |
|
||||||
EK |
40 616 |
|
||||||
Norvēģija |
1 600 (68) |
|
||||||
Farēru salas |
1 823 (69) |
|
||||||
KPN |
42 727 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
12 088 |
|
||||||
Vācija |
9 662 |
|
||||||
Spānija |
13 195 |
|
||||||
Francija |
6 384 |
|
||||||
Īrija |
31 454 |
|
||||||
Nīderlande |
46 096 |
|
||||||
Portugāle |
1 277 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
13 067 |
|
||||||
EK |
133 223 |
|
||||||
Farēru salas |
|
|||||||
KPN |
137 000 |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
29 587 (72) |
|
||||||
Francija |
377 (72) |
|
||||||
Portugāle |
25 036 (72) |
|
||||||
EK |
55 000 |
|
||||||
KPN |
55 000 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Portugāle |
3 200 |
|
||||||
EK |
3 200 |
|
||||||
KPN |
3 200 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Portugāle |
1 600 |
|
||||||
EK |
1 600 |
|
||||||
KPN |
1 600 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 600 |
|
||||||
EK |
1 600 |
|
||||||
KPN |
1 600 |
Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
0 |
|
||||||
Vācija |
0 |
|
||||||
Nīderlande |
0 |
|
||||||
EK |
0 |
|
||||||
Norvēģija |
1 000 (76) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Dānija |
|
|||||||
Apvienotā Karaliste |
|
|||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Zviedrija |
|
|||||||
EK |
800 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
EK |
Nav ierobežojama |
|
||||||
Norvēģija |
600 (81) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Beļģija |
38 |
|
||||||
Dānija |
3 500 |
|
||||||
Vācija |
395 |
|
||||||
Francija |
162 |
|
||||||
Nīderlande |
280 |
|
||||||
Zviedrija |
Neattiecas (82) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 625 |
|
||||||
EK |
7 000 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
EK |
Nav ierobežojama |
|
||||||
Norvēģija |
4 720 (83) |
|
||||||
Farēru salas |
400 (84) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
(1) EK ūdeņi, izņemot ūdeņus 6 jūdžu platumā no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām Shetland, Fair Isle un Foula.
(2) Izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti.
(3) Paredzēts zvejošanai Ziemeļjūrā.
(4) Noteikts Regulā (EK) Nr. 2270/2004.
(5) No kā pieļaujama citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā vienam kuģim, jebkurā brīdī, apakšrajonos Vb, VI un VII. Tomēr šo procentuālo vērtību var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma specifiskās vietās. Kopējā citu sugu nejauša nozveja apakšrajonos Vb,VI un VII nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.
(6) Tostarp līdaka. Kvotas Norvēģijai ir 6 800 tonnas līdakai un 4 000 tonnas brosmei, un tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām ICES apgabalā Vb, kā arī VI un VII apakšrajonā.
(7) Izcelts kā viss loms vai šķirots no loma atlikuma.
(8) Paredzēts zvejošanai Skageraka apgabalā.
(9) Izcelts kā viss loms vai šķirots no loma atlikuma, dalībvalstij ir jāinformē Komisija par to siļķu izkrāvumiem, atsevišķi pa ICES apgabaliem IVa un IVb (zonas HER/04A. un HER/04B.).
(10) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Šajā kvotā zvejotie lomi ir jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) |
EK |
50 000 |
(11) Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas ir jāskaita uz šo sugu kvotu rēķina.
(12) Siļķu piezvejas, kas ņemtas to sugu zvejā, kuras nav siļķes, un kas izkrautas nešķirotas.
(13) Siļķu piezvejas, kas ņemtas to sugu zvejā, kuras nav siļķes, un kas izkrautas nešķirotas.
(14) Izcelts kā viss loms vai šķirots no loma atlikuma.
(15) Izņemot Blackwater krājumu: tas attiecas uz siļķu krājumu Temzas estuāra jūras reģionā zonā, ko ierobežo līnija, kas iet taisni uz dienvidiem no Landguard Point (51°56' N, 1°19.1' E) līdz 51°33' ziemeļu platuma un pēc tam taisni uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krasta punktam.
(16) Līdz 50 % no šīs kvotas var pārvest uz ICES apgabalu IVb. Tomēr par šādiem pārvedumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.
(17) Tas attiecas uz siļķu krājumu ICES apgabalā VIa, uz ziemeļiem no 56°00' N un tajā VIa apgabala daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07°00' W un ziemeļiem no 55°00' N, izņemot Clyde.
(18) Šī kvota var tikt zvejota tikai apgabalā VIa uz ziemeļiem no 56°30' N.
(19) Tas attiecas uz siļķu krājumiem ICES apgabalā VIa, uz dienvidiem no 56°00' N un uz rietumiem no 07°00' W.
(20) Clyde krājums: attiecas uz siļķu krājumu jūras rajonā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kas novilkta starp Mull of Kintyre un Corsewall Point.
(21) ICES apgabals VIIa ir samazināts ar ICES rajonam VIIghjk pievienoto rajonu, ko ierobežo:
— |
uz ziemeļiem - platumā 52° 30'N |
— |
uz dienvidiem - platumā 52° 00'N |
— |
uz rietumiem - Īrijas krasts |
— |
uz austrumiem - Apvienotās Karalistes krasts |
(22) ICES apgabals VIIg,h,j,k ir palielināts par rajonu, ko ierobežo:
— |
uz ziemeļiem - platumā 52°30'N, |
— |
uz dienvidiem - platumā 52°00'N, |
— |
uz rietumiem - Īrijas krasts, |
— |
uz austrumiem - Apvienotās Karalistes krasts. |
(23) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Šajā kvotā zvejotie lomi ir jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi (COD/*04N-) |
EK |
19 694 |
(24) Izņemot aprēķinātās rūpnieciskās piezvejas 239 tonnas.
(25) Izņemot aprēķinātās rūpnieciskās piezvejas 578 tonnas.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi (HAD/*04N-) |
EK |
38 175 |
(26) Izņemot aprēķinātās rūpnieciskās piezvejas 750 tonnas.
(27) Izņemot aprēķinātās rūpnieciskās piezvejas 5 400 tonnas.
(28) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Šajā kvotā zvejotie lomi ir jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi (WHG/*04N-) |
EK |
17 073 |
(29) Daļa no kopējā KPN 42 600 tonnu apjoma attiecībā uz ziemeļu heka krājumiem.
(30) Daļa no kopējā KPN 42 600 tonnu apjoma attiecībā uz ziemeļu heka krājumiem.
(31) Daļa no kopējā KPN 42 600 tonnu apjoma attiecībā uz ziemeļu heka krājumiem.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VIIIabde (HKE/*8ABDE) |
Beļģija |
28 |
Spānija |
1 137 |
Francija |
1 137 |
Īrija |
142 |
Nīderlande |
14 |
Apvienotā Karaliste |
639 |
EK |
3 096 |
(32) Daļa no kopējā KPN 42 600 tonnu apjoma attiecībā uz ziemeļu heka krājumiem.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Vb (EK ūdeņi), VI, VII, XII, XIV (HKE/*57-14) |
Beļģija |
1 |
Spānija |
1 420 |
Francija |
2 557 |
Nīderlande |
4 |
EK |
3 982 |
(33) Kopējās 120 000 tonnu kvotas ietvaros EK ūdeņos.
(34) Līdz 75 % var tikt ņemti rajonos VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi).
(35) Var tikt zvejoti EK ūdeņos rajonos II, IVa, VIa uz ziemeļiem no 56°30'N, VIb, VII uz rietumiem no 12°W.
(36) No kā līdz pm tonnām var būt argentīna (Argentina spp.).
(37) Putasu lomi var ietvert nenovēršamus argentīnas lomus (Argentina spp.).
(38) Var tikt zvejoti EK ūdeņos rajonos VIa uz ziemeļiem no 56°30'N, VIb, VII uz rietumiem no 12°W.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
IVa WHB/*04A-C |
Norvēģija |
40 000 |
(39) Noteikts Regulā (EK) Nr. 2270/2004.
(40) Jāzvejo ar traļiem, strupdeguņu garastu un ogļzivju piezveja jāskaita uz kvotas rēķina.
(41) Vienīgi piezvejai. Tiešā zveja saskaņā ar šo kvotu nav atļauta.
(42) Nedrīkst zvejot apgabalā 3 IIIb,c,d.
(43) Noteikts Regulā EK Nr. 2270/2004.
(44) No kā pieļaujama citu sugu nejauša nozveja 25 % vienam kuģim apakšrajonos VI un VII. Tomēr šo procentuālo vērtību var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma specifiskās vietās. Kopējā citu sugu nejaušanozveja apakšrajonos VI un VII nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.
(45) Tostarp brosmes. Līdaku kvotas Norvēģijai ir 6 000 tonnas un brosmēm - 4 000 tonnas, un tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām un var tikt zvejotas tikai ar āķu jedām ICES apgabalā Vb un apakšrajonos VI un VII.
(46) Tostarp zilā līdaka un brosmes. Zvejošanai tikai ar āķu jedām VIa (uz ziemeļiem no 56° 30' N) un VIb apgabalā.
(47) No kā pieļaujama citu sugu nejauša nozveja 20 % vienam kuģim apakšrajonā VI. Tomēr šo procentuālo vērtību var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma specifiskās vietās. Kopējā citu sugu nejauša nozveja apakšrajonā VI nedrīkst pārsniegt 75 tonnas.
(48) Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas jāskaita uz šo sugu kvotu rēķina.
(49) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zvejošana ūdeņos līdz 30 m dziļumam ir aizliegta.
(50) Var tikt zvejotas tikai IV (EK ūdeņos) un Skageraka apgabalā. Šajā kvota zvejotie lomi ir jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
Norvēģijas ūdeņi (POK/*04N-) |
EK |
69 600 |
(51) Zveja VI zonā ir atļauta tikai ar āķu jedām.
(52) Jāķer EK ūdeņos IIa un VI zonās
(53) Kvota, kas noteikta uz laiku, līdz noslēdzas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2005. gadā.
(54) Ieskaitot šās dalībvalsts skumbriju zvejniecību 1 865 tonnu apmērā ICES apgabalā IIIa un EK ūdeņos ICES apgabalā IVab (MAC/*3A4AB).
(55) Ieskaitot 315 tonnas, kas paredzētas zvejošanai Norvēģijas ūdeņos ICES apakšrajonā IV (MAC/*04N-).
(56) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas ir jāskaita uz šo sugu kvotu rēķina.
(57) Atskaitāma no Norvēģijas KPN daļas (pieejas kvota). Šī kvota var tikt zvejota tikai IVa apgabalā, izņemot 3 000 tonnas, kas var tikt zvejotas IIIa apgabalā.
(58) KPN, par ko vienojušas ES, Norvēģija un Farēru salas attiecībā uz ziemeļu rajonu.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
IIIa MAC/*03A. |
IIIa, IVb,c MAC/*3A4BC |
IVb MAC/*04B. |
IVc MAC/*04C. |
IIa (izņemot EK ūdeņus), VI, no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. martam MAC/*2A6. |
Dānija |
|
4 130 |
|
|
4 020 |
Francija |
|
467 |
|
|
|
Nīderlande |
|
470 |
|
|
|
Zviedrija |
|
|
390 |
10 |
|
Apvienotā Karaliste |
|
435 |
|
|
|
Norvēģija |
3 000 |
|
|
|
|
(59) Var tikt zvejots tikai apgabalos IIa, IVa, VIa (uz ziemeļiem no 56°30' N), VIId, e, f, h.
(60) no kā 1 002 tonnas var tikt zvejotas ICES apgabalā IVa uz ziemeļiem no 59°N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Farēru salu kvota 2 763 tonnu apmērā var tikt zvejota ICES apgabalā VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N) visu gadu un/vai ICES apgabalā VIIe, f, h un/vai ICES apgabalā IVa.
(61) KPN, par ko vienojušās ES, Norvēģija un Farēru salas attiecībā uz ziemeļu rajonu.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās var zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.
|
IVa (EK ūdeņi) MAC/*04A-C |
Vācija |
4 175 |
Spānija |
0 |
Francija |
2 784 |
Īrija |
13 918 |
Nīderlande |
6 089 |
Apvienotā Karaliste |
38 274 |
EK |
65 240 |
Norvēģija |
8 500 |
Farēru salas |
1 002 () |
() Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. |
(62) Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.
(63) Daudzumi, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, var tikt ņemti līdz 25 % no donora dalībvalsts kvotas ICES rajonā VIII a, b, d (MAC/*8ABD.).
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
VIIIb (MAC/*08B.) |
Spānija |
1 722 |
Francija |
11 |
Portugāle |
356 |
(64) Ieskaitot tūbītes.
(65) Var tikt zvejotas apakšrajonā IV (EK ūdeņi).
(66) Kvotā iekļauta maksimāli pieļaujamā 1 200 tonnu siļķu piezveja. Jebkādu putasu piezveju atskaita no putasu kvotas, kas noteikta zvejas rajonos VIa, VIb un VII.
(67) Ieskaitot haizivs, Etmopterus spinax, dzeloņhaizivs, Brūnās īsradzes haizivs, laternhaizivs, gludās laternhaizivs un Portugāles dzeloņzivju nozvejas, kas zvejotas ar āķu jedām. Šī kvota var tikt zvejota tikai ICES apakšrajonos IV, VI un VII..
(68) Var tikt zvejotas tikai apakšrajonā IV (EK ūdeņi).
(69) Daļa no kopējās kvotas 6 500 tonnu apmērā ICES apakšrajonos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N) un VII e,f,h.
(70) Šī kvota var tikt zvejota tikai ICES rajonos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30' N) un VIIe, f, h.
(71) Daļa no kopējās kvotas 6 500 tonnu apmērā ICES apakšrajonos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N) un VII e,f,h.
(72) No kā ne vairāk par 5 % sastāv no stavridas garumā starp 12 un 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkos lomu svaru reizina ar koeficientu 1.2.
(73) Ūdeņi pie Azoru salām, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte un jurisdikcija.
(74) Ūdeņi blakus Madeirai, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte un jurisdikcija.
(75) Ūdeņi blakus Kanāriju salām, uz kuriem attiecas Spānijas suverenitāte un jurisdikcija.
(76) Šī kvota var tikt zvejota tikai ICES apgabalā VIa uz ziemeļiem no 56°30' N.
(77) Ieskaitot neatgriezeniski samaisītas skumbrijas.
(78) Tikai kā piezveja.
(79) Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas jāskaita uz šo sugu kvotu rēķina.
(80) No kā skumbrijas ne vairāk par 400 tonnām.
(81) Zvejots tikai ar āķu jedām; ieskaitot žurkastes, Mora mora un diegspuru vēdzeli.
(82) Norvēģijas piešķirtā kvota Zviedrijai par “citām sugām” tradicionālajā līmenī.
(83) Aprobežojas ar IIa un I zonu. Ietver zvejniecības, kas nav īpaši minētas.
(84) Aprobežojas ar sīgas piezveju IV un VIa zonā.
IC PIELIKUMS
ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNA UN GRENDLANDES ICES
Rajoni I, II, IIIa, IV, V, XII, XIV un NAFO 0,1 (Grenlandes ūdeņi)
|
|
|||||||
Īrija |
0 (1) |
|
||||||
Spānija |
0 (1) |
|
||||||
EK |
0 (1) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Vācija |
1 035 (3) |
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (5) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (5) |
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu. |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||
Beļģija |
27 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Dānija |
26 909 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Vācija |
4 713 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Spānija |
89 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Francija |
1 161 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Īrija |
6 967 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Nīderlande |
9 630 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Polija |
1 362 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Portugāle |
89 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Somija |
417 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Zviedrija |
9 972 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Apvienotā Karaliste |
17 205 |
|
||||||||||||||||||||||||||
EK |
78 541 |
|
||||||||||||||||||||||||||
Farēru salas |
7 548 (6) |
|
||||||||||||||||||||||||||
KPN |
890 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
||||||||||||||||||||||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
Vācija |
2 356 |
|
||||||
Grieķija |
292 |
|
||||||
Spānija |
2 628 |
|
||||||
Īrija |
292 |
|
||||||
Francija |
2 163 |
|
||||||
Portugāle |
2 628 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
9 140 |
|
||||||
EK |
19 499 |
|
||||||
KPN |
471 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
0 (7) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 (7) |
|
||||||
EK |
0 (7) |
|
||||||
KPN |
0 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
3 116 |
|
||||||
Spānija |
8 056 |
|
||||||
Francija |
1 330 |
|
||||||
Polija |
1 460 |
|
||||||
Portugāle |
1 701 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 995 |
|
||||||
Visas Dalībvalstis |
100 (8) |
|
||||||
EK |
17 757 (9) |
|
||||||
KPN |
471 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
10 |
|
||||||
Francija |
60 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
430 |
|
||||||
EK |
500 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Portugāle |
800 (12) |
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
EK |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
|
|
|
|||||||
Visas dalībvalstis |
0 (16) |
|
||||||
EK |
0 (16) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Vācija |
484 |
|
||||||
Francija |
291 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
1 485 |
|
||||||
EK |
2 260 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
EK |
70 000 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Vācija |
500 |
|
||||||
Francija |
500 |
|
||||||
EK |
1 000 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
7 040 |
|
||||||
Vācija |
480 |
|
||||||
Francija |
768 |
|
||||||
Nīderlande |
672 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
7 040 |
|
||||||
EK |
16 000 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
950 (17) |
|
||||||
Francija |
2 106 (17) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
184 (17) |
|
||||||
EK |
3 240 (17) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
887 (19) |
|
||||||
Francija |
887 (19) |
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
2 000 (20) |
|
||||||
Francija |
2 000 (20) |
|
||||||
EK |
4 000 (20) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
2 880 |
|
||||||
Francija |
463 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
257 |
|
||||||
EK |
3 600 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
EK |
0 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Beļģija |
50 |
|
||||||
Vācija |
310 |
|
||||||
Francija |
1 510 |
|
||||||
Nīderlande |
50 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
580 |
|
||||||
EK |
2 500 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
50 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
50 |
|
||||||
EK |
100 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
EK |
0 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Vācija |
5 154 (22) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
271 (22) |
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
550 (24) |
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
8 500 (25) |
|
||||||
EK |
8 500 (25) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Dānija |
2 763 (26) |
|
||||||
EK |
2 763 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Igaunija |
344 (28) |
|
||||||
Vācija |
6 986 (28) |
|
||||||
Spānija |
1 227 (28) |
|
||||||
Francija |
652 (28) |
|
||||||
Īrija |
2 (28) |
|
||||||
Latvija |
562 (28) |
|
||||||
Lietuva |
3 625 (28) |
|
||||||
Nīderlande |
3 (28) |
|
||||||
Polija |
629 (28) |
|
||||||
Portugāle |
1 466 (28) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
17 (28) |
|
||||||
EK |
15 513 (28) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
766 (29) |
|
||||||
Spānija |
95 (29) |
|
||||||
Francija |
84 (29) |
|
||||||
Portugāle |
405 (29) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
150 (29) |
|
||||||
EK |
1 500 (29) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
11 794 (33) |
|
||||||
Francija |
60 (33) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
84 (33) |
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Beļģija |
29 |
|
||||||
Vācija |
3 679 |
|
||||||
Francija |
249 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
43 |
|
||||||
EK |
4 000 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
Vācija |
150 (36) |
|
||||||
Francija |
60 (36) |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
240 (36) |
|
||||||
EK |
450 (36) |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
305 |
|
||||||
Francija |
275 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
180 |
|
||||||
EK |
760 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Vācija |
108 |
|
||||||
Francija |
84 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
408 |
|
||||||
EK |
600 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
(1) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(2) No kā 315 tonnas ir piešķirtas Norvēģijai.
(3) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(4) No kā 285 tonnas ir piešķirtas Norvēģijai.
(5) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(6) Var tikt zvejotas EK ūdeņos.
Īpašie nosacījumi:
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
II, Vb uz ziemeļiem no 62° N (Farēru ūdeņi) (HER/*25B-F) |
Beļģija |
3 |
Dānija |
2 580 |
Vācija |
452 |
Spānija |
9 |
Francija |
111 |
Īrija |
668 |
Nīderlande |
924 |
Polija |
131 |
Portugāle |
9 |
Somija |
40 |
Zviedrija |
956 |
Apvienotā Karaliste |
1 650 |
(7) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(8) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(9) Kopienai pieejamo mencas krājumu daļas piešķiršana Špicbergenā un Bear salās nekādi neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes nolīguma.
(10) No kā 200 tonnas, kas ir paredzētas zvejot tikai ar āķa jedām, piešķirtas Norvēģijai.
(11) Atlantiskās ātes traļos, mencas un Atlantijas jūras asara zvejniecība ietver šās kvotas pārsniegšanu, Grenlandes varas iestādes nodrošinās atrisinājumu efektam, lai Kopienas un mencas un Atlantijas jūras asaru zvejniecība var turpināties, kamēr atbilstīgās kvotas ir izsmeltas.
(12) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(13) No kā 200 tonnas, kas paredzētas zvejot tikai ar āķa jedām, piešķirtas Norvēģijai.
(14) Atlantiskās ātes traļos, mencas un Atlantijas jūras asara zvejniecība ietver šās kvotas pārsniegšanu, Grenlandes varas iestādes nodrošinās atrisinājumu efektam, lai Kopienas un mencas, un Atlantijas jūras asaru zvejniecība var turpināties, kamēr atbilstīgās kvotas ir izsmeltas.
(15) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(16) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(17) Strupdeguņa garastes un ogļzivs piezvejas līdz 1080 tonnām jāskaita uz šās kvotas rēķina.
(18) No kā 2 750 tonnas it piešķirtas Norvēģijai un 1 150 tonnas — Farēru salām.
(19) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(20) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(21) No kā 800 tonnas piešķirtas Norvēģijai un 75 tonnas — Farēru salām.
(22) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(23) No kā 800 tonnas piešķirtas Norvēģijai un 150 tonnas — Farēru salām.
(24) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(25) Var tikt arī zvejotas apakšrajonā IV (Norvēģijas ūdeņi) un apgabalā IIa (izņemot EK ūdeņus) (MAC/*4N-2A).
(26) Var tikt zvejotas IVa zonā (EK ūdeņi)(MAC/*4N-2A).
(27) EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi.
(28) Var tikt zvejotas NAFO uzraudzības rajona 2.apakšrajona IF un 3K apgabalā, taču ir jāskaita uz V, XII, XIV kvotas rēķina, ievērojot kopējo kvotu 25 000 tonnu apmērā (RED/*N1F3K).
(29) Tikai kā piezveja.
(30) Ar jūras traļiem var zvejot ne vairāk kā 12 500 tonnas. Lomi ar grunts traļi un jūras traļi ir jāziņo atsevišķi. Var tikt zvejotas austrumos vai rietumos.
(31) 3 500 tonnas zvejošanai ar jūras trali ir piešķirtas Norvēģijai.
(32) 500 tonnas ir piešķirtas Farēru salām. Lomi ar grunts traļi un jūras traļi ir jāziņo atsevišķi.
(33) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(34) Attiecas uz jauktu mencu, kaķšamu, raju un brosmju piezveju. Mencu piezvejas apjomi nedrīkst pārsniegt 100 tonnas. Var zvejot austrumos vai rietumos.
(35) Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.
