I PIELIKUMS

PIEMĒROŠANAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN SAĪSINĀJUMI, PIETEIKUMS EK TIPA APSTIPRINĀJUMAM, SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI, UN RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šī direktīva attiecas uz gāzveida un daļiņveida piesārņotājiem no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijaizdedzes motoru, un gāzveida piesārņotājiem no visiem transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi, un uz kompresijaizdedzes un dzirksteļaizdedzes motoriem, kuri norādīti 1. pantā, izņemot tos N1, N2 un M2 kategorijas transportlīdzekļus, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/220/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (1).

2.   DEFINĪCIJAS UN SAĪSINĀJUMI

Šajā direktīvā:

2.1.   “Testa cikls” ir testēšanas stadiju secība, kur katrā stadijā motoram jādarbojas ar noteiktiem apgriezieniem un griezes momentu vienmērīgas darbības režīmā (ESCtests) vai pārejas ekspluatācijas apstākļos (ETC, ELR tests);

2.2.   “Motora (motoru saimes) apstiprinājums” ir motoru tipa (motoru saimes) apstiprinājums, kas attiecas uz gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju;

2.3.   “Dīzeļmotors” ir motors, kas darbojas pēc kompresijaizdedzes principa;

2.4.   “Gāzes motors” ir motors, ko darbina ar dabasgāzi (NG) vai sašķidrinātu naftas gāzi (LPG);

2.5.   “Motoru tips” ir tādu motoru kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem rādītājiem kā šās direktīvas II pielikumā noteiktie motora parametri;

2.6.   “Motoru saime” ir izgatavotāju noteikta tādu motoru grupa, kam pēc šās direktīvas II pielikuma 2. papildinājumā noteiktās konstrukcijas ir līdzīgi izplūdes gāzu emisijas parametri; visiem vienas saimes motoriem jāatbilst piemērojamām emisijas robežvērtībām;

2.7.   “Standarta motors” ir motors, kas no motoru saimes atlasīts tā, ka tā emisijas parametri ir raksturīgi visiem attiecīgās saimes motoriem;

2.8.   “Gāzveida piesārņotāji” ir oglekļa oksīds, ogļūdeņraži (pieņemot attiecību CH1,85 dīzeļmotoriem, CH2,525 LPG motoriem un CH2,93 NG (NMHC) motoriem un nosacītu CH3O0,5 molekulu etanola dīzeļmotoriem), metāns (pieņemot attiecību CH4 NG motoriem) un slāpekļa oksīdi, pēdējos izsakot slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalentā;

2.9.   “Daļiņveida piesārņotāji” ir visas vielas, ko savāc noteiktā filtrējošā vidē pēc tam, kad motora izplūdes gāzes ir atšķaidītas ar tīru filtrētu gaisu tā, lai temperatūra nepārsniedz 325 K (52 °C);

2.10.   “Dūmi” ir dīzeļmotora izplūdes plūsmā suspendētas daļiņas, kas absorbē, atstaro vai lauž gaismu;

2.11.   “Lietderīgā jauda” ir EK kW izteikta jauda, ko testēšanas stendā iegūst kloķvārpstas galā, vai tās ekvivalents, kuru mēra saskaņā ar EK jaudas mērīšanas metodi, kura izklāstīta Padomes Direktīvā 80/1269/EEK (1980. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesibu aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu motora jaudu (2);

2.12.   “Deklarētā maksimālā jauda (Pmaks.)” ir EK kW izteikta maksimālā jauda (lietderīgā jauda), ko izgatavotājs deklarējis tipa apstiprinājuma pieteikumā;

2.13.   “Procentuālā slodze” ir iegūstamā maksimālā griezes momenta attiecība pret motora apgriezienu skaitu;

2.14.   “ESC tests” ir testa cikls, kurā saskaņā ar šā pielikuma 6.2. iedaļu piemēro 13 režīmus ar vienmērīgiem motora apgriezieniem;

2.15.   “ELR tests” ir testa cikls, kurā saskaņā ar šā pielikuma 6.2. iedaļu nemainīgiem motora apgriezieniem secīgi piemēro slodzes pakāpes;

2.16.   “ETC tests” ir testa cikls, kurā saskaņā ar šā pielikuma 6.2. iedaļu piemēro 1 800 vienas sekundes pārejas ekspluatācijas režīmus;

2.17.   “Motora ekspluatācijas apgriezienu diapazons” ir motora apgriezienu skaita diapazons, ko visbiežāk izmanto, motoru ekspluatējot, un kas saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu ir starp mazo apgriezienu skaitu un lielo apgriezienu skaitu;

2.18.   “Mazie apgriezieni (nlo)” ir motora mazākais apgriezienu skaits, kas dod 50 % deklarētās maksimālās jaudas;

2.19.   “Lielie apgriezieni (nhi)” ir motora lielākais apgriezienu skaits, kas dod 70 % deklarētās maksimālās jaudas;

2.20.   “Motora A, B un C apgriezieni” ir testa apgriezienu skaits motora ekspluatācijas apgriezienu diapazonā, kas jāizmanto ESCun ELR testā, kurš izklāstīts šās direktīvas III pielikuma 1. papildinājumā;

2.21.   “Kontroles diapazons” ir diapazons starp motora A un C apgriezieniem un starp 25 – 100 procentu slodzi;

2.22.   “Nominālie apgriezieni (nref)” ir 100 procenti to apgriezienu vērtības, kas jāizmanto, lai denormalizētu relatīvās apgriezienu vērtības, kas iegūtas ETCtestā, kā izklāstīts šīs direktīvas III pielikuma 2. papildinājumā;

2.23.   “Dūmmērs” ir ierīce, kas paredzēta dūmu daļiņu radītas dūmainības mērīšanai pēc gaismas dzēšanas principa;

2.24.   “NG gāzu grupa” ir H vai L grupa saskaņā ar 1993. gada novembra Eiropas standartu EN 437;

2.25.   “Pašregulācija” ir jebkura motora funkcija, kas dod iespēju uzturēt nemainīgu gaisa/degvielas attiecību;

2.26.   “Atkārtota kalibrēšana” ir NGmotora regulēšana, lai tādu pašu darbību (jaudu, degvielas patēriņu) nodrošinātu ar citas grupas dabasgāzi;

2.27.   “Vobeindekss (apakšējais Wl vai augšējais Wu)” ir tilpuma vienības gāzes sadegšanas siltuma un tās relatīvā blīvuma kvadrātsaknes attiecība vienādos standarta apstākļos:

2.28.   “λ – nobīdes koeficients (Sλ)” ir izteiksme, kas raksturo vajadzīgo motora vadības sistēmas elastību attiecībā uz liekā gaisa attiecības “λ” izmaiņu, ja motoru darbina ar gāzu maisījumu, kurš atšķiras no tīra metāna (Sλ aprēķinu skatīt VII pielikumā).

2.29.   “Izslēgšanas ierīce” ir ierīce, ar ko mēra, konstatē vai maina ekspluatācijas vērtības (piemēram, transportlīdzekļa ātrumu, motora apgriezienus, ieslēgto pārnesumu, temperatūru, ieplūdes spiedienu vai kādu citu parametru) un reaģē uz tām, lai ieslēgtu, pārveidotu, kavētu vai atslēgtu kādas emisijas kontroles sistēmas sastāvdaļas darbību vai funkciju tā, ka emisijas kontroles sistēmas efektivitāte samazinās transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos, ja šādas ierīces lietošana pēc būtības nav iekļauta piemērojamās emisijas sertifikācijas testa procedūrās.

2.30.   “Kontroles palīgierīce” ir motora vai transportlīdzekļa sistēma, funkcija vai kontroles stratēģija, ko uzstāda motoram un/vai tā papildaprīkojumam, lai aizsargātu pret ekspluatācijas apstākļiem, kuri varētu izraisīt bojājumu vai defektu, vai ar ko atvieglo motora iedarbināšanu. Kontroles palīgierīce var būt arī stratēģija vai mērierīce, ja ir pietiekami pierādīts, ka tā nav izslēgšanas ierīce;

2.31.   “Neracionāla emisijas kontroles stratēģija” ir jebkura stratēģija vai mērierīce, kas, transportlīdzeklim darbojoties normālos ekspluatācijas apstākļos, samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti tā, ka tā ir mazāka par to, kura gaidāma piemērojamās testa procedūrās.

2.32.   Simboli un saīsinājumi

2.32.1.   Testu parametru simboli

2.32.2.   Ķīmisko sastāvdaļu simboli

2.32.3.   Saīsinājumi.

3.   EK TIPA APSTIPRIN JUMA PIETEIKUMS

3.1.   Motoru tipa vai motoru saimes kā atsevišķas tehniskas vienības EK tipa apstiprinājuma pieteikums.

3.1.1.   Motoru tipa vai motoru saimes EK tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju dīzeļmotoriem un attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju gāzes motoriem iesniedz motora izgatavotājs vai attiecīgi pilnvarots pārstāvis.

3.1.2.   Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādas ziņas:

3.1.2.1.   Motoru tipa vai motoru saimes aprakstu, pēc vajadzības iekļaujot ziņas, kas minētas šīs direktīvas II pielikumā un kas atbilst Direktīvas 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecību uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (3) 3. un 4. panta prasībām.

3.1.3.   Motoru, kas atbilst “motoru tipa” vai “standarta motora” parametriem, kuri aprakstīti II pielikumā, nodod tehniskajam dienestam, kas atbild par apstiprinājuma testiem, kuri noteikti 6. iedaļā.

3.2.   EK tipa apstiprinājuma pieteikums transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā motoru

3.2.1.   Tāda transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma pieteikumu, kas attiecas uz gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju dīzeļmotoriem vai to saimei un uz gāzveida piesārņotāju emisiju gāzes motoriem vai to saimei, iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai attiecīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.2.   Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādas ziņas:

3.2.2.1.   Transportlīdzekļu tipa, ar motoru saistīto transportlīdzekļa daļu un motoru tipa vai motoru saimes aprakstu, pēc vajadzības iekļaujot ziņas, kas minētas II pielikumā, kopā ar dokumentāciju, kura vajadzīga, piemērojot Direktīvas 70/156/EEK 3. pantu,

3.3.   EK tipa apstiprinājuma pieteikums transportlīdzekļa tipam ar apstiprinātu motoru.

3.3.1.   Tāda transportlīdzekļu apstiprinājuma pieteikumu, kas attiecas uz gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju apstiprinātiem dīzeļmotoriem vai to saimei un uz gāzveida piesārņotāju emisiju apstiprinātiem gāzes motoriem vai to saimei, iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai attiecīgi pilnvarots pārstāvis.

3.3.2.   Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādas ziņas:

3.3.2.1.   Transportlīdzekļu tipa un ar motoru saistīto transportlīdzekļa daļu aprakstu, pēc vajadzības iekļaujot ziņas, kas minētas II pielikumā, un EK tipa apstiprinājuma sertifikātu (VI pielikums) attiecībā uz motora tipu vai, ja vajadzīgs, motoru saimi, kā atsevišķu tehnisku vienību, kas ir uzstādīta attiecīgajā transportlīdzeklī, kopā ar dokumentāciju, kura vajadzīga, piemērojot Direktīvas 70/156/EEK 3. pantu.

4.   EK TIPA APSTIPRINĀŠANA

4.1.   Universālas degvielas EK tipa apstiprinājuma piešķiršana

Universālas degvielas EK tipa apstiprinājumu piešķir, ievērojot šādas prasības:

4.1.1.   Ja lieto dīzeļdegvielu, tad standarta motors atbilst šīs direktīvas prasībām, kas attiecas uz standarta degvielu, kura noteikta IV pielikumā.

4.1.2.   Ja lieto dabasgāzi, jāpierāda, ka standarta motors spēj pielāgoties jebkura sastāva degvielai, kāda var būt tirgū. Parasti ir divu veidu dabasgāzes degviela — degviela ar lielu siltumietilpību (H gāze) un degviela ar mazu siltumietilpību (L gāze) — bet abu veidu degviela ievērojami izplešas; tās ievērojami atšķiras pēc enerģijas satura, ko izsaka ar Wobbe indeksu un λ novirzes koeficientu (Sλ). Wobbe indeksu un Sλ aprēķina pēc formulām, kas norādītas 2.27. un 2.28. iedaļā. Uzskata, ka dabasgāzes ar λ novirzes koeficientu no 0,89 līdz 1,08 (0,89 ≤ Sλ ≤ 1,08) pieder pie H gāzēm, bet dabasgāzes ar λ novirzes koeficientu no 1,08 līdz 1,19 (1,08 ≤ Sλ ≤ 1,19) pieder pie L gāzēm. Standarta degvielu sastāvs atspoguļo Sλ galējās izmaiņas.

Standarta motoram bez degvielas padeves pārregulēšanas starp abiem testiem jāatbilst šīs direktīvas prasībām par standarta degvielu GR (1. degviela) un G25 (2. degviela), kas noteiktas IV pielikumā. Tomēr atļauts pēc degvielas maiņas bez mērīšanas izpildīt vienu pielāgošanas ETC. Pirms testēšanas standarta motors jāiesilda pēc procedūras, kas noteikta III pielikuma 2. papildinājuma 3. punktā.

4.1.2.1.   Pēc izgatavotāja pieprasījuma motoru var testēt ar vēl vienu degvielu (3. degvielu), ja λ novirzes koeficients (Sλ) ir no 0,89 (t.i., apakšējās GR robežas) līdz 1,19 (t.i., augšējai G25 robežai), piemēram, ja 3. degviela ir tirgus degviela. Šāda testa rezultātus var izmantot par pamatu ražojuma atbilstības vērtējumam

4.1.3.   Ja dabasgāzes motoru, kas pats pielāgojas, no vienas puses, H gāzēm, un, no otras puses, L gāzēm un ko pārslēdz no Hgāzēm uz L gāzēm un otrādi ar slēdzi, standarta motors visos slēdža stāvokļos jātestē ar attiecīgo standarta degvielu, kura abu grupu gāzēm noteikta IV pielikumā. H grupas gāzēm ir šādas degvielas — GR (1. degviela) un G23 (3. degviela), un L grupas gāzēm ir šādas degvielas — G25 (2. degviela) un G23 (3. degviela). Standarta motoram jāatbilst šīs direktīvas prasībām abos slēdža stāvokļos bez nekādas degvielas padeves pārregulēšanas starp abiem testiem visos slēdža stāvokļos. Tomēr ir atļauts pēc degvielas maiņas bez mērīšanas izpildīt vienu pielāgošanas ETC. Pirms testēšanas standarta motors jāiesilda pēc procedūras, kas noteikta III pielikuma 2. papildinājuma 3. punktā.

4.1.3.1.   Pēc izgatavotāja prasības motoru var testēt ar vēl vienu degvielu (3. degvielu) G23 vietā, ja λ novirzes koeficients (Sλ) ir no 0,89 (t.i., apakšējās GR robežas) līdz 1,19 (t.i., augšējai G25 robežai), piemēram, ja 3. degviela ir tirgus degviela. Šāda testa rezultātus var izmantot par pamatu ražojuma atbilstības vērtējumam.