(36) Tikai piezvejas veidā.
(37) Izņemot nekomerciāla rakstura zivju sugas.
ID PIELIKUMS
NAFO ZIEMEĻRIETUMATLANTISKAIS
Rajons
Visas KPN un saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO ietvaros.
|
|
|||||||
EK |
0 (1) |
|
||||||
KPN |
0 (1) |
|
|
|
|||||||
EK |
0 (2) |
|
||||||
KPN |
0 (2) |
|
|
|
|||||||
EK |
0 (3) |
|
||||||
KPN |
0 (3) |
|
|
|
|||||||
EK |
0 (4) |
|
||||||
KPN |
0 (4) |
|
|
|
|||||||
EK |
0 (5) |
|
||||||
KPN |
0 (5) |
|
|
|
|||||||
EK |
0 (6) |
|
||||||
KPN |
0 (6) |
|
|
|
|||||||
EK |
0 (7) |
|
||||||
KPN |
0 (7) |
|
|
|
|||||||
Igaunija |
128 (9) |
|
||||||
Latvija |
128 (9) |
|
||||||
Lietuva |
128 (9) |
|
||||||
Polija |
227 (9) |
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
34 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Igaunija |
|
|
||||||
Latvija |
|
|
||||||
Lietuva |
|
|
||||||
Polija |
|
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
15 000 |
|
|
|
|||||||
EK |
0 (12) |
|
||||||
KPN |
0 (12) |
|
|
|
|||||||
Igaunija |
144 (14) |
|
||||||
Latvija |
144 (14) |
|
||||||
Lietuva |
144 (14) |
|
||||||
Polija |
144 (14) |
|
||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
13 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
KPN |
|
|
|
|||||||
Igaunija |
380 |
|
||||||
Vācija |
388 |
|
||||||
Latvija |
54 |
|
||||||
Lietuva |
27 |
|
||||||
Spānija |
5 208 |
|
||||||
Portugāle |
2 197 |
|
||||||
EK |
8 254 |
|
||||||
KPN |
14 079 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Spānija |
6 561 |
|
||||||
Portugāle |
1 274 |
|
||||||
Igaunija |
546 |
|
||||||
Lietuva |
119 |
|
||||||
EK |
8 500 |
|
||||||
KPN |
13 500 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
EK |
0 (18) |
|
||||||
KPN |
0 (18) |
|
|
|
|||||||
Igaunija |
1 571 (19) |
|
||||||
Vācija |
513 (19) |
|
||||||
Spānija |
233 (19) |
|
||||||
Latvija |
1 571 (19) |
|
||||||
Lietuva |
1 571 (19) |
|
||||||
Portugāle |
2 354 (19) |
|
||||||
EK |
7 813 (19) |
|
||||||
KPN |
5 000 (19) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Spānija |
1 771 |
|
||||||
Portugāle |
5 229 |
|
||||||
EK |
7 000 |
|
||||||
KPN |
20 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Spānija |
2 160 |
|
||||||
Portugāle |
2 835 |
|
||||||
EK |
5 000 |
|
||||||
KPN |
8 500 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
(1) Nebūs tiešas sugu zvejniecības, kas tiks zvejotas tikai kā piezveja, saskaņā ar noteikumiem 28. pantā.
(2) Nebūs tiešas sugu zvejniecības, kas tiks zvejotas tikai kā piezveja, saskaņā ar noteikumiem 28. pantā.
(3) Nebūs tiešas sugu zvejniecības, kas tiks zvejotas tikai kā piezveja, saskaņā ar noteikumiem 28. pantā.
(4) Nebūs tiešas sugu zvejniecības, kas tiks zvejotas tikai kā piezveja, saskaņā ar noteikumiem 28. pantā.
(5) Nebūs tiešas sugu zvejniecības, kas tiks zvejotas tikai kā piezveja, saskaņā ar noteikumiem 28. pantā.
(6) Nebūs tiešas sugu zvejniecības, kas tiks zvejotas tikai kā piezveja, saskaņā ar noteikumiem 28. pantā.
(7) Nebūs tiešas sugu zvejniecības, kas tiks zvejotas tikai kā piezveja, saskaņā ar noteikumiem 28. pantā.
(8) Nav noteikta Kopienas daļa, 29 467 tonnu apjoms ir pieejams Kanādai un EK dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
(9) Zvejošanai starp 1. jūliju un 31. decembri.
(10) Lai gan Kopienai ir bijusi pieeja kopējai kvotai 76 tonnu apmērā, nolemts šo apjomu pazemināt līdz 0. Nebūs šos sugu tiešas zvejas, bet tikai kā piezvejas saskaņā ar 28. pantā izklāstītajiem noteikumiem.
(11) Informācija par lomiem, kas zvejoti ar kuģiem saskaņā ar šo kvotu, jāsniedz karoga dalībvalstij un jānosūta NAFO atbildīgajam sekretāram ar Komisijas starpniecību ar 48 stundu intervālu.
(12) Nebūs tiešas sugu zvejniecības, kas tiks zvejotas tikai kā piezveja, saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti 28. pantā.
(13) Neieskaitot kontūru, ko ierobežo šādas koordinātes:
Punkta Nr. |
Platums N |
Garums W |
1 |
47°20′0 |
46°40′0 |
2 |
47°20′0 |
46°30′0 |
3 |
46°00′0 |
46°30′0 |
4 |
46°00′0 |
46°40′0 |
(14) Zvejošanai no 1. janvāra līdz 31. martam, no 1. jūlija līdz 14. septembrim un no 1. decembra līdz 31. decembrim.
(15) Visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
(16) Kuģi var arī zvejot šo krājumu apgabala 3L kontūrā, ko ierobežo šādas koordinātes:
Punkta Nr. |
Platums N |
Garums W |
1 |
47°20′0 |
46°40′0 |
2 |
47°20′0 |
46°30′0 |
3 |
46°00′0 |
46°30′0 |
4 |
46°00′0 |
46°40′0 |
Veicot zvejniecību šajā kontūrā, kuģiem, neatkarīgi no tā, vai tie šķērso vai nešķērso līniju, kas atdala NAFO apgabalus 3L un 3M, jāziņo saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 189/92 (1992. gada 27. janvāris), kas nosaka zināmu Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas pieņemtu kontroles pasākumu piemērošanas noteikumus (OV L 21, 30.1.1992., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1048/97 (OV L 154, 12.6.1997, 1. lpp.)), pielikuma 1.3. punktu.
Pie tam garneļu zvejniecība ir aizliegta no 2005. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim rajonā, ko ierobežo šādas koordinātes:
Punkta Nr. |
Platums N |
Garums W |
1 |
47°55′0 |
45°00′0 |
2 |
47°30′0 |
44°15′0 |
3 |
46°55′0 |
44°15′0 |
4 |
46°35′0 |
44°30′0 |
5 |
46°35′0 |
45°40′0 |
6 |
47°30′0 |
45°40′0 |
7 |
47°55′0 |
45°00′0 |
(17) Neattiecas. Zvejniecību pārvalda ar zvejas intensitātes ierobežojumiem. Iesaistītajām dalībvalstīm ir jāizdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar šādu zvejniecību, un jāinformē Komisija par šādām atļaujām pirms kuģa darbības uzsākšanas, saskaņā ar Regulu (EK) 1627/94. Atkāpjoties no minētās regulas 8. panta, atļaujas būs derīgas tikai, ja Komisija to nav apstrīdējusi piecu darba dienu laikā pēc paziņojuma.
Maksimālais pieļaujamais zvejas kuģu skaits un zvejošanas laiks:
Dalībvalsts |
Maksimālais zvejas kuģus skaits |
Maksimālais zvejošanas dienu skaits |
Dānija |
2 |
131 |
Igaunija |
8 |
1 667 |
Spānija |
10 |
257 |
Latvija |
4 |
490 |
Lietuva |
7 |
579 |
Polija |
1 |
100 |
Portugāle |
1 |
69 |
Katrai dalībvalstij 25 dienu laikā pēc kalendārā mēneša, kad ir veiktas nozvejas, katru mēnesi jāziņo Komisijai par zvejošanas dienām, kas pavadītas apgabalā 3M un rajonā, kas noteikts (1) zensvītras piezīmē augstāk.
(18) Nebūs tiešas sugu zvejniecības, kas tiks zvejotas tikai kā piezveja, saskaņā ar 28. panta noteikumiem.
(19) Šai kvotai ir jāsaskan ar KPN 5 000 tonnu apmērā, kas ieviests šim krājumam. Pēc KPN izsmelšanas tiks apturēta šā krājuma tieša zvejniecība neatkarīgi no nozvejas līmeņa.
IE PIELIKUMS
TĀLU MIGRĒJOŠĀS ZIVIS — visi rajoni
Visi apgabali
KPN šajā rajona ir pieņemta tunzivs zvejniecības starptautisko zvejniecību organizāciju ietvaros, kā ICCAT un IATTC.
|
|
|||||||
Kipra |
|
|||||||
Grieķija |
323,4 |
|
||||||
Spānija |
6 276,7 |
|
||||||
Francija |
6 192,7 |
|
||||||
Itālija |
4 888 |
|
||||||
Malta |
|
|||||||
Portugāle |
590,2 |
|
||||||
Visas dalībvalstis |
60 (2) |
|
||||||
EK |
18 331 |
|
||||||
KPN |
32 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Spānija |
6 541,5 |
|
||||||
Portugāle |
1 010,4 |
|
||||||
Visas dalībvalstis |
148,5 (3) |
|
||||||
EK |
7 700,4 |
|
||||||
KPN |
14 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Spānija |
6 595,6 |
|
||||||
Portugāle |
371,1 |
|
||||||
EK |
6 966,7 |
|
||||||
KPN |
15 956 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Īrija |
|
|||||||
Spānija |
|
|||||||
Francija |
|
|||||||
Apvienotā Karaliste |
|
|||||||
Portugāle |
|
|||||||
EK |
|
|||||||
KPN |
34 500 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Spānija |
943,7 |
|
||||||
Francija |
311 |
|
||||||
Portugāle |
660 |
|
||||||
EK |
1 914,7 |
|
||||||
KPN |
30 915 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
Spānija |
21 526,4 |
|
||||||
Francija |
9 438 |
|
||||||
Portugāle |
13 511 |
|
||||||
EK |
44 475,4 |
|
||||||
KPN |
90 000 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro. |
|
|
|||||||
EK |
103 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
|
|
|||||||
EK |
46,5 |
|
||||||
KPN |
Neattiecas |
|
(1) Kipra un Malta var zvejot ICCAT kvotas “Citi” ietvarā, saskaņā ar ICCAT atbilstības tabulām, kas pieņemtas ICCAT ikgadējā sanāksmē 2003.
(2) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli un tikai piezvejas veidā.
(3) Izņemot Spāniju un Portugāli un tikai piezvejas veidā.
(4) Aizliegts izmantot jebkādus žaunu tīklus, grunts žaunu tīklus, šķēršļu un mezglu tīklus.
(5) Kopienas kuģu skaits, kas zvejo balto tunzivi kā mērķa sugu, ir pm, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 973/2001 10. panta 1. punktu.
(6) Maksimālā zvejas kuģu skaita sadalījums starp dalībvalstīm, kas ir pilnvaroti zvejot balto tunzivi kā mērķa sugu, saskaņā ar Regulas (EK) 973/2001 10. panta 4. punktu ir šāds:
Dalībvalsts |
Maksimālais zvejas kuģu skaits |
Īrija |
50 |
Spānija |
730 |
Francija |
151 |
Apvienotā Karaliste |
12 |
Portugāle |
310 |
EK |
1 253 |
IF PIELIKUMS
ANTARKTIKA — CCAMLR rajons
Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, un tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas ziņos, ja zveja ir jāpārtrauc KPN izsmelšanas dēļ.
|
|
|||||||
KPN |
2 200 (1) |
|
|
|
|||||||
KPN |
150 (2) |
|
|
|
|||||||
KPN |
3 574 (3) |
|
|
|
|||||||
KPN |
1 864 (4) |
|
|
|
|||||||
KPN |
|
|||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
KPN |
|
|
|
|||||||
KPN |
|
|
|
|||||||||
KPN |
4 000 000 (12) |
|
||||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
KPN |
440 000 (13) |
|
||||||
Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
|
|||||||
KPN |
450 000 (14) |
|
|
|
|||||||
KPN |
1 470 (15) |
|
|
|
|||||||
KPN |
300 (16) |
|
|
|
|||||||
KPN |
80 (17) |
|
|
|
|||||||
KPN |
300 (18) |
|
|
|
|||||||
KPN |
1 600 (19) |
|
|
|
|||||||
KPN |
300 (20) |
|
|
|
|||||||
KPN |
360 (21) |
|
|
|
|||||||
KPN |
50 (22) |
|
|
|
|||||||
KPN |
|
|
|
|||||||
KPN |
2 500 (25) |
|
(1) KPN piezvejas segšanai jebkurā tiešā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, tiešā zvejošana tiek pārtraukta.
(2) KPN, lai segtu piezvejas Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, attiecīgā zvejošana tiek pārtraukta.
(3) KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2004. gada 15. novembra līdz 2005. gada 14. novembrim. Šā krājuma zvejošana laika periodā no 2005. gada 1. marta līdz 31. maijam ir ierobežota līdz 894 tonnām.
(4) Šī KPN ir attiecināma uz laika posmu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.
(5) Šīs KPN nolūkos apgabals, kas definēts kā atvērts, ir tā FAO statistiskā iedalījuma 58.5.2 daļa, kas atrodas rajonā, ko ierobežo līnija:
a) |
sākot ar punktu, kur Vidusjūras garums 72°15′E šķērso Austrālijas-Francijas Jūras norobežošanas vienošanās robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tās krustošanās punktam ar platuma 53°25′S paralēli; |
b) |
tas uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustošanās punktam ar meridiānu garumā 74°E; |
c) |
tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko paralēles platuma 52°40′S un garuma 76°E šķērsojumu; |
d) |
tad uz ziemeļiem gar meridiānu līdz tā krustošanās punktam ar paralēli platumā 52°S; |
e) |
tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko paralēles šķērsojumu platumā 51°S ar meridiānu garumā 74°30′E un |
f) |
tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. |
(6) Šī KPN attiecas uz āķu jedu zvejniecību periodā no 2005. gada 1. maija līdz 31. augustam, un grozu zvejniecībai no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.
(7) Ieskaitot 152 raju tonnas un 152 Macrorus spp. tonnas piezvejas veidā.
(8) Zvejošanai tikai ar āķu jedām.
(9) Šī KPN ir piemērojama zvejošanas sezonas laikā, kas noteikta tāda, kāda tā ir zonā 48.3. vai līdz ir sasniegta Dissostichus eleginoides nozvejas robeža zonā 48.4, vai līdz ir sasniegta Dissostichus eleginoides nozvejas robeža zonā 48.3, kā noteikts augstāk, kurš no šiem termiņiem iestājas agrāk.
(10) Šī KPN attiecas uz traļa zvejniecību perioda laikā no 2005. gada 1. decembra līdz 30. novembrim un āķu jedu zvejniecību no 2005. gada 1. maija līdz 31. augustam.
(11) KPN ir attiecināma tikai uz rietumiem no 79°20′E. Zvejošana uz austrumiem no meridiāna šajā zonā ir aizliegta (skatīt XV pielikumu).
(12) Šī KPN ir attiecināma uz laika periodu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.
(13) Šī KPN ir attiecināma uz laika periodu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.
(14) Šī KPN ir attiecināma uz laika periodu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.
(15) KPN piezvejas segšanai jebkurā tiešā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, tiešā zvejošana tiks slēgta.
(16) KPN piezvejas segšanai jebkurā tiešā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, tiešā zvejošana tiek pārtraukta.
(17) KPN piezvejas segšanai jebkurā tiešā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, tiešā zvejošana tiek pārtraukta.
(18) KPN piezvejas segšanai jebkurā tiešā zvejā. Ja šī KPN piezveja ir izsmelta, tiešā zvejošana tiek pārtraukta.
(19) Šī KPN ir attiecināma uz laika periodu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.
(20) KPN piezvejas segšanai jebkurā tiešā zvejā. Ja šī KPN piezveja ir izsmelta, tiešā zvejošana tiek pārtraukta.
(21) KPN, lai segtu piezvejas Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, attiecīgā zvejošana tiek pārtraukta.
(22) KPN, lai segtu piezvejas Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, attiecīgā zvejošana tiek pārtraukta.
(23) KPN, lai segtu piezvejas Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, attiecīgā zvejošana tiek pārtraukta.
(24) Šīs KPN nolūkos rajas ir jāskaita kā viena suga.
(25) KPN ir attiecināms uz laikposmu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.
II PIELIKUMS
ĪPAŠI PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ NEŠĶIROTU IZKRĀVUMU IIa (EK ŪDEŅI), III, IV UN VIId ZONĀ
1. |
Aizliedz izkraut nešķirotus lomus. |
2. |
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemērotas atbilstīgas paraugu ņemšanas programmas, kas ļauj efektīvi uzraudzīt izkrāvumu pa zivju sugām gadījumos, kad lomi nav šķiroti. Ne vēlāk kā 2005. gada 1. martā dalībvalstīm Komisijai iesniedz paraugu ņemšanas programmu sīku aprakstu un to ostu un izkraušanas vietu sarakstu, kur darbojas paraugu ņemšanas programmas. |
3. |
Atkāpjoties no 1. punkta, nešķirotu lomu izkraušana ir atļauta ostās un izkraušanas vietās, kur darbojas 2. punktā minētās paraugu ņemšanas programmas. |
III PIELIKUMS
TEHNISKIE UN KONTROLES PĀREJAS PASĀKUMI
A DAĻA
BALTIJAS JŪRA
1. nodaļa
Mencu zvejniecība
1. Nosacījumi par atsevišķiem rīkiem, kas atļauti mencu zvejniecībai Baltijas jūrā
1.1. Velkamie tīkli
1.1.1. bez izejas logiem
Velkamos tīklus bez izejas logiem aizliedz.
1.1.2. ar izejas logiem
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 V pielikuma noteikumiem speciālās atlases ierīcēm, piemēro šā pielikuma 1. papildinājumu.
1.1.3. Viena tīkla noteikums
Ja tiek izmantots velkamais tīkls ar izejas logiem, uz kuģa nedrīkst atrasties nekādi citi rīku veidi.
1.2. Žaunu tīkli
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 IV pielikumā noteikumiem, žaunu tīkla acu minimālais izmērs ir 110 mm.
Tīkli nedrīkst pārsniegt maksimālo garumu 12 km, kuģiem ar vidējo garumu līdz 12 m ieskaitot.
Tīkli nedrīkst pārsniegt maksimālo garumu 24 km, kuģiem ar vidējo garumu virs 12 m ieskaitot.
Tīklu mērkšanas laiks nedrīkst pārsniegt 48 stundas no laika brīža, kad tīkls pirmo reizi tiek ielikts ūdenī līdz brīdim, kad tīkls ir pilnībā uzvilkts atpakaļ uz zvejas kuģa.
2. Mencu piezveja Baltijas jūrā
2.1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 3. panta 4. punkta nosacījumiem, uz kuģa nedrīkst atrasties neviena pārāk maza izmēra menca, izņemot gadījumā, kas noteikts 2.2 punktā.
2.2. Tomēr, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 3. panta 5. punkta noteikumiem, mencu piezveja siļķu un brētliņu zvejošanas laikā, kur tīkla acs izmērs ir 32 mm vai mazāks, nedrīkst pārsniegt svarā 3 %. Šajā piezvejā uz kuģa nedrīkst atrasties vairāk par 5 % pārāk maza izmēra mencu.
2.3. Mencu piezvejas nedrīkst pārsniegt 10 %, ja notiek citu sugu zveja, kas nav siļķes vai brētliņas, izmantojot traļas un dāņu vadus, kas nav norādīti 1.1.2. punktā.
3. Mencas minimālais izmērs Baltijas jūrā
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 III pielikuma noteikumiem, mencas minimālais izmērs ir 38 cm.
4. Vasaras sezonas aizliegums Baltijas mencu zvejošanai
Mencu nozveja apakšapgabalos 22–24 aizliedz no 2005. gada 1. marta līdz 2005. gada 30. aprīlim ieskaitot un apakšapgabalos 25–32 — no 2005. gada 1. maija līdz 2005. gada 15. septembrim ieskaitot.
5. Mencu nozvejas ierobežojumi Baltijas jūrā:
Aizliedz veikt jebkuras zvejas darbības apgabalā, ko ierobežo loksodromas, kuras savieno šādus punktus, kas ir jāmēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
1. rajons:
— |
55°45′N, 15°30′E |
— |
55°45′N, 16°30′E |
— |
55°00′N, 16°30′E |
— |
55°00′N, 16°00′E |
— |
55°15′N, 16°00′E |
— |
55°15′N, 15°30′E |
— |
55°45′N, 15°30′E |
2. rajons:
— |
55°00′N, 19°14′E |
— |
54°48′N, 19°20′E |
— |
54°45′N, 19°19′E |
— |
54°45′N, 18°55′E |
— |
55°00′N, 19°14′E |
3. rajons:
— |
56°13′N, 18°27′E |
— |
56°13′N, 19°31′E |
— |
55°59′N, 19°13′E |
— |
56°03′N, 19°06′E |
— |
56°00′N, 18°51′E |
— |
55°47′N, 18°57′E |
— |
55°30′N, 18°34′E |
— |
56°13′N, 18°27′E |
6. Pagaidu un papildu nosacījumi mencu krājumu atjaunošanas novērošanai, inspekcijai un uzraudzībai Baltijas jūrā
6.1. Vispārīgi nosacījumi
6.1.1. Mencu krājumu uzraudzības, inspekcijas un novērošanas programmai Baltijas jūrā ir jāsastāv no šādiem elementiem:
īpaši nosacījumi mencu nozvejai Baltijas jūrā,
Dānijai, Igaunijai, Somijai, Vācijai, Latvijai, Polijai un Zviedrijai ir jāizstrādā valsts kontroles darbības programmas,
papildu pasākumi uzraudzībai, kontrolei un inspekcijai,
kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa.
6.1.2. Valsts kontroles darbības programma mencu krājumiem var tikt pārskatīta pēc Komisijas iniciatīvas vai dalībvalsts lūguma.
6.2. Īpaši nosacījumi mencu nozvejai Baltijas jūrā.
6.2.1. Visiem kuģiem, kuru garums ir 8 metri vai vairāk un kuriem uz klāja atrodas vai kuri izmanto jebkuru zvejas rīku, ar ko atļauta mencu zvejošana Baltijas jūrā, jāiegūst īpaša atļauja zvejot mencas Baltijas jūrā.
6.2.2. Katrai dalībvalstij jāievieš kuģu saraksts, kam ir izsniegtas īpašas mencu zvejas atļaujas Baltijas jūrā.
6.2.3. Zvejas kuģa kapteinim vai tā pārstāvim, kam dalībvalsts ir izsniegusi īpašu mencu zvejas atļauju Baltijas jūrā, jāatbilst 2. pielikuma nosacījumiem.