4.1.4.   Dabasgāzes motoriem emisijas rezultātu attiecība “r” katrai piesārņotājvielai jānoteic šādi:

vai

un

4.1.5.   Ja lieto LPG, jāpierāda, ka standarta motors spēj pielāgoties jebkura sastāva degvielai, kāda var būt tirgū. LPG sastāvā mainās C3/C4. Minētās izmaiņas atspoguļojas standarta degvielās. Standarta motoram bez degvielas padeves pārregulēšanas starp abiem testiem jāatbilst prasībām par A un B standarta degvielu, kas noteiktas IV pielikumā. Tomēr ir atļauts pēc degvielas maiņas bez mērīšanas izpildīt vienu pielāgošanas ETC. Pirms testēšanas standarta motors jāiesilda pēc procedūras, kas noteikta III pielikuma 2. papildinājuma 3. punktā.

4.1.5.1.   Emisijas rezultātu attiecība “r” katrai piesārņotājvielai jānoteic šādi:

4.2.   Ierobežota diapazona degvielas EK tipa apstiprinājuma piešķiršana

Ierobežota diapazona degvielas EK tipa apstiprinājumu piešķir, ievērojot šādas prasības:

4.2.1.   Tāda motora apstiprināšana attiecībā uz izplūdes izmešiem, kas darbojas ar dabasgāzi un kas paredzēts H grupas gāzēm vai L grupas gāzēm.

Standarta motors jātestē ar attiecīgo standarta degvielu, kas attiecīgās grupas gāzēm noteikta IV pielikumā. H grupas gāzēm ir šādas degvielas — GR (1. degviela) un G23 (3. degviela), un L grupas gāzēm ir šādas degvielas — G25 (2. degviela) un G23 (3. degviela). Standarta motoram bez degvielas padeves pārregulēšanas starp abiem testiem jāatbilst šīs direktīvas prasībām. Tomēr atļauts pēc degvielas maiņas bez mērīšanas izpildīt vienu pielāgošanas ETC. Pirms testēšanas standarta motors jāiesilda pēc procedūras, kas noteikta III pielikuma 2. papildinājuma 3. punktā.

4.2.1.1.   Pēc izgatavotāja prasības motoru var testēt ar vēl vienu degvielu (3. degvielu) G23 vietā, ja λ novirzes koeficients (Sλ) ir no 0,89 (t.i., apakšējās GR robežas) līdz 1,19 (t.i., augšējai G25 robežai), piemēram, ja 3. degviela ir tirgus degviela. Šāda testa rezultātus var izmantot par pamatu ražojuma atbilstības vērtējumam.

4.2.1.2.   Emisijas rezultātu attiecība “r” katrai piesārņotājvielai jānoteic šādi:

vai

un,

4.2.1.3.   Kad motoru piegādā pircējam, uz tā jābūt etiķetei (skatīt 5.1.5. punktu) ar norādi, kuras grupas gāzēm motors ir apstiprināts.

4.2.2.   Tāda motora apstiprināšana attiecībā uz izmetes emisijām, kas darbojas ar dabasgāzi vai LPG un kas paredzēts viena specifiska sastāva degvielai.

4.2.2.1.   Standarta motoram jāatbilst emisijas prasībām, kas noteiktas IV pielikumā, ja testē ar GR un G25 standarta degvielu attiecībā uz dabasgāzi vai ar A un B standarta degvielu attiecībā uz LPG. Starp testiem atļauts precīzi noregulēt degvielas padeves sistēmu. Šajā precīzajā regulēšanā ietilpst degvielas padeves datu bāzes atkārtota kalibrēšana, nemainot kontroles pamatstratēģiju vai datu bāzes pamatstruktūru. Pēc vajadzības drīkst apmainīt daļas, kas tieši saistītas ar degvielas plūsmas daudzumu (piemēram, iesmidzināšanas sprauslas).

4.2.2.2.   Pēc izgatavotāja prasības motoru var testēt ar GR un G23 standarta degvielu vai G25 un G23 standarta degvielu, un šajā gadījumā tipa apstiprinājums ir derīgs attiecīgi tikai H grupas gāzēm vai L grupas gāzēm.

4.2.2.3.   Kad motoru piegādā pircējam, uz tā jābūt etiķetei (skatīt 5.1.5. punktu) ar norādi, kura sastāva degvielai motors ir kalibrēts.

4.3.   Saimes motora apstiprinājums, kas attiecas uz izplūdes gāzu emisiju

4.3.1.   Izņemot gadījumu, kas minēts 4.3.2. punktā, standarta motora apstiprinājums, kurš attiecas uz tādas grupas jebkura sastāva degvielu, kam standarta motors apstiprināts (ja motori aprakstīti 4.2.2. punktā) vai tādas pašas grupas degvielām (ja motori aprakstīti 4.1. vai 4.2. punktā), jāattiecina uz visiem saimes motoriem bez turpmākas testēšanas.

4.3.2.   Sekundārā testa motors

Ja, iesniedzot pieteikumu motora vai transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam, kas attiecas uz motoru, kurš pieder pie kādas motoru saimes, tehniskais dienests konstatē, ka attiecībā uz izraudzīto standarta motoru iesniegtais pieteikums pilnībā nepārstāv motoru saimi, kas noteikta I pielikuma 1. papildinājumā, tehniskais dienests testēšanai var izraudzīties papildu standarta testa motoru.

4.4.   Tipa apstiprinājuma sertifikāts

Piešķirot apstiprinājumu, kas noteikts 3.1., 3.2. un 3.3. iedaļā, izsniedz sertifikātu, kas atbilst paraugam VI pielikumā.

5.   MOTORU MARĶĒJUMI

5.1.   Uz motora, kas apstiprināts kā tehniska vienība, jābūt:

5.1.1.   Motora izgatavotāja preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam;

5.1.2.   Izgatavotāja standartapzīmējumam;

5.1.3.   EK tipa apstiprinājuma numuram, kura priekšā ir tās dalībvalsts atšķirības zīme (zīmes), kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu (4)

5.1.4.   uz NGmotora jābūt vienam no šiem marķējumiem aiz EK tipa apstiprinājuma numura:

5.1.5.   Etiķetes

Uz motoriem, kurus darbina ar NGun LPGun kuru tipa apstiprinājums ir ierobežots ar degvielas grupu, lieto šādas etiķetes.

5.1.5.1.   Saturs

Jāsniedz šāda informācija:

Ja piemērojams 4.2.1.3. punkts, tad uz etiķetes jābūt:

“TIKAI EKSPLUATĀCIJAI AR H GRUPAS DABASGĀZI”. Pēc vajadzības “H” aizstāj ar “L”.

Ja piemērojams 4.2.2.3. punkts, tad uz etiķetes attiecīgi jābūt:

“TIKAI EKSPLUATĀCIJAI AR H GRUPAS DABASGĀZI, KAS ATBILST SPECIFIKĀCIJAI …” vai “TIKAI EKSPLUATĀCIJAI AR SAŠĶIDRINĀTU NAFTAS GĀZI, KAS ATBILST SPECIFIKĀCIJAI …”. Visu informāciju attiecīgajās IV pielikuma tabulās sniedz, norādot atsevišķās sastāvdaļas un robežas, ko noteicis motora izgatavotājs.

Burtiem un cipariem jābūt vismaz 4 mm augstiem.

Piezīme:

Ja šādu etiķeti nevar piestiprināt vietas trūkuma dēļ, tad var lietot vienkāršotu kodu. Tādā gadījumā jebkurai personai, kas uzpilda degvielas tvertni vai apkopj vai remontē motoru un tā palīgierīces, un attiecīgajām iestādēm jābūt viegli pieejamiem paskaidrojumiem, kuros iekļauta visa iepriekšminētā informācija. Šo paskaidrojumu vietu un saturu nosaka ar vienošanos starp izgatavotāju un apstiprinātāju iestādi.

5.1.5.2.   Īpašības

Etiķetēm jābūt izturīgām, lai saglabātos visu motora ekspluatācijas laiku. Etiķetēm jābūt skaidri salasāmām, un burtiem un cipariem uz tām jābūt neizdzēšamiem. Turklāt etiķetes jāpiestiprina tā, lai arī stiprinājums iztur visu motora ekspluatācijas laiku un lai etiķetes nevar noņemt, tās neiznīcinot vai nesabojājot.

5.1.5.3.   Novietojums

Etiķetes jāpiestiprina motora daļai, kas ir nepieciešama motora normālai darbībai un kas parasti motora mūžā nav jānomaina. Turklāt šīs etiķetes ir jānovieto tā, lai tās ir viegli saredzamas vidēja auguma cilvēkam pēc tam, kad motors ir nokomplektēts ar visām motora darbībai vajadzīgām palīgierīcēm.

5.2.   Iesniedzot transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz tā motoru, degvielas uzpildes atveres tuvumā novieto arī 5.1.5. iedaļā norādīto marķējumu.

5.3.   Iesniedzot tāda transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma pieteikumu, kura motors ir apstiprināts, degvielas uzpildes atveres tuvumā novieto arī 5.1.5. iedaļā norādīto marķējumu.

6.   SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI

6.1.   Vispārīgi noteikumi

6.1.1.   Emisiju kontroles iekārta

6.1.1.1.   Sastāvdaļas, kas var ietekmēt gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no dīzeļmotoriem un gāzveida piesārņotāju emisiju no gāzes motoriem, jāprojektē, jāizgatavo, jāmontē un jāuzstāda tā, lai motors normālos ekspluatācijas apstākļos atbilst šīs direktīvas prasībām.

6.1.2.   Emisijas kontroles iekārtas funkcijas

6.1.2.1.   Aizliegts lietot izslēgšanas ierīci un/vai neracionālu emisijas kontroles stratēģiju.

6.1.2.2.   Motoram vai transportlīdzeklim var uzstādīt kontroles palīgierīci, ja ierīce:

6.1.2.3.   Motora kontroles ierīce, funkcija, sistēma vai mērierīce, kas darbojas nosacījumos, kuri paredzēti 6.1.2.4. iedaļā, un kas nosaka tāda cita vai pārveidota motora kontroles stratēģijas izmantošanu, kurš nav piemērojamos emisijas testa ciklos, parasti izmantojamā stratēģija, ir pieļaujama, ja atbilstīgi 6.1.3. un/vai 6.1.4. iedaļas prasībām pilnībā pierādīts, ka mērierīce nesamazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti. Visos pārējos gadījumos šādas ierīces jāuzskata par izslēgšanas ierīcēm.

6.1.2.4.   Noteiktie ekspluatācijas apstākļi, kas atbilst vienmērīgas darbības un īslaicīgas darbības nosacījumiem, 6.1.2.2. iedaļas nozīmē, ir šādi:

6.1.3.   Īpašas prasības elektroniskajām emisiju kontroles sistēmām

6.1.3.1.   Dokumentācijas prasības

Izgatavotājam jāiesniedz dokumentācijas pakete, pēc kuras var spriest par sistēmas pamatkonstrukciju un līdzekļiem, tās izvades mainīgo vērtību kontrolei, kas var būt tieša vai netieša.

Dokumentācijai jābūt pieejamai divās daļās:

6.1.4.   Lai pārbaudītu, vai kāda stratēģija vai mērierīce saskaņā ar definīcijām 2.29. un 2.31. iedaļā jāuzskata par izslēgšanas ierīci vai neracionālu emisijas kontroles stratēģiju, tipa apstiprinātāja iestāde un/vai tehniskais dienests var pieprasīt papildu NOx skrīninga testu, izmantojot ETC, ko var izdarīt kopā ar tipa apstiprināšanas testu vai procedūrām, kuras paredzētas ražojumu atbilstības pārbaudei.

6.1.4.1.   Alternatīvi III pielikuma 4. papildinājuma prasībām ETC NOx emisijas skrīninga testa paraugus var ņemt no neapstrādātajām izplūdes gāzēm, un jāievēro 2000. gada 15. oktobra ISO DIS 16183 tehniskie priekšraksti.

6.1.4.2.   Pārbaudot, vai kāda stratēģija vai mērierīce saskaņā ar definīcijām 2.29. un 2.31. iedaļā jāuzskata par izslēgšanas ierīci vai neracionālu emisijas kontroles stratēģiju, jāpieņem 10 % papildu pielaide, kas attiecas uz attiecīgo NOx robežvērtību.

6.1.5.   Tipa apstiprinājuma attiecināšanas pārejas noteikumi.

6.1.5.1.   Šī iedaļa attiecas tikai uz jauniem kompresijaizdedzes motoriem un jauniem kompresijaizdedzes motora transportlīdzekļiem, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas A rindā tabulās, kuras ir 6.2.1. iedaļā.

6.1.5.2.   Alternatīvi 6.1.3. un 6.1.4. iedaļas prasībām izgatavotājs tehniskajam dienestam var iesniegt NOx skrīninga testa rezultātus pēc ETC izpildes motoram, kas atbilst II pielikumā aprakstītā standarta motora parametriem, un, ņemot vērā 6.1.4.1. un 6.1.4.2. iedaļas noteikumus. Izgatavotājs iesniedz arī rakstveida deklarāciju par to, ka motoram nav nekādas izslēgšanas ierīces vai neracionālas emisijas kontroles stratēģijas, kas noteikts šā pielikuma 2. iedaļā.

6.1.5.3.   Izgatavotājs iesniedz arī rakstveida deklarāciju par to, ka arī 6.1.4. iedaļā minētie NOx skrīninga testa rezultāti un deklarācija par standarta motoru attiecas uz visu II pielikumā aprakstīto saimes tipu motoriem.

6.2.   Specifikācijas, kas attiecas uz gāzveida un daļiņveida piesārņotāju un dūmu emisiju

Tipa apstiprināšanai atbilstīgi 6.2.1. iedaļas tabulu A rindai emisiju noteic ESC un ELR testos ar standarta dīzeļmotoriem, to skaitā ar tiem, kas aprīkoti ar elektronisku degvielas iesmidzināšanas iekārtu, izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) un/vai oksidācijas katalizatoriem. Dīzeļmotorus, kas aprīkoti ar progresīvām izplūdes pēcapstrādes sistēmām, to skaitā NOx katalizatoriem un/vai makrodaļiņu filtriem, papildus pārbauda ETC testā.

Tipa apstiprināšanai atbilstīgi 6.2.1. iedaļas tabulu B1 vai B2, vai C rindai emisiju noteic ESC, ELR un ETC testos.

Gāzes motoriem gāzveida emisiju noteic ETC testā.

ESC un ELR testa procedūras ir aprakstītas III pielikuma 1. papildinājumā, un ETC testa procedūra ir aprakstīta III pielikuma 2. un 3. papildinājumā.

Testēšanai nodotā motora gāzveida piesārņotāju un daļiņveida piesārņotāju emisiju pēc vajadzības un dūmus pēc vajadzības mēra ar metodēm, kas aprakstītas III pielikuma 4. papildinājumā. Ieteicamā dūmu mērīšanas sistēma, ieteicamās gāzveida piesārņotāju analīzes metodes un ieteicamās makrodaļiņu paraugu ņemšanas sistēmas ir aprakstītas V pielikumā.

Tehniskais dienests drīkst apstiprināt citas analīžu sistēmas, ja izrādās, ka ar tām attiecīgajā testa ciklā iegūst līdzvērtīgus rezultātus. Sistēmu līdzvērtību noteic, pamatojoties uz 7 (vai vairāk) paraugu pāru atbilstības pētījumu attiecīgajā sistēmā un kādā no šīs direktīvas standarta sistēmām. Attiecībā uz makrodaļiņu emisiju par standarta sistēmu atzīst tikai pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu. “Rezultāti” attiecas uz īpatnējo cikla emisijas vērtību. Atbilstību testē tajā pašā laboratorijā, testa nodalījumā, ar to pašu motoru un, vēlams, vienlaicīgi. Līdzvērtības kritērijs ir paraugu pāra vidējo vērtību ± 5 % sakritība. Jaunas sistēmas ieviešanai direktīvā līdzvērtības noteikšanas pamatā ir atkārtojamības un reproducējamības aprēķins, kas aprakstīts ISO 5725.

6.2.1.   Robežvērtības

Oglekļa oksīda, kopējo ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un makrodaļiņu īpatnējā masa, ko noteic ESC testā, un dūmainība, kuru noteic ELR testā, nedrīkst pārsniegt 1. tabulā norādītās vērtības.

1. tabula

Robežvērtības ESC un ELR testā

Dīzeļmotoriem, ko papildus testē ETC testā, un īpaši gāzes motoriem oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, izņemot metānu, arī metāna (pēc vajadzības), slāpekļa oksīdu un makrodaļiņu (pēc vajadzības) īpatnējā masa nedrīkst pārsniegt 2. tabulā norādītās vērtības.

2. tabula

Robežvērtības ETC testos

6.2.2.   Ogļūdeņražu mērījumi dīzeļmotoriem un ar gāzi darbināmiem motoriem

6.2.2.1.   Pēc izgatavotāja izvēles ETC testā to ogļūdeņražu masas vietā, kas nav metāns, var mērīt kopējo ogļūdeņražu (THC) masu. Šajā gadījumā kopējās ogļūdeņražu masas robeža sakrīt ar 2. tabulā norādīto to ogļūdeņražu masas robežu, kas nav metāns.

6.2.3.   Īpašas prasības dīzeļmotoriem

6.2.3.1.   ESC testā nejaušajos kontrolpunktos kontroles diapazonā izmērītā slāpekļa oksīdu īpatnējā masa nedrīkst vairāk par 10 procentiem pārsniegt vērtības, kas interpolētas no blakus esošajiem testa režīmiem (III pielikuma 1. papildinājuma 4.6.2. un 4.6.3. iedaļa).

6.2.3.2.   Dūmu vērtība, kas atbilst nejaušajiem apgriezieniem ELR testā, nedrīkst vairāk par 20 procentiem pārsniegt dūmu lielāko vērtību, kura atbilst diviem blakus esošajiem apgriezieniem, vai vairāk par 5 % robežvērtības – atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir lielākais.

7.   UZSTĀDĪŠANA TRANSPORTLĪDZEKLIM

7.1.   Uzstādot motoru transportlīdzeklī, nodrošina atbilstību šādiem parametriem attiecībā uz motora tipa apstiprinājumu:

7.1.1.   Ieplūdes retinājums nedrīkst pārsniegt apstiprināta tipa motoram VI pielikumā norādīto;

7.1.2.   Izplūdes pretspiediens nedrīkst pārsniegt apstiprināta tipa motoram VI pielikumā norādīto;

7.1.3.   Izplūdes sistēmas apjoms nedrīkst atšķirties par vairāk kā 40 % no apjoma, kas norādīts VI pielikumā apstiprināta tipa motoram.

7.1.4.   Motora darbībai vajadzīgo palīgierīču absorbētā jauda nepārsniedz apstiprināta tipa motoram VI pielikumā norādīto.

8.   MOTORU SAIME

8.1.   Parametri, pēc kuriem noteic motoru saimi

Motoru saimi, ko noteicis izgatavotājs, var noteikt pēc galvenajiem parametriem, kuriem jābūt kopējiem visiem saimes motoriem. Dažreiz parametri var mijiedarboties. Šīs ietekmes arī jāņem vērā, lai nodrošinātu to, ka motoru saimē iekļauj tikai motorus ar līdzīgiem izplūdes gāzu emisijas parametriem.

Lai varētu uzskatīt, ka motori pieder pie vienas motoru saimes, tiem jābūt šādiem kopējiem galvenajiem parametriem:

8.1.1.   Sadedzes cikls:

8.1.2.   Dzesētājvide:

8.1.3.   Gāzes motoriem un motoriem ar pēcapstrādes iekārtu:

(var uzskatīt, ka citi dīzeļmotori, kam ir mazāk cilindru nekā standarta motoram, pieder pie tās pašas motoru saimes, ja degvielas padeves sistēma mēra degvielu katram cilindram atsevišķi).

8.1.4.   Atsevišķu cilindru darba tilpums:

8.1.5.   Gaisa ieplūdes veids:

8.1.6.   Degkameras tips/konstrukcija:

8.1.7.   Vārsts un atvere — konfigurācija, izmērs un skaits:

8.1.8.   Degvielas iesmidzināšanas sistēma (dīzeļmotoriem):

8.1.9.   Degvielas padeves sistēma (gāzes motoriem):

8.1.10.   Aizdedzes sistēma (gāzes motoriem).

8.1.11.   Dažādas funkcijas/aprīkojums:

8.1.12.   Izplūdes pēcapstrāde:

8.2.   Standarta motora izvēle

8.2.1.   Dīzeļmotori

Attiecīgās saimes standarta motora izvēlē galvenais kritērijs ir lielākā degvielas padeve taktī atbilstīgi deklarētajiem maksimālajiem apgriezieniem. Ja šim galvenajam kritērijam atbilst divi vai vairāki motori, tad standarta motoru izraugās pēc sekundārā kritērija — lielākās degvielas padeves taktī atbilstīgi nominālajiem apgriezieniem. Noteiktos apstākļos apstiprinātāja iestāde var secināt, ka lielāko emisiju saimē vislabāk var noteikt, testējot otru motoru. Tā apstiprinātāja iestāde var izraudzīties papildu motoru testam, pamatojoties uz aprīkojumu, kas liecina, ka šim motoram var būt vislielākā emisija attiecīgajā saimē.

Ja attiecīgās saimes motoriem ir cits maināms aprīkojums, kas varētu ietekmēt izplūdes gāzu emisiju, tad tādu aprīkojumu arī nosaka un ņem vērā standarta motora izvēlē.

8.2.2.   Gāzes motori

Saimes standarta motora izvēlē galvenais kritērijs ir cilindru darba lielākais tilpums. Ja šim galvenajam kritērijam atbilst divi vai vairāki motori, tad standarta motoru izraugās pēc sekundārā kritērija šādā kārtībā:

Noteiktos apstākļos apstiprinātāja iestāde var secināt, ka lielāko emisiju saimē vislabāk var noteikt, testējot otru motoru. Tā apstiprinātāja iestāde var izraudzīties papildu motoru testam, pamatojoties uz aprīkojumu, kas liecina, ka šim motoram var būt vislielākā emisija attiecīgajā saimē.

9.   RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

9.1.   Lai nodrošinātu ražojumu atbilstību, jāveic pasākumi saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. panta noteikumiem. Ražojumu atbilstību testē, pamatojoties uz aprakstu tipa apstiprinājuma sertifikātos, kas noteikti šīs direktīvas VI pielikumā.

Direktīvas 70/156/EEK X pielikuma 2.4.2. un 2.4.3. iedaļu piemēro, ja kompetentās iestādes nav apmierinātas ar izgatavotāja revīzijas procedūru.

9.1.1.   Ja jāizmēra piesārņotājvielu emisija un motoru tipa apstiprinājums ir attiecināts uz vienu vai vairākiem tipiem, tad testē to motoru, kas aprakstīts šā attiecinājuma informācijas paketē.

9.1.1.1.   Piesārņotāju testam pakļautā motora atbilstība:

Pēc motora nodošanas iestādēm izgatavotājs izraudzītos motorus neregulē.

9.1.1.1.1.   No sērijas pēc nejaušības principa atlasa trīs motorus. Uz motoriem, uz ko attiecas tikai ESC un ELR testi vai tikai ETC tests tipa apstiprinājumam atbilstīgi 6.2.1. iedaļas tabulu A rindai, attiecas testi, kuri piemērojami ražojumu atbilstības pārbaudei. Ar iestādes piekrišanu uz visiem pārējiem motoriem, kam ir tipa apstiprinājums atbilstīgi 6.2.1. iedaļas tabulu A, B1 vai B2, vai C rindai, attiecas ESC un ELR cikla tests vai ETC cikla tests, lai pārbaudītu ražojuma atbilstību. Robežvērtības ir noteiktas šā pielikuma 6.2.1. iedaļā.

9.1.1.1.2.   Testus izdara saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumu, ja kompetentā iestāde ir apmierināta ar ražojuma standarta novirzi, ko izgatavotājs deklarē saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK X pielikumu, kurš attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm.

Testus izdara saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumu, ja kompetentā iestāde nav apmierināta ar ražojuma standarta novirzi, ko izgatavotājs deklarē saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK X pielikumu, kurš attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm.

Pēc izgatavotāja lūguma testus var izdarīt saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumu.

9.1.1.1.3.   Pamatojoties uz motora testu, ņemot paraugus, sērijas ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja saskaņā ar piemērojamiem attiecīgā papildinājuma kritērijiem ir pieņemts labvēlīgs lēmums par visiem piesārņotājiem, un par neatbilstīgu, ja ir pieņemts nelabvēlīgs lēmums par vienu piesārņotāju.

Ja par vienu piesārņotāju ir pieņemts labvēlīgs lēmums, tad šo lēmumu nedrīkst mainīt nekādos papildu testos, ko izdara, lai lemtu par pārējiem piesārņotājiem.

Ja par visām piesārņotājiem nav pieņemts labvēlīgs lēmums un ja ne par vienu piesārņotāju nav pieņemts nelabvēlīgs lēmums, tad testē citu motoru (skatīt 2. attēlu).

Ja lēmums nav pieņemts, tad izgatavotājs jebkurā laikā drīkst izlemt, ka testēšana jāaptur. Tādā gadījumā reģistrē nelabvēlīgu lēmumu.

9.1.1.2.   Testē jaunizgatavotus motorus. Ar gāzi darbināmos motorus piestrādā saskaņā ar procedūru, kas noteikta III pielikuma 2. papildinājuma 3. punktā.

9.1.1.2.1.   Tomēr pēc izgatavotāja lūguma testējamos dīzeļmotorus vai gāzes motorus var piestrādāt ilgāk nekā minēts 9.1.1.2. iedaļā, nepārsniedzot 100 stundas. Šajā gadījumā piestrādes procedūru izpilda izgatavotājs, kas apņemas minētos motorus neregulēt.

9.1.1.2.2.   Ja izgatavotājs lūdz izpildīt piestrādes procedūru saskaņā ar 9.1.1.2.1. iedaļu, to var izpildīt:

Uz turpmāk testējamajiem motoriem neattiecas piestrādes procedūra, bet to nulles stundas emisiju koriģē ar evolūcijas koeficientu.

Šajā gadījumā vērtības, ko noteiks, būs šādas:

9.1.1.2.3.   Dīzeļmotoriem un ar LPG darbināmiem motoriem visus šos testus var izdarīt ar komercdegvielu. Tomēr pēc izgatavotāja lūguma var lietot standarta degvielas, kas aprakstītas IV pielikumā. Tas attiecas uz testiem, kuri aprakstīti šā pielikuma 4. iedaļā un kuros katrā gāzes motorā lieto vismaz divas standarta degvielas.

9.1.1.2.4.   Ar NG darbināmiem motoriem visus minētos testus ar komercdegvielu var izdarīt šādi:

Tomēr pēc izgatavotāja prasības var lietot standarta degvielas, kas aprakstītas IV pielikumā. Tas attiecas uz testiem, kas aprakstīti šā pielikuma 4. iedaļā.

9.1.1.2.5.   Ja rodas domstarpības par gāzes motoru atbilstību, lietojot komercdegvielu, testi jāizdara ar to standarta degvielu, ar ko testēts standarta motors, vai ar iespējamo 3. papildu degvielu, kura minēta 4.1.3.1. un 4.2.1.1. punktā un ar kuru var būt testēts standarta motors. Rezultāts jāpārrēķina, piemērojot attiecīgo koeficientu(-us) “r”, “ra” vai “rb”, kas aprakstīts 4.1.4., 4.1.5.1. un 4.2.1.2. punktā. Ja r, ra vai rb ir mazāks par 1, korekciju nepiemēro. Mērījumu rezultātiem un aprēķinu rezultātiem jāliecina, ka motors atbilst robežvērtībām ar visām attiecīgajām degvielām (dabasgāzes motori ar 1., 2. un pēc vajadzības 3. degvielu un LPG motori ar A un B degvielu).

9.1.1.2.6.   Ražojuma atbilstības testu ar gāzi darbināmam motoram, kas paredzēts darbināšanai ar viena specifiska sastāva degvielu, izdara ar to degvielu, kurai tas ir kalibrēts.

(1)  OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/76/EK (OV L 206, 15.8.2003., 29. lpp.).

(2)  OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/99/EK (OV L 334, 28.12.1999., 32. lpp.).

(3)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/104/EK (OV L 337, 13.11.2004., 13. lpp.).

(4)  1 = Vācija, 2 = Francija, 3 = Itālija, 4 = Nīderlande, 5 = Zviedrija, 6 = Beļģija, 7 = Ungārija, 8 = Čehijas Republika, 9 = Spānija, 11 = Apvienotā Karaliste, 12 = Austrija, 13 = Luksemburga, 17 = Somija, 18 = Dānija, 20 = Polija, 21 = Portugāle, 23 = Grieķija, 24 = Īrija, 26 = Slovēnija, 27 = Slovākija, 29 = Igaunija, 32 = Latvija, 36 = Lietuva, 49 = Kipra, 50 = Malta.

(5)  Motoriem, kuru viena cilindra darba tilpums ir mazāks par 0,75 dm3 un nominālajai jaudai atbilstīgie apgriezieni pārsniedz 3 000 min-1.

(6)  Tikai NG motoriem.

(7)  A stadijā un B1 un B2 stadijā nepiemēro motoriem, ko darbina ar gāzi.

(8)  Motoriem, kuru viena cilindra darba tilpums ir mazāks par 0,75 dm3 un nominālajai jaudai atbilstīgie apgriezieni pārsniedz 3 000 min–1.

1. papildinājums

PROCEDŪRA RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS TESTAM, JA STANDARTA NOVIRZE IR APMIERINOŠA

1.	Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, kas jāizmanto, lai verificētu ražojuma atbilstību attiecībā uz piesārņotāju emisiju, ja izgatavotāja ražojuma standarta novirze ir apmierinoša.

2.	Minimālā lieluma izlasē, kurā ir trīs motori, paraugu ņemšanas procedūra ir tāda, ka testu izturējušā partijā ar 40 % varbūtību ir 0,95 defektīvi motori (ražotāja risks = 5 %), bet pieņemtā partijā ar 65 % varbūtību ir 0,10 defektīvi motori (patērētāja risks = 10 %).

3.

Katru piesārņotāju, kas minēts I pielikuma 6.2.1. iedaļā, noteic pēc šādas procedūras (skatīt 2. attēlu):   ja:   L = piesārņotāja robežvērtības naturāllogaritms; χi = izlases i-tā motora mērījuma naturāllogaritms; s = aprēķinātā ražojuma standarta novirze (pēc mērījumu naturāllogaritma noteikšanas); n = paraugu skaits.

4.	Katram paraugam standarta noviržu summu pret robežu aprēķina pēc šādas formulas:

5.