6.3. Valsts kontroles darbības programmas.
6.3.1. Katrai iesaistītajai dalībvalstij jānosaka valsts kontroles darbības programma Baltijas jūrai.
6.3.2. Komisijai vismaz vienu reizi 2005. gadā ir jāsasauc Zvejniecības un akvakultūras komitejas sapulce, lai izvērtētu valsts kontroles darbības programmas ievērošanu un rezultātus mencu krājumiem Baltijas jūrā.
6.4. Dalībvalstīm jāpieņem uzraudzības, inspekcijas un novērošanas pasākumi.
6.4.1. Katrai iesaistītajai dalībvalstij 30 dienu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā ir jānosūta Komisijai norādīto ostu saraksts un valsts kontroles programma, kas minēta 6.3.1. punktā, un realizācijas grafiks. Komisijai ir jānosūta šī informācija attiecīgajām dalībvalstīm.
6.4.2. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. panta 4. punkta, Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem, kuriem ir īpaša zvejas atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar 6.2.1. punktu, ievieš kuģa žurnālu par tā darbību saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantu.
6.4.3. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta, atļautā pielaides robeža daudzuma aprēķinam kilogramos zivīm, uz kurām attiecas KPN, kuras tiek izceltas uz klāja, ir 8 %.
6.4.4. Mencām, kas izkrautas norādītajā ostā, pirms tās tiek piedāvātas pārdošanai un pārdotas, klātesot dalībvalsts pilnvarotiem inspektoriem, ir jānosver reprezentatīvi paraugi, kas apjomā ir vismaz 20 % no izkrāvuma. Šim nolūkam dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai paraugu ņemšanas režīms, kas tiks izmantots, viena mēneša laikā no šīs regulas stāšanās spēkā.
6.4.5. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 panta 19.a panta 1. punkta a) apakšpunkts, minētās regulas 19.e, 19.f, 19.g, 19.h un 19.i pants jāattiecina uz Kopienas zvejas kuģiem, kuriem ir īpaša zvejas atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar 6.2.1. punktu.
6.4.6. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 13. panta noteikumiem dalībvalstīm jānodrošina, ka VMS dati, kas saņemti saskaņā ar minētās Regulas 8., 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu par kuģiem, kam ir izdotas īpašas mencu zvejas atļaujas Baltijas jūrā, ir jāizmanto:
a) |
lai atzīmētu katru ieiešanu un iziešanu no ostas datora nolasāmā formā; |
b) |
lai atzīmētu katru ieiešanu un iziešanu no zvejas apgabala Baltijas jūrā, kas slēgts mencu zvejai. |
6.4.7. Dalībvalstīs var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotību ar ziņojuma saistībām, kas noteiktas 6.4.5. punktā, kas ir tik efektīvi un pārskatāmi kā ziņojuma saistības. Komisija ir jāinformē par šādiem alternatīviem pasākumiem, pirms tie tiek īstenoti.
6.4.8. Izņēmuma gadījumā Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. pantam, mencu daudzumiem, kas lielāki par 50 kg un tiek transportēti uz vietu, kas nav izkrāvums vai importēšanas vieta, jābūt papildinātiem ar vienas deklarācijas kopiju, kas nodrošinātas Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktam attiecībā uz transportētajiem sugu daudzumiem. Izņēmums, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā, nav jāpiemēro.
6.4.9. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34. panta c) punkta 1. apakšpunkta, specifiskā mencu uzraudzības programma Baltijas jūrā var ilgt vairāk par diviem gadiem no to stāšanās spēkā datuma.
6.5. Kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa.
6.5.1. Iesaistītajām dalībvalstīm ir jāveic kopīgas inspekcijas un uzraudzības darbības un šim nolūkam jāizveido darbības procedūras, kas attiecināmas uz to uzraudzības kuģiem.
6.5.2. 30 dienu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā datuma, lai koordinētu kopīgās inspekcijas un uzraudzības programmu, prezidentvalsts sasauc kompetentu valsts inspekcijas iestāžu sanāksmi.
6.5.3. Iesaistītajām dalībvalstīm jānodrošina, ka inspektori no iesaistītajām dalībvalstīm, tiek aicināti līdzdarboties vismaz to kopīgo inspekciju darbībās.
6.5.4. Komisijas inspektori drīkst piedalīties šajās apmaiņās un kopīgajās inspekcijās.
2. sadaļa
Rīgas jūras līcis
7. Specifiskie nosacījumi Rīgas jūras līcim
7.1. Īpaša zvejošanas atļauja
7.1.1. Lai veiktu zvejošanas darbības Rīgas jūras līcī, kuģiem ir jābūt īpašai zvejošanas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) 1627/94 7. pantu.
7.1.2. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka kuģi, kam izdotas īpašas zvejošanas atļaujas, kuras minētas 1. punktā, ir iekļauti sarakstā, kas satur to nosaukumu un iekšējo reģistrācijas numuru un kas katrai dalībvalstij jāuzrāda Komisijai.
Kuģiem, kas ietverti sarakstā, jāatbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
kuģa kopējā dzinēja jauda (kW) nedrīkst pārsniegt to, kas ievērota katrai dalībvalstij 2000.–2001. gadā Rīgas jūras līcī; |
b) |
kuģa dzinēja jauda nevienā laikā nedrīkst pārsniegt 221 kilovatu (kW). |
7.2. Kuģu vai dzinēju nomaiņa
7.2.1. Katrs individuāls kuģis, kas ir 7.1.2. pantā minētajā sarakstā, var tikt nomainīts ar citu kuģi vai kuģiem ar noteikumu, ka:
a) |
šāda nomaiņa iesaistītajā dalībvalstī neizraisīs kopējās dzinēja jaudas palielināšanos, kas norādīta pantā 7.1.2.(a); |
b) |
jebkura nomainītā kuģa dzinēja jauda jebkurā laikā nepārsniedz 221 kW. |
7.2.2. Jebkura individuāla kuģa jebkurš dzinējs, kas iekļauts 7.1.2. pantā minētajā sarakstā, var tikt nomainīts ar noteikumu, ka:
a) |
dzinēja aizvietošana neizraisa kuģa dzinēja jaudas 221 kW pārsniegšanu jebkurā laikā, un |
b) |
nomainītā dzinēja jauda nav tāda, lai iesaistītajām dalībvalstīm nomaiņa izraisītu kopējās dzinēja jaudas pieaugumu, kas norādīts 7.1.2. punkta a) apakšpunktā. |
B DAĻA
SKAGERAKS UN KATEGATS
8. Tehniski saglabāšanas pasākumi Skageraka un Kategata apgabalos
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikuma noteikumiem, ir jāpiemēro šā pielikuma 3. papildinājums.
C DAĻA
STARPTAUTISKĀS JŪRAS PĒTNIECĪBAS PADOMES (ICES) ZONA I LĪDZ VII
9. Siļķu, skumbriju un stavridu svēršanas procedūras
9.1. Šādas procedūras ir jāattiecina uz Kopienas vai trešās valsts kuģu siļķu, skumbriju un stavridu daudzumu vienai izkrāvuma reizei Eiropas Kopienā, kas pārsniedz 10 tonnu zivju vai to kombināciju:
a) |
siļķēm ICES apakšrajonos I, II, VI un VII un iedalījumos III a un Vb; |
b) |
skumbrijām un stavridām ICES apakšrajonos III, IV, VI un VII un iedalījumā IIa. |
9.2. 9.1. pantā minētās izkrāvums ir atļautas tikai norādītajās ostās.
9.3. Katrai iesaistītajai dalībvalstij ir jānosūta Komisijai tā saraksta izmaiņas, kas nosūtīts 2004. gadā, par norādītajām ostām, kurās var notikt siļķu, skumbriju un stavridu izkrāvums, un izmaiņas minēto ostu inspekcijas un uzraudzības procedūrās, ieskaitot jebkuru sugu daudzumu un 9.1. punktā minēto krājumu atzīmēšanas un ziņošanas noteikumiem un nosacījumiem katrā izkrāvums reizē. Šīs izmaiņas ir jānosūta vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā. Komisija nosūtīs visām iesaistītajām dalībvalstīm šo informāciju, kā arī informāciju par ostām, ko norādījušas trešās valstis.
9.4. 10.1. punktā minētā zvejas kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim ir jāinformē par sekojošo kompetentās iestādes dalībvalsts, kurā veikta izkrāvums, vismaz 4 stundas pirms paredzētās ienākšanas iesaistītās dalībvalsts izkrāvums ostā:
a) |
osta, kurā kuģim paredzēts ieiet, kuģa nosaukums un tā reģistrācijas numurs, |
b) |
paredzētais ierašanās laiks šajā ostā, |
c) |
uz klāja esošo sugu dzīvsvara daudzums kilogramos. |
Iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāpieprasa, lai izkraušana nenotiek līdz laikam, kamēr tā ir atļauta.
9.5. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2. punkta, zvejas kuģa kapteinim nekavējoties pēc ierašanās ostā jāiesniedz atbilstīgās kuģa žurnāla lapas vai lapa, kā to izkrāvums ostā gadījumā pieprasa kompetenta iestāde.
Daudzumiem, kas paturēti uz kuģa, par kuriem ziņots pirms izkrāvuma, kā minēts 9.4 punkta c) apakšpunktā, jābūt līdzvērtīgiem ar daudzumiem, kas ierakstīti kuģa žurnālā pēc to pabeigšanas.
Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta nosacījumiem, atļautajai pielaides robežai daudzumu aprēķinos kilogramos, kas ierakstīti kuģa žurnālā, un zivju robežai, kas paturēta uz klāja, ir jābūt 8 %.
9.6. Visiem pircējiem, kas iegādājas svaigas zivis, jānodrošina, ka visi saņemtie daudzumi ir nosvērti. Svēršana ir jāveic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, transportēšanas no izkrāvums ostas vai tālāk pārdošanas. Svēršanas rezultātā iegūtais skaitlis ir jāizmanto, aizpildot izkraušanas deklarācijas un tirzniecības pavadzīmes.
Nosakot svaru, jebkurš atvilkums ūdens dēļ nedrīkst pārsniegt 2 %.
Kā papildinājums saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 1. un 2. punktā, izcelto daudzumu apstrādātājam vai pircējam ir jāiesniedz kompetentajām dalībvalsts iestādēm pavadzīmes vai tās aizvietotāja dokumenta kopija, kā minēts 22. panta 3. punktā Sestajā Padomes Direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1). Jebkurai šādai pavadzīmei vai dokumentam ir jāietver informācija, ko pieprasa Regulas (EK) 2847/93 9. panta 3. punktā, un tā ir pēc pieprasījuma jāiesniedz 48 stundu laikā svēršanas pabeigšanas nolūkos.
9.7. Visiem saldēto zivju pircējiem vai uzglabātājiem jānodrošina, ka izceltie daudzumi ir nosvērti pirms zivis ir apstrādātas, nodotas uzglabāšanai, transportētās no izkrāvums ostas vai pārdotas tālāk. Jebkurš taras svars, kas ir līdzvērtīgs kastu, plastmasas vai citu konteineru svaram, kuros sveramās zivis ir iepakotas, var tikt atvilkts no jebkuru izcelto daudzumu svara.
Alternatīvi, saldēto, kastēs iepakoto zivju svaru var noteikt, reizinot vidējo reprezentatīvā parauga svaru, pamatojoties uz kastes saturu, kas izņemts no plastmasas iesaiņojuma, nokūstot vai nenokūstot zivju virsmas ledus kārtai. Dalībvalstīm ir jāpiesaka Komisijai jebkuru izmaiņu apstiprināšana to paraugu ņemšanas metodoloģijā, kas apstiprināta Komisijā 2004. gadā. Izmaiņām jāapstiprina Komisijai. Svēršanas rezultātā iegūtais skaitlis ir jāizmanto izkrāvuma deklarāciju un pārdošanas piezīmju pabeigšanai.
9.8. Ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. maijam kompetentajām iestādēm ir jāapstiprina, jākalibrē un jāapzīmogo svēršanas sistēma. Svēršanas pusei ir jāizdara ieraksti numurētā žurnālā, kas norāda svara kārtējo kopumu un katras izkrāvums svaru. Reģistrācijas žurnālu glabā trīs gadus. Kompetentajām iestādēm ir brīva pieeja svēršanas sistēmai un reģistrācijas žurnālam.
Līdz svēršanas sistēmu ieviešanai, kuras paredzētas pirmajā punktā, svēršanu veic kontroles klātbūtnē.
9.9. Dalībvalsts kompetentajām iestādēm jānodrošina, lai vismaz 15 % no izcelto zivju daudzuma un vismaz 10 % no zivju izkrāvumiem ir pakļautas inspekcijām, kam jāietver:
a) |
loma svēršanas kontrole pēc sugām. Loma izsūknēšanas gadījumā ir jākontrolē kopējās kravas svēršana no kuģa, kas izvēlēts inspekcijai. Saldēšanas tralera gadījumā ir jāsaskaita visas kastes. Ir jānosver reprezentatīvs kastu/maisu paraugs, lai nonāktu pie vidēja kastu/maisu svara. Kastu paraugu ņemšanai jānotiek arī saskaņā ar apstiprinātu metodoloģiju, lai nonāktu pie vidēja zivju tīrsvara (bez iepakojuma, ledus); |
b) |
savstarpēja pārbaude starp daudzumiem pēc sugām, kas ierakstīts kuģa žurnālā un izkrāvuma deklarācijā vai pārdošanas kvīti, kā arī daudzumiem, kas norādīti iepriekšējā izkrāvuma paziņojumā, un izkrautajiem daudzumiem pēc sugām; |
c) |
ja izkraušanu pārtrauc, nepieciešama atļauja izkraušanas atsākšanai, |
d) |
pārbaude, lai noskaidrotu, vai pēc izkraušanas kuģī vairs nav zivju. |
10. Siļķu zvejošana IIa rajonā (EK ūdeņi)
Ir jāaizliedz izcelt vai paturēt uz kuģa siļķes, kas ir nozvejotas apgabalā IIa (EK ūdeņi) laikposmos no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija un 31. maijam.
11. Siļķu izkrāvums nosacījumi rūpnieciskiem nolūkiem.
Izņēmuma kārtā Regulas (EK) Nr. 1434/98 2(1) panta nosacījumiem ir jāattiecina šādi nosacījumi:
Siļķes, kas nozvejotas, zvejojot ārpus ICES apakšrajoniem III un IV, izmantojot tīklus ar minimālo acs izmēru mazāku par 32 mm, nevar tikt paturētas uz kuģa vai izkrautas krastā, izņemot, ja šie lomi sastāv no siļķu un citu sugu maisījuma un nav šķiroti, un siļķu svars nepārsniedz 10 % no kopējā apvienotā siļķu un citu sugu svara.
12. Mencu zvejošanas ierobežojumi:
a) |
uz rietumiem no Skotijas: līdz 2005. gada 31. decembrim aizliedz veikt jebkuras zvejošanas darbības minētajos apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
|
b) |
Ķeltu jūra: Līdz 2005. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkādas zvejošanas darbības tajā ICES apgabala VII daļā, kas ietverta ICES tabulās: 30E4, 31E4, 32E3. Šis aizliegums neattiecas uz bimtraleriem marta mēnesī. |
c) |
Atkāpjoties no a) un b) punkta, attiecīgajās vietās un laikos ir atļauts veikt zvejošanas darbības, izmantojot murdu vai grozu, ar noteikumu, ka:
|
d) |
Atkāpjoties no a) un b) punkta, ir atļauts veikt zvejošanas darbības šajos punktos, minētajos apgabalos, izmantojot tīklus, kuru acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ar noteikumu, ka:
|
13. Apgabals slēgšana nigliņu zvejniecībai.
Ir aizliegts izcelt vai paturēt uz kuģa nigliņus, kas nozvejoti ģeogrāfiskajā rajonā, kuru ierobežo Anglijas austrumu piekraste un Skotija un kuru ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus:
— |
Anglijas austrumu piekraste platuma grādos 55°30′N, |
— |
platums 55°30′N, garums 1°00′W, |
— |
platums 58°00′N, garums 1°00′W, |
— |
platums 58°00′N, garums 2°00′W, |
— |
Skotijas austrumu piekraste platuma grādos 2°00′W. |
Tomēr ir jāatļauj ierobežota nozveja, lai uzraudzītu nigliņu krājumus apgabalos un slēgšanas ietekmi.
14. Pikšu ietvars
Visa zvejošana, izņemot ar āķu jedām, ir jāaizliedz apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:
Punkta Nr. |
Platums |
Garums |
1 |
57°00′N |
15°00′W |
2 |
57°00′N |
14°00′W |
3 |
56°30′N |
14°00′W |
4 |
56°30′N |
15°00′W |
15. Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā.
Tehniskās saglabāšanas pasākumi, kas minēti 2., 3. un 4. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 254/2002 (2002. gada 12. februāris), ar ko nosaka pasākumus, kuri 2002. gadā attiecināmi mencu krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES apgabals VIIa) (2), uz laiku ir jāpiemēro 2005. gadā.
D DAĻA
ICES APAKŠRAJONI VIII, IX un X
16. Traļa aizliegums ūdeņos ap Azoru, Kanāriju un Madeiras salām
Kuģiem ir jāaizliedz grunts traļa vai līdzīgu velkamo tīklu izmantošana, kas darbojas saskarsmē ar jūras dibenu, dalībvalstu vai to juridisdikcijai pakļauto apgabalu ūdeņos, kas robežojas ar šādu koordinātu līnijām:
a) |
Azoru salas
|
b) |
Kanāriju salas un Madeira
|
E DAĻA
VIDUSJŪRA
17. Tehniskie saglabāšanas pasākumi Vidusjūrā.
Zvejniecības, kas pašlaik darbojas saskaņā ar izņēmumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1626/94 3. panta 1. punktā un 1.a punktā un 6. panta 1. punktā un 1.a punktā, var īslaicīgi turpināt to darbību 2005. gadā.
F DAĻA
KLUSĀ OKEĀNA AUSTRUMI
18. Riņķa vadi Klusā okeāna austrumos (Starpamerikas tropiskās tunzivs komisijas pārvaldības rajons (IATTK))
Dzeltenspuru tunzivs, platacu tunzivs, svītrainās tunzivs zvejošana ar riņķa vadiem ir jāaizliedz vai nu no 2005. gada 1. augusta līdz 11. septembrim, vai arī no 2005. gada 20. novembra līdz 31. decembrim apgabalos, ko nosaka šādas robežas:
— |
Ameriku Klusā okeāna krasta līnijas, |
— |
garums 150° W, |
— |
platums 40° N, |
— |
platums 40° S. |
Iesaistītajām dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai par izvēlētajiem slēgšanas periodiem līdz 2005. gada 1. jūlijam. Visiem iesaistīto dalībvalstu riņķa vadu zvejas kuģiem izvēlētajā periodā jāpārtrauc riņķa vadu zvejniecība noteiktajā apgabalā.
No šīs regulas stāšanās spēkā datuma tunzivs vadu seineriem, kas zvejo Starpamerikas tropisko tunzivju komisijas pārvaldības rajonā, ir jāpaliek uz kuģa un vēlāk jāizceļ visas nozvejotās lielacu, strīpainās un dzeltenspuru tunzivis, izņemot zivis, kas uzskatāmas par neatbilstīgām cilvēku patēriņam citu iemeslu dēļ ne izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais izbrauciens, kad vairs nepietiek vietas nozvejoto tunzivju satilpināšanai.
Cik vien iespējams riņķa vadu zvejas kuģiem ir uzreiz neskarti jāatlaiž: visi jūras bruņurupuči, haizivis, rajas, dorado un citas blakussugas. Zvejnieki jāmudina attīstīt un izmantot tehnikas un aprīkojumu, lai nodrošinātu ātru un drošu šādu dzīvnieku atlaišanu.
Šādi specifiski pasākumi ir jāattiecina uz ielenktiem un sapītiem jūras bruņurupučiem:
a) |
ja jūras bruņurupucis ir iekļuvis tīklā, jāveic visi pieņemamie pasākumi, lai atbrīvotu bruņurupuci, pirms tas sapinas tīklā, ieskaitot, ja nepieciešams, ātrlaivas izmantošanu, |
b) |
ja bruņurupucis sapinas tīklā, tīkla vilkšana ir jāpārtrauc, tiklīdz bruņurupucis ir parādījies virs ūdens, un to nedrīkst atsākt, kamēr tīkls nav atšķetināts un bruņurupucis atlaists, |
c) |
ja bruņurupucis ir uzcelts uz kuģa, pirms bruņurupuča atgriešanas atpakaļ ūdenī jāveic visas atbilstīgās metodes, lai veicinātu bruņurupuča atgūšanos, |
d) |
tunzivs zvejošanas kuģiem ir jāaizliedz izmest sāls maisus vai jebkurus citus plastmasas atkritumus jūrā, |
e) |
ir jāveicina jūras bruņurupuču, kas sapinušies Zivju uzkrāšanas ierīcēs (ZUI) un citos zvejas rīkos, atbrīvošana, |
f) |
tiek arī veicināta Zivju uzkrāšanas ierīču (ZUI) atjaunošana, ja tās netiek izmantotas zvejniecībā. |
G DAĻA
ATLANTIJAS OKEĀNA AUSTRUMI UN VIDUSJŪRA
19. Minimālie ziemeļu tunzivju izmēri Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā
Atkāpjoties no noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr 973/2001 6. pantā un IV pielikumā, minimālajiem ziemeļu tunzivju izmēriem Vidusjūrā ir jābūt 10 kg vai 80 cm.
Atkāpjoties no noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr 973/2001 7. panta 1. punktā, nenosaka pielaides robežu tunzivīm, kas zvejotas Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā.
20. Minimālie lielacu tunzivju izmēri
Atkāpjoties no noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr 973/2001 6. pantā un IV pielikumā, ir atcelti minimālie tunzivju izmēri.
21. Ierobežojumi atsevišķu kuģu un rīku (tīklu) veidu izmantošanai
1. |
Lai aizsargātu lielacu tunzivju krājumus, jo īpaši zivju mazuļus, laikposmā un zonā, kas noteikta a) un b) punktā, ir aizliegta zveja ar seineriem un ēsmas kuģiem;
|
2. |
Atkāpjoties no noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr 973/2001 3. pantā, Kopienas zvejas kuģiem atļauts zvejot, neievērojot ierobežojumus atsevišķu kuģu un rīku (tīklu) veidu izmantošanai zonā, kas noteikta 3. panta 2. punktā un laikposmā, kurš noteikts 3. panta 1. punktā. |
22. Pasākumi saistībā ar sporta un rekreācijas zvejošanas darbībām Vidusjūrā.
1. |
Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu sporta un rekreācijas zvejošanas darbībās izmantot velkamos tīklus, aptverošos tīklus, riņķvadus, bagarus, žaunu tīklus, rāmju tīklus un āķu jedas, lai Vidusjūrā zvejotu tunzivju un tām līdzīgas sugas, it īpaši ziemeļu tunzivis. |
2. |
Katra dalībvalsts nodrošina, lai tunzivju un tām līdzīgu sugu lomi, kas izcelti Vidusjūrā sporta un rekreācijas zvejniecības rezultātā, nenonāk tirgū. |
23. Paraugu ņemšanas plāns ziemeļu tunzivīm.
Atkāpjoties no noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr 973/2001 5.a pantā, katra dalībvalsts izstrādā paraugu ņemšanas programmu, lai noteiktu nozvejoto tunzivju noteikta izmēra daudzumu; jo īpaši, tam ir nepieciešams, lai izmēru parauga ņemšana būros tiktu veikta vienā paraugā (=100 eksemplāri) uz 100 tonnām zivju dzīvsvara. Zivju paraugu ņems zvejas (3) laikā audzētavā, saskaņā ar ICCAT metodoloģiju II uzdevuma ziņošanai. Paraugu ņemšana jāveic katras zvejas laikā, attiecinot to uz visiem būriem. Dati par paraugu ņemšanu, kas veikts iepriekšējā gadā, jāiesniedz ICCAT līdz 31. jūlijam.