Tad: — ja testa statistiskais rezultāts ir lielāks par labvēlīgā lēmuma skaitli attiecībā uz 3. tabulā noteiktā lieluma izlasi/paraugu, tad par piesārņotāju pieņem labvēlīgu lēmumu; — ja testa statistiskais rezultāts ir mazāks par nelabvēlīgā lēmuma skaitli attiecībā uz 3. tabulā noteiktā lieluma izlasi/paraugu, tad par piesārņotāju pieņem nelabvēlīgu lēmumu; — pārējos gadījumos saskaņā ar I pielikuma 9.1.1.1. iedaļu testē papildu motoru un aprēķina procedūru piemēro par vienu vienību palielinātajai izlasei.

3. tabula

Labvēlīgā un nelabvēlīgā lēmuma skaitļi 1. papildinājuma paraugu ņemšanas plānā

Minimālais izlases lielums: 3

Testēto motoru kumulatīvais skaits (parauga lielums)	Labvēlīgo lēmumu skaits An	Nelabvēlīgo lēmumu skaits Bn
3	3,327	– 4,724
4	3,261	– 4,790
5	3,195	– 4,856
6	3,129	– 4,922
7	3,063	– 4,988
8	2,997	– 5,054
9	2,931	– 5,120
10	2,865	– 5,185
11	2,799	– 5,251
12	2,733	– 5,317
13	2,667	– 5,383
14	2,601	– 5,449
15	2,535	– 5,515
16	2,469	– 5,581
17	2,403	– 5,647
18	2,337	– 5,713
19	2,271	– 5,779
20	2,205	– 5,845
21	2,139	– 5,911
22	2,073	– 5,977
23	2,007	– 6,043
24	1,941	– 6,109
25	1,875	– 6,175
26	1,809	– 6,241
27	1,743	– 6,307
28	1,677	– 6,373
29	1,611	– 6,439
30	1,545	– 6,505
31	1,479	– 6,571
32	– 2,112	– 2,112

2. papildinājums

PROCEDŪRA RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS TESTAM, JA STANDARTA NOVIRZE IR NEAPMIERINOŠA VAI NAV ZINĀMA

1.	Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, kas jāizmanto, lai verificētu ražojuma atbilstību attiecībā uz piesārņotāju emisiju, ja izgatavotāja ražojuma standarta novirze ir neapmierinoša vai nav zināma.

2.	Minimālā lieluma izlasē, kurā ir trīs motori, paraugu ņemšanas procedūra ir tāda, ka testu izturējušā partijā ar 40 % varbūtību ir 0,95 defektīvi motori (ražotāja risks = 5 %), bet pieņemtā partijā ar 65 % varbūtību ir 0,10 defektīvi motori (patērētāja risks = 10 %).

3.	Piesārņotāju vērtības, kas noteiktas I pielikuma 6.2.1. iedaļā, uzskata par log normāli izkliedētām, un tās pārveido, aprēķinot to naturāllogaritmu. Ar m0 un m attiecīgi apzīmē izlases/parauga minimālo un maksimālo lielumu (m0 = 3 un m = 32) un ar n apzīmē paraugu skaitu.

4.	Ja χ1, χ2, … χi ir izmērīto sērijas vērtību naturāllogaritmi un L ir piesārņotāja robežvērtības naturāllogaritms, tad noteic un

5.

Vērtības labvēlīga (An) un nelabvēlīga (Bn) lēmuma skaitļiem attiecībā pret paraugu skaitu ir noteiktas 4. tabulā. Testa statistiskais rezultāts ir attiecība , un to izmanto, lai labvēlību vai nelabvēlību sērijai noteiktu šādi: attiecībā uz m0 ≤ n ≤ m: — par sēriju pieņem labvēlīgu lēmumu, ja , — par sēriju pieņem nelabvēlīgu lēmumu, ja , — izdara papildu mērījumu, ja .

6.	Piezīmes Testa statistikas secīgo vērtību aprēķināšanai ir derīgas šādas rekursīvas formulas:

4. tabula

Labvēlīgā un nelabvēlīgā lēmuma skaitļi 2. papildinājuma paraugu ņemšanas plānā

Minimālais izlases lielums: 3

Testēto motoru kumulatīvais skaits (parauga lielums)	Labvēlīgo lēmumu skaits An	Nelabvēlīgo lēmumu skaits Bn
3	- 0,80381	16,64743
4	- 0,76339	7,68627
5	- 0,72982	4,67136
6	- 0,69962	3,25573
7	- 0,67129	2,45431
8	- 0,64406	1,94369
9	- 0,61750	1,59105
10	- 0,59135	1,33295
11	- 0,56542	1,13566
12	- 0,53960	0,97970
13	- 0,51379	0,85307
14	- 0,48791	0,74801
15	- 0,46191	0,65928
16	- 0,43573	0,58321
17	- 0,40933	0,51718
18	- 0,38266	0,45922
19	- 0,35570	0,40788
20	- 0,32840	0,36203
21	- 0,30072	0,32078
22	- 0,27263	0,28343
23	- 0,24410	0,24943
24	- 0,21509	0,21831
25	- 0,18557	0,18970
26	- 0,15550	0,16328
27	- 0,12483	0,13880
28	- 0,09354	0,11603
29	- 0,06159	0,09480
30	- 0,02892	0,07493
31	- 0,00449	0,05629
32	- 0,03876	0,03876

II PIELIKUMS

(1)  Nevajadzīgo svītrot.

III PIELIKUMS

TESTA PROCEDŪRA

1.   IEVADS

1.3.   Mērīšanas princips

Pie mērāmajiem motora izplūdes gāzu emisijas pieder gāzveida sastāvdaļas (oglekļa monoksīds, kopējie ogļūdeņraži dīzeļmotoriem tikai ESC testā; metānu nesaturoši ogļūdeņraži dīzeļmotoriem un gāzes motoriem tikai ETC testā; metāns gāzes motoriem tikai ETC testā un slāpekļa oksīdi), makrodaļiņas (tikai dīzeļmotoriem) un dūmi (dīzeļmotoriem tikai ELR testā). Turklāt oglekļa dioksīdu bieži izmanto par marķiergāzi, lai noteiktu atšķaidījuma pakāpi daļējas un pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā. Saskaņā ar labu inženierijas praksi oglekļa dioksīda vispārīgais mērījums ir lielisks līdzeklis mērīšanas problēmu atklāšanai testā.

1.3.1.   ESC tests

Paredzētajos iesildīta motora dažādajos ekspluatācijas apstākļos iepriekšminēto izplūdes gāzu emisijas daudzumus nepārtraukti pārbauda, ņemot paraugu no neapstrādātas izplūdes gāzes. Testa cikls sastāv no vairākiem apgriezienu un jaudas režīmiem, kas atbilst tipiskajam dīzeļmotoru ekspluatācijas diapazonam. Katrā režīmā noteic katras gāzveida piesārņotāja koncentrāciju, izplūdes gāzu plūsmu un jaudu un sver mērījumu vērtības. Makrodaļiņu paraugu atšķaida ar kondicionētu apkārtējo gaisu. Visā testā ņem vienu paraugu, ko sakrāj piemērotos filtros. Katras piesārņotāja emisiju gramos uz kilovatstundu aprēķina, kā aprakstīts šā pielikuma 1. papildinājumā. Turklāt slāpekļa oksīdus mēra trijās testa stadijās kontroles diapazonā, ko izraugās tehniskais dienests (1) un mērījumu vērtības salīdzina ar vērtībām, kuras aprēķinātas pēc tiem testa cikla režīmiem, kas attiecas uz izraudzītajām testa stadijām. NOx kontroles tests nodrošina motora emisijas kontroles efektivitāti motora tipiskajā ekspluatācijas diapazonā.

1.3.2.   ELR tests

Paredzētā slodzes izturības testā ar dūmmēru noteic iesildīta motora dūmus. Testā motoru noslogo ar nemainīgiem apgriezieniem no 10 % līdz 100 % slodzes atbilstīgi trijiem dažādiem motora apgriezieniem. Papildus piemēro vienu slodzes pakāpi, ko izvēlas tehniskais dienests (1), un tās vērtību salīdzina ar iepriekšējo slodzes pakāpju vērtībām. Dūmu maksimumu noteic, izmantojot vidējā noteikšanas algoritmu, kā aprakstīts šā pielikuma 1. papildinājumā.

1.3.3.   ETC tests

Paredzētā īslaicīgā iesildīta motora ekspluatācijas testa ciklā, kurā apstākļi ir līdzīgi tiem ceļa apstākļiem, kādos ekspluatē lieljaudas motorus, kas uzstādīti kravas automašīnās un autobusos, iepriekšminētos piesārņotājus pārbauda pēc kopējo izplūdes gāzu atšķaidīšanas ar kondicionētu gaisu. Izmantojot motora griezes momenta un apgriezienu atgriezeniskās saites signālus, ko dod motora dinamometrs, jaudu integrē attiecībā pret cikla laiku, un rezultāts rāda motora padarīto darbu ciklā. NOx un HC koncentrāciju ciklā noteic, integrējot analizatora signālu. CO, CO2 un NMHC koncentrāciju var noteikt, integrējot analizatora signālu vai ņemot paraugu no filtra. Makrodaļiņu samērīgu paraugu sakrāj piemērotos filtros. Atšķaidītu izplūdes gāzu caurplūdumu ciklā noteic, lai aprēķinātu piesārņotāju masas emisijas vērtības. Masas emisijas vērtības attiecina pret motora darbu, lai iegūtu katra piesārņotāja gramus kilovatstundā, kā aprakstīts šā pielikuma 2. papildinājumā.

2.   TESTA NOSACĪJUMI

2.1.   Motora testa nosacījumi

2.1.1.

Izmēra motora ieplūdes gaisa absolūto temperatūru (Ta), kas izteikta kelvinos, un sausas atmosfēras spiedienu (ps), kurš izteikts kPa, un F parametru noteic saskaņā ar šādiem noteikumiem: a) dīzeļmotoriem:   Dabiskas velkmes un mehāniskas kompresijas motoriem:   Turbokompresoru motoriem ar ieplūdes gaisa dzesēšanu vai bez tās b) gāzes motoriem:

2.1.2.   Testa derīgums

Lai testu atzītu par derīgu, F parametram jābūt:

2.2.   Motori ar uzpūtes gaisa dzesēšanu

Uzpūtes gaisa temperatūra jāreģistrē, un, kad apgriezieni atbilst deklarētajai maksimālajai jaudai un pilnai slodzei, tad tai jābūt ± 5 K robežās no uzpūtes gaisa temperatūras, kas norādīta II pielikuma 1. papildinājuma 1.16.3. iedaļā. Dzesētājvides temperatūrai jābūt vismaz 293 K (20 °C).

Izmantojot testa ceha sistēmu vai ārējo ventilatoru, saspiestā gaisa temperatūrai jābūt ± 5 K robežās no maksimālās saspiestā gaisa temperatūras, kas II pielikuma 1. papildinājuma 1.16.3. iedaļā norādīta atbilstīgi apgriezieniem, kuri atbilst deklarētajai maksimālajai jaudai un pilnai slodzei. Uzpūtes gaisa dzesētāja iestatījumu, kas atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, testa ciklā nemaina.

2.3.   Motora gaisa ieplūdes sistēma

Motora gaisa ieplūdes sistēmai piemēro gaisa ieplūdes ierobežojumu ± 100 Pa no augšējās robežas, motoram darbojoties ar apgriezieniem, kas atbilst deklarētajai maksimālajai jaudai un pilnai slodzei.

2.4.   Motora izplūdes sistēma

Izplūdes sistēmā izmanto izplūdes pretspiedienu, kura augšējā robeža ir ± 1 000 Pa, motoram darbojoties ar apgriezieniem, kas atbilst deklarētajai maksimālajai jaudai un pilnai slodzei, un tilpumam ± 40 % robežās no izgatavotāja norādītā. Var izmantot testa ceha sistēmu, ja tā nodrošina motora faktiskās ekspluatācijas apstākļus. Izplūdes sistēmai jāatbilst III pielikuma 4. papildinājuma 3.4. iedaļas un V pielikuma 2.2.1. iedaļas EP un 2.3.1. iedaļas EP prasībām, kas attiecas uz izplūdes gāzu paraugu ņemšanu.

Ja motors ir aprīkots ar izplūdes pēcapstrādes ierīci, tad izplūdes caurules diametram faktiski jābūt vienādam vismaz ar četrkāršu to caurules diametru, kurš ir augšpus vietas, kur sākas ieplūde izplešanās posmā, kurā ir pēcapstrādes ierīce. Attālumam no izplūdes kolektora atloka vai turbokompresora izplūdes atveres līdz izplūdes pēcapstrādes ierīcei jābūt vienādam ar attiecīgo attālumu transportlīdzekļa konfigurācijā vai ar izgatavotāja norādīto. Izplūdes pretspiedienam vai ierobežojumam jāatbilst tiem pašiem iepriekšminētajiem kritērijiem, un to var regulēt ar vārstu. Maketa testos un motora kartēšanā pēcapstrādes trauku var noņemt un aizstāt ar līdzvērtīgu trauku, kurā ir neaktīvs katalizatora nesējs.

2.5.   Dzesēšanas sistēma

Motora dzesēšanas sistēmai jābūt pietiekami jaudīgai, lai nodrošinātu normālu motora darba temperatūru, ko noteicis izgatavotājs.

2.6.   Ziežeļļa

Testā lietojamās ziežeļļas specifikācijas reģistrē un uzrāda kopā ar testa rezultātiem, kā norādīts II pielikuma 1. papildinājuma 7.1. iedaļā.

2.7.   Degviela

Degviela ir IV pielikumā norādītā standarta degviela.

Degvielas temperatūra un mērījumu punkts II pielikuma 1. papildinājuma 1.16.5. iedaļā noteiktajās robežās jānorāda izgatavotājam. Degvielas temperatūra nedrīkst būt zemāka par 306 K (33 °C). Ja nav norādīts citādi, tad degvielas ieplūdē tai jābūt 311 K ± 5 K (38 °C ± 5 °C).

Ar NG un LPG darbināmos motoros degvielas temperatūrai un mērīšanas punktam jābūt II pielikuma 1. papildinājuma 1.16.5. iedaļā noteiktajās robežās vai II pielikuma 3. papildinājuma 1.16.5. iedaļā noteiktajās robežās, ja motors nav standarta motors.

2.8.   Izplūdes pēcapstrādes sistēmu testēšana

Ja motors ir aprīkots ar izplūdes pēcapstrādes sistēmu, tad testa ciklā izmērītajai emisijai reprezentatīvi jāraksturo emisija dabā. Ja to nevar sasniegt vienā testa ciklā (piemēram, attiecībā uz makrodaļiņu filtriem ar periodisku reģenerāciju), tad izpilda vairākus testa ciklus un noteic un/vai sver vidējo rezultātu. Par konkrēto procedūru motora izgatavotājs un tehniskais dienests vienojas, pamatojoties uz labu inženiervērtējumu.

(1)  Testa punktus izraugās pēc apstiprinātām nejaušās izlases metodēm.

1. papildinājums

ESC UN ELR TESTA CIKLI

1.   MOTORA UN DINAMOMETRA IESTATĪJUMI

1.1.   Motora A, B un C apgriezienu noteikšana

Izgatavotājs motora A, B un C apgriezienus deklarē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

Lielos apgriezienus nhi noteic, aprēķinot 70 % deklarētās maksimālās lietderīgās jaudas P(n), kā noteikts II pielikuma 1. papildinājuma 8.2. iedaļā. Lielākie motora apgriezieni ar šo jaudas vērtību uz jaudas līknes ir nhi.

Mazos apgriezienus nlo noteic, aprēķinot 50 % deklarētās maksimālās lietderīgās jaudas P(n), kā noteikts II pielikuma 1. papildinājuma 8.2. iedaļā. Mazākie motora apgriezieni ar šo jaudas vērtību uz jaudas līknes ir nlo.

Motora A, B un C apgriezienus aprēķina šādi:

Motora A, B un C apgriezienus var pārbaudīt ar vienu no šīm metodēm:

a)	apstiprinot motora jaudu saskaņā ar Direktīvu 80/1269/EEK, lai precīzi noteiktu nhi un nlo, izdara mērījumus papildu testa punktos. Maksimālo jaudu, nhi un nlo noteic pēc jaudas līknes un motora A, B un C apgriezienus aprēķina saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem;

b)

motoru kartē pa visu jaudas līkni no maksimālās jaudas apgriezieniem bez slodzes līdz brīvgaitas apgriezieniem, izmantojot vismaz 5 mērījumu punktus uz 1 000 apgriezieniem minūtē un mērījumu punktus ± 50 apgriezieni minūtē ar deklarētās maksimālās jaudas apgriezieniem. Maksimālo jaudu, nhi un nlo noteic pēc šīs kartēšanas līknes un motora A, B un C apgriezienus aprēķina saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem.

Ja izmērītie motora A, B un C apgriezieni ir ± 3 % robežās no izgatavotāja deklarētajiem motora apgriezieniem, tad deklarētos motora apgriezienus izmanto emisijas testā. Ja kādu motora apgriezienu pielaide ir pārsniegta, tad emisijas testā izmanto izmērītos motora apgriezienus.

1.2.   Dinamometra iestatījumu noteikšana

Pilnas jaudas griezes līkni noteic eksperimentējot, lai aprēķinātu griezes vērtības, kas atbilst norādītajiem testa režīmiem saskaņā ar lietderības nosacījumiem, kas norādīti II pielikuma 1. papildinājuma 8.2. iedaļā. Pēc vajadzības ņem vērā jaudu, ko absorbē aprīkojums, kuru piedzen ar motoru. Dinamometra iestatījumu katram testa režīmam aprēķina pēc formulas:

, ja testē lietderības nosacījumos,

, ja netestē lietderības nosacījumos,

kur:

s	=	dinamometra iestatījums, kW
P(n)	=	motora lietderīgā jauda, kas norādīta II pielikuma 1. papildinājuma 8.2. iedaļā, kW
L	=	procentuālā slodze, kas norādīta 2.7.1. iedaļā, %
P(a)	=	jauda, ko absorbē palīgierīces, ar kurām motors jāaprīko, kā norādīts II pielikuma 1. papildinājuma 6.1. iedaļā
P(b)	=	jauda, ko absorbē palīgierīces, kuras jānoņem, kā norādīts II pielikuma 1. papildinājuma 6.2. iedaļā

2.   ESC TESTS

Pēc izgatavotāja lūguma motora un izplūdes sistēmas kondicionēšanai pirms mērīšanas cikla var izdarīt maketa testu.

2.1.   Paraugu ņemšanas filtru sagatavošana

Vismaz vienu stundu pirms testa katru filtru (pāri) ieliek slēgtā, bet ne hermētiski slēgtā Petri traukā un ieliek svaru telpā stabilizēšanai. Stabilizēšanas beigās katru filtru (pāri) nosver un reģistrē taras masu. Pēc tam filtru (pāri) glabā slēgtā Petri traukā vai hermētiski noslēgtā filtru turētājā, līdz tas vajadzīgs testam. Ja filtru (pāri) nelieto astoņas stundas pēc izņemšanas no svaru telpas, tas pirms lietošanas jākondicionē un jānosver vēlreiz.

2.2.   Mēraparatūras uzstādīšana

Ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda pēc vajadzības. Ja izplūdes gāzu atšķaidīšanai izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, izplūdes cauruli pievieno sistēmai.

2.3.   Atšķaidīšanas sistēmas un motora palaišana

Atšķaidīšanas sistēmu un motoru palaiž un iesilda, līdz visas temperatūras un spiedieni maksimālās jaudas apstākļos nostabilizējas saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu un labu inženierijas praksi.

2.4.   Makrodaļiņu paraugu ņemšanas sistēmas palaišana

Makrodaļiņu paraugu ņemšanas sistēmu palaiž un darbina apvadā. Atšķaidīšanas gaisa makrodaļiņu fona koncentrāciju var noteikt, laižot atšķaidīšanas gaisu cauri makrodaļiņu filtriem. Ja lieto filtrētu atšķaidīšanas gaisu, tad vienu mērījumu var izdarīt pirms vai pēc testa. Ja atšķaidīšanas gaiss nav filtrēts, tad mērījumus var izdarīt cikla sākumā un beigās un noteikt to vidējo vērtību.

2.5.   Atšķaidījuma pakāpes regulēšana

Atšķaidīšanas gaisam jābūt tādam, lai atšķaidītu izplūdes gāzu temperatūra, ko mēra tieši pirms pirmējās filtrēšanas, nevienā režīmā nepārsniedz 325 K (52 °C). Atšķaidījuma pakāpe (q) nedrīkst būt mazāka par 4.

Sistēmām, kurās atšķaidīšanas pakāpes kontroles nolūkā mēra CO2 vai NOx koncentrāciju, CO2 vai NOx saturs atšķaidīšanas gaisā jāmēra katra testa sākumā un beigās. Pirms un pēc testa atšķaidīšanas gaisa fona CO2 vai NOx koncentrācijas mērījumi attiecīgi nedrīkst atšķirties vairāk par 100 ppm vai 5 ppm.

2.6.   Analizatoru pārbaude

Emisijas analizatorus nostāda uz nulli un pārbauda.

2.7.   Testa cikls

2.7.1.   Dinamometra darbībai uz testa motora piemēro šādu 13-režīmu ciklu:

Režīma numurs	Motora apgriezieni	Procentuālā slodze	Svēruma koeficients	Režīma ilgums
1	Tukšgaitas	—	0,15	4 minūtes
2	A	100	0,08	2 minūtes
3	B	50	0,10	2 minūtes
4	B	75	0,10	2 minūtes
5	A	50	0,05	2 minūtes
6	A	75	0,05	2 minūtes
7	A	25	0,05	2 minūtes
8	B	100	0,09	2 minūtes
9	B	25	0,10	2 minūtes
10	C	100	0,08	2 minūtes
11	C	25	0,05	2 minūtes
12	C	75	0,05	2 minūtes
13	C	50	0,05	2 minūtes

2.7.2.   Testa secība

Sāk testu. Testu izdara tādā režīmu numuru kārtībā, kāda noteikta 2.7.1. iedaļā.

Motors noteikto laiku jādarbina katrā režīmā, motora apgriezienu un slodzes maiņas pabeidzot pirmajās 20 sekundēs. Norādītos apgriezienus uztur ± 50 apgriezienu robežās minūtē, un norādīto griezes momentu uztur ± 2 % robežās no testa apgriezienu maksimālā griezes momenta.

Pēc izgatavotāja lūguma testu var secīgi atkārtot tik reižu, cik vajadzīgs, lai filtrā savāktu vairāk makrodaļiņu masas parauga. Izgatavotājs iesniedz sīki izstrādātu datu vērtēšanas un aprēķinu procedūru aprakstu. Gāzveida emisiju noteic tikai pirmajā ciklā.

2.7.3.   Analizatora reakcija

Analizatoru izejas signālu reģistrē uz diagrammas lentes vai izmēra ar līdzvērtīgu datu ieguves sistēmu, laižot izplūdes gāzu plūsmu cauri analizatoriem visā testa ciklā.

2.7.4.   Makrodaļiņu paraugu ņemšana

Visā testa procedūrā lieto vienu filtru pāri (pirmējo filtru un palīgfiltru, skatīt III pielikuma 4. papildinājumu). Testa cikla procedūrai norādītie režīma svēruma koeficienti jāņem vērā, ņemot tādu paraugu, kas ir proporcionāls izplūdes masas plūsmai katrā atsevišķā cikla režīmā. To var panākt, attiecīgi noregulējot parauga caurplūdumu, parauga ņemšanas laiku un/vai atšķaidījuma pakāpi tā, lai tā atbilst efektīvo svēruma koeficientu kritērijam, kas noteikts 5.6. iedaļā.

Parauga ņemšanas laikam vienā režīmā jābūt vismaz 4 sekundēm uz svēruma koeficientu 0,01. Paraugs katrā režīmā jāņem iespējami vēlu. Makrodaļiņu parauga ņemšanu nebeidz agrāk kā 5 sekundes pirms katra režīma beigām.

2.7.5.   Motora darbības apstākļi

Motora apgriezienus un slodzi, ieplūdes gaisa temperatūru un retinājumu, izplūdes temperatūru un pretspiedienu, degvielas plūsmu un gaisa vai izplūdes plūsmu, uzpūtes gaisa temperatūru, degvielas temperatūru un mitrumu reģistrē katrā režīmā atbilstīgi apgriezienu un slodzes prasībām (skatīt 2.7.2. iedaļu) makrodaļiņu paraugu ņemšanas laikā, bet jebkurā gadījumā katra režīma pēdējā minūtē.

Visus aprēķinam vajadzīgos papildu datus reģistrē (skatīt 4. un 5. iedaļu).

2.7.6.   NOx pārbaude kontroles diapazonā

NOx kontroles diapazonā pārbauda tieši 13. režīma beigās.

Pirms mērīšanas motoru trīs minūtes kondicionē 13. režīmā. Kontroles diapazonā, dažādās vietās, izdara trīs mērījumus pēc tehniskā dienesta izvēles (1). Katra mērījuma laiks ir 2 minūtes.

Mērīšanas procedūra ir identa NOx mērīšanai 13 režīmu ciklā, un to izpilda saskaņā ar šā papildinājuma 2.7.3., 2.7.5. un 4.1. iedaļu un III pielikuma 4. papildinājuma 3. iedaļu.

Aprēķinu izdara saskaņā ar 4. iedaļu.

2.7.7.   Analizatoru atkārtota pārbaude

Pēc emisijas testa analizatorus atkārtoti pārbauda ar nulles gāzi un to pašu standarta gāzi. Testu uzskata par pieņemamu, ja starpība starp priekštesta un pēctesta rezultātiem ir mazāka par 2 % standarta gāzes vērtības.

3.   ELR TESTS

3.1.   Mēraparatūras uzstādīšana

Dūmmēru un paraugu ņemšanas zondes, ja tādas ir, uzstāda aiz izplūdes klusinātāja vai visām pēcapstrādes ierīcēm, ja tādas ir, saskaņā ar vispārīgajām uzstādīšanas procedūrām, ko noteicis ierīces izgatavotājs. Turklāt attiecīgos gadījumos jāievēro ISO IDS 11614 10. iedaļas prasības.

Pirms visām nulles un pilnas skalas pārbaudēm dūmmēru iesilda un stabilizē saskaņā ar ierīces izgatavotāja ieteikumiem. Ja dūmmērs ir aprīkots ar gaisa izpūšanas sistēmu, lai novērstu dūmmēra optikas apkvēpšanu, tad arī šo sistēmu iedarbina un noregulē saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem.

3.2.   Dūmmēra pārbaude

Nulles un pilnas skalas pārbaudes izdara dūmainības nolasīšanas režīmā, jo uz dūmainības skalas var noteikt divus ticami nosakāmus kalibrēšanas punktus, proti, 0 % dūmainību un 100 % dūmainību. Pēc tam pareizi aprēķina gaismas absorbcijas koeficientu, pamatojoties uz izmērīto dūmainību un dūmmēra izgatavotāja iesniegto LA, kas attiecas uz ierīces k nolasījuma režīmu, kurā atgriežas pirms testa.

Ja dūmmēra staru kūlim šķēršļu nav, tad nolasījumu noregulē uz 0,0 % ± 1,0 % dūmainību. Ja gaismas nokļuve līdz uztvērējam ir traucēta, tad nolasījumu noregulē uz 100,0 % ± 1,0 % dūmainību.

3.3.   Testa cikls

3.3.1.   Motora sagatavošana

Motoru un sistēmu iesilda ar maksimālajiem apgriezieniem, lai motora parametrus stabilizētu saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu. Ar iepriekšēju sagatavošanu jānodrošina arī tas, lai faktisko mērījumu neietekmē nosēdumi, kas palikuši izplūdes sistēmā pēc iepriekšējās testa.

Kad motors ir stabilizēts, tad ciklu sāk 20 ± 2 s pēc iepriekšējās sagatavošanas. Pēc izgatavotāja lūguma papildu sagatavošanas nolūkā pirms mērīšanas cikla var testēt maketu.

3.3.2.   Testa secība

Testā ietilpst trīs secīgas slodzes pakāpes katrā motora apgriezienu grupā – A (1. cikls), B (2. cikls) un C (3. cikls) -, ko noteic saskaņā ar III pielikuma 1.1. iedaļu, pēc tam 4. cikls ar 10 % - 100 % slodzi un tādiem apgriezieniem kontroles diapazonā, kādus izraugās tehniskais dienests (2). Motora aprīkojumā esošā dinamometra darbībā ievēro 3. attēlā parādīto secību.

a)	motoru darbina ar A apgriezieniem un 10 % slodzi 20 ± 2 s. Norādītos apgriezienus uztur ± 20 apgriezienu robežās minūtē un norādīto griezes momentu uztur ± 2 % robežās no maksimālā griezes momenta, kas atbilst testa apgriezieniem;

b)	iepriekšējā segmenta beigās apgriezienu kontroles sviru ātri pārvieto plaši atvērtajā stāvoklī un notur tajā 10 ± 1 s. Lai motora apgriezienus uzturētu ± 150 apgriezienu robežās minūtē pirmās 3 s un ± 20 apgriezienu robežās minūtē pārējā segmentā, pieliek vajadzīgo dinamometra slodzi;

c)	secību, kas aprakstīta a) un b) punktā, atkārto divas reizes;

d)	trešās slodzes pakāpes beigās motoru noregulē uz B apgriezieniem un 10 % slodzi 20 ± 2 s;

e)	darbinot motoru ar B apgriezieniem, secīgi izpilda a) līdz c) punktu;

f)	trešās slodzes pakāpes beigās motoru noregulē uz C apgriezieniem un 10 % slodzi 20 ± 2 s;

g)	darbinot motoru ar C apgriezieniem, secīgi izpilda a) līdz c) punktu;

h)	trešās slodzes pakāpes beigās motoru noregulē uz C apgriezieniem un jebkuru slodzi, kas pārsniedz 10 % 20 ± 2 s;

i)	darbinot motoru ar izraudzītajiem apgriezieniem, secīgi izpilda a) līdz c) punktu.

3.4.   Cikla validācija

Dūmu vidējo vērtību relatīvajām standartnovirzēm katrā apgriezienu grupā (SVA, SVB, SVC, ko saskaņā ar šā papildinājuma 6.3.3. iedaļu aprēķina pēc trijām secīgajām slodzes pakāpēm atbilstīgi katrai testa apgriezienu grupai) jābūt mazākām par 15 % vidējās vērtības vai 10 % robežvērtības, kas noteikta I pielikuma 1. tabulā, atkarībā no tā kura vērtība ir lielāka. Ja starpība ir lielāka, tad secīgās darbības atkārto, līdz 3 slodzes pakāpēs pēc kārtas konstatē atbilstību validācijas kritērijiem.