24. Pagaidu pasākumi, lai aizsargātu neaizsargātus dzīļu biotopus
Aizliedz veikt grunts tralēšanu un zvejot ar statiskiem zvejas rīkiem, tostarp ar grunts žaunu tīkliem un āķu jedām, apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
Hekates zemūdens klintis:
— |
52°21.2866′N, 31°09.2688′W |
— |
52°20.8167′N, 30°51.5258′W |
— |
52°12.0777′N, 30°54.3824′W |
— |
52°12.4144′N, 31°14.8168′W |
— |
52°21.2866′N, 31°09.2688′W |
Faradeja zemūdens klintis:
— |
50°01.7968′N, 29°37.8077′W |
— |
49°59.1490′N, 29°29.4580′W |
— |
49°52.6429′N, 29°30.2820′W |
— |
49°44.3831′N, 29°02.8711′W |
— |
49°44.4186′N, 28°52.4340′W |
— |
49°36.4557′N, 28°39.4703′W |
— |
49°29.9701′N, 28°45.0183′W |
— |
49°49.4197′N, 29°42.0923′W |
— |
50°01.7968′N, 29°37.8077′W |
Reikjanes zemūdens klints daļa:
— |
55°04.5327′N, 36°49.0135′W |
— |
55°05.4804′N, 35°58.9784′W |
— |
54°58.9914′N, 34°41.3634′W |
— |
54°41.1841′N, 34°00.0514′W |
— |
54°00.0′N, 34°00.0′W |
— |
53°54.6406′N, 34°49.9842′W |
— |
53°58.9668′N, 36°39.1260′W |
— |
55°04.5327′N, 36°49.0135′W |
Altairas zemūdens klintis:
— |
44°50.4953′N, 34°26.9128′W |
— |
44°47.2611′N, 33°48.5158′W |
— |
44°31.2006′N, 33°50.1636′W |
— |
44°38.0481′N, 34°11.9715′W |
— |
44°38.9470′N, 34°27.6819′W |
— |
44°50.4953′N, 34°26.9128′W |
Antialtairas zemūdens klintis:
— |
43°43.1307′N, 22°44.1174′W |
— |
43°39.5557′N, 22°19.2335′W |
— |
43°31.2802′N, 22°08.7964′W |
— |
43°27.7335′N, 22°14.6192′W |
— |
43°30.9616′N, 22°32.0325′W |
— |
43°40.6286′N, 22°47.0288′W |
— |
43°43.1307′N, 22°44.1174′W |
H DAĻA
DZIĻŪDENS SUGAS
Atkāpjoties no noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2347/2002, 2005. gadā piemērojami šādi noteikumi.
Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas kuģo ar tās karoga un reģistrēti tās teritorijā, un veic zvejošanas aktivitātes, kuru rezultātā tiek nozvejots un uz klāja glabāts vairāk nekā 10 tonnas dziļūdens zivju sugu un melno paltusu, ir jāiegūst dziļūdens zvejošanas atļauja. Tomēr jāaizliedz nozvejot un glabāt uz klāja, pārkraut vai izkraut dziļūdens zivju un melno paltusu apjomu, kas pārsniedz 100 kg katrā braucienā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļūdens zvejošanas atļaujas.
(1) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).
(2) OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.
(3) Zivīm, kas audzētas ilgāk kā gadu, jāievieš citas papildu paraugu ņemšanas metodes.
III pielikuma 1. papildinājums
“BACOMA” tīkla augšējā loga specifikācijas
110 mm specifikācija, kas mērīta kā iekšēja diametra atvērums, kvadrātveida acs logs tīklā ar 105 mm vai lielāku acs lielumu traļos, dāņu vados vai citos velkamos tīklos.
Logam ir jābūt tīkla pinuma taisnstūra iedaļai. Jābūt tikai vienam logam, to nekādā veidā nedrīkst ierobežot iekšēji vai ārēji pievienojumi.
Tīkla izmērs, pagarinājums un traļa aizmugurējais gals
Tīklam ir jāsastāv no diviem vienāda izmēra paneļiem, kas savienoti kopā ar eģēm pa vienai katrā pusē.
Tīkla ar vairāk par 100 rombveida atvērtām acīm jebkādā tīklojuma veidā atrašanās uz kuģa ir jāaizliedz, izņemot savienojumus vai eģes.
Atvērto rombveida acu skaits, izņemot tās, kas ir eģēs, jebkurā vietā, pa jebkuru perimetru, jebkurā pagarinājumā nedrīkst būt mazāks vai lielāks par maksimālo stricto sensu tīkla priekšējā gala un traļa patievinātā aizmugurējā gala acu skaitu pa perimetru, izņemot aci eģēs (1. attēls).
Loga atrašanās vieta
Logs ir jāievieto tīkla augšējā panelī. Logs nedrīkst būt vairāk par 4 acīm attālumā no tīkla līnijas, ieskaitot ar rokām pītus acu rindu, caur kuru ievada tīkla līniju (2. attēls).
Loga izmērs
Loga platumam, kas izteikts ar tīkla acu skaitu, ir jābūt vienādam ar atvērto rombveida acu skaitam augšējā panelī, kas ir dalīts uz divi. Ja nepieciešams, labākajā gadījumā var tikt atļauts saglabāt 20 % atvērto rombveida acu skaitu augšējā panelī, kas vienmērīgi sadalīts abās loga paneļa pusēs (3. attēls).
Loga garumam ir jābūt vismaz 3,5 metri.
Loga tīklojums
Tīkla acīm ir jābūt minimālam acs atvērumam 110 milimetru apmērā. Tīkla acīm ir jābūt kvadrātveida, tas ir, visām četrām loga tīklojuma pusēm ir jābūt vienādām. Tīklojumam ir jābūt uzstādītam tā, lai stieņi atrodas paralēli un perpendikulāri tīkla garumam. Tīklojumam ir jābūt bez mezglu pītam vienā vijumā vai tīklojumam ar līdzīgām izmēģinātām, atlasītām īpašībām. Viena diega diametram ir jābūt vismaz 4,9 milimetri.
Cita specifikācija
Uzstādīšanas specifikācijas ir noteiktas 4a, 4b un 4c attēlā. Celšanas siksnas garumam ir jābūt ne mazākam par 4 m.
1. attēls
Traļa rīki var tikt iedalīti trijās atsevišķās iedaļās saskaņā ar formu un funkciju.
Traļa korpuss vienmēr ir patievināta iedaļa, kas parasti ir garumā starp 10 un 40 m. Pagarinājums ir nesmailināta daļa, kas parasti izgatavota vai nu viena, vai diviem 49,5 acu gariem tīkliem, kas izstiepts ir starp 6 vai 12 m. Tīkls arī ir nesmailināta daļa, kas bieži sastāv no dubulta tinuma, lai tā būtu izturīgāka pret nolietošanos. Tīkla garums bieži ir 49,5 tīkla acis, tas ir, aptuveni 6 metri, lai gan uz mazākiem kuģiem pastāv arī īsāki tīkli (2-4 m). Daļa zem celšanas siksnas ir celējgrozs.
2. attēls
Loga paneļa attālumam no tīkla līnijas ir jābūt 4 tīkla acīm. Augšējā panelī ir 3,5 rombveida acis un viena 0,5 acs dziļa ar rokām pīta “tīkla līnijas” rinda.
3. attēls
Var tikt saglabāti 20% no rombveida acīm augšējā panelī gar perpendikulāro rindu no viena eģes līdz otrai. Piemēram (3. attēls), ja augšējais panelis ir 30 atvērtu acu plats, tad 20 % no tā būtu 6 acis. Tad pa trim acīm ir sadalīts katrā loga paneļa pusē. Rezultātā loga paneļa platums kļūst 12 acu stieņi (30 – 6 = 24 rombveida acis, kas dalīts ar divi un ir 12 acu stieņi).
4.a attēls
Apakšējais panelis
Apakšēja paneļa konstrukcija, kas sastāv no 49,5 acu dziļa tīklojuma.
4.b attēls
Augšējais panelis
(bez rombveida acīm starp eģi un kvadrātveida acu paneli)
Augšējā paneļa konstrukcija, loga paneļa izmērs un pozīcija gadījumā, kad izkļuves panelis atrodas no eģes līdz eģei.
4.c attēls
Augšējais panelis
(ar rombveida acīm starp eģi un kvadrātveida acu paneli)
Augšējā paneļa konstrukcija gadījumā, ja tiek saglabātas 20 % no rombveida acīm augšējā panelī, un tās ir vienādi sadalītas abās loga pusēs
III pielikuma 2. papildinājums
Īpaši nosacījumi mencu nozvejai Baltijas jūrā
1. |
Baltijas jūrā zvejotas mencas drīkst izkraut tikai kuģi, kam ir īpaša zvejošanas atļauja. |
2. |
Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā notiks izkraušana, par kuru nepieciešama iepriekšēja paziņošana, var pieprasīt, lai uz klāja esošā loma izkraušana nesākas, pirms to atļauj šīs iestādes. |
3. |
Zvejas kuģa kapteinim vai tā pārstāvim, kam dalībvalsts ir izsniegusi īpašu mencu zvejas atļauju Baltijas jūrā, ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
|
III pielikuma 3. papildinājums
Velkamie rīki: Skageraks un Kategats
Acu izmēru virknes, mērķa sugas un nepieciešamie lomu procentu aprēķini, kas attiecināmi uz vienas acs izmērā virknes lietošanu
Sugas |
Acs izmēra virkne (milimetros) |
|||||||
< 16 |
16—31 |
32—69 |
35—69 |
70—89 (5) |
≥ 90 |
|||
Maksimālais mērķa sugu procents |
||||||||
50 % (6) |
50 % (6) |
20 % (6) |
50 % (6) |
20 % (6) |
20 % (7) |
30 % (8) |
nav |
|
Tūbītes (Ammodytidae) (3) |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
x |
Tūbītes (Ammodytidae) (4) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Norvēģijas menca (Trisopterus esmarkii) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Putasu (Micromesistius poutassou) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Jūras drakons (Trachinus draco) (1) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Mīkstmieši (izņemot Sepia) (1) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Vējzivs (Belone belone) (1) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Parastais jūrasgailītis (Eutrigla gurnardus) (1) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Argentīna (Argentina spp.) |
|
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
Brētliņa (Sprattus sprattus) |
|
x |
|
x |
x |
x |
x |
x |
Zutis (Anguilla, anguilla) |
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
Parastā garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) (2) |
|
|
x |
x |
x |
x |
x |
x |
Skumbrija (Scomber spp.) |
|
|
|
x |
|
|
x |
x |
Stavrida (Trachurus spp.) |
|
|
|
x |
|
|
x |
x |
Siļķe (Clupea harengus) |
|
|
|
x |
|
|
x |
x |
Ziemeļgarnele (Pandalus borealis) |
|
|
|
|
|
x |
x |
x |
Parastā garnele (Crangon spp. Palaemon adspersus) (1) |
|
|
|
|
x |
|
x |
x |
Merlangs (Merlangius merlangus) |
|
|
|
|
|
|
x |
x |
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) |
|
|
|
|
|
|
x |
x |
Visi citi jūras organismix |
|
|
|
|
|
|
|
x |
(1) Tikai 4 jūdžu garumā no krasta līnijas.
(2) Ārpus 4 jūdžu attāluma no krasta līnijas.
(3) No 1. marta līdz 31. oktobrim Skageraka apgabalā un no 1.marta līdz 31. jūlijam Kategata apgabalā.
(4) No 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai Skageraka apgabalā un no 1. augusta līdz februāra pēdējai dienai Kategata apgabalā.
(5) Ja tiek izmantota šī acs izmēra virkne, tīklam un pagarinājumam ir jābūt veidotam no kvadrātveida acu tīklojuma ar šķirošanas tīklu.
(6) Lomam, kas paturēts uz kuģa, jāsastāv ne vairāk kā no 10 % jebkura mencu, pikšu, heku, mazmutes plekstes, sarkanās plekstes, mazmutes plekstes, jūras mēles, akmeņplekstes, gludo rombu, plekstes, skumbriju, smilšplekstes, merlangu, limandas, saidas, Norvēģijas omāru un omāru maisījuma.
(7) Lomam, kas paturēts uz kuģa, jāsastāv ne vairāk kā no 50 % jebkura mencu, pikšu, heku, plekstes, sarkanās plekstes, mazmutes plekstes, jūras mēles, akmeņplekstes, gludo rombu, plekstes, siļķu, skumbriju, smilšplekstes, merlangu, limandas, saidas, Norvēģijas omāru un omāru maisījuma.
(8) Lomam, kas paturēts uz kuģa, jāsastāv ne vairāk kā no 60 % jebkura mencu, pikšu, heku, plekstes, sarkanās plekstes, mazmutes plekstes, jūras mēles, akmeņplekstes, gludo rombu, plekstes, smilšplekstes, merlangu, limandas, saidas, un omāru maisījuma.
III pielikuma 4. papildinājums
Garneļu traļa ķēdes posms: NAFO apgabals
Savienojuma ķēdes ir ķēdes, virves vai to abu kombinācija, kas pievieno pludiņvirvi pie zvejas virves vai bolchline virves dažādos intervālos. Terminus “zvejas virve” un “bolchline” var savstarpēji aizstāt. Dažos kuģos izmanto tikai vienu no tām; citos lieto abas, kā tas parādīts skicē. Ķēdes posma garumam ir jābūt mērāmam no ķēdes centra vai stieples, kas iet cauri pludiņvirvei (pludiņvirves centra), līdz zvejas virves tuvākajai malai.
Pievienotā skice parāda, kā mērīt ķēdes posma garumu.
IVa PIELIKUMS
ZVEJNIECĪBAS AKTIVITĀTES ZVEJAS KUĢIEM DAŽU KRĀJUMU ATJAUNOŠANAS KONTEKSTĀ
Vispārīgas prasības
1. Šajā pielikumā izvirzītie nosacījumi jāattiecina uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums vidēji ir vienāds vai lielāks par 10 metriem.
2. Šā pielikuma vajadzībām tiks lietotas šādi ģeogrāfiski apgabali:
|
Kategats (ICES apgabala IIIa dienvidi), |
|
Skageraks un Ziemeļjūra (ICES apgabala IVc, b, c, IIIa ziemeļi un IIa(EK), |
|
Skotijas rietumi (ICES apgabals VIa), |
|
Austrumu kanāls (ICES apgabals VIId), |
|
Īrijas jūra (ICES apgabals VIIa). |
Uz kuģiem, par kuriem Komisijai ir ziņots kā par tādiem, kas aprīkoti ar kuģu uzraudzības sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, ir jāattiecas šādai Skotijas rietumu definīcijai:
|
ICES apgabals VIa, izņemot daļu, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, kas rodas, secīgi savienojot ar taisnām līnijām šādas ģeogrāfiskas koordinātes:
|
3. Saskaņā ar šo pielikumu, diena, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, ir:
a) |
24 stundu laika periods starp kalendārās dienas 00:00 līdz tās pašas kalendārās dienas 24:00 vai jebkura šāda perioda daļa, kuras laikā zvejas kuģis atrodas 2. pantā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai |
b) |
jebkurš ilgstošs 24 stundu periods, kā ierakstīts EK kuģa žurnālā, kura laikā zvejas kuģis atrodas 2. pantā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai jebkura šāda perioda daļa. Dalībvalstij, kas vēlas dienas, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, definīciju, kas noteikta b) apakšpunktā, ir jāinformē Komisija līdz 2005. gada 1. februārim par zvejas kuģu uzraudzības aktivitāšu līdzekļiem, lai nodrošinātu to nosacījumu ievērošanu, kas noteikti b) apakšpunktā. |
4. Šajā pielikumā ir šāda zvejas rīku klasifikācija:
a) |
Dziļūdens traļi, vadi un līdzīgi velkami rīki ar acs izmēru, kas vienāds vai lielāks par 100 mm, izņemot sijas traļas visiem apgabaliem, izņemot Kategatu un Skageraku, kur acs izmēram ir jābūt vienādam vai liekākam par 90 mm; |
b) |
sijas traļi ar acs izmēru, kas vienāds vai lielāks par 80 mm; |
c) |
statiski dziļūdens tīkli, ieskaitot žaunu tīklus, šķēršļu tīklus un mezglu tīklus; |
d) |
dziļūdens āķu jedas; |
e) |
dziļūdens traļi, vadi un līdzīgi velkami rīki ar acs izmēru starp 70 mm un 99 mm, izņemot sijas traļas ar acs izmēru starp 80 mm un 99 mm visos apgabalos, izņemot Kategatu un Skageraku, kur acs izmēram jābūt starp 80 mm un 89 mm; |
f) |
dziļūdens traļi, vadi un līdzīgi velkami rīki ar acs izmēru starp 16 mm un 31 mm, izņemot sijas traļas. |
Zvejas intensitāte
5. Katrai dalībvalstij jānodrošina, ka kuģi, kad uz to klāja ir zvejas rīki, kas minēti 4. punktā, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, drīkst atrasties noteiktā apgabalā un būt prom no ostas ne vairāk kā par to dienu skaitu, kas noteikts 6. punktā.
a) |
Maksimālais dienu skaits jebkurā kalendārajā mēnesī, kurā zvejas kuģis drīkst atrasties apgabalā un būt prom no ostas, uz klāja pārvadājot jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, parādīts I tabulā. Diena, kas pavadīta prom no ostas šī pielikuma 2. punktā minētajā apgabalā, arī jāpieskaita kopējam dienu skaitam, kas ar vienādām zvejas rīku kategorijām strādājošam kuģim atļauts IVc pielikuma 2. punktā minētajā apgabalā. Ja zvejas kuģis izbraucienā šķērso robežu starp diviem apgabaliem, diena jāpieskaita tam apgabalum, kurā pavadīta tās dienas lielākā daļa. I tabula — Maksimālais dienu skaits apgabalā un prom no ostas pēc zvejas rīkiem
Tomēr maksimālajam dienu skaitam jebkurā kalendārajā mēnesī, ko kuģis ar 4.a punktā minētajiem zvejas rīkiem uz klāja var pavadīt jebkurā no minētajām teritorijām un prom no ostas, ir:
|
b) |
Dalībvalsts var apkopot apgabalā un prom no ostas pavadāmās dienas I tabulas pārvaldes laikposmā līdz 11 kalendārajiem mēnešiem. |
c) |
Komisija var ierādīt dalībvalstij papildu dienu skaitu, kad zvejas kuģis ir apgabalā un prom no ostas, uz klāja pārvadājot zvejas rīkus, kas minēti 4. punktā, pamatojoties uz pilnīgu zvejošanas aktivitāšu pārtraukšanu, kas notikusi kopš 2002. gada 1. janvāra saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zvejniecības nozarē (1). Papildu dienu skaits, kas piešķirts kuģiem attiecīgajā zvejas rīku kategorijā, būs tieši proporcionāls 2001. gada zvejas intensitātei, ko mēra to atsaukto kuģu kilovatdienās, kuri izmanto attiecīgos zvejas rīkus, salīdzinājumā ar salīdzināmo zvejas intensitātes apjomu 2001. gadā visiem kuģiem, kas izmanto šos zvejas rīkus. Dienas daļa, kas radusies šajā aprēķinā, noapaļojama līdz tuvākajai pilnai dienai. Dalībvalstīm, kas vēlas izmantot šādus iedalījumus, jāiesniedz Komisijai pieprasījums kopā ar ziņojumiem ar informāciju par pilnīgu minēto zvejošanas aktivitāšu pārtraukšanu. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt a) apakšpunktā noteikto dienu skaitu šai dalībvalstij, saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantā. Papildu dienu skaits, ko Komisija piešķīrusi dalībvalstij 2004. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikuma 6.c punktu, tiek piešķirts arī 2005. gadā. |
d) |
Izņēmumi dienu skaitam, kas pavadāmas apgabalā un prom no ostas, kas paradīts I tabulā, var tikt piešķirti dalībvalsts zvejas kuģiem saskaņā ar II tabulā parādītajiem nosacījumiem. Dalībvalstīm, kas vēlas pieteikties šādam lielākam dienu iedalījumam, jānosūta Komisijai informācijai par zvejas kuģiem, kas no tā būs ieguvēji, un informācija par to sasniegumiem vismaz divas nedēļas pirms paredzēts piešķirt lielāku iedalījumu. II tabula — Izņēmumi I tabulas dienu skaitam, kas pavadāms rajonā un prom no ostas, un saistītie nosacījumi
Ja kuģim ir piešķirts lielāks dienu iedalījums tā noteikto sugu lomu zemā sasniegumu procenta dēļ, kuģis nedrīkst nozvejot vairāk šo sugu lomu par procentu, kas parādīts II tabulā, kā arī nedrīkst jūrā pārkraut zivis citā zvejas kuģī. Ja kāds no šiem nosacījumiem netiek ievērots, kuģim uzreiz tiks atņemtas pilnvaras uz papildu dienām. |
e) |
Pamatojoties uz dalībvalsts lūgumu, Komisija var dalībvalstij piešķirt vienu papildu dienu, ko kuģis var pavadīt apgabalā un ārpus ostas, uz klāja pārvadājot 4. punkta a) apakšpunktā minētos zvejas rīkus, kuriem acs izmērs ir lielāks par 120 mm, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir izstrādājusi automātiskas zvejošanas licences anulēšanas sistēmu attiecībā uz pārkāpumiem. Pārvaldes laikposmā kuģis, īstenojot šos noteikumus, vispār nedrīkst uz klāja pārvadāt zvejas rīkus, kuru acs izmērs ir mazāks par 120 mm vai vienāds ar to. |
f) |
Ņemot vērā apgabala slēgšanu Īrijas jūrā, lai pasargātu nārstojošas zivis un samazinātu mencu mirstību zvejas dēļ, viena papildu diena tiks piešķirta tiem kuģiem zvejas rīku kategorijā 4(a) un 4(b), kas vairāk kā pusi piešķirto dienu minētajā pārvaldes laikposmā pavada, zvejojot Īrijas jūrā. |
7. Pirms katra pārvaldes laikposma pirmās dienas, kapteinim vai viņa pārstāvim ir jāinformē karoga dalībvalsts iestādes, kāds rīks vai rīki ir paredzēti izmantot nākamā pārvaldes laikposma laikā. Kuģis nav pilnvarots zvejot 2. pantā noteiktajos apgabalos, izmantojot kādu no 4. pantā minētajiem rīkiem, kamēr nav iesniegts šāds paziņojums.
Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis ir paziņojuši par divu 4. pantā noteikto zvejas rīku klasifikāciju izmantošanu, nākamajā pārvaldes laikposma laikā pieejamais kopējais dienu skaits drīkst būt ne lielāks par pusi no dienu summas, kurām kuģis ir pilnvarots katram rīkam, noapaļots līdz tuvākajai pilnajai dienai. Nav atļauts izmantot kādu no attiecīgajiem rīkiem vairāk par to dienu skaitu, kas šim rīkam noteikts I tabulā vai kas noteikts 6. punkta a) apakšpunkta trešajā daļā attiecīgajam apgabalam.
Iespēja izmantot divus rīkus var būt pieejama tikai, ja ir ievēroti šādi papildu uzraudzības pasākumi:
— |
viena izbrauciena laikā zvejas kuģis var uz klāja pārvadāt tikai vienu 4. pantā noteikto rīku; |
— |
pirms katra izbrauciena kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim ir jāiesniedz kompetentām iestādēm iepriekšējs paziņojums par zvejas rīka veidu, ko paredzēts pārvadāt uz kuģa, izņemot, ja zvejas rīku veids neatšķiras no tā, par ko paziņots iepriekšējā izbraucienā. Kompetentajām iestrādēm ir jāveic inspekcijas un uzraudzības pasākumi, lai pārliecinātos par abu augstākminēto prasību ievērošanu. Jebkuram zvejas kuģim, kas atklāts neievērojam šās prasības, uzreiz jāanulē pilnvara izmantot divas zvejas rīku klasifikācijas. Kuģis, kas vēlas apvienot viena vai vairāku 4. pantā minēto zvejas rīku (reglamentēto rīku) izmantošanu ar citiem 4. pantā neminētiem zvejas rīkiem (nereglamentētiem rīkiem), nedrīkst tikt ierobežots nereglamentēto rīku izmantošanā. Šādiem kuģiem ir iepriekš jāziņo par to, kad tiks izmantoti reglamentētie rīki. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens 4. pantā minēts rīks. Šādiem kuģiem ir jābūt pilnvarotiem un aprīkotiem veikt alternatīvas zvejas aktivitātes. |
8. Kuģis, kas atrodas kādā no 2. pantā minētajiem apgabaliem, pārvadājot kādu no 4. pantā minētajiem zvejas rīkiem, nedrīkst vienlaikus pārvadāt kādu citu 4. pantā minētu rīku.
a) |
Kuģim, kas ir izmantojis tam piešķirto dienu skaitu, kas pavadāmas apgabalā un prom no ostas, jebkurā šā pārvaldes laikposma laikā jāpaliek ostā vai ārpus kāda no 2. pantā minētā apgabala, līdz tiek saņemts pārvaldes laikposma atlikumu, izņemot, ja tas izmanto kādu nereglamentētu rīku, kā aprakstīts 7. punktā. |
b) |
Jebkurā dotā pārvaldes laikposma laikā kuģis var veikt ar zveju nesaistītas aktivitātes, šim laikam neesot pieskaitītam tam piešķirtajām dienām saskaņā ar 6. pantu, ar noteikumu, ka kuģis vispirms informē tā karoga dalībvalsti par savas rīcības ieceri, aktivitātes raksturu un to, ka tas uz šo laiku atsakās no savas licences. Šādi kuģi šajā laika periodā nedrīkst pārvadāt kādus zvejas rīkus vai zivis. |
a) |
Dalībvalsts var atļaut jebkuram no tās zvejas kuģiem pārskaitīt tam piešķirtās dienas, kas pavadāmas apgabalā vai prom no ostas, kādam citam zvejas kuģim tam pašam pārvaldes laikposmam un tam pašam apgabalum ar noteikumu, ka kuģa saņemto dienu ienākums, sareizināts ar tā dzinēja jaudu kilovatos (kilovatdienas), ir vienāds vai mazāks par donora kuģa pārskaitīto dienu ienākumu, kas sareizināts ar tā dzinēja jaudu kilovatos. Kuģu dzinēja jaudai kilovatos ir jābūt tādai, kas katram kuģim ir ierakstīta Kopienas zvejas flotes reģistrā. |
b) |
Kopējais dienu skaits, kas pavadāms apgabalā vai prom no ostas, kas pārskaitīts saskaņā ar a) apakšpunktu, sareizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par donora kuģa vidējo gada reģistrēto dienu skaitu šajā apgabalā, kas apstiprināts EK kuģa žurnālā 2001., 2002. un 2003. gadā, sareizināts ar tā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Ja donora kuģis izmanto alternatīvu apgabala definējumu apgabalam uz rietumiem no Skotijas nevis 2. punktā minēto, kuģa pārskata datu aprēķinam tiks izmantota šī alternatīvā definīcija. |
c) |
Dienu pārskaitījums, kā aprakstīts a) apakšpunktā, nedrīkst būt atļauts starp kuģiem, kas darbojas vienā rīku klasifikācijā un apgabals kategorijās, kas minētas 6. punkta a) apakšpunktā vienā pārvaldes laikposmā. Dalībvalsts var atļaut dienu pārskaitījumu gadījumos, kad licencēts donora kuģis ir uz laiku pārtraucis aktivitātes bez valsts atbalsta. |
d) |
Nav atļauti dienu pārskaitījumi no kuģiem, kas iegūst no iedalījumiem, kas minēti 6.punkta d) apakšpunktā un 7. punktā. |
e) |
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm jāiesniedz ziņojumi par notikušajiem pārskaitījumiem. |
11. Kuģis, kas nezvejo 2. punktā minētajos rajonos, drīkst cauri šiem rajoniem braukt tranzītā ar noteikumu, ka vispirms ir informējis par šādu nodomu attiecīgās iestādes. Šim kuģim, atrodoties 2. punktā minētajos rajonos, jebkuriem uz kuģa pārvadātajiem zvejas rīkiem jābūt satītiem un nostiprinātiem saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
12. Dalībvalsts nedrīkst atļaut zveju, izmantojot 4. pantā noteiktos rīkus, 2. punktā noteiktajos rajonos nevienam kuģim, kam nav šādas zvejas aktivitātes ieraksta 2001., 2002. 2003. vai 2004. gadā šajā rajonā, izņemot, ja tas nodrošina, ka minētajā apgabalā netiks zvejots ar vienādu jaudu, kas mērīta kilovatos.
Tomēr kuģis ar 4. punktā minēto zvejas rīku sasniegumiem var tikt pilnvarots izmantot citu 4. punktā noteiktu rīku, ar noteikumu, ka piešķirto dienu skaits šim otrajam rīkam ir lielāks vai vienāds ar dienu skaitu, kas piešķirts pirmajam rīkam.
13. Dalībvalstij nav jāatskaita no kāda kuģa piešķirto dienu skaita, saskaņā ar šo pielikumu, neviena diena, ja kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, ja tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotus kuģa komandas biedrus neatliekamas palīdzības sniegšanai. Dalībvalstij viena mēneša laikā jāiesniedz jebkuru lēmumu attaisnojums, kas pieņemti uz šī pamata kopā ar kompetento iestāžu saistītiem avārijas pierādījumiem.
Ziņošanas pienākumi
14. Dalībvalstīm, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldei, Komisija katru kalendārā gadu vienu mēnesi pirms kalendārā gada termiņa beigām jāinformē par to kuģu sasniegumiem, kas šā pielikuma saistītajās teritorijās, kā norādīts IV tabulā, lieto dažādus rīku tipus.
15. 14. pantā minētos datus dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai lielformāta tabulas veidā, nosūtot tos uz attiecīgo pasta kastīti, kuras adrese Komisijai dalībvalstīm jānorāda.
IV tabula — Ziņošanas formāts
Valsts |
KFR |
Ārējā marķēšana |
Zvejas apgabals |
Pārvaldes laikposma ilgums |
Rīka veids/ paziņotie veidi |
Pieņemamās dienas, lietojot šo rīku/ rīkus |
Ar 1. tipa zvejas rīku pavadītās dienas |
Ar 2. tipa zvejas rīku pavadītās dienas |
Dienu pārcelšana |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(7) |
(8) |
(9) |
(10) |
V tabula — Datu formāts
Zonas nosaukums |
Maks. zīmju/ ciparu skaits |
Formulējums un komentāri |
||
|
3 |
Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kurā kuģis reģistrēts zvejai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Vienmēr ziņojošā valsts. |
||
|
12 |
(Kopienas Flotes Reģistrācijas Numurs). Zvejas kuģa unikāls identifikācijas numurs. Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), vadoties pēc identifikācijas sērijām (9 zīmes). Ja sērijām ir mazāk par 9 zīmēm, tad kreisajā pusē jāpievieno papildu nulles. |
||
|
14 |
Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87. |
||
|
1 |
Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma apgabalā 2(a) vai 2(b). |
||
|
2 |
Indikācija 1-12 no katra pārvaldes laikposma garuma piešķirta saistītajam kuģim. Atsevišķus pārvaldes laikposmus, kuros tie paši rīku grupējumi vai rīku grupējumu kombinācijas ir reģistrētas saskaņā ar šā pielikuma 7. punktu, var sakopot. |
||
|
2 |
Indikācija no rīku paziņotajiem veidiem no 4(a) līdz 4(g) saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu. |
||
|
3 |
Dienu skaits, kurās (šā pielikuma ietvaros) kuģis ir pieņemams rīku izvēlei un pārvaldes laikposma garuma paziņojumam. |
||
|
3 |
Dienu skaits, cik kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā, saskaņā ar šo pielikumu, izmantojot 1.tipa zvejas rīkus. |
||
|
3 |
Dienu skaits, cik kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā, saskaņā ar šo pielikumu, izmantojot 2.tipa zvejas rīkus, ja tas piemērojams. |
||
|
3 |
Pārceltajām dienām norāda “– pārcelto dienu skaits” saņemtajām dienām norāda “+ pārcelto dienu skaits”. |
(1) OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp.
(2) Pārbaudīts pēc EK kuģa žurnāla – vidējais gada loms dzīvsvarā.
(3) Zvejas kuģis var atrasties apgabalā attiecīgā mēneša vairākās dienās.
(4) Kuģiem, uz kuriem attiecas šis izņēmums, jāatbilst šā pielikuma 1. papildinājuma nosacījumiem.
IVa pielikuma 1. papildinājums
1. |
Jebkuram kuģim, kas izmanto šā tipa zvejas rīkus, nepieciešama īpaša zvejošanas atļauja saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 1627/94. |
2. |
1. punktā minētās īpašās zvejošanas atļaujas kopijai jāatrodas uz zvejas kuģa klāja. |
3. |
Ja kuģim ir īpašā zvejošanas atļauja, tas drīkst uz klāja glabāt un izmantot tikai velkamos tīklus ar izejas logiem kā minēts 4. punktā. Pirms zvejas uzsākšanas zvejas rīkam jāsaņem valsts inspektoru apstiprinājums. |
4. |
|
IVb PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS INTENSITĀTE NOTEIKTU JAUNZĒLANDES MERLŪZU UN OMĀRU SUGU KRĀJUMU ATJAUNOŠANAS KONTEKSTĀ
Vispārēji noteikumi
1. Nosacījumi, kas izklāstīti šajā pielikumā, attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru vispārējais garums ir 10 vai vairāk metri.
2. Šis pielikums attiecas uz šādiem ģeogrāfiskiem apgabaliem:
|
Ibērijas pussala, Atlantijas krasts (ICES apgabali VIIIc un IXa), izņemot Kadisas līci. |
3. Šajā pielikumā diena apgabalā un prom no ostas ir:
a) |
24 stundu periods starp 00:00 kalendārās dienas stundām un 24:00 tās pašas kalendārās dienas stundām vai ikviena šāda perioda daļa, kuras laikā kuģis atrodas apgabalā, kas noteikts 2. pantā un prom no ostas, vai |
b) |
ikvienā nepārtrauktā 24 stundu periodā, kā ierakstīts EK kuģa žurnālā, kura laikā kuģis ir atradies apgabalā, kas noteikts 2. punktā un prom no ostas, vai ikvienā šāda perioda ikvienā daļā. |
Dalībvalstij, kas vēlas pielietot dienas, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, definīciju, kas izklāstīta (b) apakšpunktā, pirms 2005. gada 1. februāra jāinformē Komisija par veidiem, kā novērot kuģa darbības, lai nodrošinātu (b) pantā ietverto nosacījumu ievērošanu.
4. Šajā pielikumā izmanto šādu zvejas rīku grupējumu:
a) |
Grunts tralis ar tīkla acs izmēru 55 mm vai lielāku |
b) |
Kravas montāžas grunts virve |
c) |
Žaunu tīkls ar tīkla acs izmēru no 60 mm vai lielāku |
d) |
Žaunu tīkls ar tīkla acs izmēru 80 mm vai lielāku |
e) |
ralis ar tīkla acs izmēru starp 31 mm un 54 mm |
Zvejas intensitāte
5. Katrai dalībvalstij jānodrošina, lai tad, kad uz klāja pārvadā jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, zvejas kuģis, kas reģistrēts Kopienā, atrodas apgabalā un ir prom no ostas ne ilgāk par 6. pantā norādīto dienu skaitu.
a) |
aksimālais dienu skaits jebkurā kalendāra mēnesī, cik ilgi kuģis var atrasties apgabalā un būt prom no ostas, vedot uz klāja jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, ir uzrādīts I tabulā. I tabula — Maksimālais dienu skaits apgabalā un prom no ostas ar zvejas rīkiem
|
b) |
Dalībvalsts var apkopot 1. tabulā apgabalā un prom no ostas pavadītās dienas pārvaldes laikposmos līdz vienpadsmit kalendārajiem mēnešiem. |
c) |
Komisija, pamatojoties uz uz pilnīgu zvejošanas aktivitāšu pārtraukšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999, var piešķirt dalībvalstij papildu dienu skaitu, kurās kuģis var atrasties apgabalā un prom no ostas, pārvadājot uz klāja jebkuru no rīkiem, kas minēti 4. punktā. Šeit var ņemt vērā visus kuģus, kuriem var pierādīt, ka tie pilnībā atsaukti no 2. punktā minētā apgabala. Papildu dienu skaits, kas piešķirts kuģiem attiecīgajā zvejas rīku kategorijā, būs tieši proporcionāls 2003. gada zvejas intensitātei, ko mēra to atsaukto kuģu kilovatdienās, kas izmanto attiecīgos zvejas rīkus, salīdzinājumā ar salīdzināmo zvejas intensitātes apjomu 2003. gadā visiem kuģiem, kas izmanto šos zvejas rīkus. Dienas daļa, kas radusies šajā aprēķinā, noapaļojama līdz tuvākajai pilnai dienai. Dalībvalstīm, kas vēlas izmantot šādu iedalījumu, jāiesniedz Komisijai pieprasījums kopā ar ziņojumiem ar informāciju par pilnīgu minēto zvejošanas aktivitāšu pārtraukšanu. Uz šādu pieprasījumu pamata Komisija, saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantā, var izdarīt labojumus attiecīgajai dalībvalstij a) apakšpunktā noteiktajā dienu skaitā. |
d) |
Izņēmumus 1. tabulā uzrādītajam dienu skaitam, kas pavadītas apgabalā un prom no ostas, dalībvalstis var piešķirt kuģiem ar nosacījumiem, kas uzrādīti II tabulā. Dalībvalstis, kas vēlas piemērot šo lielāko dienu skaitu, vismaz divas nedēļas pirms tam iesniedz Komisijai informāciju par kuģiem, kam to piemēros, kā arī informāciju par to nozvejas rezultātiem. II tabula — Izņēmumi no rajonā un prom no ostas pavadītajām dienām I tabulā, un saistošie nosacījumi
Ja kuģim, pamatojoties uz tā zemajiem merlūzu nozvejas rezultātiem, ir piešķirts šis lielākais dienu skaits, šā kuģa izkrāvums 2005. gadā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas merlūzu dzīvsvara, kā arī kuģis nedrīkst, jūrā esot, pārkraut sazvejoto citā kuģī. Ja kuģis neievēros kādu no šiem nosacījumiem, tam nekavējoties tiks atņemtas tiesības uz papildu dienām. |
7. Pirms katra pārvaldes laikposma pirmās dienas kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim jāpaziņo karoga dalībvalsts iestādēm, kādu rīku vai rīkus viņš paredzējis lietot gaidāmajā pārvaldes laikposmā. Līdz šādam paziņojumam kuģim nav atļauts zvejot 2. punktā noteiktajā rajonā ar jebkādiem rīkiem, kas minēti 4. punktā.
Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku zvejas rīku, kas minēti 4. punktā (reglamentētie rīki), lietošanu ar jebkuriem citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 4. punktā (nereglamentētie rīki), nav ierobežoti nereglamentēto rīku lietošanā. Šiem kuģiem pirms reglamentēto rīku lietošanas par to jāziņo. Ja šāda paziņojuma nav bijis, uz klāja nedrīkst atrasties rīki, kas minēti 4. punktā. Šādi kuģi ir jāpilnvaro un jānokomplektē alternatīvu zvejas darbību uzsākšanai.
a) |
Jebkurā noteiktajā pārvaldes laikposmā kuģim, kas izlietojis vairākas dienas apgabalā un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, jāpaliek ostā ārpus apgabala, kas minēts 2. punktā, uz atlikušo pārvaldes laikposmu, ja vien tas nelieto nereglamentētos rīkus, kā aprakstīts 7. punktā. |
b) |
Jebkurā noteiktajā pārvaldes laikposmā kuģis var uzsākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 6. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās aktivitātes veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laika periodā attiecīgie kuģi nedrīkst pārvadāt nekādus zvejas rīkus vai zivis. |
a) |
Dalībvalsts var ļaut ikvienam no tās zvejas kuģiem pārcelt dienas, kas pavadītas apgabalā un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, uz kādu citu no tās kuģiem uz to pašu pārvaldes laikposmu un apgabalu, nodrošinot, ka kuģa saņemto dienu rezultāts, kas reizināts ar tā dzinēja jaudu kilovatos (kilovatu dienās) ir vienāds vai mazāks par donora kuģa pārcelto dienu rezultātu, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta katram kuģim Kopienas zvejas flotes reģistrā. |
b) |
Kopējais apgabalā un prom no ostas pavadīto dienu skaits, kas pārcelts saskaņā ar a) apakšpunktu, reizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos nedrīkst būt lielāks par donora kuģa EK 2001., 2002. un 2003. gada kuģa žurnālā apliecināto vidējo ikgadējo reģistrēto dienu skaitu apgabalā, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
c) |
Dienu pārcēlums, kā aprakstīts a) apakšpunktā, atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā un tajā pašā rīku grupējumā, kas minēts 6. punktā, un vienā un tajā pašā pārvaldes laikposmā. |
d) |
Dienu pārcēlums nav atļauts kuģiem, kas gūst labumu no 6. punkta d) apakšpunktā minētās sadales. |
e) |
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm jāsniedz ziņojumi par veiktajiem pārcēlumiem. |
10. Kuģim, kas nezvejo 2. punktā minētajā rajonā, ir atļauts rajonu šķērsot ar nosacījumu, ka tam nav zvejošanas atļaujas šajā apgabalā, vai arī kuģis ir pirms tam paziņojis iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr šāds kuģis atrodas 2. punktā minētajā rajonā, uz klāja esošajiem zvejas rīkiem jābūt sasietiem un noglabātiem saskaņā ar 20. panta 1. punkta nosacījumiem Regulā (EEK) Nr. 2847/93.
11. Dalībvalsts nedrīkst atļaut zveju ar 4. punktā noteiktajiem rīkiem 2. punktā noteiktajā rajonā jebkuram no tās kuģiem, kam nav šajā rajonā 2002., 2003. vai 2004. gadā uzrādītas šādas zvejas aktivitātes, izņemot gadījumu, ja tā nodrošina, ka cita ekvivalenta zvejas kapacitāte, ko mēra kilovatos, reglamentētajā rajonā netiek izmantota.
Tomēr kuģim, kas sakaņā ar kuģa dokumentāciju ir lietojis 4. punktā noteiktos rīkus, var ļaut lietot citus 4.punktā noteiktos rīkus, ja šiem pēdējiem rīkiem piešķirtais dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmajiem rīkiem piešķirto dienu skaitu.
12. Dalībvalsts saskaņā ar šo pielikumu neskaitīs kādam no tās kuģiem piešķirtās dienas, ja šajās dienās kuģis bijis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo sniedzis ārkārtas palīdzību citam kuģim, vai bijis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo transportējis ievainotu komandas biedru līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības punktam. Dalībvalsts viena mēneša laikā, kopš pieņemti šādi lēmumi, iesniedz Komisijai to pamatojumu, kā arī kompetentu iestāžu pierādījumus par avārijas gadījumu.
Novērošana, inspekcija un uzraudzība
13. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19a. panta, šīs regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19e un 19.k pants attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 4. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 2. punktā noteiktajā rajonā. Kuģiem, kas aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, vai tiem, kas darbojas saskaņā ar dienas definīciju, kas noteikta 3. punkta a) apakšpunktā, šī ziņošanas prasība netiek piemērota.
14. Dalībvalstis, lai nodrošinātu šā pielikuma 13. punktā noteikto saistību ievērošanu, var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šās ziņošanas saistības. Šie alternatīvie pasākumi pirms to ieviešanas jādara zināmi Komisijai.
15. Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas pārkraut jebkādu uz kuģa klāja esošu daudzumu vai pietauvoties kādas trešās valsts ostā vai kuģu piestātnē, vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas vai pietauvošanās trešajā valstī kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kas minēta 19.b pantā Regulā (EEK) Nr. 2847/93.
16. Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, atļautā pielaides robeža, nosakot daudzumu kilogramos, kas atrodas uz 14. pantā minēto kuģu klāja, var būt 8 % no kuģa žurnāla datiem. Gadījumā, ja Kopienas tiesību aktos nav ietverti nekādi konversijas koeficienti, jāpiemēro tās dalībvalsts konversijas koeficients, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.
17. Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkurš 2. punktā minētajā rajonā nozvejotais Jaunzēlandes merlūzu apjoms, kas pārsniedz 300 kg un/ vai Norvēģijas omāru apjoms, kas pārsniedz 150 kg, tiek pirms pārdošanas nosvērts uz izsoles telpas svariem.
18. Kad heka daudzums, kas lielāks par 50kg, ir iekrauts kuģī, uz zvejas kuģa klāja ir aizliegts glabāt Jaunzēlandes merlūzu vai Norvēģijas omāru jebkādā konteinerā jebkādā daudzumā, sajauktu ar kādu citu jūras organismu. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz palīdzību dalībvalstu inspektoriem, tādējādi sekmējot atkārtotu pārbaudi kuģa grāmatā deklarētajam daudzumam un Jaunzēlandes merlūzu un Norvēģijas omāru nozvejas daudzumam uz klāja.
19. Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkādu daudzumu Jaunzēlandes merlūzu, kas pārsniedz 300 kg, vai Norvēģijas omāru, kas pārsniedz 150 kg, kas nozvejots 2. punktā noteiktajā rajonā un kas pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas pārvešanas no pirmās izkraušanas ostas.
20. Atkāpjoties no 13. panta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, attiecībā uz jebkuriem minētās regulas 12. pantā noteikto zivju sugu daudzumiem, kas pārsniedz 50 kg un kas tiek transportēti uz vietu, kas nav izkraušanas vai importēšanas vieta, jābūt kādai no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minēto deklarāciju kopijām par transportējamo minēto sugu daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētie izņēmumi nav piemērojami.
21. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašas novērošanas programmas jebkuras no 12. pantā minēto sugu krājumiem var ilgt vairāk nekā 2 gadus no to spēkā stāšanās dienas.
Ziņošanas pienākumi
22. Dalībvalstīm, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldei, katru kalendāro gadu vienu mēnesi pēc kalendārā gada termiņa beigām jāinformē Komisija par to kuģu nozvejas rezultātiem, kas lieto dažādus rīku tipus šajā pielikuma minētajās teritorijās, kā norādīts IV tabulā.
23. 22. punktā minētos datus dalībvalstis paziņo Komisijai tabulas veidā, nosūtot tos uz attiecīgo pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm.
IV tabula — Ziņošanas formāts
Valsts |
KFR |
Ārējā marķēšana |
Zvejas apgabals |
Pārvaldes laikposma ilgums |
Rīka veids/ paziņotie veidi |
Pieņemamās dienas, lietojot šo rīku |
Ar šī tipa zvejas rīku pavadītās dienas |
Dienu pārcelšana |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(7) |
(8) |
(9) |
V tabula — Datu formāts
Zonas nosaukums |
Maks. zīmju/ ciparu skaits |
Formulējums un komentāri |
||
|
3 |
Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kurā kuģis reģistrēts zvejai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Vienmēr ziņojošā valsts. |
||
|
12 |
(Kopienas Flotes Reģistrācijas Numurs). Zvejas kuģa unikāls identifikācijas numurs. Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kam seko identifikācijas sērija (9 zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, tad kreisajā pusē jāpievieno papildu nulles. |
||
|
14 |
Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87. |
||
|
1 |
Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma rajonā 2(a) vai 2(b). |
||
|
2 |
Indikācija 1-12 no katra pārvaldes laikposma garuma piešķirta saistītajam kuģim. Iespējams apkopot atsevišķus pārvaldes laikposmus, par kuru vienādo rīku grupējumiem vai rīku grupējumu kombinācijām ir paziņots saskaņā ar šā pielikuma 7. punktu. |
||
|
2 |
Indikācija no rīku paziņotajiem veidiem no 4(a) līdz 4(g) saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu. |
||
|
3 |
Dienu skaits, kurās šā pielikuma izpratnē kuģis ir pieņemams rīku izvēlei un pārvaldes laikposma garuma paziņojumam. |
||
|
3 |
Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies rajonā saskaņā ar šo pielikumu. |
||
|
3 |
Pārceltajām dienām norāda “– pārcelto dienu skaits” saņemtajām dienām norāda “+ pārcelto dienu skaits”. |
(1) Balstoties uz EK kuģa žurnāla ierakstiem – vidējais ikgadējais izkrautais loms dzīvsvarā.
(2) Kuģis noteiktajā mēnesī var atrasties apgabalā vairākas dienas.
IVc PIELIKUMS
ZVEJAS INTENSITĀTE KUĢIEM LAMANŠA RIETUMU DAĻĀ JŪRAS MĒLES KRĀJUMU ATJAUNOŠANAI
Vispārīgie noteikumi
1. Šā pielikumā nosacījumi attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums kopumā ir vienāds vai lielāks par 10 metriem.
2. Saskaņā ar šo pielikumu piemēro šādu ģeogrāfisko apgabalu:
Lamanša rietumu daļa (ICES apgabals VIIe).
3. Saskaņā ar šo pielikumu, diena, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, ir:
a) |
24 stundu laika periods starp kalendārās dienas plkst. 00:00 līdz tās pašas kalendārās dienas plkst. 24:00 vai jebkura šāda perioda daļa, kuras laikā kuģis atrodas 2. pantā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai |
b) |
jebkurš nepārtraukts 24 stundu periods, kā ierakstīts EK kuģa žurnālā, kura laikā zvejas kuģis atrodas 2. punktā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai jebkura šāda perioda daļa. |
Dalībvalstij, kas vēlas izmantot b) apakšpunktā noteikto definīciju dienai, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, ir jāinformē Komisija līdz 2005. gada 1. februārim par zvejas kuģu aktivitāšu uzraudzības līdzekļiem, lai nodrošinātu to nosacījumu ievērošanu, kas noteikti b) apakšpunktā.
4. Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupējumu:
a) |
sijas traļi ar acs izmēru, kas vienāds vai lielāks par 80 mm; |
b) |
statiski dziļūdens tīkli, ieskaitot žaunu tīklus, šķēršļu tīklus un mezglu tīklus. |
Zvejas intensitāte
5. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tad, kad uz klāja pārvadā jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, zvejas kuģis, kas reģistrēts Kopienā, atrodas rajonā un ir prom no ostas ne ilgāk par 6. punktā norādīto dienu skaitu.
a) |
Maksimālais dienu skaits jebkurā kalendāra mēnesī, cik ilgi kuģis var atrasties rajonā un būt prom no ostas, vedot uz klāja jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, ir uzrādīts I tabulā. Dienu, kad kuģis ir prom no ostas vai atrodas šā pielikuma 2. punktā noteiktajā rajonā, arī ieskaita kopējā pieļaujamo dienu skaitā jebkuram no IV pielikuma 2. punktā minētajiem rajoniem tiem kuģiem, kas darbojas ar tādu pašu zvejas rīku grupu. Ja kuģis šķērso divus rajonus vienā zvejas reisā, šo dienu ieskaita pieskaita tam rajonam, kurā ir pavadīta proporcionāli lielākā šīs dienas daļa. I tabula — Maksimālais dienu skaits rajonā un prom no ostas ar zvejas rīkiem
|
b) |
Dalībvalsts var apkopot 1. tabulā rajonā un prom no ostas pavadītās dienas pārvaldes laikposmos līdz vienpadsmit kalendārajiem mēnešiem. |
c) |
Komisija, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem ekspluatācijas pārtraukšanas programmās, kas tiek īstenotas kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 2792/1999, var piešķirt dalībvalstij papildu dienu skaitu, kurās kuģis var atrasties rajonā un prom no ostas, pārvadājot uz klāja jebkuru no rīkiem, kas minēti 4. punktā. Šis papildu dienu skaits būs tieši proporcionāls zvejas jaudas samazinājumam 2003. gadā vai nu kilovatos vai bruto tonnās, kas izriet no ekspluatācijas programmas salīdzinājuma attiecībā uz visiem kuģiem, kuri iepriekš zvejojuši attiecīgās krājumu atjaunošanas sugas 2003. gadā. Jebkuru dienas daļu, kas radusies šo aprēķinu rezultātā, noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šādas sadales iesniedz Komisijai pieprasījumu ar ziņojumiem ar informāciju par to pabeigtajām ekspluatācijas pārtraukšanas programmām. Uz šādu pieprasījumu pamata Komisija, saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantā, var izdarīt labojumus attiecīgajai dalībvalstij a) apakšpunktā noteiktajā dienu skaitā. |
7. Pirms katra pārvaldes laikposma pirmās dienas kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim jāpaziņo karoga dalībvalsts iestādēm, kādu rīku vai rīkus viņš paredzējis lietot gaidāmajā pārvaldes laikposmā. Līdz šādam paziņojumam kuģim nav atļauts zvejot 2. punktā noteiktajos rajonos ar jebkādiem rīkiem, kas minēti 4. punktā.
a) |
Jebkurā noteiktajā pārvaldes laikposmā kuģim, kas izlietojis vairākas dienas rajonā un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, jāpaliek ostā ārpus jebkura rajona, kas minēts 2. punktā, uz atlikušo pārvaldes laikposmu, ja vien tas nelieto nereglamentētos rīkus, kā aprakstīts 7. punktā. |
b) |
Jebkurā noteiktajā pārvaldes laikposmā kuģis var uzsākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 6. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās aktivitātes veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laika periodā attiecīgie kuģi nedrīkst pārvadāt nekādus zvejas rīkus vai zivis. |
a) |
Dalībvalsts var ļaut ikvienam no tās zvejas kuģiem pārcelt dienas, kas pavadītas rajonā un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, uz kādu citu no tās kuģiem uz to pašu pārvaldes laikposmu un to pašu rajonu, nodrošinot, ka kuģa saņemto dienu rezultāts, kas reizināts ar tā dzinēja jaudu kilovatos (kilovatu dienās) ir vienāds vai mazāks par donora kuģa pārcelto dienu rezultātu, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta katram kuģim Kopienas zvejas flotes reģistrā. |
b) |
Kopējais rajonā un prom no ostas pavadīto dienu skaits, kas pārcelts saskaņā ar a) apakšpunktu, reizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos nedrīkst būt lielāks par donora kuģa EK 2001., 2002. un 2003. gada kuģa žurnālā apliecināto vidējo ikgadējo dienu skaitu rajonā, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. |
c) |
Dienu pārcēlums, kā aprakstīts a) apakšpunktā, atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā un tajā pašā rīku grupējumā, kas minēts 6. punkta a) apakšpunktā, un vienā un tajā pašā pārvaldes laikposmā. |
d) |
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm jāsniedz ziņojumi par veiktajiem pārcēlumiem. |
10. Kuģim, kas nezvejo nevienā no rajoniem, kas noteikti 2. punktā, ir atļauts tos šķērsot, ja tas iepriekš par to ir brīdinājis attiecīgās iestādes. Kamēr kuģis atrodas vienā no 2. punktā noteiktajiem rajoniem, visiem uz klāja esošajiem zvejas rīkiem jābūt sasietiem un izvietotiem saskaņā ar nosacījumiem Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
11. Dalībvalsts nedrīkst atļaut zveju ar 4. punktā noteiktajiem rīkiem jebkurā no 2. punktā noteiktajiem rajoniem jebkuram no tās kuģiem, kam nav šajā rajonā 2002., 2003. un 2004. gadā uzrādītas šādas zvejas aktivitātes, izņemot gadījumu, ja tā nodrošina, ka cita ekvivalenta zvejas kapacitāte, ko mēra kilovatos, reglamentētajā rajonā netiek izmantota.
Tomēr kuģim, kas sakaņā ar kuģa dokumentāciju ir lietojis 4. punktā noteiktos rīkus, var ļaut lietot citus 4.punktā noteiktos rīkus, ja šiem pēdējiem rīkiem piešķirtais dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmajiem rīkiem piešķirto dienu skaitu.
12. Dalībvalsts šā pielikuma ietvaros neskaitīs kādam no tās kuģiem piešķirtās dienas, ja šajās dienās kuģis bijis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo sniedzis ārkārtas palīdzību citam kuģim, vai bijis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo transportējis ievainotu komandas biedru līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības punktam. Dalībvalsts viena mēneša laikā kopš pieņemti šādi lēmumi iesniedz Komisijai to pamatojumu, kā arī kompetentu iestāžu pierādījumus par avārijas gadījumu.
Novērošana, inspekcija un uzraudzība
13. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19a. panta šīs regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k panti attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 4. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 2. punktā noteiktajos rajonos. Kuģiem, kas aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, un tiem, kas darbojas saskaņā ar dienas definīciju, kas noteikta 3. punkta a) apakšpunktā, šī ziņošanas prasība netiek piemērota.
14. Dalībvalstis, lai nodrošinātu šā pielikuma 13. punktā noteikto saistību ievērošanu, var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šās ziņošanas saistības. Šie alternatīvie pasākumi pirms to ieviešanas jādara zināmi Komisijai.
15. Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas pārkraut vai izkraut jebkādu uz kuģa klāja esošu daudzumu kādas trešās valsts jūrā vai uz zemes, ostā vai kuģu piestātnē, vismaz 24 stundas pirms pārvešanas vai izkraušanas trešās valsts jūrā vai uz sauszemes paziņo kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm to informāciju, kas minēta 19. panta b) apakšpunktā Regulā (EEK) Nr. 2847/93.
16. Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, atļautā pielaides robeža, nosakot daudzumu kilogramos, kas atrodas uz 13. punktā minēto kuģu klāja, var būt 8 % no kuģa žurnāla datiem. Gadījumā, ja Kopienas likumdošanā nav ietverti nekādi konversijas koeficienti, jāpiemēro tās dalībvalsts konversijas koeficients, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.
17. Kad jūrasmēles daudzums, kas lielāks par 50 kg, ir iekrauts kuģī, uz zvejas kuģa klāja aizliedz glabāt jūrasmēli jebkādā konteinerā jebkādā daudzumā sajauktu ar kādu citu zivju sugu vai jūras organismu. Kopienas zvejas kuģa kapteiņi sniedz vajadzīgo palīdzību dalībvalstu inspektoriem, lai nodrošinātu, ka pārbaudes nolūkos ir iespējams veikt kontrolpārbaudes tiem daudzumiem, kas uzrādīti zvejas žurnālā, un to jūrasmēles lomiem, kas paturēti uz kuģa.
18. Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkurš jūrasmēles daudzums, kas pārsniedz 300 kg, kas nozvejoti 2. punktā noteiktajos rajonos, pirms pārdošanas nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.
19. Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai 2. punktā noteiktajos rajonos nozvejoto jebkādu jūrasmēles daudzumu, kas lielāks par 300 kg un kas pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas pārvešanas no pirmās izkraušanas ostas.
20. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, transportējot jebkādu minētās Regulas 12. pantā minēto zivju sugu daudzumu, kas smagāks par 50 kg, uz vietu, kas nav iekraušanas vai izkraušanas vieta, tam ir jāpievieno viena Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minētās deklarācijas kopija, kas attiecas uz šo transportēto sugu daudzumu. Izņēmums, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā, nav piemērojams.
21. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpaša uzraudzības programma katrai 12. pantā minētajai zivju sugai var ilgt vairāk kā divus gadus kopš tās spēkā stāšanās dienas.
Ziņošanas pienākumi
22. Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un rajonā pavadīto zvejas dienu pārvaldei, Komisijai par katru kalendāro gadu vienu mēnesi pirms kalendārā gada beigām dara zināmu informāciju par to kuģu zvejas intensitāti, kas šā pielikuma norādītajos rajonos, kā noteikts IV tabulā, lieto dažādus rīku veidus.
23. 22. punktā minētos datus dalībvalstis paziņo Komisijai lielformāta tabulas veidā, nosūtot tos uz attiecīgo pasta adresi, kuru Komisija dalībvalstīm dara zināmu.
IV tabula — Ziņošanas formāts
Valsts |
KFR |
Ārējā marķēšana |
Zvejas apgabals |
Pārvaldes laikposma ilgums |
Rīka veids/ paziņotie veidi |
Pieņemamās dienas, lietojot šo rīku |
Pavadītās dienas ar šo rīka tipu |
Dienu pārcelšana |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(7) |
(8) |
(9) |
V tabula — Datu formāts
Zonas nosaukums |
Maks. zīmju/ ciparu skaits |
Formulējums un komentāri |
||
|
3 |
Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Vienmēr ziņojošā valsts. |
||
|
12 |
(Kopienas Flotes reģistrācijas numurs). Zvejas kuģa unikāls identifikācijas numurs. Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods) sekojot identifikācijas sērijām (9 zīmes). Ja sērijām ir mazāk par 9 zīmēm, tad kreisajā pusē jāpievieno papildu nulles. |
||
|
14 |
Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87. |
||
|
1 |
Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma rajonā 2(a) vai 2(b). |
||
|
2 |
Indikācija no 1-12 no katra pārvaldes laikposma garuma piešķirta saistītajam kuģim. Atsevišķus pārvaldes laikposmus, kuros tie paši iekārtu grupējumi vai iekārtu grupējumu kombinācijas ir reģistrētas, saskaņā ar šā pielikuma 7. punktu, var apkopot. |
||
|
2 |
Indikācija no iekārtu paziņotajiem veidiem 4(a) līdz 4(g) saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu. |
||
|
3 |
Dienu skaits, kurās (šā pielikuma ietvaros) kuģis ir pieņemams rīku izvēlei un pārvaldes laikposma garuma paziņojumam. |
||
|
3 |
Dienu skaits, cik ilgi kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies rajonā saskaņā ar šo pielikumu. |
||
|
3 |
Pārceltajām dienām norāda “– pārcelto dienu skaits” saņemtajām dienām norāda “+ pārcelto dienu skaits”. |
V PIELIKUMS
KUĢU ZVEJAS INTENSITĀTE TŪBĪŠU ZVEJĀ ZIEMEĻJŪRĀ UN SKAGERAKĀ
1. No 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim nosacījumi, kas ietverti šajā pielikumā, attieksies uz Kopienas zvejas kuģiem, kas Ziemeļjūrā un Skageraka apgabalā zvejo ar dziļūdens trali, vadu vai līdzīgiem buksēšanas rīkiem, kuru tīkla acs lielums ir mazāks par 16mm.
2. Šajā pielikumā diena prom no ostas nozīmē:
a) |
24 stundu periods starp 00:00 kalendārās dienas stundām un 24:00 tās pašas kalendārās dienas stundām vai jebkura šāda laika perioda daļa, vai; |
b) |
jebkurš 24 stundu nepārtraukts laika periods, kā ierakstīts EK kuģa žurnālā starp atiešanas datumu un laiku, un pienākšanas datumu un laiku vai jebkuru šāda laika perioda daļu. |
3. Katrai attiecīgajai dalībvalstij ne vēlāk kā 2005. gada 1. martā jāizveido datu bāze, kas ietver šādu informāciju par Ziemeļjūru un Skageraku, par 2002., 2003. un 2004. gadu, un par Kopienā reģistrētiem vai zvejojošiem kuģiem, kas zvejojuši ar dziļūdens trali, vadu vai līdzīgiem buksēšanas rīkiem, kuru tīkla acs lielums ir mazāks par 16mm:
a) |
kuģu nosaukumu un iekšzemes reģistrācijas numuru; |
b) |
uzstādīto kuģu dzinēja jaudu kilovatos, kas mērīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu; |
c) |
zvejojot ar dziļūdens trali, vadu vai līdzīgiem buksēšanas rīkiem, kuru tīkla acs lielums ir mazāks par 16mm, ārpus ostas pavadīto dienu skaitu; |
d) |
kilovatdienas, kas ir ārpus ostas pavadīto dienu un uzstādītās dzinēja jaudas kilovatos reizinājums. |
4. Katrai dalībvalstij jāaprēķina šāds daudzums:
a) |
kilovatdienu kopskaits katram gadam kā kilovatdienu summa, kas aprēķināta 3. punkta d) apakšpunktā; |
b) |
vidējais kilovatdienu skaits periodā no 2002. gada līdz 2004. gadam. |
5. Katra dalībvalsts nodrošina, ka kilovatdienu skaits 2005. gadā kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu vai ir reģistrēti Kopienā, nepārsniedz 40 % no 2004. gada dienu skaita, kā aprēķināts 4. punkta a) apakšpunktā.
6. 5. pantā minēto kilovatdienu maksimālo skaitu Komisija, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu par plānoto Ziemeļjūras tūbīšu daudzumu 2004. gadā, pārskatīs tik drīz, cik vien iespējams, un ne vēlāk kā 2005. gada 15. maijā, saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) |
ja ZZTEK novērtē, ka 2004. gada Ziemeļjūras tūbīšu mazuļu daudzums ir 500 000 vai vairāk miljoni īpatņu 0 vecumā, ierobežojumus kilovatdienās atlikušajam 2005. gadam nepiemēro; |
b) |
ja ZZTEK novērtē, ka 2004. gada Ziemeļjūras tūbīšu mazuļu daudzums ir no 300 000 miljoniem līdz 500 000 miljoniem īpatņu 0 vecumā, kilovatdienu skaits nepārsniedz 2003. gada līmeni, kā aprēķināts 4. punkta a) apakšpunktā; |
c) |
ja ZZTEK novērtē, ka 2004. gada Ziemeļjūras tūbīšu mazuļu daudzums ir mazāks par 300 000 miljoniem īpatņu 0 vecumā, zveja ar dziļūdens trali, vadu vai līdzīgiem buksēšanas rīkiem, kuru tīkla acs lielums ir mazāks par 16 mm, 2005. gada atlikušajā laikposmā būs aizliegta. Tomēr, lai kontrolētu tūbīšu krājumus Ziemeļjūrā un Skageraka apgabalā un zvejas aizliegšanas sekas, ierobežota zveja būs atļauta. Šim nolūkam saistītās dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādās plānu zvejas uzraudzībai. |
VI PIELIKUMS
I DAĻA
LICENČU UN ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE IEROBEŽOJUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠĀS VALSTS ŪDEŅOS
Zvejas apgabals |
Zveja |
Licenču skaits |
Licenču sadalījums starp dalībvalstīm |
Maksimālais klātesošo kuģu skaits jebkurā laikā |
Norvēģijas ūdeņi un zvejniecības zonas ap Jana Majena salu |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00′N |
75 |
DK: 26, DE: 5, FR: 1, IRL: 7, NL: 9, SW: 10, UK: 17 |
55 |
Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62°00′N |
80 |
FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1 |
50 |
|
Skumbrija, uz dienvidiem no 62°00′N, riņķvadu zveja |
11 |
nav būtisks |
||
Skumbrija, uz dienvidiem no 62°00′N, traļa zveja |
19 |
|
nav būtisks |
|
Skumbrija, uz ziemeļiem no 62°00′N, riņķvadu zveja |
11 (2) |
DK: 11 |
nav būtisks |
|
Rūpnieciskās sugas, uz dienvidiem no 62°00′N |
480 |
DK: 450, UK: 30 |
150 |
|
Farēru salu ūdeņi |
Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām |
26 |
BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18 |
13 |
Specializētā mencas un pikšas zveja ar minimālo tīkla aci 135 mm apgabalā uz dienvidiem no 62°28′N un uz austrumiem no 6°30′W |
8 (3) |
|
4 |
|
Zveja ar trali 21 jūdzi laukā no Farēru bāzes līnijas. Laika posmos no 1. marta līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šie kuģi var darboties apgabalos starp 61°20′N un 62°00′N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām. |
70 |
BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20 |
26 |
|
Traļa zvejas vietas zilajai jūras līdakai ar minimālo tīkla aci 100mm apgabalā uz dienvidiem no 61°30′N un uz rietumiem no 9°00′W, un apgabalā starp 7°00′W un 9°00′W uz dienvidiem no 60°30′Z, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas starp 60°30′N, 7°00′W un 60°00′N, 6°00′W. |
70 |
20 (5) |
||
Specializētā traļa zveja saidai ar minimālo tīkla acs izmēru 120 mm un ar iespēju lietot apaļās siksnas ap traļa āmi. |
70 |
|
22 (5) |
|
Putasu zveja. Četri kuģi var palielināt licenču kopskaitu, lai veidotu pārus, Farēru iestādēm ieviešot speciālus pieejas noteikumus apgabaliem, ko sauc par “putasu galvenajiem zvejas apgabaliem” |
34 |
DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5 |
20 |
|
Zveja ar āķa rīkiem |
10 |
UK: 10 |
6 |
|
Skumbrijas zveja |
12 |
DK: 12 |
12 |
|
Siļķes zveja uz ziemeļiem no 62°N |
21 |
DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3 |
21 |
|
Krievijas Federācijas ūdeņi |
Visas zvejas |
pm |
|
pm |
Mencas zveja |
7 (6) |
|
pm |
|
Šprotes zvejas |
pm |
|
pm |
II DAĻA
LICENCES UN ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE IEROBEŽOJUMI TREŠĀS VALSTS KUĢIEM, KAS ZVEJO KOPIENAS ŪDEŅOS
Karoga valsts |
Zveja |
Licenču skaits |
Maksimālais klātesošo kuģu skaits jebkurā laikā |
Norvēģija |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00′N |
18 |
18 |
Farēru salas |
Skumbrija, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′N), VIIe,f,h, kumeļa skumbrija, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′N), VIIe, f, h, siļķe Via (uz ziemeļiem no 56° 30′N) |
14 |
14 |
Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00′N |
21 |
21 |
|
Siļķe, IIIa |
4 |
4 |
|
Esmarka mencas un šprotes rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′N): tūbītes, IV (ieskaitot zivis, kas nozvejotas, zvejojot putasu). |
15 |
15 |
|
Jūras līdaka un ilknis |
20 |
10 |
|
Putasu, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′N), VIb, VII (uz rietumiem no 12° 00′W) |
20 |
20 |
|
Zilā jūras līdaka |
16 |
16 |
|
Siļķu haizivs (visās zonās, izņemot NAFO 3PS) |
3 |
3 |
|
Krievijas Federācija |
Siļķe, IIId (Zviedrijas ūdeņi) |
pm |
pm |
Siļķe, IIId (Zviedrijas ūdeņi, nezvejas apstrādes kuģi) |
pm |
pm |
|
Šprotes |
4 (7) |
pm |
|
Barbadosa |
Tīģergarneles (8) (Franču Gviānas ūdeņi) |
5 |
pm (9) |
Lutjānzivs (10) (Franču Gviānas ūdeņi) |
5 |
pm |
|
Gviāna |
Tīģergarneles (11) (Franču Gviānas ūdeņi) |
pm |
pm (12) |
Surinama |
Tīģergarneles (11) (Franču Gviānas ūdeņi) |
5 |
pm (13) |
Trinidada un Tobago |
Tīģergarneles (11) (Franču Gviānas ūdeņi) |
8 |
pm (14) |
Japāna |
Tunzivs (15) (Franču Gviānas ūdeņi) |
pm |
|
Koreja |
Tunzivs (16) (Franču Gviānas ūdeņi) |
pm |
pm (11) |
Venecuēla |
Lutjānzivis (11) (Franču Gviānas ūdeņi) |
41 |
pm |
Haizivis (11) (Franču Gviānas ūdeņi) |
4 |
pm |
III DAĻA
DEKLARĀCIJA SASKAŅĀ AR 15. PANTA 2. PUNKTU
(1) Šī pārdale ir spēkā riņķvada un traļa zvejai.