3.5.   Dūmmēra atkārtota pārbaude

Pēc testa dūmmēra nulles svārstību vērtība nedrīkst pārsniegt ± 5,0 % robežvērtības, kas noteikta I pielikuma 1. tabulā.

4.   GĀZVEIDA EMISIJAS APRĒĶINS

4.1.   Datu izvērtēšana

Gāzveida emisiju novērtē pēc katra režīma pēdējo 30 sekunžu vidējiem nolasījumiem no diagrammas, un pēc vidējiem diagrammas nolasījumiem un attiecīgajiem kalibrēšanas datiem katrā režīmā noteic vidējās HC, CO, NOx koncentrācijas (conc.). Var izmantot citu reģistrēšanas metodi, ja tā nodrošina līdzvērtīgu datu ieguvi.

NOx pārbaudē kontroles diapazonā iepriekšminētās prasības piemēro tikai NOx.

Izplūdes gāzu plūsmu GEXHW vai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu GTOTW , ja to izmanto pēc izvēles, noteic saskaņā ar III pielikuma 4. papildinājuma 2.3. iedaļu.

4.2.   UKorekcija pārejai no sausa stāvokļa uz mitru

Izmērīto koncentrāciju pārrēķina atbilstīgi mitram stāvoklim saskaņā ar šādām formulām, ja mērījumi jau nav izdarīti mitrā stāvoklī.

Neatšķaidītām izplūdes gāzēm:

un

Atšķaidītām izplūdes gāzēm:

vai

Atšķaidīšanas gaisam	Ieplūdes gaisam (ja tas atšķiras no atšķaidīšanas gaisa):

kur:

Ha, Hd	=	g ūdens uz kg sausa gaisa
Rd, Ra	=	atšķaidīšanas/ieplūdes gaisa relatīvais mitrums, %
pd, pa	=	atšķaidīšanas/ieplūdes gaisa piesātināta tvaika spiediens, kPa
pB	=	kopējais atmosfēras spiediens, kPa

4.3.   NOx korekcija atbilstīgi mitrumam un temperatūrai

Tā kā NOx emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa apstākļiem, NOx koncentrāciju atbilstīgi apkārtējā gaisa temperatūrai un mitrumam koriģē ar koeficientiem pēc šādām formulām:

kur:

A	=	0,309 GFUEL/GAIRD - 0,0266
B	=	- 0,209 GFUEL/GAIRD + 0,00954
Ta	=	gaisa temperatūra, K
Ha	=	ieplūdes gaisa mitrums, g ūdens uz kg sausa gaisa
Ha	=

kur:

Ra	=	ieplūdes gaisa relatīvais mitrums, %
pa	=	ieplūdes gaisa piesātināta tvaika spiediens, kPa
pB	=	kopējais atmosfēras spiediens, kPa

4.4.   Daļiņu masas caurplūduma aprēķins

Daļiņu masas caurplūdumu (g/h) katrā režīmā, pieņemot, ka izplūdes gāzu blīvums 273 K (0 °C) un 101, 3 kPa ir 1, 293 kg/m3, aprēķina šādi:

kur NOx conc, COconc, HCconc  (3) ir vidējās koncentrācijas (ppm) neapstrādātajās izplūdes gāzēs, un tās noteic saskaņā ar 4.1. iedaļu.

Ja pēc izvēles gāzveida emisiju noteic ar pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, tad izmanto šādas formulas:

kur NOx conc, COconc, HCconc  (3) ir katra režīma vidējās koriģētās fona koncentrācijas (ppm) atšķaidītajā izplūdes gāzē, un tās noteic saskaņā ar III pielikuma 2. papildinājuma 4.3.1.1. iedaļu.

4.5.   Īpatnējās emisijas aprēķins

Visu atsevišķo sastāvdaļu īpatnējo emisiju (g/kWh) aprēķina šādi:

Iepriekšminētajā aprēķinā izmanto svēruma koeficientus (WF) saskaņā ar 2.7.1. iedaļu.

4.6.   Diapazona kontroles vērtību aprēķins

Trijos kontroles punktos, kas izraudzīti saskaņā ar 2.7.6. iedaļu, NOx emisiju izmēra un aprēķina saskaņā ar 4.6.1. iedaļu, un noteic arī interpolējot pēc testa cikla režīmiem, kuri ir vistuvāk kontroles punktam saskaņā ar 4.6.2. iedaļu. Izmērītās vērtības salīdzina ar interpolētajām vērtībām saskaņā ar 4.6.3. iedaļu.

4.6.1.   Īpatnējās emisijas aprēķins

NOx emisiju katrā kontroles punktā (Z) aprēķina šādi:

4.6.2.   Emisijas vērtības noteikšana pēc testa cikla

NOx emisiju katram kontroles punktam interpolē pēc četriem tuvākajiem testa cikla režīmiem, kuri aptver izraudzīto kontroles punktu Z, kā parādīts 4. attēlā. Šiem režīmiem (R, S, T, U) piemēro šādas definīcijas:

apgriezieni (R)	=	apgriezieni (T) = nRT
apgriezieni (S)	=	apgriezieni (U) = nSU
procentuālā slodze (R)	=	procentuālā slodze (S)
procentuālā slodze (T)	=	procentuālā slodze (U).

NOx emisiju izraudzītajā kontroles punktā (Z) aprēķina šādi:

un

kur:

ER, ES, ET, EU	=	aptverošo režīmu īpatnējā NOx emisija, ko aprēķina saskaņā ar 4.6.1. iedaļu.
MR, MS, MT, MU	=	motora aptverošo režīmu griezes moments.

4.6.3.   NOx emisijas vērtību salīdzinājums

Izmērīto īpatnējo NOx emisiju kontroles punktā Z (NOx, Z) ar interpolēto vērtību (EZ) salīdzina šādi:

5.   DAĻIŅVEIDA PIESĀRŅOTĀJU EMISIJAS APRĒĶINS

5.1.   Datu izvērtēšana

Lai novērtētu makrodaļiņu emisiju, katrā režīmā jāreģistrē kopējās paraugu masas (MSAM,i) filtros.

Filtrus liek atpakaļ svaru telpā un kondicionē vismaz vienu stundu, bet ne ilgāk par 80 stundām, pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto masu un atskaita taras masu (skatīt šā papildinājuma 1. iedaļu). Makrodaļiņu masa Mf ir pirmējos filtros un palīgfiltros uzkrāto makrodaļiņu masu summa.

Ja jāpiemēro fona korekcija, tad reģistrē caur filtriem izplūdušā atšķaidīšanas gaisa masu (MDIL) un makrodaļiņu masu (Md). Ja ir izdarīts vairāk nekā viens mērījums, tad katram atsevišķam mērījumam ir jāaprēķina Md/MDIL attiecība un jānoteic vidējā vērtība.

5.2.   Daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēma

Makrodaļiņu emisijas testa rezultātus nobeiguma ziņojumam noteic šādās stadijās. Tā kā var izmantot dažādu veidu atšķaidījuma pakāpes kontroli, attiecīgi piemēro dažādas GEDFW aprēķina metodes. Visu aprēķinu pamatā ir atsevišķo režīmu vidējās vērtības parauga ņemšanas laikā.

5.2.1.   Izokinētiskās sistēmas

kur r atbilst izokinētiskās zondes un izplūdes caurules šķērsgriezumu laukumu attiecībai:

5.2.2.   Sistēmas ar CO2 vai NOx koncentrācijas mērīšanu

kur:

concE	=	mitras marķiergāzes koncentrācija neapstrādātās izplūdes gāzēs
concD	=	mitras marķiergāzes koncentrācija atšķaidītās izplūdes gāzēs
concA	=	mitras marķiergāzes koncentrācija atšķaidīšanas gaisā

Sausā stāvoklī izmērītās koncentrācijas pārrēķina atbilstīgi mitram stāvoklim saskaņā ar šā papildinājuma 4.2. iedaļu.

5.2.3.   Sistēmas ar CO2 mērīšanu un oglekļa bilances metodi (4)

kur:

CO2D	=	CO2 koncentrācija atšķaidītās izplūdes gāzēs
CO2A	=	CO2 koncentrācija atšķaidīšanas gaisā

(koncentrācijas tilpuma % mitrā stāvoklī)

Šā vienādojuma pamatā ir oglekļa bilances pieņēmums (motoram pievadītos oglekļa atomus izmet CO2 veidā), un to iegūst šādās stadijās:

un

5.2.4.   Sistēmas ar plūsmas mērīšanu

5.3.   Pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēma

Makrodaļiņu emisijas testa rezultātus ziņojumam noteic šādās stadijās. Visu aprēķinu pamatā ir atsevišķo režīmu vidējās vērtības parauga ņemšanas laikā.

5.4.   Makrodaļiņu masas plūsmas caurplūduma aprēķins

Makrodaļiņu masas caurplūdumu aprēķina šādi:

kur:

=

MSAM=

i=

ko noteic testa ciklā, summējot atsevišķo režīmu vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikā.

Makrodaļiņu masas caurplūduma fona korekciju var izdarīt šādi:

Ja izdara vairāk nekā vienu mērījumu, tad aizstāj ar .

atsevišķajos režīmos

vai

atsevišķajos režīmos.

5.5.   Īpatnējās emisijas aprēķins

Makrodaļiņu emisiju aprēķina šādi:

5.6.   Efektīvais svēruma koeficients

Efektīvo svēruma koeficientu katram režīmam aprēķina šādi

Efektīvo svēruma koeficientu vērtībai jābūt ± 0,003 robežās (± 0,005 tukšgaitas režīmam) no svēruma koeficientiem, kas iekļauti 2.7.1. iedaļā.

6.   DŪMU VĒRTĪBU APRĒĶINS

6.1.   Besela algoritms

Lai pēc momentāno dūmu nolasījumiem, kas pārrēķināti saskaņā ar 6.3.1. iedaļu, aprēķinātu 1 s vidējās vērtības, jāizmanto Besela algoritms. Algoritms ir pielīdzināms mazas caurlaidības otrās šķiras/pakāpes filtram, un, to izmantojot, jāveic atkārtoti aprēķini, lai noteiktu koeficientus. Šie koeficienti ir dūmmēra sistēmas reakcijas laika un parauga ņemšanas frekvences funkcija. Tāpēc 6.1.1. iedaļa jāizpilda atkārtoti, ja mainās sistēmas reakcijas laiks un/vai parauga ņemšanas frekvence.

6.1.1.   Filtra reakcijas laika un Besela konstanšu aprēķins

Vajadzīgais Besela reakcijas laiks (tF) ir dūmmēra sistēmas fizikālās un elektriskās reakcijas laika funkcija, kas norādīta III pielikuma 4. papildinājuma 5.2.4. iedaļā, un to aprēķina pēc šāda vienādojuma:

kur:

tp	=	fizikālās reakcijas laiks, s
te	=	elektriskās reakcijas laiks, s

Filtra atslēgšanās frekvences/robežfrekvences (fc) novērtējuma aprēķini pamatojas uz pakāpienveida ievadi no 0 līdz 1 <= 0,01 sekundē (skatīt VII pielikumu). Reakcijas laiku definē ar laiku no brīža, kad Besela izvade sasniedz 10 % (t10), līdz brīdim, kad tā sasniedz 90 % (t90) šīs pakāpienveida funkcijas. Tas jāsasniedz, atkārtojot ar fc līdz t90-t10 ≈ tF. Pirmo atkārtojumu fc izsaka ar šādu formulu:

Besela E un K konstanti aprēķina pēc šāda vienādojuma:

kur:

D	=	0,618034
Δt	=
Ω	=

6.1.2.   Besela algoritma aprēķins

Izmantojot E un K vērtību, 1 s Besela vidējo reakciju uz pakāpjveida Si ievadi aprēķina šādi:

kur:

Si-2	=	Si-1 = 0
Si	=	1
Yi-2	=	Yi-1 = 0

t10 un t90 laiku interpolē. Nobīde laikā starp t90 un t10 ir reakcijas laiks tF, kas atbilst attiecīgajai fc vērtībai. Ja šis reakcijas laiks nav pietiekami tuvs vajadzīgajam reakcijas laikam, tad atkārtošanu šādi turpina, līdz faktiskais reakcijas laiks ir 1 % robežās no vajadzīgās reakcijas:

6.2.   Datu izvērtēšana

Dūmu mērījumu vērtību paraugu ņemšanas minimālā frekvence ir 20 Hz.

6.3.   Dūmu noteikšana

6.3.1.   Datu pārrēķins

Tā kā visu dūmmēru pamatmērvienība ir caurlaidība, dūmu vērtības šādi pārrēķina no caurlaidības (τ) gaismas absorbcijas koeficientā (k):

un

kur:

k	=	gaismas absorbcijas koeficients, m-1
LA	=	optiskā ceļa lietderīgais garums, ko noteicis ierīces izgatavotājs, m
N	=	dūmainība, %
τ	=	caurlaidība, %

Pārrēķinu izdara pirms visas turpmākās datu apstrādes.

6.3.2.   Besela vidējās dūmu vērtības aprēķins

Pareizā atslēgšanās frekvence/robežfrekvence (fc) nodrošina vajadzīgo filtra reakcijas laiku tF. Kad šī frekvence ir noteikta atkārtojuma procesā, kas aprakstīts 6.1.1. iedaļā, aprēķina attiecīgo Besela algoritma E un K konstanti. Pēc tam Besela algoritmu piemēro momentāno dūmu zīmei (k vērtībai), kā aprakstīts 6.1.2. iedaļā:

Besela algoritms ir rekursīvs. Tātad ir vajadzīgas dažas sākotnējas ievades Si-1 un Si-2 vērtības un sākotnējas izvades Yi-1 un Yi-2 vērtības, lai sāktu algoritmu. Tās var pieņemt par 0.

Katrai slodzes pakāpei ar A, B un C apgriezieniem no katras dūmu zīmes atsevišķajām Yi vērtībām izraugās maksimālo 1 s vērtību Ymax.

6.3.3.   Galīgais rezultāts

Vidējās dūmu vērtības (SV) pēc katra cikla (testa apgriezieniem) jāaprēķina šādi:

testa A apgriezieniem:	SVA = (Ymax1,A + Ymax2,A + Ymax3,A) / 3
testa B apgriezieniem:	SVB = (Ymax1,B + Ymax2,B + Ymax3,B) / 3
testa C apgriezieniem:	SVC = (Ymax1,C + Ymax2,C + Ymax3,C) / 3

kur:

Ymax1, Ymax2, Ymax3

=

lielākā 1 s Besela vidējā dūmu vērtība katrā no trijām slodzes pakāpēm.

Galīgo vērtību aprēķina šādi:

SV = (0,43 × SVA) + (0,56 × SVB) + (0,01 × SVC)

---

(1)  Testa punktus izraugās pēc apstiprinātām nejaušās izlases metodēm.

(2)  Testa punktus izraugās pēc apstiprinātām nejaušās izlases metodēm.

(3)  Pamatojoties uz C1 ekvivalentu.

(4)  Vērtība attiecas tikai uz standarta degvielu, kas norādīta IV pielikumā.

2. papildinājums

ETC TESTA CIKLS

1.   MOTORA KARTĒŠANAS PROCEDŪRA

1.1.   Kartēšanas apgriezienu diapazona noteikšana

Lai testa nodalījumā nodrošinātu ETC, motors pirms testa cikla jākartē, lai noteiktu apgriezienu un griezes momenta attiecības līkni. Minimālos un maksimālos kartēšanas apgriezienus noteic šādi:

Minimālie kartēšanas apgriezieni	=	tukšgaitas apgriezieni
Maksimālie kartēšanas apgriezieni	=	nhi × 1, 02 vai apgriezieni, kurus sasniedzot, pilnas slodzes nokrītas līdz nullei, atkarībā no tā, kuri apgriezieni ir mazāki

1.2.   Motora jaudas kartēšana

Motoru iesilda ar maksimālo jaudu, lai motora parametrus stabilizētu saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu un labu inženierijas praksi. Kad motors ir stabilizēts, motoru kartē šādi:

a)	motoru atslogo un darbina ar tukšgaitas apgriezieniem;

b)	motoru darbina ar pilnu degvielas sūkņa slodzi un minimālajiem kartēšanas apgriezieniem;

c)	motora apgriezienus palielina no minimālajiem līdz maksimālajiem kartēšanas apgriezieniem vidēji ar normu 8 ± 1 min-1/s. Motora apgriezienu un griezes momenta punktus reģistrē ar vismaz viena punkta parauga ņemšanas normu sekundē.

1.3.   Kartēšanas līknes veidošana

Visus punktus, kas reģistrēti saskaņā ar 1.2. iedaļu, savieno, izmantojot lineāru interpolāciju starp punktiem. Iegūtā griezes momenta līkne ir kartēšanas līkne, un to izmanto, lai normalizētās motora cikla griezes vērtības pārrēķinātu testa cikla faktiskajās griezes vērtībās, kā aprakstīts 2. iedaļā.

1.4.   Alternatīvā kartēšana

Ja izgatavotājs uzskata, ka iepriekš aprakstītā kartēšanas metode nav droša vai reprezentatīva attiecībā uz visiem motoriem, tad var izmantot alternatīvu kartēšanas metodi. Alternatīvajai metodei jāatbilst norādīto kartēšanas procedūru mērķim, lai noteiktu maksimāli iespējamo griezes momentu atbilstīgi visiem motora apgriezieniem, ko sasniedz testa ciklos. Novirzes no kartēšanas metodes, kas norādīta šajā iedaļā, drošības vai reprezentativitātes nolūkos kopā ar to izmantošanas pamatojumu jāapstiprina tehniskajam dienestam. Tomēr regulējamiem vai turbokompresora motoriem nekādā gadījumā nedrīkst izmantot dilstošas nepārtrauktas motora apgriezienu frekvences.

1.5.   Atkārtoti testi

Motors nav jākartē pirms katra testa cikla. Motors pirms testa cikla jākartē, ja:

—	kopš iepriekšējās kartēšanas, pēc labas inženierijas apsvēruma, ir pagājis pārāk ilgs laiks, vai

—	motoram ir izdarīti fizikāli pārveidojumi vai atkārtota kalibrēšana, kas var būt ietekmējusi motora darbību.

2.   STANDARTA TESTA CIKLS

Pārejas ekspluatācijas testa cikls ir aprakstīts šā pielikuma 3. papildinājumā. Normalizētās griezes momenta un apgriezienu vērtības pārrēķina faktiskajās vērtībās un tā iegūst standarta ciklu.

2.1.   Faktiskie apgriezieni

Nenormalizētos apgriezienus iegūst pēc šāda vienādojuma:

Nominālie apgriezieni (nref) atbilst 100 % apgriezienu vērtībām, kas norādītas motora dinamometra grafikā 3. papildinājumā. To noteic šādi: (skatīt I pielikuma 1. attēlu):

kur nhi un nlo ir norādīti saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļu vai noteikti saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 1.1. iedaļu.

2.2.   Faktiskais griezes moments

Griezes momentu normalizē ar maksimālo griezes momentu atbilstīgi attiecīgajiem apgriezieniem. Standarta cikla griezes vērtības nenormalizē, izmantojot kartēšanas līkni, ko saskaņā ar 1.3. iedaļu noteic šādi:

faktiskais griezes moments = (% griezes moments × maksimālais griezes moments/100)

attiecīgajiem faktiskajiem apgriezieniem, kas noteikti 2.1. iedaļā.

Ar negatīvajām griezes momenta vērtībām motora apgriezienu punktos (“m”) standarta cikla izveides nolūkos papildina nenormalizētās vērtības, ko noteic vienā no šiem veidiem:

—	atskaitot 40 % no pozitīvā griezes momenta, kas iespējams attiecīgajā apgriezienu punktā,

—	kartējot negatīvo griezes momentu, kas vajadzīgs, lai motoru grieztu no minimālajiem līdz maksimālajiem kartēšanas apgriezieniem,

—	noteicot negatīvo griezes momentu, kas vajadzīgs, lai motoru grieztu ar tukšgaitas un nominālajiem apgriezieniem, un lineāru interpolāciju starp šiem diviem punktiem.

2.3.   Nenormalizēšanas procedūras piemērs

Šāda testa punkta nenormalizēšanas piemērs:

% apgriezieni	=	43
% griezes moments	=	82

Ja:

nominālie apgriezieni	=	2 200 min- 1
tukšgaitas apgriezieni	=	600 min- 1

tad

faktiskie apgriezieni = (43 × (2 200 – 600)/100) + 600 = 1 288 min-1

faktiskais griezes moments = (82 × 700/100) = 574 Nm

ja pēc kartēšanas līknes noteiktais maksimālais griezes moments, kas atbilst 1 288 min- 1 apgriezieniem, ir 700 Nm.

3.   EMISIJAS TESTS

Pēc izgatavotāja lūguma motora un izplūdes sistēmas kondicionēšanai pirms mērīšanas cikla var izdarīt maketa testu.

Ar NG un LPG darbināmus motorus pirms ETC testa piestrādā. Motoru darbina vismaz divus ETC ciklus un līdz brīdim, kad CO emisija, ko mēra vienā veselā ETC ciklā, vairāk par 10 % nepārsniedz CO emisiju, kura izmērīta iepriekšējā ETC ciklā.

3.1.   Paraugu ņemšanas filtru sagatavošana (tikai dīzeļmotoriem)

Vismaz vienu stundu pirms testa katru filtru (pāri) ieliek slēgtā, bet ne hermētiski slēgtā Petri traukā un ieliek svaru telpā stabilizēšanai. Stabilizēšanas beigās katru filtru (pāri) nosver un reģistrē taras masu. Pēc tam filtru (pāri) glabā slēgtā Petri traukā vai hermētiski noslēgtā filtru turētājā, līdz tas vajadzīgs testam. Ja filtru (pāri) nelieto astoņas stundas pēc izņemšanas no svaru telpas, tas pirms lietošanas jākondicionē un jānosver vēlreiz.

3.2.   Mēraparatūras uzstādīšana

Ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda pēc vajadzības. Izplūdes cauruli savieno ar pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu.

3.3.   Atšķaidīšanas sistēmas un motora palaišana

Atšķaidīšanas sistēmu un motoru palaiž un iesilda, līdz visas temperatūras un spiedieni maksimālās jaudas apstākļos nostabilizējas saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu un labu inženierijas praksi.

3.4.   Makrodaļiņu paraugu ņemšanas sistēmas palaišana (tikai dīzeļmotoriem)

Makrodaļiņu paraugu ņemšanas sistēmu palaiž un darbina apvadā. Atšķaidīšanas gaisa makrodaļiņu fona koncentrāciju var noteikt, laižot atšķaidīšanas gaisu cauri makrodaļiņu filtriem. Ja lieto filtrētu atšķaidīšanas gaisu, tad vienu mērījumu var izdarīt pirms vai pēc testa. Ja atšķaidīšanas gaiss nav filtrēts, tad mērījumus var izdarīt cikla sākumā un beigās un noteikt to vidējo vērtību.

3.5.   Pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmas regulēšana

Kopējo atšķaidītās izplūdes gāzu plūsmu noregulē tā, lai novērstu ūdens kondensēšanos sistēmā un iegūtu maksimālo filtra virsmas temperatūru, kas ir 325 K (52 °C) vai mazāka (skatīt V pielikuma 2.3.1. iedaļas DT).

3.6.   Analizatoru pārbaude

Emisijas analizatorus nostāda uz nulli un pārbauda. Ja lieto paraugu maisiņus, tad tos iztukšo.

3.7.   Motora palaišanas procedūra

Stabilizēto motoru, izmantojot standarta palaidējmotoru vai dinamometru, palaiž saskaņā ar palaišanas procedūru, ko izgatavotājs ieteicis lietotāja rokasgrāmatā. Pēc izvēles testu var sākt tieši no motora iepriekšējas kondicionēšanas stadijas, motoru neizslēdzot, kad tas ir sasniedzis tukšgaitas apgriezienus.

3.8.   Testa cikls

3.8.1.   Testa secība

Testa secīgu izpildi sāk, ja motors ir sasniedzis tukšgaitas apgriezienus. Testu izdara saskaņā ar standarta ciklu, kas noteikts šā papildinājuma 2. iedaļā. Motora apgriezienu un izraudzīto griezes momenta uzstādījuma punktu frekvence ir 5 Hz (ieteicams 10 Hz ) vai lielāka. Atgriezeniskos motora apgriezienus un griezes momentu reģistrē vismaz vienu reizi sekundē visā testa ciklā un signālus var elektroniski filtrēt.

3.8.2.   Analizatora reakcija

Palaižot motoru vai sākot secīgi izpildīt testu, ja ciklu sāk tieši no iepriekšējas kondicionēšanas, vienlaicīgi iedarbina mēraparatūru, lai:

—	sāktu atšķaidīšanas gaisa savākšanu vai analīzi;

—	sāktu atšķaidītu izplūdes gāzu savākšanu vai analīzi;

—	sāktu atšķaidītu izplūdes gāzu (CVS) daudzuma un vajadzīgās temperatūras un spiediena mērīšanu;

—	sāktu reģistrēt apgriezienu un griezes momenta atgriezeniskos dinamometra datus.

HC un NOx atšķaidīšanas kanālā mēra nepārtraukti ar 2 Hz frekvenci. Vidējās koncentrācijas noteic, integrējot analizatora signālus visā testa ciklā. Sistēmas reakcijas laiks nedrīkst pārsniegt 20 s, un tas jāsaskaņo ar CVS plūsmas svārstībām un parauga ņemšanas laiku/testa cikla nobīdēm, ja vajadzīgs. CO, CO2, NMHC un CH4 noteic, integrējot vai analizējot koncentrācijas maisiņā savāktajā paraugā. Gāzveida piesārņotāju koncentrācijas atšķaidīšanas gaisā noteic, integrējot vai savācot fona maisiņā. Visu pārējo vērtību reģistrēšanas minimālā frekvence ir viens mērījums sekundē (1 Hz).

3.8.3.   Makrodaļiņu paraugu ņemšana (tikai dīzeļmotoriem)

Palaižot motoru vai sākot secīgi izpildīt testu, ja ciklu sāk tieši no iepriekšējas kondicionēšanas, daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu pārslēdz no apvada režīma uz daļiņu savākšanas režīmu.

Ja neizmanto plūsmas kompensāciju, tad parauga sūkni noregulē tā, lai caurplūdums daļiņu parauga zondē vai pārvades caurulē ir ± 5 % no iestatītā caurplūduma. Ja izmanto plūsmas kompensāciju (t.i., samērīgu/proporcionālu parauga plūsmas kontroli), tad jāpierāda, ka attiecība starp plūsmu galvenajā kanālā un makrodaļiņu plūsmu nemainās vairāk kā par ± 5 % no uzstādītās vērtības (izņemot parauga ņemšanas pirmās 10 sekundes).

Piezīme: Divkārši atšķaidot, parauga plūsma ir tīrā starpība starp caurplūdumu paraugu filtros un otrējā atšķaidīšanas gaisa caurplūdumu.

Reģistrē vidējo temperatūru un spiedienu ieplūdē gāzes skaitītājā vai plūsmas mērierīcē. Ja iestatīto caurplūdumu (± 5 % robežās) nevar uzturēt visā ciklā tāpēc, ka filtrā uzkrājies daudz makrodaļiņu, tad testu uzskata par nederīgu. Testu atkārto ar mazāku caurplūdumu un/vai lielāka diametra filtru.

3.8.4.   Motora apgriezienu samazināšanās

Ja testa ciklā motora apgriezieni samazinās, tad veic motora iepriekšēju kondicionēšanu, motoru atkārtoti iedarbina un testu atkārto. Ja darbības traucējums testa ciklā rodas testam vajadzīgajā aprīkojumā, tad testu uzskata par nederīgu.

3.8.5.   Darbības pēc testa

Beidzot testu, aptur atšķaidītu izplūdes gāzu tilpuma un savākšanas maisiņos ieplūstošās gāzes plūsmas mērīšanu un makrodaļiņu parauga sūkni. Integrēšanas analizatora sistēmā parauga ņemšanu turpina līdz sistēmas reakcijas laiku beigām.

Koncentrācijas savākšanas maisiņos, ja tos izmanto, analizē pēc iespējas agrāk un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām.

Pēc emisijas testa ar nulles gāzi un to pašu standarta gāzi atkārtoti pārbauda analizatorus. Testu uzskata par pieņemamu, ja starpība starp priekštesta un pēctesta rezultātiem ir mazāka par 2 % standarta gāzes vērtības.

Tikai dīzeļmotoru makrodaļiņu filtrus vēlākais vienu stundu pēc testa beigām liek atpakaļ svaru telpā un kondicionē slēgtā, bet ne hermētiski slēgtā Petri traukā vismaz vienu stundu, bet ne vairāk kā 80 stundas pirms svēršanas.

3.9.   Testa verifikācija

3.9.1.   Datu nobīde

Lai līdz minimumam samazinātu laika novirzes efektu starp atgriezeniskajām standarta cikla vērtībām, visu motora apgriezienu un griezes momenta atgriezenisko signālu secību var nobīdīt, to aizturot vai apsteidzot laikā nominālo apgriezienu un griezes momentu secību. Ja atgriezeniskos signālus nobīda, tad tajā pašā virzienā tikpat daudz jānobīda apgriezieni un griezes moments.

3.9.2.   Cikla darba aprēķins

Cikla faktisko darbu Wact (kWh) aprēķina, izmantojot visu reģistrēto motora atgriezenisko apgriezienu un griezes momenta pāru vērtības. To dara pēc katras atgriezenisko datu nobīdes, ja ir izraudzīta šī izvēle. Cikla faktisko darbu Wact izmanto salīdzināšanai ar standarta cikla darbu Wref un īpatnējās emisijas aprēķināšanai (skatīt 4.4. un 5.2. iedaļu). To pašu metodoloģiju izmanto motora standarta un faktiskās jaudas integrēšanai. Ja jānoteic vērtības starp blakus standarta vai blakus mērījumu vērtībām, tad izmanto lineāro interpolāciju.

Integrējot cikla standarta un faktisko darbu, visas negatīvās griezes momenta vērtības pielīdzina nullei un iekļauj integrēšanā. Ja integrēšanas frekvence ir mazāka par 5 Hz un ja attiecīgā laika segmentā griezes momenta vērtība mainās no pozitīvas uz negatīvu vai no negatīvas uz pozitīvu, tad negatīvo daļu aprēķina un pielīdzina nullei. Pozitīvo daļu iekļauj integrētajā vērtībā.