(2) No 11 licencēm skumbriju riņķvada zvejai uz dienvidiem no 62°00′N.
(3) Atbilstoši 1999. gada Saskaņoto secinājumu protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencas un pikšas zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos “Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.
(4) Šie skaitliskie rādītāji attiecas uz maksimālo klātesošo kuģu skaitu jebkurā laikā.
(5) Šie skaitliskie rādītāji ir iekļauti skaitliskajos rādītājos “Zveja ar trali 21 jūdzi ārpus Farēru bāzes līnijas”.
(6) Attiecas tikai uz kuģiem ar Latvijas karogu.
(7) Attiecas tikai uz Eiropas Kopienas Latvijas zonas ūdeņiem.
(8) Licences, kas attiecas uz garneļu zvejniecību Francijas Gviānā ir jāizsniedz, pamatojoties uz trešās valsts iesniegto plānu, ko apstiprina Komisija. Katras licences derīguma termiņam ir jābūt ierobežotam saskaņā ar iesniegto plānu, uz ko pamatojoties tika izsniegta licence.
(9) Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz 200.
(10) Zvejošanai tikai ar āķu jedām un slazdiem vai āķu jedām un tīkliem ar acu izmēru vismaz 100 mm dziļumos, kas lielāki par 30 m (haizivīm). Lai izsniegtu šādu licenci, ir jāpierāda, ka pastāv juridisks līgums starp kuģa īpašnieku, kas piesakās licencei, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānā, un ka tas ietver saistības ar vismaz 75 % no valsts lomiem vai vismaz 50 % haizivju lomiem, ko veic minētais kuģis šajā apvidū, kas tadā veidā nodrošina, ka uzņēmums var tos pārstrādāt.
Augstāk minētajam kontraktam ir jābūt Francijas varas iestāžu apstiprinātam, nodrošinot, ka tas ir savienojams ar līguma slēdzēja rūpnīcas pārstrādes jaudu un Francijas Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Līguma kopijai ir jābūt pievienotai licences pieteikumam.
Ja augstākminētais apstiprinājums ir noraidīts, Francijas varas iestādēm ir jāinformē iesaistītā līguma puse un Komisija par šādu atteikumu un jānorāda tā iemesli.
(11) Attiecas no 2005. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim.
(12) Nav zivsaimniecības pārrunu secinājumu ar Norvēģiju 2005. gadam.
(13) Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz 200.
(14) Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz 350.
(15) Zvejošanai tikai ar āķu jedām.
(16) Of which at any given time a max. of 10 for vessels fishing cod with gillnets.
VII PIELIKUMS
I DAĻA
INFORMĀCIJA, KAS JĀIERAKSTA KUĢA ŽURNĀLĀ
Zvejojot 200 jūras jūdžu zonā no to Kopienas dalībvalstu krastiem, uz kuriem attiecas Kopienas zvejas noteikumi, pēc šādiem notikumiem, kuģa žurnālā nekavējoties jāieraksta šāda informācija:
Pēc katras nozvejas:
1.1. katras nozvejotās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos);
1.2. iemetiena datums un laiks;
1.3. ģeogrāfiskais stāvoklis, kurā tika veikta nozveja;
1.4. lietotā zvejas metode.
Pēc katras pārkraušanas no vai uz citu kuģi:
2.1. norāde “saņemts no” vai “pārkrauts uz”;
2.2. katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos);
2.3. kuģa, uz kuru, vai no kura pārkrāva, nosaukums, ārējie identifikācijas burti un skaitļi.
2.4. mencu pārkraušana nav atļauta.
Pēc katras piestāšanas Kopienas ostā:
3.1. ostas nosaukums;
3.2. katras izkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).
Pēc katras informācijas pārraides Eiropas Kopienas Komisijai:
4.1. pārraides datums un laiks;
4.2. ziņojuma veids: IN, OUT, ICES, WKL vai 2 WKL;
4.3. radio pārraides gadījumā: radio stacijas nosaukums.
II DAĻA
KUĢA ŽURNĀLA LAPA
VIII PIELIKUMS
KOMISIJAI PAREDZĒTĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS SATURS UN MODALITĀTES
Informācija, kas sniedzama Eiropas Kopienas Komisijai un tās sniegšanas laika grafiks ir šādi:
1.1. Katrā gadījumā, kad kuģis ienāk 200 jūras jūdžu zonā pie tās Kopienas dalībvalsts krastiem, uz kuru attiecas Kopienas zvejas noteikumi:
a) |
informāciju, kas noteikta 1.5. punktā; |
b) |
kravas telpā esošo zivju sugu daudzumu (kilogramos); |
c) |
datumu un ICES apgabalu, kurā kapteinis plāno uzsākt zveju. |
Ja zvejas darbību veikšanai noteiktajā dienā nepieciešams vairākkārt ienākt zonās, kas minētas 1.1. punktā, pietiek ar vienu paziņojumu pirmajā ienākšanas reizē.
1.2. Katrā gadījumā, kad kuģis atstāj 1.1. punktā minēto zonu:
a) |
informāciju, kas minēta 1.5. punktā; |
b) |
kravas telpā esošo zivju sugu daudzumu (kilogramos); |
c) |
kopš pēdējās informācijas sniegšanas katras nozvejotās sugas daudzumu (dzīvsvaru kilogramos); |
d) |
ICES apgabalu, kurā tika veiktas nozvejas; |
e) |
kopš kuģa ienākšanas zonā to sugu daudzumu (dzīvsvars kilogramos), kas tika pārkrauts uz un/vai no citiem kuģiem, un to kuģu identifikāciju, uz kuriem tika veikta pārkraušana; |
f) |
kopš kuģa ienākšanas zonā, to sugu daudzumus (dzīvsvaru kilogramos), kas tika izkrauti Kopienas ostās. |
Ja zvejas darbību veikšanai noteiktajā dienā nepieciešams vairākkārt ienākt zonās, kas minētas 1.1. punktā, pietiek ar vienu paziņojumu pirmajā ienākšanas reizē.
1.3. Ar trīs dienu intervāliem, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1. punktā minētajās zonās, zvejojot siļķes, skumbrijas, un ar iknedēļu intervāliem, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1. punktā minētajās zonās, zvejojot visas citas sugas, izņemot siļķes un skumbrijas:
a) |
informāciju, kas noteikta 1.5. punktā; |
b) |
kopš pēdējās pārraides katras nozvejotās sugas daudzumus (dzīvsvaru kilogramos); |
c) |
ICES apgabalu, kurā tika veikta nozveja. |
1.4. Katrā gadījumā, kad kuģis pārvietojas no viena ICES apgabala uz citu:
a) |
informāciju, kas noteikta 1.5. punktā; |
b) |
kopš pēdējās informācijas sniegšanas katras nozvejotās sugas daudzumus (dzīvsvaru kilogramos); |
c) |
ICES apgabalu, kurā tika veikta nozveja. |
a) |
nosaukumu, starptautisko radio kodu, identifikācijas burtus uz kuģa korpusa un numurus, un kuģa kapteiņa vārdu; |
b) |
licences numuru, ja kuģim ir licence; |
c) |
attiecīgā reisa ziņojuma kārtas numuru; |
d) |
ziņojuma veida identifikāciju; |
e) |
datumu, laiku un kuģa ģeogrāfisko stāvokli. |
2.1. Informācija, kas minēta 1. punktā, jāpārraida Eiropas Kopienu Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@cec.eu.int) vai vienu no radio stacijām, kas uzskaitītas zemāk 3. punktā, un tādā veidā, kā norādīts 4. punktā.
2.2. Ja kādu force majeure apstākļu dēļ kuģis nespēj pārraidīt ziņojumu, to šā kuģa pilnvarots var pārraidīt kāds cits kuģis.
Radio stacijas nosaukums |
Radio stacijas starptautiskais kods |
Lyngby |
OXZ |
Land's End |
GLD |
Valentia |
EJK |
Malin Head |
EJM |
Torshavn |
OXJ |
Bergen |
LGN |
Farsund |
LGZ |
Florø |
LGL |
Rogaland |
LGQ |
Tjøme |
LGT |
Ålesund |
LGA |
Ørlandet |
LFO |
Bodø |
LPG |
Svalbard |
LGS |
Blåvand |
OXB |
Gryt |
GRYT RADIO |
Göteborg |
SOG |
Turku |
OFK |
4. Ziņojumu veids
Informācijā, kas minēta 1. punktā, jāiekļauj sīkas, precīzas ziņas, ko jānorāda šādā secībā:
— |
kuģa nosaukums; |
— |
starptautiska radio pazīšanās zīme; |
— |
identifikācijas burti un numuri uz kuģa korpusa; |
— |
attiecīgā reisa ziņojuma kārtas numurs; |
— |
ziņojuma veida norāde atbilstīgi šādam kodam:
|
— |
datums, laiks un ģeogrāfiskais stāvoklis; |
— |
ICES apgabali/zonas, kurās nolemts uzsākt zveju; |
— |
datums, kurā nolemts uzsākt zveju; |
— |
kravas telpā esošo zivju sugu daudzums (dzīvsvars kilogramos), lietojot kodu, kas minēts 5. punktā; |
— |
kopš pēdējās pārraides nozvejoto zivju sugu daudzumi (dzīvsvars kilogramos), lietojot kodu, kas minēts 5. punktā; |
— |
ICES apgabli/ zonas, kurās veikta nozveja; |
— |
kopš pēdējās pārraides katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos) uz un/vai no cita kuģa; |
— |
kuģa uz kuru un/ vai no kura tika veikta pārkraušana nosaukums un starptautiskais radio pazīšanās kods; |
— |
sugu daudzums (dzīvsvars kilogramos), kas kopš pēdējās pārraides tika izkrauts Kopienas ostā; |
— |
kuģa kapteiņa vārds. |
5. Kods, ko izmanto, lai noteiktu uz kuģa esošās sugas saskaņā ar 1.4. punktu:
Beriksa (Beryx spp.), |
ALF |
Rietumatlantijas bute (Hippoglossoides platessoides), |
PLA |
Anšovs (Engraulis encrasicolus), |
ANE |
Jūrasvelns (Lophius spp.), |
MNZ |
Argentīna (Argentina silus), |
ARG |
Jūras plaudis (Brama brama), |
POA |
Milzu haizivs (Cetorinhus maximus), |
BSK |
Ogļzivs (Aphanopus carbo), |
BSF |
Zilā līdaka (Molva dypterygia), |
BLI |
Putasu (Micromesistius poutassou), |
WHB |
Xyphopenaeus kroyerii (Xyphopenaeus kroyerii), |
BOB |
Menca (Gadus morhua), |
COD |
Smilšu garnele (Crangon crangon), |
CSH |
Parastais kalmārs (Loligo spp.), |
SQC |
Dzeloņhaizivs (Squalus acanthias), |
DGS |
Bārdainais heks (Phycis spp.), |
FOR |
Grenlandes āte (Reinhardtius hippoglossoides), |
GHL |
Pikša (Melanogrammus aeglefinus), |
HAD |
Heks (Merluccius merluccius), |
HKE |
Āte (Hippoglossus hippoglossus), |
HAL |
Siļķe (Clupea harengus), |
HER |
Stavrida (Trachurus trachurus), |
HOM |
Līdaka (Molva molva), |
LIN |
Skumbrija (Scomber scombrus), |
MAC |
Smilšplekste (Lepidorhombus spp.), |
LEZ |
Ziemeļu garnele (Pandalus borealis), |
PRA |
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), |
NEP |
Norvēģijas menca (Trisopterus esmarkii), |
NOP |
Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) |
ORY |
Citi, |
OTH |
Bute (Pleuronectes platessa), |
PLE |
Pollaks (Pollachius pollachius), |
POL |
Siļķu haizivs (Lamma nasus), |
POR |
Sarkanasaris (Sebastes spp.), |
RED |
Sarkanā karūsa (Pagellus bogaraveo), |
SBR |
Strupdeguņa garaste (Coryphaenoides rupestris), |
RNG |
Saida (Pollachius virens), |
POK |
Lasis (Salmo salar), |
SAL |
Tūbītes (Ammodytes spp.), |
SAN |
Sardīne (Sardina pilchardus), |
PIL |
Haizivs (Selachii, Pleurotremata), |
SKH |
Garnele (Penaeidae), |
PEZ |
Brētliņa (Sprattus sprattus), |
SPR |
Kalmārs (Illex spp.), |
SQX |
Tunzivs (Thunnidae), |
TUN |
Vēdzele (Brosme brosme), |
USK |
Merlangs (Merlangus merlangus), |
WHG |
Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea), |
YEL |
IX PIELIKUMS
SUGU SARAKSTS
Vispārīgs latvisks nosaukums |
Zinātniskais nosaukums |
3-Alpha kods |
Bentiskās zivis |
||
Atlantijas menca |
Gadus morhua |
COD |
Pikša |
Melanogrammus aeglefinus |
HAD |
Atlantijas Atlantijas jūras asari |
Sebastes sp. |
RED |
Zeltainie Atlantijas jūras asari |
Sebastes marinus |
REG |
Knābjmutes jūras asaris |
Sebastes mentella |
REB |
Sebastes fasciatus |
Sebastes fasciatus |
REN |
Sudrabheks |
Merluccius bilinearis |
HKS |
Sarkanais heks (1) |
Urophycis chuss |
HKR |
Pollaks (=saida) |
Pollachius virens |
POK |
Paltuss |
Hippoglossoides platessoides |
PLA |
Sarkanā plekste |
Glyptocephalus cynoglossus |
WIT |
Dzeltenastes plekste |
Limanda ferruginea |
YEL |
Grenlandes āte |
Reinharditius hippoglossoides |
GHL |
Atlantiskā āte |
Hippoglossus hippoglossus |
HAL |
Ziemas plekste |
Pseudopleuronectes americanus |
FLW |
Vasaras plekste |
Paralichthys dentatus |
FLS |
Rombs |
Scophthalmus aquosus |
FLD |
Plakanzivis (NS) |
Pleuronectiformes |
FLX |
Amerikas jūras velns |
Lophius americanus |
ANG |
Prionotus sp. |
Prionotus sp. |
SRA |
Atlantijas tomkods |
Microgadus tomcod |
TOM |
Zilā antimora |
Antimora rostrata |
ANT |
Putasu |
Micromesistius poutassou |
WHB |
Amerikas tautoga |
Tautogolabrus adspersus |
CUN |
Vēdzele |
Brosme brosme |
USK |
Grenlandes menca |
Gadus ogac |
GRC |
Zilā jūras līdaka |
Molva dypterygia |
BLI |
Līdaka |
Molva molva |
LIN |
Jūras zaķis |
Cyclopterus lumpus |
LUM |
Karaļzivs |
Menticirrhus saxatilis |
KGF |
Raibā lodes zivs |
Sphoeroides maculatus |
PUF |
Lucīši (NS) |
Lycodes sp. |
ELZ |
Amerikas lucītis |
Macrozoarces americanus |
OPT |
Polārā menca |
Boreogadus saida |
POC |
Strupdeguņa garaste |
Coryphaenoides rupestris |
RNG |
Markūrzivs |
Macrourus berglax |
RHG |
Tūbītes |
Ammodytes sp. |
SAN |
Jūras buļļi |
Myoxocephalus sp. |
SCU |
Skapa |
Stenotomus chrysops |
SCP |
Tautoga |
Tautoga onitis |
TAU |
Tailzivs |
Lopholatilus chamaeleonticeps |
TIL |
Baltais heks (1) |
Urophycis tenuis |
HKW |
Vilkzivis (NS) |
Anarhicas sp. |
CAT |
Atlantijas vilkzivs |
Anarhichas lupus |
CAA |
Raibā vilkzivs |
Anarhichas minor |
CAS |
Bentiskās zivis (NS) |
|
GRO |
Pelāģiskās zivis |
||
Siļķe |
Clupea harengus |
HER |
Skumbrija |
Scomber scombrus |
MAC |
Taukzivs |
Peprilus triacanthus |
BUT |
Brevortija |
Brevoortia tyrannus |
MHA |
Atlantijas skumbrijlīdaka |
Scomberesox saurus |
SAU |
Rietumatlantijas anšovs |
Anchoa mitchilli |
ANB |
Lufārs |
Pomatomus saltatrix |
BLU |
Zirgkaranga |
Caranx hippos |
CVJ |
Fregates tunzivs |
Auxis thazard |
FRI |
Ķēniņmakrele |
Scomberomourus cavalla |
KGM |
Lāsumainā makrele |
Scomberomourus maculatus |
SSM |
Buriniekzivs |
Istiophorus platypterus |
SAI |
Baltā marlīna |
Tetrapturus albidus |
WHM |
Zilā marlīna |
Makaira nigricans |
BUM |
Zobenzivs |
Xiphias gladius |
SWO |
Garenspuru tunzivs |
Thunnus alalunga |
ALB |
Pelamīda |
Sarda sarda |
BON |
Mazā tunzivs |
Euthynnus alletteratus |
LTA |
Lielacu tunzivs |
Thunnus obesus |
BET |
Ziemeļu tunzivs |
Thunnus thynnus |
BFT |
Svītrainā tunzivs |
Katsuwonus pelamis |
SKJ |
Dzeltenspuras tunzivs |
Thunnus albacares |
YFT |
Tunzivis (NS) |
Scombridae |
TUN |
Pelāģiskās zivis |
|
PEL |
Bezmugurkaulnieki |
||
Kalmārs Loligo pealei |
Loligo pealei |
SQL |
Kalmārs Illex illecebrosus |
Illex illecebrosus |
SQI |
Kalmāri (NS) |
Loliginidae, Ommastrephidae |
SQU |
Taisnā makstgliemene |
Ensis directus |
CLR |
Cietgliemene |
Mercenaria mercenaria |
CLH |
Gliemene Arctica islandica |
Arctica islandica |
CLQ |
Lielā smilšgliemene |
Mya arenaria |
CLS |
Atlantijas makra |
Spisula solidissima |
CLB |
Spisula polynyma |
Spisula polynyma |
CLT |
Gliemenes (NS) |
Prionodesmacea, Teleodesmacea |
CLX |
Karību ķemmīšgliemene |
Argopecten irradians |
SCB |
Raibā ķemmīšgliemene |
Argopecten gibbus |
SCC |
Islandes ķemmīšgliemene |
Chylamys islandica |
ISC |
Placopecten magellanicus |
Placopecten magellanicus |
SCA |
Kemmīšgliemenes (NS) |
Pectinidae |
SCX |
Klusā okeāna austere |
Crassostrea virginica |
OYA |
Vidusjūras ēdamgliemene |
Mytilus edulis |
MUS |
Kroņgliemeži (NS) |
Busycon sp. |
WHX |
Litorīnas (NS) |
Littorina sp. |
PER |
Jūras mīkstmieši |
Mollusca |
MOL |
Parastais krabis |
Cancer irroratus |
CRK |
Zilais krabis |
Callinectes sapidus |
CRB |
Zaļais krabis |
Carcinus maenas |
CRG |
Ziemeļu krabis |
Cancer borealis |
CRJ |
Baltais krabis |
Chionoecetes opilio |
CRQ |
Sarkanais krabis |
Geryon quinquedens |
CRR |
Karaliskais krabis |
Lithodes maia |
KCT |
Jūras krabji |
Reptantia |
CRA |
Amerikas omārs |
Homarus americanus |
LBA |
Ziemeļu garnele |
Pandalus borealis |
PRA |
Aukstūdens ziemeļgarnele |
Pandalus montagui |
AES |
Tīģergarneles (NS) |
Penaeus sp. |
PEN |
Ziemeļgarneles |
Pandalus sp. |
PAN |
Jūras vēžveidīgie |
Crustacea |
CRU |
Jūras ezis |
Strongylocentrotus sp. |
URC |
Daudzsaru tārpi |
Polycheata |
WOR |
Atlantijas zobenastis |
Limulus polyphemus |
HSC |
Jūras bezmugurkaulnieki |
Invertebrata |
INV |
Citas zivis |
||
Vēderainā siļķe |
Alosa pseudoharengus |
ALE |
Seriolas |
Seriola sp. |
AMX |
Amerikas jūraszutis |
Conger oceanicus |
COA |
Amerikas zutis |
Anguilla rostrata |
ELA |
Myxine glutinosa |
Myxine glutinosa |
MYG |
Amerikas palede |
Alosa sapidissima |
SHA |
Argentīnas (NS) |
Argentina sp. |
ARG |
Atlantijas bungzivs |
Micropogonias undulatus |
CKA |
Atlantijas adatzivs |
Strongylura marina |
NFA |
Atlantijas lasis |
Salmo salar |
SAL |
Menidia menidia |
Menidia menidia |
SSA |
Atlantijas diegsiļķe |
Opisthonema oglinum |
THA |
Gludgalve |
Alepocephalus bairdii |
ALC |
Lielā bungzivs |
Pogonias cromis |
BDM |
Melnais jūras asaris |
Centropristis striata |
BSB |
Vasaras palede |
Alosa aestivalis |
BBH |
Moiva |
Mallotus villosus |
CAP |
Palijas (NS) |
Salvelinus sp. |
CHR |
Kobija |
Rachycentron canadum |
CBA |
Pompano |
Trachinotus carolinus |
POM |
Diegspuru palede |
Dorosoma cepedianum |
SHG |
Pomadasīdas (NS) |
Pomadasyidae |
GRX |
Cigoriņu palede |
Alosa mediocris |
SHH |
Lākturzivs |
Notoscopelus sp. |
LAX |
Kefales (NS) |
Mugilidae |
MUL |
Ziemeļatlantijas sviestzivs |
Peprilus alepidotus (=paru) |
HVF |
Cūkzivs |
Orthopristis chrysoptera |
PIG |
Varavīksnes stinte |
Osmerus mordax |
SMR |
Sarkanā bungzivs |
Sciaenops ocellatus |
RDM |
Parastā jūras karūsa |
Pagrus pagrus |
RPG |
Raupjā stavrida |
Trachurus lathami |
RSC |
Smilšu asaris |
Diplectrum formosum |
PES |
Aitgalve |
Archosargus probatocephalus |
SPH |
Punktotā bungzivs |
Leiostomus xanthurus |
SPT |
Lāsainā bungzivs |
Cynoscion nebulosus |
SWF |
Cynoscion regalis |
Cynoscion regalis |
STG |
Svītrainais asaris |
Morone saxatilis |
STB |
Stores (NS) |
Acipenseridae |
STU |
Atlantijas tarpūna |
Tarpon (= megalops) atlanticus |
TAR |
Forele (NS) |
Salmo sp. |
TRO |
Amerikas svītrainais asaris |
Morone americana |
PEW |
Beriksas (NS) |
Beryx sp. |
ALF |
Katrāns |
Squalus acantias |
DGS |
Dzeloņzivis (NS) |
Squalidae |
DGX |
Smilšu tīģerhaizivs |
Odontaspis taurus |
CCT |
Siļķu haizivs |
Lamna nasus |
POR |
Isurus oxyrinchus |
Isurus oxyrinchus |
SMA |
Carcharhinus obscurus |
Carcharhinus obscurus |
DUS |
Prionace glauca |
Prionace glauca |
BSH |
Squaliformes |
Squaliformes |
SHX |
Atlantijas aspurna haizivs |
Rhizoprionodon terraenovae |
RHT |
Melnā haizivs |
Centroscyllium fabricii |
CFB |
Grenlandes haizivs |
Sonmnousus microcephalus |
GSK |
Milzu haizivs |
Cetorhinus maximus |
BSK |
Rajas (NS) |
Raja sp. |
SKA |
Ežu raja |
Leucoraja erinacea |
RJD |
Ziemeļu raja |
Amblyraja hyperborea |
RJG |
Dipturus laevis |
Dipturus laevis |
RJL |
Acainā raja |
Leucoraja ocellata |
RJT |
Ērkšķu raja |
Amblyraja radiata |
RJR |
Gludā raja |
Malcoraja senta |
RJS |
Bathyraja spinicauda |
Bathyraja spinicauda |
RJO |
Zivis (NS) |
|
FIN |
(1) Saskaņā ar STACRES 1970. gada sanāksmē pieņemto rekomendāciju (ICNAF Sarkanā grāmata, 1970, I daļa, 67. lpp.) Urophycis ģints heki ir šādi apzīmēti statistikas ziņojumiem: a) heks no zonu 1, 2 un 3 un iedalījumiem 4R, S, T un V ir jāapzīmē kā Baltais heks, Urophycis tenuis; b) heks, kas nozvejots ar āķu rīkiem, vai heks, kas lielāks par 55 cm, neatkarīgi, kā tas nozvejots, no iedalījumiem 4W un X, zonas 5 un statistiskā apgabals 6, ir apzīmējami kā baltie heki, Urophycis tenuis; c) izņemot, kā noteikts b) punktā, citi Urophycis ģints heki, kas nozvejoti iedalījumos W un X, zonā 5 un statistiskā apgabalā 6, ir uzskatāmi par sarkanajiem hekiem, Urophycis chuss.