Wact ir no - 15 % līdz + 5 % no Wref.

3.9.3.   Testa cikla validācijas statistika

Atgriezenisko vērtību lineāro regresiju pret standarta vērtībām noteic attiecībā uz apgriezieniem, griezes momentu un jaudu. To dara pēc katras atgriezenisko datu nobīdes, ja ir izraudzīta šī izvēle. Izmanto mazāko kvadrātu metodi ar piemērotāko vienādojumu šādā formā:

kur:

y	=	atgriezeniskā (faktiskā) apgriezienu (min-1), griezes momenta (Nm) vai jaudas (kW) vērtība,
m	=	regresijas taisnes kritums/slīpums,
x	=	apgriezienu (min-1), griezes momenta (Nm) vai jaudas (kW) standarta vērtība,
b	=	y krustošanās ar regresijas taisni.

y pret x standartkļūdas novērtējumu (SE) un noteiktības koeficientu (r2) aprēķina katrai regresijas taisnei.

Šo analīzi ieteicams izdarīt ar 1 herca frekvenci. Visas negatīvās standarta griezes momenta vērtības un attiecīgās atgriezeniskās vērtības svītro no cikla griezes momenta un jaudas validācijas statistiskā aprēķina. Lai testu uzskatītu par derīgu, tai jāatbilst kritērijiem, kas iekļauti 6. tabulā.

6. tabula

Regresijas taisnes pielaides

	Apgriezieni	Griezes moments	Jauda
Y pret X aprēķina standartnovirze (SE)	Maksimālā: 100 min–1	Maksimālā: 13 % (15 %) (1) motora maksimālā griezes momenta pēc jaudas kartes	Maksimālā: 8 % (15 %) (1) motora maksimālās jaudas pēc jaudas kartes
Regresijas taisnes slīpums, m	0,95–1,03	0,83–1,03	0,89–1,03(0,83–1,03) (1)
Noteikšanas koeficients, r2	Minimālais: 0,9700 (Minimālais: 0,500) (1)	Minimālais: 0,8800 (Minimālais: 0,7500) (1)	Minimālais: 0,9100 (Minimālais: 0,7500) (1)
Y krustošanās ar regresijas taisni, b	± 50 min-1	± 20 Nm vai ± 2 % (± 20 Nm vai ± 3 %) maksimālā griezes momenta, izvēloties lielāku vertību (1)	± 4 kW vai ± 2 % (± 4 kW vai ± 3 %) maksimālās jaudas, izvēloties lielāku vertību (1)

Punktu svītrošana no regresijas analīzēm ir atļauta, ja ir attiecīga norāde 7. tabulā.

7. tabula

Atļautie punktu svītrojumi no regresijas analīzes

Nosacījumi	Punkti, kas jāsvītro
Pilnas slodzes un griezes momenta atdeve < standarta griezes moments	Griezes moments un/vai jauda
Bezslodzes, kas nav tukšgaitas punkts, un griezes momenta atdeve > standarta griezes moments	Griezes moments un/vai jauda
Bezslodzes/ar aizvērtu droseļvārstu, tukšgaitas punkts un apgriezieni > standarta tukšgaitas apgriezieni	Apgriezieni un/vai jauda

4.   GĀZVEIDA EMISIJAS APRĒĶINS

4.1.   Atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas noteikšana

Kopējo atšķaidītu izplūdes gāzu plūsmu visā ciklā (kg/testā) aprēķina pēc visa cikla mērījumu vērtībām un atbilstīgajiem plūsmas mērīšanas ierīces kalibrēšanas datiem (V0 attiecībā uz PDP vai KV attiecībā uz CFV, kā noteikts III pielikuma 5. papildinājuma 2. iedaļā). Šādas formulas piemēro, ja ar siltummaini visā ciklā atšķaidīto izplūdes gāzu temperatūru uztur nemainīgu (± 6 K attiecībā uz PDP-CVS, ± 11 K attiecībā uz CFV-CVS, skatīt V pielikuma 2.3. iedaļu).

PDP-CVS sistēmai:

MTOTW = 1,293 × V0 × Np × (pB – p1) × 273 / (101,3 × T)

kur:

MTOTW	=	atšķaidītās izplūdes gāzu masa mitrā stāvoklī visā ciklā, kg,
V0	=	gāzes tilpums, uz vienu sūkņa apgriezienu testa nosacījumos, m3/apgr.,
NP	=	sūkņa kopējie apgriezieni testā,
pB	=	atmosfēras spiediens testa nodalījumā, kPa,
p1	=	retinājuma spiediens, kas ir mazāks par atmosfēras spiedienu, sūkņa ieplūdes atverē, kPa,
T	=	atšķaidītu izplūdes gāzu vidējā temperatūra visā ciklā sūkņa ieplūdes atverē, K.

CFV-CVS sistēmai:

MTOTW = 1,293 × t × Kv × pA/T0,5

kur:

MTOTW	=	atšķaidītu izplūdes gāzu masa mitrā stāvoklī visā ciklā, kg,
t	=	cikla laiks, s,
Kv	=	kritiskās plūsmas Venturi caurules kalibrēšanas koeficients standarta nosacījumiem,
pA	=	absolūtais ieplūdes spiediens Venturi caurulē, kPa.
T	=	absolūtā temperatūra Venturi caurules ieplūdes atverē, K.

Ja sistēmā plūsmu kompensē (t. i., nelieto siltummaini), tad momentāno emisijas masu aprēķina un integrē visā ciklā. Šajā gadījumā atšķaidīto izplūdes gāzu momentāno masu aprēķina šādi.

PDP-CVS sistēmai:

MTOTW,i = 1,293 × V0 × Np,i × (pB – p1) × 273 / (101,3 × T)

kur:

MTOTW,i	=	atšķaidītu izplūdes gāzu momentānā masa mitrā stāvoklī, kg,
Np,i	=	sūkņa kopējie apgriezieni laika intervālā.

CFV-CVS sistēmai:

MTOTW,i = 1,293 × Δti × Kv × pA/T0,5

kur:

MTOTW,i	=	atšķaidītu izplūdes gāzu momentānā masa mitrā stāvoklī, kg,
Δti	=	laika intervāls, s.

Ja parauga daļiņveida un gāzveida piesārņotāju kopējā masa (MSAM) pārsniedz 0,5 % kopējās CVS plūsmas (MTOTW), tad CVSplūsmu koriģē atbilstīgi MSAM vai makrodaļiņu parauga plūsmu novirza atpakaļ uz CVSpirms plūsmas mērierīces (PDP vai CFV).

4.2.   NOx mitruma korekcija

Tā kā NOx emisija ir atkarīga no apkārtējā gaisa apstākļiem, NOx koncentrāciju atbilstīgi gaisa mitrumam koriģē ar koeficientiem, kas iekļauti šajās formulās.

a)	dīzeļmotoriem:

b)	gāzes motoriem:

kur:

Ha

=

ieplūdes gaisa mitrums, ūdens uz kg svaiga gaisa,

kur:

Ra	=	ieplūdes gaisa relatīvais mitrums, %,
pa	=	ieplūdes gaisa piesātināta tvaika spiediens, kPa,
pB	=	kopējais atmosfēras spiediens, kPa.

4.3.   Emisijas masas plūsmas aprēķins

4.3.1.   Nemainīgas masas plūsmas sistēmas

Sistēmām ar siltummaini piesārņotāju masu (g/testā) noteic pēc šādiem vienādojumiem:

kur:

NOx conc, COconc, HCconc  (2), NMHCconc

=

vidējās koncentrācijas, kas koriģētas atbilstīgi fonam visā ciklā pēc integrēšanas (obligāti attiecībā uz NOx un HC) vai maisiņu mērījuma, ppm,

MTOTW	=	atšķaidītu izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā, kā noteikts 4.1. iedaļā, kg,
KH,D	=	mitruma korekcijas koeficients dīzeļmotoriem, kas noteikts 4.2. iedaļā,
KH,G	=	mitruma korekcijas koeficients gāzes motoriem, kas noteikts 4.2. iedaļā.

Sausā stāvoklī mērītās koncentrācijas pārrēķina mitra stāvokļa koncentrācijās saskaņā ar III pielikuma 1. papildinājuma 4.2. iedaļu.

NMHCconc noteikšana ir atkarīga no izmantotās metodes (skatīt III pielikuma 4. papildinājuma 3.3.4. iedaļu). Abos gadījumos CH4 koncentrāciju noteic un atskaita no HC koncentrācijas šādi:

a)

GC metode

b)	NMC metode

kur:

HC(wCutter)	=	HC koncentrācija, parauga gāzei plūstot cauri NMC,
HC(w/oCutter)	=	HC koncentrācija, parauga gāzei plūstot garām NMC,
CEM	=	metāna efektivitāte, kas noteikta III pielikuma 5. papildinājuma 1.8.4.1. iedaļā,
CEE	=	etāna efektivitāte/lietderība, kas noteikta III pielikuma 5. papildinājuma 1.8.4.2. iedaļā.

4.3.1.1.   Atbilstīgi fonam koriģēto koncentrāciju noteikšana

Gāzveida piesārņotāju vidējo fona koncentrāciju atšķaidīšanas gaisā atskaita no izmērītajām koncentrācijām, lai iegūtu piesārņotāju tīrās koncentrācijas. Fona koncentrāciju vidējās vērtības var noteikt ar paraugu maisiņu metodi vai ar nepārtrauktiem mērījumiem un integrēšanu. Izmanto šādu formulu.

kur:

conc	=	tā attiecīgā piesārņotāja koncentrācija atšķaidītajās izplūdes gāzēs, kas koriģēta atbilstīgi attiecīgā piesārņotāja daudzumam atšķaidīšanas gaisā, ppm,
conce	=	attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidītajās izplūdes gāzēs, ppm,
concd	=	attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidīšanas gaisā, ppm,
DF	=	atšķaidījuma pakāpe.

Atšķaidījuma pakāpi aprēķina šādi:

a)	dīzeļmotoriem un ar LPGdarbināmiem gāzes motoriem

b)	ar NG darbināmiem gāzes motoriem

kur:

CO2, conce	=	CO2 koncentrācija atšķaidītajās izplūdes gāzēs, tilp. %,
HCconce	=	HC koncentrācija atšķaidītajās izplūdes gāzēs, ppm C1,
NMHCconce	=	NMHC koncentrācija atšķaidītajās izplūdes gāzēs, ppm C1,
COconce	=	CO koncentrācija atšķaidītajās izplūdes gāzēs, ppm,
FS	=	stehiometriskais koeficients.

Sausā stāvoklī mērītās koncentrācijas pārrēķina atbilstīgi mitram stāvoklim saskaņā ar III pielikuma, 1. papildinājuma 4.2. iedaļu.

Stehiometrisko koeficientu aprēķina šādi:

kur:

x, y

=

degvielas sastāvs CxHy.

Ja degvielas sastāvs nav zināms, tad alternatīvi var lietot šādus stehiometriskos koeficientus:

FS (dīzeļdegvielai)= 13,4

FS (LPG)= 11,6

FS (NG)= 9,5

4.3.2.   Plūsmas kompensācijas sistēmas

Sistēmās bez siltummaiņa piesārņotāju masu (g/testā) noteic, aprēķinot momentāno emisijas masu un integrējot momentānās vērtības visā ciklā. Arī fona korekciju piemēro tieši momentānās koncentrācijas vērtībai. Piemēro šādas formulas:

kur:

conce	=	attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidītajās izplūdes gāzēs, ppm,
concd	=	attiecīgā piesārņotāja koncentrācija, ko mēra atšķaidīšanas gaisā, ppm,
MTOTW,i	=	atšķaidītu izplūdes gāzu momentānā masa (skatīt 4.1. iedaļu), kg,
MTOTW	=	atšķaidītu izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā (skatīt 4.1. iedaļu), kg,
KH,D	=	mitruma korekcijas koeficients dīzeļmotoriem, kas noteikts 4.2. iedaļā,
KH,G	=	mitruma korekcijas koeficients gāzes motoriem, kas noteikts 4.2. iedaļā,
DF	=	atšķaidījuma pakāpe, kas noteikta 4.3.1.1. iedaļā.

4.4.   Īpatnējās emisijas aprēķins

Visu atsevišķo sastāvdaļu īpatnējo emisiju (g/kWh) aprēķina šādi:

(dīzeļmotoriem un gāzes motoriem)

(dīzeļmotoriem un gāzes motoriem)

(dīzeļmotoriem un ar LPG darbināmiem gāzes motoriem)

(ar NG darbināmiem gāzes motoriem)

(ar NG darbināmiem gāzes motoriem)

kur:

Wact

=

cikla faktiskais darbs, kas noteikts 3.9.2. iedaļā, kWh.

5.   MAKRODAĻIŅU EMISIJAS APRĒĶINS (TIKAI DĪZEĻMOTORIEM)

5.1.   Plūsmas masas aprēķins

Makrodaļiņu plūsmas masu (g/testā) aprēķina šādi:

kur:

Mf	=	visā ciklā savāktā makrodaļiņu parauga masa, mg,
MTOTW	=	atšķaidītu izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā (skatīt 4.1. iedaļu), kg,
MSAM	=	tās atšķaidītu izplūdes gāzu masa, ko ņem no atšķaidīšanas kanāla makrodaļiņu savākšanai, kg,

un:

Mf	=	Mf,p + Mf,b ja sver atsevišķi, mg,
Mf,p	=	pirmējā filtrā savākto makrodaļiņu masa, mg,
Mf,b	=	palīgfiltrā savākto makrodaļiņu masa, mg.

Ja izmanto divkāršās atšķaidīšanas sistēmu, tad otrējās atšķaidīšanas gaisa masu atskaita no kopējās divkārt atšķaidītās makrodaļiņu filtros filtrētās izplūdes gāzu masas.

kur:

MTOT	=	tās divkārt atšķaidītās izplūdes gāzu masa, ko filtrē makrodaļiņu filtrā, kg,
MSEC	=	otrējā atšķaidīšanas gaisa masa, kg.

Ja atšķaidīšanas gaisa makrodaļiņu fona koncentrāciju noteic saskaņā ar 3.4. iedaļu, tad makrodaļiņu masu var koriģēt atbilstīgi fonam. Šajā gadījumā makrodaļiņu masu (g/testā) aprēķina šādi:

kur:

Mf, MSAM, MTOTW

=

skatīt iepriekš

MDIL	=	tā pirmējā atšķaidīšanas gaisa masa, kura paraugu ņem ar fona makrodaļiņu paraugu ņemšanas ierīci, kg,
Md	=	savākto pirmējā atšķaidīšanas gaisa fona makrodaļiņu masa, mg,
DF	=	atšķaidījuma pakāpe, kas noteikta 4.3.1.1. iedaļā.

5.2.   Īpatnējās emisijas aprēķins

Makrodaļiņu emisiju (g/kWh) aprēķina šādi:

kur:

Wact

=

cikla faktiskais darbs, kas noteikts 3.9.2. iedaļā, kWh.

---

(1)  Līdz 2005. gada 1. oktobrim gāzes motoru tipa apstiprināšanas testos drīkst izmantot iekavās norādītās vērtības. (Komisija ziņo par gāzes motoru tehnoloģijas attīstību, lai apstiprinātu vai pārveidotu regresijas taisnes pielaides, ko gāzes motoriem piemēro saskaņā ar šo tabulu.)

(2)  Pamatojoties uz C1 ekvivalentu.