X PIELIKUMS
ATĻAUTIE ĀMJA AUGŠPUSES APVALKI
1. ICNAF tipa āmja augšpuses apvalki
ICNAF tipa āmja augšpuses apvalks ir taisnstūra tīkla gabals, ko pievieno traļa tīkla traļa āmja augšējai daļai, lai samazinātu un novērstu bojājumus tik ilgi, kamēr šāds tīkls atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
šim tīklam tīkla acs lielums ir ne mazāks par to, kāds norādīts traļa āmim 10. punktā; |
b) |
šo tīklu pie traļa āmja var nostiprināt tikai gar tīkla priekšējām un sānu apmalēm, un nekādā citā vietā, un tam ir jābūt nostiprinātam tādā veidā, ka tas paplašinās uz priekšu no sadales siksnas ne vairāk par četrām tīkla acīm un beidzas ne mazāk kā četras tīkla acis pirms mencu līnijas tīkla, kur sadales siksna netiek lietota, tīkls nedrīkst pārsniegt vairāk kā vienu trešdaļu no traļa āmja, kas nomērīts no ne vairāk kā četrām tīkla acīm mencu līnijas tīkla priekšā; |
c) |
šī tīkla platums ir vismaz pusotra daļa no pārsegtās mencu līnijas tīkla platības, šādus platumus nomēra pie labējiem stūriem līdz traļa āmja garajai asij. |
2. Daudzkārtīgs atlokveida āmja augšpuses apvalkis
Daudzkārtīgs atlokveida āmja augšpuses apvalkis ir noteikts kā tīkla daļa, kam visās tā daļās ir tīkla acis, kuru izmērs, neņemot vērā to, vai tīkla daļas ir sausas vai slapjas, ir ne mazākas kā traļa āmim, ar nosacījumu, ka:
i) |
katra tīkla daļa
|
ii) |
kopējais tādā veidā savienoto tīkla daļu garums nepārsniedz divas trešdaļas no traļa āmja garuma. |
SLĪPĒTAIS AUGŠPUSES APVALKS
3. Liels tīkla acs (modificēts slīpētais veids) āmja augšpuses apvalkis
Liels tīkla acu āmja augšpuses apvalks sastāv no taisnstūra tīkla gabala, kas taisīts no tāda paša vijuma materiāla kā traļa āmis vai no atsevišķa, bieza, nesamezglota vijuma materiāla, pievienots traļa āmja augšējās daļas aizmugurei un stiepjas pāri visai traļa āmja augšējai daļai, un satur visās tā daļās divreiz lielāku tīkla acs izmēru nekā traļa āmim, kad nomērīts sauss un nostiprināts pie traļa āmja gar priekšējām, sāna un aizmugures apmalēm, tīklojot tādā veidā, ka katra tīkla acs sakrīt ar četrām traļa āmja tīkla acīm.
XI PIELIKUMS
MINIMĀLAIS ZIVS IZMĒRS (1)
Sugas |
Ķidātas zivis ar vai bez ādas, svaigas vai atdzesētas, sasaldētas vai sālītas. |
|||
Pilns |
Bez galvas |
Bez galvas un astes |
Bez galvas un sadalītā veidā |
|
Atlantijas menca |
41 cm |
27 cm |
22 cm |
27/25 cm (2) |
Melnais paltuss |
30 cm |
N/A |
N/A |
N/A |
Rietumatlantijas bute |
25 cm |
19 cm |
15 cm |
N/A |
Dzeltenastes plekste |
25 cm |
19 cm |
15 cm |
N/A |
(1) Zivs izmērs Atlantijas mencai attiecas uz garumu līdz astes spuras sazarojumu vietai, pārējām sugām — uz visu garumu.
(2) Apakšējais izmērs svaigi sālītām zivīm.
XII PIELIKUMS
LOMA REĢISTRĒŠANA (KUĢA ŽURNĀLA IERAKSTI)
ZVEJAS KUĢA ŽURNĀLA IERAKSTI
Informācijas veids |
Standarta kods |
Kuģa nosaukums |
01 |
Kuģa valsts piederība |
02 |
Kuģa reģistrācijas numurs |
03 |
Reģistrācijas osta |
04 |
Lietoto rīku veids (atsevišķs ieraksts dažādiem rīku veidiem) |
10 |
Rīku veids |
|
Datums |
|
— diena |
20 |
— mēnesis |
21 |
— gads |
22 |
Stāvoklis |
|
— platuma grāds |
31 |
— garuma grāds |
32 |
— statiskais apgabals |
33 |
Lomu skaits 24 stundu periodā (1) |
40 |
Stundu skaits 24 stundu periodā, kad zvejots ar rīkiem (1) |
41 |
Sugu nosaukumi (II pielikums) |
|
Katras sugas ikdienas loms (dzīvsvars noapaļots metriskajās tonnās) |
50 |
Ikdienas loms pa sugām patēriņam pārtikā |
61 |
Ikdienas loms pa sugām pārstrādei |
62 |
Ikdienas brāķētais loms pa sugām |
63 |
Pārkraušanas vieta(-s) |
70 |
Pārkraušanas datums(-i) |
71 |
Kapteiņa paraksts |
80 |
RĪKU KODI
Rīku kategorijas |
Standarta saīsinājuma kods |
Apkārtējie tīkli |
|
Ar apkārtējiem vadiem (riņķvadiem) |
PS |
— Vienas laivas vadīti riņķvadi |
PS1 |
— Divu laivu vadīti riņķvadi |
PS2 |
Bez riņķvadiem (lampara) |
LA |
Vadu tīkli SB |
|
Laivas vai kuģa vadi |
SB/SV |
— Dāņu vadi |
SDN |
— Skotu vadi |
SSC |
— Pāru vadi |
SPR |
Vadu tīkli (nav norādīti) |
SX |
Traļi |
|
Lamatas |
FPO |
Grunts tralis |
|
— Apaļkoka tralis |
TBB |
— Dvīņu traļi (2) |
OTB |
— Pāru traļi |
PTB |
— Omāru traļi |
TBN |
— Garneļu traļi |
TBS |
— Grunts traļi (nav norādīti) |
TB |
Pelagiālais tralis |
|
— Dvīņu traļi |
OTM |
— Pāru traļi |
PTM |
— Garneļu traļi |
TMS |
— Pelagiālie traļi (nav norādīti) |
TM |
Dvīņu pāra traļi |
OTT |
Dvīņu traļi (nav norādīti) |
OT |
Pāru traļi (nav norādīti) |
PT |
Citi traļi (nav norādīti) |
TX |
Bagari |
|
Laivu bagari |
DRB |
Rokas bagari |
DRH |
Tīklu ievilcēji |
|
Pārnēsājami tīklu ievilcēji |
LNP |
Laivas darbināmi tīklu ievilcēji |
LNB |
No krasta darbināmi stacionāri tīkla ievilcēji |
LNS |
Tīklu ievilcēji (nav norādīti) |
LN |
Krītošie rīki |
|
Metamie tīkli |
FCN |
Krītošie rīki (nav norādīti) |
FG |
Žaunu tīkli un samezglotie tīkli |
|
Novietotās tīklu jedas (noenkurotās) |
GNS |
Driftertīkli |
GND |
Apņemošās tīklu jedas |
GNC |
Fiksētās tīklu jedas (uz stabiem) |
GNF |
Šķēršļu tīkli |
GTR |
Kombinētās tīklu jedas - Šķēršļu tīkli |
GTN |
Tīklu jedas un samezgloties tīkli (nav norādīti) |
GEN |
Tīklu jedas (nav norādīts) |
GN |
Murdi |
|
Stacionāri atklāti trieciena tīkli |
FPN |
Riņķvadu tīkli |
FYK |
Kravas tīkliem |
FSN |
Šķēršļi, iežogojumi, aizsprosti u.t.t. |
FWR |
Gaisa slazdi |
FAR |
(Murdi (nav norādīti) |
FIX |
Āķi un virves |
|
Gruntsmakšķeres un āķu makšķeres (ar roku vadāmas) (3) |
LHP |
Gruntsmakšķeres un āķu makšķeres (mehanizētas) (3) |
LHM |
(Novietotās troses (āķu jedu komplekts) |
LLS |
Dreifējošās āķu jedas |
LLD |
(Āķu jedas (nav precizētas) |
LL |
Traļa troses |
LTL |
(Āķi un virves (nav norādīti) (4) |
LX |
Saķere un ievainošana |
|
Harpūnas |
HAR |
Ievākšanas aparāti |
|
Pumpji |
HMP |
Mehanizētie bagari |
HMD |
Ievākšanas aparāti (nav norādīti) |
HMX |
Dažādi rīki (5) |
MIS |
Rekreācijas zvejas rīki |
RG |
Nezināmi vai nenorādīti rīki |
NK |
ZVEJAS KUĢU KODI
A. Galvenie kuģu veidi
FAO Kods |
Kuģa veids |
BO |
Zivju aizsardzības kuģis |
CO |
Mācību zvejas kuģis |
DB |
Pārtrauktās bagarēšanas kuģis |
DM |
Nepārtrauktās bagarēšanas kuģis |
DO |
Bimtraleris |
DOX |
Kuģis, kas zvejo ar dragām, NEI |
FO |
Zivju transportkuģis |
FX |
Zvejas kuģis NEI |
GO |
Kuģis zvejai ar žaunu tīkliem |
HOX |
Bāzes kuģis NEI |
HSF |
Zivju apstrādes kuģis |
KO |
Kuģis-slimnīca |
LH |
Kuģis zvejai ar makšķerēm |
LL |
Kuģis zvejai ar āķu jedām |
LO |
Kuģis zvejai ar jedām |
LP |
Kuģis zvejai ar āķiem no borta un jedām |
LT |
Kuģis zvejai ar velcēm |
MO |
Kuģis dažādveida zvejai |
MSN |
Seineris zvejai ar makšķerēm |
MTG |
Kuģis zvejai ar tīkliem un traļiem |
MTS |
Traleris-seineris |
NB |
Palīgkuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem |
NO |
Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem |
NOX |
Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem, NEI |
PO |
Kuģis, kas izmanto sūkņus |
SN |
Seineris zvejai ar dažāda tipa vadiem |
SO |
Seineris |
SOX |
Seineris, NEI |
SP |
Seiners zvejai ar riņķvadiem |
SPE |
Eiropas veida seineris zvejai ar riņķvadiem |
SPT |
Tunzivju seineris |
TO |
Traleri |
TOX |
Traleri, NEI |
TS |
Borta tralēšanas kuģis |
TSF |
Borta tralēšanas saldētājkuģis |
TSW |
Borta tralēšanas kuģis-refrižerators |
TT |
Aizmugures tralēšanas kuģis |
TTF |
Aizmugures tralēšanas saldētājkuģis |
TTP |
Aizmugures tralēšanas zivju apstrādes kuģis |
TU |
Traleris zvejai no izliekamiem blokiem |
WO |
Kuģis zvejai ar zivju krātiņiem |
WOP |
Kuģis zvejai ar murdiem |
WOX |
Kuģis zvejai ar zivju krātiņiem, NEI |
ZO |
Zivju pētniecības kuģis |
DRN |
Kuģis zvejai ar driftertīkliem |
NEI = citur nav noteikts |
B. Galvenās kuģu darbības
Alfa kods |
Kategorija |
ANC |
Noenkurošanās |
DRI |
Dreifēšana |
FIS |
Zveja |
HAU |
Loma vilkšana |
PRO |
Apstrāde |
STE |
Tvaicēšana |
TRX |
Pārkraušana (iekraušana vai izkraušana) |
OTH |
Citas (jāprecizē) |
(1) Ja tiek lietoti divi vai vairāki rīku veidi vienā un tajā pašā 24 stundu periodā, attiecībā uz katru tipu ir jāveic atsevišķs ieraksts.
(2) Zvejniecības dienesti var norādīt sāna un aizmugurējās daļas lejas un sāna un aizmugurējās daļas pelaģiskos traļus, attiecīgi kā OTB-1 un OTB-2, un OTM-1, un OTM-2,.
(3) Tostarp džigas virves.
(4) LDV kods mazu zvejas laivu darbināmiem virves zvejas rīkiem tiks saglabāts vēsturisku datu nolūkā.
(5) Šis pants ietver: rokas un izkraušanas tīklus, savākšanas tīklus, ievākšanu ar rokām, ar vienkāršiem rokas darbarīkiem, ar vai bez niršanas ekipējuma, indēm un sprāgstvielām, apmācītiem dzīvniekiem, elektrības zveju.
XIII PIELIKUMS
NAFO RAJONS
Daļējs to sugu saraksts, par kurām jāziņo saskaņā ar 31. panta 2. punktu:
ANG/N3NO. |
Lophius americanus |
Amerikāņu jūras velns ANG |
CAA/N3LMN. |
Anarhichas lupus |
Vilkzivs CAA |
CAP/N3LM. |
Mallotus villosus |
Moiva |
CAT/N3LMN. |
Anarhichas spp. |
Vilkzivis CAT |
HAD/N3LNO. |
Melanogrammus aeglefinus |
Pikša HAD |
HAL/N23KL. |
Hippoglossus hippoglossus |
Parastais paltuss HAL |
HAL/N3M. |
Hippoglossus hippoglossus |
Parastais paltuss HAL |
HAL/N3NO. |
Hippoglossus hippoglossus |
Parastais paltuss HAL |
HER/N3L. |
Clupea harengus |
Siļķe |
HKR/N2J3KL. |
Urophycis chuss |
Merlūza Urophycis chuss HKR |
HKR/N3MNO. |
Urophycis chuss |
Merlūza Urophycis chuss HKR |
HKS/N3NLMO |
Merlucius bilinearis |
Sudraba merlūza |
RNG/N23. |
Coryphaenoides rupestris |
Strupdeguna garaste |
HKW/N2J3KL. |
Urophycis tenuis |
Baltā merlūza HKW |
POK/N3O. |
Pollachius virens |
Saida |
RHG/N23. |
Macrourus berglax |
Makrūrzivs RHG |
SKA/N2J3KL |
Raja spp. |
Rajas SKA |
SKA/N3M. |
Raja spp. |
Rajas SKA |
SQI/N56. |
Illex illecebrosus |
Īsspuru kalmārs |
VFF/N3LMN. |
— |
Nesašķirotas, nenoteiktas zivis |
WIT/N3M. |
Glyptocephalus cynoglossus |
Sarkanā plekste WIT |
YEL/N3M. |
Limanda ferruginea |
Dzeltenastes plekste |
XIV PIELIKUMS
SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS ANTARKTIKAS ŪDEŅU DZĪVO RESURSU AIZSARDZĪBAS (CCAMLR) RAJONĀ
Mērķa sugas |
Zona |
Aizlieguma periods |
Notothenia rossii |
FAO 48.1 Antarktika, Pussalas apgabalā |
Visu gadu |
FAO 48.2 Antarktika, ap Dienvidu Orkniju |
||
FAO 48.3 Antarktika, ap Dienvidu Džordžiju |
||
Finzivs |
FAO 48.1 Antarktika (1) |
Visu gadu |
FAO 48.2 Antarktika (1) |
||
Gobionotothen gibberifrons |
FAO 48.3 |
Visu gadu |
Chaenocephalus aceratus |
||
Pseudochaenichthys georgianus |
||
Lepidonotothen squamifrons |
||
Patagonotothen guntheri |
||
Dissostichus spp. |
FAO 48.5 Antarktika |
No 1.12.2004 līdz 30.11.2005 |
Dissostichus spp. |
FAO 88.3 Antarktika (1) |
Visu gadu |
FAO 58.5.2 Antarktika uz austrumiem no 79°20′E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79°20′E (1) |
||
FAO 88.2 Antarktika uz ziemeļiem no 65° S |
||
FAO 58.4.4 Antarktika (1) |
||
FAO 58.6 Antarktika (1) |
||
FAO 58.7 Antarktika (1) |
||
Lepidonotothen squamifrons |
FAO 58.4.4 (1) |
Visu gadu |
Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides |
FAO 58.5.2 Antarktika |
1.12.2004 līdz 30.11.2005 |
Dissostichus mawsoni |
FAO 48.4 Antarktika (1) |
Visu gadu |
(1) Izņemot pētniecības nolūkiem.
(2) Izņemot valsts jurisdikcijai pakļautos ūdeņus (EEZ).
XV PIELIKUMS
LOMA UN BLAKUS NOZVEJAS IEROBEŽOJUMI JAUNAJĀS UN PĒTNIECISKĀS ZVEJAS VIETĀS CCAMLR RAJONĀ 2004/2005. GADĀ
Apakšrajons/apgabals |
Reģions |
Sezona |
SSRU |
Dissostichus spp. Nozvejas ierobežojums (tonnas) |
Blakus nozvejas ierobežojums (tonnas) |
||
Rajas |
Macrous spp. |
Citas sugas |
|||||
58.4.1 |
Visi iedalījumi |
No 1.12.2004 līdz 30.11.2005 |
A |
0 |
Visi iedalījumi: 50 |
Visi iedalījumi: 96 |
Visi iedalījumi: 20 |
B |
0 |
||||||
C |
200 |
||||||
D |
0 |
||||||
E |
200 |
||||||
F |
0 |
||||||
G |
200 |
||||||
H |
0 |
||||||
Kopējā zona |
600 |
||||||
58.4.2 |
Visi iedalījumi |
No 1.12.2004 līdz 30.11.2005 |
A |
260 |
Visi iedalījumi: 50 |
Visi iedalījumi: 124 |
Visi iedalījumi: 20 |
B |
0 |
||||||
C |
260 |
||||||
D |
0 |
||||||
E |
260 |
||||||
Kopējā zona |
780 |
||||||
58.4.3. a) |
Visi iedalījumi ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem |
No 1.5 līdz 31.08.2005 |
N/A |
250 |
Visi iedalījumi: 50 |
Visi iedalījumi: 26 |
Visi iedalījumi: 20 |
58.4.3. b) |
Visi iedalījumi ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem |
No 1.5 līdz 31.08.2005 |
N/A |
300 |
Visi iedalījumi: 50 |
Visi iedalījumi: 159 |
Visi iedalījumi: 20 |
88.1 |
Kopējā zona |
No 1.12.2004 līdz 31.08.2005 |
A |
0 |
0 |
||
B |
80 |
20 |
|||||
C |
223 |
20 |
|||||
D |
0 |
0 |
|||||
E |
57 |
20 |
|||||
F |
0 |
0 |
|||||
G |
83 |
20 |
|||||
H |
786 |
20 |
|||||
I |
776 |
20 |
|||||
J |
316 |
20 |
|||||
K |
749 |
20 |
|||||
L |
180 |
20 |
|||||
Kopējā zona |
3 250 |
163 |
520 |
|
(1) Noteikumi nozvejas ierobežojumiem blakus loma sugām par SSRU piemērojami kopējo blakus lomu ierobežojumu zonas robežās.
— |
: |
Rajas |
: |
5 % no nozvejas ierobežojuma Dissostichus spp. vai 50 tonnas, atkarībā no tā, kurš ir lielākais |
— |
: |
Macrourus spp. |
: |
16 % no nozvejas ierobežojuma Dissostichus spp. |
— |
: |
Citas sugas |
: |
20 tonnas katrai SSRU. |